EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52011AB0012

Eiropas Centrālās bankas atzinums ( 2011. gada 16. februāris ) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta versija) un priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (CON/2011/12)

OJ C 99, 31.3.2011, p. 1–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

31.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 99/1


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2011. gada 16. februāris)

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta versija) un priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām

(CON/2011/12)

2011/C 99/01

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2010. gada 22. septembrī saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta versija) (1) (tālāk tekstā – “ierosinātā pārstrādātā direktīva”). ECB 2010. gada 30. septembrī saņēma Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (2) (tālāk tekstā – “ierosinātie direktīvas grozījumi”).

ECB kompetence sniegt atzinumu balstās Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktā un 282. panta 5. punktā, jo ierosinātā pārstrādātā direktīva un ierosinātie direktīvas grozījumi satur noteikumus, kas skar Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu sniegt palīdzību tādas politikas sekmīgā īstenošanā, kas attiecas uz finanšu sistēmas stabilitāti, kā noteikts Līguma 127. panta 5. punktā. ECB Padome šo atzinumu ir pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

1.

ECB atzinīgi vērtē ierosinātās pārstrādātās direktīvas mērķi noteikt visaptverošu, vairāk saskaņotu noguldījumu garantiju sistēmu (NGS) regulējumu. ECB pateicas, ka ierosinātajā pārstrādātajā direktīvā iekļauti vairāki ieteikumi, kas izteikti: a) ECB Atzinumā CON/2008/70 (3) par iepriekšējiem grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvā 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām (4); un b) Eurosistēmas viedoklī par Eiropas Komisijas sabiedrisko apspriešanos par Direktīvas 94/19/EK pārskatīšanu (5). ECB pateicas, ka ierosinātajā pārstrādātajā direktīvā iekļauti tās ieteikumi: a) turpināt saskaņot atbilstības kritērijus un noguldījumu garantiju seguma līmeņus (6); b) stiprināt informācijas sniegšanas prasības, kas kredītiestādēm noteiktas attiecībā uz noguldījumu garantiju apmēru, kas sniegtas ar attiecīgo NGS palīdzību (7); c) visās NGS ieviest daļēju iepriekšējas finansēšanas mehānismu (8). ECB šos NGS regulējuma elementus uzskata par būtiskiem no finanšu stabilitātes viedokļa.

2.

ECB arī atzīmē, ka Eiropas Komisijas ziņojumā, kas pievienots ierosinātajai pārstrādātajai direktīvai (9), apsvērta turpmāku Savienības līmeņa noteikumu izstrāde, lai koordinētu noguldījumu garantijas pēc tam, kad to fondu iepriekš noteiktie mērķapjomi ir sasniegti. Tajā pašā laikā nesenais Komisijas paziņojums par ES regulējumu krīžu pārvaldībai finanšu sektorā (10) atsaucas uz NGS sinerģijas iespējām un jaunajiem finanšu iestāžu atveseļošanas fondiem. Eurosistēma ir ļoti ieinteresēta šajā jautājumā, ņemot vērā tās lomu finanšu stabilitātes nodrošināšanā, un sekos šī darba progresam, sadarbojoties ar Komisiju.

3.

ECB atzīst, ka ierosinātā pārstrādātā direktīva, kas atjaunina Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (11), veicinās ieguldītāju kompensācijas sistēmu saskaņošanu Savienībā. Lai gan ECB nesniedz sīkākus komentārus par šo tiesību aktu, ECB uzskata par svarīgu, ka Savienības regulējums turpina balstīties uz pieņēmumu par noguldītāju un ieguldītāju atšķirīgiem riska profiliem.

Īpaši apsvērumi attiecībā uz NGS

Piemērošanas joma

4.

Ierosinātā pārstrādātā direktīva visām kredītiestādēm prasīs kļūt par dalībniecēm NGS, kas sniedz noguldījumu garantijas, ievērojot saskaņotus noteikumus (12), un parasti gūst līdzekļus no NGS dalībnieku individuālām iepriekšējām iemaksām. ECB uzskata, ka šādi saskaņoti noteikumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus Savienības vienotā finanšu pakalpojumu tirgus kontekstā. Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BBUK) arī atbalsta pēc iespējas plašāku dalību NGS (13). Tajā pašā laikā ECB to, ka dažās dalībvalstīs ilgstoši veiksmīgi darbojas pašpalīdzības un brīvprātīgās sistēmas, kas noguldījumu aizsardzību nodrošina, izmantojot citus mehānismus, kas nav iepriekš noteiktas noguldījumu garantijas, piem., izmantojot savstarpējus ārkārtas palīdzības mehānismus. ECB saprot, ka ierosinātās pārstrādātās direktīvas mērķis nav ierobežot pašpalīdzības un brīvprātīgo sistēmu turpmākās iespējas piedāvāt aizsardzību to dalībniekiem šīm sistēmām raksturīgajā veidā, šo aizsardzību sniedzot paralēli noguldījumu garantijām, ko šādu dalībnieku klienti saņems saskaņā ar ierosināto pārstrādāto direktīvu. Šajā sakarā ECB atzinīgi vērtē 10 gadu pārejas periodu plānotā iepriekšējā finansējuma mērķapjoma sasniegšanai, kas ierosinātajā pārstrādātajā direktīvā noteikts, lai atvieglotu slogu kredītiestādēm, kurām iepriekš nebija pienākuma veikt iemaksas NGS (14).

5.

ECB iesaka (15) ierosinātās pārstrādātās direktīvas regulējuma nepiemērošanu valsts iestāžu turētajiem noguldījumiem izteikt, izmantojot precīzāko formulējumu Direktīvā 94/19/EK, un atsaukties uz “valdību un centrālajām administrācijas iestādēm” un “apgabalu, reģionu, vietējām un pilsētu pašvaldību iestādēm” (16).

Atmaksāšanas periods

6.

ECB atzinīgi vērtē garantēto noguldījumu atmaksāšanas perioda turpmākas samazināšanas principu (17). Tomēr var izrādīties grūti sasniegt ierosināto samazinājumu līdz septiņām dienām, jo tas tiek paredzēts drīz pēc sākotnējā samazinājuma līdz 20 dienām ieviešanas, kas dalībvalstīm bija jāizdara līdz 2010. gada beigām (18). ECB iesaka (19) ierosināto pārstrādāto direktīvu grozīt, nosakot, ka Komisija: i) sagatavos pārskatu par sākotnējā samazinājuma līdz 20 dienām ieviešanu; un ii) balstoties uz pārskata rezultātiem, formulēs priekšlikumus atmaksāšanas perioda iespējamam papildu samazinājumam vai samazinājumiem.

Finansēšana

7.

Saskaņā ar ierosināto pārstrādāto direktīvu iepriekšējā finansējuma līmeni, kas noteikts kā procentuālā daļa no atbilstīgajiem noguldījumiem, NGS jāsasniedz 10 gadu pārejas periodā (20). ECB atzinīgi vērtē iepriekšējas finansēšanas mērķapjoma nepārprotamu noteikšanu, kas ievērojami uzlabo finanšu stabilitāti un vienlīdzīgas konkurences nosacījumus, novirzot NGS finansēšanas slogu uz dalībniecēm kredītiestādēm, t.i., struktūrām, kas kontrolē NGS apdrošinātos riskus. ECB saprot, ka iepriekšējas finansēšanas līmenis tiek noteikts debatēs, kas ir daļa no Savienības likumdošanas procesa. ECB iesaka (21) šādu iepriekšējas finansēšanas līmeni noteikt, atsaucoties uz “nodrošinātajiem noguldījumiem”, t.i., atbilstīgajiem noguldījumiem, kas nepārsniedz nodrošinājuma līmeni (22), ņemot vērā, ka nodrošinātie noguldījumi labāk nekā atbilstīgie noguldījumi atspoguļo NGS saistību līmeni.

8.

Attiecībā uz NGS dalībnieku individuālo maksājumu aprēķināšanu ECB principā atzinīgi vērtē ierosināto modeli iemaksas daļēji noteikt, ņemot vērā risku, noteikumiem nodrošinot dažādu aktīvu grupu salīdzināmību (23). Šis modelis, kas ņem vērā Komisijas Kopīgā pētniecības centra ieteikumus (24), vērsts uz to, lai saglabātu pietiekami vienkāršus aprēķinus, kas ļauj salīdzināt individuālās iemaksas, tajā pašā laikā piemērojot vairākus attiecīgus galvenos (uz risku pamatotus) un papildu (uz risku nepamatotus) rādītājus. ECB iesaka (25) ierosinātajā pārstrādātajā direktīvā paredzēt detalizētus aprēķinu metodikas elementus, kas jāprecizē tehniskajos standartos un pamatnostādnēs, kas veicina vienlīdzīgu attieksmi un ko izstrādā Eiropas banku iestāde (EBI), pamatojoties uz empīriskajiem datiem.

9.

Ja iepriekšējais finansējums ir nepietiekams atmaksāšanai noguldītājiem, ierosinātā pārstrādātā direktīva nosaka vēlākas papildu finansēšanas trīs posmus. ECB šajā sakarā ir šādi apsvērumi:

9.1.

Pirmkārt, NGS dalībniekiem tiks prasīts veikt ārkārtas iemaksas līdz 0,5 % apmērā no atbilstīgajiem noguldījumiem (26). ECB atzinīgi vērtē šo risinājumu, kas iesaista pašu finanšu sektoru ārkārtas prasību izpildē, tādējādi ierobežojot NGS mehānismiem piemītošās morālā kaitējuma iespējas un radot pamatu efektīvam spiedienam no pārējo dalībnieku puses.

9.2.

Otrkārt, var tikt aktivizēta savstarpējās aizņemšanās sistēma, kas ļauj jebkurai kādā dalībvalstī funkcionējošai NGS sniegt citai šādai NGS aizdevumu, kura apjoms nav lielāks par 0,5 % no tās atbilstīgajiem noguldījumiem, un piecu gadu laikā saņemt to atpakaļ ar procentiem (27). ECB atzīmē, ka pārrobežu aizņemšanās līgumu starp NGS aktivizēšana var radīt gadījumus, kuros aizdevējai NGS vēlāk jāsedz pašai savas atmaksāšanas vajadzības vai kuros aizņēmējai NGS ir plašāks funkciju loks kā aizdevējai NGS, piem., ja tai ir tiesības veikt rekapitalizāciju vai izsniegt kredītus grūtībās nonākušai kredītiestādei savā dalībvalstī. Tādēļ ECB atzinīgi novērtē ierosinātajā pārstrādātajā direktīvā noteiktos ierobežojumus, t. sk. ierobežojumu, ka aizņemtie līdzekļi var tikt izmantoti vienīgi noguldījumu prasību apmaksai (28). ECB saprot, ka likumdošanas diskusijas par ierosināto pārstrādāto direktīvu pašreizēja stadijā NGS aizņemšanās līgumi būs brīvprātīgi. Vēl daži elementi, kas jāizvērtē, regulējot šo jautājumu, ir: i) aizņemšanās līgumu aktivizācijas minimālie priekšnoteikumi, kas saistīti ar to, ka aizņēmējai NGS beigušies citi finanšu ieguves avoti; un ii) nosacījumi, saskaņā ar kuriem aizdevums var tikt izsniegts, t. sk. atmaksas aizdevējai NGS nodrošinājums. Tajā pašā laikā par to, vai NGS savi līdzekļi krīzes pārvaldības nolūkā jāizmanto plašākiem mērķiem kā tikai kompensācijām noguldītājiem, ir nepieciešamas plašākas debates (29). ECB uzskata, ka šis jautājums jārisina likumdošanas darbā, kas uzsākts ar Komisijas paziņojumu par krīžu pārvarēšanu.

9.3.

Treškārt, kā galējam līdzeklim NGS rīcībā jābūt alternatīviem finansēšanas mehānismiem. Tomēr ECB atzīmē, ka, ciktāl tas attiecas uz centrālo banku iespējamo iesaistīšanos, NGS finansēšanas mehānismiem jāievēro Līgumā noteiktais monetārās finansēšanas aizliegums un jo īpaši aizliegums nacionālajām centrālajām bankām pieļaut konta pārtēriņu vai sniegt jebkādu citu kredītu Līguma 123. panta nozīmē, kas precīzāk noteikta Savienības sekundārajos tiesību aktos un ECB norādījumos (30).

10.

ECB saprot, ka tiek vērtēts, vai var atsaukt sākotnējo ierosinājumu noteikt ierobežojumus NGS noguldījumu un ieguldījumu kopējai summai attiecībā uz vienu juridisku vai fizisku personu (31). ECB uzskata, ka šādi iespējami ieguldījumu ierobežojumi jāvērtē, t. sk. ņemot vērā ietekmi, kāda tiem var būt uz konkrētu aktīvu grupu instrumentu tirgiem. Šajā sakarā īpaši apsvērumi var attiekties uz NGS ieguldījumiem instrumentos, ko emitējušas dalībvalstu publiskā sektora iestādes.

11.

Visbeidzot, ECB no finanšu integrācijas viedokļa atbalsta ierosinātās pārstrādātās direktīvas noteikumu, saskaņā ar kuru kredītiestādēm, kas vairs nav sistēmas dalībnieces un kas pievienojas citai sistēmai, atmaksā pēdējo sešu mēnešu iemaksas vai pārskaita tās uz jauno sistēmu (32). Šis noteikums var veicināt kredītiestāžu pārrobežu reorganizāciju. Tomēr, lai novērstu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, šai iespējai jāattiecas uz veikto iemaksu nodošanu jaunajai sistēmai (izslēdzot iespēju tās atmaksāt), un tā neaptver ārkārtas iemaksas, kas veiktas, lai segtu sākotnējās NGS nepietiekamos resursus (33).

Uzraudzība

12.

ECB atzinīgi vērtē, ka dalībvalstu veiktā NGS uzraudzība tiks uzlabota, izmantojot stresa testus, un ka tie tiks pakļauti salīdzinošajai novērtēšanai, ko veiks EBI un Eiropas Noguldījumu apdrošinātāju forums (34). Tas, ka EBI saņems informāciju no NGS un kompetentajām iestādēm, jo īpaši attiecībā uz NGS finansēšanu un pārrobežu kreditēšanu NGS starpā, var palīdzēt nodrošināt vienlīdzīgas konkurences apstākļus un atrisināt dažas no iepriekš tekstā minētajām iespējamām problēmām saistībā ar pārrobežu aizņemšanās līgumiem.

Redakcionāli priekšlikumi

Attiecībā uz grozījumiem, kurus ECB iesaka veikt ierosinātajā pārstrādātajā direktīvā, konkrēti redakcionāli priekšlikumi kopā ar paskaidrojumiem ir izklāstīti pielikumā.

Frankfurtē pie Mainas, 2011. gada 16. februārī

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET


(1)  COM(2010) 368 galīgā redakcija.

(2)  COM(2010) 371 galīgā redakcija.

(3)  ECB Atzinums CON/2008/70 par grozījumiem Direktīvā par noguldījumu garantiju sistēmām attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu (OV C 314, 9.12.2008., 1. lpp.).

(4)  OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp. Grozījumu priekšlikumi, par kuriem sniegti komentāri Atzinumā CON/2008/70, tika pieņemti kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Direktīva 2009/14/EK, ar ko Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām groza attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu (OV L 68, 13.3.2009., 3. lpp.).

(5)  Sk. “The Eurosystem’s stance on the Commission’s consultation document on the review of Directive 94/19/EC on deposit-guarantee schemes”, 2009. gada augusts (turpmāk – Eurosistēmas “2009. gada viedoklis”), pieejams ECB interneta lapā http://www.ecb.europa.eu

(6)  Sk. Eurosistēmas 2009. gada viedokļa 4. lpp.

(7)  Sk. Eurosistēmas 2009. gada viedokļa 7. lpp.

(8)  Sk. Eurosistēmas 2009. gada viedokļa 12. lpp.

(9)  Sk. Komisijas 12.7.2010. ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām pārskatīšana”, 12.7.2010., COM(2010) 369 galīgā redakcija, 4. lpp.

(10)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu padomei, Reģionu komitejai un Eiropas Centrālajai bankai, “An EU Framework for Crisis Management in the Financial Sector”, 20.10.2010., COM(2010) 579 galīgā redakcija, (turpmāk – “Komisijas paziņojums par krīžu pārvaldību”), 5.2. sadaļa, 15. lpp., sk. arī ierosinātās pārstrādātās direktīvas 22. apsvēruma pēdējo teikumu un ierosinātās pārstrādātās direktīvas paskaidrojuma raksta 7.4. sadaļu, 8. lpp.

(11)  OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.

(12)  Sk. ierosinātās pārstrādātās direktīvas 3. panta 1. punktu.

(13)  Sk. BBUK, “Core Principles for Effective Deposit Insurance Systems. A proposed methodology for compliance assessment”, 2010. gada 25. novembra apspriešanās dokuments, kas publicēts komentāru sniegšanai līdz 2010. gada 8. decembrim (turpmāk – “BBUK apspriešanās dokuments”), 15. lpp. (“8. princips – Obligāta līdzdalība”), pieejams BBUK interneta lapā http://www.bis.org

(14)  Sk. ierosinātās pārstrādātās direktīvas 20. panta 1. punkta otro daļu saistībā ar 9. panta 1. punkta trešo daļu un 2. panta 1. punkta h) apakšpunktu; sk. arī ierosinātās pārstrādātās direktīvas paskaidrojuma raksta 7.4. sadaļu, 7. lpp., sk. arī ierosinātās pārstrādātās direktīvas 16. apsvērumu un ierosinātās pārstrādātās direktīvas paskaidrojuma raksta 7.5. sadaļu, 8. lpp.

(15)  Sk. ierosināto 2. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(16)  Sk. Direktīvas 94/19/EK I pielikuma 3. un 4. punktu.

(17)  Sk. ierosinātās pārstrādātās direktīvas 7. panta 1. punkta pirmo daļu.

(18)  Sk. Direktīvas 94/19/EK 10. pantu, kas grozīts ar Direktīvas 2009/14/EK 1. panta 6. punkta a) apakšpunktu saistībā ar 2. panta 1. punkta otro daļu.

(19)  Sk. ierosināto 3. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(20)  Skat. 14. atsauci.

(21)  Sk. ierosināto 1. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(22)  Ierosinātās pārstrādātās direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

(23)  Sk. ierosinātās pārstrādātās direktīvas 11. pantu un I un II pielikumu.

(24)  Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (2009. gada jūnijs), “Possible Models for risk-based contributions to EU Deposit Guarantee Schemes”.

(25)  Sk. ierosināto 4. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(26)  Sk. ierosinātās pārstrādātās direktīvas 9. panta 3. punktu.

(27)  Sk. ierosinātās pārstrādātās direktīvas 10. pantu.

(28)  Sk. ierosinātās pārstrādātās direktīvas 10. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

(29)  Sk. BBUK Apspriešanās dokumentu, 33. lpp.

(30)  Sk. Eurosistēmas 2009. gada viedokļa 11. lpp.

(31)  Ierosinātās pārstrādātās direktīvas 9. panta 2. punkts.

(32)  Sk. ierosinātās pārstrādātās direktīvas 12. panta 3. punktu.

(33)  Sk. ierosināto 5. grozījumu šī atzinuma pielikumā.

(34)  Sk. ierosinātās pārstrādātās direktīvas 3. panta 6. punktu.


PIELIKUMS

Redakcionāli priekšlikumi

Komisijas ierosinātais teksts

ECB ierosinātie grozījumi (1)

ECB ieteiktie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta versija)

1.     grozījums

Ierosinātās pārstrādātās direktīvas 2. panta 1. punkta h) apakšpunkts

“h)

“mērķapjoms” ir 1,5 % no atbilstīgajiem noguldījumiem, par kuru segumu ir atbildīga noguldījumu garantiju sistēma;”

“h)

“mērķapjoms” ir 1,5 % no nodrošinātajiem noguldījumiem, par kuru segumu ir atbildīga noguldījumu garantiju sistēma;”

Paskaidrojums

Iepriekšējas finansēšanas līmenis jānosaka, atsaucoties uz “nodrošinātajiem noguldījumiem”, t. i. atbilstīgajiem noguldījumiem, kas nepārsniedz nodrošinājuma līmeni, ņemot vērā, ka nodrošinātie noguldījumi precīzāk nekā atbilstīgie noguldījumi atspoguļo NGS saistību līmeni.

2.     grozījums

Ierosinātās pārstrādātās direktīvas 4. panta 1. punkta j) apakšpunkts

“j)

iestāžu noguldījumus;”

“j)

valdības un centrālās administrācijas iestāžu, kā arī apgabalu, reģionu, vietējo un pilsētu pašvaldību iestāžu noguldījumus;”

Paskaidrojums

Noteikumu nepiemērošana publisko iestāžu noguldījumiem jānosaka, izmantojot precīzāko sākotnējo formulējumu Direktīvā 94/19/EK.

3.     grozījums

Ierosinātās pārstrādātās direktīvas 7. panta 1. punkts

“1.   Nepieejamus noguldījumus noguldījumu garantiju sistēmas spēj izmaksāt 7 dienās pēc dienas, kad kompetentās iestādes veic 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā minēto konstatāciju vai tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minēto lēmumu.”

“1.   Nepieejamus noguldījumus noguldījumu garantiju sistēmas spēj izmaksāt 20 darbdienās pēc dienas, kad kompetentās iestādes veic 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā minēto konstatāciju vai tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minēto lēmumu.

Līdz [2012. gada 1. aprīlim] Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kas balstās uz apspriešanos, kurā: a) izvērtēta atmaksāšanas perioda samazināšanas līdz 20 darbdienām ieviešana; un b) pamatojoties uz šī vērtējumu, apsvērta iespēja veikt atmaksāšanas perioda papildu samazinājumu vai samazinājumus.

Paskaidrojums

Var izrādīties grūti sasniegt ierosināto samazinājumu līdz septiņām dienām, jo tas tiek paredzēts drīz pēc sākotnējā samazinājuma līdz 20 dienām ieviešanas, kā termiņš bija 2010. gada beigas. Ierosinātajā pārstrādātajā direktīvā jānosaka, ka Komisija pārskatīs sākotnējā samazinājuma līdz 20 dienām ieviešanu un, balstoties uz pārskata rezultātiem, ieteiks grafiku atmaksāšanas perioda papildu samazinājumam vai samazinājumiem.

4.     grozījums

Ierosinātās pārstrādātās direktīvas 11. panta 3.–5. punkts

“3.   Šā panta 2. punkts neattiecas uz noguldījumu garantiju sistēmām, kas minētas 1. panta 2. punktā.

4.   Lai nodrošinātu to, ka tiek konkretizēti definīciju elementi un metodes, kas minētas II pielikuma A daļā, Komisijai deleģē pilnvaras. Šo regulatīvo standartu projektus pieņem saskaņā ar [EBI regulas] 7. līdz 7.d pantu. Eiropas Banku iestāde var izstrādāt regulatīvo standartu projektu, ko iesniedz Komisijā.

5.   Līdz 2012. gada 31. decembrim Eiropas Banku iestāde izdod pamatnostādnes par II pielikuma B daļas piemērošanu saskaņā ar [EBI regulas 8. pantu].”

“3.   Šā panta 2. punkts neattiecas uz noguldījumu garantiju sistēmām, kas minētas 1. panta 3. punktā.

4.   Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt regulatīvos tehniskos standartus, kas konkretizē definīcijas un metodes, riska galveno rādītāju aprēķināšanai saskaņā ar II pielikuma A daļu, . Šos regulatīvos tehniskos standartus pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

Komisija jo īpaši ņem vērā, ka uz risku balstīto iemaksu aprēķināšanas metodes jāpamato ar pārbaudītiem empīriskiem datiem, un tām jāveicina vienlīdzīga attieksme.

5.   Līdz [2011. gada 31. decembrim] Eiropas Banku iestāde (EBI) izdod pamatnostādnes par II pielikuma B daļas riska papildu rādītāju piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/201016. pantu.”

Paskaidrojums

Par ierosināto metodi uz risku balstītu iemaksu NGS aprēķināšanai var diskutēt. Uzdodot EBI šajā sakarā pieņemt pamatnostādnes un tehniskos standartus, tiks dota iespēja izstrādāt piemērotu metodi, kas balstās uz pārbaudītiem tehniskajiem datiem un veicina vienlīdzīgu attieksmi.

5.     grozījums

Ierosinātās pārstrādātās direktīvas 12. panta 3. punkts

“3.   Ja kredītiestāde vairs nav sistēmas dalībniece un pievienojas citai sistēmai, iemaksas, kas veiktas 6 mēnešu laikā pirms dalības pārtraukšanas, atmaksā vai pārved uz citu sistēmu. Tas neattiecas uz gadījumu, ja kredītiestāde ir izslēgta no sistēmas saskaņā ar 3. panta 3. punktu.”

“3.   Ja kredītiestāde vairs nav sistēmas dalībniece un pievienojas citai sistēmai, iemaksas, izņemot 9. panta 3. punktā minētās ārkārtas iemaksas, ko šāda kredītiestāde veikusi 6 mēnešu laikā pirms dalības pārtraukšanas, pārved uz citu sistēmu. Tas neattiecas uz gadījumu, ja kredītiestāde ir izslēgta no sistēmas saskaņā ar 3. panta 3. punktu.”

Paskaidrojums

Lai novērstu iespējamu ļaunprātīgu šī noteikuma izmantošanu, iemaksu nodošana jaunai sistēmai nevar attiekties uz ārkārtas iemaksām, kas veiktas, lai segtu sākotnējās NGS nepietiekamos resursus, un ir jānovērš veikto iemaksu atmaksāšana.


(1)  Teksts treknrakstā ir teksts, kuru ECB ierosina iekļaut kā jaunu tekstu. Nosvītrotais teksts ir teksts, kuru ECB ierosina svītrot.


Top