EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32006X0325(01)

Līgums — 2006. gada 16. marts starp Eiropas Centrālo banku un ārpus eiro zonas dalībvalstu centrālajām bankām, ar ko nosaka Ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras

OJ C 73, 25.3.2006, p. 21–27 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Bulgarian: Chapter 10 Volume 007 P. 194 - 200
Special edition in Romanian: Chapter 10 Volume 007 P. 194 - 200
Special edition in Croatian: Chapter 10 Volume 002 P. 142 - 148

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/02/2020

25.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/21


LĪGUMS

2006. gada 16. marts

STARP EIROPAS CENTRĀLO BANKU UN ĀRPUS EIRO ZONAS DALĪBVALSTU CENTRĀLAJĀM BANKĀM, AR KO NOSAKA EKONOMIKAS UN MONETĀRĀS SAVIENĪBAS TREŠĀ POSMA VALŪTAS KURSA MEHĀNISMA DARBĪBAS PROCEDŪRAS

(2006/C 73/08)

EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA (ECB) UN TO DALĪBVALSTU CENTRĀLĀS BANKAS, KURAS 2006. GADA 1. MARTĀ IR ĀRPUS EIRO ZONAS (TURPMĀK TEKSTĀ — “ĀRPUS EIRO ZONAS VCB”),

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas un ārpus eiro zonas dalībvalstu centrālo banku 1998. gada 1. septembra līgums, ar kuru nosaka Ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras (1) (turpmāk tekstā — “1998. gada 1. septembra līgums”), ticis grozīts trīs reizes. Jaunu kritēriju noteikšanai darījumu partneriem, kas drīkst veikt intervences tieši ECB, būs vajadzīgi papildus grozījumi 1998. gada 1. septembra līguma I pielikumā. Tādēļ precizitātes un pārskatāmības nolūkā 1998. gada 1. septembra līgumu jāaizstāj ar jaunu līgumu.

(2)

Eiropadome savā 1997. gada 16. jūnija rezolūcijā (turpmāk tekstā — “Rezolūcija”) vienojās izveidot valūtas kursa mehānismu (turpmāk tekstā — “VKM II”), kad 1999. gada 1. janvārī tika sākts ekonomikas un monetārās savienības trešais posms.

(3)

Saskaņā ar Rezolūciju,

VKM II aizstāj Eiropas Monetāro sistēmu;

stabila ekonomikas vide ir vajadzīga vienotā tirgus veiksmīgai darbībai un augstākam investīciju, izaugsmes un nodarbinātības līmenim, un tādēļ tā ir visu dalībvalstu interesēs. Vienoto tirgu nedrīkst apdraudēt faktiskā valūtas kursa neatbilstība vai pārmērīgas nominālā valūtas kursa svārstības eiro un citu ES valūtu starpā, kas varētu traucēt dalībvalstu tirdzniecības norisei. Turklāt saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 124. pantu katrai dalībvalstij ir pienākums savu valūtas kursa politiku noteikt ievērojot kopējās intereses;

VKM II palīdz nodrošināt to, ka ārpus eiro zonas dalībvalstis, kas piedalās VKM II (turpmāk tekstā — “iesaistītās ārpus eiro zonas dalībvalstis”) savu politiku orientē uz stabilitāti un veicina konverģenci, tādējādi palīdz tām centienos pieņemt eiro;

dalība VKM II ārpus eiro zonas dalībvalstīm ir brīvprātīga. Tomēr no dalībvalstīm ar izņēmuma statusu sagaida pievienošanos šim mehānismam. Dalībvalsts, kura sākotnēji nav VKM II dalībniece, tajā var iesaistīties vēlāk;

VKM II darbojas neierobežojot ECB un ārpus eiro zonas VCB cenu stabilitātes pamatmērķi;

katras iesaistītās ārpus eiro zonas dalībvalsts valūtai (turpmāk tekstā — “iesaistītā ārpus eiro zonas valūta”) nosaka eiro centrālo kursu;

ir viens standarta svārstību koridors ± 15 % apmērā no centrālā kursa;

jānodrošina, ka centrālā kursa pielāgošana tiek veikta savlaicīgi, lai izvairotos no ievērojamas neatbilstības. Tādējādi visām savstarpējā līguma par centrālo kursu pusēm, tostarp ECB, ir tiesības ierosināt konfidenciālu procedūru centrālā kursa pārskatīšanai;

intervences pie koridora robežas principā ir automātiskas un neierobežotas, izmantojot pieejamo ļoti īsa termiņa finansējumu. Tomēr ECB un ārpus eiro zonas VCB, kas piedalās VKM II (turpmāk tekstā — “iesaistītās ārpus eiro zonas VCB”) var atlikt intervenci, ja tā neatbilst cenu stabilitātes pamatmērķim. Pieņemot lēmumu, tās ņem vērā visus nozīmīgos faktorus un jo īpaši vajadzību nodrošināt VKM II stabilitāti un drošu darbību;

sadarbību valūtas kursu politikā var vēl vairāk nostiprināt, atļaujot, piemēram, ciešāku eiro un iesaistīto ārpus eiro zonas valūtu kursa sasaisti, ja tas ir iespējams, ņemot vērā progresu konverģences jomā.

(4)

Intervenci jāizmanto kā papildus instrumentu saistībā ar citiem politikas pasākumiem, tostarp, attiecīgu monetāro un fiskālo politiku, kas veicina ekonomikas konverģenci un valūtas kursa stabilitāti. Paralēli citiem piemērotiem politikas pasākumiem, tostarp, elastīgai procentu likmju izmantošanai, ir iespējams izmantot koordinētu intervenci intervenču koridorā, par ko savstarpējā līgumā vienojusies ECB un attiecīgās iesaistītās ārpus eiro zonas dalībvalstu centrālās bankas.

(5)

Ir pieļaujams zināms elastīgums, jo īpaši, lai ņemtu vērā ārpus eiro zonas dalībvalstu ekonomikas konverģences dažādās pakāpes, tempus un stratēģijas.

(6)

Šis līgums neierobežo to, ka ārpus eiro zonas dalībvalstis uz divpusējo attiecību pamata nosaka vēl citus svārstību koridorus un intervences režīmus.

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO

I   CENTRĀLIE KURSI UN SVĀRSTĪBU KORIDORI

1. pants

Divpusējie centrālie kursi un intervences kursi eiro un iesaistīto ārpus eiro zonas valūtu starpā

1.1.

Šī līguma puses kopīgi paziņo tirgum par iesaistīto ārpus eiro zonas valūtu un eiro divpusējiem centrālajiem kursiem un to izmaiņām, par ko tās vienojušās, ievērojot Rezolūcijas 2.3. punktā noteikto kopējo procedūru.

1.2.

Ņemot vērā saskaņā ar Rezolūcijas 2.1., 2.3. un 2.4. punktu noteiktos svārstību koridorus, ECB un katra iesaistītā ārpus eiro zonas VCB kopēji vienojoties nosaka eiro un iesaistītās ārpus eiro zonas valūtas augstākos un zemākos divpusējos kursus automātiskai intervences veikšanai. ECB un iesaistītās ārpus eiro zonas VCB sniedz kopīgu paziņojumu par šiem kursiem, izsakot tos saskaņā ar I pielikuma noteikumiem.

II   INTERVENCE

2. pants

Vispārīgi noteikumi

2.1.

Intervenci parasti veic eiro un iesaistītajās ārpus eiro zonas valūtās. ECB un iesaistītās ārpus eiro zonas VCB viena otru informē par visām ārvalstu valūtas intervencēm, kas paredzētas VKM II kohēzijas nodrošināšanai.

2.2.

ECB un iesaistītās ārpus eiro zonas VCB viena otru informē par visām citām ārvalstu valūtas intervencēm.

3. pants

Intervence pie koridora robežas

3.1.

Intervence pie koridora robežas parasti ir automātiska un neierobežota. Tomēr ECB un iesaistītās ārpus eiro zonas VCB var apturēt automātisko intervenci, ja tā neatbilst cenu stabilitātes uzturēšanas pamatmērķim.

3.2.

Lemjot par intervences apturēšanu ECB vai iesaistītās ārpus eiro zonas VCB, ņem vērā arī citus nozīmīgus faktorus, tostarp, VKM II drošu darbību. ECB un/vai attiecīgās iesaistītās ārpus eiro zonas VCB savus lēmumus balsta uz faktiem un šajā kontekstā ņem vērā arī secinājumus, ko izdarījušas citas kompetentās iestādes. Par nolūku apturēt intervenci ECB un/vai attiecīgās iesaistītās ārpus eiro zonas VCB pēc iespējas agrāk un uz striktas konfidencialitātes pamata paziņo citām ieinteresētajām monetārajām iestādēm un visu citu iesaistīto ārpus eiro zonas dalībvalstu monetārajām iestādēm.

3.3.

Intervences pie koridora robežas gadījumā piemēro maksājumu rindas procedūru, kas izklāstīta I pielikumā.

4. pants

Koordinēta intervence intervenču koridorā

ECB un iesaistītās ārpus eiro zonas VCB var vienoties par koordinētu intervenci intervenču koridorā.

5. pants

Intervences un citu darījumu procedūras

5.1.

Ārpus eiro zonas dalībvalsts centrālās bankas, kura emitē intervences valūtu, iepriekšēju piekrišanu saņem gadījumos, ja cita Eiropas Centrālo banku sistēmas centrālā banka vēlas izmantot pirmās minētās bankas valūtu apjomos, kas pārsniedz apjomus, par kuriem panākta iepriekšēja vienošanās saistībā ar neobligātu intervenci, tostarp vienpusēju intervenci intervenču koridorā.

5.2.

Ārpus eiro zonas VCB nekavējoties paziņo ECB par to, ka tā ir izmantojusi eiro apjomos, kas pārsniedz apjomus, par kuriem panākta iepriekšēja vienošanās saistībā ar neobligātu intervenci, tostarp vienpusēju intervenci intervenču koridorā.

5.3.

Pirms tādu darījumu veikšanas, kas saistīti ar vismaz vienas ārpus eiro zonas valūtas vai eiro izmantošanu un kas pārsniedz apjomus, par kuriem panākta iepriekšēja vienošanās, puse, kura vēlas veikt šādus darījumus, iepriekš par to paziņo attiecīgajai centrālajai bankai vai bankām. Šādos gadījumos attiecīgās centrālās bankas vienojas par rīcību, kas samazina iespējamās problēmas, tostarp par iespēju norēķinus par darījumu pilnībā vai daļēji veikt tieši šo divu centrālo banku starpā.

III   ĻOTI ĪSA TERMIŅA KREDĪTIESPĒJA

6. pants

Vispārīgi noteikumi

6.1.

eiro un iesaistīto ārpus eiro zonas valūtu intervencēm ECB un katrai ārpus eiro zonas VCB savstarpēji jānodrošina ļoti īsa termiņa kredītiespējas. Ļoti īsa termiņa kreditēšanas operācijas sākotnējais termiņš ir trīs mēneši.

6.2.

Kreditēšanas operācijas atbilstoši šīm kredītiespējām notiek ECB un iesaistītajām ārpus eiro zonas VCB veicot iesaistīto valūtu tagadnes pirkšanu un pārdošanu, kas rada atbilstīgas kreditora valūtā denominētas prasības un saistības. Kreditēšanas operāciju datums ir identisks intervences tirgū datumam. ECB uzskaita visus darījumus, kas veikti šo kredītiespēju kontekstā.

7. pants

Intervences pie koridora robežas finansēšana

7.1.

Ļoti īsa termiņa kredītiespēja parasti ir automātiski pieejama un neierobežota, lai finansētu intervenci intervences koridora robežu sasniegušajā iesaistītajā valūtā.

7.2.

Debitorei centrālajai bankai ir pienācīgi jāizmanto tās ārvalstu valūtas rezervju turējumi pirms tā izmanto šo kredītiespēju.

7.3.

ECB un iesaistītā ārpus eiro zonas VCB var atlikt tālāku automātisko finansēšanu, ja tā neatbilst cenu stabilitātes uzturēšanas pamatmērķim. Uz automātiskās finansēšanas atlikšanu attieksies šī līguma 3.2. panta noteikumi.

8. pants

Intervences intervenču koridorā finansēšana

Ļoti īsa termiņa kredītiespēju ar intervences valūtas emitējušās centrālās bankas piekrišanu var darīt pieejamu intervences intervenču koridorā finansēšanai ar šādiem nosacījumiem:

a)

debitorei centrālajai bankai pieejamais finansējuma kopējais apjoms nav lielāks par tai II pielikumā noteikto maksimālo robežu;

b)

debitorei centrālajai bankai ir pienācīgi jāizmanto tās ārvalstu valūtas rezervju turējumi pirms tā izmanto šo kredītiespēju.

9. pants

Atlīdzība

9.1.

Ļoti īsa termiņa kreditēšanas neatmaksātie atlikumi atlīdzināmi, piemērojot to raksturīgo iekšzemes naudas tirgus trīs mēnešu likmi kreditora valūtā, kas dominēja tirdzniecības dienā, kurā notika sākotnējā kreditēšanas operācija, vai, ja veikts pārjaunojums saskaņā ar šī līguma 10. un 11. pantu, piemērojot to naudas tirgus trīs mēnešu likmi kreditora valūtā, kas dominēja divas dienas pirms dienas, kurā beidzas termiņš pārjaunotajai sākotnējai kreditēšanas operācijai.

9.2.

Uzkrātos procentus izmaksā kreditora valūtā kredītiespējas sākotnējā termiņa datumā vai, attiecīgi, debitora atlikuma pirmstermiņa dzēšanas dienā. Kredītiespējas pārjaunojuma gadījumā saskaņā ar šī līguma 10. un 11. pantu procentus kapitalizē katra trīs mēnešu perioda beigās un izmaksā debitora atlikuma galīgās atmaksas dienā.

9.3.

Šī līguma 9.1. panta mērķiem katra iesaistītā ārpus eiro zonas VCB paziņo ECB reprezentatīvu tās iekšzemes naudas tirgus trīs mēnešu likmi. ECB izmanto reprezentatīvu iekšzemes naudas tirgus trīs mēnešu likmi eiro un paziņo to iesaistītajām ārpus eiro zonas VCB.

10. pants

Automātisks pārjaunojums

Pēc debitores centrālās bankas lūguma kreditēšanas operācijas sākotnējo termiņu var pagarināt par trīs mēnešiem.

Tomēr:

a)

sākotnējo termiņu automātiski var pagarināt tikai vienu reizi uz, lielākais, trīs mēnešiem;

b)

kopējā parāda summa, kas izriet no šī panta piemērošanas, nedrīkst vienā reizē pārsniegt debitores centrālās bankas maksimālo robežu, kas katrai centrālajai bankai noteikta II pielikumā.

11. pants

Pārjaunojums pēc savstarpējas vienošanās

11.1.

Parādu, kas pārsniedz II pielikumā noteikto maksimālo robežu, ar kreditores centrālās bankas piekrišanu var vienu reizi pārjaunot uz trīs mēnešiem.

11.2.

Parādu, kas jau automātiski pārjaunots uz trīs mēnešiem, ar kreditores centrālās bankas piekrišanu var pārjaunot otru reizi uz nākošajiem trīs mēnešiem.

12. pants

Pirmstermiņa atmaksa

Debitora atlikumu, kas fiksēts saskaņā ar šī līguma 6., 10. un 11. pantu, pēc debitores centrālās bankas lūguma var jebkurā laikā atmaksāt pirms termiņa.

13. pants

Savstarpējo prasību un saistību neto norēķini

Attiecībā uz ECB un iesaistīto ārpus eiro zonas VCB savstarpējām prasībām un saistībām, kas radušās no šī līguma 6. līdz 12. pantā paredzētajām operācijām, var veikt neto norēķinus, piemērojot abu iesaistīto pušu savstarpēju vienošanos.

14. pants

Norēķinu līdzekļi

14.1.

Kreditēšanas operācijas termiņa iestāšanās gadījumā vai pirmstermiņa atmaksas gadījumā, norēķināšanos veic, izmantojot līdzekļus kreditora valūtā.

14.2.

Šis noteikums neierobežo citus norēķinu veidus, par ko vienojušās debitora un kreditora centrālās bankas.

IV   CIEŠĀKA SADARBĪBA VALŪTAS KURSU JOMĀ

15. pants

Ciešāka sadarbība valūtas kursu jomā

15.1.

Iesaistīto ārpus eiro zonas VCB un ECB sadarbību valūtas kursu jomā drīkst stiprināt, jo īpaši, katrā atsevišķā gadījumā pēc ieinteresētās iesaistītās ārpus eiro zonas dalībvalsts iniciatīvas vienojoties par ciešāku valūtas kursa piesaisti.

15.2.

Katrā atsevišķā gadījumā pēc attiecīgās iesaistītās ārpus eiro zonas dalībvalsts lūguma saskaņā ar Rezolūcijas 2.4. punktā noteikto procedūru var noteikt svārstību koridorus, kas ir šaurāki par standarta koridoru un kurus parasti uztur ar automātiskas intervences un finansēšanas palīdzību.

15.3.

ECB un iesaistītās ārpus eiro zonas VCB var īstenot arī cita veida neformālu ciešāku sadarbību valūtas kursu jomā.

V   SISTĒMAS DARBĪBAS UZRAUDZĪBA

16. pants

ECB Ģenerālpadomes uzdevumi

16.1.

ECB Ģenerālpadome uzrauga VKM II darbību un ir monetārās un valūtas kursu politikas koordinācijas forums, kā arī šajā līgumā noteiktā intervenču un finansēšanas mehānisma pārvaldības forums. Tā pastāvīgi uzrauga eiro un katras iesaistītās ārpus eiro zonas valūtas divpusējā valūtas kursa attiecību ilgtspēju.

16.2.

ECB Ģenerālpadome, ņemot vērā gūto pieredzi, periodiski izvērtē šī līguma darbību.

17. pants

Centrālo kursu un dalības šaurākā svārstību koridorā pārskatīšana

17.1.

Saskaņā ar Rezolūcijas 2.3. punktu noslēgto savstarpējo līgumu pusēm, tostarp ECB, ir tiesības ierosināt konfidenciālu procedūru, kuras mērķis ir centrālo kursu pārskatīšana.

17.2.

Ja notikusi formāla vienošanās par šaurāku svārstību koridoru nekā standarta koridors, saskaņā ar Rezolūcijas 2.4. punktu kopīgi pieņemtā lēmuma pusēm, tostarp ECB, ir tiesības ierosināt konfidenciālu attiecīgās valūtas šaurākā koridora pamatotības pārskatīšanu.

VI   NEPIEDALĪŠANĀS

18. pants

Piemērojums

Šī līguma 1., 2.1., 3., 4., 6. līdz 15. un 17. panta noteikumus nepiemēro ārpus eiro zonas VCB, kuras nepiedalās VKM II.

19. pants

Sadarbība konsultāciju ietvaros

Ārpus eiro zonas VCB, kas nepiedalās VKM II, ar ECB un ārpus eiro zonas VCB, kas piedalās VKM II, sadarbojas konsultāciju ietvaros vai izmantojot citus informācijas apmaiņas veidus, kas vajadzīgi VKM II pienācīgai darbībai.

VII   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Nobeiguma noteikumi

20.1.

Šis līgums stājas spēkā 2006. gada 1. aprīlī.

20.2.

1998. gada 1. septembra līgums no 2006. gada 1. aprīļa nav spēkā. Atsauces uz atcelto līgumu uzskata par atsaucēm uz šo līgumu.

20.3.

Šis līgums ir sastādīts angļu valodā, un puses to ir attiecīgi parakstījušas. ECB, kura patur līguma oriģinālu, katrai eiro zonas un ārpus eiro zonas VCB nosūta līguma apstiprinātu kopiju. Šo līgumu tulko citās oficiālajās Kopienas valodās un publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Frankfurtē pie Mainas, 2006. gada 16. martā.

Eiropas Centrālās bankas

vārdā

Česká národní banka

vārdā

Danmarks Nationalbank

vārdā

Eesti Pank

vārdā

Central Bank of Cyprus

vārdā

Latvijas Bankas

vārdā

Lietuvos bankas

vārdā

Magyar Nemzeti Bank

vārdā

Central Bank of Malta

vārdā

Narodowy Bank Polski

vārdā

Banka Slovenije

vārdā

Národná banka Slovenska

vārdā

Sveriges Riksbank

vārdā

The Bank of England

vārdā


(1)  OV C 345, 13.11.1998., 6. lpp., Līgums, kurā jaunākie grozījumi veikti ar 2004. gada 16. septembra Līgumu (OV C 281, 18.11.2004, 3. lpp.).


I PIELIKUMS

VKM II PIEDALOŠOS VALŪTU IZTEIKŠANAS NOTEIKUMI UN MAKSĀJUMU RINDAS PROCEDŪRA INTERVENCES PIE KORIDORA ROBEŽAS GADĪJUMĀ

A.   Izteikšanas noteikumi

Attiecībā uz visām ārpus eiro zonas dalībvalstu valūtām, kas piedalās VKM II, valūtas divpusējo centrālo kursu pret eiro izsaka par bāzes valūtu izmantojot eiro. Valūtas kursu izsaka kā 1 eiro vērtību, izmantojot sešus zīmīgos ciparus visām valūtām.

To pašu noteikumu piemēro ārpus eiro zonas dalībvalstu, kuras piedalās VKM II, valūtu augstāko un zemāko intervences kursu pret eiro izteikšanai. Intervences kursus nosaka pieskaitot vai atņemot koridoru, par ko notikusi vienošanās un kas izteikts procentos no divpusējā centrālā kursa. Kursus noapaļo līdz sešiem zīmīgajiem cipariem.

B.   Maksājumu rindas procedūra

Maksājumu rindas procedūru gan ECB, gan eiro zonas VCB piemēro intervences pie koridora robežas gadījumā. Ārpus eiro zonas VCB, kas piedalās VKM II, maksājumu rindas procedūru piemēro, ja tās darbojas kā eiro zonas VCB un ECB korespondentbankas saskaņā ar šo pielikumu; Ārpus eiro zonas VCB, kas piedalās VKM II, pēc savas izvēles drīkst izmantot to pašu maksājumu rindas procedūru, intervences pie koridora robežas gadījumā, ko šīs VCB veic savā vārdā.

i)   Vispārīgie principi

Maksājumu rindas procedūru piemēro, ja VKM II notiek intervence pie koridora robežas eiro un ārpus eiro zonas dalībvalstu, kas piedalās VKM II, valūtu starpā.

Lai VKM II varētu veikt intervenci pie koridora robežas, darījumu partneriem jābūt kontam attiecīgajā VCB. Darījumu partneriem jābūt arī SWIFT adresei un/vai jāapmainās ar attiecīgo VCB vai ECB ar autentiskām teleksa atslēgām.

Darījumu partneri, kas var veikt intervences VKM II, šādas intervences var veikt arī tieši ECB ar nosacījumu, ka tiem ir arī atzīta darījuma partnera statuss ārvalstu valūtas darījumu veikšanai ar ECB saskaņā ar 2000. gada 3. februāra Pamatnostādni ECB/2000/1 par Eiropas Centrālās bankas ārvalstu valūtas rezerves aktīvu pārvaldīšanu, ko veic valstu centrālās bankas, un juridisko dokumentāciju operācijām ar Eiropas Centrālās bankas ārvalstu valūtas rezerves aktīviem (1).

Ārpus eiro zonas VCB, kas piedalās VKM II, darbojas kā eiro zonas VCB un ECB korespondentbankas.

Ja notiek intervence pie koridora robežas, attiecīgā VCB vai ECB savu maksājumu attiecīgajā darījumā izdara tikai pēc apstiprinājuma saņemšanas no tās korespondentbankas par to, ka pienākošās summa ir kreditēta tās kontā. Darījuma partneriem maksājumi jāveic laikus, lai VCB un ECB varētu izpildīt to attiecīgos maksāšanas pienākumus. Attiecīgi darījumu partnerus jālūdz veikt maksājumus pirms iepriekš noteiktā termiņa.

ii)   Līdzekļu saņemšanas no darījumu partneriem termiņš

Darījumu partneri intervences summas samaksā līdz vēlākais 13.00 pēc ECB (Centrāleiropas) laika valutēšanas dienā.


(1)  OV L 207, 17.8.2000., 24. lpp., Pamatnostādne, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Pamatnostādni ECB/2005/15 (OV L 345, 28.12.2005., 33. lpp.).


II PIELIKUMS

CENTRĀLO BANKU LĪGUMA 8., 10. UN 11. PANTĀ MINĒTĀ ĻOTI ĪSA TERMIŅA KREDĪTIESPĒJAS IZMANTOŠANAS MAKSIMĀLAIS IEROBEŽOJUMS

no 2004. gada 1. maija

(miljoni eiro)

Centrālās bankas, kas ir šī līguma puses

Maksimālais ierobežojums (1)

Česká národní banka

700

Danmarks Nationalbank

730

Eesti Pank

300

Central Bank of Cyprus

290

Latvijas Banka

340

Lietuvos bankas

390

Magyar Nemzeti Bank

680

Central Bank of Malta

270

Narodowy Bank Polski

1 830

Banka Slovenije

350

Národná banka Slovenska

470

Sveriges Riksbank

990

Bank of England

4 660

European Central Bank

nav


Euro zonas VCB

Maksimālais ierobežojums

Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique

nav

Deutsche Bundesbank

nav

Bank of Greece

nav

Banco de España

nav

Banque de France

nav

Central Bank and Financial Services Authority of Ireland

nav

Banca d'Italia

nav

Banque centrale du Luxembourg

nav

De Nederlandsche Bank

nav

Oesterreichische Nationalbank

nav

Banco de Portugal

nav

Suomen Pankki

nav


(1)  Attiecībā uz centrālajām bankām, kuras nepiedalās VKM II, norādītās summas ir nosacītas.


Top