18.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/3

2.1.

Viens no jautājumiem, ko Eiropas Komisija ir noteikusi saistībā ar bezatbildīgu aizdošanu Savienības mājokļu hipotekāro kredītu tirgos, ir saistīts ar ārvalstu valūtās denominētiem aizdevumiem, kurus patērētāji iegādājušies šajā valūtā, lai gūtu labumu no piedāvātās procentu likmes, taču bez atbilstošas izpratnes par valūtas risku (2).

2.2.

Savā Finanšu stabilitātes pārskatā 2010. gadā ECB vērsa uzmanību, ka nesenās finanšu krīzes rezultātā tika uzsvērti potenciālie sistēmiskie riski, ko rada ārvalstu valūtās izsniegto aizdevumu lielais īpatsvars dažās dalībvalstīs, un izcēla nepieciešamību pārraudzīt un risināt šo jautājumu, un novērst ārvalstu valūtās izsniegto aizdevumu apjoma turpmāko pieaugumu (3). ECB atzīmēja, ka to aizdevumu augstais līmenis, kas izsniegti nenodrošinātiem aizņēmējiem ārvalstu valūtā, atsevišķajās dalībvalstīs var radīt neaizsargātību, jo šādas aizdošanas rezultātā banku sistēmas tiešais valūtas kursa risks kļūst par kredītrisku, un ekonomika tiek pakļauta būtiskiem makrofinansiāliem riskiem. Turklāt augsts ārvalstu valūtas parāda līmenis var ierobežot monetārās politikas manevrēšanas iespējas un tās efektivitāti. Ņemot vērā šīs negatīvās blakus parādības, kas saistītas ar ārvalstu valūtu aizdošanu, ECB ir informējusi politikas izstrādātājus par nepieciešamību veikt pasākumus, lai novērstu strauju ārvalstu valūtu aizdošanas pieaugumu banku sistēmā (4).

2.3.

Saistībā ar iepriekš minēto ECB norādīja, ka regulējošiem un uzraugošiem politikas pasākumiem var būt svarīga loma to risku samazināšanā, kas ir saistīti ar aizdevumiem ārvalstu valūtā (5). Principā, lai iekļautu aizdošanu, ārvalstu valūtu politiku izstrādātājiem ir stingri ieteicams izveidot uzņēmējiem tādu vispārējo darbības vidi, kas veicinātu piesardzīgu un uz pietiekamu informāciju balstītu aizdevēju un aizņēmēju lēmumu pieņemšanu. Tas ietver uz stabilitāti orientētas makroekonomikas politikas un finanšu zināšanu uzlabošanas politikas efektīvu izpildi, kā arī attiecīgu finanšu regulējumu un uzraudzību (6). Šajā saistībā ierosinātā direktīva nosaka informāciju, kas tiek sniegta patērētājiem gadījumos, kad aizdevums tiek piešķirts valūtā, kas nav aizņēmēja dalībvalsts valūta (7). ECB uzskata, ka sniegtajai informācijai jāietver arī paskaidrojumi par iespējamiem patērētāju riskiem gadījumos, kad kredīts ir denominēts ārvalstu valūtā (8).

3.1.

Saskaņā ar ierosināto direktīvu katrai dalībvalstij jānodrošina visiem kreditoriem (9) nediskriminējoša piekļuve datubāzēm, kas tiek izmantotas attiecīgajā dalībvalstī, lai novērtētu patērētāju kredītspēju un lai pārbaudītu, kā patērētājs izpilda savas kredītsaistības kredītlīguma darbības laikā. Turklāt saskaņā ar ierosināto direktīvu Komisijai tiktu deleģētas pilnvaras noteikt vienotus reģistrācijas kritērijus un datu apstrādes nosacījumus, ko piemēros datubāzēm, t. sk. reģistrācijas slieksni un šādās datubāzēs izmantoto pamatjēdzienu saskaņotās definīcijas (10).

3.2.

Par šiem aspektiem, papildus vienam tehniskam redakcionālam priekšlikumam (sk. 1. grozījumu), ECB vēlas izteikt tālāk minētos komentārus attiecībā uz Komisijai deleģētajām pilnvarām.

3.2.1.

Pirmkārt, datubāzes, uz kurām attiecas ierosinātā direktīva, ietver gan privātu kredītbiroju un kredītinformācijas aģentūru uzturētās datubāzes, gan arī publiskus kredītreģistrus, kurus attiecīgajās dalībvalstīs izmanto patērētāju kredītspējas novērtēšanai un patērētāju kredītsaistību izpildes pārraudzīšanai kredītlīguma darbības laikā. Centrālos kredītreģistrus vairākās dalībvalstīs uztur nacionālās centrālās bankas (NCB), un dažus no tiem izmanto iepriekš minētajiem mērķiem. ECB, kas šajā jomā darbojas kā katalizators (11), atbalsta sadarbību, informācijas apmaiņu un pamatjēdzienu un definīciju saskaņošanu centrālo kredītreģistru starpā pārrobežu līmenī (12). Banku un finanšu sektorā periodiski notiekošo svārstību rezultātā tiek uzsvērta centrālo kredītreģistru nozīme, lai palīdzētu kredītiestādēm efektīvi pārraudzīt un pārvaldīt kredītrisku, piešķirot tām piekļuvi informācijai par aizņēmēju parādsaistībām. Centrālie kredītreģistri ir noderīgi pienācīgas uzraudzības izpildei, kas ir centrālo banku uzdevums finanšu sistēmas stabilitātes sekmēšanas jomā, un statistikas nolūkiem. Pārrobežu sadarbības izveidošana centrālo kredītreģistru starpā arī sekmētu centrālo kredītreģistru atbilstošu pieejamību kreditoriem.

3.2.2.

Otrkārt, ECB atbalsta ierosināto pieeju deleģēt Komisijai pilnvaras noteikt vienotus kredītreģistrācijas kritērijus un datu apstrādes noteikumus, kas tiks piemēroti datubāzēm, lai veicinātu noteikumu saskaņošanu šajā jomā. Lai nodrošinātu datu ievadīšanas saskaņošanu un pārrobežu pieejamību, būtu jānosaka datu apstrādes nosacījumu un kredītreģistrācijas kritēriju raksturīgo pazīmju kopums, kopējās pamatjēdzienu definīcijas un datu saturs. Turklāt jāpārskata konfidencialitātes un datu aizsardzības jautājumi, kā arī nacionālo datubāzu sadarbspējas aspekti. ECB apzinās arī, ka vienoti reģistrācijas kritēriji būtu jāsaprot kā minimālie standarti, kas ļauj privātiem kredītbirojiem un kredītinformācijas aģentūrām vai publiskiem kredītreģistriem, atkarībā no to darbības mērķiem un veidiem, attiecīgajos gadījumos vākt papildu informāciju par šiem kredītiem.

3.2.3.

Treškārt, ECB ieteiktu saskaņot darbību ar Eiropas Banku iestādi (EBI), ECB un tām ECBS centrālām bankām, kuras pārvalda iepriekš minētās datubāzes, ņemot vērā šo iestāžu kompetenci un speciālās zināšanas šajā jomā. Saistībā ar patēriņa kredītlīgumiem konsekvences un skaidrības nolūkos ECB ieteiktu arī piešķirt Komisijai līdzvērtīgas deleģētās pilnvaras attiecībā uz datubāzēm, kas minētas 9. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvā 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem, ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (13). Ja likumdevējs nolemj nepiešķirt Komisijai deleģētās pilnvaras, ECB ieteiktu, pamatojoties uz jau paveikto darbu (14), izpētīt noteikumu un prakses turpmākas saskaņošanas iespējas Savienības līmenī, ņemot vērā arī starptautiskos forumos paustos ieteikumus, piemēram, attiecībā uz kredītinformācijas sistēmu efektīvu uzraudzību (15).