EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52014AB0083

Eiropas Centrālās bankas atzinums (2014. gada 19. novembris) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par strukturāliem pasākumiem, ar ko uzlabo ES banku noturību (CON/2014/83)

OJ C 137, 25.4.2015, p. 2–25 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

25.4.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 137/2


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2014. gada 19. novembris)

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par strukturāliem pasākumiem, ar ko uzlabo ES banku noturību

(CON/2014/83)

(2015/C 137/02)

Ievads un juridiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2014. gada 14. martā saņēma Eiropas Parlamenta lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par strukturāliem pasākumiem, ar ko uzlabo ES banku noturību (1) (turpmāk tekstā – “ierosinātā regula”). ECB 2014. gada 27. martā saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par ierosināto regulu.

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātā regula ietver normas, kas skar Eiropas Centrālo banku sistēmas palīdzību tādas politikas īstenošanā, kas attiecas uz finanšu sistēmas stabilitāti, kā noteikts Līguma 127. panta 5. punktā. ECB Padome saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu ir pieņēmusi šo atzinumu.

Vispārīgi apsvērumi

ECB atbalsta priekšlikumu risināt šo jautājumu ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par strukturāliem pasākumiem, ar ko uzlabo ES banku noturību. Šis pasākums būs tieši piemērojams visās 28 dalībvalstīs (2) un tas veicinās saskaņota regulējuma nodrošināšanu Savienībā, lai risinātu bažas saistībā ar bankām, kas ir “pārāk lielas, lai būtu pieļaujams to bankrots” vai “pārāk savstarpēji saistītas, lai būtu pieļaujams to bankrots”. Ierosinātā regula ir vērsta uz to, lai samazinātu iespējamo sadrumstalotību, ko varētu izraisīt valstu dažādais strukturālais banku sektora darbības regulējums un kas varētu izraisīt nekonsekvenci, regulatīvo arbitrāžu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu trūkumu vienotajā tirgū (3).

Ierosinātajā regulā ir precizēti konkrēti uzdevumi, kas ir ECB ekskluzīva kompetence saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (4). Neatbilstīgi valstu tiesību akti ierobežotu Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) efektivitāti, tādējādi kāpinot uzraudzības sarežģītību un izmaksas (5). Attiecīgi Savienības līmenī pastāv saskaņošanas nepieciešamība.

Īpaši apsvērumi

1.   Ierosināto noteikumu piemērošanas joma

1.1.

Ierosinātā regula attiecas uz kredītiestādēm, kas ir noteiktas par globāli sistēmiski svarīgām iestādēm (6), kā arī uz citām kredītiestādēm, kuru bilances un tirdzniecības darbības trīs gadus pēc kārtas atbilst konkrētām robežvērtībām (7). ECB apzinās, ka tas ir saskaņā ar neapšaubāmu koncentrēšanos uz vislielāko un strukturāli sarežģītāko kredītiestāžu un grupu noteiktu kopumu, kas, neraugoties uz citiem tiesību aktiem, vēl aizvien ir pārāk lielas, lai būtu pieļaujams to bankrots, pārāk lielas, lai tiktu glābtas, vai pārāk strukturāli sarežģītas, lai tās pārvaldītu, uzraudzītu un noregulētu (8).

1.2.

Kredītiestāžu koncentrācijas (piemēram, apvienošanās) gadījumā, kuras rezultātā uzreiz tiek izveidota viena kredītiestāde, uz kuru attiecas ierosinātās regulas darbības joma, to kredītiestāžu, no kurām tikai izveidota šī viena iestāde, apvienotie rādītāji divus gadus pirms koncentrācijas izveidošanas jāņem vērā, kompetentajai iestādei nosakot, vai jaunā iestāde ir sasniegusi robežvērtības (9). Izņemot šādus gadījumus, nacionālajām kompetentajām iestādēm regulāri, vismaz vienu reizi gadā, jāpārbauda, vai ir sasniegti robežvērtību kritēriji (10).

Turklāt, pārskatot ierosināto regulu, Komisijai jāizvērtē robežvērtību kritēriju piemērotība, piem., pārbaudot, vai tie attiecas uz visām attiecīgām kredītiestādēm (11). Tādējādi, ja pastāv pierādījumi, ka ne visi kredītiestāžu tirdzniecības aktīvi ir pienācīgi aptverti tirdzniecības darbību definīcijā, Komisijai tiek pieprasīts, sastādot 34. pantā minēto ziņojumu, paredzēt īpašus apsvērumus par to, vai tirdzniecības darbību aprēķinā saskaņā ar ierosināto regulu jāiekļauj visi finanšu aktīvi un finanšu saistības, kas novērtētas pēc patiesās vērtības, vai arī to banku, kuras nepiemēro starptautiskos finanšu pārskatu standartus, līdzvērtīgi bilances posteņi. Šajā nolūkā noderētu atjaunināts ietekmes novērtējums.

2.   Aizliegtās tirdzniecības darbības, it īpaši tirdzniecība savā vārdā

2.1.

ECB kopumā atbalsta ierosinātajā regulā iekļauto aizliegumu konkrētām kredītiestādēm veikt tirdzniecības darbības savā vārdā, kas ir precīzi definēta 5. pantā. It sevišķi tiktu aizliegti apakšnodaļu, nodaļu, departamentu vai atsevišķu tirgotāju darījumi, kas ir īpaši vērsti uz pozīciju ieguvi nolūkā gūt peļņu pašu labā, kam nav nekādas saistības ar klientu darbību vai struktūras riska ierobežošanu (12). Ņemot vērā to, ka finanšu krīzes seku dēļ bankas būtiski samazinājušas vai vispār likvidējušas savas apakšnodaļas, nodaļas un departamentus, kas īpaši norīkoti tirdzniecībai savā vārdā, ECB apzinās, ka ierosinātā regula ir tālredzīgs preventīvs pasākums, kas ir vērsts uz to, lai demotivētu bankas iesaistīties šajā darbībā. Tāpēc tirdzniecības savā vārdā aizlieguma ieviešanas izmaksām jābūt ierobežotām (13).

Notikumi pirms un pēc pēdējās finanšu krīzes liecina, ka tirdzniecība savā vārdā ir augsta riska darījumi, kas spēj radīt sistēmisku risku caur lielām atvērtām pozīcijām un finanšu iestāžu savstarpēju saistību. Salīdzinājumā ar tādiem darījumiem, kas vairāk balstās uz klientu, piemēram, ar aizdošanu, tirdzniecību savā vārdā ir viegli palielināt īsā laika posmā. It īpaši, tirdzniecību savā vārdā veicot banku grupām, kuras gūst labumu no banku drošības tīkla netiešām garantijām (noregulējuma fondi, noguldījumu garantiju fondi vai – ar laiku – nodokļu maksātāji), var pastāvēt motivācija palielināt šādas augsta riska darbības uz drošības tīkla rēķina.

Turklāt ECB apzinās, ka tirdzniecība savā vārdā neattiecas uz banku klientu vajadzībām un neapmierina tās. Patiesi, banku grupā, kas veic tirdzniecību savā vārdā, var rasties interešu konflikti starp tās tirdzniecības darbībām savā vārdā un pakalpojumu sniegšanu klientiem. Tirdzniecību savā vārdā aizliedzot, nevis vienkārši to nodalot, ar ierosināto regulu tiek nodrošināts, ka neradīsies tiešais risks banku darbībai vai to reputācijai.

Šī iemesla dēļ ECB atbalsta arī to, ka ar ierosināto regulu attiecīgajām kredītiestādēm tiek aizliegts iegūt īpašumā riska ieguldījumu fondus vai veikt ieguldījumus tajos (14). Ar šo aizliegumu tiks ierobežots tirdzniecības savā vārdā aizlieguma apiešanas risks un tiks mazināta plašāka ietekme banku un paralēlo banku sistēmas starpā.

2.2.

Lai nošķirtu tirdzniecību savā vārdā no citām tirdzniecības darbībām, it īpaši no tirgus uzturēšanas darbībām (15), jāizstrādā atbilstošas definīcijas. ECB atzīst, ka gan teorētiski, gan praktiski ir grūti nošķirt tirdzniecību savā vārdā no tirgus uzturēšanas (16). ECB kopumā atbalsta tādu tirdzniecības savā vārdā definīciju, kāda ir piedāvāta ierosinātajā regulā (17), tomēr ierosina dažus grozījumus aizliegto darījumu precizēšanai (18). It īpaši ECB piedāvā precizēt, ka tiks aizliegti ar tirdzniecību savā vārdā saistītie darījumi, kas tiek veikti, atbildot uz tirgus vērtības svārstībām un izmantojot tās peļņas gūšanas nolūkā, neatkarīgi no tā, vai peļņa tiek faktiski saņemta īstermiņā vai ilgtermiņā. Pretēji tirgus uzturēšanas darbībām, kredītiestādes uzņemsies tirdzniecību savā vārdā, izmantojot informāciju par aktīvu patieso vērtību nolūkā gūt peļņu, pamatojoties uz tirgus vērtības svārstībām un bez saistības ar klientu rīkojumiem.

2.3.

Visbeidzot, šajā sakarībā Komisijas priekšlikums ietver dažus izņēmumus: a) lai arī Komisija uzskata tirdzniecību savā vārdā par augsta riska darījumiem, tai jāpaliek atļautai attiecībā uz valsts obligācijām, un b) kredītiestādes, uz kurām neattiecas ierosinātās regulas piemērošanas joma, joprojām spēs iesaistīties augsta riska darījumos, kuri kopējā līmenī var sasniegt lielu apjomu. Šādi izņēmumi norāda uz to, ka atbrīvotās tirdzniecības darbības būtu tālāk jānovērtē, nākamreiz pārskatot ierosināto regulu, lai noteiktu iespējamā apdraudējuma pakāpi, ko šādi izņēmumi var radīt atsevišķām kredītiestādēm vai pasaules finanšu sistēmai (19).

3.   Lēmums par to, vai pieprasīt tirdzniecības darbību nodalīšanu, it īpaši tirgus uzturēšanas darbību procedūra

3.1.

ECB kopumā atbalsta tirdzniecības darbību apjoma, sarežģītības, sviras un savstarpējas saistības parametru ieviešanu uzraudzības novērtējumā, ko veic saskaņā ar ierosināto regulu (20). Tomēr šie parametri nenodrošina atsevišķu tirdzniecības darbību padziļināto novērtējumu, kas jāveic uzraudzības iestādei. Tāpēc ECB piekrīt, ka šādiem kritērijiem nav jābūt vienīgam pamatam procedūras uzsākšanai, kuras rezultātā tiek pieņemts lēmums par nodalīšanu. Šo parametru novērtēšana jāpapildina ar konsolidējošas uzraudzības iestādes rīcības brīvības īstenošanu.

Ierosinātajā regulā ir noteikta zināma uzraudzības iestāžu rīcības brīvība nodalīšanas procesa dažādos posmos. Saskaņā ar ierosināto regulu kompetentās iestādes lēmums uzsākt procedūru, kuras rezultātā tiek pieņemts lēmums nodalīt konkrētas tirdzniecības darbības, ir atkarīgs no tā, vai kompetentā iestāde uzskata, ka pastāv apdraudējums pamata kredītiestādes vai visas Savienības vai tās daļas finanšu sistēmas finanšu stabilitātei, ņemot vērā šīs regulas mērķus (21). Ja kompetentā iestāde pēc tirdzniecības darbību novērtējuma secina, ka darbības atbilst attiecīgajiem relatīvā apjoma, sviras, sarežģītības, ienesīguma, saistītā tirgus riska un savstarpēju saistību parametriem, tai būtu jāpieprasa šādu darbību nodalīšana no pamata kredītiestādes (22). Tomēr galīgajā analīzē šāds secinājums ir atkarīgs arī no kompetentās iestādes veiktā turpmākās finanšu stabilitātes novērtējuma. Turklāt pat pēc tam, kad pamata kredītiestāde tika brīdināta par kompetentās iestādes slēdzieniem, tai ir iespēja iesniegt pierādījumus, ko akceptē kompetentā iestāde, par to, ka šīs tirdzniecības darbības neapdraud pamata kredītiestādes vai visas Savienības vai tās daļas finanšu sistēmas finanšu stabilitāti, ņemot vērā ierosinātās regulas mērķus (23).

3.2.

ECB atbalsta ierosinātās regulas pieeju nodalīšanai. Tā ļaus izvairīsies no ilgstošu un dārgu procedūru uzsākšanas gadījumos, kad ir sasniegtas apjoma un sarežģītības robežvērtības, bet patiesie riski pamatinstitūcijas vai plašākas Savienības finanšu stabilitātei tiek būtiski mazināti ar pastāvošām regulatīvām prasībām un uzraudzības pārbaudēm. Turklāt kredītiestāde, iespējams, varētu atbilst iepriekš minētajām robežvērtībām, iesaistoties konkrētās tirdzniecības darbībās, kuras faktiski veicina plašāku finanšu stabilitāti, piem., tirgus uzturēšanas darbībās, kas ir būtiskas ekonomikas finansēšanai, vai darbībās, kas ir vērstas uz likviditātes rezervju izveidošanu, lai nodrošinātu citu prudenciālo prasību izpildi. Tāpēc uzraudzības iestādēm nepieciešams elastīgums ārpus noteiktām robežvērtībām, lai piemērotu savu lēmumu, ievērojot plašāku regulatīvo mijiedarbību un sekas visai finanšu sistēmai. Šajā lēmumā jāņem vērā atsevišķu Savienības dalībvalstu vai dalībvalstu grupu finanšu stabilitāte, jo uzraudzības iestādes novērtējumam var būt būtiska ietekme attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstu grupā.

Būtu vērtīgi papildināt šos lietderīgos noteikumus, ieviešot vairāk skaidrības novērtējumā par to, vai pamatinstitūcijas tirdzniecības darbības izraisa finanšu stabilitātes apdraudējumu un rada nodalīšanas nepieciešamību (24). Prasība nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa (25) pārredzamību ir viens no pamatelementiem, lai nodrošinātu, ka lēmumi nenodalīt konkrētas tirdzniecības darbības ir labi pamatoti un attaisnoti. Šajā sakarībā uzraudzības iestādes lēmums jāpieņem, pamatojoties uz kritēriju kopumu, kas ir plašāks par ierosinātajā regulā iekļauto. Saskaņota regulējuma izveidošana, kas salīdzinājumā ar pastāvošo regulējumu atvieglo vērīgāku uzraudzības iestādes lēmumu pieņemšanu, virzītu kompetento iestādi tās rīcības brīvības īstenošanā un palīdzētu uzraudzības iestādēm konstatēt nodalīšanas nepieciešamību. Tas var arī motivēt kredītiestādes uzlabot to pārvaldību, tostarp to iekšējās sistēmas un procedūras, lai izvairītos no atbilstības riska un mazinātu jebkādas nākotnē nepieciešamās nodalīšanas izmaksas.

Šajā nolūkā parametrus būtu noderīgi papildināt ar tādu papildu kvalitatīvo informāciju kā: a) tirdzniecības darbību kartogrāfija, tostarp metodes, ar ko novērtē nepieciešamību palielināt rezerves, lai apmierinātu turpmāku klientu pieprasījumu, b) atbilstības regulējums, ar ko ievieš ierosināto regulu, un c) kompensācijas shēmas tirgotājiem. Šos parametrus var arī papildināt ar papildu kvantitatīviem datiem – tādiem kā rezervju apgrozījums, riska vērtības atšķirības, peļņa un zaudējumi 1. dienā, apakšnodaļu tirdzniecības limiti un tirdzniecības darbību ģeogrāfiskā diversifikācija (26). Tas varētu uzlabot procesa praktisko izpildīšanu uzraudzības iestādēm. Saskaņā ar ierosinātās regulas vispārējo mērķi kredītiestādēm jāsniedz visa informācija, kas nepieciešama to parametru aprēķināšanai, kurus uzraudzības iestādes izmanto tirdzniecības darbību novērtēšanai (27).

3.3.

ECB uzskata par svarīgu saglabāt banku tirdzniecības darbības pietiekamā apmērā, lai uzturētu vai paaugstinātu aktīvu un tirgus likviditāti, mazinātu cenu svārstīgumu un paaugstinātu vērtspapīru tirgu noturību pret šokiem. Tas ir būtiski finanšu stabilitātei, monetārās politikas īstenošanai un vienmērīgai transmisijai un ekonomikas finansēšanai. Tādēļ jebkādā regulatīvajā procedūrā jāizvairās no tādām negatīvām sekām attiecībā uz tirgus uzturēšanas darbībām, kas nav attaisnotas ar būtiskiem riskiem.

Veicot tirgus uzturēšanas darbību padziļināto izpēti saskaņā ar ierosinātās regulas 9. panta 1. punktu, uzraudzības iestādēm jāpievērš rūpīga uzmanība iespējamai šo darbību ietekmei uz finanšu stabilitāti. Protams, tirgus uzturēšanas darbībām, kuras turpinās veikt pamata kredītiestāde, jāatbilst ierosinātās regulas mērķiem. It īpaši šādu darbību rezultātā nedrīkst tikt izveidotas bankas, kas ir pārāk lielas vai pārāk savstarpēji saistītas, lai būtu pieļaujams to bankrots, un šādas darbības nedrīkst ietvert savā vārdā, aizbildinoties ar tirgus uzturēšanu, veiktās tirdzniecības darbības, kas var ar laiku apdraudēt finanšu stabilitāti. Tāpēc būtu noderīgi precizēt, ka kompetentā iestāde var īpaši pilnvarot pamata kredītiestādi veikt tādas tirgus uzturēšanas darbības, kas neapdraud pamata kredītiestādes vai visas Savienības vai tās daļas finanšu sistēmas finanšu stabilitāti (28). Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB ierosina arī dažas izmaiņas nolūkā nodrošināt kompetentās iestādes slēdzienu efektīvu piemērošanu attiecībā uz tirdzniecības darbībām, kuras jāveic tirdzniecības struktūras ietvaros (29).

ECB piedāvā precīzāku tirgus uzturēšanas darbību definīciju (30), pievienojot ierosinātajai tirgus uzturēšanas darbību definīcijai vārdus “vai pamatoti sagaidot klientu iespējamo darbību” atbilstoši tirdzniecības savā vārdā definīcijas saturam. Turklāt ECB iesaka saskaņot tirgus uzturēšanas darbību definīciju Savienības tiesību aktos ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 236/2012 (31) par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (32) par finanšu instrumentu tirgiem. Ierosinātās regulas nepilnība ir “faktiskā tirgus riska” definīcijas trūkums. Tiek ierosināts tālāk saskaņot terminu “tirgus uzturēšana” ar Regulu (ES) Nr. 236/2012.

3.4.

Kredītiestādes savas darbības rezultātā pieņem riska pārvaldības noteikumus, pamatojoties uz kredītiestādes vai tās klientu risku. Atbilstīga riska pārvaldība veicina kredītiestādes maksātspēju un finanšu sistēmas stabilitāti. Šajā sakarībā ar ierosināto regulu tiek ierobežoti pamata kredītiestādes riska pārvaldības pienākumi attiecībā uz konkrētiem atvasinātajiem instrumentiem, ja šie instrumenti ir atbilstoši centrālā darījumu partnera tīrvērtei. Tāpēc Komisijai tiek ieteikts, īstenojot tās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar ierosinātās regulas 11. panta 3. punktu, ņemt vērā banku riska pārvaldības politiku specifiku un atbilstību.

3.5.

Visbeidzot jāatzīmē, ka ar nodalīšanu vien netiks atrisināta to iestāžu un grupu problēma, kuras ir pārāk lielas, lai būtu pieļaujams to bankrots. Lielas un jau nodalītas tirdzniecības struktūras bankrotam joprojām var būt sistēmiska ietekme un lielas sekas kapitāla tirgos. Tādēļ konkrētas bankas var pieņemt lēmumu, ka atsevišķai tirdzniecības struktūrai nav pietiekama apjoma, lai nodrošinātu tās ekonomisko dzīvotspēju. Šāds lēmums var izraisīt to, ka visas šīs bankas atsakās no tirdzniecības darbībām, kā rezultātā ir iespējama šo tirdzniecības darbību koncentrēšanās lielākās bankās, padarot tās par vēl lielākām. Šis rezultāts neatbilst “pārāk lielu, lai būtu pieļaujams to bankrots”, banku problēmas mazināšanas mērķim. Alternatīvi šīs tirdzniecības darbības var tikt pārvirzītas uz paralēlo banku sektoru. Šādas izmaiņas var radīt nepieciešamību cieši uzraudzīt visu neplānoto ietekmi un, ja tā kļūst būtiska, nodrošināt konkrētus pasākumus tās risināšanai.

4.   Atkāpes klauzula

Ierosinātās regulas 21. pantā ir noteikts, ka pēc dalībvalsts lūguma Komisija var piešķirt atkāpi no nodalīšanas prasībām kredītiestādēm, kurām piemēro tādus valsts tiesību aktus, kuriem ir “līdzvērtīga ietekme” ierosinātajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

Ierosinātās regulas preambulā ir pareizi norādīts, ka neatbilstīgi valstu tiesību akti ierobežotu VUM efektivitāti, jo ECB tās uzraudzībā esošajām kredītiestādēm būtu jāpiemēro atšķirīgu un nekonsekventu tiesību aktu kopums, tādējādi palielinot uzraudzības izmaksas un sarežģītību (33). ECB pilnībā piekrīt šīm bažām, un šie apsvērumi gūst virsroku pār atkāpes iekļaušanu vispārējā regulējumā (34). Atkāpe nav saderīga ar vienlīdzīgu konkurences apstākļu izveidošanas mērķi un var radīt precedentu turpmākai atkāpju iekļaušanai citos Savienības tiesību aktu veidos. Tas pasliktinās vienotā tirgus integrāciju un radīs šķēršļus ierosinātās regulas mērķu sasniegšanai (35). Turklāt atkāpes klauzulas plašais tvērums nevar būt atbilstošs regulas juridiskajai formai un ierosinātās regulas juridiskajam pamatam saskaņā ar Līguma 114. pantu.

5.   Kompetento iestāžu un noregulējuma iestāžu sadarbība

Ierosinātajā regulā paredzētie strukturālie pasākumi ir vērsti uz to, lai sagatavotu pamatojumu finanšu iestāžu noregulējumam un sanācijai, kas ir savstarpēji saistīti procesi. Tāpēc ierosinātajā regulā ir noteikta sadarbība kompetento iestāžu un attiecīgo noregulējuma iestāžu starpā dažādos kompetentās iestādes novērtējuma un strukturālo pasākumu ieviešanas posmos (36). Kompetentā iestāde, kurai ir pilnvaras pieprasīt nodalīšanu, pirms lēmuma pieņemšanas par tirdzniecības darbību nodalīšanu brīdina par to attiecīgās noregulējuma iestādes. Nodalīšanas nepieciešamības novērtējumā ņem vērā arī visus iesāktos vai iepriekšējos noregulējamības novērtējumus. Visbeidzot, nodalīšanas pasākumiem jāatbilst tiem pasākumiem, kas noteikti uzraudzības iestādes pārskatīšanas un novērtējuma kontekstā, un visiem pasākumiem, kas noteikti noregulējamības novērtējuma kontekstā.

Noregulējamības šķēršļu novēršana ir būtiska kredītiestāžu vai to grupu operacionālā noregulējuma plāna izstrādei. Kā ECB iepriekš novēroja, lai arī konsultācijas ar uzraudzības iestādi ir pietiekamas noregulējamības novērtējumam, pasākumi noregulējamības šķēršļu novēršanai ir jānosaka kopā un jāievieš sadarbībā ar uzraudzības iestādi (37). Veicot atbilstošus pasākumus kredītiestādes vai grupas noregulējamības paaugstināšanai – tādus kā darbības prakšu, struktūras vai organizācijas izmaiņas –, jāņem vērā šo pasākumu ietekme uz iestādes darījumdarbības atbilstību un stabilitāti. Tas ir būtisks kompetentās iestādes apsvērums. Banku noregulējamības pastiprināšana, vienlaicīgi saglabājot galvenos finanšu pakalpojumus ekonomikā, ir arī uzraudzības procesa galvenais mērķis, uz kura sasniegšanu jābūt vērstiem ierosinātajā regulā noteiktajiem pasākumiem. Tāpēc kompetentām iestādēm un noregulējuma iestādēm būs cieši jāsadarbojas abu šo procesu gaitā.

Viens no ierosinātās regulas mērķiem ir atvieglot iestāžu grupas strukturētu noregulējumu un sanāciju (38). Tomēr ierosinātās regulas mērķi strukturālo pasākumu piemērošanā nav identiski noregulējamības novērtējuma mērķiem. Tāpēc saskaņā ar ierosināto regulu pieejamo strukturālo pasākumu klāsts atšķiras no to pasākumu klāsta, kas ir izstrādāti noregulējamības šķēršļu novēršanai saskaņā ar nesen pieņemto Savienības noregulējuma režīmu (39). Attiecīgi ECB saprot, ka pat ja noregulējuma plānošanas kontekstā noregulējamības novērtējumā nav konstatēti nekādi būtiski noregulējamības šķēršļi, kompetentā iestāde tomēr ir tiesīga konstatēt nepieciešamību veikt strukturālos pasākumus saskaņā ar ierosināto regulu, lai atvieglotu sarežģītu iestāžu sanāciju un noregulējumu (40). Šajā sakarībā jāpaskaidro, ka, lai arī kompetentai iestādei jāņem vērā visi notiekošie vai iepriekšējie noregulējamības novērtējumi, šādu novērtējumu secinājumi nekādā ziņā nedrīkst ietekmēt kompetento iestādi tās pilnvaru īstenošanā saskaņā ar ierosināto regulu, it īpaši ja kompetentā iestāde nosaka, ka ir sasniegti kritēriji nodalīšanas piemērošanai (41).

6.   Sankciju pilnvaras

Lai arī ierosinātā regula ir tieši piemērojama visā Savienībā, dažiem no tās noteikumiem nepieciešama tālāka ieviešana dalībvalstīs (42). Tā kā ECB ir atzīta par vienīgo kompetento iestādi to uzdevumu izpildei, kuri citu starpā tai noteikti Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punktā, un tā kā ierosinātajā regulā noteiktie uzdevumi atbilst uzdevumiem, kas jau ir noteikti ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta i) apakšpunktu, ECB jābūt pilnvarām arī īstenot attiecīgas sankciju pilnvaras atbilstoši regulējumam, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1024/2013 18. pantā. Tas jāprecizē ierosinātās regulas preambulā un skaidrības labad tās 28. pantā (43). ECB piešķirtās pilnvaras neietver pilnvaras piemērot sankcijas fiziskām personām vai piemērot nefinansiālas sankcijas. Nepieciešams ir arī saskaņot ierosinātajā direktīvā noteikto finansiālo sankciju līmeni ar Eiropas Savienības un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (44). Turklāt pilnvaras apturēt atļauju ir pavisam jauns pasākums, ko paredz ierosinātā regula (45). ECB ierosina izslēgt šo sankciju no ierosinātās regulas, lai izvairītos no juridiskām problēmām.

Visbeidzot, attiecībā uz termina “gūtā peļņa vai novērstie zaudējumi” izmantošanu ierosinātajā regulā: praksē būs ļoti grūti pierādīt to, kādām precīzi jābūt šīm summām. Ierosinātās regulas 28. panta 4. punkta b) apakšpunkta noteikumos par ierosināto sankciju ir ņemta vērā gūtā peļņā vai novērstie zaudējumi, norādot to atdošanu kā vienu no iespējamām sankcijām. 29. panta 1. punkta d) apakšpunktā gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu “nozīmīgums” ir iekļauts to apstākļu starpā, kas iestādēm jāizvērtē, nosakot sankciju veidu un līmeni. ECB ierosina abos gadījumos aizvietot šo terminu ar kompetentās iestādes veiktajām aplēsēm par peļņu un zaudējumiem, kas gūti vai novērsti pārkāpuma rezultātā (46).

Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 19. novembrī

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  COM(2014) 43 galīgā redakcija.

(2)  Ierosinātā regula nebūs papildus jāievieš nacionālajā līmenī, izņemot dažas tās normas. Attiecībā uz sankciju sistēmu sk. šā atzinuma 6. punktu.

(3)  Sk. COM(2014) 43 galīgā redakcija, 5. lpp.

(4)  Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(5)  Sk. ierosinātās regulas 8. apsvērumu.

(6)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, 131. pantu (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(7)  Saskaņā ar ierosinātās regulas 3. pantu robežvērtības ir: a) aktīvu kopsumma vismaz 30 miljardi euro un b) tirdzniecības darbības vismaz 70 miljardu euro apmērā vai 10 % apmērā no tās kopējiem aktīviem.

(8)  Sk. ierosinātās regulas 13. apsvērumu.

(9)  Sk. 7. un 18. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(10)  Sk. 19. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(11)  Sk. 23. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(12)  Sk. ierosinātās regulas 5. panta 4. punktu.

(13)  Sk. Komisijas ietekmes novērtējuma A.6 pielikumu (3. daļa no 3), 58. lpp.. Neviena no tām nedaudzām bankām, kas iesniedza publiskajā apspriešanā kvantitatīvus pierādījumus, nav ziņojusi, ka tai ir bijuši nozīmīgi ieņēmumi no tirdzniecības savā vārdā.

(14)  Sk. ierosinātās regulas 6. pantu.

(15)  Sk. šī atzinuma 3.3. punktu.

(16)  Sk. Komisijas novērtējuma ziņojuma 5.3.1.1. nodaļu.

(17)  Sk. ierosinātās regulas 5. panta 4. punktu.

(18)  Sk. 5. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(19)  Sk. 23. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(20)  Sk. ierosinātās regulas 9. pantu.

(21)  Sk. ierosinātās regulas 10. panta 1. punktu.

(22)  Kā noteikts ierosinātās regulas 23. apsvērumā.

(23)  Sk. ierosinātās regulas 10. panta 3. punktu un 23. apsvērumu.

(24)  Sk. 2. un 10. līdz 15. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(25)  Sk. ierosinātās regulas 10. panta 3. punkta trešo rindkopu.

(26)  Sk. 8. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(27)  Sk. 9. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(28)  Sk. 12. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(29)  Sk. 14. un 15. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(30)  Sk. 6. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regula (ES) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (OV L 86, 24.3.2012., 1. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(33)  Kā piedāvāts ierosinātās regulas 8. apsvērumā.

(34)  Sk. 1. un 17. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(35)  Sk., piemēram, ierosinātās regulas 7. apsvērumu un 1. pantu.

(36)  Ierosinātās regulas 19. pants.

(37)  Atzinums CON/2013/76, 2.5. punkts. Visi atzinumi ir publicēti ECB internetvietnē (http://www.ecb.europa.eu).

(38)  Ierosinātās regulas 1. panta g) punkts.

(39)  Sk. it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, 17. un 18. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regulas (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, 10. pantu (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

(40)  Sk. Komisijas novērtējuma ziņojuma 5.3.1.1. nodaļu.

(41)  Sk. 16. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(42)  Eiropas Savienības Tiesas judikatūra nosaka, ka dažu regulas normu īstenošanai dalībvalstīm vai Savienības likumdevējam ir jāīsteno piemērošanas pasākumi. Šajā ziņā sk. spriedumu lietā C-367/09, SGS Belgium u. c., Krājums, I-10761. lpp., 32. un 33. punkts.

(43)  Sk. 4. un 21. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(44)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(45)  Sk. ierosinātās regulas 28. pantu.

(46)  Sk. 22. grozījumu šī atzinuma pielikumā.


PIELIKUMS

Redakcionāli priekšlikumi

Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (1)

1. grozījums

Ierosinātās regulas 10. apsvērums

“(10)

Saskaņā ar mērķiem, kas veicina iekšējā tirgus darbību, vajadzētu būt iespējai piešķirt kredītiestādei atkāpi no noteikumiem par konkrētu tirdzniecības darbību nodalīšanu, ja dalībvalsts ir pieņēmusi valsts primāros tiesību aktus līdz 2014. gada 29. janvārim (tostarp pēc tam pieņēmusi sekundāros tiesību aktus), aizliedzot kredītiestādēm, kas pieņem noguldījumus no privātpersonām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), veikt ieguldījumus kā galvenajam uzņēmumam un turēt tirdzniecībai paredzētus aktīvus. Līdz ar to dalībvalstij vajadzētu būt tiesībām lūgt Komisijai piešķirt atkāpi no noteikumiem par konkrētu tirdzniecības darbību nodalīšanu attiecībā uz kredītiestādi, kurai piemēro valsts tiesību aktus, kas ir saderīgi ar minētajiem noteikumiem. Tas ļautu dalībvalstīm, kas jau ir ieviesušas primāros tiesību aktus, kuru ietekme ir līdzvērtīga šai regulai un ar to saderīga, neveikt esošo faktisko noteikumu saskaņošanu. Lai nodrošinātu to, ka valsts tiesību aktu, kā arī turpmāku īstenošanas pasākumu ietekme neapdraud iekšējā tirgus mērķi vai darbību, attiecīgās valsts tiesību aktu un saistīto uzraudzības un īstenošanas pasākumu mērķim vajadzētu būt: nodrošināt, ka kredītiestādes, kas pieņem atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un no MVU, atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas un saderīgas ar šīs regulas noteikumiem. Kompetentajai iestādei, kas uzrauga kredītiestādi, kurai piemēro attiecīgos valsts tiesību aktus, vajadzētu būt atbildīgai par atzinuma sagatavošanu, ko pievieno lūgumam par atkāpi.”

(10)

Saskaņā ar mērķiem, kas veicina iekšējā tirgus darbību, vajadzētu būt iespējai piešķirt kredītiestādei atkāpi no noteikumiem par konkrētu tirdzniecības darbību nodalīšanu, ja dalībvalsts ir pieņēmusi valsts primāros tiesību aktus līdz 2014. gada 29. janvārim (tostarp pēc tam pieņēmusi sekundāros tiesību aktus), aizliedzot kredītiestādēm, kas pieņem noguldījumus no privātpersonām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), veikt ieguldījumus kā galvenajam uzņēmumam un turēt tirdzniecībai paredzētus aktīvus. Līdz ar to dalībvalstij vajadzētu būt tiesībām lūgt Komisijai piešķirt atkāpi no noteikumiem par konkrētu tirdzniecības darbību nodalīšanu attiecībā uz kredītiestādi, kurai piemēro valsts tiesību aktus, kas ir saderīgi ar minētajiem noteikumiem. Tas ļautu dalībvalstīm, kas jau ir ieviesušas primāros tiesību aktus, kuru ietekme ir līdzvērtīga šai regulai un ar to saderīga, neveikt esošo faktisko noteikumu saskaņošanu. Lai nodrošinātu to, ka valsts tiesību aktu, kā arī turpmāku īstenošanas pasākumu ietekme neapdraud iekšējā tirgus mērķi vai darbību, attiecīgās valsts tiesību aktu un saistīto uzraudzības un īstenošanas pasākumu mērķim vajadzētu būt: nodrošināt, ka kredītiestādes, kas pieņem atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un no MVU, atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas un saderīgas ar šīs regulas noteikumiem. Kompetentajai iestādei, kas uzrauga kredītiestādi, kurai piemēro attiecīgos valsts tiesību aktus, vajadzētu būt atbildīgai par atzinuma sagatavošanu, ko pievieno lūgumam par atkāpi.

Paskaidrojums:

Šāda atkāpe nav saderīga ar vienlīdzīgu konkurences apstākļu izveidošanas mērķi. Turklāt šāds noteikums var radīt precedentu turpmāku atkāpes normu iekļaušanai citās likumdošanas jomās, tādējādi pasliktinot vienotā tirgus integrāciju kopumā.

2. grozījums

Ierosinātās regulas 23. apsvērums

“(23)

Ja, novērtējot tirdzniecības darbības, kompetentā iestāde secina, ka tās pārsniedz konkrētus parametrus attiecībā uz relatīvo apjomu, sviru, sarežģītību, ienesīgumu, saistīto tirgus risku, kā arī savstarpēju saistību, tai būtu jāpieprasa to nodalīšana no pamata kredītiestādes, ja vien pamata kredītiestāde var kompetentajai iestādei pietiekamā mērā pierādīt, ka minētās tirdzniecības darbības neapdraud pamata kredītiestādes vai visas Savienības finanšu sistēmas finanšu stabilitāti, ņemot vērā šajā regulā izklāstītos mērķus.”

“(23)

Ja, novērtējot tirdzniecības darbības, kompetentā iestāde secina, ka tās pārsniedz konkrētus parametrus attiecībā uz relatīvo apjomu, sviru, sarežģītību, ienesīgumu, saistīto tirgus risku, kā arī savstarpēju saistību, un arī uzskata, ka ir apdraudēta pamata kredītiestādes finanšu stabilitāte vai visas Savienības vai tās daļas finanšu sistēmas finanšu stabilitāte, ņemot vērā šīs regulas mērķus, tai būtu jāpieprasa to nodalīšana no pamata kredītiestādes, ja vien pamata kredītiestāde var kompetentajai iestādei pietiekamā mērā pierādīt, ka minētās tirdzniecības darbības neapdraud galvenās kredītiestādes finanšu stabilitāti vai Savienības finanšu sistēmu kopumā, ņemot vērā šajā regulā izklāstītos mērķus.”

Paskaidrojums:

Piedāvātās redakcijas mērķis ir nodrošināt saskaņotību starp 23. apsvērumu un 10. pantu, kurā noteikta kompetentās iestādes rīcības brīvība, ko tā īsteno, pārskatot tirdzniecības darbības un pieņemot lēmumu par nodalīšanas procedūras uzsākšanu.

3. grozījums

Ierosinātās regulas 29. apsvērums

“Neatkarīgi no nodalīšanas pamata kredītiestādēm aizvien būtu jāspēj pārvaldīt savu risku. Līdz ar to būtu jāatļauj konkrētas tirdzniecības darbības tiktāl, ciktāl to mērķis ir pamata kredītiestādes kapitāla, likviditātes un finansējuma piesardzīga uzraudzība un nerada bažas tās finanšu stabilitātei. Līdzīgi, pamata kredītiestādei būtu jāspēj saviem klientiem nodrošināt konkrētus nepieciešamos riska pārvaldības pakalpojumus. Tomēr tas būtu jādara, neradot lieku risku pamata kredītiestādei un neradot bažas par tās finanšu stabilitāti. Riska ierobežošanas darbības, kas ir atbilstošas piesardzīgai pašu riska pārvaldībai un riska pārvaldības pakalpojumu sniegšanai klientiem, var (bet nevajag) klasificēt kā riska ierobežošanas uzskaiti saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.”

“Neatkarīgi no nodalīšanas pamata kredītiestādēm aizvien būtu jāspēj pārvaldīt savu risku. Līdz ar to būtu jāatļauj konkrētas tirdzniecības darbības tiktāl, ciktāl to mērķis ir pamata kredītiestādes kapitāla, likviditātes un finansējuma piesardzīga uzraudzība un nerada bažas tās finanšu stabilitātei. Līdzīgi, pamata kredītiestādei būtu jāspēj saviem klientiem nodrošināt konkrētus nepieciešamos riska pārvaldības pakalpojumus. Tomēr tas būtu jādara, neradot lieku risku pamata kredītiestādei un neradot bažas par tās finanšu stabilitāti. Riska ierobežošanas darbības, kas ir atbilstošas piesardzīgai pašu riska pārvaldībai un riska pārvaldības pakalpojumu sniegšanai klientiem, var (bet nevajag) klasificēt kā riska ierobežošanas uzskaiti saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Ja risku un tirdzniecības darbību apjoms pārsniedz noteiktu līmeni, kompetentajai iestādei neatkarīgi no lēmuma par nodalīšanu ir Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās pilnvaras piemērot pašu kapitāla prasības, lai motivētu iestādi neuzņemties lieko risku iestādes finanšu stabilitātei vai visas Savienības vai tās daļas finanšu stabilitātei.

Paskaidrojums:

Lai nodrošinātu, ka ir ierobežoti finanšu riski, kas izriet no tirdzniecības darbībām, kompetentām iestādēm jābūt pilnvarām piemērot kapitāla prasības, ja riska un tirdzniecības darbību apjoms pārsniedz noteiktu līmeni. Šāda prasība palīdzēs pārliecināt bankas neiesaistīties pārmērīgās tirdzniecības darbībās.

4. grozījums

37.a apsvērums (jauns)

Nav teksta.

37.a)

ECB tās ekskluzīvo uzdevumu, tostarp šajā Regulā noteikto uzdevumu, veikšanai ir Regulas (ES) Nr. 1024/2013 18. pantā noteiktās sankciju pilnvaras.

Paskaidrojums:

Jāpaskaidro, ka pēc ierosinātās regulas 28. panta ieviešanas dalībvalstīs ECB tās ekskluzīvo uzdevumu, tostarp šajā Regulā noteikto uzdevumu, veikšanai būs Regulas (ES) Nr. 1024/2013 18. pantā noteiktās sankciju pilnvaras. Skatīt arī šī atzinuma 6. punktu.

5. grozījums

5. pants

Definīcijas

“4.   “tirdzniecība savā vārdā” ir pašu kapitāla vai aizņemtas naudas izmantošana jebkāda veida darījumā, lai nopirktu, pārdotu vai citādi iegādātos jebkuru finanšu instrumentu vai preces vai no tām atbrīvotos nolūkā vienīgi gūt peļņu pašu labā, kam nav nekādas saistības ar faktisku vai turpmāku klientu darbību, vai nolūkā ierobežot struktūras risku faktiskas vai turpmākas klienta darbības rezultātā, izmantojot apakšnodaļas, nodaļas, departamentus vai atsevišķus tirgotājus, kas īpaši norīkoti šādu pozīciju ieguvei un peļņas gūšanai, tostarp izmantojot speciālas tirdzniecībai savā vārdā paredzētas tīmekļa platformas;”

“4.   “tirdzniecība savā vārdā” ir pašu kapitāla vai aizņemtas naudas izmantošana, reaģējot vai pamatojoties uz notiekošām vai paredzētām svārstībām tirgus vērtībās, jebkāda veida darījumā, lai nopirktu, pārdotu vai citādi iegādātos jebkuru finanšu instrumentu vai preces vai no tām atbrīvotos nolūkā vienīgi gūt peļņu pašu labā, kam nav nekādas saistības ar faktisku vai turpmāku klientu darbību, vai nolūkā ierobežot struktūras risku faktiskas vai turpmākas klienta darbības rezultātā, izmantojot apakšnodaļas, nodaļas, departamentus vai atsevišķus tirgotājus, kas īpaši norīkoti šādu pozīciju ieguvei un peļņas gūšanai, tostarp izmantojot speciālas tirdzniecībai savā vārdā paredzētas tīmekļa platformas. Šī definīcija ietver visus darījumus, kas tiek veikti peļņas gūšanas nolūkā, neatkarīgi no tā, vai šāda peļņa tiks realizēta īstermiņā vai ilgtermiņā un vai tā tiks faktiski realizēta;

Paskaidrojums:

Tirdzniecība savā vārdā, pretēji tādām citām tirdzniecības darbībām kā, piemēram, tirgus uzturēšanas darbības, tiek veikta peļņas gūšanas nolūkā, pamatojoties uz notiekošām vai paredzētām svārstībām tirgus vērtībās, uz kurām tirgotāji savā vārdā reaģē un ar kurām tie spekulē. Ierosinātie grozījumi ļaus izslēgt no definīcijas ilgtermiņa nespekulatīvos ieguldījumus akciju kapitālā (tostarp akciju turēšanu citās finanšu iestādēs – tādās kā bankas un apdrošināšanas sabiedrības).

6. grozījums

5. pants

Definīcijas

“12.   “tirgus uzturēšana” ir finanšu iestādes saistības regulāri un pastāvīgi nodrošināt tirgus likviditāti, paziņojot divvirzienu cenu piedāvājumu attiecībā uz konkrētu finanšu instrumentu, vai kā daļu no savas ierastās darījumdarbības, izpildot klientu sāktos rīkojumus vai atbildot uz klientu pieprasījumiem veikt tirdzniecību, bet abos gadījumos neuzņemoties faktisko tirgus risku;”

“12.   “tirgus uzturēšana” ir finanšu iestādes saistības regulāri un pastāvīgi nodrošināt tirgus likviditāti, paziņojot divvirzienu cenu piedāvājumu attiecībā uz konkrētu finanšu instrumentu, vai kā daļu no savas ierastās darījumdarbības, izpildot klientu sāktos rīkojumus vai atbildot uz klientu pieprasījumiem veikt tirdzniecību, vai pamatoti sagaidot klientu iespējamo darbību un ierobežojot to pozīciju risku, kas veidojas, pildot šos uzdevumus bet abos gadījumos neuzņemoties faktisko tirgus risku;”

ECB saprot, ka, pretēji tirdzniecībai savā vārdā, tirgus uzturēšana ir saistīta ar klientu darbībām un tāpēc pieder pie banku standarta darbības. Dažreiz tirgus uzturēšana notiek arī, sagaidot klientu darījumus. Tāpēc tiek ierosināts iekļaut vārdus “pamatoti sagaidot klientu iespējamo darbību” tirgus uzturēšanas darbību definīcijā. Tas nodrošina arī saskaņotību attiecībā uz tirdzniecības savā vārdā definīciju ierosinātajā regulā.

Turklāt pretēji mākleru uzņēmumiem tirgu uzturošā iestāde jebkurā brīdī sedz piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību ar savu rezervju palīdzību, tādējādi pakļaujot riskam savu kapitālu. Tāpēc jārada iespēja tirgu uzturošajai iestādei ierobežot šīs iestādes pozīciju risku, kas rodas tirgus uzturēšanas uzdevumu pildīšanas rezultātā. Ņemot vērā to, ka “būtiska” tirgus riska jēdziens nav definēts, un turklāt nolūkā pēc iespējas tuvāk saskaņot attiecīgajos Savienības noteikumos izmantotās definīcijas, tiek ierosināts izmantot jēdzienu “ierobežot to pozīciju risku, kas veidojas, pildot šos uzdevumus” atbilstoši Regulai (ES) Nr. 236/2012.

7. grozījums

5. pants

Definīcijas

Nav teksta.

23.   “koncentrācija” nozīmē koncentrāciju, kas noteikta saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004.

Paskaidrojums:

Skatīt šī atzinuma 1.2. punktu.

8. grozījums

9. panta 2. punkts

Pienākums pārskatīt darbības

“2.   Veicot 1. punktā minēto novērtējumu, kompetentā iestāde izmanto šādus parametrus:

a)

tirdzniecībai turēto aktīvu relatīvais apjoms, kas izmērīts, tirdzniecībai turētos aktīvus dalot ar kopējiem aktīviem;

b)

tirdzniecībai turēto aktīvu svira, kas izmērīta, tirdzniecībai turētos aktīvus dalot ar 1. līmeņa pamatkapitālu;

c)

darījuma partnera kredītriska relatīvā nozīme, kas izmērīta, atvasināto instrumentu patieso vērtību dalot ar tirdzniecībai turēto aktīvu kopapjomu;

d)

tirdzniecībai turēto atvasināto instrumentu relatīvā sarežģītība, kas izmērīta, 2. un 3. līmeņa tirdzniecības atvasināto instrumentu aktīvus dalot ar tirdzniecības atvasinātajiem instrumentiem un tirdzniecībai turētajiem aktīviem;

e)

no tirdzniecības gūto ienākumu relatīvais ienesīgums, kas izmērīts, tirdzniecības ienākumu dalot ar neto ienākumu kopapjomu;

f)

tirgus riska relatīvais nozīmīgums, kas izmērīts, aprēķinot starpību starp tirdzniecības aktīviem un saistībām absolūtajā vērtībā un sadalot to ar vidējo aritmētisko starp tirdzniecības aktīviem un tirdzniecības saistībām;

g)

savstarpēja saistība, kas izmērīta, izmantojot Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 18. punktā minēto metodiku;

h)

kredīta un likviditātes risks, ko rada saistības un garantijas, ko sniegusi pamata kredītiestāde.”

“2.   Veicot 1. punktā minēto novērtējumu, kompetentā iestāde izmanto šādus parametrus:

a)

tirdzniecībai turēto aktīvu relatīvais apjoms, kas izmērīts, tirdzniecībai turētos aktīvus dalot ar kopējiem aktīviem;

b)

tirdzniecībai turēto aktīvu svira, kas izmērīta, tirdzniecībai turētos aktīvus dalot ar 1. līmeņa pamatkapitālu;

c)

darījuma partnera kredītriska relatīvā nozīme, kas izmērīta, atvasināto instrumentu patieso vērtību dalot ar tirdzniecībai turēto aktīvu kopapjomu;

d)

tirdzniecībai turēto atvasināto instrumentu relatīvā sarežģītība, kas izmērīta, 2. un 3. līmeņa tirdzniecības atvasināto instrumentu aktīvus dalot ar tirdzniecības atvasinātajiem instrumentiem un tirdzniecībai turētajiem aktīviem;

e)

no tirdzniecības gūto ienākumu relatīvais ienesīgums, kas izmērīts, tirdzniecības ienākumu dalot ar neto ienākumu kopapjomu;

f)

tirgus riska relatīvais nozīmīgums, kas izmērīts, aprēķinot starpību starp tirdzniecības aktīviem un saistībām absolūtajā vērtībā un sadalot to ar vidējo aritmētisko starp tirdzniecības aktīviem un tirdzniecības saistībām;

g)

savstarpēja saistība, kas izmērīta, izmantojot Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 18. punktā minēto metodiku;

h)

kredīta un likviditātes risks, ko rada saistības un garantijas, ko sniegusi pamata kredītiestāde.;

i)

tirdzniecības darbību kartogrāfija, tostarp metodes, ar ko novērtē nepieciešamību palielināt rezerves, lai apmierinātu turpmāku klientu pieprasījumu;

j)

atbilstības regulējums, ar ko ievieš šo regulu;

k)

kompensācijas shēmas tirgotājiem;

l)

papildu kvantitatīvie dati, tādi kā rezervju apgrozījums, riska vērtības atšķirības, peļņa un zaudējumi 1. dienā, apakšnodaļu tirdzniecības limiti un tirdzniecības darbību ģeogrāfiskā diversifikācija.

Paskaidrojums:

Skatīt šī atzinuma 3.2. punktu.

9. grozījums

9. panta 2.a punkts (jauns)

Pienākums pārskatīt darbības

Nav teksta.

2.a.   Kompetentā iestāde var pieprasīt visu kvantitatīvo un kvalitatīvo informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu tirdzniecības darbību novērtēšanai saskaņā ar 1. punktu.

Paskaidrojums:

Skatīt šī atzinuma 3.2. punktu.

10. grozījums

10. panta 1. punkts

Kompetentās iestādes pilnvaras pieprasīt pamata kredītiestādei neveikt konkrētas darbības

“1.   Ja kompetentā iestāde secina, ka, ņemot vērā 9. panta 1. punktā minēto novērtējumu, pastāv ierobežojumi un nosacījumi, kas saistīti ar 9. panta 2. punkta a) līdz h) apakšpunktā norādītajiem parametriem un precizēti 5. punktā minētajā deleģētajā aktā, un līdz ar to tā uzskata, ka ir apdraudēta pamata kredītiestādes vai Savienības finanšu sistēmas finanšu stabilitāte kopumā, ņemot vērā 1. pantā minētos mērķus, ne vēlāk kā divus mēnešus pēc minētā novērtējuma pabeigšanas tā sāk procedūru, kuras rezultātā pieņem lēmumu, kā minēts 3. punkta apakšpunktā.”

“1.   Ja kompetentā iestāde secina, ka, ņemot vērā 9. panta 1. punktā minēto novērtējumu, pastāv ierobežojumi un nosacījumi, kas saistīti ar 9. panta 2. punkta a) līdz h) apakšpunktā norādītajiem parametriem un precizēti 5. punktā minētajā deleģētajā aktā, un līdz ar to tā uzskata, ka ir apdraudēta pamata kredītiestādes finanšu stabilitāte vai visas Savienības vai tās daļas finanšu sistēmas finanšu stabilitāte kopumā, ņemot vērā 1. pantā minētos mērķus, ne vēlāk kā divus mēnešus pēc minētā novērtējuma pabeigšanas tā sāk procedūru, kuras rezultātā pieņem lēmumu, kā minēts 3. punkta apakšpunktā.”

Paskaidrojums:

Ierosinātā tehniskā grozījuma mērķis ir novērst jebkādu atlikušo neskaidrību, kas var rasties vārdu “līdz ar to” izmantošanas dēļ, ņemot vērā to, ka kompetentajām iestādēm jebkurā gadījumā jānovērtē finanšu stabilitātes apdraudējums pat gadījumos, kad ir ievēroti robežvērtību parametri. Turklāt papildu rādītāju pierādījumi arī jānorāda kompetentās iestādes lēmumā (sk. tālāk šī atzinuma 3.2. punktu).

11. grozījums

10. panta 2. punkts

Kompetentās iestādes pilnvaras pieprasīt pamata kredītiestādei neveikt konkrētas darbības

“2.   Ja nepastāv 1. punktā minētie ierobežojumi un nosacījumi, kompetentā iestāde tomēr var sākt procedūru, kuras rezultātā pieņem lēmumu, kā minēts 3. punkta trešajā daļā, kurā secināts, ka, ņemot vērā 9. panta 1. punktā minēto novērtējumu, jebkura tirdzniecības darbība, izņemot tirdzniecību ar atvasinātajiem instrumentiem, kas nav instrumenti, kas atļauti saskaņā ar 11. un 12. pantu, ko veic pamata kredītiestāde, apdraud pamata kredītiestādes vai visas Savienības finanšu sistēmas finanšu stabilitāti, ņemot vērā 1. pantā minētos mērķus.”

“2.   Ja nepastāv 1. punktā minētie ierobežojumi un nosacījumi, kompetentā iestāde tomēr var sākt procedūru, kuras rezultātā pieņem lēmumu, kā minēts 3. punkta trešajā daļā, kurā secināts, ka, ņemot vērā 9. panta 1. punktā minēto novērtējumu, jebkura tirdzniecības darbība, izņemot tirdzniecību ar atvasinātajiem instrumentiem, kas nav instrumenti, kas atļauti saskaņā ar 11. un 12. pantu, ko veic pamata kredītiestāde, apdraud pamata kredītiestādes vai visas Savienības vai tās daļas finanšu sistēmas finanšu stabilitāti, ņemot vērā 1. pantā minētos mērķus.”

Paskaidrojums:

Tiek ierosināts, ka kompetentās iestādes lēmuma pamatā ir visas Savienības vai tās daļas finanšu stabilitātes apdraudējums.

12. grozījums

10. panta 3. punkts

Kompetentās iestādes pilnvaras pieprasīt pamata kredītiestādei neveikt konkrētas darbības

“3.   Kompetentā iestāde paziņo pamata kredītiestādei par saviem secinājumiem, kas minēti 1. vai 2. punktā, un sniedz pamata kredītiestādei iespēju iesniegt rakstiskus komentārus divu mēnešu laikā kopš paziņošanas datuma.

Ja pamata kredītiestāde pirmajā daļā minētajā termiņā kompetentajai iestādei nav pierādījusi, ka iemesli, kā rezultātā tika pieņemts lēmums, nav pamatoti, kompetentā iestāde pieņem lēmumu, kas adresēts pamata kredītiestādei, kurā lūdz tai neveikt minētajos secinājumos precizētās tirdzniecības darbības. Kompetentā iestāde norāda iemeslus savam lēmumam un par to publiski paziņo.

Šā panta 1. punkta nolūkā, ja kompetentā iestāde nolemj ļaut pamata kredītiestādei veikt minētās tirdzniecības darbības, tā arī norāda šāda lēmuma iemeslus un tos publiski paziņo.

Šā panta 2. punkta nolūkā, ja kompetentā iestāde nolemj atļaut pamata kredītiestādei veikt tirdzniecības darbības, kompetentā iestāde pieņem lēmumu, kas šādā nolūkā adresēts pamata kredītiestādei.

Pirms tiek pieņemts kāds no šajā punktā minētajiem lēmumiem, kompetentā iestāde konsultējas ar EBI par iemesliem, kas ir paredzētā lēmuma pamatā, un par šāda lēmuma potenciālo ietekmi uz Savienības finanšu stabilitāti un iekšējā tirgus darbību. Kompetentā iestāde arī paziņo EBI par savu galīgo lēmumu.

Kompetentā iestāde pieņem savu galīgo lēmumu divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi pirmajā daļā minētos rakstiskos komentārus.”

“3.   Kompetentā iestāde paziņo pamata kredītiestādei par saviem secinājumiem, kas minēti 1. vai 2. punktā, un sniedz pamata kredītiestādei iespēju iesniegt rakstiskus komentārus divu mēnešu laikā kopš paziņošanas datuma.

Ja pamata kredītiestāde pirmajā daļā minētajā termiņā kompetentajai iestādei nav pierādījusi, ka attiecīgās tirdzniecības darbības neapdraud pamata kredītiestādes finanšu stabilitāti vai visas Savienības vai tās daļas finanšu sistēmas finanšu stabilitāti iemesli, kā rezultātā tika pieņemts lēmums, nav pamatoti, kompetentā iestāde pieņem lēmumu, kas adresēts pamata kredītiestādei, kurā lūdz tai neveikt minētajos secinājumos precizētās tirdzniecības darbības. Kompetentā iestāde norāda iemeslus savam lēmumam un par to publiski paziņo.

Šā panta 1. punkta nolūkā, ja kompetentā iestāde nolemj ļaut pamata kredītiestādei veikt minētās tirdzniecības darbības, tā arī norāda šāda lēmuma iemeslus un tos publiski paziņo.

Šā panta 2. punkta nolūkā, ja kompetentā iestāde nolemj atļaut pamata kredītiestādei veikt tirdzniecības darbības, kompetentā iestāde pieņem lēmumu, kas šādā nolūkā adresēts pamata kredītiestādei.

Kompetentā iestāde var īpaši pilnvarot pamata kredītiestādi veikt tādas tirgus uzturēšanas darbības, kas neapdraud pamata kredītiestādes finanšu stabilitāti vai visas Savienības vai tās daļas finanšu sistēmas finanšu stabilitāti.

Pirms tiek pieņemts kāds no šajā punktā minētajiem lēmumiem, kompetentā iestāde konsultējas ar EBI par iemesliem, kas ir paredzētā lēmuma pamatā, un par šāda lēmuma potenciālo ietekmi uz Savienības finanšu stabilitāti un iekšējā tirgus darbību. Kompetentā iestāde arī paziņo EBI par savu galīgo lēmumu.

Kompetentā iestāde pieņem savu galīgo lēmumu divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi pirmajā daļā minētos rakstiskos komentārus.”

Tiesiskās noteiktības un saskaņotības nolūkā tiek ierosināts, ka šīs normas tekstam jāatspoguļo ierosinātās regulas 23. apsvērums.

Tām tirgus uzturēšanas darbībām, kuras turpina veikt pamata kredītiestāde, jāatbilst ierosinātās regulas mērķiem. It īpaši šādu darbību rezultātā nedrīkst tikt izveidotas bankas, kas ir pārāk lielas vai pārāk savstarpēji saistītas, lai būtu pieļaujams to bankrots, un šādas darbības nedrīkst ietvert savā vārdā, aizbildinoties ar tirgus uzturēšanu, veiktās tirdzniecības darbības, kas var ar laiku apdraudēt finanšu stabilitāti. Tāpēc būtu noderīgi precizēt, ka kompetentā iestāde var pilnvarot pamata kredītiestādi veikt tās tirgus uzturēšanas darbības, kas neapdraud pamata kredītiestādes finanšu stabilitāti vai visas Savienības vai tās daļas finanšu sistēmas finanšu stabilitāti (sk. tālāk šī atzinuma 3.3. punktu).

13. grozījums

10. panta 5. punkts

Kompetentās iestādes pilnvaras pieprasīt pamata kredītiestādei neveikt konkrētas darbības

“Komisija [OP insert the correct date by 6 mēnešus pēc šīs regulas publicēšanas] pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, lai:

(..)

b)

precizētu, kāda veida vērtspapīrošana netiek uzskatīta par apdraudējumu pamata kredītiestādes vai visas Savienības finanšu sistēmas finanšu stabilitātei attiecībā uz katru no šādiem aspektiem:

(..)”

“Komisija [OP insert the correct date by 6 mēnešus pēc šīs regulas publicēšanas] pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, lai:

(..)

b)

precizētu, kāda veida vērtspapīrošana netiek uzskatīta par apdraudējumu pamata kredītiestādes vai visas Savienības vai tās daļas finanšu sistēmas finanšu stabilitātei attiecībā uz katru no šādiem aspektiem:

(..)”

Paskaidrojums:

Tiek ierosināts, ka Komisijas deleģētā akta pamatā ir apsvērums, ka visas Savienības vai tās daļas finanšu stabilitātes apdraudējums nepastāv.

14. grozījums

11. pants

Pašu kredītriska piesardzīga pārvaldība

“1.   Pamata kredītiestāde, uz kuru attiecas 10. panta 3. punktā minētais lēmums, var veikt tirdzniecības darbības tiktāl, ciktāl to mērķis ir vienīgi sava kapitāla, likviditātes un finansējuma piesardzīga pārvaldība.

Kā daļu no sava kapitāla, likviditātes un finansējuma piesardzīgas pārvaldības pamata kredītiestāde var izmantot vienīgi procentu likmju atvasinātos instrumentus, ārvalstu valūtas atvasinātos instrumentus un kredītu atvasinātos instrumentus, kas ir atbilstoši centrālā darījumu partnera tīrvērtei, lai ierobežotu savu vispārējo bilances risku. Pamata kredītiestāde pierāda kompetentajai uzraudzības iestādei, ka riska ierobežošana ir paredzēta, lai samazinātu (un tā uzskatāmi samazina vai būtiski novērš) konkrētus, nosakāmus riskus, ko rada pamata kredītiestādes atsevišķas vai apkopotas pozīcijas.

(..)”

“1.   Neaizskarot 10. panta 3. punktā minēto kompetentās iestādes lēmumu, P pamata kredītiestāde, uz kuru attiecas 10. panta 3. punktā minētais lēmums, var veikt arī tirdzniecības darbības tiktāl, ciktāl to mērķis ir vienīgi sava kapitāla, likviditātes un finansējuma piesardzīga pārvaldība.

Kā daļu no sava kapitāla, likviditātes un finansējuma piesardzīgas pārvaldības pamata kredītiestāde var izmantot vienīgi procentu likmju atvasinātos instrumentus, ārvalstu valūtas atvasinātos instrumentus un kredītu atvasinātos instrumentus, kas ir atbilstoši centrālā darījumu partnera tīrvērtei, lai ierobežotu savu vispārējo bilances risku. Pamata kredītiestāde pierāda kompetentajai uzraudzības iestādei, ka riska ierobežošana ir paredzēta, lai samazinātu (un tā uzskatāmi samazina vai būtiski novērš) konkrētus, nosakāmus riskus, ko rada pamata kredītiestādes atsevišķas vai apkopotas pozīcijas.

(..)”

Paskaidrojums:

Ierosināto izmaiņu mērķis ir precizēt, ka lēmumā par nodalīšanu tiks minētas visas tās darbības, kuras pamata kredītiestāde drīkst turpināt.

15. grozījums

12. pants

Riska pārvaldības pakalpojumu sniegšana klientiem

“1.   Pamata kredītiestāde, uz kuru attiecas 10. panta 3. punktā minētais lēmums, var pārdot procentu likmju atvasinātos instrumentus, ārvalstu valūtas atvasinātos instrumentus, kredītu atvasinātos instrumentus, emisijas kvotu atvasinātos instrumentus un preču atvasinātos instrumentus, kas ir atbilstoši centrālā darījumu partnera tīrvērtei, un emisiju kvotas saviem klientiem, kas nav finanšu iestādes, 5. panta 19. punkta otrajā un trešajā ievilkumā minētajām finanšu sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām un institūcijām, kas nodrošina arodpensijas kapitāla izmaksas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

vienīgais pārdošanas mērķis ir ierobežot procentu likmju risku, ārvalstu valūtas risku, kredītrisku, preču risku vai emisiju kvotu risku;

b)

pamata kredītiestādes pašu kapitāla prasības, lai pozicionētu risku, ko rada atvasinātie instrumenti un emisiju kvotas, nepārsniedz tās kopējā riska kapitāla prasības daļu, kas jāprecizē Komisijas deleģētā aktā saskaņā ar 2. punktu.

Ja b) apakšpunktā minētā prasība nav izpildīta, pamata kredītiestāde nedrīkst pārdot atvasinātos instrumentus un emisiju kvotas, ne iekļaut tās bilancē.

(..)”

“1.   Neaizskarot 10. panta 3. punktā minēto kompetentās iestādes lēmumu, P pamata kredītiestāde, uz kuru attiecas 10. panta 3. punktā minētais lēmums, var arī pārdot procentu likmju atvasinātos instrumentus, ārvalstu valūtas atvasinātos instrumentus, kredītu atvasinātos instrumentus, emisijas kvotu atvasinātos instrumentus un preču atvasinātos instrumentus, kas ir atbilstoši centrālā darījumu partnera tīrvērtei, un emisiju kvotas saviem klientiem, kas nav finanšu iestādes, 5. panta 19. punkta otrajā un trešajā ievilkumā minētajām finanšu sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām un institūcijām, kas nodrošina arodpensijas kapitāla izmaksas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

vienīgais pārdošanas mērķis ir ierobežot procentu likmju risku, ārvalstu valūtas risku, kredītrisku, preču risku vai emisiju kvotu risku;

b)

pamata kredītiestādes pašu kapitāla prasības, lai pozicionētu risku, ko rada atvasinātie instrumenti un emisiju kvotas, nepārsniedz tās kopējā riska kapitāla prasības daļu, kas jāprecizē Komisijas deleģētā aktā saskaņā ar 2. punktu.

Ja b) apakšpunktā minētā prasība nav izpildīta, pamata kredītiestāde nedrīkst pārdot atvasinātos instrumentus un emisiju kvotas, ne iekļaut tās bilancē.

(..)”

Paskaidrojums:

Ierosināto izmaiņu mērķis ir precizēt, ka lēmumā par nodalīšanu tiks minētas visas tās darbības, kuras pamata kredītiestāde drīkst turpināt.

16. grozījums

19. pants

Kompetento iestāžu un attiecīgo noregulējuma iestāžu sadarbība

“2.   Veicot novērtējumu saskaņā ar 9. pantu un pieprasot pamata kredītiestādei neveikt konkrētas darbības saskaņā ar 10. pantu, kompetentā iestāde ņem vērā visus iesāktos vai iepriekšējos noregulējamības novērtējumus, ko veikusi jebkura attiecīgā noregulējuma iestāde saskaņā ar Direktīvas [Banku sanācijas un noregulējuma direktīvas] 13. un 13.a pantu.

3.   Kompetentā iestāde sadarbojas ar attiecīgo noregulējuma iestādi un apmainās ar attiecīgo informāciju, ko uzskata par nepieciešamu savu pienākumu veikšanai.

4.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka pasākumi, kas noteikti saskaņā ar šo nodaļu, atbilst pasākumiem, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 13.b pantu, Regulas Nr. [VNM] 8. panta 9. punktu, Direktīvas [Banku sanācijas un noregulējuma direktīvas] 13. pantu, 13.a pantu, 14. un 15. pantu, ka arī Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu.”

“2.   Veicot novērtējumu saskaņā ar 9. pantu un pieprasot pamata kredītiestādei neveikt konkrētas darbības saskaņā ar 10. pantu, kompetentā iestāde ņem vērā visus iesāktos vai iepriekšējos noregulējamības novērtējumus, ko veikusi jebkura attiecīgā noregulējuma iestāde saskaņā ar Direktīvas [Banku sanācijas un noregulējuma direktīvas] 13. un 13.a pantu.

Attiecīgās noregulējuma iestādes konstatējums vien, ka būtiski noregulējamības šķēršļi nepastāv, nav uzskatāms par pietiekamu norādi uz to, ka 10. panta 3. punktā minētie secinājumi nav attaisnoti.

3.   Kompetentā iestāde sadarbojas ar attiecīgo noregulējuma iestādi un apmainās ar attiecīgo informāciju, ko uzskata par nepieciešamu savu pienākumu veikšanai, tostarp ar to iestāžu sarakstu, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma.

4.   Kompetentā iestāde nodrošina, ka pasākumi, kas noteikti saskaņā ar šo nodaļu, ir saderīgi ar atbilst pasākumiem, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 13.b pantu, Regulas Nr. [VNM] 8. panta 9. punktu, Direktīvas [Banku sanācijas un noregulējuma direktīvas] 13. pantu, 13.a pantu, 14. un 15. pantu, ka arī Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu.”

Paskaidrojums:

Skatīt šī atzinuma 5. punktu. Kompetento iestāžu un attiecīgo noregulējuma iestāžu sadarbībai jānodrošina, ka attiecīgās noregulējuma iestādes tiek informētas par to iestāžu sarakstu, par kurām saskaņā ar ierosināto regulu var tikt pieņemts lēmums par nodalīšanu.

17. grozījums

21. pants

Atkāpe no III nodaļā noteiktajām prasībām

“1.   Pēc dalībvalsts lūguma Komisija var piešķirt atkāpi no šīs nodaļas prasībām kredītiestādei, kas pieņem noguldījumus no privātpersonām un MVU, kurai piemēro valsts primāros tiesību aktus, kuri pieņemti līdz 2014. gada 29. janvārim, ja valsts tiesību akti atbilst šādām prasībām:

a)

to mērķis ir novērst finanšu spriedzi vai bankrotu un sistēmisku risku, kas minēts 1. pantā;

b)

tie neļauj kredītiestādēm, kas pieņem atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU, iesaistīties regulētos darījumos ar ieguldījumiem kā galvenajam uzņēmumam un turēt tirdzniecībai paredzētus aktīvus; tomēr valsts tiesību aktos var noteikt ierobežotus izņēmumus, lai ļautu kredītiestādēm, kas pieņem noguldījumus no privātpersonām un MVU, veikt riska mazināšanas darbības nolūkā piesardzīgi pārvaldīt savu kapitālu, likviditāti un finansējumu un nodrošināt ierobežotus riska pārvaldības pakalpojumus klientiem;

c)

ja kredītiestāde, kas pieņem atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU, pieder grupai, tā nodrošina, ka kredītiestāde ir juridiski nodalīta no grupas struktūrām, kas iesaistās regulētos darījumos ar ieguldījumiem kā galvenais uzņēmums vai tur tirdzniecībai paredzētus aktīvus, un ja valsts tiesību aktos ir precizēts šādi:

i)

kredītiestāde, kas pieņem atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU, spēj pieņemt lēmumus neatkarīgi no pārējām grupas struktūrām;

ii)

kredītiestādei, kas pieņem atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU, ir vadības struktūra, kas ir neatkarīga no pārējām grupas struktūrām un no pašas kredītiestādes;

iii)

kredītiestāde, kas pieņem atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU, pati par sevi piemēro kapitāla un likviditātes prasības;

iv)

kredītiestāde, kas pieņem atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU, nedrīkst slēgt līgumus vai veikt darījumus ar pārejām grupas struktūrām, kas nav pēc noteikumiem līdzīgas tām, kas minētas 13. panta 7. punktā.

2.   Dalībvalsts, kas vēlas iegūt atkāpi kredītiestādei, kurai piemēro attiecīgos valsts tiesību aktus, nosūta Komisijai pieprasījumu par atkāpi, kam pievieno pozitīvu atzinumu, ko izsniegusi kompetentā iestāde, kas uzrauga kredītiestādi, uz kuru attiecas pieprasījums piešķirt atkāpi. Minētajā lūgumā nodrošina visu nepieciešamo informāciju valsts tiesību aktu novērtēšanai un precizē kredītiestādes, attiecībā uz kurām pieprasa atkāpi. Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visa vajadzīgā informācija, tā divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas sazinās ar attiecīgo dalībvalsti un norāda, kāda papildu informācija ir nepieciešama.

Tiklīdz Komisijai ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu atkāpes pieprasījuma novērtēšanai, tā viena mēneša laikā paziņo dalībvalstij, kura ir iesniegusi pieprasījumu, vai tā ir apmierināta ar iesniegto informāciju.

Piecu mēnešu laikā pēc otrajā daļā minētā paziņojuma izsniegšanas Komisija pēc apspriešanās ar EBI par iemesliem, kas ir tās paredzētā lēmuma pamatā, un par šāda lēmuma iespējamo ietekmi uz Savienības finanšu stabilitāti un iekšējā tirgus darbību, pieņem īstenošanas lēmumu, apgalvojot, ka valsts tiesību akti ir nesaderīgi ar šo nodaļu, un piešķir atkāpi kredītiestādēm, kas ir norādītas 1. punktā minētajā lūgumā. Ja Komisija plāno paziņot, ka valsts tiesību akti ir nesaderīgi, un neplāno piešķirt atkāpi, tā sīki izklāsta savus iebildumus un dalībvalstij, kas iesniegusi lūgumu, nodrošina iespēju iesniegt rakstiskus komentārus viena mēneša laikā kopš dienas, kad Komisija ir paziņojusi par saviem iebildumiem. Komisija trīs mēnešu laikā no iesniegšanas termiņa beigām pieņem īstenošanas lēmumu, ar ko piešķir vai noraida atkāpi.

Ja tiek grozīti valsts tiesību akti, dalībvalsts par grozījumiem paziņo Komisijai. Komisija var pārskatīt trešajā daļā minēto īstenošanas lēmumu.

Ja valsts tiesību akti, kas nav paziņoti par nesaderīgiem ar šo nodaļu, vairāk neattiecas uz kredītiestādi, kam ir piešķirta atkāpe no šīs nodaļas prasībām, attiecībā uz minēto kredītiestādi šādu atkāpi atsauc.

Komisija paziņo EBI par saviem lēmumiem. EBI publicē to kredītiestāžu sarakstu, kurām ir piešķirta atkāpe saskaņā ar šo pantu. Minēto sarakstu nepārtraukti atjaunina.”

1.   Pēc dalībvalsts lūguma Komisija var piešķirt atkāpi no šīs nodaļas prasībām kredītiestādei, kas pieņem noguldījumus no privātpersonām un MVU, kurai piemēro valsts primāros tiesību aktus, kuri pieņemti līdz 2014. gada 29. janvārim, ja valsts tiesību akti atbilst šādām prasībām:

a)

to mērķis ir novērst finanšu spriedzi vai bankrotu un sistēmisku risku, kas minēts 1. pantā;

b)

tie neļauj kredītiestādēm, kas pieņem atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU, iesaistīties regulētos darījumos ar ieguldījumiem kā galvenajam uzņēmumam un turēt tirdzniecībai paredzētus aktīvus; tomēr valsts tiesību aktos var noteikt ierobežotus izņēmumus, lai ļautu kredītiestādēm, kas pieņem noguldījumus no privātpersonām un MVU, veikt riska mazināšanas darbības nolūkā piesardzīgi pārvaldīt savu kapitālu, likviditāti un finansējumu un nodrošināt ierobežotus riska pārvaldības pakalpojumus klientiem;

c)

ja kredītiestāde, kas pieņem atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU, pieder grupai, tā nodrošina, ka kredītiestāde ir juridiski nodalīta no grupas struktūrām, kas iesaistās regulētos darījumos ar ieguldījumiem kā galvenais uzņēmums vai tur tirdzniecībai paredzētus aktīvus, un ja valsts tiesību aktos ir precizēts šādi:

i)

kredītiestāde, kas pieņem atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU, spēj pieņemt lēmumus neatkarīgi no pārējām grupas struktūrām;

ii)

kredītiestādei, kas pieņem atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU, ir vadības struktūra, kas ir neatkarīga no pārējām grupas struktūrām un no pašas kredītiestādes;

iii)

kredītiestāde, kas pieņem atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU, pati par sevi piemēro kapitāla un likviditātes prasības;

iv)

kredītiestāde, kas pieņem atbilstošus noguldījumus no privātpersonām un MVU, nedrīkst slēgt līgumus vai veikt darījumus ar pārejām grupas struktūrām, kas nav pēc noteikumiem līdzīgas tām, kas minētas 13. panta 7. punktā.

2.   Dalībvalsts, kas vēlas iegūt atkāpi kredītiestādei, kurai piemēro attiecīgos valsts tiesību aktus, nosūta Komisijai pieprasījumu par atkāpi, kam pievieno pozitīvu atzinumu, ko izsniegusi kompetentā iestāde, kas uzrauga kredītiestādi, uz kuru attiecas pieprasījums piešķirt atkāpi. Minētajā lūgumā nodrošina visu nepieciešamo informāciju valsts tiesību aktu novērtēšanai un precizē kredītiestādes, attiecībā uz kurām pieprasa atkāpi. Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visa vajadzīgā informācija, tā divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas sazinās ar attiecīgo dalībvalsti un norāda, kāda papildu informācija ir nepieciešama.

Tiklīdz Komisijai ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu atkāpes pieprasījuma novērtēšanai, tā viena mēneša laikā paziņo dalībvalstij, kura ir iesniegusi pieprasījumu, vai tā ir apmierināta ar iesniegto informāciju.

Piecu mēnešu laikā pēc otrajā daļā minētā paziņojuma izsniegšanas Komisija pēc apspriešanās ar EBI par iemesliem, kas ir tās paredzētā lēmuma pamatā, un par šāda lēmuma iespējamo ietekmi uz Savienības finanšu stabilitāti un iekšējā tirgus darbību, pieņem īstenošanas lēmumu, apgalvojot, ka valsts tiesību akti ir nesaderīgi ar šo nodaļu, un piešķir atkāpi kredītiestādēm, kas ir norādītas 1. punktā minētajā lūgumā. Ja Komisija plāno paziņot, ka valsts tiesību akti ir nesaderīgi, un neplāno piešķirt atkāpi, tā sīki izklāsta savus iebildumus un dalībvalstij, kas iesniegusi lūgumu, nodrošina iespēju iesniegt rakstiskus komentārus viena mēneša laikā kopš dienas, kad Komisija ir paziņojusi par saviem iebildumiem. Komisija trīs mēnešu laikā no iesniegšanas termiņa beigām pieņem īstenošanas lēmumu, ar ko piešķir vai noraida atkāpi.

Ja tiek grozīti valsts tiesību akti, dalībvalsts par grozījumiem paziņo Komisijai. Komisija var pārskatīt trešajā daļā minēto īstenošanas lēmumu.

Ja valsts tiesību akti, kas nav paziņoti par nesaderīgiem ar šo nodaļu, vairāk neattiecas uz kredītiestādi, kam ir piešķirta atkāpe no šīs nodaļas prasībām, attiecībā uz minēto kredītiestādi šādu atkāpi atsauc.

Komisija paziņo EBI par saviem lēmumiem. EBI publicē to kredītiestāžu sarakstu, kurām ir piešķirta atkāpe saskaņā ar šo pantu. Minēto sarakstu nepārtraukti atjaunina.

Paskaidrojums:

Skatīt šī atzinuma 4. punktu un 1. grozījuma paskaidrojumu.

18. grozījums

22. panta 3.a punkts (jauns)

Noteikumi, kas reglamentā robežvērtību aprēķināšanu

Nav teksta.

3.a.   3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos iestāžu, kuras iepriekšējā gada laikā ir veikušas koncentrāciju, robežvērtību aprēķins divus gadus pirms koncentrācijas jāveic, pamatojoties uz apvienoto iestāžu apvienotajiem grāmatvedības pārskatiem.

Paskaidrojums:

Kredītiestāžu koncentrācijas – piemēram, apvienošanās – gadījumā, kuras rezultātā uzreiz tiek izveidota viena kredītiestāde, uz kuru attiecas ierosinātās regulas darbības joma, to kredītiestāžu, kas ietilpst koncentrācijā, apvienotie rādītāji divus gadus pirms koncentrācijas izveidošanas jānovērtē, lai noteiktu, vai jaunā kredītiestāde ir sasniegusi robežvērtības. Skatīt arī 7. grozījumu.

19. grozījums

22. panta 4. punkts

Noteikumi, kas reglamentā robežvērtību aprēķināšanu

“4.   Līdz [OP insert the correct date by 12 mēnešus no šīs regulas publicēšanas] kompetentā iestāde nosaka kredītiestādes un grupas, kurām piemēro šo regulu saskaņā ar 3. pantu un nekavējoties par tām paziņo EBI.

Pēc tam, kad EBI ir saņēmusi informāciju no kompetentās iestādes, EBI nekavējoties publicē pirmajā daļā minēto sarakstu. Minēto sarakstu nepārtraukti atjaunina.”

“4.   Līdz [OP insert the correct date by 12 mēnešus no šīs regulas publicēšanas] kompetentā iestāde ikgadēji nosaka kredītiestādes un grupas, kurām piemēro šo regulu saskaņā ar 3. pantu un nekavējoties par tām paziņo EBI.

Pēc tam, kad EBI ir saņēmusi informāciju no kompetentās iestādes, EBI nekavējoties publicē pirmajā daļā minēto sarakstu. Minēto sarakstu nepārtraukti atjaunina.”

Paskaidrojums:

Šī grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka kredītiestāžu saraksts saskaņā ar ierosināto regulu tiek atjaunināts, jo iestādes dati vai struktūra laika gaitā mainās.

20. grozījums

28. panta 4. punkts

Administratīvās sankcijas un pasākumi

“4.   Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem piešķir kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot vismaz šādas administratīvās sankcijas un citus pasākumus, ja ir izdarīti 1. punktā minētie pārkāpumi:

a)

izdot rīkojumu, ar kuru par pārkāpumu atbildīgajai personai prasa pārtraukt nelikumīgu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

b)

pārkāpuma rezultātā gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošana, ciktāl to var noteikt;

c)

izdot publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

d)

anulēt vai apturēt atļauju;

e)

uz pagaidu laiku aizliegt fiziskai personai, ko uzskata par atbildīgu, veikt pārvaldības pienākumus struktūrā, kas minēta 3. pantā;

f)

ja ir izdarīti atkārtoti pārkāpumi, noteikt pastāvīgu aizliegumu fiziskai personai, ko uzskata par atbildīgu, veikt pārvaldības pienākumus struktūrā, kas minēta 3. pantā;

g)

noteikt administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu, kas ir vismaz trīs reizes lielāka par pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu summu, ja to var aprēķināt;

h)

privātpersonas gadījumā – maksimālās administratīvās finansiālās sankcijas vismaz 5 000 000 euro apmērā vai atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā dalībvalstī, kur euro nav oficiālā valūta šīs regulas spēkā stāšanās dienā;

i)

attiecībā uz juridiskām personām maksimālās administratīvās finansiālās sankcijas vismaz 10 procentu apmērā no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi vadības struktūra; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais kopējas gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai attiecīgais ienākumu veids saskaņā ar attiecīgo uzskaites režīmu atbilstīgi jaunākajiem pieejamajiem konsolidētajiem pārskatiem, kuru apstiprinājusi galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūra.

Dalībvalstis var noteikt, ka kompetentajām iestādēm tiek piešķirtas citas pilnvaras piemērot sankcijas papildus šajā punktā minētajām un var noteikt plašāku sankciju jomi un augstāku sankciju līmeni par šajā punktā minēto sankciju līmeni.”

“4.   Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem piešķir kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot vismaz šādas administratīvās sankcijas un citus pasākumus, ja ir izdarīti 1. punktā minētie pārkāpumi:

a)

izdot rīkojumu, ar kuru par pārkāpumu atbildīgajai personai prasa pārtraukt nelikumīgu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

b)

pārkāpuma rezultātā gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu, kurus kompetentā iestāde novērtē kā gūtus vai novērstus pārkāpuma rezultātā, atdošana, ciktāl to var noteikt;

c)

izdot publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

d)

anulēt vai apturēt atļauju;

e)

uz pagaidu laiku aizliegt fiziskai personai, ko uzskata par atbildīgu, veikt pārvaldības pienākumus struktūrā, kas minēta 3. pantā;

f)

ja ir izdarīti atkārtoti pārkāpumi, noteikt pastāvīgu aizliegumu fiziskai personai, ko uzskata par atbildīgu, veikt pārvaldības pienākumus struktūrā, kas minēta 3. pantā;

g)

administratīvās finansiālās sankcijas pārkāpuma rezultātā gūtā ieguvuma summas divkāršā apmērā, ja šādu ieguvumu var aprēķināt;

h)

privātpersonas gadījumā – administratīvās finansiālās sankcijas līdz 5 000 000 euro apmērā vai atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā dalībvalstī, kur euro nav oficiālā valūta šīs regulas spēkā stāšanās dienā;

i)

juridiskās personas gadījumā – administratīvās finansiālās sankcijas līdz 10 procentu apmērā no kopējā gada apgrozījuma, tostarp bruto ienākumiem, kas sastāv no uzņēmuma iepriekšējā pārskata gada procentu ienākumiem un līdzīgiem ienākumiem, ienākumiem no akcijām un citiem mainīgā vai nemainīgā ienesīguma vērtspapīriem un saņemtām komisijas naudām un maksām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 316. pantu.

g)

noteikt administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu, kas ir vismaz trīs reizes lielāka par pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu summu, ja to var aprēķināt;

h)

privātpersonas gadījumā – maksimālās administratīvās finansiālās sankcijas vismaz 5 000 000 euro apmērā vai atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā dalībvalstī, kur euro nav oficiālā valūta šīs regulas spēkā stāšanās dienā;

i)

attiecībā uz juridiskām personām maksimālās administratīvās finansiālās sankcijas vismaz 10 procentu apmērā no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi vadības struktūra; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais kopējas gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai attiecīgais ienākumu veids saskaņā ar attiecīgo uzskaites režīmu atbilstīgi jaunākajiem pieejamajiem konsolidētajiem pārskatiem, kuru apstiprinājusi galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūra.

Dalībvalstis var noteikt, ka kompetentajām iestādēm tiek piešķirtas citas pilnvaras piemērot sankcijas papildus šajā punktā minētajām un var noteikt plašāku sankciju jomi un augstāku sankciju līmeni par šajā punktā minēto sankciju līmeni.”

Paskaidrojums:

Nepieciešams ir arī saskaņot ierosinātajā direktīvā noteikto finansiālo sankciju līmeni ar Direktīvu 2013/36/ES. Skatīt šī atzinuma 6. punktu.

21. grozījums

28. panta 6. punkts (jauns)

Administratīvās sankcijas un pasākumi

Nav teksta.

6.   1. punktā minētā pārkāpuma gadījumā ECB kā kompetentā iestāde var piemērot Regulas (ES) Nr. 1024/2013 18. pantā noteiktās sankcijas.

Paskaidrojums:

Skatīt šī atzinuma 6. punktu.

22. grozījums

29. pants

Uzraudzības pilnvaru un sankciju īstenošana

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sankciju veidu un līmeni un citus pasākumus, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp, vajadzības gadījumā:

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, atbildības pakāpi;

c)

personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, finansiālo stāvokli, ņemot vērā šādus faktorus kā kopējais apgrozījums, ja attiecīgā persona ir juridiskā persona, vai gada ienākumu apjoms, ja attiecīgā persona ir fiziskā persona;

d)

personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl tos var noteikt;

e)

par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot vajadzību nodrošināt attiecīgās personas gūto ienākumu vai novērsto zaudējumu atdošanu;

f)

personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, iepriekš izdarītos pārkāpumus;

g)

par pārkāpumu atbildīgās personas veiktos pasākumus, lai novērstu to atkārtošanu;

h)

pārkāpuma jebkādas iespējamas sistēmiskas sekas.”

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sankciju veidu un līmeni un citus pasākumus, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp, vajadzības gadījumā:

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, atbildības pakāpi;

c)

personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, finansiālo stāvokli, ņemot vērā šādus faktorus kā kopējais apgrozījums, ja attiecīgā persona ir juridiskā persona, vai gada ienākumu apjoms, ja attiecīgā persona ir fiziskā persona;

d)

personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu, kurus kompetentā iestāde novērtē kā gūtus vai novērstus, nozīmīgumu, ciktāl tos var noteikt;

e)

par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot vajadzību nodrošināt attiecīgās personas gūto ienākumu vai novērsto zaudējumu atdošanu;

f)

personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, iepriekš izdarītos pārkāpumus;

g)

par pārkāpumu atbildīgās personas veiktos pasākumus, lai novērstu to atkārtošanu;

h)

pārkāpuma jebkādas iespējamas sistēmiskas sekas.”

Paskaidrojums:

Skatīt šī atzinuma 6. punktu.

23. grozījums

34. pants

Pārskatīšana

“Komisija regulāri uzrauga šajā regulā paredzēto noteikumu ietekmi attiecībā uz 1. pantā minēto mērķu sasniegšanu un uz Savienības finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, ņemot vērā tirgus struktūras tendences, kā arī to struktūru attīstību un darbības, uz kurām attiecas šī regula, un sagatavo atbilstīgus priekšlikumus. Minētajā pārskatīšanā jo īpaši veltīs uzmanību 3. pantā minēto robežvērtību piemērošanai un 6. pantā paredzētā aizlieguma efektivitātei, 8. pantā minēto darbību jomai un 9. pantā izklāstīto parametru piemērotībai. Līdz 2020. gada 1. janvārim un regulāri pēc tam Komisija, ņemot vērā kompetento iestāžu viedokļus, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, tostarp par iepriekšminētajiem jautājumiem, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.”

“Komisija regulāri uzrauga šajā regulā paredzēto noteikumu ietekmi attiecībā uz 1. pantā minēto mērķu sasniegšanu un uz Savienības finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, ņemot vērā tirgus struktūras tendences, kā arī to struktūru attīstību un darbības, uz kurām attiecas šī regula, un sagatavo atbilstīgus priekšlikumus. Minētajā pārskatīšanā jo īpaši veltīs uzmanību 3. pantā minēto robežvērtību atbilstībai un piemērošanai un 6. pantā paredzētā aizlieguma efektivitātei, tostarp atbrīvojumu no 6. pantā noteiktā aizlieguma, 8. pantā minēto darbību jomai un 9. pantā izklāstīto parametru piemērotībai. Līdz 2020. gada 1. janvārim un regulāri pēc tam Komisija, ņemot vērā kompetento iestāžu viedokļus, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, tostarp par iepriekšminētajiem jautājumiem, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.”

Paskaidrojums:

Skatīt šī atzinuma 1.2. un 2.3. punktu.


(1)  Teksts treknrakstā ir tā daļa, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu. Nosvītrotais teksts ir tā daļa, kuru ECB ierosina svītrot.


Top