EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014AB0009
Opinion of the European Central Bank of 5 February 2014 on a proposal for a directive of the European Parliament and of the Council on payment services in the internal market and amending Directives 2002/65/EC, 2013/36/EU and 2009/110/EC and repealing Directive 2007/64/EC (CON/2014/9)
Eiropas Centrālās bankas Atzinums ( 2014. gada 5. februāris ) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2013/36/ES un 2009/110/EK un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (CON/2014/9)
Eiropas Centrālās bankas Atzinums ( 2014. gada 5. februāris ) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2013/36/ES un 2009/110/EK un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (CON/2014/9)
OJ C 224, 15.7.2014, p. 1–25
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
15.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 224/1 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS
(2014. gada 5. februāris)
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2013/36/ES un 2009/110/EK un atceļ Direktīvu 2007/64/EK
(CON/2014/9)
2014/C 224/01
Ievads un juridiskais pamats
2013. gada 31. oktobrī Eiropas Centrālā banka saņēma Padomes lūgumu sniegt atzinumu attiecībā uz priekšlikumu direktīvai par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2013/36/ES un 2009/110/EK un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (1) (turpmāk – ierosinātā direktīva).
ECB kompetence sniegt atzinumu balstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātajā direktīvā ir ietverti noteikumi, kuri ietekmē Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumus veicināt norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību, un palīdz sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz finanšu sistēmas stabilitāti, kā tas noteikts Līguma 127. panta 2. punkta ceturtajā ievilkumā un 127. panta 5. punktā. Valde ir pieņēmusi šo atzinumu saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.
Vispārējie apsvērumi
1. |
Ar ierosināto direktīvu, kurā ietverta Direktīva 2007/64/EK (Maksājumu pakalpojumu direktīva vai MPD) un ar kuru tā tiek atcelta (2), ir paredzēts turpmāk attīstīt Savienības mēroga elektronisko maksājumu tirgu, līdz ar to ļaujot patērētājiem un tirgus dalībniekiem pilnībā izmantot iekšējo tirgu, ņemot arī vērā ātro attīstību privātklientu maksājumu tirgus jomā (jaunu maksājumu risinājumu ieviešana, izmantojot viedtālruņus, elektronisko komerciju u. c.). Šie priekšlikumi ir izstrādāti pēc tam, kad Komisija veica plašu pārskatu par pašreizējo situāciju attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem. 2012. gada janvārī Komisija nāca klajā ar Zaļo grāmatu – “Ceļā uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu” (3) un uzsāka tās sabiedrisko apspriešanu, kurā piedalījās arī ECB (4). Gan Zaļās grāmatas apspriešanas rezultātā iegūtās atbildes, gan Komisijas patstāvīgi veiktie pētījumi un MPD pārskats atklāj, ka nesenās inovācijas privātklientu maksājumu pakalpojumu tirgū un tehnoloģijās no reglamentēšanas viedokļa rada jaunus izaicinājumus, un ar priekšlikumiem tos ir paredzēts risināt. |
2. |
Ar ierosināto direktīvu tiek ieviesti vairāki grozījumi pašreizējā MPD sistēmā, tostarp paplašinot darbības jomu gan attiecībā uz maksājumu darījumu ģeogrāfisko tvērumu, gan valūtu. Tajā no jauna definē un groza vairākus pašreizējos izņēmumus no MPD piemērošanas, lai tos padarītu stingrākus un grūtāk pielietojamus, un atceļ tos, kuri vairāk nav nepieciešami. Piemēram, ar to tiek grozīts izņēmums, kas attiecas uz tirdzniecības pārstāvjiem – izņēmums attieksies vienīgi uz tiem tirdzniecības pārstāvjiem, kuri rīkojas vai nu maksātāja vai maksājuma saņēmēja vārdā. Tajā arī pašreizējo digitālā satura jeb “telekomunikāciju” izņēmumu definē no jauna ar ierobežotāku fokusu, un atceļ MPD nepiemērošanu skaidras naudas izņemšanai no bankomātiem, ko nodrošina neatkarīgi bankomātu izvietotāji. Visbūtiskākais – ar to tiek paplašināta MPD sistēma, lai to attiecinātu uz jauniem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem, t. i., tādām trešām personām – maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (TPPS), kuru saimnieciskā darbība ir sniegt pakalpojumus, kas balstīti uz pieeju maksājumu kontiem, piemēram, maksājuma iniciēšana vai piekļuve konta informācijai, bet kuri parasti nav klientu līdzekļu turētāji (5). Nolūkā piemērot maksimālās robežvērtības starpbanku komisijas maksām atbilstoši ierosinātai regulai par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem, ar ierosināto direktīvu tiek arī aizliegta tirgotāju prakse piemērot papildmaksas kartēm, kuru starpbanku komisijas maksas tiek regulētas (6). Visbeidzot, ar to arī tiek grozītas vairākas būtiskas pašreizējā režīma sastāvdaļas, tostarp – nodrošinājuma prasības, atbrīvojuma nosacījumi un maksājumu pakalpojumu sniedzēja (MPS) un maksātāja atbildība par neautorizētiem darījumiem, – ar mērķi turpināt šo noteikumu saskaņošanu, veidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un uzlabot juridisko noteiktību (7). Kopumā ar ierosināto direktīvu ir paredzēts sniegt patērētājiem lielāku aizsardzību pret krāpšanu, iespējamu ļaunprātību un citiem ar maksājumu pakalpojumu drošību saistītiem incidentiem. Tajā ietverti vairāki noteikumi, saskaņā ar kuriem Eiropas Banku iestādei (EBI) ir jādod ieguldījums konsekventā un saskaņotā pārraudzībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (8). |
3. |
ECB pauž spēcīgu atbalstu ierosinātās direktīvas mērķiem un saturam. Jo īpaši tā atbalsta priekšlikumu paplašināt esošo maksājumu pakalpojumu sarakstu, lai iekļautu maksājumu iniciēšanas pakalpojumus un konta informācijas pakalpojumus, ar kuru palīdzību atbalstīt privātklientu maksājumu inovācijas un konkurenci. Jautājumu par trešo personu piekļuvi maksājumu kontiem uzraugi un pārraugi ir padziļināti apsprieduši Eiropas foruma par privātklientu maksājumu drošību (European Forum on the Security of Retail Payments; turpmāk – SecuRe Pay forums) kontekstā. Minēto diskusiju pamatelementi ir atspoguļoti ECB projekta redakcijas priekšlikumos. |
4. |
ECB arī atzinīgi vērtē faktu, ka: a) ir ierosināts saskaņot un uzlabot maksājumu pakalpojumu sniedzēju operacionālās un drošības prasības; b) tiks pastiprinātas kompetento iestāžu pilnvaras īstenošanas jomā un c) tiks padarīti stingrāki atsevišķi MPD noteikumi, kuru piemērošanā līdz šim dalībvalstis baudīja ievērojamu rīcības brīvību. Minētās rīcības brīvības rezultātā noteikumu piemērošana visā Savienībā ir ievērojami atšķirīga, un līdz ar to privātklientu maksājumu tirgus ir sadrumstalots (9). ECB savus viedokļus iepriekš ir paudusi savā atbildē attiecībā uz Zaļo grāmatu (10) un arī izmantojot citas iespējas, tostarp SecuRe Pay forumu. ECB pauž gandarījumu, ka ierosinātajā direktīvā ir ietverti daudzi ieteikumi, ar kuriem ECB ir nākusi klajā minētajā atbildē un arī SecuRe Pay forumā. Tomēr ECB ir vairāki konkrēti komentāri. |
Konkrētie apsvērumi
1. Definētie jēdzieni
Ierosinātajā direktīvā ietvertās definīcijas (11) lielākoties neatšķiras no MPD ietvertajām, bet tās varētu nākotnē uzlabot. Jo īpaši – ierosinātā direktīva būtu jāpapildina ar definīcijām “maksājumu instrumentu emisija” un “maksājumu darījumu iegūšana” (12). Tādā veidā ierosinātās direktīvas I pielikums kļūtu skaidrāks. Ar turpmākiem grozījumiem varētu uzlabot tādas definīcijas kā “maksājuma iniciēšanas pakalpojums” (13) un “konta informācijas pakalpojums” (14), un pilnveidošanas nolūkā jāiekļauj definīcijas jēdzieniem “kredīta pārvedums”, “pārrobežu maksājums” un “maksājums valsts robežās”.
2. Pārējie noteikumi
2.1. |
Saistībā ar piemērošanas jomu (15) – ierosinātajā direktīvā ir paredzēts, ka tajos gadījumos, kad tikai viens no maksājumu darījuma maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atrodas Savienībā, noteikumus par kredīta valutēšanas dienu (16) un noteikumus par maksājumu pakalpojumu nosacījumu un informācijas prasību pārredzamību piemēro attiecībā uz tām darījuma daļām, kuras tiek veiktas Savienībā (17). Ciktāl iespējams, gan minētajos gadījumos, gan attiecībā uz visa veida valūtām būtu jāpiemēro arī IV sadaļa, kurā noteiktas tiesības un pienākumi saistībā ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu. |
2.2. |
Ierosinātajā direktīvā nav saglabāta pašlaik spēkā esošajā MPD noteiktā iespēja, saskaņā ar kuru dalībvalstīm vai kompetentām iestādēm ir tiesības attiecināt uz tādām maksājumu iestādēm, kuras sniedz vienīgi maksājumu pakalpojumus, nodrošinājuma prasības, kuras piemēro tādām maksājumu iestādēm, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību, kas nav maksājumi (18). ECB ierosinātu noteikt, ka maksājumu iestādēm būtu pienākums nodrošināt atbilstošu aizsardzību nodrošinājuma prasību veidā attiecībā uz maksājumu pakalpojumu lietotāja līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai [maksājumu iestādes] nodarbojas ar tādu saimniecisko darbību, kas nav maksājumu pakalpojumi, vai nē. |
2.3. |
Efektivitātes nolūkos ECB atzinīgi vērtētu, ja viena vienota iestāde būtu atbildīga par to, ka tiek nodrošināta atbilstība šai direktīvai, tomēr ECB apzinās, ka praksē tas var izrādīties sarežģīti valstu dažādo mehānismu dēļ. |
2.4. |
Turklāt ECB ierosina Eiropolu iekļaut kā papildu iestādi, ar kuru maksājumu pakalpojumus uzraugošās kompetentās iestādes var apmainīties ar informāciju (19), ņemot vērā Eiropola īpašās zināšanas starptautisko noziegumu un terorisma jomā, tostarp apkarojot euro viltošanu un citu maksājumu instrumentu un pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā pastrādāt finanšu noziegumus. |
2.5. |
Ņemot vērā, ka kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz ierosinātās direktīvas I pielikuma 7. punktā noteiktajiem pakalpojumiem būs pilnvaroti atļaut piekļūt maksājumu kontiem, un arī ņemot vērā, ka TPPS pakalpojumus parasti sniedz ar interneta starpniecību un tie līdz ar to neaprobežojas ar vienas dalībvalsts teritoriju, ECB, balstoties uz drošības apsvērumiem, ierosina, ka TPPS nevajadzētu radīt nevienu no 27. pantā minētajiem atbrīvojumiem. |
2.6. |
Direktīvā 2009/44/EK (20) (turpmāk – norēķinu galīgumu Direktīva) noteiktajām maksājumu sistēmām nepiemēro ierosinātās direktīvas 29. panta 1. punkta noteikumu, kurā noteikts, ka piekļuvei maksājumu sistēmām ir jābūt objektīvai un bez diskriminācijas. Tomēr ierosinātās direktīvas 29. panta 2. punkta pēdējā teikumā ir noteikts, ka gadījumā, ja noteikta maksājumu sistēma ļauj īstenot netiešu dalību, šāda dalība būtu arī nodrošināma citiem atļauju saņēmušiem vai reģistrētiem pakalpojumiem sniedzējiem saskaņā ar 29. panta 1. punktu. Norēķinu galīgumu Direktīvas 2. panta g) punktā minētā jēdziena “netiešais dalībnieks” definīcija pašlaik neattiecas uz maksājumu iestādēm, un nolūka nodrošināt konsekvenci un juridisko noteiktību ECB ierosina grozīt jēdziena “netiešais dalībnieks” definīciju norēķinu galīgumu Direktīvā, lai tā attiektos arī uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. |
2.7. |
Nolūkā savienot drošības prasības un patērētāju aizsardzību ar ideju atvērtai piekļuvei maksājumu kontu pakalpojumiem, ECB ierosina klientus pienācīgi autentificēt, izmantojot drošu sistēmu klientu autentificēšanai. TPPS to varētu nodrošināt, vai nu drošā veidā novirzot maksātāju pie savu kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai izdodot savus individuālus drošības elementus. Abiem variantiem būtu jāveido standartizēta Eiropas saskarne piekļuvei maksājumu kontiem. Minētajai saskarnei vajadzētu balstīties uz atvērtu Eiropas standartu un atļaut ikvienam TPPS piekļūt maksājumu kontiem pie jebkura maksājumu pakalpojumu sniedzēja visā Savienībā. Standartu varētu definēt EBI ciešā sadarbībā ar ECB, un iekļaut tehniskās un darbības specifikācijas, kā arī saistītas procedūras. Turklāt trešām personām – maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu: a) jāaizsargā maksājumu pakalpojumu lietotāju individuālie drošības elementi, kurus tie paši izdod; b) pašiem nepārprotami jāautentificējas kontu apkalpojošajam(-iem) maksājumu pakalpojumu sniedzējam(-iem); c) jāizvairās uzglabāt datus, kas iegūti, piekļūstot maksājumu kontiem, izņemot informāciju, ar kuru identificē pašu iniciētos maksājumus, tostarp atsauces numuru, maksātāja un maksājuma saņēmēja IBAN, kā arī darījuma summu, un d) jāizvairās izmantot datus jebkādiem citiem mērķiem, kurus maksājumu pakalpojumu lietotājs nav tieši atļāvis (21). Viens no iespējamiem veidiem, kā precizēt vairākus minētos aspektus, ir līgumu slēgšana starp kontu apkalpojošiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un TPPS. No efektivitātes viedokļa un nolūkā neradīt nepamatotus šķēršļus konkurencei, būtiskākie elementi, tostarp atbildības regulējums, būtu precizējams ierosinātajā direktīvā. Turpmākie darbības noteikumi, tostarp tehniskā un operacionālā kārtība, piemēram, autentifikācija, sensitīvo datu aizsardzība, maksājumu uzdevumu identificēšana un izsekojamība, būtu jānosaka, izveidojot maksājumu shēmu, kurai visi attiecīgie dalībnieki varētu pievienoties, un ar kuru izvairītos no nepieciešamības vienoties par individuāliem līgumiem. |
2.8. |
Saistībā ar pamatlīgumu noteikumiem un patērētāju aizsardzību, ECB pauž viedokli, ka patērētājiem kā maksājumu kontu turētājiem saistībā ar maksājumu iniciēšanas pakalpojumiem vajadzētu baudīt tādu aizsardzības līmeni, kas ir pielīdzināms tam, ko bauda parādnieki saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 260/2012 (22) (turpmāk – SEPA regula), t. i., patērētajiem vajadzētu būt tiesībām dot norādes saviem kontu apkalpojošiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, lai tie izveido konkrētus “baltos” vai “melnos” TPPS sarakstus (23). |
2.9. |
Attiecībā uz tiešajiem debetu maksājumiem ierosinātajā direktīvā ir norādīts, ka maksātājam vajadzētu būt beznosacījumu tiesībām uz naudas atmaksājumu, izņemot gadījumus, kad maksājuma saņēmējs jau ir izpildījis savas līgumiskās saistības un maksātājs pakalpojumus jau ir saņēmis vai preces patērējis (24). Tā vietā, lai stiprinātu patērētāju aizsardzību, šķiet, ka ar ierosināto direktīvu vairāk netiktu pieļautas neierobežotas tiesības uz naudas atmaksājumu pašreizējā SEPA tiešo maksājumu shēmā. Lai izpildītu minētos noteikumus par tiesībām uz naudas atmaksājumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, iespējams, būtu jāievāc informācija par viņu klientu pirkumiem. Šis jautājums varētu radīt problēmas privātās dzīves aizsardzības jomā, kā arī palielinātu maksājumu pakalpojumu sniedzēju administratīvo slogu. ECB tā vietā ierosinātu ieviest, kā vispārēju noteikumu, beznosacījumu atmaksājuma tiesības uz 8 nedēļu laikposmu visiem patērētāju tiešajiem debetiem. Attiecībā uz atsevišķiem preču un pakalpojumu veidiem parādniekiem un kreditoriem vajadzētu būt iespējai atsevišķi vienoties par to, ka netiek piemērotas tiesības uz atmaksājumu. Komisija varētu deleģētos aktos noteikt šādu preču un pakalpojumu izsmeļošu sarakstu. |
2.10. |
Finansiālā kompensācija, kas TPPS ir jāmaksā kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojuma sniedzējam neautorizēta maksājuma gadījumā saskaņā ar ierosinātās direktīvas 65. un 82. pantu, nesaskan ar kompensāciju, kas pienākas par neizpildi, nepilnīgu vai novēlotu izpildi. ECB tāpēc piedāvātu savstarpēji saskaņot minētos noteikumus, lai nodrošinātu līdzīgus kompensācijas noteikumus (25). |
2.11. |
Spēkā esošā MPD ir lielā mērā veicinājusi privātklientu maksājumu efektivitātes pieaugumu, ieviešot D+1 izpildes laiku attiecībā uz naudas pārvedumiem (26). ECB ir novērojusi, ka uzņēmējdarbības prakses un tehnoloģiju attīstība dod iespēju arvien ātrāk veikt maksājumu izpildi, un atzinīgi vērtē to, ka šādi pakalpojumu jau ir pieejami vairākās dalībvalstīs gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. ECB sagaida, ka tirgi turpinās uzlabot izpildes laikus visā Eiropā, un pauž gatavību kā katalizatoram atbalstīt minēto procesu. |
2.12. |
Prudenciālo uzraugu un centrālo banku pamatuzdevums ir izvērtēt maksājumu pakalpojumu sniedzēju drošības pasākumus un ziņošanu par incidentiem (27). Līdz ar to minētajām iestādēm būtu jāsaglabā kontrole pār uzraudzības prasību pilnveidošanu šajā jomās. Tomēr MPD ir noteikts, ka ir nepieciešama informācijas apmaiņa ar kompetentām iestādēm, ECB un, attiecīgajos gadījumos – ar Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru un kompetentām iestādēm saskaņā ar Tīklu un informācijas direktīvu – operacionālo risku, tostarp drošības risku, jomā. EBI vajadzētu uzņemties atbildību, lai koordinētu minēto informācijas apmaiņu starp kompetentajām dalībvalstu iestādēm, savukārt ECB informēs ECBS dalībniekus par maksājumu sistēmu un maksājumu instrumentu attiecīgajām problēmām. |
2.13. |
EBI būtu arī kompetentajām iestādēm jāizstrādā sūdzību procedūru (28) pamatnostādnes, kuras palīdzētu procedūras saskaņot. |
2.14. |
Atsevišķi noteikumi (29) attiecas vienīgi uz dalībvalstu rīcības brīvību attiecībā uz maksājumu darījumiem valsts robežās. Šie noteikumi nešķiet atbilstoši maksājumu pakalpojumu vienotā tirgus izveidošanas mērķim un tāpēc būtu ieteicams tos svītrot. |
2.15. |
Visbeidzot – dažādi noteikumi regulē to, kā konta informācijai piekļūst un to izmanto TPPS un trešās personas – maksājumu instrumentu emitenti, t. i., tie gadījumi, kad maksājumu karti ir izdevis TPPS (30). Šie pakalpojumi pēc būtības neatšķiras, tāpēc ECB ierosinātu apvienot minētos noteikumus, jo iepriekšējo kārtību, kādā TPPS piekļūst konta informācijai un to izmanto varētu arī mutatis mutandis piemērot trešām personām – maksājumu instrumenti emitentiem. |
ECB ieteikumi par ierosinātās direktīvas grozīšanu ir izklāstīti konkrētos projekta redakcijas priekšlikumos, kuri kopā ar attiecīgajiem paskaidrojumiem ir pievienoti pielikumā.
Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 5. februārī
ECB prezidents
Mario DRAGHI
(1) COM(2013) 547/3.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.).
(3) COM(2011) 941 galīgā versija.
(4) Sk. Eurosistēmas 2012. gada marta atbildi uz Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu – “Ceļā uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu”; atbilde pieejama ECB tīmekļa vietnē www.ecb.europa.eu.
(5) Sk. ierosinātās direktīvas I pielikuma 7. punktu.
(6) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem (COM(2013) 550/3); 2013/0265.
(7) Turpmākos pantos tiek precizēti noteikumi par piekļuvi maksājumu sistēmām un tiesībām uz kompensāciju, un arī risināti ar drošību un autentificēšanu saistīti jautājumi atbilstoši priekšlikumam – Eiropas Parlamenta un Padome Direktīvai par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā (COM(2013) 48 final) (turpmāk – Tīklu un informācijas drošības (TID) direktīva). Attiecībā uz ierosināto TID direktīvu skatīt turpmāk 2.12. apakšpunktu.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
(9) Sk., piemēram, ierosinātās Direktīvas 66. pantu attiecībā uz noteikumiem par maksājumu pakalpojuma sniedzēja un maksātāja atbildību par neautorizētiem maksājumu darījumiem.
(10) Sk. 4. zemsvītras piezīmi.
(11) Sk. ierosinātās direktīvas 4. pantu.
(12) Sk pielikumā projekta redakcijas 12. grozījumu.
(13) Sk. ierosinātās direktīvas 4. panta 32. punktu.
(14) Sk. ierosinātās direktīvas 4. panta 33. punktu.
(15) Sk. ierosinātās direktīvas 2. pantu.
(16) Sk. ierosinātās direktīvas 78. pantu.
(17) Sk. ierosinātās direktīvas III sadaļu.
(18) Sk. MPD 9. pantu.
(19) Sk. ierosinātās regulas 25. pantu.
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/44/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām (OV L 146, 10.6.2009., 37. lpp.).
(21) Sk. ierosinātās direktīvas 58. pantu.
(22) Sk. 13. apsvērumu un 5. panta 3. punkta d) apakšpunkta iii) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.) (turpmāk – vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) Regula).
(23) Sk. ierosinātās direktīvas 45. un 59. pantu (jauns).
(24) Sk. ierosinātās direktīvas 57. apsvērumu un 67. panta 1. punktu.
(25) Sk. ierosinātās direktīvas 65., 80. un 82. pantu.
(26) Spēkā esošās MPD 69. panta 1. punktā ir noteikts, ka pēc tam, kad ir saņemts maksājuma uzdevums, vēlākais līdz nākamās darba dienas beigām maksājumu saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā tiktu ieskaitīta maksājuma darījuma summa.
(27) Sk. ierosinātās direktīvas 85. un 86. pantu.
(28) Sk. ierosinātās direktīvas 88. panta 1. punktu.
(29) Sk. ierosinātās direktīvas 35. panta 2. punktu un 56. panta 2. punktu.
(30) Sk. attiecīgi 58. un 59. pantu.
PIELIKUMS
Projekta redakcijas priekšlikumi
Komisijas ierosinātā redakcija |
ECB ierosinātie grozījumi (1) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
1. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
6. apsvērums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Skatīt 31. grozījumu. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
7. apsvērums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Skatīt 31. grozījumu. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
3. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
18. apsvērums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Tiek piedāvāts raksturot visus TPPS veidus vienā apsvērumā, tāpēc 18. un 26. apsvērums ir apvienoti un ir pieminēti arī tie TPPS, kuri izdod maksājumu instrumentus, piemēram, debetkartes vai kredītkartes. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek piedāvāts dzēst piemēru par alternatīvu minētajām kartēm. Turklāt ir minēta iespēja, ka konta informācijas pakalpojumi varētu vienlaikus sniegt maksājumu iniciēšanas pakalpojumus. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
4. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
26. apsvērums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Šis apsvērums ir pievienots 18. apsvērumam (skatīt 3. grozījumu). |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
5. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
51. apsvērums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Redakcionāls precizējums attiecībā uz iesaistītajiem dalībniekiem. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
6. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
52. apsvērums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Skatīt 19. un 24. grozījumu. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
7. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
57. apsvērums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Ja tiesības uz atmaksājumu tiek padarītas atkarīgas no pamatā esošā pirkuma, tad rodas problēmas gan privātās dzīves aizsardzības jomā, gan saistībā ar efektivitāti un izmaksām. Ja šo priekšlikumu pieņem, tad tas visticamāk nozīmētu, ka vairāk netiktu garantētas neierobežotas tiesības uz atmaksājumu, kā to paredz spēkā esošā SEPA tiešā debeta maksājumu shēma, un līdz ar to patērētājiem rastos mazāk labvēlīgi apstākļi. ECB ierosina ieviest vispārēju noteikumu – astoņu nedēļu beznosacījumu tiesības uz atmaksājumu attiecībā uz visiem patērētāju tiešā debeta maksājumiem. Attiecībā uz sarakstā iekļautām tūlītēja patēriņa precēm vai pakalpojumiem debitori un kreditori var atsevišķi un tieši vienoties, ka tiesības uz atmaksājumu netiek piemērotas. Šādu sarakstu Komisija varētu izveidot ar deleģētu aktu. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
8. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
80. apsvērums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Centrālo banku kompetencē ietilpst arī maksājumu pakalpojumu drošības aspekti. ECB, balstoties uz brīvprātības principu, ir izveidojusi ciešu sadarbību ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju uzraudzītājiem SecuRe Pay forumā. Šī veiksmīgā sadarbība būtu formāli atrunājama. Šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi reglamentējoši tehniskie standarti, tāpēc atsauce uz tiem ir dzēsta. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
9. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2. pants |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Lai nodrošinātu maksājumu pakalpojumu lietotāju vispusīgu aizsardzību, noteikumi attiecībā uz pārredzamību un kredīta valutēšanas dienu, kā arī noteikumi par tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu, būtu jāpiemēro maksājumu darījumiem, ja tikai viens no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atrodas Savienībā, attiecībā uz tām darījuma daļām, kas veiktas Savienībā. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
10. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
4. panta 32. punkts |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Definīcijai ir jābūt pēc iespējas vienkāršai un elastīgai, lai tā attiektos uz risinājumiem nākotnē. Definīcijā nevajadzētu iekļaut prasības vai atsauces uz konkrētām tehnoloģijām. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
11. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
4. panta 33. punkts |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Definīcijai ir jābūt pēc iespējas vienkāršai un elastīgai, lai tā attiektos uz risinājumiem nākotnē. Definīcijā nevajadzētu iekļaut prasības vai atsauces uz konkrētām tehnoloģijām. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
12. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
4. panta 39.–43. punkts (jauni) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Bez teksta |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Būtu jāpapildina ar jēdzienu “maksājumu instrumentu izdošana” un “maksājumu darījumu pieņemšana” definīcijām, lai uz visiem maksājumu pakalpojumos iesaistītajiem sniedzējiem attiektos ierosinātā direktīva, kā noteikts I pielikumā. Minētās definīcijas būtu saskaņojamas ar priekšlikumu – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem (COM (2013) 550/3); 2013/0265. Būtu iekļaujama jēdziena “kredīta pārvedums” definīcija, jo iepriekš minētajā regulas priekšlikumā tas ir viens no maksājumu pamata instrumentiem. Iekļautā definīcija ir saskaņota ar SEPA regulu. Jēdzienu “pārrobežu maksājums” un “maksājums valsts robežās” iekļaušana veicinātu skaidrību. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
13. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
9. panta 1. punkta ievaddaļa |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Ar mērķi saskaņot nodrošinājuma prasības tiek piedāvāta teksta alternatīva redakcija, lai nodrošinātu, ka maksājumu pakalpojumu lietotāja līdzekļi attiecībā uz visām maksājumu iestādēm tiek pienācīgi aizsargāti, neatkarīgi no tā, vai tās veic citu saimniecisko darbību. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
14. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
12. panta 1. punkts |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(..)
|
(..)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Ir būtiski sniegt precīzu statistiku, lai uzraudzītu ar maksājumu iestādēm saistītu risku. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
15. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
25. panta 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Eiropols būtu jāiekļauj kā papildu iestāde, ar kuru kompetentām iestādēm būtu iespēja apmainīties ar informāciju, ņemot vērā Eiropola kompetenci un īpašās zināšanas, Savienības mērogā izmeklējot un koordinējot, inter alia, euro viltošanas un citu smagu finanšu noziegumu apkarošanu, kas saistās ar maksāšanas līdzekļiem. Skatīt pielikumu Padomes Lēmumam 2009/371/TI (3). |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
16. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
27. panta 5. punkta a) apakšpunkts (jauns) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Bez teksta |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Tā kā kontu apkalpojošajiem maksājumu pakalpojuma sniedzējiem ir jānodrošina, lai TPPS būtu piekļuve, tad varētu rasties neparedzami riski, ja TPPS ļautu izmantot atbrīvojumus no uzraudzības prasībām. Turklāt TPPS savus piedāvātos pakalpojumus parasti sniedz ar interneta palīdzību, un tāpēc tie neaprobežojas ar vienas dalībvalsts teritoriju. Līdz ar to TPPS nevajadzētu būt iespējām saņemt atbrīvojumu. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
17. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
35. panta 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Nešķiet, ka attiecībā uz maksājumu darījumiem valsts robežās, t. i., tiem maksājumu darījumiem, kuri nav pārrobežu, būtu nepieciešams ļaut dalībvalstīm vai to kompetentajām iestādēm būtiski pielāgot 35. panta 1. punktā minētās maksimālās maksājumu summas saistībā ar atkāpi, ko piemēro mikromaksājumu instrumentiem. Turklāt, ja pieļautu minēto atkāpi, tad tās rezultātā veidotos ļoti dažādi valstu atkāpju režīmi, kas ir pretrunā mērķim – integrētam un harmonizētam privātpersonu maksājumu tirgum Eiropā. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
18. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
39. pants |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Ar minēto papildinājumu tiek precizēts, ka attiecībā uz maksājumiem trešās personas – maksājumu pakalpojumu sniedzēji varēs detalizēti informēt par saviem pašu maksājumiem, nevis maksājumiem, ko uzliek kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
19. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
40. pants |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
“Ja maksājuma uzdevumu iniciē trešās personas – maksājumu pakalpojumu sniedzēja sistēma, krāpšanas vai strīda gadījumā tas dara pieejamas darījumu atsauces un autorizācijas informāciju maksātājam un kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam.” |
“Ja maksājuma uzdevumu iniciē trešās personas – maksājumu pakalpojumu sniedzēja sistēma, krāpšanas vai strīda gadījumā tas dara pieejamas maksātājam un kontu apkalpojošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam darījumu atsauces un autorizācijas informāciju pierādījumu, ka lietotājs ir ticis autentificēts atbilstoši 58. panta 2. punktam.” |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Tā kā vairāk nevajadzētu veikt individuālo drošības elementu apmaiņu, krāpšanas vai strīda gadījumā TPPS ir nepieciešams pierādīt, ka a) MPS ir apstiprinājis TPPS, ka darījums ir ticis autorizēts, vai ka b) klients ir ticis neapstrīdami autentificēts, balstoties uz individuāliem drošības elementiem, ko izdevis TPPS. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
20. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
41. pants |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
“Uzreiz pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kā noteikts 37. panta 1. punktā, sniedz vai dara pieejamus maksātājam šādus datus: (..).” |
“Uzreiz pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas kontu apkalpojošais maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kā noteikts 37. panta 1. punktā, sniedz vai dara pieejamus maksātājam šādus datus: (..).” |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Ar šo grozījumu tiek precizēts, ka šis pants attiecas vienīgi uz kontu apkalpojošiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, jo TPPS pienākumi jau ir uzskaitīti 39. pantā. Šo piemēro situācijās, kurās TPPS ir iesaistījušies arī tradicionālos maksājumu pakalpojumos. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
21. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
45. panta 5. punkts g) apakšpunkts (jauns) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Bez teksta |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Vienīgi tad, ja maksājumu pakalpojumu lietotāji būs pienācīgi informēti, tiem būs iespējams izmantot savas ierosinātajā 59. (jauns) pantā noteiktās tiesības bloķēt maksājumu iniciēšanas pakalpojumus vai izveidot “baltos” vai “melnos” sarakstus attiecībā uz konkrētiem TPPS. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
22. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
54. panta 1. punkts |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Skatīt paskaidrojumu attiecībā uz 26. grozījumu. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
23. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
56. panta 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Nešķiet, ka attiecībā uz maksājumu darījumiem valsts robežās, t. i., tiem maksājumu darījumiem, kuri nav pārrobežu, būtu nepieciešams ļaut dalībvalstīm vai to kompetentajām iestādēm būtiski pielāgot 56. panta 1. punktā minētās maksimālās maksājumu summas saistībā ar atkāpi, ko piemēro mikromaksājumu instrumentiem. Turklāt, ja pieļautu minēto atkāpi, tad tās rezultātā veidotos ļoti dažādi valstu atkāpju režīmi, kas ir pretrunā mērķim – integrētam un harmonizētam privātpersonu maksājumu tirgum Eiropā |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
24. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
58. pants |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Tas, ka maksājumu pakalpojumu lietotāja autentifikācijai izmantotos akreditācijas datus neatklāj nevienai trešai personai, ir IT drošības pamatprincips. Tāpēc TPPS būtu jānodrošina klientu droša autentifikāciju vai nu a) novirzot drošā veidā maksājumu pakalpojuma lietotāju pie tā kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojuma sniedzēja, vai b) izdodot savus individualizētus drošības elementus. Abiem variantiem būtu jāveido standartizēta Eiropas saskarne piekļuvei maksājumu kontiem. Minētajai drošajai standartizētajai saskarnei, kas paredzēta, lai trešās personas – maksājumu pakalpojumu sniedzēji piekļūtu maksājumu kontu informācijai, vajadzētu balstīties uz atvērtu Eiropas standartu un pēc priekšlikuma transponēšanas ar tās palīdzību ikvienam TPPS būtu iespējams piekļūt maksājumu kontiem pie jebkura maksājumu pakalpojumu sniedzēja visā Savienībā. Drīz vien pēc ierosinātās direktīvas pieņemšanas šī saskarne būtu jādefinē EBI ciešā sadarbībā ar ECB, un jāaptver, kā minimums, tehniskās un funkcionālas specifikācijas, kā arī saistītas procedūras. Turklāt trešām personām — maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu: a) jāaizsargā maksājumu pakalpojumu lietotāju individuālie drošības elementi; b) pašiem nepārprotami jāautentificējas kontu apkalpojošajam(-iem) maksājumu pakalpojumu sniedzējam(-iem); c) jāizvairās uzglabāt datus, kas iegūti, piekļūstot maksājumu pakalpojumu lietotāju maksājumu kontiem, izņemot informāciju, ar kuru identificē TPPS iniciētos maksājumus, tostarp atsauces numuru, maksātāja un maksājuma saņēmēja IBAN, darījuma summu, un d) jāizvairās izmantot datus jebkādiem citiem mērķiem, kurus maksājumu pakalpojumu lietotājs nav tieši prasījis. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
25. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
59. pants |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
“59. pants Trešo personu – maksājumu instrumentu emitentu piekļuve konta informācijai un tās izmantošana
|
“59. pants Trešo personu — maksājumu instrumentu emitentu piekļuve konta informācijai un tās izmantošana
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Šā panta noteikumi par to, kā konta informācijai piekļūst un to izmanto trešās personas – maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas izdod maksājumu instrumentus, piemēram, maksājumu kartes, pēc būtības ir identiski 58. panta noteikumiem, kas regulē to, kā konta informācijai piekļūst un to izmanto trešās personas – maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Attiecīgi 59. pantu varētu svītrot, neapdraudot juridisko noteiktību MPS un maksātajiem, kuri izmanto MPS pakalpojumus. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
26. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
59. pants (jauns) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Bez teksta |
“59. pants. Maksātājam ir tiesības: i) dot norādes tā kontu apkalpojošam maksājumu pakalpojumu sniedzējam bloķēt jebkurus maksājumu iniciēšanas pakalpojumus no maksātāja maksājumu konta; ii) bloķēt jebkurus maksājumu iniciēšanas pakalpojumus, kuru iniciējusi viena vai vairākas konkrētas trešās puses – maksājumu pakalpojumu sniedzēji; vai iii) atļaut tikai tādus maksājumu iniciācijas pakalpojumus, kurus iniciējusi viena vai vairākas konkrētas trešās puses – maksājumu pakalpojumu sniedzēji.” |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Atbilstoši SEPA regulas 13. apsvērumā un 5. panta 3. punkta d) apakšpunkta iii) punktā paredzētajiem patērētāju aizsardzības un maksājumu pakalpojumu lietotāju aizsardzības noteikumiem, un ar mērķi nodrošināt juridisko konsekvenci, būtu jāpievieno jauns pants, ar kuru maksājumu pakalpojumu lietotājiem garantē tiesības dot norādījumus saviem MPS izveidot konkrētus TPPS “baltos” vai “melnos” sarakstus. Minētais noteikums tomēr būtu attiecināms vienīgi uz tiem maksājumu lietotājiem, kuri ir patērētāji (skatīt 22. grozījumu). Tā kā norādēm ir jānāk no maksātāja, tām nebūtu nevajadzētu izpausties kā vispārējai automātiskai bloķēšanai vai vispārējas TPPS bloķēšanas iekļaušanai PSP noteikumos un līgumos. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
27. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
65. panta 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Raugoties no patērētāju aizsardzības viedokļa, ir dabiski, ka, lai saņemtu atmaksājumu, maksātājs vērsīsies pie kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojuma sniedzēja, jo viņu attiecības ar TPPS var būt balstītas uz vienreizējas saskarsmes, piemēram – maksājuma iniciēšanas, pamata. Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs varētu pēc tam prasīt kompensāciju no TPPS, izņemot gadījumus, kad TPPS var pierādīt, ka tas nav bijis atbildīgs par pieļauto kļūdu. TPPS kompensēšanai būtu jāvadās pēc tiem pašiem noteikumiem, kuri attiecas uz neizpildi, nepilnīgu vai novēlotu maksājuma darījuma izpildi, atbilstoši 80. panta noteikumiem, kā arī regresa tiesības atbilstoši 82. panta noteikumiem. Minētā kompensācija varētu būt jāsedz, piemēram, tajos gadījumos, kad TPPS ir izdevis savus drošības elementus, piemēram, attiecībā uz maksājumu karti. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
28. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
66. panta 1. punkts |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Patērētājiem būtu jānodrošina līdzīgs aizsardzības līmenis neatkarīgi no maksājumu iniciācijas veida. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
29. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
67. panta 1. punkts |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Ja tiesības uz atmaksājumu tiek padarītas atkarīgas no pamatā esošā pirkuma, tad rodas problēmas gan privātās dzīves aizsardzības jomā, gan saistībā ar efektivitāti un izmaksām. Ja šo priekšlikumu pieņem, tad tas visticamāk nozīmētu, ka vairāk netiktu garantētas neierobežotas tiesības uz atmaksājumu, kā to paredz spēkā esošā SEPA tiešā debeta maksājumu shēma, un līdz ar to patērētājiem rastos mazāk labvēlīgi apstākļi. ECB ierosina ieviest vispārēju noteikumu – astoņu nedēļu beznosacījumu tiesības uz atmaksājumu attiecībā uz visiem patērētāju tiešā debeta maksājumiem. Attiecībā uz sarakstā iekļautām tūlītēja patēriņa precēm vai pakalpojumiem debitori un kreditori var atsevišķi un tieši vienoties, ka tiesības uz atmaksājumu netiek piemērotas. Šādu sarakstu Komisija varētu izveidot ar deleģētu aktu. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
30. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
82. panta 1. punkts |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Regresa tiesībām būtu jāattiecas arī uz neautorizētiem maksājumu darījumiem. Lai vairotu skaidrību, būtu vēlams ierosinātajā direktīvā sniegt jēdziena “starpnieks” definīciju. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
31. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
85. pants |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
“85. pants Drošības prasības un ziņošana par incidentiem
|
“85. pants Drošības prasības un ziņošana par incidentiem
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Uzraugi un ECBS ir kompetentās iestādes, lai pieņemtu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem adresētas pamatnostādnes par incidentu pārvaldību un ziņošanu par tiem, kā arī lai pieņemtu pamatnostādnes par to, kā attiecīgās iestādes savā starpā apmainās ar incidentu paziņojumiem. Ja uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecinātu TID direktīvu, tas varētu traucēt uzraudzības iestādēm un centrālām bankām pildīt savus pienākumus, un tāpēc nebūtu pieļaujams. Tomēr nolūkā nodrošināt pienācīgu konsekvences līmeni starp konkrētu nozaru tiesību aktiem, varētu ņemt vērā pamatnostādnes, kuras ENISA ir izstrādājusi citām nozarēm un prasības, kuras Komisija iekļaus īstenošanas aktā atbilstoši ierosinātās TID direktīvas 14. panta 7. punktam. Pilnvarojums pieņemt pamatnostādnes par incidentu klasificēšanu un ziņošanu par tiem ir cieši saistīts ar šajā pantā noteiktajām prasībām. Tāpēc tiek piedāvāts pilnvarojumu iekļaut šajā pantā un nevis 86. pantā. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
32. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
86. pants |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
“86. pants Īstenošana un ziņošana
|
“86. pants Īstenošana un ziņošana
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Prudenciāliem uzraugiem un centrālām bankām būtu jānosaka un jāizvērtē ziņošanas prasības attiecībā uz operacionālajiem un ar drošību saistītajiem riskiem. Šo informāciju var nodot ENISA vai kompetentajām iestādēm saskaņā ar TID direktīvu, ar EBI kā atbilstošo koordinējošo iestādi. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
33. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
87. pants |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Skatīt paskaidrojumu attiecībā uz 24. grozījumu. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
34. grozījums |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
89. panta 5. punkts (jauns) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Bez teksta |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Paskaidrojums Saskaņotas sūdzību procedūras atvieglotu pārrobežu sūdzību izskatīšanu un papildinātu netraucētas un efektīvas īstenošanas procedūras, ar kurām tiek atbalstīti tie kompetento iestāžu pienākumi, kas noteikti ierosinātajā direktīvā. |
(1) ECB ierosinājumi papildināt ar jaunu teksta redakciju ir norādīti treknrakstā. Tekstā ar pārsvītrojumu ir norādīti ECB ierosinājumi svītrot tekstu.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes [datums] Direktīva XXXX/XX/ES par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā (OV L x, x. lpp.).
(3) Padomes Lēmums 2009/371/TI (2009. gada 6. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (OV L 121, 15.5.2009, 37. lpp.).