EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2014. gada 24. jūnijs)

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ziņošanu par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un to pārredzamību

(CON/2014/49)

(2014/C 336/04)

Ievads un juridiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2014. gada 18. un 27. martā saņēma attiecīgi Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes lūgumus sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ziņošanu par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un to pārredzamību (1) (turpmāk tekstā – “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātā regula ietver normas, kas skar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) palīdzību tādas politikas īstenošanā, kas attiecas uz finanšu sistēmas stabilitāti, kā noteikts Līguma 127. panta 5. punktā. ECB Padome saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu ir pieņēmusi šo atzinumu.

1.   Vispārīgi apsvērumi

ECB visumā atzinīgi vērtē ierosināto regulu, kuras mērķis ir palielināt finanšu tirgus drošību un pārredzamību atbilstoši Finanšu stabilitātes padomes (FSP) ieteikumiem, kurus 2013. gada septembrī apstiprināja G20 vadītāji (2). Ar ierosināto regulu tiek ieviesti pasākumi trīs jomās: 1) informācija par darījumiem ir jāsniedz darījumu reģistriem, un kompetentajām iestādēm un attiecīgajām Savienības iestādēm jābūt tiešai un tūlītējai pieejai šai informācijai, lai veicinātu ar tādiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem (VFD) saistīto sistēmisko risku veidošanās uzraudzību, kuri ierosinātās regulas izpratnē ietver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdošanu un aizņemšanos un citus darījumus, kuriem ir līdzvērtīgs ekonomisks efekts un kuri rada līdzīgus riskus, jo īpaši pirkšanas/atpārdošanas un pārdošanas/atpirkšanas darījumus; 2) informācija par VFD jāatklāj investoriem, kuru aktīvi ir iesaistīti šajos darījumos vai citās finansēšanas struktūrās, kuru efekts ir līdzvērtīgs VFD efektam; un 3) tālākieķīlāšanas darbību pārredzamībai jābūt līgumiski noteiktai. ECB uzskata, ka jauniem vienādiem noteikumiem par ziņošanu par VFD un to pārredzamību, kā arī noteikumiem par tālākieķīlāšanu var būt svarīga loma finanšu stabilitātes uzlabošanā Savienībā. Turklāt ierosinātajā regulā jāņem vērā FSP datu ekspertu grupas darbs vērtspapīru finansēšanas tirgū, kura tika izveidota, lai izpildītu datu vākšanas un apkopošanas ieteikumus globālā līmenī saskaņā ar FSP ieteikumiem, un kura izstrādās ierosinātos standartus un procedūras līdz 2014. gada beigām (3). Papildus ECB ir sekojoši konkrēti komentāri.

2.   Īpaši apsvērumi

2.1.   Centrālo banku darījumu atbrīvojums no ziņošanas un pārredzamības pienākumiem

Ierosinātais ziņošanas un pārredzamības regulējums neparedz atbrīvojumu darījumiem, kuros darījuma partneris ir ECBS centrālā banka (4).

ECB šajā sakarā atzīmē, ka, lai gan darījumu ziņošana un pārredzamība, ko centrālās bankas veic savu likumos noteikto mērķu un uzdevumu izpildei, nesniegs lielāku pārredzamību tirgū, šo operāciju efektivitāte, īpaši monetārās politikas vai valūtas maiņas operāciju jomā, un attiecīgi centrālo banku uzdevumu izpilde, kas balstās uz savlaicīgumu un konfidencialitāti, ievērojami cietīs, ziņojot informāciju par šādiem darījumiem vai nodrošinot to pārredzamību.

Pieprasot tādu darījumu partneriem, kuros piedalās ECBS, ziņot visu attiecīgo informāciju darījumu reģistriem, var arī ietekmēt ECB un nacionālo centrālo banku (NCB) konfidencialitātes režīmus un būt pretrunā saskaņā ar Līgumu ECB piešķirtajai imunitātei, jo īpaši ECB arhīvu un oficiālo komunikāciju neaizskaramībai (5). Minēto iemeslu dēļ tādi VFD, kuros darījuma partneris ir ECBS centrālā banka, jāatbrīvo no ziņošanas un pārredzamības pienākumiem.

ECB stingri iesaka iekļaut uz darījumiem balstīto atbrīvojumu ierosinātajā regulā (6). Šāda atbrīvojuma neiekļaušanas rezultāts būtu tāds pats kā šādu ziņošanas un pārredzamības pienākumu uzlikšana ECBS.

2.2.   Precizējums par Komisijas pilnvarām grozīt atbrīvojumu sarakstu

Papildus ir nepieciešams precizēt ierosinātās regulas 2. panta 3. punktu, ar kuru Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras grozīt 2. panta 2. punktā noteikto atbrīvojumu sarakstu, izmantojot deleģēto aktu. ECB uzskata, ka 2. panta 3. punktā jābūt tiešai atsaucei uz iespēju paplašināt atbrīvojumu sarakstu, iekļaujot tajā trešo valstu centrālās bankas (7).

2.3.   Tālākieķīlāšana

Ierosinātās regulas izpratnē tālākieķīlāšana ir tas, ka “darījuma partneris, kas ir nodrošinājuma saņēmējs, izmanto kā nodrošinājumu saņemtos finanšu instrumentus savā vārdā un uz sava rēķina vai uz cita darījuma partnera rēķina” (8). Ierosinātajā regulā ir noteikts, ka darījuma partnerim, kas saņem finanšu instrumentus kā nodrošinājumu, ir tiesības uz to tālākieķīlāšanu tikai ar darījuma partnera, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, skaidri paustu piekrišanu un tikai pēc tam, kad nodrošinājums tika pārvests uz saņēmēja partnera vārdā atvērtu kontu (9).

ECB atbalsta 4. pantā noteiktos VFD ziņošanas pienākumus, tostarp pienākumu ziņot attiecīgo informāciju par sniegto nodrošinājumu, jo īpaši par to, vai tas ir pieejams tālākieķīlāšanai un vai tas ir ticis tālākieķīlāts. Turklāt ECB atbalsta ierosinātās regulas 15. pantā noteiktās līgumiskās pārredzamības prasības. Tomēr saskaņotības nodrošināšanai ECB ierosina cik vien iespējams saskaņot ierosinātās regulas terminoloģiju ar FSP ieteikumiem (10) un tādējādi termina “tālākieķīlāšana” vietā piemērot terminu “tālākizmantošana”, kas labāk atspoguļo ar ierosināto regulu aptverto darījumu plašo loku un nodrošinās tiesisko noteiktību tirgus dalībniekiem. Šim nolūkam ECB sniedz redakcionālus priekšlikumus (11).

Attiecībā un līgumiskās pārredzamības prasībām ierosinātajā regulā nav atšķirību starp finanšu nodrošinājumu, kas pārvests saskaņā ar “finanšu nodrošinājuma līgumiem, kas paredz īpašumtiesību nodošanu”, vai sniegts “līgumu par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā” Direktīvas 2002/47/EC (12) izpratnē. Saskaņā ar finanšu nodrošinājuma līgumu, kas paredz īpašumtiesību nodošanu, nodrošinājuma sniedzējs nodod nodrošinājuma ņēmējam pilnas īpašumtiesības uz vai pilnu prasījumu attiecībā uz finanšu nodrošinājumu. Turpretim saskaņā ar līgumu par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā nodrošinājuma sniedzējs sniedz nodrošinājuma ņēmējam vai par labu tam nodrošinājumam paredzēto finanšu nodrošinājumu un saglabā visas vai ierobežotas īpašumtiesības vai arī pilnas tiesības uz šiem aktīviem, kad tiek nodibinātas attiecīgās galvojuma tiesības. Ierosinātās regulas plašais tvērums būtu atbalstāms no finanšu stabilitātes viedokļa principā. Tomēr, ņemot vērā Direktīvas 2002/47/EC noteikumus, nodrošinājuma ņēmēja tiesībām izlietot pilnas īpašumtiesības vai pilnas tiesības uz finanšu nodrošinājumu nav jābūt ierobežotām pēc tam, kad ir noslēgts finanšu nodrošinājuma līgums, kas paredz īpašumtiesību nodošanu. Lai arī saņemošajam darījuma partnerim tomēr ir pienākums ievērot visas citas ierosinātās regulas 15. pantā noteiktās prasības, jāpaskaidro, ka tāda finanšu nodrošinājuma līguma noslēgšana, kas paredz īpašumtiesību nodošanu, jau ietver piekrišanu tālākizmantošanai, un ka jebkāds 15. pantā noteikto prasību pārkāpums neietekmē VFD spēkā esamību vai izpildāmību, un saņemošajam darījuma partnerim var piemērot vienīgi administratīvās sankcijas saskaņā ar ierosināto regulu. Šim nolūkam ECB sniedz redakcionālus priekšlikumus (13).

ECB atzīmē, ka ierosinātajā regula galvenā uzmanība ir pievērsta ziņošanas un pārredzamības prasību ieviešanai. Tomēr nesenā finanšu krīze pierādīja, ka klientu aktīvu tālākizmantošana un tālākieķīlāšana var izraisīt būtiskus finanšu stabilitātes riskus: tās var izraisīt risku izplatīšanos un, iespējams, veidot pārmērīgu aizņemto līdzekļu īpatsvara veidošanos finanšu sistēmā, un var arī paaugstināt masveida līdzekļu izņemšanas risku atsevišķās kredītiestādēs. Šajā kontekstā tiek atzīmēts, ka FSP veica ieteikumu sagatavošanu starptautiskā līmenī, lai ieviestu limitus attiecībā uz: 1) klientu aktīvu tālākieķīlāšanu, lai finansētu starpnieka darbības savā labā; un 2) iestādēm, kurām ir atļauts iesaistīties klientu aktīvu tālākieķīlāšanā (14). Turklāt Savienībā var būt nepieciešami arī tālāki pasākumi. Tāpēc ECB uzskata, ka Komisijai ir svarīgi novērtēt tādu tālāku regulatīvu pasākumu nepieciešamību, kas pārsniedz ziņošanas un pārredzamības prasības, tostarp klientu aktīvu tālākizmantošanas un tālākieķīlāšanas kvantitatīvos ierobežojumus, ko varētu ieviest tiesību aktā nākotnē. Jāveic rūpīga izmaksu un ieguvuma analīze, lai nodrošinātu, ka šādi kvantitatīvi ierobežojumi neizraisīs nelabvēlīgu ietekmi vērtspapīru finansēšanas tirgos.

2.4.   VFD datu ziņošanas nosacījumi

ECBS uzdevumu izpildei un finanšu tirgu un finanšu aktivitāšu kontrolei eurozonā un visā Savienībā ECB ar NCB palīdzību jāsavāc augstas kvalitātes statistiskā informācija (15). Tāpēc informācija par darījumiem, kas tiek ziņota darījumu reģistriem un konkrētos apstākļos – Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) –, saskaņā ar ierosināto regulu ir būtiska ECBS uzdevumu pildīšanai: 1) veicināt finanšu sistēmas stabilitāti saskaņā ar Līguma 127. panta 5. punktu, kontrolējot ar VFD saistīto sistēmisko risku veidošanos; 2) īstenot monetāro politiku; 3) analizēt monetārās politikas transmisijas mehānismu; 4) veikt finanšu tirgu infrastruktūru pārraudzību (16); un 5) sniegt analītisku un statistisku atbalstu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1096/2010 (17).

Šo iemeslu dēļ un nolūkā samazināt finanšu tirgus dalībnieku ziņošanas slogu informācijai par tādiem konkrēta veida VFD, par kuriem ir jāziņo, šo ziņojumu formātam un sniegšanas biežumam jābūt tādam, kas atvieglo šīs informācijas izmantošanu ECBS uzdevumu izpildei. ECB atbalsta iespēju cieši sadarboties ar EVTI tehnisku standartu projekta izstrādē un ir gatava atbalstīt EVTI šā uzdevuma izpildē.

Turklāt ECB iesaka noteikt, ka informācija par VFD tiek ziņota, apkopota un padarīta par pieejamu ECBS ar maksimālu detalizētības pakāpi un pilnībā standartizētā formā. Attiecībā uz ziņojamiem posteņiem ESB iesaka saskaņā ar ierosinātās regulas 4. panta 7. punktu sagatavotajos tehniskajos standartos noteikt ziņošanas prasības par informāciju par atsevišķajiem aktīviem, kas tiek izmantoti kā nodrošinājums, un par katra aktīva pamatsummu, valūtu, veidu, kvalitāti un vērtību. Tas palīdzēs noteikt aktīvus, kuri ir pieejami tālākieķīlāšanai vai kuri ir tālākieķīlāti, un atvieglos šādas informācijas apkopošanas automātisko procedūru. Tehniskajos noteikumos jāļauj arī ziņot par atsevišķiem aktīviem, kas ir atkarīgi no vērtspapīru vai preču aizdošanas vai aizņemšanās. Jāziņo arī par atsevišķiem aktīviem, ja darījumi ir nodrošināti ar aktīvu kopumu – tādi kā, piemēram, uz portfeļa pamata vai caur trīspusēju finanšu nodrošinājuma pārvaldīšanas pakalpojumu (18). Tehniskajos standartos jāņem vērā šādu kopumu tehniskās īpatnības un to dinamisks raksturs, jo īpaši gadījumos, kad kopuma sastāvs bieži mainās. Attiecīgi jākoriģē veids, kādā tiek ziņots par atsevišķiem aktīviem. Piemēram, viens veids, kā var atvieglot ziņošanu par trīspusējiem repo darījumiem, varētu būt atļaut ziņot par darījumus nodrošinoša nodrošinājuma kopuma atsevišķu aktīvu sastāvu dienas beigās. Ziņošana ar attiecīgu finanšu tirgus infrastruktūru palīdzību var atvieglot ziņošanas (tostarp informācijas par atsevišķiem nodrošinājuma aktīviem) izpildi no tehniskā viedokļa, kā arī atbilstu ierosinātās regulas 4. panta 1. punktam, ar kuru darījuma partneriem tiek ļauts deleģēt ziņošanu par VFD.

Papildus ECB ierosina, ka tehniskajos standartos jānosaka darījumu partneru pienākums ziņot par papildu posteņiem, lai atvieglotu visaptverošāku kontroli finanšu stabilitātes mērķiem un lai pildītu iepriekš minētos ECBS uzdevumus, tostarp ņemot vērā tādus starptautiskus procesus kā FSP pašreizējs darbs.

Ierosinātajā regulā ir noteikts pienākums ziņot informāciju par VFD ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc darījuma noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas. Lai nodrošinātu datu kvalitāti un to, ka visa informācija ir pareiza un pilnīga, ECB iesaka pārbaudīt, vai darījumu partneriem jāpiemēro prasības par papildu, retāku ziņošanu par visiem darījumiem, kuru beigu termiņš vēl nav iestājies. Šādas papildu ziņošanas mērķis būtu laika gaitā mazināt kļūdas jau saņemtajā informācijā par VFD, un šāda papildu ziņošana atbilstu FSP ieteikumam vākt regulārus apskatus par atlikumiem (19).

ECB stingri iesaka ierosinātās regulas tehniskajos standartos noteikt prasību, ka ziņotajā informācijā jāiekļauj atbilstoši identifikatori, izmantojot pašreizējos un nākamos starptautiski atzītos standartus. EVTI jānodrošina, ka šo identifikatoru, it īpaši starptautiskā vērtspapīru identifikācijas numura (international securities identification number (ISIN)), globālā juridiskās personas identifikatora (global legal entity identifier (LEI)) un unikālā darījuma identifikatora (unique trade identifier) izmantošana ir obligāta visiem darījuma partneriem, uz kuriem attiecas ierosinātā regula (20).

Pirmkārt, ziņojot par bezskaidras naudas nodrošinājuma instrumentiem, jānorāda ISIN, kas tiek piešķirts vērtspapīriem un ar ko nepārprotami identificē vērtspapīru emisiju.

Otrkārt, lai nodrošinātu saskaņotību un lai sniegtu atbilstošu datu apkopošanas instrumentu, visi darījuma partneri jāidentificē ar unikālu kodu. Šim nolūkam ECB atbalsta globālās LEI sistēmas, kuru ieteica Eiropas banku iestāde (EBI) un EVTI (21), izmantošanu veidā, kas atbilst FSP ieteikumiem (22). Lai arī LEI sistēma vēl nedarbojas pilnībā, ierosinātās regulas 4. panta 8. punktā jāatsaucas uz nepieciešamību piemērot LEI tehniskajos standartos, it īpaši ņemot vērā pre-LEI izmantošanu pagaidu globālajā LEI sistēmā, kura darbojas pašlaik (23). LEI vai pre-LEI sistēmas izmantošana atvieglos datu savākšanu un apkopošanu globālā līmenī, jo īpaši, lai izlabotu to darījumu dubulto uzskaiti, par kuriem tiek ziņots dažādās jurisdikcijās.

Treškārt, ECB stingri iesaka, ka EVTI izstrādā Eiropas līmeņa unikālo darījumu identifikatoru, ja nav vienota regulējuma starptautiskajā līmenī. Tas ir īpaši svarīgi, lai divu vai vairāku darījuma partneru ziņotā informācija sakristu, kā arī ir priekšnosacījums darījuma partnera sniegtās informācijas integritātei, piemēram, lai izvairītos no trūkumiem un dubultās uzskaites.

Ir svarīgi arī, lai ECBS būtu atbilstoša pieeja pilnīgai, pilnībā standartizētai, detalizētai informācijai, ko darījumu reģistri apkopo formātos, kas atvieglo ECBS uzdevumu izpildi (24). Ja EVTI uzskata to par nepieciešamu un atbilstošu, tai jābūt iespējai iekļaut tehnisko standartu procedūru projektā darījumu reģistru veiktā tiem ziņoto datu pilnības un pareizības pārbaude, jo īpaši gadījumos, kad darījumu reģistrs konstatē trūkstošu, nepilnīgu vai nesaskanīgu informāciju (25). Tas neskar kompetento iestāžu tiesības piemērot darījuma partneriem administratīvas sankcijas un pasākumus saskaņā ar ierosinātās regulas VIII nodaļu.

Pēc šo tehnisko standartu pieņemšanas saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (26) noteikto kārtību ir svarīgi tos periodiski atjaunināt, lai atbilstoši atspoguļotu tirgus attīstību, lai pastiprinātu regulējumu un lai nodrošinātu Vienotu Eiropas noteikumu spēkā esamību.

Tehniskos standartus, kas pieņemti saskaņā ar citu Savienības finanšu pakalpojumu regulējumu, tādu kā Regula (ES) Nr. 648/2012, arī var būt nepieciešams saskaņot ar tehniskajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar ierosināto regulu. Tas palīdzēs samazināt darījuma partneru ziņošanas slogu, tajā pašā laikā nodrošinot to, ka šādi ziņojumi faktiski satur informāciju, kas tiek pieprasīta saskaņā ar ierosinātās regulas 4. pantu. Šādam saskaņojumam jābūt vērstam uz to, lai nodrošinātu visaptverošu VFD kontroli, jo īpaši saskaņā ar ierosinātās regulas 4. panta 6. punktu ziņotās informācijas un formātu atbilstību.

(1)  COM(2014) 40 final.

(2)  Skatīt Strengthening Oversight and Regulation of Shadow Banking: Policy Framework for Addressing Shadow Banking Risks in Securities Lending and Repos (turpmāk tekstā – “FSP ieteikumi”), 2013. gada 29. augusts, pieejami FSP internetvietnē http://www.financialstabilityboard.org/

(3)  Skatīt FSP ieteikumu 2. un 3. ieteikumu.

(4)  Ierosinātās regulas 2. panta 2. punkts nodrošina tikai subjektīvu atbrīvojumu ECBS loceklēm, citām dalībvalstu iestādēm, kuru funkcijas ir līdzīgas, un citām Savienības publiskām iestādēm, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā, un Starptautiskajai norēķinu bankai. ECBS centrālo banku darījumu partneri nav nepārprotami atbrīvoti no ziņošanas un pārredzamības pienākumiem saskaņā ar ierosinātās regulas 4., 13., 14. un 15. pantu.

(5)  Skatīt Līguma 343. pantu un Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtu (turpmāk tekstā – “ECBS Statūti”) 39. pantu, kā arī Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2., 5. un 22. pantu.

(6)  Skatīt 7. grozījumu šā atzinuma pielikumā. Sal. ar Atzinuma CON/2012/21 7.2. punktu un ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulas (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.) 1. panta 6.–8. punktu. Visi ECB atzinumi ir publicēti ECB internetvietnē http://www.ecb.europa.eu

(7)  Skatīt 8. grozījumu šā atzinuma pielikumā. Šis precizējums atbilstu Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.) 1. panta 6. punktam un Regulas (ES) Nr. 600/2014 1. panta 9. punktam.

(8)  Ierosinātās regulas 3. panta 7. punkts.

(9)  Ierosinātās regulas 15. pants.

(10)  Skatīt FSP ieteikumu 7. ieteikumu.

(11)  Skatīt 10. grozījumu šā atzinuma pielikumā. Skatīt arī 2.–6., 11. un 16. grozījumu.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīva 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.).

(13)  Skatīt 10. un 19. grozījumu šā atzinuma pielikumā.

(14)  Skatīt FSP ieteikumu 7. ieteikumu.

(15)  ECBS Statūtu 5. pants.

(16)  Skatīt Atzinumu CON/2011/1.

(17)  Padomes 2010. gada 17. novembra Regula (ES) Nr. 1096/2010, ar kuru Eiropas Centrālajai bankai piešķir konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību (OV L 331, 15.12.2010., 162. lpp.).

(18)  Skatīt 11. grozījumu šā atzinuma pielikumā.

(19)  Skatīt FSP ieteikumu 2. ieteikumu.

(20)  Skatīt 12. grozījumu šā atzinuma pielikumā.

(21)  Skatīt EBI ieteikumus par juridiskas personas identifikatoru (LEI) (EBA/REC/2014/01), 2014. gada 29. janvāris, pieejami EBI internetvietnē http://www.eba.europa.eu/, un EVTI jautājumu un atbilžu dokumentu Implementation of the Regulation (EU) No 648/2012 on OTC derivatives, central counterparties and trade repositories (EMIR) (ESMA/2013/1527), 2013. gada 22. oktobris, 45. lpp., pieejams EVTI internetvietnē http://www.esma.europa.eu/

(22)  Skatīt A Global Legal Entity Identifier for Financial Markets, 2012. gada 8. jūnijs, pieejams FSP internetvietnē http://www.financialstabilityboard.org/

(23)  Skatīt LEI Regulatory Oversight Committee (ROC): 1st progress note on the Global LEI Initiative, 2013. gada 8. marts, pieejams LEI ROC internetvietnē http://www.leiroc.org/. Pagaidu globālās LEI sistēmas darbība tikai uzsākta 2013. gada janvārī, LEI regulatīvās uzraudzības komitejai (Regulatory Oversight Committee (ROC)) atzīstot visus pre-LOU (vietējās operacionālās struktūrvienības, Local Operating Unit) izdotos pre-LEI par globāli savietojamiem.

(24)  Skatīt 15. grozījumu šā atzinuma pielikumā.

(25)  Skatīt 13. grozījumu šā atzinuma pielikumā.

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).