EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014O0015

2014/810/ES: Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ( 2014. gada 4. aprīlis ) par monetāro un finanšu statistiku (pārstrādāta redakcija) (ECB/2014/15)

OJ L 340, 26.11.2014, p. 1–209 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/01/2022; Atcelts ar 32021O0835

ELI: http://data.europa.eu/eli/guideline/2014/810/oj

26.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/1


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2014. gada 4. aprīlis)

par monetāro un finanšu statistiku

(pārstrādāta versija)

(ECB/2014/15)

(2014/810/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1., 12.1. un 14.3. pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Regulu (EK) Nr. 1745/2003 (2003. gada 12. septembris) par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) (1),

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (2),

ņemot vērā Padomes Direktīvu 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (3),

ņemot vērā Pamatnostādni ECB/2010/20 (2010. gada 11. novembris) par uzskaites un finanšu paziņošanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (4),

tā kā:

(1)

Pamatnostādne ECB/2007/9 (5) ir būtiski grozīta. Ņemot vērā, ka ir jāveic papildu grozījumi, jo īpaši saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 (6) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu un tam sekojošajām izmaiņām attiecīgajā Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistikas regulējumā, Pamatnostādne skaidrības dēļ būtu pārstrādājama.

(2)

Lai apkopotu monetāro finanšu iestāžu (MFI) sektora kopsavilkuma bilanci attiecībā uz euro zonu un atsevišķām valstīm, kuru valūta ir euro (turpmāk – euro zonas dalībvalstis), kā arī, lai apkopotu MFI sektora euro zonas konsolidēto bilanci un attiecīgos euro zonas monetāros rādītājus, ECB lūdz sniegt datus par ECB bilanci un par bilancēm, kas saistās ar euro zonas dalībvalstu MFI sektoru. Datus sniedz nacionālās centrālās bankas (NCB) saskaņā ar šo pamatnostādni un izmantojot ievades datus, kas vākti saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) (7).

(3)

Lai atvasinātu monetāros rādītājus, ECB no euro zonas dalībvalstu NCB vāc statistisko informāciju par pasta žironorēķinu iestādēm (PŽI), kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39) (8), un par centrālās valdības aktīviem un pasīviem saskaņā ar šo pamatnostādni.

(4)

ECB apkopo statistiku par MFI sektora apakšgrupu kopsavilkuma bilanci, un jo īpaši par naudas tirgus fondiem (NTF) un kredītiestādēm. Lai iegūtu minēto statistiku par euro zonu un atsevišķām euro zonas dalībvalstīm, saskaņā ar šo Pamatnostādni ECB no NCB vāc datus par NTF aktīviem un pasīviem.

(5)

NCB var nosūtīt Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) papildu statistiku par MFI sektora bilanci, izmantojot ECB starpniecību un atbilstoši šajā Pamatnostādnē noteiktajiem paraugiem.

(6)

Lai labāk analizētu situāciju attiecībā uz MFI aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām euro zonā un atsevišķās euro zonas dalībvalstīs, ECB lūdz NCB sniegt datus, ja tādi ir pieejami, par MFI aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām, kurus iedala pēc darbības nozarēm. Prasības attiecībā uz datiem ir noteiktas šajā pamatnostādnē.

(7)

Lai papildinātu analīzi attiecībā uz kredītu situāciju euro zonā un atsevišķās euro zonas dalībvalstīs, NCB tiek lūgtas sniegt informāciju par MFI kredītlīnijām, ko iedala pēc iestāžu sektora atbilstoši šai pamatnostādnei.

(8)

Lai izveidotu statistiku par kredītiestāžu rezervju bāzi attiecībā uz euro zonu un atsevišķām euro zonas dalībvalstīm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9), ECB lūdz NCB sniegt datus saskaņā ar šo pamatnostādni. NCB sniedz savu ieguldījumu, izmantojot datus, kas vākti no kredītiestādēm atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33).

(9)

Lai iegūtu statistiku par procentu likmēm, ko MFI piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un kredītiem, kas attiecas uz euro zonu un atsevišķām euro zonas dalībvalstīm, ECB vāc informāciju no NCB saskaņā ar šo pamatnostādni. NCB sniedz savu ieguldījumu, izmantojot datus, kas vākti saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) (9).

(10)

ECB apkopo investīciju fondu (IF) un vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību (FIS) aktīvu un pasīvu statistiku par euro zonu un atsevišķām euro zonas dalībvalstīm, balstoties uz datiem, kurus NCB sniedz saskaņā ar šo pamatnostādni. NCB sniedz savu ieguldījumu, izmantojot datus, kas vākti saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1073/2013 (ECB2013/38) (10) un Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) (11).

(11)

Lai iegūtu pārskatu par elektroniskās naudas emisijas apmēru un attīstību, ECB lūdz NCB sniegt statistisko informāciju par elektroniskās naudas iestādēm saskaņā ar šo pamatnostādni.

(12)

ECB uztur Iestāžu un filiāļu datubāzes reģistru (RIAD) – centrālu repozitoriju, kas satur izziņas informāciju par institucionālajām vienībām, kuras ir atbilstošas statistikas vajadzībām. RIAD tostarp glabā sarakstus ar MFI, IF, FIS un maksājumu statistikai atbilstošām iestādēm (PSRI). Šajā pamatnostādnē ir precizēti noteikumi, ar kuriem nosaka to, kā NCB sniedz prasītos datus ECB.

(13)

ECB apkopo pensiju fondu (PF) aktīvu un pasīvu statistiku par euro zonu un atsevišķām euro zonas dalībvalstīm, balstoties uz datiem, kurus NCB sniedz saskaņā ar šo pamatnostādni.

(14)

Lai iegūtu pārskatu par citiem finanšu starpniekiem, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (CFS), ECB lūdz NCB sniegt statistisko informāciju par vērtspapīru un atvasinājumu dīleriem (VAD), finanšu sabiedrībām, kas veic kreditēšanu (FSK) un citiem CFS saskaņā ar šo pamatnostādni. ECB arī lūdz NCB sniegt statistisko informāciju par centrālajiem darījuma partneriem (CDP).

(15)

ECB apkopo statistiku par vērtspapīru emisijām attiecībā uz euro zonu un atsevišķām euro zona dalībvalstīm. Sistēma lielā mērā balstās uz to informāciju, kuru ECB savāc no NCB saskaņā ar šo pamatnostādni.

(16)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 1. punktu, ECB apkopo maksājumu bilanci attiecībā uz euro zonu un saistītu ārējo statistiku, un lūdz euro zonas dalībvalstis sniegt valsts maksājumu bilances datus. Kvalitātes izvērtējums, ko attiecina uz euro zonas maksājumu bilances un starptautisko ieguldījumu pozīcijas statistiku, un starptautisko rezervju paraugu, būtu jāveic saskaņā ar ECB Statistikas kvalitātes sistēmu, kas tostarp ietver garantijas, ka tiek nodrošināta pienācīga atbilstība attiecīgai euro zonas monetārajai un finanšu statistikai (12).

(17)

Lai apkopotu datus par euro zonas strukturāliem finanšu rādītājiem, konsolidētiem banku datiem attiecībā uz euro zonas banku grupām un statistiku par euro zonas lielo banku grupu nozaru un reģionālajiem aizdevumu darījumiem, ECB lūdz NCB sniegt statistisko informāciju saskaņā ar šajā pamatnostādnē norādītajiem paraugiem.

(18)

Lai analizētu attīstības tendences euro zonas maksājumu sistēmās un uzraudzītu to integrācijas līmeni, ECB lūdz NCB sniegt datus saskaņā ar šo pamatnostādni, kura papildina Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) (13),

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Darbības joma

Šī pamatnostādne nosaka NCB pienākumus sniegt monetāro un finanšu statistiku ECB.

NCB sniedz 3. līdz 26. pantā noteiktos posteņus saskaņā ar II pielikumā norādītajām shēmām un saskaņā ar elektroniskajiem pārskatu sniegšanas standartiem, kā tie noteikti šīs pamatnostādnes III pielikumā. ECB katru gadu līdz septembrim paziņo NCB konkrētus nosūtīšanas datumus nākamā gada pārskatu sniegšanas kalendāra veidā.

Euro ieviešanas gadījumos piemēro šādus noteikumus:

a)

attiecībā uz MFI un NTF bilances statistiku un statistiku par IF un FIS aktīviem un pasīviem – NCB dalībvalstīs, kuru valūta nav euro (turpmāk – ārpus euro zonas esoša dalībvalsts) un kuras ievieš euro pēc šīs pamatnostādnes spēkā stāšanās, sniedz ECB retrospektīvus datus par visiem atskaites periodiem kopš to pievienošanās Savienībai un katrā ziņā vismaz par trīs gadu periodu pirms to pievienošanās euro zonai. NCB apkopo datus tā, it kā attiecīgā dalībvalsts būtu euro zonas sastāvā visos atskaites periodos. Lai izpildīto šo prasību, nacionālajām centrālajām bankām tajās dalībvalstīs, kuras pievienojas Savienībai, tiek rekomendēts īstenot šo datu kopumu prasības saskaņā ar paraugiem, kuri paredzēti ārpus euro zonas esošām dalībvalstīm.

b)

papildu minētajai vispārējai prasībai, attiecībā uz MFI bilances posteņu (BP) statistiku piemēro šādas prasības:

i.

retrospektīvie dati aptver arī trīs gadu periodu pirms dalībvalsts pievienošanās Savienībai, ja vien ar ECB nav panākta cita vienošanās;

ii.

euro zonas dalībvalstu NCB sniedz pozīcijas ar dalībvalstīm, kas ievieš euro pēc šīs pamatnostādnes stāšanās spēkā, aptverot trīs gadu periodu pirms euro zonas paplašināšanās, ja vien ar ECB nav panākta cita vienošanās. Šis princips attiecas tikai uz mēneša atlikumiem, par kuriem ziņo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33). Pārskatu sniegšana ir obligāta tikai par tiek atlikumiem, kuru summa pārsniedz EUR 50 miljonus, un citos gadījumos pārskatu sniegšana ir brīvprātīga.

c)

attiecībā uz vērtspapīru emisijām ECB nosūtāmās laikrindas sākas 1989. gada decembrī attiecībā uz atlikumiem un 1990. gada janvārī attiecībā uz plūsmām;

d)

maksājumu statistikas piecu gadu datus sniedz, ciktāl iespējams ietverot visnesenāko atsauces gadu.

a)

ceturkšņa retrospektīvie dati vai aplēses atbilstoši pārstrādātās Eiropas kontu sistēmas prasībām (turpmāk – EKS 2010), kas izklāstītas Regulā (ES) Nr. 549/2013, ir nepieciešami attiecībā uz BSI, IF un FIS statistiku, kā tas norādīts VI pielikuma 1., 2., un 3. tabulā, lai apkopotu finanšu kontus. Datus sniedz ECB, cenšoties ievērot šādu kārtību: 2014. gada septembrī par atsauces periodiem no 2012. gada 4. ceturkšņa līdz 2014. gada 2. ceturksnim; 2014. gada decembrī par 2014. gada 3. ceturkšņa atskaites periodu un 2015. gada martā par 2014. 4. ceturkšņa atskaites periodu.

b)

retrospektīvos datus vai aplēses par jaunajām augstas prioritātes pazīmēm, kuras ir pieņemtas Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), kā tas norādīts VI pielikuma 4. tabulā, par atskaites periodiem, kas sākas no 2014. gada jūnija, ciktāl iespējams ir nepieciešams saņemt līdz 2015. gada maijam, lai izvairītos no faktiskās publicēšanas kavēšanās.

c)

retrospektīvos datus vai aplēses par jaunajām pazīmēm, kuras ir pieņemtas Regulā (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) un šajā pamatnostādnē, kā tas norādīts VI pielikuma 5. tabulā, par atskaites periodiem, kas sākas no 2014. gada jūnija, ciktāl iespējams ir nepieciešams saņemt līdz 2015. gada maijam.

2. pants

Definīcijas

Šajā pamatnostādnē:

1.

Terminiem “pārskata sniedzējs” un “rezidents” ir tāda pati nozīme, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā;

2.

“Eurosistēma” ir euro zonas dalībvalstu NCB un ECB;

3.

Terminam “kredītiestāde” ir tāda pati nozīme, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (14) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

4.

“Citas MFI” ir visas MFI, kas nav centrālās bankas.

3. pants

MFI bilances posteņu statistika

NCB apkopo un sniedz datus divās atsevišķās kopsavilkuma bilancēs, ievērojot bruto principu, saskaņā ar shēmām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikumā – vienu attiecina uz MFI apakšsektoru “centrālā banka” un otru attiecina uz apakšsektoru “citas MFI”.

NCB iegūst nepieciešamo statistikas informācijas par pašu bilancēm no savām grāmatvedības sistēmām, izmantojot tam domātās salīdzinājuma tabulas, kuras ir pieejamas ECB tīmekļa vietnē (15). Tabulas tiks pēc nepieciešamības grozītas sadarbībā ar NCB, lai atspoguļotu notikumu attīstību, piemēram, lai nodrošinātu atbilstību atjauninātiem grāmatvedības noteikumiem. ECB statistikas vajadzībām iegūst datus no savas bilances, atbilstoši datiem, kurus NCB iegūst no savām bilancēm.

NCB iegūst nepieciešamo statistisko informāciju par citu MFI bilancēm, apkopojot bilances posteņu datus, kas savākti no atsevišķām MFI, kuras ir rezidenti, izņemot rezidentu NCB.

Šīs prasības attiecas uz mēneša beigu un ceturkšņa atlikumu summām (krājumiem) un mēneša un ceturkšņa plūsmu korekciju datiem, un mēneša un ceturkšņa datiem par kredītu vērtspapīrošanu un citiem kredītu pārvedumiem. Bilanci sagatavo atbilstoši datiem mēneša/ceturkšņa pēdējā kalendārajā dienā, neņemot vērā vietējās svētku dienas; gadījumos, kad tas nav iespējams, izmanto datus, kas attiecas uz pēdējo darba dienu saskaņā ar nacionālajiem tirgus vai grāmatvedības noteikumiem.

Visas pozīcijas ir obligātas, tomēr saistībā ar tām ailēm Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 3. daļas 3. un 4. tabulā, kuras attiecas uz ārpus euro zonas esošām dalībvalstīm, piemēro atsevišķi speciāli noteikumi, kas noteikti 8. punktā. Turklāt attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 5. daļas 5. tabulā noteiktajām prasībām sniegt pārskatus par MFI apkalpotiem vērtspapīrotiem un no bilances svītrotiem kredītiem, NCB var paplašināt pārskatu sniegšanas prasības, attiecinot tās uz tādiem MFI apkalpotiem kredītiem, kuri ir citādi pārvesti. Ciktāl minētā papildu informācija nav iekļauta pārskata sniegšanā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 5. daļas 5. tabulu, bet NCB tā ir pieejama, datus iekļaut šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 4.tabulā. Ciktāl informācija par vērtspapīrotiem vai citādi pārvestiem kredītiem, kurus nav apkalpojuši MFI, ir pieejami NCB (piemēram, no CFS vai finanšu palīgsabiedrībām, kuras apkalpo kredītus), šos datus ietver II pielikuma 1. daļas 4. tabulā.

NCB sniedz statistikas informāciju par bilances posteņiem saskaņā ar II pielikuma 1. daļu.

ECB aprēķina darījumus, izmantojot starpību starp mēneša beigu krājumiem un pēc tam atņemot summas, kas nav radušās darījumu rezultātā, balstoties uz šādām plūsmas korekcijām:

i)

pārklasificēšana un citas korekcijas, aptverot izmaiņas bilances krājumos, kuras izriet no izmaiņām MFI populācijas sastāvā un struktūrā, finanšu instrumentu un darījuma partneru klasifikācijā, statistikas definīcijās un no pārskatu sniegšanas kļūdu (daļēja) labojuma;

ii)

pārvērtēšanas korekcijas, kas izriet no cenu pārmaiņām, ietverot jebkuras izmaiņas krājumu pozīcijā, ko izraisa aktīvu un pasīvu cenu svārstības, un arī atspoguļojot aizdevumu samazināšanas vai norakstīšanas ietekmi; un kas izriet no valūtas maiņas kursu pārmaiņām, ietverot jebkuras izmaiņas krājumu pozīcijā, ko izraisa valūtas maiņas kursu svārstības attiecībā uz tiem aktīviem un pasīviem, kuri ir ārvalstu valūtā.

NCB sniedz ECB mēneša un ceturkšņa datus, kas saistīti ar pārklasificēšanu un citām korekcijām, un ar pārvērtēšanu, kas izriet no cenu pārmaiņām, ko aprēķina saskaņā ar IV pielikumu. ECB parasti aprēķina pārvērtēšanas korekcijas valūtas maiņas kursu pārmaiņu dēļ, tomēr ja NCB ir iespējams apkopot precīzākas korekcijas, tad tās var arī pašas nosūtīt ECB šīs korekcijas.

NCB un ECB struktūrvienība, kura atbild par finanšu pārskatu sniegšanu, sniedz Eiropas Centrālajai bankai mēneša datus līdz darba dienas beigām 15. darba dienā pēc tā mēneša beigām, uz kuru dati attiecas, toties ceturkšņa datus sniedz līdz darba dienas beigām 28. darba dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru dati attiecas.

NCB var būt nepieciešams pārskatīt datus, kas attiecas uz pēdējo periodu pirms pašreizējā atsauces perioda. Turklāt var pārskatīt arī datus par iepriekšējiem periodiem, piemēram, kļūdu, pārklasificēšanas, uzlabotu pārskatu sniegšanas procedūru utt. dēļ. ECB var vienlaicīgi apstrādāt ārkārtas un parastā kārtībā pārskatītus datus vai arī izlemt atlikt datu ārkārtas pārskatīšanu un darīt to pēc mēneša monetāro rādītāju aprēķināšanas perioda.

Pārskatīšanas politika atbilst principiem, kas iestrādāti ECB Rokasgrāmatā par MFI bilances statistiku, Lai nodrošinātu pietiekamu līdzsvaru starp monetārās statistikas datu kvalitāti un to stabilitāti, kā arī, lai veicinātu atbilstību starp mēneša un ceturkšņa statistikas datiem, ceturkšņa datu iesniegšanas laikā sniedz ārkārtēji pārskatītus mēneša statistikas datus. Ikreiz, kad tiek sniegtas mēneša datu pārskatīšanas, bet valsts datu sagatavošanas regulējums neparedz veidot atbilstošas ceturkšņa pārskatīšanas, NCB nodrošina, ciktāl iespējams, ka tiek saglabāta atbilstība starp mēneša un ceturkšņa datiem, piemēram, izmantojot aplēses.

Pirms nosūtīt datus ECB, NCB un ECB struktūrvienība, kura atbild par finanšu pārskatu sniegšanu, pārbauda datu iekšējo konsekvenci saskaņā ar pārbaužu kārtību, kuru nosaka un atjaunina ECB.

Ja NCB piešķir atbrīvojumu NTF saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu, NCB nodrošina, ka to kumulatīvā daļa kopējā nacionālā NTF bilancē nepārsniedz:

i)

10 % katrā euro zonas dalībvalstī, ja nacionālā NTF bilance veido vairāk nekā 15 % no kopējās NTF euro zonas bilances;

ii)

30 % visās citās euro zonas dalībvalstīs, izņemot tās, kurās nacionālā NTF bilance veido mazāk kā 1 % no kopējās NTF euro zonas bilances; šajā gadījumā uz NTF iekļaušanu maznozīmīgajā grupā neattiecas nekādi īpaši ierobežojumi.

Ja NCB piešķir atbrīvojumus NTF saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta (i), (ii) vai (iv) punktiem, NCB nodrošina, ka attiecībā uz katru posteni atbrīvojumu kumulatīvā daļa attiecīgajā kopējā summā nacionālā MFI bilancē nepārsniedz 5 %. NCB var arī piešķirt atbrīvojumus NTF no prasības sniegt datus par aktīvu un pasīvu pozīcijām attiecībā uz euro zonas apdrošināšanas sabiedrību sektoru un pensiju fondu sektoru atsevišķi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/201 (ECB/2013/33) 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta (iii) punktu. NCB nodala apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu aktīvus un pasīvus, un nodala iekšzemes iestāžu pozīcijas un pozīcijas citās euro zonas dalībvalstīs rezidējošās iestādēs, un var tad piešķirt atbrīvojumus katram blokam, kura daļa nepārsniedz 5 % no kopējās nacionālās NTF bilances.

Ja NCB piešķir atbrīvojumus MFI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 9. pantu, NCB ekstrapolē datus par šīm MFI līdz 100 % aptvērumam, apkopojot MFI bilances mēneša un ceturkšņa datus, kuri tiek sniegti ECB. NCB var izraudzīties procedūru, lai ekstrapolētu aptvērumu līdz 100 %, ja tā atbilst šādiem obligātajiem standartiem:

i)

Trūkstošo dalījumu datu aplēses iegūst, piemērojot koeficientus, kuru pamatā ir faktisko pārskatu sniedzēju apakšgrupa, par kuru tiek uzskatīts, ka tā labāk reprezentē “mazietekmīgo” grupu, šādi:

to dalībvalstu NCB, kuru daļa MFI euro zonas kopsavilkuma bilancē ir lielāka par 2 %, nosaka šo apakšgrupu tā, lai apakšgrupā ietilpstošo vienību kopējā bilance nepārsniedz 35 % no MFI nacionālās kopsavilkuma bilances. Šo noteikumu nepiemēro, ja to iestāžu bilances, kurām piešķirts atbrīvojums, veido mazāk nekā 1 % no MFI nacionālās bilances,

to dalībvalstu NCB, kuru daļa kopējā MFI euro zonas kopsavilkuma bilancē ir mazāka par 2 %, tiek aicinātas ievērot šos pašus noteikumus. Tomēr, ja tas radītu būtiskus izdevumus, šo dalībvalstu NCB tā vietā var piemērot koeficientus, kuru pamatā ir pārskatu sniedzēju grupas;

ii)

Piemērojot i) punktu, gan “mazietekmīgo” grupu, gan faktiskās pārskatu sniedzēju grupas apakšgrupu var sadalīt dažādās grupās atbilstoši iestādes veidam, piemēram, NTF vai kredītiestādes.

iii)

Ikreiz, kad to naudas tirgus fondu daļa, kuri tikai vienreiz gadā sniedz savus kopējos aktīvus, kādā dalībvalstī pārsniedz 30 % no kopējās NTF bilances, NCB ekstrapolē NTF un kredītiestāžu sniegtos datus atsevišķi, ievērojot šādu kārtību:

ja NTF, kas ir pilna datu apjoma pārskata sniedzēji, ir nodrošinājuši pietiekamu aptvērumu, to bilances kopsavilkums tiek lietots kā ekstrapolācijas pamats,

ja to NTF, kas ir pilna apjoma datu pārskata sniedzēji, sniegtais aptvērums nav pietiekams vai ja nav tādu NTF, kas ir pilna apjoma datu pārskata sniedzēji, NCB vismaz vienreiz gadā aplēš NTF nozares bilanci no alternatīviem datu avotiem un izmanto to par ekstrapolācijas pamatu.

iv)

Ja dati par iedalījumu ir pieejami, bet vēlāk vai retāk, sniegtos datus pārnes uz nākamajiem trūkstošajiem periodiem:

atkārtojot datus, ja noskaidrojies, ka rezultāti ir atbilstoši, vai

piemērojot atbilstošas statistiskās aprēķināšanas metodes, lai ņemtu vērā datu un sezonālās tendences.

v)

Ekstrapolācijas obligāto standartu ieviešanai nepieciešamos koeficientus vai citus starpposma aprēķinus var atvasināt no datiem, kas iegūti no uzraudzības iestādēm, ja ir iespējams konstatēt uzticamu saikni starp ekstrapolējamo statistikas dalījumu un šiem datiem.

NCB informē ECB par to piemērotiem atbrīvojumiem un arī sniedz informāciju par jauno ekstrapolācijas procedūru galvenajiem elementiem vai būtiskām izmaiņām esošajās procedūrās.

Apkopojot centrālās bankas bilanci, NCB un ECB ievēro Pamatnostādnē ECB/2010/20 noteiktos saskaņotos grāmatvedības noteikumus ar grozījumiem un piemēro 3. panta 1. punktā minētās salīdzinošas tabulas. Jo īpaši:

a)

ja NCB un ECB grāmatvedības nolūkiem ir jāpārvērtē to vērtspapīru portfeļi pa mēnešiem nevis pa ceturkšņiem, minētās pārvērtēšanas arī atspoguļo statistiskajā bilancē pa mēnešiem;

b)

par 9.5. grāmatvedības posteni “citi prasījumi Eurosistēmā (neto)” un 10.4. posteni “citas saistības Eurosistēmā (neto)”, NCB identificē aktīvus nodalīti no pasīviem un par tiem sniedz ziņas, ievērojot bruto principu;

c)

ja par 14. grāmatvedības posteni “pārvērtēšanas konti” grāmatvedības nolūkiem datus sniedz, ievērojot bruto principu, NCB par to sniedz ziņas grāmatvedības nolūkiem, ievērojot neto principu.

Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 8. pantā ir noteikti attiecīgie grāmatvedības standarti statistisko pārskatu sniegšanai attiecībā uz “citas MFI”. Jo īpaši, neietekmējot euro zonas dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi un ieskaita kārtību, par visiem finanšu aktīviem un pasīviem pārskatu sniedz, ievērojot bruto principu. Turklāt, attiecībā uz noguldījumiem un aizdevumiem sniedz pārskatu par pamatatlikumu, izņemot samazinātās un norakstītās summas. NCB var izņēmuma kārtā ļaut sniegt pārskatu par kredītiem bez uzkrājumiem un sniegt pārskatu attiecībā uz kredītu pirkumiem par to saņemšanas brīdī noteikto cenu, ievērojot nosacījumus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 8. pantā.

Attiecībā uz bilances citu posteņu pārvērtēšanu un jo īpaši attiecībā uz turētiem un emitētiem vērtspapīriem, NCB tiek ieteikts veikt EKS 2010 noteikumiem atbilstošu tirgus novērtēšanu. Tomēr Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 8. pantā ietvertais vispārējais noteikums, saskaņā ar kuru MFI ievēro valstī transponēto Direktīvu 86/635/EEK kā arī jebkurus citus piemērojamus starptautiskus standartus, liecina par to, ka vērtspapīru un citu aktīvu novērtēšanas prakse ir atšķirīga. Līdz ar to nestandarta novērtēšanas noteikumi ir pieļaujami tiktāl, ciktāl bilances vērtība būtiski neatšķiras no tirgus vērtības.

Nosūtot datus ECB, NCB un ECB struktūrvienība, kura atbild par finanšu pārskatu sniegšanu, nodrošina, ka par tādu speciālu notikumu attīstību, kas saistīti ar pašu pēdējo atskaites periodu, tiek sniegtas paskaidrojošas piezīmes, tostarp paskaidrojumi attiecībā uz “klasificēšana un citas korekcijas”, kā arī attiecībā uz iepriekšēju periodu attiecīgu pārskatīšanu. Jo īpaši paskaidrojošās piezīmes sniedz par notikumu attīstību, “klasificēšana un citas korekcijas” un pārskatīšanu, kas pārsniedz EUR 5 miljardus (absolūtā vērtībā) vai citos gadījumos – kad tos uzskata par ekonomiski nozīmīgiem, piemēram, kad notikumu attīstība sniegtā pārskata rindās saistās ar lieliem darījumiem pārskata sniegšanas periodā, vai kad pārskatīšanas rezultātā būtiski mainās tas, kā tiek interpretēts notikumu attīstības kopsavilkums. Pēc ECB lūguma NCB un ECB sniedz papildu paskaidrojumus par sniegtajiem datiem.

Piezīmēs arī norāda, vai sniegtā pārskata sēriju ietekmējošā būtiskā notikumu attīstība, pārskatīšana vai “klasificēšana un citas korekcijas” ir galīga vai joprojām tiek izmeklēta.

Vislabāk, ja NCB paskaidrojošās piezīmes sniedz datu nosūtīšanas brīdī un jebkurā gadījumā – pirms datu sagatavošana ir pabeigta.

ECB centralizēti glabā no NCB saņemtās paskaidrojošās piezīmes datu uzraudzības un statistikas precizēšanas nolūkiem. ECB apstrādā piezīmēs sniegto informāciju, pienācīgi ievērojot piemērojamos konfidencialitātes noteikumus.

NCB var izlemt nepieprasīt MFI pilnīgu pārskata sniegšanu saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I. pielikuma 3. daļas 3. un 4. tabulas ailēm, kas attiecas uz ārpus euro zonas esošām dalībvalstīm, ja dati, kas savākti vairāk apkopotā līmenī, ir nenozīmīgi. NCB regulāri un vismaz vienu reizi gadā pārskata, vai minētie noteikumi turpina attiekties vai nē. Piešķirot minētos atbrīvojumus, NCB sniedz ziņas par ceturkšņa aplēsēm, kuras aprēķina, izmantojot šādus kritērijus:

a)

ceturkšņa datus aprēķina, pamatojoties uz datiem, ko MFI sniedz retāk; šos datus pārnes uz iztrūkstošo periodu (-iem), atkārtojot tos vai piemērojot atbilstošas statistikas metodes, lai atspoguļotu visas datu vai sezonālās tendences,

b)

ceturkšņa datus aprēķina, pamatojoties uz datiem, ko MFI sniedz augstāka apkopojuma līmenī, vai, pamatojoties uz īpašiem dalījumiem, ko NCB uzskata par nozīmīgiem,

c)

ceturkšņa datus aprēķina, pamatojoties uz ceturkšņa datiem, kas savākti no lielajām MFI, kuras veic vismaz 80 % no darījumiem ar valstīm, uz kurām attiecas pārskatu sniegšanas izņēmumi,

d)

ceturkšņa datus aprēķina, pamatojoties uz alternatīviem datu avotiem, piemēram, Starptautisko norēķinu bankas (SNB) vai maksājumu bilances datiem, kuros veiktas nepieciešamās korekcijas, kas vajadzīgas tāpēc, ka šādos alternatīvos avotos ir izmantoti jēdzieni un definīcijas, kas atšķiras no monetārajā un finanšu statistikā izmantotajiem, vai

e)

ceturkšņa datus aprēķina, pamatojoties uz datiem par valstīm, uz kurām attiecas pārskatu sniegšanas izņēmumi, un minētos datus MFI sniedz katru ceturksni kā vienu kopējo summu.

4. pants

Atbilstības uzraudzīšana starp NCB statistikas bilanci un tās grāmatvedības bilanci

NCB un ECB uzrauga atbilstību starp savu mēneša beigu kopsavilkuma bilanci statistikas nolūkiem, ko sniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), un saviem grāmatvedības posteņiem, kādus ziņo Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskatam saskaņā ar Pamatnostādni ECB/2010/20 ar grozījumiem.

NCB veic pārbaudes par katru mēneša datu posteni saskaņā ar I pielikuma 2. daļā noteikto paraugu. Pārbaudes nosūta ECB kopā ar attiecīgajiem ceturkšņa datiem, ievērojot tos pašus termiņus, kuri 3. panta 2. punktā noteikti attiecībā uz ceturkšņa datiem.

Attiecībā uz pārskatu sniegšanas periodiem, kuros Eurosistēmas statistikas nolūkiem izveidotās mēneša beigu kopsavilkuma bilances dati un tās grāmatvedības posteņi, ko sniedz Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskatiem, nesakrīt, NCB var salīdzināt statistikas datus ar dienas bilanci, ko veido par mēneša pēdējo darba dienu. ECB kā savas bilances apkopotāja ievēro to pašu procedūru.

ECB uzrauga atbilstības pārbaudes rezultātus un var lūgt NCB veikt papildu darbības saistībā ar attiecīgām neatbilstībām.

5. pants

Statistika par elektronisko naudu

ECB sadarbībā ar NCB ik gadu nosaka un fiksē Eiropas Savienībā lietotās elektroniskās naudas sistēmas iezīmes, attiecīgās statistikas informācijas pieejamību un ar to saistītās apkopošanas metodes. NCB sniedz statistikas informāciju par elektronisko naudu, ko emitējušas visas tās MFI, kurām nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), pārskatu sniegšanu veicot atbilstīgi posteņu sarakstam 1. tabulā, kas iekļauta šīs pamatnostādnes II pielikuma 2. daļā.

Mēneša datus sniedz Eiropas Centrālajai bankai kopā ar 3. panta 2. punktā precizēto MFI bilances posteņu statistikas mēneša datu nosūtīšanu. Ja datu nav, NCB atkarībā no iespējas izmanto aplēses vai provizoriskos datus.

Pārskatu sniegšana attiecas uz elektroniskās naudas iestādēm, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, emitējot elektronisko naudu, un tādējādi atbilst MFI definīcijai, kā arī uz elektroniskās naudas iestādēm, kuras nav tādas, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, emitējot elektronisko naudu, un kuras tādējādi neatbilst MFI definīcijai. Pārskatu sniegšanas prasība attiecas arī uz mazajām MFI, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), neatkarīgi no tā, vai tās ir kredītiestādes.

NCB sniedz statistisko informāciju atbilstīgi posteņu sarakstam 2. tabulā, kas ietverta šīs pamatnostādnes II pielikuma 2. daļā. Datus par elektroniskās naudas emitentiem, kuri neatbilst MFI definīcijai un uz kuriem tādēļ neattiecas regulārās BP statistikas pārskatu sniegšanas prasības, sniedz tiktāl, ciktāl NCB var iegūt šādus datus no attiecīgajām uzraudzības iestādēm vai citiem piemērotiem avotiem.

Sērijas sniedz ECB reizi gadā līdz pēdējai darba dienai nākamajā mēnesī pēc atsauces perioda beigām. Ja datu nav, NCB atkarībā no iespējas izmanto aprēķinus vai provizoriskos datus.

6. pants

PŽI un centrālās valdības statistika

NCB vāc statistisko informāciju par PŽI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39). Prasības aptver monetāras saistības pret euro zonas rezidentu ne-monetārām finanšu iestādēm, piemēram – monetāro finanšu iestāžu noguldījumu saistībām tuviem aizstājējiem, un turējumus skaidrā naudā un euro zonas MFI emitētos vērtspapīros. Šos datus NCB sniedz ECB saskaņā ar II pielikuma 3. daļu.

II pielikuma 3. daļā noteiktajā pārskatu sniegšanā NCB ietver arī centrālās valdības monetārās saistības un turējumus skaidrā naudā un euro zonas MFI izdotos vērtspapīros. Pēc de minimis principa par minētajiem posteņiem pārskati netiek sniegti, ja šādi aktīvi un saistības nepastāv vai tie ir nenozīmīgi.

Plūsmu korekcijas datus sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Sērijas sniedz katru mēnesi tādos pašos laikos kā 3. panta 2. punktā noteikts attiecībā uz BP mēneša statistiku.

7. pants

Ārpusbilances posteņi

Ciktāl ir pieejami dati, tostarp tādi, kas iegūti, pamatojoties uz pēc iespējas precīzākām aplēsēm, NCB sniedz turpmāku statistikas informāciju saskaņā ar ārpusbilances posteņu sarakstu, kas iekļauts šīs pamatnostādnes II pielikuma 4. daļā, kā papildinājumu bilances posteņu statistikai, kas norādīta 3. panta 2. punktā, un tikpat bieži un tādos termiņos, kā šo statistiku. ECB, sadarbojoties ar NCB, identificē un reģistrē attiecīgās statistikas informācijas pieejamību un ar to saistītās apkopošanas metodes. Minētajos ārpusbilances posteņos sniedz informāciju, lai apkopotu monetāros rādītājus euro zonā, MFI procentu statistiku un monetārās savienības finanšu kontus, un tai ir augsta prioritāte, ja vien tabulās nav norādīts citādi. Saskaņā ar ECB un NCB vienošanos, par posteņiem, kas attiecas uz MFI parāda vērtspapīru iedalījumu pēc turētāja rezidences, kā norādīts II pielikumā 4. daļas 1. sadaļas 2. tabulā, NCB nav nepieciešams ziņot tad, ja ECB izmanto alternatīvus datu avotus.

Datus par plūsmām var sniegt, ja ir divpusēja vienošanās starp ECB un attiecīgajām NCB. Par plūsmu korekcijām pārskatu sniedz saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Par sērijām pārskatu sniedz reizi mēnesī attiecībā uz II pielikuma 4. daļas 1. un 2. sadaļā minētajiem posteņiem un reizi ceturksnī attiecībā uz II pielikuma 4. daļas 3. sadaļā minētajiem posteņiem, un tādos pašos termiņos kā obligāto mēneša un ceturkšņa MFI bilances statistiku, par kuru pārskatu sniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33).

Ārpusbilances posteņus, kas pieprasīti saskaņā ar šo pantu, sniedz, ievērojot tādus pašus novērtēšanas un grāmatvedības noteikumus, kurus piemēro attiecībā uz datiem, par kuriem pārskatu sniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33).

8. pants

Rezervju bāzes statistika

Pa saistību veidiem iedalītu mēneša statistiku par apkopoto rezervju bāzi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) aprēķina kā mēneša beigu krājumus, izmantojot Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) noteiktās kategorijas. Datus, kas vajadzīgi, lai izveidotu šo statistiku saskaņā ar II pielikuma 5. daļu, iegūst no datiem, ko NCB iesniedz kredītiestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības.

Rezervju bāzes statistiku veido sešas laikrindas, kas attiecas uz kredītiestādēm un ietver datus par mēneša beigu krājumiem, kuri jānosūta ECB katru mēnesi ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) datu apmaiņas sistēmas starpniecību vēlākais līdz NCB iepriekšējai darba dienai pirms rezervju prasību izpildes perioda sākuma. “Mazietekmīgajā” grupā ietilpstošās kredītiestādes katru ceturksni sniedz ziņas NCB par dažiem dalījumiem. Attiecībā uz šīm “mazietekmīgajā” grupā ietilpstošajām kredītiestādēm par trim rezervju prasību izpildes periodiem izmanto vienkāršotu rezervju bāzes statistiku. NCB izmanto “mazietekmīgajā” grupā ietilpstošo kredītiestāžu rezervju bāzes ceturkšņa datus, lai iegūtu mēneša datus, ko pēc to publiskošanas sniedz ECB ar trim datu nosūtījumiem.

Ja pārskatu sniedzošās iestādes pēc rezervju prasību izpildes perioda sākuma pārskata rezervju bāzes un/vai rezervju prasību datus, tas nedrīkst izraisīt rezervju bāzes un rezervju prasību statistikas pārskatīšanu.

9. pants

Makroekonomikas rādītāju statistika

ECB, izmantojot mēneša beigu statistikas informāciju, ko kredītiestādes iesniedz NCB saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), katru mēnesi uzrauga to pašreizējo standartizēto atskaitījumu no rezervju bāzes pareizību, ko kredītiestādes var piemērot savu emitēto parāda vērtspapīru ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem atlikumam. NCB sagatavo nepieciešamos apkopotos rādītājus saskaņā ar II pielikuma 6. daļu un sniedz tos ECB.

Trīs kredītiestāžu laikrindas par mēneša beigu krājumu datiem nosūta ECB katru mēnesi vēlākais līdz NCB iepriekšējai darba dienai pirms rezervju prasību izpildes perioda sākuma.

Šīs sērijas nosūta pat tad, ja saistītie bilances posteņi attiecīgajā dalībvalstī netiek piemēroti.

10. pants

NTF bilances statistika

NCB sniedz ECB atsevišķus bilances posteņu datus par NTF sektoru saskaņā ar II pielikuma 7. daļas 1. un 2. tabulu. ECB lieto šos datus, lai apkopotu gan NTF, gan kredītiestāžu bilances statistiku. Tā kā datus par visu MFI nozari jau sniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), šajā pantā noteiktās prasības attiecas tikai uz NTF. Lai gan dažās dalībvalstīs nelielu skaitu citu iestāžu klasificē kā MFI, šīs iestādes uzskata par nenozīmīgām kvantitatīvā ziņā.

Pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekciju datus, kas minēti II pielikuma 7. daļas 2. tabulā, sniedz saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā atbrīvojumus, kuri piešķirti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 9. panta 2. punktu. Ja uz pārklasificēšanu un pārvērtēšanu attiecas atbrīvojums, ko NCB piešķīrusi NTF saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), NCB par posteņiem, attiecībā uz kuriem var būt ievērojamas pārvērtēšanas korekcijas, sniedz datus ciktāl tas ir iespējams.

Datus sniedz katru ceturksni 28 darbadienu laikā pēc atsauces perioda beigām.

Dati, ko sniedz par NTF bilanci, aptver 100 % šajā sektorā klasificēto iestāžu. Ja faktiskais pārskatu sniegšanas aptvērums ir mazāks par 100 %, jo netiek iekļauti dati par “mazietekmīgo” grupu, NCB ekstrapolē tām saskaņā ar 3. panta 5. punktu iesniegtos datus, lai nodrošinātu 100 % aptvērumu.

Pārskatītie NTF dati ir saskaņoti ar MFI citiem atbilstošajiem ceturkšņa beigu datiem. Ja jaunu vai pārskatītu NTF datu nosūtīšana nozīmē, ka jāveic grozījumi atbilstošā atsauces perioda citos MFI datos, pārsūta arī nepieciešamos grozījumus citos MFI datos.

11. pants

Strukturālie finanšu rādītāji

NCB sniedz datus par citiem strukturālajiem finanšu rādītājiem saskaņā ar II pielikuma 8. daļu.

NCB sniedz datus par rādītājiem, kas noteikti II pielikuma 8. daļā, saskaņā ar tajā izklāstītajiem konceptuālajiem un metodoloģiskajiem noteikumiem. Tiek ievēroti bilances posteņu (BP) statistikas apkopošanai pieņemtie statistikas principi, proti:

i)

datus apkopo, nevis konsolidē;

ii)

rezidences principa piemērošanā ievēro “uzņēmējas valsts pieeju”;

iii)

bilances datus sniedz, ievērojot bruto principu.

Plūsmu korekcijas datus sniedz saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Datus, kas nepieciešami, lai aprēķinātu strukturālos finanšu rādītājus par kredītiestādēm, sniedz katru gadu līdz marta beigām par iepriekšējo gadu. Rādītāju “kredītiestāžu darbinieku skaits”, ja iespējams, sniedz katru gadu līdz maija beigām par iepriekšējo gadu.

Pārskatot sniegtos datus, NCB piemēro šādus vispārējus principus:

a)

veicot regulāros gada datu sūtījumus, papildu visnesenākā gada datiem pēc vajadzības nosūta iepriekšēja gada datus, kas pārskatīti parastā un ārkārtas kārtībā;

b)

datus, kas pārskatīti ārkārtas kārtībā un būtiski uzlabo datu kvalitāti, var nosūtīt gada laikā.

Savāktie dati aptver 100 % iestāžu, kas definētas kā kredītiestādes saskaņā ar 1. pantu Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33). Ja faktiskais pārskatu sniegšanas aptvērums ir mazāks par 100 %, NCB ekstrapolē tām saskaņā ar 3. panta 5. punktu iesniegtos datus, lai nodrošinātu 100 % aptvērumu.

NCB ziņo ECB par jebkādām novirzēm no iepriekš norādītajām definīcijām un noteikumiem, lai varētu uzraudzīt valstī īstenoto praksi. NCB sniedz paskaidrojošas piezīmes, izskaidrojot būtiskas datu pārskatīšanas iemeslus.

12. pants

Konsolidētie banku dati

NCB sniedz konsolidētos banku datus saskaņā ar II pielikuma 9. daļu un ievēro tajā izklāstītos konceptuālos un metodoloģiskos noteikumus, sniedzot minētos datus.

Konsolidētos baku datus sniedz, izmantojot īstermiņa pieeju saskaņā ar Eiropas Banku iestādes izveidotajiem FINREP/COREP pārskatu sniegšanas standartiem.

Lai nodrošinātu maksimāli iespējamo aptvērumu, vāc datus par visām kredītiestādēm, kā tas noteikts valsts tiesību aktos.

Datus pilnībā konsolidē pēc pārrobežu un starpnozaru principa, kurā jēdziens “pārrobežu” attiecas uz vietējo banku filiālēm un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas ārpus vietējā tirgus un kuri ir ietverti datos, kurus sniedz mātes iestāde, un jēdzienā “starpnozaru” ir ietvertas banku filiāles un meitasuzņēmumi, kas ir klasificējami kā citas finanšu iestādes. Apdrošināšanas sabiedrības neietver konsolidācijā.

Konsolidētos banku datus sniedz atsevišķi attiecībā uz:

mazām iekšzemes banku grupām un individuālām kredītiestādēm,

vidējām iekšzemes banku grupām un individuālām kredītiestādēm,

lielām iekšzemes banku grupām un individuālām kredītiestādēm,

ārvalstīs (ārpus Eiropas Savienības) kontrolētiem meitasuzņēmumiem,

ārvalstīs (ārpus Eiropas Savienības) kontrolētām filiālēm,

ārvalstīs (Eiropas Savienībā) kontrolētiem meitasuzņēmumiem,

ārvalstīs (Eiropas Savienībā) kontrolētām filiālēm,

Šā panta nozīmē bankas klasificē kā lielas banku grupas vai individuālas kredītiestādes, ja to aktīvi pārsniedz 0,5 % no Eiropas Savienības banku kopējiem konsolidētiem aktīviem; kā vidējas bankas, ja to aktīvi ir starp 0,5 % un 0,005 % no minētiem kopējiem konsolidētiem aktīviem, un kā mazas bankas, jo to aktīvi ir zem 0,005 % no minētiem kopējiem konsolidētiem aktīviem.

Konsolidētos banku datus sniedz divas reizes gadā. Par gada beigu datiem sniedz pilnu datu kopumu. Šajos gada datos, kurus pirmo reizi iesniedz līdz nākamā gada aprīļa vidum, ietver posteņus, kas II pielikuma 9. daļā apzīmēti ar *. Pilnu datu kopumu par gadu sniedz līdz maija vidum.

Datu kopumu, kurā uzmanība ir pievērsta ierobežotam posteņu klāstam, par jūnija beigu atskaites datumu sniedz līdz tā paša gada oktobra vidum. Sērijas sniedz saskaņā ar II pielikuma 9. daļu.

Sniegto datu pārskatīšanu veic saskaņā ar šādiem vispārējiem principiem:

a)

veicot visus regulāros gada un divu gadu datu sūtījumus, papildu visnesenākā gada datiem pēc vajadzības nosūta iepriekšēja gada datus, kas pārskatīti parastā un ārkārtas kārtībā;

b)

gadījumā, ja ir veikta būtiska pārskatīšana, ECB tiek iesniegtas paskaidrojošās piezīmes.

NCB ziņo ECB par jebkādām novirzēm no iepriekš norādītajām definīcijām un noteikumiem, lai varētu uzraudzīt valstī īstenoto praksi. NCB sniedz paskaidrojošas piezīmes, izskaidrojot būtiskas datu pārskatīšanas iemeslus.

13. pants

Starptautiska konsolidēta banku statistika

(lielo iekšzemes banku grupu sektorālo un reģionālo aizdevumu atspoguļojums)

NCB ziņo par 12. pantā definēto iekšzemes banku iestāžu vietējo lielo banku grupu konsolidētām starptautiskām prasībām, kas iedalītas atbilstoši termiņam, instrumentam, aizņēmēja ģeogrāfiskam reģionam un nozarei, kā ziņots BIS starptautiskā konsolidētā banku statistikā.

Datus sniedz tā, lai tas sakrīt ar starptautiskās konsolidētās banku statistikas apkopoto datu ceturkšņa pārskatu sniegšanu BIS. Datus sniedz ECB saskaņā ar pārskatu sniegšanas shēmu, kuru izmanto, lai nosūtītu apkopotos datus BIS. NCB apkopo attiecīgo banku grupu individuālos pārskatus.

Pārskatu sniegšana attiecas uz tām NCB, kuras sniedz BIS starptautisko konsolidēto banku statistiku un kuru valstis ir mītnes vieta lielajām banku grupām.

NCB sniedz ceturkšņa datus ECB ar ne vairāk kā divu nedēļu laika nobīdi, skaitot no oficiālā BIS pārskatu sniegšanas termiņa iestāšanās.

Sniegto datu pārskatīšanas rezultātus saskaņo ar BIS sniegtajiem datiem.

NCB sniedz ECB par jebkādām novirzēm no šiem noteikumiem, lai varētu uzraudzīt valstī īstenoto praksi. NCB sniedz paskaidrojošas piezīmes, izskaidrojot būtiskas datu pārskatīšanas iemeslus.

14. pants

Dati SVF vajadzībām

Neskarot NCB pienākumus, kas tām likumos noteikti attiecībā uz Starptautisko Valūtas fondu (SVF), NCB var nosūtīt SVF papildu MFI bilances posteņu statistiku ar ECB starpniecību, ievērojot turpmāk norādīto tehnisko kārtību.

MFI bilances posteņus saskaņā ar II pielikuma 10. daļu NCB nosūta ECB ikmēneša regulāro BSI datu nosūtīšanas ietvaros. Datu sūtījumu biežums un termiņi ir tādi paši, kādos veic regulāro BSI datu pārskatu sniegšanu ECB saskaņā ar 3. panta 2. punktu.

15. pants

CFS (izņemot FIS) statistika

NCB sniedz statistikas informāciju par CFS (izņemot FIS) saskaņā ar II pielikuma 11. daļu. Datus nosūta atsevišķi par šādām CFS apakškategorijām: i) VAD; ii) FSK; un iiii) citiem CFS;

Datus saistībā ar CFS nosūta, pamatojoties uz datiem, kas attiecīgajā brīdī pieejami valsts līmenī. Ja faktiskie dati nav pieejami vai tos nav iespējams apstrādāt, iesniedz aplēses par valsti. Ja datiem pamatā esošā saimnieciskā parādība pastāv, bet netiek statistiski apsekota un tāpēc nav iespējams iesniegt aplēses par valsti, NCB var izvēlēties nesniegt šo laikrindu vai sniegt, ka tās trūkst. Tāpēc jebkuras nepaziņotās laikrindas tiek uzskatītas kā “dati, kas pastāv, bet netiek vākti”, un ECB var izdarīt pieņēmumus un veikt aplēses, lai veidotu euro zonas apkopotos rādītājus. Pārskata sniedzēju atsauces grupa ietver visa veida euro zonas dalībvalstīs rezidējošus CFS (izņemot FIS) – iestādes, kuras atrodas minētajā teritorijā, tostarp meitasuzņēmumi mātes uzņēmumiem, kas atrodas ārpus šīs teritorijas, un tādu iestāžu rezidējošas filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus šīs teritorijas.

Sniedz šādus galvenos rādītājus un papildinformāciju:

galvenie rādītāji, kas nosūtāmi, lai veidotu euro zonas apkopotos radītājus – visas euro zonas dalībvalstis nosūta šos detalizētos datus, kad faktiskie dati ir pieejami. Ja par prasītajiem iedalījumiem nav pieejami faktiskie dati vai tie nav pieejami noteiktajā biežumā vai tik savlaicīgi, kā prasīts, vai prasītajos laika intervālos, ja iespējams, iesniedz aplēses,

papildu informācija, kas nosūtāma kā “papildposteņi” – šos datus iesniedz valstis, attiecībā uz kurām šī informācija ir attiecīgajā brīdī pieejama.

Plūsmu korekciju datus var sniegt, ja ir būtiski pārrāvumi krājumos vai ja veikta pārklasificēšana un citas korekcijas. Jo īpaši plūsmu korekciju datus var iesniegt, ciktāl tas iespējams, ja veikta pārklasificēšana EKS 2010 sistēmas īstenošanas kontekstā.

Pārklasificēšanas korekcijas sniedz saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Datus sniedz ECB reizi ceturksnī. CFS statistiku nosūta ECB vēlākais pēdējā kalendārajā dienā trešajā mēnesī pēc atsauces perioda beigām vai iepriekšējā NCB darba dienā, ja mēneša pēdējā kalendārā diena nav NCB darba diena. Konkrētus nosūtīšanas datumus paziņo NCB iepriekš pārskatu sniegšanas kalendāra veidā, ko ECB iesniedz līdz katra gada septembrim.

NCB var būt nepieciešams pārskatīt iepriekšējā ceturksnī nosūtītos datus. Turklāt var pārskatīt arī datus par vēl agrākiem ceturkšņiem.

Piemēro šādus vispārējus principus:

a)

veicot regulāros ceturkšņa datu sūtījumus, papildus datiem par pēdējo ceturksni var nosūtīt tikai datus, kas pārskatīti parastā kārtībā, proti, iepriekšējā ceturksnī nosūtītos datus, kas pārskatīti;

b)

datiem veic tikai ierobežotu ārkārtējo pārskatīšanu, un šādi pārskatītu datu pārskatu sniegšanas datumi atšķiras no regulārās pārskatu sniegšanas datumiem. Vēsturiskos datus, kam veikta nebūtiska kārtējā pārskatīšana, sūta tikai par gadu kopā ar datiem par ceturto ceturksni;

c)

datus, kam veikta ārkārtēja pārskatīšana, kas būtiski uzlabo datu kvalitāti, var sūtīt gada laikā, neievērojot regulāros sagatavošanas ciklus.

Grāmatvedības noteikumi, ko ievēro CFS, sagatavojot savus pārskatus, atbilst valsts tiesību aktos transponētajai Direktīvai 86/635/EEK un jebkādiem citiem piemērojamiem starptautiskiem standartiem. Neskarot dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi, statistikas mērķiem par visiem aktīviem un pasīviem datus sniedz, ievērojot bruto principu. Vērtēšanas metodes ir norādītas pie atbilstošajām kategorijām.

NCB sniedz paskaidrojošas piezīmes ECB saskaņā ar II pielikuma 11. daļas 3. sadaļu. NCB sniedz paskaidrojošās piezīmes, ja dati būtiski pārskatīti.

16. pants

Vērtspapīru emisiju statistika

NCB saskaņā ar II pielikuma 12. daļu sniedz statistikas informāciju par visām iekšzemes un starptautiskām vērtspapīru emisijām, ko emitējuši euro zonas rezidenti jebkurā valūtā.

Datus sniedz ECB reizi mēnesī. Vērtspapīru emisiju statistiku nosūta ECB ne vēlāk kā piecas nedēļas pēc tā mēneša beigām, uz kuru dati attiecas. ECB iepriekš paziņo NCB konkrētus pārskatu sniegšanas datumus pārskatu sniegšanas kalendāra veidā.

NCB sniedz paskaidrojošās piezīmes ECB kā noteikts II pielikuma 12. daļas 3. sadaļā.

17. pants

MFI procentu likmju statistika

MFI procentu likmju (MPL) statistikas nolūkiem NCB sniedz valsts apkopoto mēneša statistisko informāciju par atlikumiem un jauniem darījumiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 1. un 2. papildinājumā. Turklāt NCB sniedz valsts apkopoto mēneša statistisko informāciju, kas attiecas uz jauniem darījumiem, kā noteikts II pielikuma 13. daļā.

Šo statistikas informāciju nosūta saskaņā ar gada kalendāru, ko ECB izveido un paziņo NCB katru gadu līdz septembra beigām.

NCB var piešķirt atbrīvojumus attiecībā gan uz nefinanšu sabiedrībām piemērotām procentu likmēm, gan tām izsniegto nodrošināto/garantēto kredītu darījumu apjomu, 62. – 85. rādītājs, kas ietverti Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma 3. un 4. tabulā. Tos var piešķirt gadījumā, ja atbilstošo pozīciju (37.–54. rādītājs) valsts apkopotais darījumu apjoms, kas aptver visus kredītus, ir mazāks par 10 % no visu viena lieluma kategorijā ietilpstošo kredītu summas valsts apkopotā darījumu apjoma, un ir mazāks par 2 % no vienāda lieluma un vienādas kategorijas procentu likmes darbības sākotnējā perioda euro zonas līmenī. Gadījumā, ja tiek piemēroti atbrīvojumi, minētās robežvērtības katru gadu pārbauda.

Gadījumos, kad izlases veikšanas rezultātā faktiskais MPL pārskatu sniegšanas atspoguļojums ir mazāks par 100 %, NCB izvēlas un uztur piegādāto jaunu darījumu apjomu datu izlasi un veic ekstrapolāciju, lai nodrošinātu 100 % atspoguļojumu, kā precizēts II pielikuma 14. daļā. Ja tiek piešķirti Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) 4. pantā vai šā panta 3. punktā noteiktie atbrīvojumi, katru ceturksni datus no saņemtajiem pārskatiem pārnes uz trūkstošajiem ikmēneša periodiem, piemērojot atbilstošas statistisko aprēķinu metodes, lai ņemtu vērā izmaiņas datos un sezonālās tendences.

NCB var būt nepieciešams pārskatīt iepriekšējā atsauces mēneša vērtības. Datus par periodu pirms iepriekšējā atsauces mēneša arī var pārskatīt, piemēram, kļūdu, pārklasificēšanas, uzlabotu pārskatu sniegšanas procedūru utt. dēļ,

NCB piemēro šādus vispārējus principus:

a)

ja NCB pārskata datus par periodu pirms iepriekšējā atsauces mēneša, tās iesniedz ECB paskaidrojumus;

b)

NCB arī sniedz paskaidrojumus, ja datus būtiski pārskata;

c)

nosūtot pārskatītos datus, NCB ievēro MFI procentu likmju statistikas regulārajai pārskatu sniegšanai noteikto savlaicīgumu. Datus, kas pārskatīti ārkārtējā kārtībā, sniedz, neievērojot mēneša sagatavošanas periodus.

18. pants

Maksājumu statistika

NCB sniedz ECB informāciju par maksājumu statistiku saskaņā ar Regulas (ES) Nr 1409/2013 (ECB/2013/43) III pielikumu un šīs pamatnostādnes II pielikuma 16. daļu. Tas tostarp ietver šādu informāciju:

a)

datus par to, cik ir iestāžu, maksājumu kontu, maksājumu karšu, termināļu, maksājumu sistēmu dalībnieku un atsevišķus bilances posteņus sniedz par visiem Regulas III pielikuma 1., 2., 3. un 6. tabulas posteņiem un II pielikuma 16. daļas 1., 2. un 5. tabulas posteņiem. Par minētajiem krājumu datiem sniedz perioda beigu datus, izņemot par II pielikuma 16. daļas 1. tabulā iekļautajiem posteņiem, par kuriem sniedz “vidējos datus par pēdējo rezerves prasību izpildes periodu”.

b)

par maksājumu darījumu datiem dalījumā pa instrumentu, termināli un/vai sistēmu, kas ietverti Regulas III pielikuma 4., 5. un 7. tabulā un II pielikuma 16. daļas 3., 4., 6. un 7. tabulā, sniedz bruto plūsmas, t. i. perioda kopējos datus.

Sērijas sniedz ECB reizi gadā līdz katra gada maija beigām par iepriekšējo kalendāro gadu. Regulā (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) ietvertos rādītājus sniedz reizi gadā. Papildu datus, kuri ir prasīti II pielikuma 16. daļā, var sniegt reizi mēnesī, ceturksnī vai gadā saskaņā ar attiecīgajā tabulā minēto specifikāciju.

Attiecībā uz šīs pamatnostādnes tabulām un gadījumos, kad faktiskie dati nav pieejami, NCB vai nu pieprasa attiecīgo papildu informāciju no pārskatu sniedzējiem vai izmanto aplēses vai provizoriskos datus. Minēto aplēšu aprēķināšanas metodoloģiju nosaka katra NCB, ņemot vērā īpatnības valstī. Attiecīgos gadījumos NCB sniedz skaidrojošās piezīmes, lai skaidrotu izmantoto pieeju.

Pārskatot sniegtos datus, NCB piemēro šādus vispārējus principus:

a)

veicot regulāros gada datu sūtījumus, papildus visnesenākā perioda datiem pēc vajadzības nosūta iepriekšēja gada datus, kas pārskatīti parastā un ārkārtas kārtībā;

b)

datus, kas pārskatīti ārkārtas kārtībā un būtiski uzlabo datu kvalitāti, var nosūtīt gada laikā.

NCB sniedz paskaidrojošās piezīmes ECB, detalizēti skaidrojot atkāpes no pārskatu sniegšanas prasībām un strukturālos pārrāvumus, tostarp ietekmi uz datiem.

19. pants

IF aktīvu un pasīvu statistika

NCB sniedz statistisko informāciju par IF aktīviem un pasīviem saskaņā ar II pielikuma 17. daļu attiecībā uz katru no šādiem, pēc ieguldījuma rakstura iedalītiem apakšsektoriem – kapitāla fondi, obligāciju fondi, jauktie fondi, nekustamā īpašuma fondi, nodrošinājuma fondi un citi fondi. Katru no minētajiem apakšsektoriem iedala sīkāk atklātajos un slēgtajos fondos, t. i. tos iedala pēc IF veida. Attiecībā uz IF, kas iedalīti pēc ieguldījuma rakstura – tos ieguldījumu fondus, kuri galvenokārt iegulda ieguldījumu fondu akcijās vai daļās (t. i. fondu fondi), klasificē to fondu kategorijā, kuros tie veic galvenos ieguldījumus.

Šīs prasības attiecas uz mēneša beigu un ceturkšņa beigu krājumiem, mēneša un ceturkšņa plūsmas korekcijām, kā arī mēneša informāciju par ieguldījumu fondu akciju/daļu jaunu emisiju/pārdošanu un dzēšanu.

Visu pieprasīto informāciju par mēneša beigu krājumiem un mēneša plūsmas korekcijām sniedz arī par apakšsektoru – biržā tirgotiem fondiem (ETF) kā “fondi kopā” pozīciju “tostarp”.

Ciktāl dati ir pieejami, un ciktāl tas ir iespējams – ceturkšņa beigu krājumus un ceturkšņa plūsmas korekcijas sniedz arī par apakšsektoru – privātā kapitāla fondiem (tostarp riska kapitāla fondiem) kā “fondi kopā” pozīciju “tostarp”.

NCB sniedz ECB atsevišķus datus par pārvērtēšanas korekcijām cenu un valūtas maiņas kursa izmaiņu dēļ un par pārklasificēšanas korekcijām, kā tas norādīts II pielikuma 17. daļā un saskaņā ar IV pielikumu.

Finanšu darījumus un tādējādi veiktās korekcijas atvasina saskaņā ar ESA 2010 un šādu atvasināšanu dēvē par ESA 2010 metodi. NCB saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) var novirzīties no ESA 2010 valstī īstenotas atšķirīgas prakses dēļ. Ja ir pieejama krājumu informācija par katru vērtspapīru atsevišķi (s-b-s), pārvērtēšanas korekcijas var atvasināt saskaņā ar Eurosistēmas kopējo metodi, tas ir, IV pielikuma 4. daļā minēto plūsmu atvasināšanas metodi.

Ja IF, MFI un/vai CFS saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) I pielikumu sniegtie dati par uzrādītāja akcijām ir nepilnīgi vai nav vēl pieejami, NCB sniedz datus par uzrādītāja akcijām, pamatojoties uz iespējami precīzām aplēsēm, atsaucoties uz II pielikuma 17. daļas 1. tabulā norādīto ģeogrāfisko un nozaru iedalījumu.

Ciktāl dati ir pieejami un ciktāl tas ir iespējams un nav nenozīmīgi, NCB sniedz atsevišķu informāciju par partnersektoru apdrošināšanas sabiedrībām un pensiju fondiem reizi ceturksnī saskaņā ar II pielikuma 17. daļas 1. tabulu.

Mēneša beigu krājumu un mēneša plūsmas korekcijas tiek prasītas par ETF dalījumā pa sintētiskām un fiziski pastāvošām ETF līdzko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) nāk klajā ar piemērotu minēta dalījuma definīciju. ECB regulāri pārbauda, vai minētā definīcija ir pieejama un attiecīgā gadījumā izdod nepieciešamās pārskatu sniegšanas shēmas.

NCB sniedz ECB mēneša un ceturkšņa IF datus līdz darba dienas beigām 28. darba dienā pēc tā mēneša/ceturkšņa beigām, uz kuru dati attiecas.

Mēneša un ceturkšņa datu pārskatīšanai piemēro šādus vispārējus noteikumus:

a)

pārskatīšanu veic tā, lai mēneša un ceturkšņa dati atbilst cits citam;

b)

regulārajos sagatavošanas periodos, tas ir, no 28. darba dienas pēc atsauces mēneša/ceturkšņa beigām, līdz dienai, kad dati tiek izplatīti atpakaļ NCB, NCB var pārskatīt datus, kas attiecas uz iepriekšējo atsauces ceturksni, uz diviem mēnešiem pirms šā ceturkšņa un līdz mēnešiem pēc iepriekšējā atsauces ceturkšņa,

c)

ārpus regulārajiem sagatavošanas periodiem NCB var arī pārskatīt datus, kas attiecas uz atsauces periodiem, kuri ir pirms diviem mēnešiem pirms atsauces ceturkšņa, tostarp, kļūdu, pārklasificēšanas vai uzlabotu pārskatu sniegšanas procedūru rezultātā.

Lai nodrošinātu euro zonas IF statistikas kvalitāti gadījumos, kad NCB piešķir atbrīvojumus mazākajiem IF saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 8. panta 1. punktu, tad tie ekstrapolē līdz 100 % atspoguļojumam par šīm IF, apkopjot mēneša un ceturkšņa IF datus, kas ir sniegti ECB.

NCB var izraudzīties procedūru, lai ekstrapolētu aptvērumu līdz 100 %, ja tā atbilst šādiem obligātajiem standartiem:

a)

par iztrūkstošo iedalījumu datiem aplēses veic, piemērojot koeficientu, kura pamatā ir atbilstošais ieguldījumu fondu apakšsektors, piemēram, ja atklātie fondi ietilpst “maznozīmīgajā” grupā un tiek vākti dati vienīgi par emitētajām ieguldījumu fondu akcijām/daļām, iztrūkstošos iedalījumus atvasina, piemērojot atklāto akciju fondu kategorijas struktūru,

b)

netiek pilnībā izslēgts neviens ieguldījumu fondu apakšsektors (piemēram, atklātie nekustamā īpašuma fondi, slēgtie nekustamā īpašuma fondi utt.).

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 8. panta 2. punktu atbrīvojumus var piešķirt tiem IF, kas valsts grāmatvedības noteikumu dēļ savus aktīvus novērtē retāk nekā reizi ceturksnī. Neskatoties uz šādām atkāpēm IF mēneša un ceturkšņa dati, ko NCB sniedz ECB, vienmēr ietver datus, kas attiecas uz šiem IF.

NCB atvasina IF apakšsektora apkopotos ceturkšņa aktīvu un pasīvu datus saskaņā ar II pielikuma 17. daļā iekļauto 1. tabulu šādi:

a)

par vērtspapīriem ar publiski pieejamiem identifikācijas kodiem NCB konstatē, vai informācija, kas iesniegta par katru vērtspapīru, atbilst informācijai, kas atvasināta no centralizētas vērtspapīru datubāzes (CSDB). Informāciju par katru vērtspapīru, kura atbilstība ir novērtēta, izmanto, lai apkopotu aktīvu un pasīvu vērtību euro valūtā un iegūtu nepieciešamos iedalījumus par katru atsevišķu IF vērtspapīru. Ja CSDB nav pieejami vērtspapīru identifikatori vai informācija, kas nepieciešama, lai apkopotu aktīvus un pasīvus atbilstoši II pielikuma 17. daļas 1. tabulai, nav iegūstami no CSDB, NCB veic aplēses par trūkstošajiem datiem. NCB var arī vākt informāciju par katru vērtspapīru atsevišķi attiecībā uz vērtspapīriem, kam nav publiski pieejami identifikācijas kodu, izmantojot NCB iekšējos vērtspapīru identifikatorus.

b)

NCB apkopo saskaņā ar a) apakšpunktu atvasinātos datus par vērtspapīriem un pievieno tos informācijai, kas sniegta par vērtspapīriem bez publiski pieejamiem identifikācijas kodiem, lai izveidotu apkopotos rādītājus par: i) parāda vērtspapīriem, kas iedalīti pēc atmaksas termiņa, valūtas un darījuma partnera; ii) kapitāla un ieguldījumu fonda akcijām, kas iedalīti pa instrumentiem nu darījuma partneriem, un iii) kopējām emitētām IF akcijām/daļām.

c)

NCB atvasina nepieciešamo statistisko informāciju par IF aktīviem un pasīviem, pievienojot datus par vērtspapīriem, kas atvasināti saskaņā ar b) apakšpunktu, un par aktīviem un pasīviem, kas nav vērtspapīri, kas savākti no rezidējošiem atsevišķiem IF.

d)

NCB apkopo visu dalībvalstī rezidējošo un vienam apakšsektoram piederošo IF aktīvus un pasīvus.

Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja NCB vāc IF aktīvu un pasīvu mēneša datus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 5. panta 2. punktu.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu NCB vāc datus par emitētajām IF akcijām/daļām par katru mēnesi. Par atsauces mēnešiem, kas nav ceturkšņa pēdējie mēneši, NCB aprēķina mēneša datus par IF aktīviem un pasīviem, izņemot par emitētajām ieguldījumu fondu akcijām/daļām, pamatojoties un savāktajiem mēneša un ceturkšņa datiem, ja vien dati netiek vākti par katru mēnesi kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 5. panta 2. punktā.

Ja iespējams, NCB veic aplēses atsevišķu fondu līmenī. NCB var arī veikt aplēses pa IF apakšsektoriem vai lūgt ECB veikt aplēses. Pēdējā no šiem gadījumiem ECB var pieprasīt papildu informāciju, piemēram, datus par katru fondu vai par katru vērtspapīru.

Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) noteiktos vērtēšanas un/vai grāmatvedības noteikumus piemēro arī gadījumos, kad NCB sniedz IF datus ECB. Tomēr posteņiem, uz kuriem attiecas uzkrātie procenti, piemēro šādus noteikumus:

a)

“parāda vērtspapīri” ietver uzkrātos procentus;

b)

“prasības no noguldījumiem un kredītiem” un “saņemtie noguldījumi un kredīti” neietver uzkrātos procentus, ko iegrāmato postenī “pārējie aktīvi/pasīvi”.

NCB sniedz paskaidrojošas piezīmes, izskaidrojot būtiskas datu pārskatīšanas iemeslus. Turklāt NCB sniedz ECB paskaidrojumus par pārkvalifikācijas korekcijām. NCB arī sniedz paskaidrojumus par 19. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 4. panta 3. punktu NCB var ļaut IF sniegt datus par to aktīviem un pasīviem kā grupai, ja tādējādi iegūst rezultātus, kas ir līdzīgi datiem, kuri sniegti par katru fondu. IF, kas sniedz datus kā grupa, ietilpst vienā un tajā pašā apakšsektorā, piemēram, slēgtie nekustamā īpašuma fondi vai atklātie nekustamā īpašuma fondi.

20. pants

Statistika par FIS aktīviem un pasīviem

NCB vāc un sniedz atsevišķu apkopotu statistikas informāciju par FIS aktīviem un pasīviem saskaņā ar II pielikuma 18. daļu. Datus iesniedz par šādām četrām apakškategorijām: a) FIS, kas iesaistītas tradicionālajā vērtspapīrošanā; b) FIS, kas iesaistītas sintētiskajā vērtspapīrošanā; c) FIS, kas iesaistītas ar apdrošināšanu saistītā vērtspapīrošanā un d) citas FIS.

Šīs prasības attiecas uz reizi ceturksnī sniegtiem datiem par nenomaksātajām summām, finanšu darījumiem un norakstīšanu/samazināšanu.

NCB prasītos datus par norakstīšanu/samazināšanu var sniegt ECB, ciktāl tas ir iespējams.

NCB reizi ceturksnī sniedz ECB datus par FIS nenomaksātajām summām, finanšu darījumiem un norakstīšanu/samazināšanu līdz 28. darba dienas beigām pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru dati attiecas.

Ceturkšņa datu pārskatīšanai piemēro šādus vispārējus noteikumus:

a)

regulārajos sagatavošanas periodos, tas ir, no 28. darba dienas pēc atsauces ceturkšņa beigām, līdz dienai, kas ir pirms dienas, kad dati tiek izplatīti atpakaļ NCB, NCB var pārskatīt datus, kuri attiecas uz iepriekšējo atsauces ceturksni;

b)

ārpus regulārajiem sagatavošanas periodiem NCB var arī pārskatīt datus, kas attiecas uz atsauces periodiem, kuri ir pirms atsauces ceturkšņa, tostarp kļūdu, pārklasificēšanas vai uzlabotu pārskatu sniegšanas procedūru gadījumā;

c)

ja nepieciešams, atbilstoši a) un b) punktam FIS statistikā iekļauj saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) sniegtos pārskatītos datus par kredītiem, ko sniegušas un apkalpo euro zonas MFI.

Lai ievērotu statistikas pārskatu sniegšanas prasības, no kurām FIS ir atbrīvotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu, NCB pēc apspriešanās ar ECB izlemj, kura būtu vispiemērotākā datu apkopošanas metode par FIS aktīviem un pasīviem, atkarībā no attiecīgo tirgu organizācijas un citas vajadzīgās statistikas, publiskās un pārraudzības informācijas pieejamības.

Ja NCB datus par FIS aktīviem un pasīviem iegūst no citiem statistikas datu avotiem – no tādiem publiskiem avotiem kā pirmspārdošanas ziņojumi vai ieguldītāju ziņojumi, vai arī no uzraudzības datu avotiem, piemēro turpmāk norādītos datu kvalitātes standartus.

Uz datiem, kuri šīs pamatnostādnes II pielikuma 18. daļā ir norādīti kā pamatsērijas, attiecas augsti kvalitātes standarti, kas pielīdzināmi datiem, kurus FIS sniedz tieši saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) I pielikumu. Datus, kuri šīs pamatnostādnes II pielikuma 18. daļā ir norādīti kā pamatsērijās neietilpstoši dati, var aprēķināt, piemērojot mazāk striktus kvalitātes standartus, piemēram, izmantojot interpolāciju un ekstrapolāciju gadījumos, ja datus iegūst no publiskiem vai uzraudzības avotiem retāk kā reizi ceturksnī un ar savlaicīgumu, kas pārsniedz 28. darba dienu pēc atskaites perioda beigām.

Ja datus nesaņem tieši no FIS saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu, NCB uzrauga datu kvalitāti, pamatojoties uz informāciju, kas ir pieejama no gada finanšu pārskatiem. Kvalitātes pārbaužu rezultātus ik gadu līdz septembra beigām vai pēc iespējas agrāk pēc šā termiņa NCB nosūta ECB atbilstoši FIS rezidences dalībvalstī piemērotajai juridiskajai praksei. Ja kontrolpārbaudēs, salīdzinot ik ceturksni iegūtos datus ar datiem gada finanšu pārskatos, atklājas, ka nav ievēroti augsti kvalitātes standarti, NCB veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu datu atbilstību vajadzīgajam kvalitātes līmenim, ieskaitot iespējamu tiešu datu vākšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40).

Ja NCB datus par FIS aktīviem un pasīviem saņem no uzraudzības datu avotiem, NCB nodrošina, lai šie avoti būtu pienācīgi saskaņoti ar FIS pārskatu sniegšanas prasībās noteiktajiem statistikas jēdzieniem un definīcijām. Tas pats attiecas uz datiem, ko iegūst no citiem statistikas datu avotiem.

Ja datus par FIS parāda vērtspapīru emisiju iegūst no CSDB vai citas vērtspapīru datubāzes, NCB katru gadu veic datu aptvēruma un kvalitātes uzraudzību. Kvalitātes pārbaužu rezultātus NCB nosūta ECB katru gadu līdz februāra beigām, par atsauces datiem izmantojot iepriekšējā gada decembra beigu datus. Ja atspoguļojuma un kvalitātes rādītāji liecina, ka nav ievēroti noteiktie augstas kvalitātes standarti, NCB veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību vajadzīgajiem kvalitātes standartiem, ieskaitot iespējamu tiešu datu vākšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40).

Katra NCB apmainās ar datiem par vērtspapīrotiem aizdevumiem, ko vietējās MFI sniegušas un kurus apkalpojušas par labu citā euro zonas dalībvalstī rezidējošiem FIS, apkopojot apkalpotos aizdevumus atsevišķi par katru dalībvalsti, kurā FIS rezidē, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 6. pantu un šīs pamatnostādnes II pielikuma 18. daļas 3. tabulu.

ECB saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par konfidenciālu datu aizsardzību nodrošina tehniskas iespējas šādai pārrobežu informācijas apmaiņai. NCB šo informāciju nosūta ECB līdz 23. darba dienai pēc tā ceturkšņa beigām, uz ko šie dati attiecas. ECB šos datus pārsūta tālāk attiecīgajām NCB 24. darba dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz ko šie dati attiecas.

NCB, kuras ir iesaistītas datu apmaiņā par notiekošu vērtspapīrošanu, abpusēji noskaidro jebkurus radušos jautājumus un precizē koordinācijas pasākumus, un, ja vajadzīgs, apmainās ar attiecīgo informāciju. Ja notiek jauni vērtspapīrošanas darījumi, attiecīgā NCB var lūgt ECB pildīt koordinatora pienākumus.

Tā vietā, lai tieši vāktu šos datus no FIS, iepriekš minēto pienākumu izpildīšana ļauj NCB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, izmantojot no MFI savāktos datus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 6. pantam, apkopot daļu no FIS datiem saistībā ar nenomaksātajām summām un finanšu darījumiem, kuri attiecas uz euro zonas MFI izsniegtiem vērtspapīrotiem aizdevumiem, ko MFI turpina apkalpot.

Ja NCB apkopo datus par FIS aktīviem un pasīviem tieši no pašām FIS un, attiecīgajos gadījumos, pamatojoties uz datiem, ko sniedz MFI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), un piešķir atkāpes FIS saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, NCB veic ekstrapolēšanu līdz 100 % aptvērumam attiecībā uz visām FIS, apkopojot ceturkšņa datus par FIS aktīviem un pasīviem, kas sniegti ECB par nenomaksātajām summām, finanšu darījumiem un norakstīšanu/samazināšanu.

Ja NCB datus par FIS aktīviem un pasīviem apkopo no citiem statistikas, publiskajiem un/vai uzraudzības avotiem, tās savu datu apkopojuma pamatā var ņemt FIS izlasi, ja šīs FIS veido vismaz 95 % no FIS atsauces pārskatu sniedzēju grupas aktīvu kopējām nenomaksātajām summām attiecīgajā dalībvalstī, kā atspoguļots FIS sarakstā. NCB veic ekstrapolāciju līdz 100 % aptvērumam, apkopojot ceturkšņa datus par FIS aktīviem un pasīviem, kas sniegti ECB par nenomaksātajām summām, finanšu darījumiem un norakstīšanu/samazināšanu.

NCB sniedz paskaidrojošās piezīmes ECB, kurās norāda būtiskas datu pārskatīšanas iemeslus, kā arī tādu pārskatīšanu iemeslus, kas veiktas saskaņā ar 20. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

21. pants

Statistika par MFI aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām atbilstoši darbības nozarei

NCB sniedz ECB datus, ja tie ir pieejami, par aizdevumiem, ko MFI izsniegušas iekšzemes nefinanšu sabiedrībām, un aizdevumiem, ko MFI izsniegušas citu euro zonas dalībvalstu nefinanšu sabiedrībām, kas iedalīti atkarībā no darbības nozares atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskajai klasifikācijai Savienībā (NACE 2. red.), saskaņā ar II pielikuma 19. daļu.

NCB sniedz ECB ceturkšņa datus līdz darba dienas beigām 28. darba dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru dati attiecas.

NCB sniedz pārskatītus datus saskaņā ar šādiem principiem:

a)

papildus katram regulārajam datu sūtījumam nosūta pārskatītos datus par iepriekšējiem atsauces periodiem, ja tas nepieciešams;

b)

ārkārtēji pārskatītus datus, kas būtiski uzlabo datu kvalitāti, var nosūtīt, tiklīdz tie ir pieejami.

NCB paziņo ECB būtiskus grozījumus nacionālajās definīcijās un klasifikācijās, kas tiek lietotas, un attiecīgos gadījumos iesniedz paskaidrojošās piezīmes par būtiskas datu pārskatīšanas iemesliem. Papildus tam NCB sniedz informāciju par nozīmīgām MFI sektorā veiktām pārklasificēšanām un, ja dati ir pieejami, par nozīmīgām nefinanšu sabiedrību pārklasificēšanām nosūtītajos NACE 2. red. dalījumos.

22. pants

MFI kredītlīniju statistika

NCB vāc un sniedz apkopotu statistikas informāciju par MFI kredītlīnijām, kas piešķirtas iekšzemes rezidentiem, un par MFI kredītlīnijām, kas piešķirtas citiem euro zonas ārvalstu rezidentiem, dalījumā pēc institucionālā sektora atbilstoši II pielikuma 20. daļai.

MFI kredītlīnijām ir tā pati nozīme kā jēdzienam “neizmantotās kredītiespējas”, kuras klasificē kā “vidēja riska”, “vidēja/zema riska” un “zema riska”, kā tas noteikts Regulā (ES) Nr 575/2013. NCB piemēro minēto definīciju ciktāl iespējams, un ikreiz, kad attiecībā uz kredītlīnijām tiek piemērota atšķirīga valstī lietota definīcija, var sniegt datus, izmantojot valstī piemēroto definīciju, bet NCB cenšas saskaņot MFI kredītlīniju datu apkopošanu, lai ilgtermiņā veicinātu pārrobežu salīdzināmību.

NCB aprēķina nozaru dalījumus un nosūta tos ECB. Ja minētie nozaru dalījumi valsts līmenī netiek vākti, NCB var vai nu pieprasīt attiecīgo papildu informāciju no pārskatu sniedzējiem vai arī veikt aplēses par nozaru dalījumiem, izmantojot informāciju, kas valsts līmenī pieejama no citiem avotiem.

Ciktāl iespējams, NCB sniedz ECB datus par statistikas pārklasificēšanu.

NCB sniedz ECB datus reizi ceturksnī. Datus par ceturkšņa nenomaksātajām summām un pārklasificēšanas korekcijām nosūta ECB līdz 28. darba dienas beigām pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru dati attiecas.

NCB sniedz pārskatītus datus saskaņā ar šādiem principiem:

a)

papildus katram regulārajam datu sūtījumam nosūta pārskatītos datus par iepriekšējo atsauces ceturksni, ja tas nepieciešams;

b)

ārkārtēji pārskatītus datus, kas būtiski uzlabo datu kvalitāti, var nosūtīt, tiklīdz tie ir pieejami.

NCB sniedz paskaidrojošas piezīmes ECB, izklāstot būtiskas datu pārskatīšanas iemeslus.

23. pants

Statistika par CDP aktīviem un pasīviem

NCB vāc un sniedz atsevišķu apkopotu statistikas informāciju par CDP aktīviem un pasīviem saskaņā ar II pielikuma 21. daļu.

Statistikas pārskatu sniegšanas nolūkos CDP ir tās struktūras, kuras EVTI ir atzinusi par centrāliem darījuma partneriem un kuras ir “citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus” (S.125) vai “finanšu palīgsabiedrības” (S.126) atbilstoši ESA 2010 23 nodaļā noteiktajai institucionālo sektoru klasifikācijai.

Šī statistikas pārskatu sniegšana neietver tos EVTI identificētos CDP, kurus atbilstoši ESA 2010 klasificē kā piekrītošus “monetārās finanšu iestādes (MFI)” institucionālajam sektoram.

NCB obligāti sniedz ECB datus, ievērojot šādas robežvērtības:

a)

attiecībā uz ailēm, kas saistītas ar atpirkšanas līgumiem un kuras II pielikuma 21. daļā ir atzīmētas ar burtu “R”, pārskatu sniegšana ir obligāta, ja jebkurai no šīm ailēm bilances atlikums pārsniedz EUR 10 miljardus, izņemot tās ailes, kuras attiecas uz savstarpējām pozīcijām ar MFI.

Ja vienā vai vairākās “R” ailēs ir sasniegta robežvērtība, datus sniedz par visām “R” ailēm, neatkarīgi no tā, kāda ir viņu faktiskā bilances vērtība;

b)

attiecībā uz ailēm, kas nav saistītas ar atpirkšanas līgumiem un kuras II pielikuma 21. daļā ir atzīmētas ar burtiem “NR”, pārskatu sniegšana ir obligāta vai nu tad, ja tas tiek prasīts saskaņā ar a) apakšpunktu, vai tad, ja jebkurai no šīm ailēm bilances atlikums pārsniedz EUR 10 miljardus.

Ja vienā vai vairākās “NR” ailēs ir sasniegta robežvērtība, datus sniedz par visām “NR” ailēm, neatkarīgi no tā, kāda ir viņu faktiskā bilances vērtība.

Ja nav sasniegta ne a), ne b) apakšpunktā noteiktā robežvērtība, NCB brīvprātīgi sniedz ECB datus par CDP bilancēm. Ja NCB izvēlas nesniegt pārskatus brīvprātīgi, tās vismaz reizi gadā veic uzraudzību par to, vai šīs robežvērtības nav sasniegtas.

NCB sniedz datus ECB reizi ceturksnī. Ceturkšņa nenomaksāto summu un pārklasificēšanas korekciju datus nosūta ECB līdz 28. darba dienas beigām pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru dati attiecas.

NCB sniedz pārskatītus datus saskaņā ar šādiem principiem:

a)

papildus katram regulārajam datu sūtījumam nosūta pārskatītos datus par iepriekšējo atsauces ceturksni, ja tas nepieciešams;

b)

ārkārtēji pārskatītus datus, kas būtiski uzlabo datu kvalitāti, var nosūtīt, tiklīdz tie ir pieejami.

NCB sniedz paskaidrojošas piezīmes ECB, izklāstot būtiskas datu pārskatīšanas iemeslus.

24. pants

Datu reģistrēšana par institucionālajām vienībām, kuras ir atbilstošas statistikas vajadzībām

NCB paziņo un uztur visus atsauču datus, kas raksturo attiecīgi institucionālas vai juridiskas vienības un ir nepieciešamas statistikas nolūkiem, izmantojot Iestāžu un filiāļu datubāzes reģistru (RIAD) – centrālu repozitoriju, kas satur raksturlielumus par atsevišķām organizatoriskām vienībām, kā arī dažāda veida to savstarpējām attiecībām, kas inter alia, ļauj atvasināt grupu struktūras atkarībā no dažādām definīcijām.

RIAD dod iespēju apstrādāt informāciju par atsevišķu raksturlielumu, ko sniedzis vairāk nekā viens avots. Atbilstošos gadījumos NCB attiecīgi ir jāvienojas par īpašo metodi, ko piemēro RIAD, lai atvasinātu atsauces datu “autoritatīvo” versiju no vairākiem valsts datu avotu “kandidātiem”.

Īpašās datu sniegšanas prasības attiecībā uz individuāliem (finanšu) sabiedrību kopumiem ir izklāstītas 25. pantā un V pielikumā.

Visas RIAD reģistrētās organizatoriskās vienības var ietvert vairākus identifikatorus. NCB atbild par to, lai piešķirtu un pārvaldītu galveno identifikatoru, kuru dēvē par RIAD kodu, līdz ar to nodrošinot datu viennozīmīgu apmaiņu starp RIAD un jebkurām citām (vietējām) sūtītāj-/saņēmējsistēmām.

Ar RIAD var arī atsevišķām struktūrām piešķirt jebkurus valsts vai pārvalstiskus kodus (aizstājvārdus), kuriem būtu ieteicams atbilst izstrādātiem standartiem.

Nolūka pārvaldīt struktūras atsauces datus, vispirms NCB izveido minētos datus RIAD. Pēc tam NCB pārvalda visas demogrāfiskās izmaiņas, tādas kā darbības sākums, individuālo raksturlielumu aktualizācija un pat struktūras slēgšana, ziņojot jauno raksturlielumu vērtību un/vai pielāgojot vērtību darbības diapazonu. (Faktiska dzēšana tiek paredzēta vienīgi izņēmuma gadījumos, kad struktūra ir iekļauta kļūdaini).

NCB ir nepieciešams sniegt aprakstu par struktūru apvienošanās gadījumiem (vai pretējā gadījumā – par sadalīšanās gadījumiem), sniedzot pilnu ar to saistītu korporatīvo darbību kopumu, tostarp vienas vai vairāku struktūru slēgšanu, izmaiņas un/vai izveidošanu.

Par izmaiņām EKS sektorā, piemēram, kādas struktūras pārlikšanu no MFI saraksta uz IF sarakstu, ziņo, veicot vērtības un darbības diapazona atjaunināšanu raksturlielumā “EKS sektors”.

Pirms atjauninājumu nosūtīšanas ECB NCB veic datu pārbaudes, kas atbilst attiecīgajām datu apmaiņas specifikācijām. Ja tiek izmantotas datu ievades procedūras, NCB uztur atbilstošus kontroles mehānismus, lai samazinātu darbības kļūdas un nodrošinātu ar RIAD starpniecības sniegto atjauninājumu precizitāti un atbilstību.

Ja RIAD nestrādā, NCB nosūta atjauninājumus, izmantojot šādu e-pasta adresi – RIAD-Support@ecb.europa.eu.

NCB var izmantot savu nacionālo apzīmējumu kopumu, ja tās izmanto latīņu alfabētu. Tās izmanto Unicode (UTF-8), lai pareizi atveidotu visus īpašo apzīmējumu kopumus, saņemot no ECB informāciju ar RIAD starpniecību.

Saņemot atjauninājumus, ECB nekavējoties veic pārbaudes, lai apstiprinātu sniegtās informācijas oficiālo precizitāti un iekšējo atbilstību.

ECB nekavējoties nosūta atpakaļ NCB: a) saņemšanas apstiprinājumu, kurā iekļauta apkopojoša informācija par atjauninājumiem, kas ir veiksmīgi apstrādāti un iekļauti attiecīgajā datu kopumā, un/vai b) kļūdas apstiprinājumu, kurā iekļauta detalizēta informācija par atjauninājumiem un neveiksmīgajām datu pārbaudēm.

Saņemot kļūdas apstiprinājumu, NCB rīkojas, lai nosūtītu izlabotu informāciju. Ja pareiza informācija ir atkarīga no atjauninājumiem, ko citas NCB nosūtījušas pēdējā laikā un kas nav pieejama ECB interneta vietnē, NCB nosūta ECB pieprasītās informācijas konkrētas detaļas.

NCB nosaka konfidencialitātes statusu katram rādītājam, kas raksturo organizatorisko vienību, izvēloties vienu no trīs iepriekš definētām vērtībām: “F” nozīmē brīvs, t. i. – bez konfidencialitātes; “N” nozīmē, ka datu raksturlielumu var izpaust vienīgi izmantošanai ECBS un tādās saistītās iestādēs, ar kurām ir noslēgta vienošanās, t. i., tie nav paredzēti izpaušanai trešām personām; vai “C”, kas nozīmē, ka statistikas informācija ir konfidenciāla.

25. pants

Statistikas vajadzībām uzturētie finanšu iestāžu saraksti

Lai nodrošinātu to, ka tiek izveidots un uzturēts Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 4. pantā minētais MFI saraksts statistikas vajadzībām, V pielikuma 1. un 2. daļā minētos mainīgos lielumus ir nepieciešams vākt RIAD, to veicot noteiktos intervālos. NCB bez kavēšanās sniedz jebkurus šo mainīgo lielumu atjauninājumus, jo īpaši tad, ja iestāde pievienojas MFI sektoram, piemēram, MFI tiek nodibināta apvienošanās rezultātā, jaunas juridiskās personas tiek nodibinātas, sadalot esošu MFI, tiek nodibināta jauna MFI vai bijušās ne-MFI statusā tiek ieviestas tādas pārmaiņas, ka tā kļūst par MFI; vai ja esoša MFI aiziet no MFI sektora, t. i., ja MFI iesaistīta apvienošanās darījumā, MFI nopērk cita iestāde, MFI tiek sadalīta atsevišķās juridiskās personās, MFI statusā tiek ieviestas pārmaiņas, kuru rezultātā tā kļūst par ne-MFI, vai MFI tiek likvidētas.

Pastāvīgi atjaunināti atsauces dati RIAD dod iespēju uzturēt MFI oficiālo sarakstu, kas balstīts uz institucionālā sektora klasifikāciju, darbības statusu un citām iestādes pazīmēm. Šajā sakarā īpašu uzmanību var vērst uz tiem gadījumiem, kad MFI sarakstā iekļauta iestāde ir ierobežota veikt savas finanšu starpniecības darbības, piemēram, pieņemt noguldījumu vai izsniegt aizdevumus, jo īpaši pirms tās likvidācijas un/vai izslēgšanas no MFI sektora. Lai dotu iespēju cieši uzraudzīt saskaņotību ar MFI klasifikāciju valstī, ECB var periodiski lūgt papildu informāciju no attiecīgās NCB.

Lai nodrošinātu to, ka tiek izveidots un uzturēts Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 3. pantā minētais IF saraksts statistikas vajadzībām, V pielikuma 1. un 2. daļā minētos mainīgos lielumus ir nepieciešams vākt RIAD, to veicot noteiktos intervālos. NCB sniedz jebkurus minēto mainīgo lielumu atjauninājumus, jo īpaši gadījumos, kad iestāde pievienojas IF grupai vai kad esošs IF atstāj IF grupu.

Lai nodrošinātu to, ka tiek izveidots un uzturēts Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 3. pantā minētais FIS saraksts statistikas vajadzībām, V pielikuma 1. un 2. daļā minētos mainīgos lielumus ir nepieciešams vākt RIAD, to veicot noteiktos intervālos. NCB sniedz jebkurus minēto mainīgo lielumu atjauninājumus, jo īpaši gadījumos, kad iestāde pievienojas FIS grupai vai to atstāj.

Lai nodrošinātu to, ka tiek izveidots un uzturēts Regulas (ES) Nr. 1409/2023 (ECB/2013/43) 5. pantā minētais maksājumu statistikai atbilstošo iestāžu (PSRI) saraksts statistikas vajadzībām, V pielikuma 1. daļā minētos mainīgos lielumus ir nepieciešams vākt RIAD, to veicot noteiktos intervālos. NCB sniedz jebkurus minēto mainīgo lielumu atjauninājumus, jo īpaši gadījumos, kad iestāde pievienojas PSRI grupai vai to atstāj.

NCB, ja iespējams, nosūta ECB attiecībā uz MFI norādīto mainīgo lielumu atjauninājumus, tiklīdz kā notiek izmaiņas MFI sektorā vai esošo MFI raksturlielumos. Ja tas nav iespējams, NCB sniedz rakstisku paskaidrojumu par laika nobīdi starp brīdi, kad notika izmaiņas, un to paziņošanu ECB.

NCB nosūta ECB attiecībā uz IF norādīto mainīgo lielumu atjauninājumus vismaz reizi ceturksnī, ievērojot divu mēnešu savlaicīgumu pēc atsauces datuma. Tomēr aktīvu neto vērtības mainīgo lielumu par visiem ieguldījumu fondiem atjaunina vienu reizi gadā ar lielākais divu mēnešu laika nobīdi pēc atsauces datuma, kas ir decembra beigas.

NCB nosūta ECB attiecībā uz FIS norādīto mainīgo lielumu atjauninājumus vismaz reizi ceturksnī – 14 darba dienu laikā pēc atsauces datuma.

NCB nosūta ECB attiecībā uz PSRI norādītos gada beigu datus, ievērojot trīs mēnešu savlaicīgumu pēc atsauces datuma.

Katru ECB darba dienu līdz pulksten 18:00 pēc Viduseiropas laika ECB dara MFI datu kopuma kopiju pieejamu ECB tīmekļa vietnē. Vienlaikus ar MFI saraksta publicēšanu savā tīmekļa vietnē ECB nosūta to NCB ar RIAD starpniecību. Vienlaikus ECB publicē MFI grupā iestrādāto izmaiņu sarakstu un izplata to katru ECB darba dienu visām NCB. Ar minēto izplatīšanu tiek sniegta pilnīga informācija par katru no šādām NCB sniegtajām izmaiņām: a) jaunas MFI un b) izslēgtas MFI.

Katra kalendārā mēneša pēdējā ECB darba dienā līdz pulksten 18.00 pēc Viduseiropas laika ECB izveido MFI datu kopuma kopiju kopā ar tā paša datuma mainīgo lielumu “rezerve” no Monetārās politikas atbilstošo darījumu partneru datu kopuma, norādot, vai uz kredītiestādēm, kas ir euro zonas rezidenti, attiecas prasība par obligātajām rezervēm vai nē. Tad ECB publicē savā tīmekļa vietnē to MFI un iestāžu sarakstu, uz kurām attiecas prasības par obligātajām rezervēm.

Līdz pulksten 18.00 pēc Viduseiropas laika ceturtajā darba dienā pēc tam, kad pienācis termiņš atjaunojumu nosūtīšanai, ECB izgatavo IF datu kopuma kopiju un dara to pieejamu NCB. ECB pēc tam dara IF sarakstu pieejamu savā tīmekļa vietnē.

Līdz pulksten 18.00 pēc Viduseiropas laika otrajā dienā pēc tam, kad pienācis termiņš atjaunojumu nosūtīšanai, ECB izgatavo FIS datu kopuma kopiju un dara to pieejamu NCB. ECB pēc tam dara FIS sarakstu pieejamu savā tīmekļa vietnē.

Līdz pulksten 18.00 pēc Viduseiropas laika katra kalendārā mēneša pēdējā ECB darba dienā ECB izgatavo visu RIAD ierakstīto iestāžu kopiju un dara to pieejamu NCB.

ECB nepublicē datus, kuri atzīmēti kā “konfidenciāli” vai “nav paredzēti publicēšanai”. Tāpat arī ECB nenosūta NCB tās vērtības, kuras ir apzīmētas kā “konfidenciāli”. Attiecībā uz tiem kvantitatīviem rādītājiem, kuri ir atzīmēti kā “konfidenciāli” vai “nav paredzēti publicēšanai”, ECB var tomēr publicēt vai izplatīt izmēru diapazona klases.

26. pants

PF statistika

NCB sniedz ECB statistikas informāciju par PF saskaņā ar II pielikuma 22. daļu. Datus saistībā ar PF nosūta, pamatojoties uz datiem, kas attiecīgajā brīdī pieejami valsts līmenī. Gadījumā, ja faktiskie dati nav pieejami, tiek veiktas aplēses, ciktāl tas iespējams.

Pārskata sniedzēju grupa ietver tos PF, kuri noteikti EKS 2010 (2.105. un 2.106. punkts), un ietver visus PF, kuri ir euro zonas dalībvalstu rezidenti.

NCB sniedz atsauces perioda beigu atlikumus un ceturkšņa finanšu darījumus, kurus atvasina saskaņā ar EKS 2010.

Datus sniedz ECB reizi ceturksnī. 1. panta a) apakšpunktā aprakstīto PF statistiku sniedz ECB laikposmā, kas nepārsniedz 85 kalendārās dienas no brīža, kad beidzies atsauces ceturksnis. Sākot no 2017. gada pirmā ceturkšņa pārskata, PF statistiku sniedz ECB laikposmā, kas nepārsniedz 82 kalendārās dienas no brīža, kad beidzies atsauces ceturksnis. Konkrētus nosūtīšanas datumus paziņo NCB iepriekš pārskatu sniegšanas kalendāra veidā, ko ECB iesniedz līdz katra gada septembrim.

NCB var būt nepieciešams pārskatīt iepriekšējā ceturksnī nosūtītos datus. Turklāt var pārskatīt arī datus par vēl agrākiem ceturkšņiem.

Piemēro šādus vispārējus principus:

a)

veicot visus regulāros ceturkšņa datu sūtījumus, papildus datiem par pēdējo ceturksni var nosūtīt tikai datus, kas pārskatīti parastā kārtībā, proti, iepriekšējā ceturksnī nosūtītos datus, kas pārskatīti,

b)

datiem veic tikai ierobežotu ārkārtējo pārskatīšanu, un šādi pārskatītu datu pārskatu sniegšanas datumi atšķiras no regulārās pārskatu sniegšanas datumiem. Vēsturiskos datus, kuriem veikta nebūtiska kārtējā pārskatīšana, sūta tikai par gadu, kopā ar ceturtā ceturkšņa datiem;

c)

datus, kam veikta ārkārtēja pārskatīšana, kas būtiski uzlabo datu kvalitāti, var sūtīt gada laikā, neievērojot regulāros sagatavošanas ciklus.

Neskarot dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi, statistikas nolūkos par visiem aktīviem un pasīviem datus sniedz, ievērojot bruto principu. Vērtēšanas metodes saskaņo ar EKS 2010. Principā aktīvi un pasīvi ir jāvērtē, izmantojot pašreizējās tirgus cenas datumā, par kuru ir bilance. Par noguldījumu saistībām un aizdevumiem datus sniedz pēc to pamatatlikuma ceturkšņa beigās.

NCB sniedz paskaidrojošās piezīmes ECB, ietverot datu avotus, datu vākšanas sistēmas, apkopošanas procedūras, juridisko sistēmu, atkāpes no ECB pārskatu sniegšanas instrukcijām un pārskata sniedzēju grupu. NCB sniedz paskaidrojošās piezīmes par būtiskām pārskatīšanām un, jo īpaši, par pārrāvumiem vēsturiskajās laikrindās.

27. pants

Pārbaude

Neskarot ECB tiesības attiecībā uz pārbaudīšanu, kura noteikta Regulā (EK) Nr. 2533/98 un Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), NCB uzrauga un nodrošina ECB iesniegtās statistikas informācijas kvalitāti un ticamību.

28. pants

Nosūtīšanas standarti

ECB pieprasītās statistiskās informācijas elektroniskai nosūtīšanai NCB izmanto ECBS Net sistēmu, kuru nodrošina ECBS. Šai elektroniskajai statistiskās informācijas apmaiņai izveidotais statistikas ziņojuma formāts ir standarta formāts, kuru pieņēmusi Statistikas komiteja. Šī prasība neliedz ar ECB iepriekš izteiktu piekrišanu kā alternatīvus risinājumus izmantot citus līdzekļus statistikas datu nosūtīšanai.

29. pants

Vienkāršotā grozījumu procedūra

ECB Valde, ņemot vērā Statistikas komitejas (SK) atzinumu, veic jebkādus tehniskus grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumos ar noteikumu, ka šie grozījumi neizmaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskatu sniedzējiem radīto slogu dalībvalstīs. Valde bez nepamatotas kavēšanās informē Padomi par jebkādiem minētiem grozījumiem.

30. pants

Publicēšana

NCB nepublicē valstu datus, kas sniegti, lai sagatavotu apkopotos euro zonas mēneša monetāros rādītājus un atbilstošos bilances posteņus tikmēr, kamēr ECB nav publicējusi šos apkopotos rādītājus. Ja NCB publicē šādus datus, tiem jābūt tiem pašiem, kas sniegti saistībā ar pēdējiem nopublicētajiem euro zonas apkopotajiem rādītājiem. Ja NCB reproducē ECB publicētos euro zonas apkopotos rādītājus, tās reproducē tos patiesi.

31. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Pamatnostādni ECB/2007/9.

32. pants

Spēkā stāšanās un īstenošana

Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kad par to paziņo euro zonas dalībvalstu NCB. Euro zonas dalībvalstu NCB no paziņošanas brīža pilda 11., 12., 13. un 16. pantu, no 2016. gada 1. janvāra – 26. pantu un no 2015. gada 1. janvāra – pamatnostādnes pārējos noteikumus.

Līdz 2018. gada 31. decembrim Valde iesniedz Padomei ziņojumu, ņemot vēra SK atzinumu sadarbībā ar citām attiecīgām komitejām, attiecībā uz a) nepieciešamību un iespējamo laika grafiku, lai integrētu pārskatu sniegšanas prasības 18. pantā minētajā maksājumu statistikas jomā ar Regulā (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) izklāstītajām prasībām par maksājumu statistiku, un b) to, kā notikumu attīstība saistībā ar ESCB vākto apdrošināšanas statistiku ietekmē 26. pantā minētās pensiju fondu statistikas pārskatu sniegšanas prasības.

33. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta euro zonas dalībvalstu NCB.

Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 4. aprīlī

ECB Padomes vārdā

ECB priekšsēdētājs

Mario DRAGHI


(1)  OV L 250, 2.10.2003., 10. lpp.

(2)  OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(3)  OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.

(4)  OV L 35, 9.2.2011., 31. lpp.

(5)  Pamatnostādne ECB/2007/9 (2007. gada 1. augusts) par monetāro, finanšu iestāžu un tirgu statistiku (OV L 341, 27.12.2007, 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013, 1. lpp.).

(7)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1071/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (ECB/2013/33) (OV L 297, 7.11.2013, 1. lpp.).

(8)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1074/2013 (2013. gada 18. oktobris) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pasta žironorēķinu iestādēm, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (ECB/2013/39) (OV L 297, 7.11.2013, 94. lpp.).

(9)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1072/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu piemēroto procentu likmju statistiku (ECB/2013/34) (OV L 297, 7.11.2013, 51. lpp.).

(10)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1073/2013 (2013. gada 18. oktobris) par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2013/38) (OV L 297, 7.11.2013, 73. lpp).

(11)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1075/2013 (2013. gada 18. oktobris) par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2013/40) (OV L 297, 7.11.2013, 107. lpp).

(12)  Skatīt 13. apsvērumu ECB Pamatnostādnē ECB/2011/23 (2011. gada 9. decembris) par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (OV L 65, 3.3.2012., 1. lpp.); skatīt arī 5. apsvērumu ECB Ieteikumā ECB/2011/24 (2011. gada 9. decembris) par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (OV C 64, 3.3.2012., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1409/2013 (2013. gada 28. novembris) par maksājumu statistiku (ECB/2013/43) (OV L 352, 24.12.2013, 18. lpp).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(15)  Skatīt “Salīdzinošās tabulas starp NCB un ECB grāmatvedības bilances posteņiem un posteņiem, kas jāsniedz statistikas nolūkā”, pieejams ECB tīmekļa vietnē www.ecb.europa.eu.


I PIELIKUMS

Grāmatvedības un statistikas datu atbilstības uzraudzība attiecībā uz NCB/ECB bilanci

1.   DAĻA

Ikmēneša pārbaužu apraksts

 

Pārb. Nr.

Statistikas postenis NCB/ECB bilance

Attiecība

Grāmatvedības postenis

Pasīvi

1.

Skaidrā nauda apgrozībā

>=

Statistikas kategorijai ir jābūt nedaudz plašākai par grāmatvedības kategoriju, jo vienīgi statistikas kategorijā tiek iekļautas centrālās valdības emitētās monētas

Banknotes apgrozībā

2.

Euro zonas rezidentu noguldījumi

>=<

Statistikas kategorijai jābūt lielākai par grāmatvedības posteņu summu. Šis rezultāts rodas, apkopojuma līmenī statistikas kategorijā iekļaujot Eurosistēmas iekšējās pozīcijas, taču izslēdzot tās no grāmatvedības posteņiem (1). Tomēr attiecība var atšķirties tāpēc, ka grāmatvedības posteņos ir iekļautas Eurosistēmas iekšējās pozīcijas, kuras atbilst euro banknošu korekciju pretvērtībai, kas statistikas nolūkā ir reģistrēta postenī “pārējie aktīvi/pasīvi”, un tāpēc, ka atlikumus ārvalstu valūtās pārvērtē dažādos laikposmos (reizi ceturksnī attiecībā uz grāmatvedības datiem un reizi mēnesī attiecībā uz statistikas datiem).

Saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm + pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm + saistības euro pret pārējiem euro zonas rezidentiem + saistības ārvalstu valūtās pret euro zonas rezidentiem

3.

Euro zonas rezidentu, t. sk. monetāro finanšu iestāžu (MFI), noguldījumi

>=<

Šajā pārbaudē būtu jākonstatē, kāda ietekme ir Eurosistēmas iekšējo atlikumu iekļaušanai pēc bruto principa statistikas kategorijā, tos izslēdzot no grāmatvedības kategorijām (1). Statistikas datiem principā vajadzētu būt lielākiem nekā grāmatvedības datiem, daļēji tāpēc, ka tie ietver saistības pret finanšu partneriem ārvalstu valūtās. Tomēr šī attiecība var izmainīties gadījumos, ja atšķirīgi klasificē pozīciju, kas atbilst euro banknošu korekcijām.

Saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm + pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm

4.

Euro zonas rezidentu, t. sk. centrālās valdības + pārējās valdības/pārējo euro zonas rezidentu, noguldījumi

=<

Statistikas kategoriju summai vajadzētu būt mazākai nekā grāmatvedības kategoriju summai sakarā ar to, ka saistības ārvalstu valūtās pret kredītiestādēm iekļauj tikai grāmatvedības datos.

Saistības euro pret pārējiem euro zonas rezidentiem + saistības ārvalstu valūtās pret euro zonas rezidentiem

5.

Emitētie parāda vērtspapīri

=

Statistikas kategorijai vajadzētu būt vienādai ar grāmatvedības kategoriju.

Emitētie parāda sertifikāti

6.

Kapitāls un rezerves

>=

Statistikas kategorija var mazliet atšķirties no grāmatvedības kategorijas, un šī atšķirība izskaidrojama ar dažās centrālajās bankās reizi ceturksnī notiekošās pārvērtēšanas ietekmi. Turklāt starpība rodas, ja gan grāmatvedības bilances posteni “vēl nesadalītā peļņa”, gan daļu no posteņa “uzkrājumu konts” reģistrē kā grāmatvedības datu atlikuma posteņa apakškopu, bet tie ir iekļauti arī “kapitāls un rezerves” statistiskas datos.

Kapitāls un rezerves + pārvērtēšanas konti

7.

Ārējās saistības

Statistikas kategorijai vajadzētu būt aptuveni tādai pašai kā grāmatvedības posteņu summa. Abas vērtības var atšķirties tikai atšķirīga vērtēšanas periodiskuma dēļ.

Saistības euro pret ārpus euro zonas rezidentiem + saistības ārvalstu valūtās pret ārpus euro zonas rezidentiem + Starptautiskā Valūtas fonda piešķirtajām īpašajām aizņēmuma tiesībām līdzvērtīgas saistības

8.

Pārējie pasīvi

Jebkuru atšķirību starp statistikas kategoriju un grāmatvedības kategoriju var izskaidrot ar atšķirībām, kas konstatētas citviet bilancē

Pārējie pasīvi

Aktīvi

9.

Kredīti euro zonas rezidentiem

>=

Skatīt pārbaudi Nr. 10 un 11.

Euro zonas kredītiestādēm izsniegtie euro kredīti + pārējie prasījumi euro pret euro zonas kredītiestādēm + valdības parāds euro

10.

Kredīti euro zonas rezidentiem, t. sk. MFI

>=

Statistikas kategorijai vajadzētu būt lielākai par grāmatvedības posteņu summu. Atšķirības veidojas galvenokārt tā rezultātā, ka Eurosistēmas iekšējās pozīcijas tiek iekļautas kā bruto skaitļi statistikas datos, bet atrēķinātas no grāmatvedības pārskata (skatīt arī pasīvus) (1). Turklāt grāmatvedības dati neietver atlikumus ārvalstu valūtās.

Kredīti euro valūtā euro zonas kredītiestādēm + pārējās prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm

11.

Kredīti euro zonas rezidentiem, t. sk. valdībai

>=

Statistikas kategorija aptver visas valūtas un var būt lielāka nekā grāmatvedības kategorija, kura attiecas tikai uz euro kredītiem

Valdības parāds euro

12.

Euro zonas rezidentu emitēto parāda vērtspapīru turējumi

>=

Statistikas kategorijai jābūt lielākai nekā grāmatvedības kategorijai, jo tā ietver vērtspapīru turējumus ārvalstu valūtās un dažus citus vērtspapīru turējumus, kas grāmatvedības datos klasificēti kā piederīgi postenim “pārējie aktīvi” (personāla pensiju fondiem, pašu kapitāla ieguldījumiem u. c.).

Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro

13.

Kredīti euro zonas rezidentiem, t. sk. pārējiem euro zonas rezidentiem + euro zonas rezidentu emitētas akciju/pārējā pašu kapitāla turējumi + pamatlīdzekļi + pārējie aktīvi

Skatīt Pārbaudi Nr. 8

Pārējie aktīvi + prasījumi ārvalstu valūtās pret euro zonas rezidentiem

14.

Ārējie aktīvi

>=

Statistikas kategorijai jābūt mazliet lielākai nekā grāmatvedības kategoriju summai, jo tajā tiek iekļautas dažas akcijas un pārējais pašu kapitāls un skaidrā nauda (banknotes) ārvalstu valūtās, kas nav iekļauti grāmatvedības kategorijā. Abas vērtības var atšķirties arī atšķirīga vērtēšanas periodiskuma dēļ.

Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi + prasījumi ārvalstu valūtās pret ārpus euro zonas rezidentiem + prasījumi euro pret ārpus euro zonas rezidentiem

2.   DAĻA

Forma atbilstības pārbaudes veikšanai

Atbilstības pārbaude ir jāveic un jānosūta ECB saskaņā ar 4. pantu. Atbilstības pārbaudi uzskata par neizturētu tad, ja atšķirība starp statistikas vērtību un grāmatvedības vērtību pārsniedz 2 mljrd. euro (absolūtā vērtībā) Šādos gadījumos NCB ir jāsniedz paskaidrojums par šādas kļūdas iemesliem.

Centrālās bankas nosaukums: …

Atbilstības pārbaudes mēneša beigās: …


Posteņi

Statistikas vērtība (2)

Grāmatvedības vērtība (2)

Starpība C (2)

Pārbaudes rezultāts (3)

Paskaidrojums (4)

1 –

Skaidrā nauda apgrozībā

 

 

 

 

 

2 –

Euro zonas rezidentu noguldījumi

 

 

 

 

 

3 –

Euro zonas rezidentu noguldījumi, t. sk. MFI

 

 

 

 

 

4 –

Euro zonas rezidentu noguldījumi, t. sk. ne-MFI

 

 

 

 

 

5 –

Emitētie parāda vērtspapīri

 

 

 

 

 

6 –

Kapitāls un rezerves

 

 

 

 

 

7 –

Ārējās saistības

 

 

 

 

 

8 –

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

9 –

Kredīti euro zonas rezidentiem

 

 

 

 

 

10 –

Kredīti euro zonas rezidentiem, t. sk. MFI

 

 

 

 

 

11 –

Kredīti euro zonas rezidentiem, t. sk. valdībai

 

 

 

 

 

12 –

Euro zonas rezidentu emitētu parāda vērtspapīru turējumi

 

 

 

 

 

13 –

Atlikušie aktīvi

 

 

 

 

 

14 –

Ārējie aktīvi

 

 

 

 

 


(1)  Tomēr valsts līmenī šādam rezultātam nav jābūt, jo abas datu kopas atskaitēs tiek iekļautas pēc bruto principa, savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) iknedēļas finanšu pārskata vajadzībām apkopo tikai grāmatvedības datus (un Eurosistēmas iekšējie posteņi tiek atskaitīti).

(2)  Vērtības ir jāsniedz milj. euro.

(3)  Ievada “OK”, ja atbilstības pārbaudes lineārā vērtība ir apmierinoša, vai “neizturēts”, ja atbilstības pārbaude nav izturēta.

(4)  neizturētas pārbaudes gadījumā lūdzam klasificēt kļūdu, izvēloties no šādām četrām kategorijām: a) neatbilstību iemesls ir vienreizēja pārskatīšana; b) neatbilstību iemesls ir regulāra pārskatīšana; c) neatbilstību iemesls ir atšķirīgi sniegšanas un klasifikācijas noteikumi; un d) citas neatbilstības, t. sk. pārskatu sniegšanas kļūdas. Ir jāsniedz arī detalizēts paskaidrojums.


II PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANAS SHĒMAS

1.   DAĻA

Monetāro finanšu iestāžu bilances posteņu statistika

Visi statistikas pārskati ietver datu daudzumu, kas precizēts attiecīgās tabulās, kuras iekļautas Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) vai šajā pamatnostādnē, neatkarīgi no tā, vai to pamatā esošā parādība pastāv, ir vienāda ar nulli vai iztrūkst. Lai norādītu, ka parādība nepastāv, lieto apzīmējumu “NC”. Tomēr, ja dati par ārpusbilances posteņiem nav pieejami, nacionālās centrālās bankas (NCB) var tos nesniegt.

Attiecībā uz mēneša sērijām, kuras tiek prasītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) un kuras tika sniegtas reizi ceturksnī par periodiem līdz 2003. gada janvārim saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2819/98 (ECB/1998/16) (1), vēsturiskas pārskatīšanas par periodiem līdz 2003. gada janvārim ir jāsniedz pārskatus, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) vai attiecīgās nacionālās centrālās bankas (NCB) iniciatīvas pēc tam, kas panākta divpusēja vienošanās.

Saistībā ar pārējo monetāro finanšu iestāžu (MFI) bilances datiem tiek sagaidīts, ka NCB sniedz datus ECB par neatmaksātajām summām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 1. –4. tabulu un par plūsmu korekcijām saskaņā ar tālāk minēto 1. un 2. tabulu. NCB un ECB sniedz arī datus par savām bilancēm saskaņā ar tām pašām prasībām, izņemot tos posteņus, kas attiecas uz emitētām naudas tirgus fondu (NTF) akcijām/daļām. Turklāt NCB un ECB sniedz arī datus par saviem pašu zelta un zeltā izteiktiem debitoru parādu turējumiem (tikai monetārais zelts) un par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) debitoru parādiem (piemēram, aizņēmuma tiesībām un speciālajām aizņēmuma tiesībām (SDR)), un savām SDR saistībām pret SVF.

Saistībā ar prasībām, kas attiecas uz kredītu vērtspapīrošanu un citiem kredītu pārvedumiem, tiek sagaidīts, ka NCB sniedz datus ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 5a. un 5b. tabulu, un par plūsmu korekcijām sniedz pārskatus saskaņā ar tālāk minēto 3a. un 3b. tabulu. Papildu posteņi par kredītu vērtspapīrošanu un citiem kredītu pārvedumiem būtu jāsniedz 4. tabulā, ciktāl šie dati netiek prasīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 5a. un 5b. tabulu.

1.   tabula

Posteņi, kuriem nepieciešamas mēneša plūsmu korekcijas  (*)

BILANCES POSTEŅI

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

Pārējā pasaule

D.

Kopā

Kopā

MFI

Ne-MFI

Kopā

MFI

Ne-MFI

Kopā

Bankas

Nebankas

 

t. sk.: centrālā banka (S1.121)

t. sk.: noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S1.122)

 

t. sk.: kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības, ECB un NCB

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

 

 

t. sk.: centrālā banka (S1.121)

t. sk. noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122)

 

t. sk.: kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības, ECB un NCB

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

t. sk. kredītiestādes

Centrālā valdība (S.1311)

Pārējā valdība

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

t. sk. kredītiestādes

Centrālā valdība (S.1311)

Pārējā valdība

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

 

t. sk.: CDP (2)

t. sk.: FIS

 

t. sk.: CDP (2)

t. sk.: FIS

PASĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

Skaidrā nauda apgrozībā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

Noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. grupas iekšējās pozīcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. pārvedami noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. sindicētie kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.e

Euro

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.1.e

Noguldījumi uz nakti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. pārvedami noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.2.e

Noguldījumi ar noteikto termiņu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.3.e

Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 3 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 3 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.4.e

Repo darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.x

Ārvalstu valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.1.x

Uz nakti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.2.x

Ar noteikto termiņu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.3.x

Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 3 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 3 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.4.x

Repo

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10

NTF akcijas/daļas  (4)

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

#

11.

Emitētie parāda vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.e

Euro

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

t. sk. līdz 2 gadiem un atļautā pamatkapitāla garantiju mazāku par 100 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

11.x

Ārvalstu valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

t. sk. līdz 2 gadiem un atļautā pamatkapitāla garantiju mazāku par 100 %

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

12.

Kapitāls un rezerves

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

13.

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

SDR pretvērtība  (5)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#


BILANCES POSTEŅI

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

Pārējā pasaule

D.

Kopā

MFI

Ne-MFI

MFI

Ne-MFI

 

t. sk. centrālā banka (S.121)

t. sk. noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122)

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

 

t. sk.: centrālā banka (S.121)

t. sk.: noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122)

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Kopā:

e)

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

f)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

Kopā:

p)

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

f)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

 

t. sk.: CDP (2)

t. sk.: FIS

Kopā

Patēriņa kredīti

Kredīti mājokļa iegādei

Pārējie kredīti

 

t. sk.: CDP (2)

t. sk.: FIS

Kopā

Patēriņa kredīti

Kredīti mājokļa iegādei

Pārējie kredīti

 

t. sk.: PN/S (3)

 

t. sk.: PN/S (3)

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Skaidrā nauda

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.e

t. sk. euro

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Kredīti

#

#

#

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

#

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

#

 

#

#

 

#

#

#

#

 

#

#

#

#

 

 

 

#

 

#

#

 

#

#

#

#

 

#

#

#

#

#

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

 

 

 

#

 

#

#

 

#

#

#

#

 

#

#

#

#

 

 

 

#

 

#

#

 

#

#

#

#

 

#

#

#

#

#

 

ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

#

 

#

#

 

#

#

#

#

 

#

#

#

#

 

 

 

#

 

#

#

 

#

#

#

#

 

#

#

#

#

 

t. sk. grupas iekšējās pozīcijas

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. sindicētie kredīti

#

 

 

#

#

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

#

 

 

#

#

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. reversie repo

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.e

t. sk.: euro

 

 

 

#

#

#

#

 

 

#

#

#

#

 

 

 

 

 

 

 

#

#

#

#

 

 

#

#

#

#

 

 

 

 

 

 

t. sk. atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

 

 

 

 

 

 

t. sk. norēķinu karšu bezprocentu kredīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

 

 

 

 

 

 

t. sk. norēķinu karšu procentu kredīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

 

 

 

 

 

 

3.

Parāda vērtspapīri turējumā

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

3.e

Euro

 

 

 

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

#

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.x

Ārvalstu valūtas

 

 

 

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

#

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Pašu kapitāls

#

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

5.

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NTF akcijas/daļas

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

Akcijas/daļas ieguldījumu fondos, izņemot NTF

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

6.

Nefinanšu aktīvi (t. sk. pamatlīdzekļi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

7.

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi (tikai monetārais zelts)  (5)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

IMF debitoru parādi - aizņēmuma tiesības, SDR, citas prasības  (5)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

2.   tabula

Posteņi, kuriem nepieciešamas ceturkšņa plūsmu korekcijas  (**)

BILANCES POSTEŅI

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

Pārējā pasaule

D.

Kopā

MFI

Ne-MFI

MFI

Ne-MFI

Kopā

Kopā

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Kopā

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

 

Bankas

Nebankas

Kopā

Centrālā valdība (S.1311)

Pārējā valdība

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

Kopā

Centrālā valdība (S.1311)

Pārējā valdība

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

Valdība

Pārējie rezidentu sektori

Kopā

Pavalsts valdība (S.1312)

Vietējā valdība (S.1313)

Sociālā nodrošinājuma fondi (S.1314)

 

 

 

Patēriņa kredīti

Kredīti mājokļa iegādei

Pārējie kredīti

Kopā

Pavalsts valdība (S.1312)

Vietējā valdība (S.1313)

Sociālā nodrošinājuma fondi (S.1314)

 

 

 

Patēriņa kredīti

Kredīti mājokļa iegādei

Pārējie kredīti

Nekustamā īpašuma nodrošinājums

Kopā

 

Nekustamā īpašuma nodrošinājums

 

Nekustamā īpašuma nodrošinājums

 

Nekustamā īpašuma nodrošinājums

Nekustamā īpašuma nodrošinājums

Kopā

 

Nekustamā īpašuma nodrošinājums

 

Nekustamā īpašuma nodrošinājums

 

Nekustamā īpašuma nodrošinājums

PASĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

Skaidrā nauda apgrozībā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

Noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.1.

Uz nakti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.2.

Ar noteikto termiņu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.3.

Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.4.

Repo

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

NTF akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

Emitētie parāda vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

Kapitāls un rezerves

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

t. sk. uzkrātie procenti par noguldījumiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Skaidrā nauda

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Kredīti

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

#

 

#

 

#

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

#

 

#

 

#

 

#

#

#

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

#

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

 

 

 

 

 

#

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

 

#

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.e

Euro

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

#

 

#

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

#

 

#

 

#

 

 

 

 

 

3.

Parāda vērtspapīri turējumā

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

#

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

#

#

#

 

#

#

#

#

#

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

#

 

#

#

#

#

#

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu

 

 

 

 

 

#

#

#

 

#

#

#

#

#

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

#

 

#

#

#

#

#

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

#

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

#

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NTF akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Akcijas/daļas ieguldījumu fondos, izņemot NTF

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

Nefinašu aktīvi (t. sk. pamatlīdzekļi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

t. sk. uzkrātie procenti par kredītiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


3.a   tabula

Vērtspapīrošana un citi kredītu pārvedumi – posteņi, kuriem nepieciešamas mēneša plūsmu korekcijas  (***)

BILANCES POSTEŅI

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

Pārējā pasaule

MFI

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

MFI

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Kopā

Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314)

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

Kopā

Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314)

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

1.

No bilances nesvītroto vērtspapīroto kredītu atlikumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.1.

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.1.1.

t. sk. vērtspapīroti, izmantojot euro zonas FIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Vērtspapīrotie un svītrotie kredīti, kuriem MFI ir pakalpojumu sniedzējs  (****)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.1.

Atlikumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


3.b   tabula

Vērtspapīrošana un citi kredītu pārvedumi – posteņi, kuriem nepieciešamas ceturkšņa plūsmu korekcijas  (*****)

BILANCES POSTEŅI

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

Pārējā pasaule

MFI

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

MFI

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Kopā

Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314)

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

Kopā

Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314)

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

Patēriņa kredīti

Kredīti mājokļa iegādei

Pārējie kredīti

Patēriņa kredīti

Kredīti mājokļa iegādei

Pārējie kredīti

 

PN/S (7)

 

PN/S (7)

1.

Vērtspapīroti kredīti, daļēja norakstīšana, ko veic kredītus pārvedot

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.1.

pārveduma darījuma partneris

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ir FIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.1.1.

t.sk pārveduma darījuma partneris ir euro zonas FIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Vērtspapīrotie un svītrotie kredīti, kuriem MFI ir pakalpojumu sniedzējs  (6)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.1.

Atlikumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kredīta mērķis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Vērtspapīrošanā apkalpoto kredītu atlikumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.1.

Apkalpotie kredīti: visi FIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.1.1.

Apkalpotie kredīti: t. sk. euro zonas FIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


4.   tabula

Vērtspapīrošana un citi kredītu pārvedumi – no MFI bilances svītroti kredīti

BILANCES POSTEŅI

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

Pārējā pasaule

MFI

Ne-MFI

MFI

Ne-MFI

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Kopā

Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314)

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

Kopā

Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314)

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

Patēriņa kredīti

Kredīti mājokļa iegādei

Pārējie kredīti

Patēriņa kredīti

Kredīti mājokļa iegādei

Pārējie kredīti

 

PN/S (9)

 

PN/S (9)

3.

MFI svītrotie kredīti (8)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.1.

Atlikumi

 

M

M

 

M

M

M

M

M

M

 

M

M

 

M

M

M

M

M

M

M

Kredīta mērķis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Q

Q

Q

Q

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Q

Q

Q

Q

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

Q

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Q

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

Q

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Q

 

 

 

 

 

ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

Q

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Q

 

 

 

 

 

3.2.

Finanšu darījumi, izņemot

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

kredītu pārvedumu ietekmi

 

M

M

 

M

M

M

M

M

M

 

M

M

 

M

M

M

M

M

M

M

Kredīta mērķis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Q

Q

Q

Q

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Q

Q

Q

Q

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

Q

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Q

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

Q

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Q

 

 

 

 

 

ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

Q

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Q

 

 

 

 

 

M

Mēneša datu prasības

Q

Ceturkšņa datu prasības

2.   DAĻA

Statistika par elektronisko naudu

1.   tabula

Mēneša statistikas pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz elektronisko naudu, ko emitējušas MFI, kurām nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33)

BILANCES POSTEŅI

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

Pārējā pasaule

D.

Kopā

PASĪVI

9.

Noguldījumi (visas valūtas)

 

 

 

 

9.e.

Noguldījumi (euro)

 

 

 

 

9.1.e.

Uz nakti,

 

 

 

 

t. sk. elektroniskā nauda

 

 

 

 

9.1.1.e.

Elektroniskā nauda uz datortehnikas bāzes

 

 

 

 

9.1.2.e.

Elektroniskā nauda uz programmatūras bāzes

 

 

 

 

9.x.

Noguldījumi (ārvalstu valūta)

 

 

 

 

9.1.x.

Uz nakti,

 

 

 

 

t. sk. elektroniskā nauda

 

 

 

 

9.1.1.x.

Elektroniskā nauda uz datortehnikas bāzes

 

 

 

 

9.1.2.x.

Elektroniskā nauda uz programmatūras bāzes

 

 

 

 


2.   tabula

Gada statistikas pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz elektronisko naudu, ko emitējušas visas tās elektroniskās naudas iestādes, kuras nav kredītiestādes, vai mazās MFI, kurām piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33)

BILANCES POSTEŅI

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

Pārējā pasaule

D.

Kopā

KOPĒJIE AKTĪVI/PASĪVI

Kopējie aktīvi/pasīvi (visas valūtas),

 

 

 

 

t. sk. elektroniskās naudas iestādes,

 

 

 

 

t. sk. MFI, izņemot kredītiestādes,

 

 

 

 

t. sk. MFI, kurām piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33),

 

 

 

 

t. sk. ne-MFI elektroniskās naudas emitenti

 

 

 

 

PASĪVI

9.

Noguldījumi (visas valūtas)

 

 

 

 

9.1.

Uz nakti,

 

 

 

 

t. sk. elektroniskā nauda,

 

 

 

 

t. sk. emitējušas MFI, izņemot kredītiestādes,

 

 

 

 

t. sk. emitējušas MFI, kurām piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33),

 

 

 

 

t. sk. emitējušas ne-MFI, kuras emitē elektronisko naudu emitenti

 

 

 

 

3.   DAĻA

PŽI un centrālās valdības statistika

PŽI un centrālās valdības statistikas prasības aptver to monetārās saistības pret euro zonas rezidentu ne-monetārām finanšu iestādēm un to turējumus skaidrā naudā un euro zonas MFI emitētos vērtspapīros. Tiek sagaidīts, ka NCB sniedz datus ECB par nenomaksātajām summām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39), I pielikumā izklāstīto shēmu un par plūsmu korekcijām saskaņā ar turpmāk izklāstīto 1. tabulu.

Ja uz konkrēto valsti neattiecas pārskatu sniegšanas sektors (piemēram, tajā nav tādu PŽI, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39), un centrālās valdības pozīcijas ir nenozīmīgas), NCB var nesniegt šo sēriju kopumu.

1.   tabula

PŽI un centrālās valdības dati – posteņi, kuriem nepieciešamas mēneša plūsmu korekcijas  (******)

BILANCES POSTEŅI

Euro zona

MFI

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

MFI

Ne-MFI

MFI

Ne-MFI

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Centrālā valdība (S.1311)

Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314)

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

Centrālā valdība (S.1311)

Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314)

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Skaidrā nauda

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.e t.sk. euro

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Parāda vērtspapīri turējumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.e

Euro

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.x

Ārvalstu valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

NTF akcijas/daļas

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PASĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.e

Euro

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.1.e

Noguldījumi uz nakti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.2.e

Noguldījumi ar noteikto termiņu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.3.e

Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 3 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.4.e

Repo darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.x

Ārvalstu valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.1.x

Uz nakti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.2.x

Ar noteikto termiņu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.3.x

Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 3 mēnešiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.4.x

Repo darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.   DAĻA

Ārpusbilances posteņi

1. sadaļa.   Mēneša ārpusbilances posteņi, lai iegūtu un novērtētu monetāros rādītājus un tiem atbilstošos pretvērtību posteņus

1.   tabula  (*******)

ECB/NCB dati

 

Iekšzeme

Euro zona, izņemot iekšzemi

Pārējā pasaule

Kopā

PASĪVI

8.

Skaidrā nauda apgrozībā

 

 

 

 

t. sk. banknotes

 

 

 

 

Euro banknotes

 

 

 

#

Nacionālo valūtu banknotes,

 

 

 

# (10)

tostarp monētas

 

 

 

 

Euro monētas

 

 

 

#

Nacionālo valūtu monētas

 

 

 

# (10)

11.

Emitētie parāda vērtspapīri (11)

 

 

 

 

Līdz 1 gadam

 

 

 

 

14.

Pārējie pasīvi,

 

 

 

 

t. sk. uzkrājumi par noguldījumiem,

 

 

 

t. sk. tranzīta posteņi,

 

 

 

t. sk. pagaidu posteņi,

 

 

 

t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti,

 

 

 

t. sk. Eurosistēmas iekšējās saistības euro banknošu sadales rezultātā

 (12)

 

 

AKTĪVI

7

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

t. sk. uzkrājumi par kredītiem,

 

 

 

t. sk. tranzīta posteņi,

 

 

 

t. sk. pagaidu posteņi,

 

 

 

t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti,

 

 

 

t. sk. Eurosistēmas iekšējās prasības euro banknošu sadales rezultātā

 (12)

 

 


2.   tabula  (********)

Pārējo MFI dati

 

Iekšzeme

Euro zona, izņemot iekšzemi

Pārējā pasaule

Kopā

PASĪVI

9.

Noguldījumi

 

 

 

 

No bilances nesvītrotiem kredītiem pretējas saistības (13)

 

11

Emitētie parāda vērtspapīri (14)

 

 

 

 

Līdz 1 gadam

#

#

#

 

Euro

#

#

#

 

Ārvalstu valūtas

#

#

#

 

Ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

#

#

#

 

Euro

#

#

#

 

Ārvalstu valūtas

#

#

#

 

13.

Kapitāls un rezerves,

 

 

 

 

tostarp uzkrājumi

 

 

 

 (15)

14.

Pārējie pasīvi,

 

 

 

 

t. sk. uzkrājumi par noguldījumiem,

 

 

 

t. sk. tranzīta posteņi,

 

 

 

t. sk. pagaidu posteņi,

 

 

 

t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti,

 

 

 

t. sk. uzkrājumi

 

 

 

 (15)

AKTĪVI

7.

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

t. sk. uzkrājumi par kredītiem,

 

 

 

t. sk. tranzīta posteņi,

 

 

 

t. sk. pagaidu posteņi,

 

 

 

t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti,

 

 

 

2. sadaļa.   Mēneša ārpusbilances posteņi, lai iegūtu svēruma informāciju MFI procentu likmju statistikai

Pārējo MFI dati (krājumi)

Pārējo MFI izsniegtie euro kredīti norādītām “pārējo rezidentu” apakškategorijām

AKTĪVI

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības u. c. (S.14+S.15)

Patēriņa kredīti

Mājokļu kredīti

Pārējie (atlikums)

A.

Iekšzemes

 

 

 

 

Kredīti

 

 

 

 

t. sk. euro

 

 

 

 

Līdz 1 gadam

 

 

 

 

Ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

Ilgāk par 2 gadiem un līdz 5 gadiem

 

 

 

 

Ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

B.

Pārējās euro zonas dalībvalstis

 

 

 

 

Kredīti

 

 

 

 

t. sk. euro

 

 

 

 

Līdz 1 gadam

 

 

 

 

Ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

Ilgāk par 2 gadiem un līdz 5 gadiem

 

 

 

 

Ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

3. sadaļa.   Ceturkšņa ārpusbilances posteņi monetārās savienības finanšu kontu sagatavošanai

NCB/ECB/pārējo MFI dati  (*********) ,  (**********)

 

Iekšzeme

Euro zona, izņemot iekšzemi

Pārējā pasaule

Kopā

MFI

Centrālā valdība

CFS

AS

PF

NFS

MFI

Centrālā valdība

CFS

AS

PF

NFS

PASĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

Emitētie parāda vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. uzkrātie procenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 (16)

14.

Pārējie pasīvi,

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. uzkrājumi par emitētajiem parāda vērtspapīriem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 (16)

t. sk. mājsaimniecību neto kapitāls pensiju fondu rezervēs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#  (17)

t. sk. pārvērtēšanas konti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 (18)

t. sk. saistības pret nerezidentu filiālēm/birojiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 (18)

t. sk. pasīvu korekcijas konti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. debeta atlikums ienākumu/izdevumu kontos; pašreizējā/iepriekšējā gada peļņa/zaudējumi; vērtspapīru aizdošanas darījumi; īsās vērtspapīru pozīcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 (18)

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Parāda vērtspapīri turējumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tostarp uzkrātie procenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 (16)

Līdz 1 gadam

 

#

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

#

 

t. sk. euro

 

#

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

#

 

Ilgāk par 1 gadu

 

#

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

#

 

t. sk. euro

 

#

 

 

 

 

 

#

 

 

 

 

#

 

5.

Pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

biržas sarakstos iekļautās akcijas

#

 

#

#

#

#

#

 

#

#

#

#

#

 

biržas sarakstā neiekļautas akcijas

#

 

#

#

#

#

#

 

#

#

#

#

#

 

pārējais pašu kapitāls

#

 

#

#

#

#

#

 

#

#

#

#

#

 

7.

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. uzkrājumi par parāda vērtspapīriem turējumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 (16)

t. sk. apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa un nesamaksāto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

#  (19)

t. sk. pārvērtēšanas konti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 (18)

t. sk. prasības/kapitāla ieguldījumi nerezidentu filiālēs/birojos

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 (18)

t. sk. aktīvu korekcijas konti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. kredīta atlikums ienākumu/izdevumu kontos; pašreizējā/iepriekšējā gada peļņa/zaudējumi; pašu akcijas, vērtspapīru aizdošanas darījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 (18)

5.   DAĻA

Rezervju bāzes statistika

1.   tabula

Bilances posteņu dati, kas vajadzīgi, lai apkopotu rezervju bāzes statistiku

BILANCES POSTEŅI

Pasaule

Euro zonas pārējās MFI, uz kurām neattiecas rezerves prasības; euro zonas ne-MFI un pārējā pasaule

Kopā

PASĪVI

 

 

9.

Noguldījumi (visas valūtas)

 

 

9.1.

Uz nakti

R1

 

9.2.

Ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem

 

9.3.

Ar paziņojuma par izņemšanu termiņu līdz 2 gadiem

 

9.

Noguldījumi (visas valūtas)

 

 

9.2.

Ar noteikto termiņu ilgāku par 2 gadiem

R2

 

9.3.

Ar paziņojuma par izņemšanu termiņu ilgāku par 2 gadiem

 

9.4.

Atpirkšanas līgumi

R3

 

11.

Emitētie parāda vērtspapīri (visas valūtas)

 

 

līdz 2 gadiem

R4

 

ilgāk par 2 gadiem (20)

 

R5


2.   tabula

Bilances posteņu dati, kas nepieciešami kontroles nolūkiem

 

A.

Iekšzemes

Nav nošķirti

Vienreizējs atskaitījums

R6

Vienreizēja atskaitījuma aprēķināšana kontroles nolūkā (R6)

Vienreizējs atskaitījums Atskaitījums tiek piemērots katrai kredītiestādei. Katra kredītiestāde atskaita maksimālo vienreizējo atskaitījumu, kas paredzēts, lai samazinātu ar ļoti nelielu rezervju prasību pārvaldību saistītos administratīvos izdevumus. Ja [rezervju bāze × rezervju rādītājs] ir mazāka par EUR 100 000, tad vienreizējais atskaitījums ir vienāds ar [rezervju bāze × rezervju rādītājs]. Ja [rezervju bāze × rezervju rādītājs] ir lielāka par vai vienāda ar EUR 100 000, vienreizējais atskaitījums ir vienāds ar EUR 100 000. Iestādes, kurām atļauts sniegt statistikas datus par to konsolidēto rezervju bāzi kā grupai (kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) III pielikuma 2. daļas 1. sadaļā), obligātās rezerves tur, izmantojot vienu no attiecīgās grupas iestādēm, kas rīkojas kā starpnieks vienīgi šo iestāžu vārdā. Šajā gadījumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) 11. pantu tikai visa grupa kopā var atskaitīt vienreizējo atskaitījumu.

Obligātās (jeb “prasītās”) rezerves aprēķina šādi:

Obligātās (jeb “prasītās”) rezerves = rezervju bāze × rezervju attiecība - vienreizējais atskaitījums

Rezervju rādītāju piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9).

6.   DAĻA

Makroekonomikas rādītāju statistika

Kredītiestāžu bilances posteņu dati makroekonomikas rādītāju sagatavošanai

BILANCES POSTEŅI

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

Pārējā pasaule

D.

Kopā

MFI

ne-MFI

MFI

ne-MFI

PASĪVI

11.

Emitētie parāda vērtspapīri (visas valūtas)

 

 

 

 

 

 

Līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

MR1

AKTĪVI

3.

Parāda vērtspapīri turējumā (visas valūtas)

 

 

 

 

 

 

Līdz 2 gadiem

MR2

 

MR3

 

 

 

7.   DAĻA

NTF bilances statistika

1.   Tabula

NTF – Krājumi

Ceturkšņa sērijas

BILANCES POSTEŅI

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

Pārējā pasaule

D.

Kopā

Kopā

MFI

Ne-MFI

Kopā

MFI

Ne-MFI

Kopā

Bankas

Nebankas

Kopā

Valdība (S.13)

Citi rezidenti

Kopā

Valdība (S.13)

Citi rezidenti

Valdība

Citi nerezidentu sektori

Centrālā valdība (S.1311)

Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314)

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

CFS+ finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

Centrālā valdība (S.1311)

Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314)

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

CFS+ finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

PASĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NTF akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kapitāls un rezerves

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Euro

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārvalstu valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NTF akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Akcijas/daļas ieguldījumu fondos, izņemot NTF

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(Mēneša un ceturkšņa) prasības, kas attiecas uz MFI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33).

 

(Ceturkšņa) prasības, kas attiecas uz IF saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38), ko par NTF paziņo kā papildposteņus, ja tie ir pieejami NCB.


NTF – Pārklasificēšanas

Ceturkšņa sērijas

BILANCES POSTEŅI

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

Pārējā pasaule

D.

Kopā

Kopā

MFI

Ne-MFI

Kopā

MFI

Ne-MFI

Kopā

Bankas

Nebankas

Kopā

Valdība (S.13)

Pārējie rezidenti

Kopā

Valdība (S.13)

Pārējie rezidenti

Valdība

Pārējie nerezidentu sektori

Centrālā valdība (S.1311)

Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314)

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

CFS+ finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

Centrālā valdība (S.1311)

Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314)

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

CFS+ finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

PASĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NTF akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kapitāls un rezerves

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Parāda vērtspapīri turējumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Euro

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārvalstu valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NTF akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Akcijas/daļas ieguldījumu fondos, izņemot NTF

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(Mēneša un ceturkšņa) prasības, kas attiecas uz MFI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33).

 

(Ceturkšņa) prasības, kas attiecas uz IF saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38), ko par NTF paziņo kā papildposteņus, ja tie ir pieejami NCB.


NTF – Pārvērtēšanas

Ceturkšņa sērijas

BILANCES POSTEŅI

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

Pārējā pasaule

D.

Kopā

Kopā

MFI

Ne-MFI

Kopā

MFI

Ne-MFI

Kopā

Bankas

Nebankas

Kopā

Valdība (S.13)

Pārējie rezidenti

Kopā

Valdība (S.13)

Pārējie rezidenti

Valdība

Pārējie nerezidentu sektori

Centrālā valdība (S.1311)

Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314)

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

CFS+ finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

Centrālā valdība (S.1311)

Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314)

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

CFS+ finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

PASĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NTF akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kapitāls un rezerves

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Parāda vērtspapīri turējumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Euro

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārvalstu valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NTF akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Akcijas/daļas ieguldījumu fondos, izņemot NTF

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(Mēneša un ceturkšņa) prasības, kas attiecas uz MFI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33).

 

(Ceturkšņa) prasības, kas attiecas uz IF saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38), ko par NTF paziņo kā papildposteņus, ja tie ir pieejami NCB.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 9. panta 2. punktu NCB var piešķirt atbrīvojumu NTF attiecībā uz pārvērtēšanas korekciju paziņošanu.

Ja attiecīgās summas ir būtiskas, NCB tomēr informācija jāsniedz, cik vien tas iespējams.

2.   Tabula

NTF – Krājumi

Ceturkšņa sērijas

BILANCES POSTEŅI

Visas valūtas

Euro

Pārējās valūtas

 

GBP

USD

JPY

CHF

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti

 

 

 

 

 

 

 

Pārējā pasaule

 

 

 

 

 

 

 

Parāda vērtspapīri turējumā

 

 

 

 

 

 

 

Iekšzeme

 

 

 

 

 

 

 

MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

Ne-MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

Euro zona, izņemot iekšzemi

 

 

 

 

 

 

 

MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

Ne-MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

Pārējā pasaule

 

 

 

 

 

 

 

 

(Ceturkšņa) prasības, kas attiecas uz MFI saskaņā ar Regulu ()ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33).

8.   DAĻA

Strukturālie finanšu rādītāji

1.

Kredītiestāžu (KI) filiāļu skaits pārskata perioda beigās Šajā rādītājā iekļauj tikai KI piederošās filiāles. Institucionālu vienību, kas pašas nav KI, biroji nav jāietver pat tad, ja tās pieder tai pašai grupai kā KI.

2.

KI darbinieku skaits. Šis rādītājs attiecas uz KI darbinieku vidējo skaitu pārskata gadā. Finanšu iestāžu, kas pašas nav KI, darbinieki no tiem ir jāizslēdz, pat ja šīs iestādes pieder vienai un tai pašai grupai.

3.

Piecu lielāko KI daļa kopējos aktīvos (CR5). Šis rādītājs attiecas uz banku darbības koncentrāciju. NCB piemēro šādu nekonsolidētu kopsavilkuma pieeju, lai iegūtu šo rādītāju: a) sarindo visu pārskata sniedzēju KI bilanču kopsummas; b) aprēķina i) piecu lielāko bilanču kopsummu summu un ii) visu bilanču kopsummu; un c) aprēķina i) attiecību pret ii). Datus, kurus sniedz ECB, izsaka procentos, piem., 72,4296 % sniedz kā 72,4296 un nevis kā 0,7243. Lai arī tas, kuras ir piecas lielākās bankas, var laika gaitā mainīties, NCB ir jāsniedz ziņas tikai par piecu lielāko KI īpatsvaru konkrētā laikā (pārskata gada decembra beigās).

4.

Herfindāla indekss (HI) KI aktīvu kopsummai. Līdzīgi iepriekšējam rādītājam, arī šis attiecas uz banku darbības koncentrāciju. Ciktāl iespējams, nacionālajām centrālajām bankām jāievēro kopsavilkuma pieeja. Šajā gadījumā HI aprēķinā ir jāiekļauj katras grupā ietvertās KI kopsavilkuma bilance, varbūt izmantojot šo iestāžu gada finanšu pārskatos atrodamo grāmatvedības informāciju. Ja ne visas KI ir atlikušās grupas datos, datus ekstrapolē.

HI iegūst, saskaitot visu banku sektora KI tirgus daļu kvadrātus un sniedz ECB saskaņā ar šādu formulu:

HI

=

Formula, kur:

n

=

KI kopējais skaits valstī

Xi

=

KI kopējie aktīvii

X

=

Formula = visu valsts KI kopējie aktīvi.

5.

Apdrošināšanas sabiedrību kopējie ieguldījumi  (21) . Šis rādītājs attiecas uz šo sabiedrību kopējiem finanšu aktīviem, ko iegūst, no kopsavilkuma kopējās bilances atskaitot nefinanšu aktīvus (piemēram, pamatlīdzekļus). Vajadzības gadījumā skaitļus ekstrapolē, lai nodrošinātu 100 % aptveramību. Ja nav pieejama atsevišķa informācija par apdrošināšanas sabiedrībām, šo rādītāju var apvienot ar rādītāju “Pensiju fondu pārvaldībā esošo aktīvu kopsumma”, izveidojot vienu rādītāju. NCB sērija ir jānorāda, ja pieņem “apvienotu” ierakstīšanu.

6.

Pensiju fondu pārvaldībā esošo aktīvu kopsumma  (22) . Šis rādītājs attiecas uz pensiju fondu pārvaldībā esošo aktīvu kopsavilkuma bilances kopsummu. Ja nav pieejama atsevišķa informācija par pensiju fondiem, šo rādītāju var apvienot ar rādītāju “Apdrošināšanas sabiedrību pārvaldībā esošo aktīvu kopsumma”, izveidojot vienu rādītāju. Šajā gadījumā attiecībā uz rādītāju “Pensiju fondu pārvaldībā esošo aktīvu kopsumma” jāiesniedz nulles paziņojums.

7.

Pārējo ES valstu KI filiāļu skaits. Šis rādītājs attiecas uz pārskatu sniedzošajā valstī atrodošos tādu filiāļu skaitu, kuras pieder KI, kas ir pārējo ES valstu rezidenti. Ja KI kādā valstī ir vairākas filiāles, tās uzskata par vienu filiāli. NCB nodrošina, ka dati par laiku no 1999. gada beigām atbilst datiem, par kuriem dati sniegti saskaņā ar MFI sarakstu.

8.

Pārējo ES valstu KI filiāļu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to filiāļu kopsavilkuma bilances kopsummu, kuras aptver rādītājs “Pārējo ES valstu KI filiāļu skaits”.

9.

Pārējo ES valstu KI meitassabiedrību skaits. Šis rādītājs attiecas uz pārskatu sniedzošajā valstī atrodošos tādu meitassabiedrību skaitu, kurus kontrolē KI, kas ir pārējo ES valstu rezidenti. Skaita tikai tās meitassabiedrības, kas pašas ir KI.

10.

Pārējo ES valstu KI meitassabiedrību kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to meitassabiedrību kopsavilkuma bilances kopsummu, kuras aptver rādītājs “Pārējo ES valstu KI meitassabiedrību skaits”.

11.

Ārpus ES valstu KI filiāļu skaits. Šis rādītājs attiecas uz pārskatu sniedzošajā valstī atrodošos tādu filiāļu skaitu, kuras pieder KI, kas ir rezidenti ārpus ES esošā valstī. Ja bankai kādā valstī ir vairākas filiāles, tās uzskata par vienu filiāli. NCB nodrošina, ka dati atbilst tiem datiem, par kuriem sniedz pārskatus saskaņā ar MFI sarakstu.

12.

Ārpus ES valstu KI filiāļu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to filiāļu kopsavilkuma bilances kopsummu, kuras aptver rādītājs “Ārpus ES valstu KI filiāļu skaits”.

13.

Ārpus ES valstu KI meitassabiedrību skaits. Šis rādītājs attiecas uz pārskatu sniedzošajā valstī atrodošos tādu meitassabiedrību skaitu, kuras kontrolē KI, kas ir rezidenti valstīs, kuras nav ES dalībvalstis.

14.

Ārpus ES valstu KI meitassabiedrību kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to meitassabiedrību kopsavilkuma bilances kopsummu, kuras aptver rādītājs “Ārpus ES valstu KI meitassabiedrību skaits”.

15.

Pārējo euro zonas dalībvalstu KI filiāļu skaits. Šis rādītājs attiecas uz pārskatu sniedzošajā valstī atrodošos tādu filiāļu skaitu, kuras pieder KI, kas ir pārējo euro zonas dalībvalstu rezidenti. Ja bankai kādā valstī ir vairākas filiāles, tās uzskata par vienu filiāli. NCB nodrošina, ka dati atbilst datiem, par kuriem sniedz pārskatu saskaņā ar MFI sarakstu.

16.

Pārējo euro zonas dalībvalstu KI filiāļu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to filiāļu kopsavilkuma bilances kopsummu, kurus aptver rādītājs “Pārējo euro zonas dalībvalstu KI filiāļu skaits”.

17.

Pārējo euro zonas dalībvalstu KI meitassabiedrību skaits. Šis rādītājs attiecas uz pārskatā sniedzējā valstī atrodošos tādu meitassabiedrību skaitu, kuras kontrolē KI, kas ir pārējo euro zonas dalībvalstu rezidenti.

18.

Pārējo euro zonas dalībvalstu KI meitassabiedrību kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to meitassabiedrību kopsavilkuma bilances kopsummu, kuras aptver rādītājs “Pārējo euro zonas dalībvalstu KI meitassabiedrību skaits”.

1.   tabula

Strukturālie finanšu rādītāji (krājumi)

Strukturālie rādītāji

1.

Iekšzemes zona

2.

Pārējās ES valstis

3.

Ārpus ES valstis

4.

Pārējās iesaistītās dalībvalstis

Kredītiestādes

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

Kredītiestādes

Kredītiestādes

Kredītiestādes

Kopā

Apdrošināšanas sabiedrības

Pensiju fondi

KI darbinieku skaits

S1

 

 

 

 

 

 

KI filiāļu skaits

S2

 

 

 

S3

S4

S5

KI meitasuzņēmumu skaits

 

 

 

 

S6

S7

S8

Herfindāla indekss (Herfindahl index) KI kopējiem aktīviem

S9

 

 

 

 

 

 

5 lielāko KI daļa kopējos aktīvos (CR5)

S10

 

 

 

 

 

 

Kopā aktīvi

 

S11

S12

S13

 

 

 

Kopā filiāļu aktīvi

 

 

 

 

S14

S15

S16

Kopā meitasuzņēmumu aktīvi

 

 

 

 

S17

S18

S19


2.   tabula

Strukturālie finanšu rādītāji (plūsmu korekcijas)

Strukturālie rādītāji

1.

Iekšzemes zona

2.

Pārējās ES valstis

3.

Ārpus ES zona

4.

Pārējās iesaistītās dalībvalstis

Kredītiestādes

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

Kredītiestādes

Kredītiestādes

Kredītiestādes

Kopā

Apdrošināšanas sabiedrības

Pensiju fondi

Pārklasificēšanas un citas korekcijas

Kopā aktīvi

 

S20

S21

S22

 

 

 

Kopā filiāļu aktīvi

 

 

 

 

S23

S24

S25

Kopā meitasuzņēmumu aktīvi

 

 

 

 

S26

S27

S28

Pārējās pārvērtēšanas korekcijas

Kopā aktīvi

 

S29

S30

S31

 

 

 

Kopā filiāļu aktīvi

 

 

 

 

S32

S33

S34

Kopā meitasuzņēmumu aktīvi

 

 

 

 

S35

S36

S37

9.   DAĻA

Konsolidētie banku dati

1.A   tabula

Gada KBD – Pārskatu sniedzēji

 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

1. sadaļa.

Pārskatu sniedzēji

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

Individuālu kredītiestāžu skaits

 

 

 

 

 

 

 

Banku grupās konsolidētu kredītiestāžu skaits

 

 

 

 

 

 

 

Banku grupu skaits

 

 

 

 

 

 

 

Kopā kredītiestāžu skaits*

 

 

 

 

 

 

 


1.B   tabula

Gada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte

 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

2. sadaļa.

Konsolidētais ieņēmumu pārskats

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

Finanšu un darbības ieņēmumi un izmaksas

Procentu ieņēmumi

 

 

 

 

 

 

 

Skaidrā nauda un naudas atlikums kontos centrālajā bankā

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai [ja uzskaita atsevišķi]*

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi, uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas vai zaudējumu aprēķinā [ja uzskaita atsevišķi]*

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi pārdošanai*

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un debitoru parādi [t. sk. finanšu līzingi]*

 

 

 

 

 

 

 

Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi*

 

 

 

 

 

 

 

Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks*

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

(Procentu izmaksas)

 

 

 

 

 

 

 

(Centrālo banku noguldījumi)

 

 

 

 

 

 

 

(Finanšu saistības turētas tirdzniecībai [ja uzskaita atsevišķi])*

 

 

 

 

 

 

 

(Finanšu saistības, uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas vai zaudējumu aprēķinā [ja uzskaita atsevišķi])*

 

 

 

 

 

 

 

(Finanšu saistības pēc amortizētajām izmaksām)*

 

 

 

 

 

 

 

(Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks)*

 

 

 

 

 

 

 

(Pārējie pasīvi)

 

 

 

 

 

 

 

(Pēc pieprasījuma atmaksājama akciju kapitāla izmaksas)

 

 

 

 

 

 

 

Tīrie procentu ieņēmumi [visi dati]*

 

 

 

 

 

 

 

Tīrie procentu ieņēmumi [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

 

Dividenžu ieņēmumi [visi dati]*

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai [ja uzskaita atsevišķi]

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi, uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas vai zaudējumu aprēķinā [ja uzskaita atsevišķi]

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi pārdošanai

 

 

 

 

 

 

 

Dividenžu ieņēmumi [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]*

 

 

 

 

 

 

 

 

Komisijas maksu ieņēmumi

 

 

 

 

 

 

 

(Komisijas maksu izdevumi)

 

 

 

 

 

 

 

Tīrie komisijas maksu ieņēmumi [visi dati]*

 

 

 

 

 

 

 

Tīrie komisijas maksu ieņēmumi [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]*

 

 

 

 

 

 

 

 

Tīrā realizētā finanšu aktīvu un pasīvu peļņa (zaudējumi), neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas vai zaudējumu aprēķinā*

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi pārdošanai

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un debitoru parādi [t. sk. finanšu līzingi]

 

 

 

 

 

 

 

Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu saistības pēc amortizētajām izmaksām

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie

 

 

 

 

 

 

 

Tirdzniecībai turēto finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa (zaudējumi)*

 

 

 

 

 

 

 

Pašu kapitāla instrumenti un saistītie atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Procentu likmes instrumenti un saistītie atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Valūtas darījumi

 

 

 

 

 

 

 

Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Preces un saistītie atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie [t. sk. atvasinātie finanšu hibrīdinstrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa (zaudējumi), uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas vai zaudējumu aprēķinā*

 

 

 

 

 

 

 

Risku ierobežošanas uzskaites tīrā peļņa (zaudējumi)

 

 

 

 

 

 

 

 

Valūtas kursu tīrā starpība

 

 

 

 

 

 

 

Tirdzniecības un valūtas maiņas rezultāti [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

Tirdzniecības un valūtas maiņas rezultāti [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārdošanai neturēto aktīvu un pasīvu svītrošanas tīrā peļņa (zaudējumi)

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie darbības ieņēmumi [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie darbības ieņēmumi [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

 

(Pārējās darbības izmaksas)

 

 

 

 

 

 

 

Kopā darbības ieņēmumi [visi dati]*

 

 

 

 

 

 

 

Kopā darbības ieņēmumi [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

 

(Administrācijas izmaksas)

 

 

 

 

 

 

 

(Personāla izmaksas)

 

 

 

 

 

 

 

(Vispārējās un administratīvās izmaksas)

 

 

 

 

 

 

 

(Amortizācija)

 

 

 

 

 

 

 

(Pamatlīdzekļi)

 

 

 

 

 

 

 

(Ieguldījuma īpašumi)

 

 

 

 

 

 

 

(Nemateriālie aktīvi [izņemot nemateriālo vērtību])

 

 

 

 

 

 

 

(Kopā darbības izmaksas) [visi dati]*

 

 

 

 

 

 

 

(Kopā darbības izmaksas) [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

 

(Uzkrājumi) [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

(Uzkrājumi) [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

(Vērtības samazinājums) [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

(Finanšu aktīvu vērtības samazinājums, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

 

 

 

 

 

 

 

(Finanšu aktīvi, uzskaitot pēc cenas [nekotēts pašu kapitāls])*

 

 

 

 

 

 

 

(Finanšu aktīvi pārdošanai)*

 

 

 

 

 

 

 

(Kredīti un debitoru parādi [t. sk. finanšu līzingi])*

 

 

 

 

 

 

 

(Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi)*

 

 

 

 

 

 

 

(Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums)

 

 

 

 

 

 

 

(Pamatlīdzekļi)

 

 

 

 

 

 

 

(Ieguldījuma īpašumi)

 

 

 

 

 

 

 

(Nemateriālā vērtība)

 

 

 

 

 

 

 

(Nemateriālie aktīvi [izņemot nemateriālo vērtību])

 

 

 

 

 

 

 

(Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās un kopuzņēmumos, uzskaitot ar pašu kapitāla metodi)

 

 

 

 

 

 

 

(Pārējie)

 

 

 

 

 

 

 

(Vērtības samazinājums) [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvu tīrā vērtības korekcija/samazinājums [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

Nefinanšu aktīvu tīrā vērtības korekcija/samazinājums [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

Negatīvā nemateriālā vērtība, nekavējoties uzrādot peļņā vai zaudējumos

 

 

 

 

 

 

 

Peļņas (zaudējumu) daļa asociētajās sabiedrībās un kopuzņēmumos, uzskaitot ar pašu kapitāla metodi)

 

 

 

 

 

 

 

Pārdošanai turētu ilgtermiņa aktīvu un atsavināšanas grupu peļņa (zaudējumi), kas nekvalificējas kā pārtraucamā darbība

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJĀ SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA (ZAUDĒJUMI) PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS

 

 

 

 

 

 

 

Nodokļu (izmaksas) ieņēmumi saistībā ar pamatdarbības peļņu vai zaudējumiem

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJĀ SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA (ZAUDĒJUMI) PĒC NODOKĻU NOMAKSAS [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJĀ SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA (ZAUDĒJUMI) PĒC NODOKĻU NOMAKSAS [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

Pārtraucamās darbības peļņa (zaudējumi) pēc nodokļu nomaksas

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJĀ PEĻŅA (ZAUDĒJUMI) PĒC NODOKĻU NOMAKSAS UN PĀRTRAUCAMĀS DARBĪBAS [visi dati]*

 

 

 

 

 

 

 

Peļņa (zaudējumi), kas attiecināmi uz mazākuma līdzdalību

 

 

 

 

 

 

 

 

PEĻŅA (ZAUDĒJUMI), KAS ATTIECINĀMI UZ MĀTESUZŅĒMUMA KAPITĀLA TURĒTĀJIEM

 

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes ar kapitāla atdevi < 0

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes ar kapitāla atdevi 0–5 %

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes ar kapitāla atdevi 5–10 %

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes ar kapitāla atdevi 10–15 %

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes ar kapitāla atdevi 15–20 %

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes ar kapitāla atdevi > 20 %

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes ar kapitāla atdevi < 0, % kopējos banku aktīvos

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes ar kapitāla atdevi 0–5 %, % kopējos banku aktīvos

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes ar kapitāla atdevi 5–10 %, % kopējos banku aktīvos

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes ar kapitāla atdevi 10–15 %, % kopējos banku aktīvos

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes ar kapitāla atdevi 15–20 %, % kopējos banku aktīvos

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes ar kapitāla atdevi > 20 %, % kopējos banku aktīvos

 

 

 

 

 

 

 

1.C   tabula

Gada KBD – Aktīvu kvalitāte

 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

3. sadaļa.

Ienākumus nenesošie kredīti. Uzkrājumi zaudējumiem un aktīvi ar samazinātu vērtību

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

Kopā šaubīgie kredīti un ienākumus nenesošie kredīti (kredīti un parāda vērtspapīri) (***********)

 

 

 

 

 

 

 

Kopā uzkrājumi zaudējumiem (***********)

 

 

 

 

 

 

 

Kopā ienākumus nenešošie aktīvi (kredīti un parāda vērtspapīri)

 

 

 

 

 

 

 


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

4. sadaļa.

Finanšu aktīvi pārdošanai.

Aktīvu ar samazinātu vērtību patiesā vērtība SGS 39.58-70

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

Pašu kapitāla instrumenti

 (***********)

 (***********)

 (***********)

 (***********)

 (***********)

 (***********)

 (***********)

Parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un avansi

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

 (***********)

 (***********)

 (***********)

 (***********)

 (***********)

 (***********)

 (***********)


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

5. sadaļa.

Finanšu aktīvi pārdošanai.

Tīrā kopējā uzskaites vērtība

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

Pašu kapitāla instrumenti

 (***********)

 (***********)

 (***********)

 (***********)

 (***********)

 (***********)

 (***********)

Parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un avansi

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

 (***********)

 (***********)

 (***********)

 (***********)

 (***********)

 (***********)

 (***********)


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

6. sadaļa.

Kredīti un debitoru parādi (t. sk. finanšu līzingi) un līdz termiņam turētie ieguldījumi

Aktīvi ar samazinātu vērtību (bruto kopējā uzskaites vērtība) SFPS 7.37; SFPS 7 IG 29 (a)

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

Kredīti un debitoru parādi

 

 

 

 

 

 

 

Parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un avansi

 

 

 

 

 

 

 

Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

Parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un avansi

 

 

 

 

 

 

 


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

7. sadaļa.

Kredīti un debitoru parādi (t. sk. finanšu līzingi) un līdz termiņam turētie ieguldījumi

(Atskaitījumi individuāli novērtētiem finanšu aktīviem) SGS 39 AG 84-86; SFPS 7.37 (b)

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

Kredīti un debitoru parādi

 

 

 

 

 

 

 

Parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un avansi

 

 

 

 

 

 

 

Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

Parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un avansi

 

 

 

 

 

 

 


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

8. sadaļa.

Kredīti un debitoru parādi (t. sk. finanšu līzingi) un līdz termiņam turētie ieguldījumi

(Atskaitījumi kolektīvi novērtētiem finanšu aktīviem) (Ietver radušos, bet neuzrādīto zaudējumu atskaitījumus) SGS 39 AG 84-90

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

Kredīti un debitoru parādi

 

 

 

 

 

 

 

Parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. radušos, bet neuzrādītu zaudējumu atskaitījumi

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un avansi

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. radušos, bet neuzrādītu zaudējumu atskaitījumi

 

 

 

 

 

 

 

Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

Parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. radušos, bet neuzrādītu zaudējumu atskaitījumi

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un avansi

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. radušos, bet neuzrādītu zaudējumu atskaitījumi

 

 

 

 

 

 

 


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

9. sadaļa.

Kredīti un debitoru parādi (t. sk. finanšu līzingi) un līdz termiņam turētie ieguldījumi

Tīrā kopējā uzskaites vērtība

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

Kredīti un debitoru parādi

 

 

 

 

 

 

 

Parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un avansi

 

 

 

 

 

 

 

Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

Parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un avansi

 

 

 

 

 

 

 

1.D   tabula

Gada KBD – Bilance

 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

10. sadaļa.

Aktīvi

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

Skaidrā nauda un naudas atlikums kontos centrālajā bankā (************)

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai (************)

 

 

 

 

 

 

 

Atvasinātie finanšu instrumenti turējumā tirdzniecībai

 

 

 

 

 

 

 

Pašu kapitāla instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un avansi

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi, uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas vai zaudējumu aprēķinā

 

 

 

 

 

 

 

Pašu kapitāla instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un avansi

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi pārdošanai

 

 

 

 

 

 

 

Pašu kapitāla instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un avansi

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un debitoru parādi, t. sk. finanšu līzingi

 

 

 

 

 

 

 

Parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un avansi

 

 

 

 

 

 

 

Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

Parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un avansi

 

 

 

 

 

 

 

Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite

 

 

 

 

 

 

 

Patiesās vērtības riska ierobežošana

 

 

 

 

 

 

 

Skaidrās naudas plūsmas riska ierobežošana

 

 

 

 

 

 

 

Neto ieguldījumu ārvalstu darbībā riska ierobežošana

 

 

 

 

 

 

 

Procentu likmes riska patiesās vērtības riska ierobežošana

 

 

 

 

 

 

 

Procentu likmes riska skaidrās naudas plūsmas riska ierobežošana

 

 

 

 

 

 

 

Procentu likmes riska riska ierobežošanas portfeļa apdrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas

 

 

 

 

 

 

 

Materiālie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

Pamatlīdzekļi

 

 

 

 

 

 

 

Ieguldījuma īpašums

 

 

 

 

 

 

 

Nemateriālie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

Nemateriālā vērtība

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie nemateriālie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās, meitasuzņēmumos un kopuzņēmumos, (uzskaitot ar pašu kapitāla metodi – t. sk. nemateriālā vērtība)

 

 

 

 

 

 

 

Nodokļu aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

Pārskata perioda nodokļu aktīvi

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

Atliktie nodokļu aktīvi

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

Ilgtermiņa aktīvi un atsavināšanas grupas, kas klasificētas kā turētas pārdošanai

 

 

 

 

 

 

 

Kopā kredīti un avansi [visi dati] (************)

 

 

 

 

 

 

 

Kopā kredīti un avansi [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

Kopā parāda instrumenti [visi dati] (************)

 

 

 

 

 

 

 

Kopā parāda instrumenti [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

Kopā pašu kapitāla instrumenti, t. sk. akcijas un citi mainīga ienesīguma vērtspapīri [visi dati] (************)

 

 

 

 

 

 

 

Kopā pašu kapitāla instrumenti, t. sk. akcijas un citi mainīga ienesīguma vērtspapīri [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

Atlikušie aktīvi [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ AKTĪVI (visi dati) (************)

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ AKTĪVI (bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus) (************)

 

 

 

 

 

 

 


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

11. sadaļa.

Pasīvi

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

Centrālo banku noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu saistības turētas tirdzniecībai*

 

 

 

 

 

 

 

Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai

 

 

 

 

 

 

 

Īsās pozīcijas

 

 

 

 

 

 

 

Kredītiestāžu noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

Noguldījumi (izņemot kredītiestāžu)

 

 

 

 

 

 

 

Parāda sertifikāti (t. sk. atpirkšanai īstermiņā paredzētas obligācijas)

 

 

 

 

 

 

 

Pārējās finanšu saistības turētas tirdzniecībai

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu saistības pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos

 

 

 

 

 

 

 

Kredītiestāžu noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

Noguldījumi (izņemot kredītiestāžu)

 

 

 

 

 

 

 

Parāda sertifikāti (t. sk. obligācijas)

 

 

 

 

 

 

 

Pakārtotās saistības

 

 

 

 

 

 

 

Pārējās finanšu saistības pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu saistības pēc amortizētajām izmaksām

 

 

 

 

 

 

 

Kredītiestāžu noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

Noguldījumi (izņemot kredītiestāžu)

 

 

 

 

 

 

 

Parāda sertifikāti (t. sk. obligācijas)

 

 

 

 

 

 

 

Pakārtotās saistības

 

 

 

 

 

 

 

Pārējās finanšu saistības pēc amortizētajām izmaksām

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu saistības saistībā ar pārvestajiem finanšu aktīviem

 

 

 

 

 

 

 

Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite

 

 

 

 

 

 

 

Patiesās vērtības riska ierobežošana

 

 

 

 

 

 

 

Skaidrās naudas plūsmas riska ierobežošana

 

 

 

 

 

 

 

Neto ieguldījumu ārvalstu darbībā riska ierobežošana

 

 

 

 

 

 

 

Procentu likmes riska patiesās vērtības riska ierobežošana

 

 

 

 

 

 

 

Procentu likmes riska skaidrās naudas plūsmas riska ierobežošana

 

 

 

 

 

 

 

Procentu likmes riska riska ierobežošanas portfeļa apdrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas

 

 

 

 

 

 

 

Uzkrājumi

 

 

 

 

 

 

 

Pārstrukturēšana

 

 

 

 

 

 

 

Nepabeigta tiesvedība un nodokļu strīdi

 

 

 

 

 

 

 

Pensijas un citu pensijas vecuma pabalstu saistības

 

 

 

 

 

 

 

Kredītu apņemšanās un garantijas

 

 

 

 

 

 

 

Apgrūtinoši līgumi

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie uzkrājumi

 

 

 

 

 

 

 

Nodokļu saistības

 

 

 

 

 

 

 

Pārskata perioda nodokļu saistības

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

Atliktās nodokļu saistības

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

 

 

Pēc pieprasījuma atmaksājams pamatkapitāls (piem., kooperatīvu akcijas)

 

 

 

 

 

 

 

Saistības, kas iekļautas atsavināšanas grupās un klasificētas kā turētas pārdošanai

 

 

 

 

 

 

 

Parādi kredītiestādēm [visi dati] (************)

 

 

 

 

 

 

 

Parādi kredītiestādēm [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

Parādi klientiem (izņemot kredītiestādes) [visi dati] (************)

 

 

 

 

 

 

 

Parādi klientiem (izņemot kredītiestādes) [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

Kopā parāda sertifikāti [visi dati] (************)

 

 

 

 

 

 

 

Kopā parāda sertifikāti [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

Atlikušie pasīvi [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ PASĪVI (visi dati)

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ PASĪVI (bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus)

 

 

 

 

 

 

 


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

12. sadaļa.

Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

Emitētais kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

Apmaksātais kapitāls

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

Izsludinātais neapmaksātais kapitāls

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

Akcijas uzcenojums

 

 

 

 

 

 

 

Pārējais pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

Saliktu finanšu instrumentu pašu kapitāla sastāvdaļa

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

Pārējie pašu kapitāla instrumenti

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

 (************)

Pārvērtēšanas rezerve un pārējā vērtēšanas starpība, ko veido:

 

 

 

 

 

 

 

Materiālie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

Nemateriālie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

Tīro ieguldījumu ārvalstu darījumos riska ierobežošana (efektīvā daļa)

 

 

 

 

 

 

 

Ārvalstu valūtas pārrēķināšana

 

 

 

 

 

 

 

Naudas plūsmas riska ierobežošana (efektīvā daļa)

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi pārdošanai

 

 

 

 

 

 

 

Ilgtermiņa aktīvi vai atsavināšanas grupas, kas turētas pārdošanai

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie posteņi

 

 

 

 

 

 

 

Rezerves (t. sk. nesadalītā peļņa)

 

 

 

 

 

 

 

(Pašu akcijas)

 

 

 

 

 

 

 

Pārskata gada ieņēmumi

 

 

 

 

 

 

 

(Pagaidu dividendes)

 

 

 

 

 

 

 

Mazākuma līdzdalība

 

 

 

 

 

 

 

Pārvērtēšanas rezerve un pārējā vērtēšanas starpība

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie posteņi

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS [visi dati] (************)

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ PASĪVI UN PAŠU KAPITĀLS

 

 

 

 

 

 

 


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

13. sadaļa.

Kredītu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

Kredītu apņemšanās

 

 

 

 

 

 

 

Sniegtas:

 

 

 

 

 

 

 

Saņemtas:

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu garantijas

 

 

 

 

 

 

 

Sniegtas:

 

 

 

 

 

 

 

Garantijas saņemtas

 

 

 

 

 

 

 

Kredītu atvasinātie instrumenti saņemti:

 

 

 

 

 

 

 

PĀRĒJĀS APŅEMŠANĀS (piem., parādzīmju emitēšanas iespējas, atjaunojamās riska parakstīšanas iespējas,…)

 

 

 

 

 

 

 

citiem darījumu partneriem sniegtās:

 

 

 

 

 

 

 

no citiem darījumu partneriem saņemtās:

 

 

 

 

 

 

 

1.E   tabula

Gada KBD – Kapitāla pietiekamība

 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

14. sadaļa.

Pašu līdzekļi

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

KOPĀ PAŠU LĪDZEKĻI MAKSĀTSPĒJAS MĒRĶIEM

 

 

 

 

 

 

 

SĀKOTNĒJIE PAŠU LĪDZEKĻI

 

 

 

 

 

 

 

Atbilstošais kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. Ierobežojumiem pakļauti neinovatīvi instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. Ierobežojumiem pakļauti inovatīvi instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Apmaksātais kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

(Pašu akcijas)

 

 

 

 

 

 

 

Akcijas uzcenojums

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie instrumenti, kas ir atbilstīgi kā kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

Atbilstošās rezerves

 

 

 

 

 

 

 

Mazākuma līdzdalība

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. Ierobežojumiem pakļauti neinovatīvi instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. Ierobežojumiem pakļauti inovatīvi instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. Hibrīdinstrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Līdzekļi vispārējam banku riskam

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie valstij specifiskie sākotnējie pašu līdzekļi

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. Ierobežojumiem pakļauti neinovatīvi instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. Ierobežojumiem pakļauti inovatīvi instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. Hibrīdinstrumenti

 

 

 

 

 

 

 

(Pārējie atskaitījumi no Sākotnējiem pašu līdzekļiem)

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. (Neinovatīvo instrumentu ierobežojuma pārsniegums)

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. (Inovatīvo instrumentu ierobežojuma pārsniegums)

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. (Hibrīdinstrumentu ierobežojuma pārsniegums)

 

 

 

 

 

 

 

PAPILDU PAŠU LĪDZEKĻI

 

 

 

 

 

 

 

GALVENIE PAPILDU PAŠU LĪDZEKĻI

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. Uz galvenajiem papildu pašu līdzekļiem pārvesto sākotnējo pašu līdzekļu ierobežojuma pārsniegums

 

 

 

 

 

 

 

Papildinošie papildu pašu līdzekļi

 

 

 

 

 

 

 

(Atskaitījumi no papildu pašu līdzekļiem)

 

 

 

 

 

 

 

(ATSKAITĪJUMI NO SĀKOTNĒJIEM UN PAPILDU PAŠU LĪDZEKĻIEM)

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ SĀKOTNĒJIE PAŠU LĪDZEKĻI VISPĀRĒJIEM MAKSĀTSPĒJAS MĒRĶIEM (*************)

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ PAPILDU PAŠU LĪDZEKĻI VISPĀRĒJIEM MAKSĀTSPĒJAS MĒRĶIEM

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ PAPILDU PAŠU LĪDZEKĻI TIRGUS RISKU APDROŠINĀŠANAI

 

 

 

 

 

 

 

(ATSKAITĪJUMI NO KOPĒJIEM PAŠU LĪDZEKĻIEM)

 

 

 

 

 

 

 

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI: IRB uzkrājumu pārsniegums (iztrūkums)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

15. sadaļa.

Kapitāla prasības

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

KOPĀ KAPITĀLA PRASĪBAS (*************)

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ KAPITĀLA PRASĪBAS KREDĪTA, DARĪJUMU PARTNERA KREDĪTA UN VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN BEZMAKSAS PIEGĀDĒM

 

 

 

 

 

 

 

Standarta metode(SM)

 

 

 

 

 

 

 

SM riska klases, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas

 

 

 

 

 

 

 

Centrālās valdības vai centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

Reģionālās valdības vai vietējās varas iestādes

 

 

 

 

 

 

 

Administratīvās organizācijas un nekomerciālie uzņēmumi

 

 

 

 

 

 

 

Daudzpusējās attīstības bankas

 

 

 

 

 

 

 

Starptautiskās organizācijas

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

Uzņēmumi

 

 

 

 

 

 

 

Mazumtirgotāji

 

 

 

 

 

 

 

Nodrošināti ar nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

 

 

Kavējumu posteņi

 

 

 

 

 

 

 

Regulatīvajās augsta riska kategorijās ietilpstošie posteņi

 

 

 

 

 

 

 

Nodrošinātās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

Īstermiņa prasības pret iestādēm un uzņēmumiem

 

 

 

 

 

 

 

Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie posteņi

 

 

 

 

 

 

 

IRB riska klases, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas

 

 

 

 

 

 

 

Centrālās valdības un centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

Uzņēmumi

 

 

 

 

 

 

 

Mazumtirgotāji

 

 

 

 

 

 

 

Pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie saistību aktīvi, izņemot kredītu

 

 

 

 

 

 

 

Vērtspapīrošanas pozīcijas SM

 

 

 

 

 

 

 

Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB)

 

 

 

 

 

 

 

IRB metode, ja netiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori

 

 

 

 

 

 

 

Centrālās valdības un centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

Uzņēmumi

 

 

 

 

 

 

 

IRB metode, ja tiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori

 

 

 

 

 

 

 

Centrālās valdības un centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

Uzņēmumi

 

 

 

 

 

 

 

Mazumtirgotāji

 

 

 

 

 

 

 

Pašu kapitāls IRB

 

 

 

 

 

 

 

Vērtspapīrošanas pozīcijas IRB

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie saistību aktīvi, izņemot kredītu

 

 

 

 

 

 

 

NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ KAPITĀLA PRASĪBAS POZĪCIJU, VALŪTAS UN PREČU RISKIEM

 

 

 

 

 

 

 

Pozīciju, valūtas un preču risks saskaņā ar standarta metodi(SM)

 

 

 

 

 

 

 

Tirgotie parāda instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

Pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

Ārvalstu valūta

 

 

 

 

 

 

 

Preces

 

 

 

 

 

 

 

Pozīciju, valūtas un preču risks saskaņā ar iekšējiem modeļiem (IM)

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ KAPITĀLA PRASĪBAS OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)

 

 

 

 

 

 

 

OpR pamatrādītāju metode(PRM)

 

 

 

 

 

 

 

OpR standartizētā (STM) / Alternatīvā standartizētā (ASM) metode

 

 

 

 

 

 

 

OpR uzlaboto mērījumu metode (UMM)

 

 

 

 

 

 

 

PĀRĒJĀS UN PAGAIDU KAPITĀLA PRASĪBAS

 

 

 

 

 

 

 


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles

16. sadaļa.

Kredītrisks – iestāžu skaits pēc metodes

Lielas bankas

Vidējas bankas

Mazas bankas

Standarta metode

 

 

 

 

 

 

 

Pamata IRB

 

 

 

 

 

 

 

Uzlabotā IRB

 

 

 

 

 

 

 

Iestāžu skaits kopā (izmantojot vienu vai vairākas kredītriska metodes)

 

 

 

 

 

 

 


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles

17. sadaļa.

Tirgus risks – iestāžu skaits pēc metodes

Lielas bankas

Vidējas bankas

Mazas bankas

Standarta metode

 

 

 

 

 

 

 

Iekšējie modeļi

 

 

 

 

 

 

 

Iestāžu skaits kopā (izmantojot vienu vai vairākas tirgus riska metodes)

 

 

 

 

 

 

 


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles

18. sadaļa.

Kapitāla prasības. Operacionālais risks – iestāžu skaits pēc metodes

Lielas bankas

Vidējas bankas

Mazas bankas

Pamatrādītāju metode

 

 

 

 

 

 

 

Standarta metode / Alternatīvā standarta metode

 

 

 

 

 

 

 

Uzlaboto mērījumu metode

 

 

 

 

 

 

 

Iestāžu skaits kopā (izmantojot vienu vai vairākas operacionālā riska metodes)

 

 

 

 

 

 

 


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas + ārvalstu kontrolēti ārpus ES meitasuzņēmumi un filiāles

Ārvalstu (ES) kontrolēti meitasuzņēmumi un ārvalstu (ES) kontrolētas filiāles

19. sadaļa.

Kapitāla prasības. Maksātspējas koeficients (%)

Iestāžu skaits

Kapitāla prasības

Aktīvi

Iestāžu skaits

Kapitāla prasības

Aktīvi

< 8

 

 

 

 

 

 

8–10

 

 

 

 

 

 

10–12

 

 

 

 

 

 

12–24

 

 

 

 

 

 

> 14

 

 

 

 

 

 


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas + ārvalstu kontrolēti ārpus ES meitasuzņēmumi un filiāles

Ārvalstu (ES) kontrolēti meitasuzņēmumi un ārvalstu (ES) kontrolētas filiāles

20. sadaļa.

Kapitāla prasības. 1. līmeņa koeficients (%)

Iestāžu skaits

Kapitāla prasības

Aktīvi

Iestāžu skaits

Kapitāla prasības

Aktīvi

< 4

 

 

 

 

 

 

4–6

 

 

 

 

 

 

6–8

 

 

 

 

 

 

8–12

 

 

 

 

 

 

> 12

 

 

 

 

 

 


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles

21. sadaļa.

Riski

Lielas bankas

Vidējas bankas

Mazas bankas

KOPĀ KREDĪTRISKS (pirms CCF, pirms CRM)

 

 

 

 

 

 

 

Standarta metode (SM)

 

 

 

 

 

 

 

SM riska klases, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas

 

 

 

 

 

 

 

Centrālās valdības vai centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

Reģionālās valdības vai vietējās varas iestādes

 

 

 

 

 

 

 

Administratīvās organizācijas un nekomerciālie uzņēmumi

 

 

 

 

 

 

 

Daudzpusējās attīstības bankas

 

 

 

 

 

 

 

Starptautiskās organizācijas

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

Uzņēmumi

 

 

 

 

 

 

 

Mazumtirgotāji

 

 

 

 

 

 

 

Nodrošināti ar nekustamo īpašumu

 

 

 

 

 

 

 

Kavējumu posteņi

 

 

 

 

 

 

 

Regulatīvajās augsta riska kategorijās ietilpstošie posteņi

 

 

 

 

 

 

 

Nodrošinātās obligācijas

 

 

 

 

 

 

 

Īstermiņa prasības pret iestādēm un uzņēmumiem

 

 

 

 

 

 

 

Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie posteņi

 

 

 

 

 

 

 

IRB riska klases, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas

 

 

 

 

 

 

 

Centrālās valdības un centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

Uzņēmumi

 

 

 

 

 

 

 

Mazumtirgotāji

 

 

 

 

 

 

 

Pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie saistību aktīvi, izņemot kredītu

 

 

 

 

 

 

 

Vērtspapīrošanas pozīcijas SM

 

 

 

 

 

 

 

Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB)

 

 

 

 

 

 

 

Pamata IRB

 

 

 

 

 

 

 

Centrālās valdības un centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

Uzņēmumi

 

 

 

 

 

 

 

Mazumtirgotāji

 

 

 

 

 

 

 

Uzlabotā IRB

 

 

 

 

 

 

 

Centrālās valdības un centrālās bankas

 

 

 

 

 

 

 

Iestādes

 

 

 

 

 

 

 

Uzņēmumi

 

 

 

 

 

 

 

Mazumtirgotāji

 

 

 

 

 

 

 

Pašu kapitāls IRB

 

 

 

 

 

 

 

Vērtspapīrošanas pozīcijas IRB

 

 

 

 

 

 

 

Pārējie saistību aktīvi, izņemot kredītu

 

 

 

 

 

 

 

VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Standarta metode

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Standarta metode, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Vērtspapīrošanas pozīcijas SM

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Pamata IRB

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Centrālās valdības un centrālās bankas

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Iestādes

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Uzņēmumi

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Mazumtirgotāji

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Uzlabotā IRB

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Centrālās valdības un centrālās bankas

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Iestādes

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Uzņēmumi

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Mazumtirgotāji

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Pašu kapitāls IRB

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Vērtspapīrošanas pozīcijas IRB

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Pārējie saistību aktīvi, izņemot kredītu

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

IRB: GAIDĀMIE ZAUDĒJUMI

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Pamata IRB

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Centrālās valdības un centrālās bankas

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Iestādes

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Uzņēmumi

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Mazumtirgotāji

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Uzlabotā IRB

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Centrālās valdības un centrālās bankas

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Iestādes

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Uzņēmumi

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Mazumtirgotāji

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

Pašu kapitāls IRB

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

 (*************)

2.A   tabula

Pusgada KBD – Pārskatu sniedzēji

 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

1. sadaļa.

Pārskatu sniedzēji

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

Individuālu kredītiestāžu skaits

 

 

 

 

 

 

 

Banku grupās konsolidētu kredītiestāžu skaits

 

 

 

 

 

 

 

Banku grupu skaits

 

 

 

 

 

 

 

Kopā kredītiestāžu skaits

 

 

 

 

 

 

 


2.B   tabula

Pusgada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte

 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

2. sadaļa.

Konsolidētais ieņēmumu pārskats

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

Saimnieciskā darbība

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu un darbības ieņēmumi un izmaksas

 

 

 

 

 

 

 

Dividenžu ieņēmumi [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai [ja uzskaita atsevišķi]

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi, uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā [ja uzskaita atsevišķi]

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi pārdošanai

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti un debitoru parādi [t.sk. finanšu līzingi]

 

 

 

 

 

 

 

Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks

 

 

 

 

 

 

 

(Finanšu saistības turētas tirdzniecībai [ja uzskaita atsevišķi])

 

 

 

 

 

 

 

(Finanšu saistības pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos [ja uzskaita atsevišķi])

 

 

 

 

 

 

 

(Finanšu saistības pēc amortizētajām izmaksām)

 

 

 

 

 

 

 

(Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks)

 

 

 

 

 

 

 

Tīrie procentu ieņēmumi [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

Tīrie procentu ieņēmumi [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

Dividenžu ieņēmumi [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

Dividenžu ieņēmumi [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

 

Tīrie komisijas maksu ieņēmumi [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

Tīrie komisijas maksu ieņēmumi [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

 

Tīrā realizētā finanšu aktīvu un pasīvu peļņa (zaudējumi), neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā

 

 

 

 

 

 

 

Tirdzniecībai turēto finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa (zaudējumi)

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa (zaudējumi), uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā

 

 

 

 

 

 

 

Kopā darbības ieņēmumi [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

Kopā darbības ieņēmumi [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

(Kopā darbības izmaksas) [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

(Kopā darbības izmaksas) [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

(Uzkrājumi) [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

(Uzkrājumi) [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

(Vērtības samazinājums) [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

(Vērtības samazinājums) [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

(Finanšu aktīvu vērtības samazinājums, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā)

 

 

 

 

 

 

 

(Finanšu aktīvi, uzskaitot pēc cenas [nekotēts pašu kapitāls])

 

 

 

 

 

 

 

(Finanšu aktīvi pārdošanai)

 

 

 

 

 

 

 

(Kredīti un debitoru parādi [t.sk. finanšu līzingi])

 

 

 

 

 

 

 

(Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi)

 

 

 

 

 

 

 

KOPĒJĀ PEĻŅA (ZAUDĒJUMI) PĒC NODOKĻU NOMAKSAS UN PĀRTRAUCAMĀS DARBĪBAS [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 


2.C   tabula

Pusgada KBD – Aktīvu kvalitāte

 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

3. sadaļa.

Ienākumus nenesošie kredīti. Uzkrājumi zaudējumiem un aktīvi ar samazinātu vērtību

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

Kopā šaubīgie kredīti un ienākumus nenesošie kredīti (kredīti un parāda vērtspapīri)

 

 

 

 

 

 

 

Kopā uzkrājumi zaudējumiem (kredīti un parāda vērtspapīri)

 

 

 

 

 

 

 

2.D   tabula

Pusgada KBD – Bilance

 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

10. sadaļa.

Aktīvi

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

Skaidrā nauda un naudas atlikums kontos centrālajā bankā

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu aktīvi pārdošanai

 

 

 

 

 

 

 

Nemateriālie aktīvi [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

Kopā kredīti un avansi [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

Kopā kredīti un avansi [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

Kopā parāda instrumenti [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

Kopā parāda instrumenti [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

Kopā pašu kapitāla instrumenti, t.sk. akcijas un citi mainīga ienesīguma vērtspapīri [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

Kopā pašu kapitāla instrumenti, t.sk. akcijas un citi mainīga ienesīguma vērtspapīri [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ AKTĪVI [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ AKTĪVI [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

11. sadaļa.

Pasīvi

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

Parādi kredītiestādēm [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

Parādi kredītiestādēm [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

Parādi klientiem (izņemot kredītiestādes) [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

Parādi klientiem (izņemot kredītiestādes) [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

Kopā parāda sertifikāti [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

Kopā parāda sertifikāti [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

12. sadaļa.

Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS [visi dati]

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS [bankas, kurām nav jāsniedz SFPS pārskatus, un bankas, kurām jāsniedz SFPS pārskatus, izņemot portfeļa datus]

 

 

 

 

 

 

 

2.E   tabula

Pusgada KBD – Kapitāla pietiekamība

 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

14. sadaļa.

Pašu līdzekļi

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

KOPĀ PAŠU LĪDZEKĻI MAKSĀTSPĒJAS MĒRĶIEM

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ SĀKOTNĒJIE PAŠU LĪDZEKĻI VISPĀRĒJIEM MAKSĀTSPĒJAS MĒRĶIEM

 

 

 

 

 

 

 


 

Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas

Ārpus ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

Ārpus ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

ES ārvalstīs kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli)

ES ārvalstīs kontrolētas filiāles (individuālas)

15. sadaļa.

Kapitāla prasības

A.

Lielas

B.

Vidējas

C.

Mazas

KOPĀ KAPITĀLA PRASĪBAS

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ KAPITĀLA PRASĪBAS KREDĪTA, DARĪJUMU PARTNERA KREDĪTA UN VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN BEZMAKSAS PIEGĀDĒM

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ KAPITĀLA PRASĪBAS POZĪCIJU, VALŪTAS UN PREČU RISKIEM

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ KAPITĀLA PRASĪBAS OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)

 

 

 

 

 

 

 

PĀRĒJĀS UN PAGAIDU KAPITĀLA PRASĪBAS

 

 

 

 

 

 

 

10.   DAĻA

Dati SVF vajadzībām

1.   tabula

NCB dati (krājumi)

 

Iekšzemes NCB

NCB, kas rezidē pārējās euro zonas dalībvalstīs

ECB

Pārējā pasaule

Nav nošķirti

PASĪVI

9.

Noguldījumi

 

 

 

 

 

AKTĪVI

2.

Kredīti

 

 

 

 

 

t. sk. starptautiskie ar rezervēm saistītie noguldījumi ECB turējumā (23)

 

 

 

 

 

3.

Parāda vērtspapīri turējumā

 

 

 

 

 

5.

Pašu kapitāls

 

 

 

 

 


2.   tabula

Pārējo MFI dati (krājumi)

 

Iekšzemes NCB

NCB, kas rezidē pārējās euro zonas dalībvalstīs

ECB

Pārējā pasaule

Nav nošķirti

PASĪVI

9.

Noguldījumi

 

 

 

 

 

AKTĪVI

2.

Kredīti

 

 

 

 

 

3.

Parāda vērtspapīri turējumā

 

 

 

 

 

5.

Pašu kapitāls

 

 

 

 

 

11.   DAĻA

Statistika par citiem finanšu starpniekiem, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (izslēdzot finanšu instrumentsabiedrības)

1. sadaļa.   Pārskatu sniegšanas tabulas

Dati, kas jāsniedz par vērtspapīru un atvasināto instrumentu tirgotājiem (VAT), finanšu sabiedrībām, kas veic kreditēšanu (FSK) un citiem finanšu starpniekiem, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, kas nav VAT un FSK (citi CFS), ir izklāstīti šajā tabulā.

Dati par VAT, FSK un citiem CFS. Galvenie rādītāji/ārpusbilances posteņi

Posteņa nosaukums un termiņa/ģeogrāfiskais/sektoru dalījums

VAT

FSK

Citi CFS

AKTĪVI

Noguldījumi/pasaule/kopā

Galvenais

 

 

Kredīti/pasaule/kopā

 

Galvenais

 

Kredīti/pasaule/MFI

 

Galvenais

 

Kredīti/pasaule/ne-MFI/kopā

 

Galvenais

 

Kredīti/pasaule/ne-MFI/nefinanšu sabiedrības

 

Galvenais

 

Kredīti/pasaule/ne-MFI/mājsaimniecības/kopā

 

Galvenais

 

Kredīti/pasaule/ne-MFI/mājsaimniecības/patēriņa kredīti

 

Galvenais

 

Kredīti/pasaule/ne-MFI/mājsaimniecības/kredīti mājokļa iegādei

 

Galvenais

 

Kredīti/pasaule/ne-MFI/mājsaimniecības/citi mērķi (atlikums)

 

Galvenais

 

Kredīti/iekšzemes/kopā

 

Galvenais

 

Kredīti/iekšzemes/MFI

 

Galvenais

 

Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/kopā

 

Galvenais

 

Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/nefinanšu sabiedrības

 

Galvenais

 

Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/mājsaimniecības/kopā

 

Galvenais

 

Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/mājsaimniecības/patēriņa kredīti

 

Galvenais

 

Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/mājsaimniecības/kredīti mājokļa iegādei

 

Galvenais

 

Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/mājsaimniecības/citi mērķi (atlikums)

 

Galvenais

 

Kredīti/euro zona, izņemot iekšzemi/kopā

 

Galvenais

 

Kredīti/euro zona, izņemot iekšzemi /MFI

 

Galvenais

 

Kredīti/euro zona, izņemot iekšzemi /ne-MFI/kopā

 

Galvenais

 

Kredīti/euro zona, izņemot iekšzemi /ne-MFI/nefinanšu sabiedrības

 

Galvenais

 

Kredīti/euro zona, izņemot iekšzemi /ne-MFI/mājsaimniecības/kopā

 

Galvenais

 

Kredīti/euro zona, izņemot iekšzemi /ne-MFI/mājsaimniecības/patēriņa kredīti

 

Galvenais

 

Kredīti/euro zona, kas izņemot iekšzemi /ne-MFI/mājsaimniecības/kredīti mājokļa iegādei

 

Galvenais

 

Kredīti/euro zona, izņemot iekšzemi /ne-MFI/mājsaimniecības/citi mērķi (atlikums)

 

Galvenais

 

Parāda vērtspapīri turējumā/pasaule/kopā

Galvenais

Galvenais

 

Pašu kapitāls/pasaule/kopā

Galvenais

Galvenais

 

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas/pasaule/kopā

Galvenais

 

 

Atvasinātie finanšu instrumenti/pasaule/kopā

Galvenais

 

 

Pārējie aktīvi, t. sk. “kredīti”/pasaule/kopā

Galvenais

 

 

Pārējie aktīvi, t. sk. “noguldījumi”, “skaidrā nauda”, “ieguldījumu fondu akcijas/daļas”, “ne-finanšu aktīvi” un “atvasinātie finanšu instrumenti”/pasaule/kopā

 

Galvenais

 

KOPĒJIE AKTĪVI/PASĪVI/pasaule/kopā

Galvenais

Galvenais

Ārpusbilances

PASĪVI

Saņemtie kredīti un noguldījumi/pasaule/kopā

Galvenais

Galvenais

 

Emitētie parāda vērtspapīri/pasaule/kopā

Galvenais

Galvenais

 

Kapitāls un rezerves/pasaule/kopā

Galvenais

Galvenais

 

Atvasinātie finanšu instrumenti/pasaule/kopā

Galvenais

 

 

Pārējie pasīvi/pasaule/kopā

Galvenais

 

 

Pārējie pasīvi, t. sk. “atvasinātie finanšu instrumenti”/pasaule/kopā

 

Galvenais

 

2. sadaļa.   Instrumentu kategorijas un vērtēšanas noteikumi

Saskaņā ar EKS 2010 principā aktīvi un pasīvi jāvērtē, izmantojot pašreizējās tirgus cenas dienā, uz kuru attiecas bilance. Par noguldījumiem un kredītiem datus sniedz atbilstoši to nominālvērtībai, neskaitot uzkrātos procentus.

Aktīvi

Kopējie aktīvi/pasīvi – aktīvu kopsummai jābūt vienādai ar visu bilances aktīvu daļā atsevišķi identificēto posteņu kopsummu, un tai arī jāatbilst pasīvu kopsummai.

1.

Noguldījumi – šo posteni (24) veido divas galvenās apakškategorijas – pārvedami noguldījumi un citi noguldījumi. Valūtas turējumi arī jāiekļauj šajā postenī.

Vērtēšanas noteikumi – saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības vispārīgo principu procenti, ko nopelna par noguldījumiem, jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie uzkrājušies, t. i., pēc uzkrāto procentu principa, nevis tad, kad tos faktiski saņem vai izmaksā, t. i., pēc skaidras naudas principa. Par noguldījumiem uzkrātie procenti jāklasificē pēc bruto principa kategorijā “pārējie aktīvi”.

Attiecībā uz FSK šo posteni iedala pie “pārējie aktīvi”.

2.

Kredīti – šajā postenī iekļauj:

mājsaimniecībām piešķirtus kredītus patēriņa kredītu veidā, piemēram, kredīti, kas piešķirti galvenokārt personiskai izmantošanai preču un pakalpojumu patēriņam; kredītus mājokļa iegādei, piemēram, kredīts, kas piešķirts ieguldīšanai mājoklī pašu izmantošanai vai izīrēšanai, t. sk. būvniecībai un remontam; un citus kredītus, kuri nav paredzēti patēriņam un mājokļa iegādei, t. sk. tādus kredītus, kas piešķirti uzņēmējdarbībai, parādu konsolidācijai, izglītībai u. c.,

trešām personām piešķirtus finanšu līzingus,

sliktos kredītus, kas vēl nav atmaksāti vai norakstīti,

neapgrozāmu vērtspapīru turējumus,

subordinētos parādus kredīta veidā.

Attiecībā uz apakškategoriju VAT – kredīti jāiedala pie “pārējie aktīvi”.

Vērtēšanas noteikumi – CFS sniegtie kredīti ir jāieraksta bruto skaitļos visu saistīto uzkrājumu, gan vispārējo, gan konkrēto, izteiksmē, līdz pārskata sniedzēja iestāde kredītus noraksta un tie no bilances ir jāsvītro.

Saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības vispārīgo principu procenti, ko nopelna par kredītiem, ir jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie uzkrājušies, t. i., pēc uzkrāto procentu principa, nevis tad, kad tos faktiski saņem vai izmaksā, t. i., pēc skaidras naudas principa. Par kredītiem uzkrātie procenti jāklasificē pēc bruto principa kategorijā “pārējie aktīvi”.

3.

Parāda vērtspapīri - šis postenis aptver apgrozāmus finanšu instrumentus, kas kalpo kā parāda apliecinājums un ko parasti tirgo sekundāros tirgos vai par tiem tirgū var saņemt atlīdzību, un tie nepiešķirt turētājam nekādas īpašumtiesības iestādē, kas tos emitējusi. Tajā ietverti tirgojami kredīti, kas kļuvuši apgrozāmi regulētā tirgū, ja ir apliecinājums par sekundārā tirgus tirdzniecību, t. sk. tirgus uzturētāju pastāvēšanu, un finanšu aktīvs tiek bieži kotēts, piemēram, kā to piedāvā pieprasījuma un piedāvājuma starpības.

Vērtēšanas noteikumi – saskaņā ar EKS 2010 par ieguldījumu fondu akcijām/daļām datus jāsniedz pēc to tirgus vērtības.

4.

Pašu kapitāls - pašu kapitāls apzīmē īpašumtiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šādi finanšu aktīvi parasti dod tiesības to turētājiem uz daļu no sabiedrību vai kvazisabiedrību peļņas un daļu no to pārpalikušajiem neto aktīviem likvidācijas gadījumā. Pašu kapitāls neietver ieguldījumu fondu akcijas/daļas.

Šis postenis ietver:

biržas sarakstā iekļautas akcijas – fondu biržas sarakstos iekļautus pašu kapitāla vērtspapīrus. Šāda fondu birža var būt atzīta fondu birža vai ikviens cits sekundārā tirgus veids. Biržas sarakstā iekļautas akcijas dēvē arī par kotētām akcijām. Ja biržas sarakstā iekļautām akcijām ir kotētas cenas, tad pašreizējās tirgus cenas parasti ir pieejamas (EKS 2010, 5.146. punkts),

biržas sarakstā neiekļautas akcijas – fondu biržas sarakstos neiekļautus pašu kapitāla vērtspapīrus (EKS 2010, 5.147. punkts),

pārējo pašu kapitālu – visu veidu pašu kapitālu, kas nav biržas sarakstā iekļautas vai neiekļautas akcijas (EKS 2010, 5.153.-5.154. punkts).

Vērtēšanas noteikumi – saskaņā ar EKS 2010 par pašu kapitālu datus jāsniedz pēc tirgus vērtības.

5.

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas – šis postenis aptver NTF un ne-NTF ieguldījumu fondu emitētu akciju/daļu turējumus.

Attiecībā uz apakškategoriju FSK – ieguldījumu fondu akcijas/daļas ir jāiedala postenī “pārējie aktīvi”.

Vērtēšanas noteikumi – saskaņā ar EKS 2010 par ieguldījumu fondu akcijām/daļām datus jāsniedz pēc to tirgus vērtības.

6.

Atvasinātie finanšu instrumenti Šis postenis ietver:

iespējas līgumus,

garantijas līgumus,

biržā tirgotos nākotnes līgumus,

ārpusbiržas nākotnes līgumus,

mijmaiņas līgumus,

kredīta atvasinātos instrumentus.

Attiecībā uz FSK – šo posteni iedala pie “pārējie aktīvi”.

Atvasinātos finanšu instrumentus bilancē ieraksta saskaņā ar bruto principu. Individuālus atvasināto instrumentu līgumus ar pozitīvu tirgus vērtību ieraksta bilances aktīvu pusē, un līgumus ar negatīvu tirgus vērtību – pasīvu pusē. Bruto nākotnes saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, nebūtu jāieraksta kā bilances posteņi. Atvasinātos finanšu instrumentus var ierakstīt pēc neto principa saskaņā ar dažādām vērtēšanas metodēm. Gadījumā, ja pieejamas tikai neto pozīcijas vai pozīcijas ieraksta ar citu, nevis tirgus vērtību, attiecīgi sniedz šīs pozīcijas. Šajā postenī neietver tos atvasinātos finanšu instrumentus, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav jāatspoguļo bilancē.

7.

Pārējie aktīvi – šis ir bilances aktīvu atlikums, kuru apzīmē kā “citur neietvertie aktīvi”. Šis postenis aptver tādus aktīvus, kā par kredītiem/noguldījumiem saņemamie uzkrātie procenti un uzkrātā nomas maksa par ēkām, saņemamās dividendes, saņemamās summas, kas nav saistītas ar CFS darījumdarbību, saņemamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem, saņemamās bruto summas attiecībā uz tranzīta posteņiem, pārējie aktīvi, kurus atsevišķi nenodala, piemēram, nefinanšu aktīvi (t. sk. pamatlīdzekļi), kredīti un noguldījumi atkarībā no CFS apakškategorijas.

Pasīvi

Kopējie aktīvi/pasīvi – pasīvu kopsummai jābūt vienādai ar visu bilances pasīvu daļā atsevišķi identificēto posteņu kopsummu, un tai arī jāatbilst aktīvu kopsummai (sk. arī aktīvu posteni “Aktīvu/pasīvu kopsumma”).

1.

Saņemtie kredīti un noguldījumi – šis postenis aptver:

noguldījumus – pārvedamus noguldījumus un pārējos noguldījumus (skatīt aktīvus), kas noguldīti CFS. Šos noguldījumus parasti nogulda MFI,

kredītus – kredīti, kas ir piešķirti CFS, un kas ir apliecināti ar neapgrozāmiem dokumentiem vai nav apliecināti ar dokumentiem.

2.

Emitētie parāda vērtspapīri – CFS emitēti vērtspapīri, kas parasti ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā apliecinājums parādam, un ko parasti tirgo sekundāros tirgos vai par tiem tirgū var saņemt atlīdzību, un tie nepiešķirt turētājam nekādas īpašumtiesības iestādē, kura tos emitējusi.

3.

Kapitāls un rezerves – šis postenis ietver summas, kas rodas no CFS akciju kapitāla emitēšanas akcionāriem vai citiem īpašniekiem un kas atspoguļo turētāja īpašumtiesības CFS, un parasti tās ir tiesības uz daļu no peļņas un pašu līdzekļiem likvidācijas gadījumā. Tajā iekļauti arī līdzekļi, kas rodas no nesadalītiem ieņēmumiem vai līdzekļiem, ko CFS rezervējuši, paredzot iespējamus maksājumus un saistības nākotnē. Tas ietver:

pašu kapitālu,

nesadalīto peļņu vai līdzekļus,

speciālus un vispārējus uzkrājumus kredītiem, vērtspapīriem un citu veidu aktīviem,

pamatdarbības peļņu/zaudējumus.

4.

Atvasinātie finanšu instrumenti – skatīt aktīvu posteni “atvasinātie finanšu instrumenti”.

5.

Pārējie pasīvi – šis ir bilances pasīvu puses atlikums, kuru apzīmē kā “citur neietvertie pasīvi”. Šis postenis aptver šādus pasīvus: maksājamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem, maksājamās bruto summas attiecībā uz tranzīta posteņiem, par noguldījumiem maksājamos uzkrātos procentus, maksājamās dividendes, maksājamās summas, kas nav saistītas ar CFS darījumdarbību, uzkrājumus saistībām pret trešām personām, drošības iemaksas atbilstoši atvasināto instrumentu līgumiem, kas ir skaidrās naudas nodrošinājums pret kredītrisku un kas paliek noguldītāja īpašumā, un noguldītājam atmaksājamas pēc tam, kad ir izpildīts līgums; neto pozīcijas, kas radušās no vērtspapīru aizdošanas bez skaidrās naudas nodrošinājuma, neto summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem, pārējos pasīvus, kurus atsevišķi nenodala, piemēram, parāda vērtspapīrus, atvasinātos finanšu instrumentus atkarībā no CFS apakškategorijas.

3. sadaļa.   Valsts paskaidrojošās piezīmes

1.

Datu avoti/datu vākšanas sistēma. Tas ietver –

datu avotus, kas izmantoti CFS statistikas apkopošanā, piemēram, statistikas biroji, CFS un/vai fondu pārvaldnieku tieša pārskatu sniegšana,

dati par datu vākšanas sistēmām, piemēram, brīvprātīgi pārskati, uzņēmumu aptaujas, izlase, pārskatu sniegšana atbilstoši zināmu robežvērtību pastāvēšanai un ekstrapolācija.

2.

Apkopošanas procedūras – apraksta datu apkopošanā izmantoto metodi, piemēram, detalizēts veikto aprēķinu/pieņēmumu apraksts un tas, kā datu sērijas tiek apkopotas, ja divām sērijām ir dažādi biežumi.

3.

Tiesiskais regulējums – sniedz visaptverošu informāciju par iestāžu valsts tiesisko regulējumu. Īpaši jānorāda saikne ar Savienības tiesību aktiem. Ja vienā kategorijā tiek iekļauti vairāki iestāžu veidi, informācija ir jāsniedz par visiem iestāžu veidiem.

4.

Atkāpes no ECB pārskatu sniegšanas norādījumiem – NCB ir jāsniedz informāciju par atkāpēm no pārskatu sniegšanas norādēm.

Atkāpes no pārskatu sniegšanas norādēm var notikt attiecībā uz

instrumentu iedalījumu – instrumentu pārklājums var atšķirties no ECB pārskatu sniegšanas norādījumiem, piemēram, divi dažādi instrumenti nevar tikt identificēti atsevišķi,

ģeogrāfisko iedalījumu,

sektoru dalījumu,

vērtēšanas metodēm.

5.

Pārskata sniedzēju grupa - NCB īpašā CFS apakškategorijā var klasificēt visas iestādes, kas atbilst CFS definīcijai. Tās apraksta visas iestādes, kas iekļautas vai svītrotas no katras CFS apakškategorijas. Ja iespējams, NCB sniedz aplēses par datu pārklājumu attiecībā uz kopējās pārskatu sniedzēju grupas kopējiem aktīviem.

6.

Pārrāvumi vēsturiskajās laikrindās - jāapraksta pārrāvumi un laika gaitā notikušās būtiskās pārmaiņas vēsturisko laikrindu vākšanā, pārskatu sniegšanas pārklājumā, pārskatu sniegšanas shēmās un apkopošanā. Pārrāvumu gadījumā jānorāda, kādā mērā salīdzināmi vecie un jaunie dati.

7.

Pārējie komentāri – jebkuri citi komentāri vai norādes.

12.   DAĻA

Vērtspapīru emisiju statistika

1. sadaļa.   Ievads

Vērtspapīru emisijas statistikā attiecībā uz euro zonu tiek sniegti divi galvenie rādītāji:

visas euro zonas rezidentu emisijas jebkurā valūtā, un

visas emisijas euro valūtā pasaulē kopumā, gan iekšzemes, gan starptautiskās.

Ir jānorāda principāla atšķirība, pamatojoties uz emitenta rezidenci, Eurosistēmas NCB kolektīvi aptverot visas rezidentu emisijas euro zonā. Starptautisko norēķinu banka (SNB) sniedz datus par “pārējās pasaules” (PP) emisijām, kas attiecas uz visiem ārpus euro zonas rezidentiem (t. sk. starptautiskajām organizācijām).

Šī tabula apkopo pārskatu sniegšanas prasības.

 

Vērtspapīru emisijas

Euro zonas rezidentu

(katra NCB sniedz datus par tās iekšzemes rezidentiem)

PP rezidentu

(SNB/NCB)

Ārpus euro zonas dalībvalstu

Pārējo valstu

Euro/nacionālajās denominācijās

A bloks

B bloks

Pārējās valūtās (**************)

C bloks

D bloks

netiek prasīts

2. sadaļa.   Pārskatu sniegšanas prasības

1.   tabula

A bloka pārskatu sniegšanas veidlapa nacionālajām centrālajām bankām (***************)

 

EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS

Nenomaksātās summas

Bruto emisijas

Dzēšana

Neto emisijas

 

A1

A2

A3

A4

1.   ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI

Kopā

S1

S51

S101

S151

ECB/NCB

S2

S52

S102

S152

MFI, izņemot centrālās bankas

S3

S53

S103

S153

CFS

S4

S54

S104

S154

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S5

S55

S105

S155

Nefinanšu sabiedrības

S6

S56

S106

S156

Centrālā valdība

S7

S57

S107

S157

Pavalstu un vietējā valdība

S8

S58

S108

S158

Sociālās nodrošināšanas fondi

S9

S59

S109

S159

 

 

 

 

 

2.   ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI

Kopā

S10

S60

S110

S160

ECB/NCB

S11

S61

S111

S161

MFI, izņemot centrālās bankas

S12

S62

S112

S162

CFS

S13

S63

S113

S163

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S14

S64

S114

S164

Nefinanšu sabiedrības

S15

S65

S115

S165

Centrālā valdība

S16

S66

S116

S166

Pavalstu un vietējā valdība

S17

S67

S117

S167

Sociālās nodrošināšanas fondi

S18

S68

S118

S168

 

 

 

 

 

2.1.   t. sk., fiksētas likmes emisijas:

Kopā

S19

S69

S119

S169

ECB/NCB

S20

S70

S120

S170

MFI, izņemot centrālās bankas

S21

S71

S121

S171

CFS

S22

S72

S122

S172

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S23

S73

S123

S173

Nefinanšu sabiedrības

S24

S74

S124

S174

Centrālā valdība

S25

S75

S125

S175

Pavalstu un vietējā valdība

S26

S76

S126

S176

Sociālās nodrošināšanas fondi

S27

S77

S127

S177

 

 

 

 

 

2.2.   t. sk., mainīgas likmes emisijas:

Kopā

S28

S78

S128

S178

ECB/NCB

S29

S79

S129

S179

MFI, izņemot centrālās bankas

S30

S80

S130

S180

CFS

S31

S81

S131

S181

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S32

S82

S132

S182

Nefinanšu sabiedrības

S33

S83

S133

S183

Centrālā valdība

S34

S84

S134

S184

Pavalstu un vietējā valdība

S35

S85

S135

S185

Sociālās nodrošināšanas fondi

S36

S86

S136

S186

 

 

 

 

 

2.3.   t. sk., nulles kupona obligācijas:

Kopā

S37

S87

S137

S187

ECB/NCB

S38

S88

S138

S188

MFI, izņemot centrālās bankas

S39

S89

S139

S189

CFS

S40

S90

S140

S190

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S41

S91

S141

S191

Nefinanšu sabiedrības

S42

S92

S142

S192

Centrālā valdība

S43

S93

S143

S193

Pavalstu un vietējā valdība

S44

S94

S144

S194

Sociālās nodrošināšanas fondi

S45

S95

S145

S195

 

 

 

 

 

3.   KOTĒTĀS AKCIJAS  (****************)

Kopā

S46

S96

S146

S196

MFI, izņemot centrālās bankas

S47

S97

S147

S197

CFS

S48

S98

S148

S198

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S49

S99

S149

S199

Nefinanšu sabiedrības

S50

S100

S150

S200

 

 

 

 

 


2.   tabula

C bloka pārskatu sniegšanas veidlapa NCB

 

EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//PĀRĒJĀS VALŪTAS

Nenomaksātās summas

Bruto emisijas

Dzēšana

Neto emisijas

 

C1

C2

C3

C4

4.   ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI

Kopā

S201

S241

S281

S321

MFI, izņemot centrālās bankas

S202

S242

S282

S322

CFS

S203

S243

S283

S323

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S204

S244

S284

S324

Nefinanšu sabiedrības

S205

S245

S285

S325

Centrālā valdība

S206

S246

S286

S326

Pavalstu un vietējā valdība

S207

S247

S287

S327

Sociālās nodrošināšanas fondi

S208

S248

S288

S328

 

 

 

 

 

5.   ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI

Kopā

S209

S249

S289

S329

MFI, izņemot centrālās bankas

S210

S250

S290

S330

CFS

S211

S251

S291

S331

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S212

S252

S292

S332

Nefinanšu sabiedrības

S213

S253

S293

S333

Centrālā valdība

S214

S254

S294

S334

Pavalstu un vietējā valdība

S215

S255

S295

S335

Sociālās nodrošināšanas fondi

S216

S256

S296

S336

 

 

 

 

 

5.1.   t. sk., fiksētas likmes emisijas:

Kopā

S217

S257

S297

S337

MFI, izņemot centrālās bankas

S218

S258

S298

S338

CFS

S219

S259

S299

S339

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S220

S260

S300

S340

Nefinanšu sabiedrības

S221

S261

S301

S341

Centrālā valdība

S222

S262

S302

S342

Pavalstu un vietējā valdība

S223

S263

S303

S343

Sociālās nodrošināšanas fondi

S224

S264

S304

S344

 

 

 

 

 

5.2.   t. sk., mainīgas likmes emisijas:

Kopā

S225

S265

S305

S345

MFI, izņemot centrālās bankas

S226

S266

S306

S346

CFS

S227

S267

S307

S347

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S228

S268

S308

S348

Nefinanšu sabiedrības

S229

S269

S309

S349

Centrālā valdība

S230

S270

S310

S350

Pavalstu un vietējā valdība

S231

S271

S311

S351

Sociālās nodrošināšanas fondi

S232

S272

S312

S352

 

 

 

 

 

5.3.   t. sk., nulles kupona obligācijas:

Kopā

S233

S273

S313

S353

MFI, izņemot centrālās bankas

S234

S274

S314

S354

CFS

S235

S275

S315

S355

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S236

S276

S316

S356

Nefinanšu sabiedrības

S237

S277

S317

S357

Centrālā valdība

S238

S278

S318

S358

Pavalstu un vietējā valdība

S239

S279

S319

S359

Sociālās nodrošināšanas fondi

S240

S280

S320

S360


3.   tabula

B bloka pārskatu sniegšanas veidlapa Starptautisko norēķinu bankai

 

EMITENTI, KAS IR PP REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS

Nenomaksātās summas

Bruto emisijas

Dzēšana

 

B1

B2

B3

6.   ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI

Kopā

S361

S411

S461

NCB

S362

S412

S462

MFI, izņemot centrālās bankas

S363

S413

S463

CFS

S364

S414

S464

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S365

S415

S465

Nefinanšu sabiedrības

S366

S416

S466

Centrālā valdība

S367

S417

S467

Pavalstu un vietējā valdība

S368

S418

S468

Sociālās nodrošināšanas fondi

S369

S419

S469

Starptautiskās organizācijas

S370

S420

S470

 

 

 

 

7.   ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI

Kopā

S371

S421

S471

NCB

S372

S422

S472

MFI, izņemot centrālās bankas

S373

S423

S473

CFS

S374

S424

S474

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S375

S425

S475

Nefinanšu sabiedrības

S376

S426

S476

Centrālā valdība

S377

S427

S477

Pavalstu un vietējā valdība

S378

S428

S478

Sociālās nodrošināšanas fondi

S379

S429

S479

Starptautiskās organizācijas

S380

S430

S480

 

 

 

 

7.1.   t. sk., fiksētas likmes emisijas:

Kopā

S381

S431

S481

NCB

S382

S432

S482

MFI, izņemot centrālās bankas

S383

S433

S483

CFS

S384

S434

S484

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S385

S435

S485

Nefinanšu sabiedrības

S386

S436

S486

Centrālā valdība

S387

S437

S487

Pavalstu un vietējā valdība

S388

S438

S488

Sociālās nodrošināšanas fondi

S389

S439

S489

Starptautiskās organizācijas

S390

S440

S490

 

 

 

 

7.2.   t. sk., mainīgas likmes emisijas:

Kopā

S391

S441

S491

NCB

S392

S442

S492

MFI, izņemot centrālās bankas

S393

S443

S493

CFS

S394

S444

S494

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S395

S445

S495

Nefinanšu sabiedrības

S396

S446

S496

Centrālā valdība

S397

S447

S497

Pavalstu un vietējā valdība

S398

S448

S498

Sociālās nodrošināšanas fondi

S399

S449

S499

Starptautiskās organizācijas

S400

S450

S500

 

 

 

 

7.3.   t. sk., nulles kupona obligācijas:

Kopā

S401

S451

S501

NCB

S402

S452

S502

MFI, izņemot centrālās bankas

S403

S453

S503

CFS

S404

S454

S504

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S405

S455

S505

Nefinanšu sabiedrības

S406

S456

S506

Centrālā valdība

S407

S457

S507

Pavalstu un vietējā valdība

S408

S458

S508

Sociālās nodrošināšanas fondi

S409

S459

S509

Starptautiskās organizācijas

S410

S460

S510

 

 

 

 


4.   tabula

A bloka ārpusbilances posteņu pārskatu sniegšanas veidlapa NCB

 

EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS

Nenomaksātās summas

Bruto emisijas

Dzēšana

Neto emisijas

 

A1

A2

A3

A4

8.   NEKOTĒTĀS AKCIJAS

Kopā

S511

S521

S531

S541

MFI, izņemot centrālās bankas

S512

S522

S532

S542

CFS

S513

S523

S533

S543

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S514

S524

S534

S544

Nefinanšu sabiedrības

S515

S525

S535

S545

 

 

 

 

 

9.   PĀRĒJAIS PAŠU KAPITĀLS

Kopā

S516

S526

S536

S546

MFI, izņemot centrālās bankas

S517

S526

S536

S546

CFS

S518

S526

S536

S546

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

S519

S526

S536

S546

Nefinanšu sabiedrības

S520

S526

S536

S546

1.   Emitenta rezidence

Pārskata sniedzējas valsts nerezidentiem piederošu meitassabiedrību, kas darbojas pārskata sniedzējas valsts ekonomiskajā teritorijā, emisijas klasificē kā pārskata sniedzējas valsts rezidējošu vienību emisijas.

Par rezidējošu vienību emisijām uzskata arī tās emisijas, ko veic galvenie biroji, kas atrodas pārskata sniedzējas valsts ekonomiskajā teritorijā un kas darbojas starptautiskā mērogā. Par nerezidentu emisijām uzskata tās emisijas, ko veic galvenie biroji vai meitassabiedrības, kas atrodas ārpus pārskata sniedzējas valsts ekonomiskās teritorijas, bet kas pieder pārskatu sniedzējas valsts rezidentiem. Piemēram, Volkswagen Brazil emisijas uzskata par tādām, ko veikušas vienības, kuras rezidē Brazīlijā, nevis pārskata sniedzējas valsts teritorijā.

Lai novērstu divkāršu uzskaiti vai datu nepilnības, pārskatu sniegšana par finanšu instrumentsabiedrību (FIS) emisijām ir jārisina divpusēji, iesaistot Starptautisko norēķinu banku (SNB) un attiecīgās NCB. NCB nevis SNB ir pienākums sniegt datus par tādu FIS emisijām, kas atbilst EKS 95 rezidences kritērijiem un tiek klasificētas kā euro zonas rezidenti.

2.   Emitentu sektoru dalījums

Emisijas klasificē pēc sektoriem, kuri uzņemas saistības par emitētajiem vērtspapīriem. Vērtspapīri, kas emitēti, izmantojot FIS un atbildībai par emisiju gulstoties uz mātessabiedrību un nevis uz FIS, ir jāsaista ar mātessabiedrību un nevis ar FIS. Piemēram, Philips FIS emisijas iedala nefinanšu sabiedrību sektorā, un par to datus sniedz Nīderlande. Tomēr FIS un tās mātessabiedrībai ir jāatrodas vienā valstī. Tātad, ja mātessabiedrība nav pārskata sniedzējas valsts rezidents, FIS uzskata par nosacītu rezidentu pārskata sniedzējas valstī, un emitenta sektors ir CFS. Piemēram, Toyota Motor Finance Netherlands BV emisijas attiecina uz Nīderlandes CFS, jo mātessabiedrība “Toyota” nav Nīderlandes rezidents.

Sektoru klasifikācija aptver šādus deviņus emitentu veidus:

ECB/NCB,

MFI,

CFS,

apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi,

nefinanšu sabiedrības,

centrālā valdība,

pavalstu un vietējā valdība,

sociālās nodrošināšanas fondi,

starptautiskās organizācijas.

Ja valsts sabiedrība tiek privatizēta, emitējot kotētas akcijas, emitējošais sektors ir “nefinanšu sabiedrības”. Tāpat, ja valsts kredītiestāde tiek privatizēta, emitējošais sektors ir “MFI, izņemot centrālās bankas”. Mājsaimniecību vai bezpeļņas organizāciju, kas apkalpo mājsaimniecības, emisijas klasificē kā “nefinanšu sabiedrību” emisijas.

SNB ievēro tos emitentu sektora dalījuma apzīmējumus, kuri pieejami SNB datu bāzē, un tos, kurus prasa pārskata veidlapās, kā tas turpmāk norādīts.

Sektoru dalījums SNB datu bāzē

 

Klasifikācija pārskatu sniegšanas veidlapās

Centrālā banka

NCB un ECB

Komercbankas

MFI

CFS

CFS

Centrālā valdība

Centrālā valdība

Pārējā valdība Valsts iestādes

Pavalstu un vietējā valdība

Sabiedrības

Nefinanšu sabiedrības

Starptautiskās organizācijas

Starptautiskās organizācijas (PP)

3.   Emisiju termiņi

Īstermiņa parāda vērtspapīri ietver vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk, pat ja tie ir emitēti kā ilgāka termiņa instrumenti.

Ilgtermiņa parāda vērtspapīri ietver vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš ir vairāk nekā viens gads. Emisijas ar izvēles atmaksāšanas termiņiem, no kuriem vēlākais ir vairāk nekā pēc viena gada, un emisijas ar nenoteiktiem atmaksāšanas datumiem klasificē kā ilgtermiņa. Kā piedāvāts EKS 95 5.22. punktā – termiņa iedalījums var būt elastīgs, t. i., īpašos gadījumos īstermiņa vērtspapīri var būt ar divu gadu sākotnējo termiņu.

Metodoloģija, ko pašreiz piemēro SNB, ir atšķirīga. SNB uzskata euro īstermiņa parāda vērtspapīrus un citas euro parādzīmes, kas emitētas saskaņā ar īstermiņa programmu, par īstermiņa instrumentiem, un visus instrumentus, kas emitēti saskaņā ar ilgtermiņa dokumentāciju, par ilgtermiņa instrumentiem neatkarīgi no to sākotnējā termiņa.

Divu gadu iedalījums pēc termiņa, kā tas ir MFI bilances statistikā, netiek uzskatīts par nepieciešamu.

4.   Emisiju klasifikācija

Emisijas analizē divās plašās grupās: a) parāda vērtspapīri, t. i., vērtspapīri, izņemot akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (25); un b) kotētās akcijas, izņemot ieguldījumu fondu akcijas/daļas (26). Pēc iespējas tiek aptverti privāti izvietojumi. Naudas tirgus vērtspapīrus iekļauj kā daļu no parāda vērtspapīriem. Nekotētu akciju un citu kapitāla vērtspapīru datus sniedz uz brīvprātības pamata kā divus atsevišķus ārpusbilances posteņus.

Šādus Starptautisko norēķinu bankas datu bāzē iekļautus instrumentus vērtspapīru emisijas statistikā klasificē kā parāda vērtspapīrus:

noguldījumu sertifikātus,

komerciālus vērtspapīrus,

valsts kases parādzīmes,

obligācijas

komerciālus euro vērtspapīrus,

vidēja termiņa parādzīmes,

citus īstermiņa vērtspapīrus.

Neizsmeļošs instrumentu aptvērums vērtspapīru emisijas statistikā:

a)

Parāda vērtspapīri

i)

Īstermiņa parāda vērtspapīri

Iekļauj vismaz šādus instrumentus:

valsts kases parādzīmes un citus īstermiņa vērtspapīrus, ko emitējusi valdība,

apgrozāmus īstermiņa vērtspapīrus, ko emitējušas finanšu un nefinanšu sabiedrības. Šos vērtspapīros dēvē dažādi, t. sk. komerciālie vērtspapīri, komerciālie vekseļi, tirdzniecības vekseļi, apmaiņas vekseļi, noguldījuma sertifikāti.

īstermiņa vērtspapīrus, kas emitēti saskaņā ar ilgtermiņa apdrošināšanas parāda vērtspapīru izdošanas līdzekļiem,

bankas akceptus.

ii)

Ilgtermiņa parāda vērtspapīri

Piemēram, iekļauj vismaz šādus instrumentus:

uzrādītāja obligācijas,

subordinētas obligācijas,

obligācijas ar maksājuma termiņa datumiem pēc izvēles, no kuriem vēlākais iestājas pēc vairāk nekā gada,

nedatētas vai beztermiņa obligācijas,

mainīgas likmes parādzīmes,

konvertējamas obligācijas,

segtas obligācijas

indeksētus vērtspapīrus, kuru pamatsummas vērtība piesaistīta cenas indeksam, preces cenai vai valūtas maiņas kursa indeksam,

augsta diskonta obligācijas,

nulles kupona obligācijas,

euroobligācijas,

globālās obligācijas,

privāti emitētas obligācijas,

vērtspapīrus, kas rodas kredītu konversijas rezultātā,

kredītus, kas de facto kļuvuši apgrozāmi,

emitentsabiedrības vai kādas citas sabiedrības akcijās konvertējamas nenodrošinātas obligācijas un kredītus, ciktāl tie vēl nav konvertēti. Ja tā ir nošķirama no pamatā esošās obligācijas, izslēdz konvertācijas iespēju, ko uzskata par atvasināto finanšu instrumentu,

akcijas vai kapitāla daļas, kas dod tiesības uz fiksētu ienākumu, bet kas neparedz dalību sabiedrības atlikumvērtības sadalē tās likvidācijas gadījumā, t. sk. priekšrocību akcijas, kas nav iekļautas tādā dalībā,

finanšu aktīvus, kas emitēti kā daļa no kredītu, hipotēku, kredītkaršu debetu, debitoru parādu un citu aktīvu vērtspapīrošanu.

Neiekļauj šādus instrumentus:

vērtspapīru darījumus, kas ir pārdošanas ar atpirkšanu līgumu daļa,

neapgrozāmu vērtspapīru emisijas,

neapgrozāmus kredītus.

Ilgtermiņa parāda vērtspapīru emisijas iedala šādi:

fiksētas likmes emisijas, t. i., obligācijas, kuru nominālais kupona maksājums nemainās to pastāvēšanas laikā,

mainīgas likmes emisijas, t. i., obligācijas, kuru kupona likme vai pamatā esošais aktīvs saistīts ar procentu likmi vai citu indeksu, kā rezultātā pastāvēšanas laikā tiem ir mainīgs nominālais kupona maksājums,

nulles kupona emisijas, t. i., instrumenti, par kuriem nesaņem kupona maksājumus. Parasti šādas obligācijas emitē ar diskontu un izpērk par nominālvērtību. Lielākā diskonta daļa ir līdzvērtīga obligācijas pastāvēšanas laikā uzkrātajiem procentiem.

b)

Kotētās akcijas

Kotētās akcijas ietver:

sabiedrību ar ierobežotu atbildību emitētās kapitāla daļas,

dzēstās daļas sabiedrībās ar ierobežotu atbildību,

sabiedrību ar ierobežotu atbildību emitētās dividenžu daļas,

priekšrocību akcijas vai daļas, kas sabiedrības likvidācijas gadījumā ļauj piedalīties atlikušās vērtības sadalē. Tās var būt biržā kotētas vai nekotētas akcijas,

privāti izvietoti vērtspapīri, ja iespējams.

Ja uzņēmums ir privatizēts un daļa akciju paliek valdības īpašumā, bet pārējās tiek kotētas regulētā tirgū, visu uzņēmuma kapitāla vērtību grāmato kā kotēto akciju nenomaksātā summa, jo akcijas iespējams jebkurā laikā pārdot par to tirgus vērtību. Tas pats attiecas uz gadījumiem, ja daļa akciju pārdota lieliem investoriem un tikai atlikusī daļa, t. i. brīvās apgrozības daļa, tiek tirgota biržā.

Kotētās akcijas neietver:

akcijas, ko piedāvā pārdošanai, bet kas nav parakstītas emisijas laikā,

nenodrošinātas obligācijas un kredītu kapitālu, ko var konvertēt akcijās. Tos iekļauj tad, kad tie pārvērsti akcijās,

partneru pašu kapitālu ar neierobežotu atbildību inkorporētās personālsabiedrībās,

valdības ieguldījumus starptautisku organizāciju kapitālā, kas juridiski izveidotas kā sabiedrības ar akciju kapitālu,

prēmijakciju emisijas to emisijas brīdī un dalītas emisijas akcijas; prēmijakcijas un dalītās emisijas akcijas tomēr tiek iekļautas bez izšķirības kopējā kotēto akciju krājumā.

5.   Emisijas valūta

Paralēlo valūtu obligācijas, kuras dzēš vai kuru kuponu maksā valūtā, kas atšķiras no obligācijas denominācijas valūtas, ir jāklasificē pēc obligācijas denominācijas valūtas. Ja globālā obligācija ir emitēta vairāk nekā vienā valūtā, par katru emisijas daļu datus sniedz kā par atsevišķu emisiju atbilstoši tās emisijas valūtai. Ja emisijas ir denominētas divās valūtās, piemēram, 70 % euro un 30 % ASV dolāros, attiecīgās emisijas daļas, ja iespējams, datus sniedz atsevišķi saskaņā ar denominācijas valūtu. Proti, par 70 % emisijas datus sniedz kā par emisiju euro/nacionālajās denominācijās (27) un par 30 % datus sniedz kā par emisiju pārējās valūtās. Ja emisijas valūtas komponentu nav iespējams identificēt atsevišķi, pārskata sniedzējas valsts veikto faktisko dalījumu norāda attiecīgās valsts paskaidrojošajā piezīmē.

Ir jāuzskata, ka kotētās akcijas ir emitētas uzņēmējsabiedrības rezidentvalsts valūtā; akciju emisijas pārējās valūtās ir maznozīmīgas vai neesošas. Līdz ar to dati par kotētajām akcijām attiecas uz visām euro zonas rezidentu emisijām.

6.   Emisijas grāmatošanas laiks

Uzskata, ka emisija notikusi tad, kad emitents saņem maksājumu, nevis tad, kad sindikāts uzņemas saistības.

7.   Krājumu un plūsmu saskaņošana

NCB ir jāsniedz informācija par īstermiņa un ilgtermiņa parāda vērtspapīru nenomaksātajām summām, bruto emisijām, dzēšanu un neto emisijām, kā arī par kotētām akcijām.

Tabula ilustrē saikni starp krājumiem (t. i., nenomaksātajām summām) un plūsmām (t. i., bruto emisijām, dzēšanu un neto emisijām). Praksē šī saikne ir sarežģītāka sakarā ar cenas un valūtas kursa vērtējuma izmaiņām, reinvestētajiem (t. i., uzkrātajiem) procentiem, pārklasificēšanu, pārskatīšanu un citām korekcijām (28).

a)

Nedzēstās emisijas pārskata perioda beigās

Nedzēstās emisijas iepriekšējā pārskata perioda beigās

+

Bruto emisijas pārskata periodā

Dzēšana pārskata periodā

b)

Nedzēstās emisijas pārskata perioda beigās

Nedzēstās emisijas iepriekšējā pārskata perioda beigās

+

Neto emisijas pārskata periodā

 

 

a)   Bruto emisijas

Bruto emisijas, kas veiktas pārskata periodā, ietver visas parāda vērtspapīru un kotēto akciju emisijas, ja emitents jaunus vērtspapīrus pārdod par skaidru naudu. Tās attiecas uz regulāru jaunu instrumentu veidošanu. Brīdi, kurā emisijas ir noslēgtas, nosaka kā laiku, kad tiek veikts maksājums; tādēļ emisiju reģistrēšana iespējami tuvu atspoguļo laiku, kad tiek veikts maksājums par attiecīgo emisiju.

Bruto emisijas aptver jaunas akcijas, ko sabiedrības emitējušas pārdošanai par skaidru naudu un ko pirmoreiz kotē biržā, t. sk. akcijas, ko emitējušas jaunizveidotas sabiedrības vai privātas sabiedrības, kas kļūst par atklātām sabiedrībām. Bruto emisijas aptver arī jaunas akcijas, ko emitē pārdošanai par skaidru naudu atklāto sabiedrību privatizācijas gaitā, sabiedrības akcijām tiekot kotētām biržā. Prēmijakciju emisija netiek iekļauta (29). Bruto emisijas datus sniedz tajā gadījumā, kad sabiedrību iekļauj biržas sarakstā, bet netiek piesaistīts jauns kapitāls.

Esošo vērtspapīru apmaiņa vai nodošana pārņemšanas vai apvienošanās laikā netiek iekļauta (30) bruto emisijā vai dzēšanā, izņemot attiecībā uz jauniem instrumentiem, kurus euro zonā rezidējoša struktūra izveidojusi un emitējusi pārdošanai par naudu.

Tādu vērtspapīru emisijas, kurus vēlāk var pārvērst citos instrumentos, ir jāreģistrē kā emisijas to sākotnējo instrumentu kategorijā; pārvēršot tās tiek dzēstas no šīs instrumentu kategorijas ar identisku summu, un vēlāk tās aplūko kā bruto emisijas jaunā kategorijā (31).

b)   Dzēšana

Dzēšana pārskata periodā ietver visus emitenta veiktas parāda vērtspapīru un kotēto akciju atpirkšanas gadījumus, kad ieguldītājs saņem par vērtspapīriem skaidru naudu. Dzēšana attiecas uz instrumentu parastu dzēšanu. Tie aptver visus parāda vērtspapīrus, kam pienācis dzēšanas termiņš, kā arī pirmstermiņa dzēšanu. Šeit iekļauj arī sabiedrību akciju atpirkšanu, ja sabiedrība atpērk visas akcijas par skaidru naudu pirms tās juridiskās formas maiņas, vai daļu akciju par skaidru naudu, ko anulē, kā rezultātā samazinās kapitāls. Sabiedrību akciju atpirkšanu šeit neaplūko, ja tie ir ieguldījumi pašu akcijās (32).

Par dzēšanu datus nesniedz gadījumā, ja sabiedrība tiek svītrota no biržas saraksta.

c)   Neto emisijas

Neto emisijas ir visu veikto emisiju atlikums, atskaitot visas dzēšanas, kas notikušas pārskata periodā.

Kotēto akciju nenomaksāta summa aptver rezidējošo struktūru visu kotēto akciju tirgus vērtību. Tādēļ euro zonas valsts sniegtā kotēto akciju nenomaksātā summa var palielināties vai samazināties, biržas sarakstā esošai struktūrai mainot atrašanās vietu. Tas attiecas arī uz pārņemšanas vai apvienošanās gadījumiem, ja instrumenti tiek izveidoti un emitēti pārdošanai par skaidru naudu un/vai dzēsti par skaidru naudu un anulēti. Lai novērstu dubulto uzskaiti vai nepilnības attiecībā uz parāda vērtspapīriem un kotētajām akcijām, emitentam pārceļoties uz citu rezidences valsti, attiecīgajai NCB ir jākoordinē šāda notikuma divpusējas paziņošanas laiku.

8.   Vērtēšana

Vērtspapīru emisiju vērtība ietver cenas komponentu un, ja emisijas ir izteiktas valūtās, kas atšķiras no pārskata valūtas, – valūtas maiņas kursa komponentu.

NCB par parāda vērtspapīriem datus sniedz pēc to nominālvērtības un par kotētajām akcijām pēc to tirgus vērtības (t. i., darījuma vērtības). Ilgtermiņa vērtspapīriem emisijas veidus (nemainīgas likmes, mainīgas likmes un nulles kupona obligācijas) var vērtēt ar dažādām metodēm, kā rezultātā kopsummai tiek izmantots jaukts novērtējums. Piemēram, nemainīgas un mainīgas likmes emisijas parasti novērtē pēc nominālvērtības un nulles kupona obligācijas – pēc faktiski samaksātās summas. Parasti relatīvais nulles kupona obligāciju daudzums ir mazs, līdz ar to kodu sarakstā nav paredzēts jaukts vērtējums; ilgtermiņa parāda vērtspapīru kopsummu sniedz pēc nominālvērtības (N). Gadījumos, ja ir būtisks parādības apmērs, izmanto vērtību “nav noteikts” (Z). Parasti visās situācijās, kad notiek jaukts vērtējums, NCB sniedz datus raksturlielumu līmenī saskaņā ar III pielikuma raksturlielumiem.

a)   Cenas vērtēšana

Kotēto akciju krājumus un plūsmas sniedz pēc tirgus vērtības, savukārt parāda vērtspapīru krājumus un plūsmas – pēc nominālvērtības. Izņēmumu parāda vērtspapīru krājumu un plūsmu reģistrēšanai pēc nominālvērtības pieļauj attiecībā uz augsta diskonta un nulles kupona obligācijām, ja emisijas tiek reģistrētas pēc faktiski samaksātās summas, proti, pēc diskontētās cenas pirkuma brīdī un dzēšanas termiņā par nominālvērtību. Nenomaksātās augsta diskonta un nulles kupona obligāciju summas ir faktiski samaksātā summa, kam pieskaitīti uzkrātie procenti, kā tas norādīts tālāk.

Formula

kur

A

=

faktiski samaksātā summa un uzkrātie procenti

E

=

faktiskā vērtība (summa, kas samaksāta emisijas vai dzēšanas brīdī)

P

=

nominālvērtība (kas tiek atmaksāta termiņa beigās)

T

=

laiks līdz termiņam no emisijas dienas (dienās)

t

=

laiks, kas pagājis kopš emisijas dienas (dienās)

Cenas vērtēšanas procedūra dažādās valstīs var atšķirties.

Šajā sakarā nepiemēro cenu vērtēšanu saskaņā ar EKS 95, kas attiecībā uz parāda vērtspapīriem un akcijām pieprasa reģistrēt plūsmas pēc darījuma vērtības un krājumus – pēc tirgus vērtības.

Pašreizējie SNB vērtēšanas noteikumi paredz nominālvērtību parāda vērtspapīriem un emisijas cenu kotētajām akcijām. Augsta diskonta un nulles kupona obligācijām pārskata sniedzējai NCB, ja iespējams, jāaprēķina uzkrātie procenti.

b)   Pārskata valūta un valūtas kursa vērtēšana

NCB sniedz ECB visus datus euro, t. sk. attiecībā uz vēsturiskām sērijām. Lai pārvērstu euro vērtspapīrus, ko iekšzemes rezidenti emitējuši pārējās valūtās (C bloks) (33), NCB iespējami cieši ievēro valūtas maiņas kursa vērtēšanas principus, kuru pamatā ir EKS 95 (34).

i)

apgrozībā esošās emisijas ir jāpārvērš euro/valstu valūtās pēc attiecīga tirgus vidējā valūtas maiņas kursa, kas dominē pārskata perioda beigās, proti, pārskata perioda pēdējās darba dienas beigās;

ii)

bruto emisijas un dzēšanas ir jāpārvērš euro/valstu valūtās, izmantojot tirgus vidējo valūtas maiņas kursu, kas dominē maksājuma brīdī. Ja nav iespējams identificēt precīzo valūtas maiņas kursu, kas piemērojams pārvēršanai, var izmantot valūtas maiņas kursu, kas ir iespējami tuvs tirgus vidus kursam maksājuma brīdī.

Attiecībā uz laikposmiem līdz 1999. gada 1. janvārim, NCB iespējami stingri ievēro šos EKS 95 standartus, lai pārvērstu visas ne-iekšzemes valūtas emisijas, izpirkumus un nenomaksātās summas pārskata sniedzējas valsts euro/valsts valūtā. Lai nosūtītu datus ECB, visu laikrindu pēc tam pārvērš euro, izmantojot 1998. gada 31. decembra neatsaucamas maiņas likmes.

SNB sniedz ECB datus par visām pārējās pasaules rezidentu emisijām euro/valstu valūtās (B bloks) ASV dolāros, izmantojot perioda beigu valūtas kursu attiecībā uz nenomaksātajām summām un perioda vidējo valūtas kursu attiecībā uz emisijām un izpirkumiem. ECB pārvērš visus datus euro, izmantojot to pašu principu, ko sākumā piemēroja Starptautisko norēķinu banka. Attiecībā uz laikposmiem līdz 1999. gada 1. janvārim kā tuvinājumu izmanto valūtas kursu starp ECU un ASV dolāru.

9.   Konceptuālā atbilstība

Vērtspapīru emisiju statistika un MFI bilances statistika ir saistītas tiktāl, ciktāl tas attiecas uz MFI apgrozāmo instrumentu emisijām. Instrumentu un MFI, kas tos emitē, aptvērums ir konceptuāli atbilstīgs, tāpat arī instrumentu iedalījums pēc termiņu grupām un valūtas dalījuma. Atšķirības starp vērtspapīru emisiju statistiku un MFI bilances statistiku pastāv attiecībā uz vērtēšanas principiem (t. i. nominālvērtība attiecībā uz vērtspapīru emisijas statistiku un tirgus vērtība attiecībā uz MFI bilances statistiku). Izņemot vērtēšanas atšķirības, katrai valstij MFI emitēto vērtspapīru nenomaksātā summa, ko sniedz vērtspapīru statistikas nolūkā, atbilst 11. (“emitētie parāda vērtspapīri”) un 12. (“naudas tirgus vērtspapīri”) postenim MFI bilances pasīvu pusē. Īstermiņa emisijas, ko nosaka vērtspapīru emisiju statistikai, atbilst viena gada laikā emitētu naudas tirgus vērtspapīru un parāda vērtspapīru summai. Ilgtermiņa vērtspapīri, ko nosaka vērtspapīru emisiju statistikas nolūkā, ir vienādi ar parāda vērtspapīru, kas emitēti ar termiņu ilgāku par viena gadu un līdz diviem gadiem, un parāda vērtspapīru, kas emitēti ar termiņu ilgāku par diviem gadiem, summu.

NCB pārskata vērtspapīru emisijas statistikas un MFI bilances statistikas aptvērumu un norāda ECB jebkādas konceptuālas atšķirības. Veic triju veidu atbilstības pārbaudes attiecībā uz emisijām, kuras veic: a) NCB euro/valstu valūtās; b) MFI, kas nav centrālās bankas, euro/valstu valūtās; un c) MFI, kas nav centrālās bankas, pārējās valūtās. Nelielas atšķirības ir iespējamas, tā kā vērtspapīru emisijas statistiku un MFI bilances statistiku iegūst no pārskatu sniegšanas sistēmām valsts līmenī, kas kalpo dažādiem mērķiem.

10.   Datu pieprasījumi

Statistikas pārskatus sagaida no katras valsts katrai piemērotajai laikrindai. NCB laicīgi sniedz ECB rakstiskus paskaidrojumus, ja kāds postenis konkrētajā valstī nav piemērojams. Ja attiecīgā parādība nepastāv, uz NCB var attiecināt pagaidu izņēmumu no laikrindas datu sniegšanas pienākuma. NCB sniedz datus arī par šādu notikumu, kā arī par jebkurām citām atkāpēm no III pielikumā aprakstītās pārskatu sniegšanas shēmas. Turklāt tās informē ECB, nosūtot labojumus kopā ar paskaidrojumiem, par šo labojumu būtību.

3. sadaļa.   Valsts paskaidrojošās piezīmes

Katra NCB iesniedz pārskatu, kurā aprakstīti šīs pārskatu sniegšanas sakarā iesniegtie dati. Pārskatā ir jāaptver tālāk izklāstītās tēmas, un iespējami stingri jāievēro ierosinātais izkārtojums. NCB ir jāsniedz papildu informācija par gadījumiem, kad paziņotie dati neatbilst šai pamatnostādnei, vai kad dati netiek sniegti, un tā iemesliem. Pārskatu nosūta ECB kā Word dokumentu, izmantojot Cebamail. Pārskatu iesniedz ne vēlāk kā datus.

1.

Datu avoti/datu vākšanas sistēma – tiek sniegtas ziņas par datu avotiem, kuri izmantoti vērtspapīru emisiju statistikas apkopošanai: administratīvie avoti valdības emisijām, tiešie pārskati no MFI un citām iestādēm, laikraksti un tādi datu sniedzēji kā Starptautiskais finanšu pārskats u.tml. NCB ir jānorāda, vai dati tiek vākti un glabāti katrai emisijai atsevišķi un, ja tā, tad kādi kritēriji tiek piemēroti. Alternatīvi – NCB ir jānorāda, vai dati ir vākti un glabāti, atsevišķi neizdalot, kā daudzumi, ko pārskata periodā emitējuši atsevišķi emitenti, piemēram, tiešās datu vākšanas sistēmu gadījumā. NCB ir jāsniedz informācija par kritērijiem, kas tiešajā pārskatu sniegšanā izmantoti, lai identificētu pārskatu sniedzējus, un iesniedzamo informāciju.

2.

Apkopošanas procedūras – īsi apraksta datu apkopošanai izmantoto metodi, piemēram, informācijas apkopošana par atsevišķām vērtspapīru emisijām, esošo laikrindu kārtība neatkarīgi no tā, vai tās publicē.

3.

Emitenta rezidence – NCB ir jāprecizē, vai emisiju klasifikācijā ir iespējams pilnībā piemērot EKS 95 (un SVF) rezidences definīciju. Ja tas nav iespējams vai ir iespējams tikai daļēji, NCB ir jāsniedz pilnīgs faktiski izmantoto kritēriju skaidrojums.

4.

Emitentu sektoru dalījums – NCB ir jānorāda atkāpes no emitentu klasifikācijas pēc 2. nodaļas 2. punktā noteiktā sektoru dalījuma. Piezīmēs ir jāpaskaidro identificētās atkāpes un jebkādas pelēkās zonas.

5.

Emisijas valūta – ja nav iespējams atsevišķi identificēt emisijas valūtu komponentus, NCB izskaidro atkāpes no noteikumiem. Turklāt NCB, kuras attiecībā uz visiem vērtspapīriem nevar nodalīt emisijas vietējās valūtās, pārējās euro/valstu valūtās un pārējās valūtās, ir jāsniedz apraksts gadījumos, kad šādas emisijas ir klasificētas, un norāda to emisiju kopējo apjomu, kas nav tikušas pienācīgi iedalītas, lai ilustrētu nepilnību apjomu.

6.

Emisiju klasifikācija NCB ir jāsniedz visaptveroša informācija par vērtspapīru veidu, uz ko attiecas valsts dati, t. sk. par valsts noteikumiem attiecībā uz tiem. Ja zināms, ka aptveramība ir daļēja, NCB ir jāpaskaidro esošās nepilnības.

Privāti izvietoti vērtspapīri: NCB ir jānorāda, vai tie ir ietverti sniegtajos datos,

banku akcepti – ja banku akcepti ir apgrozāmi un iekļauti sniegtajos datos par īstermiņa parāda vērtspapīriem, pārskatu sniedzēja NCB paskaidrojošajās piezīmēs izskaidro valsts procedūras šo instrumentu grāmatošanai un to raksturu.

kotētās akcijas – NCB ir jānorāda, vai sniegtajos datos ir ietvertas nekotētas akcijas vai pārējais pašu kapitāls, sniedzot nekotēto akciju un/vai pārējā pašu kapitāla summas provizorisko aprēķinu, lai ilustrētu nepilnību apjomu. NCB savos paskaidrojumos ir jānorāda jebkādas zināmas nepilnības kotēto akciju aptveramībā.

7.

Ilgtermiņa vērtspapīru instrumentu analīze – ja nemainīgās likmes, mainīgās likmes un nulles kupona obligāciju summa neveido ilgtermiņa parāda vērtspapīru kopumu, NCB ir jānorāda ilgtermiņa vērtspapīru, par kuriem nav pieejams šāds dalījums, veids un daudzums.

8.

Emisiju termiņi – ja nav iespējams stingri ievērot īstermiņa un ilgtermiņa definīcijas, NCB savās paskaidrojošajās piezīmēs norāda, kur sniegtajos datos ir atkāpes.

9.

Dzēšana– NCB ir jānorāda, kā tās iegūst informāciju par dzēšanu, un vai informāciju savāc no tiešiem pārskatiem, vai aprēķina pēc atlikuma.

10.

Cenas vērtēšana – NCB savās paskaidrojošajā piezīmēs sīki precizē vērtēšanas procedūru, kuru izmanto attiecībā uz a) īstermiņa parāda vērtspapīriem, b) ilgtermiņa parāda vērtspapīriem; c) diskonta obligācijām un d) kotētām akcijām. Krājumu un plūsmu vērtēšanas atšķirības ir jāpaskaidro.

11.

Pārskatu sniegšanas biežums, laicīgums un laika diapazons – norāda to, ciktāl šā pārskata nolūkā apkopotos datus bija iespējams sniegt atbilstoši lietotāja prasībām, t. i., mēneša datiem – ar piecu nedēļu laicīgumu. Ir jānorāda arī sniegto laikrindu garums. It jāpaziņo par jebkādiem pārrāvumiem sērijās, piemēram, atšķirības vērtspapīru aptveramības ziņā laika gaitā.

12.

Pārskatīšanas – īsās paskaidrojošās piezīmēs norāda jebkuras pārskatīšanas iemeslu un apjomu.

13.

Provizoriskā aptveramība katram iekšzemes rezidentu emitētajam instrumentam – NCB ir jāsniedz provizoriski aprēķini katrai iekšzemes rezidentu emisiju kategorijai, proti, īstermiņa vērtspapīru, ilgtermiņa vērtspapīru un kotēto akciju emisijām, vietējā valūtā, pārējās euro/valstu valūtās, t. sk. ECU, un pārējās valūtās saskaņā ar tālāk norādīto tabulu. Provizoriskajiem “procentuālās aptveramības” aprēķiniem ir jānorāda katrā instrumentu kategorijā aplūkoto vērtspapīru daļu procentuāli no visas emisijas, kas jāsniedz attiecīgajā sadaļā, ievērojot pārskatu sniegšanas noteikumus. Īsus aprakstus var sniegt “piezīmēs”. NCB ir arī jānorāda jebkādas izmaiņas aptveramībā, kas radušās, pievienojoties monetārajai savienībai.

 

Aptveramība %:

Piezīmes:

Emisijas euro/valstu valūtās

Vietējā Valūta

STS

 

 

LTS

 

 

QUS

 

 

Euro/valstu valūtas, kas nav vietējā valūta, t. sk., ECU

STS

 

 

LTS

 

 

Pārējās valūtās

 

STS

 

 

 

LTS

 

 

STS= īstermiņa parāda vērtspapīri.

LTS= ilgtermiņa parāda vērtspapīri.

QUS= kotētās akcijas.

13.   DAĻA

MFI procentu likmju mēneša papildu statistika (ko nosūta ECB līdz darbadienas beigām 19. darbadienā pēc atsauces mēneša beigām)

1.   tabula

Jauni kredīti ne-finanšu sabiedrībām

 

Sektors

Instrumenta veids

Procentu likmes darbības sākotnējais periods

Jauno darījumu rādītājs

Pārskatu sniegšanas pienākums

Kredīti EUR

Nefinanšu sabiedrībām

Kredīti līdz 1 milj. euro

Mainīgā likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 1 gadam

24

NGPL/ŠDFPL, summa

Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

25

NGPL/ŠDFPL, summa

Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāk par 5 gadiem

26

NGPL/ŠDFPL, summa

Kredīti, kas lielāki par 1 milj. euro

Mainīgā likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 1 gadam

27

NGPL/ŠDFPL, summa

Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

28

NGPL/ŠDFPL, summa

Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāk par 5 gadiem

29

NGPL/ŠDFPL, summa

1.

MFI procentu likmju statistikā jauni kredīti ne-finanšu sabiedrībām aptver visus kredītus, kas nav atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti un norēķinu karšu parādi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1072/2013 I pielikumā (ECB/2013/34). Nolīgto gada procentu likmi (NGPL) vai šauri definēto faktisko procentu likmi (ŠDFPL) sniedz par visām 1. tabulā iekļautajām kategorijām. NGPL/ŠDFPL sniedz kopā ar saistītajiem jauno darījumu apjomiem. 24.–29. rādītāju aprēķina, pamatojoties uz 37.–54. posteni Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājumā. Procentu likmes aprēķina kā atbilstošo Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma posteņu vidējos svērtos lielumus, savukārt jauno darījumu apjomam ir jābūt atbilstošo Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) II pielikuma 2. papildinājuma posteņu summai.

2.   tabula

Atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīts

 

Sektors

Instrumenta veids

Jaunu darījumu rādītājs

Pārskatu sniegšanas pienākums

Kredīti EUR

Mājsaimniecībām

Atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīts

86

NGPL/ŠDFPL, summa

Nefinanšu sabiedrībām

Atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīts

87

NGPL/ŠDFPL, summa

2.

MFI procentu likmju statistikā atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, un bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīts atbilst tām pašām definīcijām, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikumā, neatkarīgi no procentu likmes darbības sākotnējā perioda. Soda naudas, ko piemēro pārtēriņa kredītiem kā citu maksu komponenti, piemēram, kā īpašas maksas, neietilpst NGPL, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I. pielikumā. NGPL vai ŠDFPL sniedz par 2. tabulā iekļautajām kategorijām. NGPL/ŠDFPL sniedz kopā ar saistītajiem jauno darījumu apjomiem.

3.

Attiecībā uz atjaunojamiem kredītiem un pārtēriņa kredītiem, un kredītkaršu bezprocentu un procentu kredītu – jaunu darījumu apjoma jēdziens ir vienāds ar nenomaksātām summām. 86.–87. rādītāju aprēķina, pamatojoties uz 12., 23., 32. un 36. posteni Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājumā, un sniegtās nenomaksātās summas par norēķinu karšu bezprocentu un procentu kredītiem un atjaunojamiem kredītiem, un pārtēriņa kredītiem – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikumu. Procentu likmes aprēķina kā Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma atbilstošo posteņu vidējos svērtos lielumus, norēķinu karšu bezprocentu kredīta gadījumā izmantojot nulles procentu likmi. Šīs tabulas 86. un 87. rādītāja mērķis ir nodrošināt nepārtrauktību ar 12. un 23. rādītāju (“pārtēriņa kredīti” vai “virslimita kredīti”), kā tie iepriekš tika definēti Eiropas Centrālās bankas Regulā (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) (35), t. i., pirms tā tika grozīta ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (EK) Nr. 290/2009 (ECB/2009/7) (36).

3.   tabula

Procentu likmes par pārskatītajiem kredītiem mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām

 

Sektors

Instrumenta veids

Sākotnējais termiņš, brīdinājuma termiņš, procentu likmes darbības sākotnējais periods

Jauno darījumu rādītājs

Pārskatu sniegšanas pienākums

Pārskatītie kredīti EUR

Mājsaimniecībām

Patēriņam

kopā

88

NGPL/ŠDFPL

Mājokļa iegādei

kopā

89

NGPL/ŠDFPL

Citiem mērķiem

kopā

90

NGPL/ŠDFPL

Nefinanšu sabiedrībām

Kopā

91

NGPL/ŠDFPL

4.

MFI procentu likmju statistikā pārskatītie kredīti mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām ietver visus tos jauno darījumu kredītus – kas nav atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti, un norēķinu karšu parāds – kas ir piešķirti, bet pārskatīšanas brīdī vēl nav atmaksāti. Attiecībā uz kredītiem, kas pārvesti no citas iestādes, pārskatīšana attiecas uz jaunu darījumu kredītiem, kurus ir piešķīrusi tā iestāde, kas kredītu pārdod vai nodod. Attiecībā uz 3. tabulā iekļautajām kategorijām datus sniedz vienīgi NGPL vai ŠDFPL, ciktāl iespējams, papildus tiem apjomiem, kuri tiek prasīti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34).

14.   DAĻA

Faktisko pārskatu sniedzēju grupas atlase un parauga uzturēšana attiecībā uz MFI procentu likmju statistiku

1. sadaļa.   Faktisko pārskatu sniedzēju grupas atlase

1.   Vispārējā atlases procedūra

1.

NCB piemēro procedūru, kura attēlota norādītajā diagrammā, lai atlasītu pārskatu sniedzējus MFI procentu likmju statistikas vākšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34). Minētā procedūra ir šāda:

Image

2.   Visa kopa vai izlase

2.

Katra NCB atlasa pārskatu sniedzēju atsauces grupā tos savus pārskatu sniedzējus no MFI vidus – izņemot centrālās bankas un NTF –, kuras ir rezidenti tajā pašā euro zonas dalībvalstī, kur atrodas attiecīgā NCB.

3.

Lai atlasītu pārskatu sniedzējus, NCB ir vai nu jāizvēlas visa kopa, vai jāpiemēro izlases metode saskaņā ar turpmākajos punktos noteiktajiem kritērijiem.

4.

Gadījumā, ja izmanto visu kopu, NCB lūdz katru rezidentu MFI pārskatu sniedzēju atsauces grupā sniedz statistikas datus par MFI procentu likmēm. Izmantojot kopu, vāc šādus mainīgos lielumus – procentu likmes un jauno darījumu summas, un nenomaksāto summu procentu likmes.

5.

Gadījumā, ja izmanto izlasi, pārskatu lūgs sniegt tikai pārskatu sniedzēju atsauces grupā esošai MFI izlasei. Izmantojot izlasi, veic aplēses par šādiem mainīgajiem lielumiem – procentu likmes un jauno darījumu summas, un nenomaksāto summu procentu likmes. Tos sauc par izlases mainīgajiem lielumiem. Lai mazinātu risku, ka izlases aptaujas rezultāti novirzās no patiesajiem (nezināmajiem) lielumiem pārskatu sniedzēju atsauces grupā, izlase būtu jāveido tā, lai tā būtu tipiska attiecībā uz pārskatu sniedzēju grupu. MFI procentu likmju statistikā izlasi uzskata par tipisku, ja izlasē ir atspoguļotas arī visas īpatnības, kas ir būtiskas MFI procentu likmju statistikā un piemīt pārskatu sniedzēju atsauces grupai. Lai izveidotu sākotnējo izlasi, NCB var izmantot piemērotus aizstājējlielumus un modeļus, lai sagatavotu izlases shēmu arī tajos gadījumus, ja pamatdati, kas ir iegūti no esošajiem avotiem, pilnībā neatbilst Regulā (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) noteiktajai definīcijai.

3.   Atsauces pārskatu sniedzēju grupas stratifikācija

6.

Lai nodrošinātu, ka izlases ir tipiska, ikvienai NCB, kura MFI procentu likmju statistikā izvēlas izlases metodi, pirms katra pārskatu sniedzēja atlases būtu atbilstoši jāstratificē pārskatu sniedzēju atsauces grupa. Stratifikācija nozīmē, ka pārskatu sniedzēja atsauces grupa N tiek iedalīta apakšgrupās vai stratos N1, N2, N3… NL. Minētais iedalījums apakšgrupās vai stratos nedrīkst pārklāties un kopā veido pārskatu sniedzēju atsauces grupu –

N1 + N2 + N3 + … + NL = N

7.

NCB nosaka tādus stratifikācijas kritērijus, ar kuriem iespējams pārskatu sniedzēju atsauces grupu iedalīt viendabīgos stratos. Stratus uzskata par viendabīgiem, ja summa, ko veido izlases mainīgo lielumu novirzes strata iekšienē, ir ievērojami zemāka par kopējo novirzi visā faktisko pārskatu sniedzēju grupā (37). Stratifikācijas kritērijus piesaista MFI procentu likmju statistikai, t. i., pastāv saistība starp stratifikācijas kritērijiem un procentu likmēm un apjomiem, kas jānosaka izlasē.

8.

Katrai NCB, kas izvēlas izlases metodi, ir jāidentificē vismaz viens stratifikācijas kritērijs, lai nodrošinātu to, ka MFI izlase ir tipiska euro zonas dalībvalstij un to, ka izlases kļūda ir maza. Vislabāk, ja VCB definē stratifikācijas kritēriju hierarhiju. Tajos ņem vērā attiecīgās valsts īpatnības, un līdz ar to tie konkrēti atbilst katrai euro zonas dalībvalstij.

9.

Pārskatu sniedzēju atlase notiek vienā kārtā pēc tam, kad ir definēti visi strati. Pārskatu sniedzējus no atsauces pārskatu sniedzēju grupas atlasa tikai šajā kārtā. Netiek veikta starpatlase.

4.   Izlases sadalījums stratos un pārskatu sniedzēju atlase

10.

Pēc tam, kad saskaņā ar 6. un 7. punktu ir definēti attiecīgās valsts strati, NCB, kuras izvēlas izlases metodi, veic atlasi, no katra strata izvēloties faktiskos pārskatu sniedzējus. Valsts kopējās izlases apjoms n ir katra strata izlases apjomu n1, n2, n3, … nL summa:

n1 + n2 + n3 + … + nL = n.

11.

Katra NCB izvēlas vispiemērotāko valsts izlases apjoma sadalījumu starp stratiem. Tādējādi katra NCB nosaka, cik pārskata sniedzēju nh tiek izvēlēti no kopējā MFI skaita Nh katrā stratā. Atlases likme nh/Nh katrā stratā h pieļauj katra strata novirzes aplēsi. Tas nozīmē, ka no katra strata tiek izvēlēti vismaz divi pārskatu sniedzēji.

12.

Lai atlasītu faktiskos pārskatu sniedzējus katrā stratā, NCB vai nu iekļauj visas iestādes stratā, veic atlasi pēc nejaušības principa, vai arī izvēlas vislielākās iestādes stratā. Ja atlasi veic pēc nejaušības principa, iestāžu nejaušu atlasi katrā stratā veic, visām iestādēm piemērojot vienādu varbūtību vai arī varbūtību, kas ir proporcionāla iestādes lielumam. Veicot atlasi pēc nejaušības principa vai atlasot vislielākās iestādes, NCB var izlemt, ka izlasē attiecībā uz dažiem stratiem iekļauj visas iestādēs.

13.

Informāciju par katras kredītiestādes un citas iestādes lielumu pārskatu sniedzēju atsauces grupā var iegūt valsts līmenī no MFI bilances statistikas, ko vāc saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33). NCB ir jāizmanto kopējie dati par eiro noguldījumiem, kas pieņemti no tām mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kuras ir euro zonas dalībvalstu rezidenti, un par eiro kredītiem, kas piešķirti šīm mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kas ir tā bilances daļa, kura ir būtiska MFI procentu likmju statistikā, vai arī ir jāizmanto aizstājējrādītājs, kas ir tuvs minētajam.

14.

MFI procentu likmju statistikas pamatā ir atlase bez aizstāšanas, t. i., katru MFI atsauces pārskatu sniedzēju grupā izvēlas tikai vienreiz.

15.

Ja NCB nolemj iekļaut visu MFI kopu vienā stratā, NCB šajā stratā var veikt izlases atlasi filiāļu līmenī Šajā gadījumā priekšnosacījums ir tāds, ka NCB rīcībā ir gan pilns filiāļu saraksts, kas aptver visus attiecīgā strata kredītiestāžu un pārējo iestāžu darījumus, gan atbilstīgi dati, lai novērtētu novirzi attiecībā uz procentu likmēm, kas piemērotas jaunajos darījumos ar mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām visās filiālēs. Atlasot un paturot sarakstā filiāles, piemēro visas šajā pamatnostādnē paredzētās prasības. Izvēlētās filiāles kļūst par valsts līmeņa pārskatu sniedzējiem, uz ko attiecas visas Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikumā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības. Šī procedūra neskar visu to MFI, kurām pieder filiāles, pienākumu būt par pārskatu sniedzējiem.

5.   Valsts obligātais izlases apjoms

16.

Valsts obligāto izlases apjomu definē dažādi atkarībā no tā, vai NCB veic atlasi pēc nejaušības principa, vai arī izvēlas vislielākās iestādes katrā stratā.

17.

Ja NCB veic faktisko pārskatu sniedzēju atlasi pēc nejaušības principa, valsts obligātajam apjomam vajadzētu būt tādam, lai vidējā robežkļūda attiecībā uz procentu likmēm jaunajiem darījumiem visās instrumentu kategorijās nepārsniegtu 10 bāzes punktus 90 % uzticības intervālā (38).

18.

Robežkļūdu definē kā

Image

, kur D ir robežkļūda, zα/2 – koeficients, kas aprēķināts, pamatojoties uz normālo distribūciju vai kādu citu piemērotu distribūciju atbilstoši datu struktūrai (piemēram, t-distribūciju), pieņemot, ka ticamības līmenis ir 1-α, kur var

Image

ir parametra novērtējuma novirze θ, un vâr

Image

ir parametra novērtējuma aplēstā novirze θ.

19.

Ja NCB atlasa lielāko iestādi katrā stratā, izlases kvalitāti vajadzētu balstīt uz sintētisku vidējo absolūto kļūdas lieluma (MAE) rādītāju. Faktiskajam sintētiskajam MAE nevajadzētu pārsniegt laikā mainīgo MAE robežvērtību, pieņemot 10 bāzes punktu kļūdas atšķirību katrā stratā un rādītājā.

20.

Sintētiskos MAE attiecībā uz doto novērtējumu

Image

konkrētā periodā būtu jādefinē kā:

Image

ar

MAES (

Image

)

kā sintētisko MAE

Bc, Bk

– kā lielumu konkrētā MFI procentu likmju kategorijā

ic1

kā aplēstā vidējā procentu likme kategorijā c

ImageMAE dotā MFI procentu likmes kategorijā, balstoties uz novērtējumu Image j

Bj0

kā lielums, kas atbilst faktiskajai pārskatu nesniegšanai konkrētā stratā j

Bj1

kā lielums, kas atbilst faktiskajai pārskatu sniegšanai konkrētā stratā j Ja piemēro izlases metodi Bj1 nozīmē ekstrapolētos lielumus. Ekstrapolēšanas procedūra ir papildus izskaidrota 4. sadaļā.

B –

kopējais lielums attiecībā uz visiem stratiem, t. i. summa Bj0 un Bj1 par visiem stratiem.

Image kā kopējās kļūdas aplēse stratā j

ij1

kā vidējā svērtā procentu likme, kas atbilst faktiskajai pārskatu sniegšanai konkrētā stratā j

Image

j0
kā novērtējuma lielums

Image

attiecībā uz izlasē neietvertajiem (take-none) apakšstratiem j.

Ja kādā no pārskatā sniegtajiem stratiem seguma lielums ir nulle, būtu jāizmanto citu stratu vidējais Image lielums, lai nepieļautu, ka MAE ir vienāds ar nulli.

Image kā pirmās un trešās kvartiļas vidējais lielums katrā stratā, ko definē kā pārskatā sniegto procentu likmi attiecībā uz to MFI procentu likmju kategoriju, kurā 25 % (un attiecīgi 75 %) no pārskatā sniegtajām procentu likmēm ir zemākas nekā tas skaitlis. Pirmo un trešo kvartiļu aprēķina, iepriekš sverot lielumu tajā kategorijā pa strata iestādēm. Līdz ar to vidējais lielums starp diviem MAE novērtējumiem – pirmo un trešo kvartiļu – tiek izmantots kā novērtējums attiecībā uz attiecīgo parametru Image  (39).

21.

Attiecībā uz jauniem darījumiem un nenomaksātajām summām robežkļūdu un sintētisko MAE aprēķina atsevišķi. Attiecībā uz jauniem darījumiem robežkļūdu un sintētisko MAE vajadzētu aprēķināt, pamatojoties uz 1. –11., 13.–22. un 24.–29. rādītāju, ka norādīts Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājumā. Attiecībā uz nenomaksātajām summām robežkļūdu un sintētisko MAE vajadzētu aprēķināt, pamatojoties uz 1.–14. rādītāju, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 1. papildinājumā.

22.

Valsts obligātais izlases apjoms attiecas gan uz obligāto sākotnējo izlasi, gan uz obligāto izlasi pēc tās atjaunināšanas, kā noteikts nākošajā sadaļā par faktiskās pārskatu sniegšanas grupas izlases atjaunināšanu. Apvienošanas un izslēgšanas rezultātā izlases apjoms var samazināties laika gaitā līdz nākošajam atjaunināšanas periodam.

23.

NCB var atlasīt vairāk pārskatu sniedzēju, nekā ietverts noteiktajā valsts obligātās izlases apjomā, jo īpaši gadījumus, kad tas ir nepieciešams, lai palielināti valsts izlases tipiskumu saistībā ar valsts finanšu sistēmas struktūru.

24.

MFI skaitam atsauces pārskatu sniedzēju grupā un minimālajam izlases skaitam ir jābūt atbilstīgam. NCB var atļaut sniegt MFI procentu likmju statistiku kopā kā grupu tām MFI, kuras rezidē vienā euro zonas dalībvalstī un ir atsevišķi iekļautas MFI sarakstā, kas ir izveidots un atjaunināts saskaņā ar klasifikācijas principiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 1. daļas 1. sadaļā. Šī grupa kļūst par valsts līmeņa pārskatu sniedzējiem. Tas nozīmē, ka šī grupa sniedz statistikas datus par MFI procentu likmēm tā, it kā tā būtu viena MFI, t. i. tā sniedz statistikas datus par vienu vidēju procentu likmi katrā instrumentu kategorijā, sedzot visu grupu, nevis sniedzot vienu likmi attiecībā uz katru MFI, kas ir iekļauta MFI sarakstā. Vienlaikus, grupā ietvertie MFI joprojām tie uzskatītas kā atsevišķas iestādes atsauces pārskatu sniedzēju grupā un izlasē.

2. sadaļa.   Faktiskās pārskatu sniedzēju grupas izlases atjaunināšana

6.   Izlases atjaunināšana laika gaitā

25.

Tām NCB, kuras izvēlas izlases metodi, ir jānodrošina, ka izlase laika gaitā saglabā tipiskumu.

26.

Tāpēc NCB būtu vismaz reizi gadā jāpārbauda izlases tipiskumu. Ja pārskatu sniedzēju atsauces grupā ir notikušas nozīmīgas izmaiņas, tās ir jāatspoguļo izlasē pēc šīs gadskārtējās pārbaudes.

27.

NCB vismaz reizi divos gados ir regulāri jāpārskata izlase, ņemot vērā atsauces pārskatu sniedzēju grupas jaunpienācējus un tos, kas atstāj atsauces un faktisko pārskatu sniedzēju grupu, kā arī citas pārskatu sniedzējām iestādēm raksturīgo īpatnību izmaiņas. Izlases regulārās pārskatīšanas pamatā ir novērtējums par to, kā tiek ievēroti faktisko pārskata sniedzēju grupas atlases kritēriji, kas ietverti 1. sadaļā, balstoties uz mēneša datiem, kuri atbilst katra ceturkšņa beigu datiem tajā gadā, kurā tiek veikta pārskatīšana. Taču NCB var pārbaudīt un atjaunināt savu izlasi biežāk.

28.

Laika gaitā izlasi koriģē, ņemot vērā atsauces pārskatu sniedzēju grupas jaunpienācējus, lai izlase joprojām būtu tipiska attiecībā uz atsauces pārskatu sniedzējiem. NCB tādēļ ir jāizveido no visu jaunpienācēju grupas Nb izlasi nb. Jaunpienācēju papildu izlasi nb no kopējā jaunpienācēju skaita Nb sauc par pakāpenisko atlasi laika gaitā.

29.

Laika gaitā izlasi koriģē, ņemot vērā tās iestādes, kas ir atstājušas atsauces un faktiskās pārskatu sniedzēju grupas Korekcija nav vajadzīga, ja to iestāžu skaits, kas ir atstājušas pārskatu sniedzēju atsauces grupu Nd ir proporcionāls to iestāžu skaitam, kas ir atstājušas izlasi nd (1. gadījums). Ja iestādes, kas atstāj pārskatu sniedzēju atsauces grupu, neietilpst izlasē, izlase kļūst lielāka attiecībā pret pārskatu sniedzēju atsauces grupu (2. gadījums). Ja izlasi atstāj relatīvi vairāk iestāžu nekā pārskatu sniedzēju atsauces grupu, laika gaitā izlase kļūst pārāk maza un var zaudēt tipiskumu (3. gadījums). Otrajā un trešajā gadījumā, ja faktisko pārskatu sniedzēju iestāžu atlasei piemēro nejaušības principu, svēruma faktoru, kas attiecināts uz katru izlasē iekļauto iestādi, koriģē pēc kādas statistikas metodes, kas ir tradicionāla atlases teorijā. Katram pārskatu sniedzējam noteiktais svēruma faktors ir atlases varbūtībai apgriezti proporcionāls lielums un, tādējādi, paplašinājuma koeficients. Otrajā gadījumā, kad izlase relatīvi ir lielāka, salīdzinot ar grupu, nevienu pārskatu sniedzēju neizslēdz no izlases. Trešajā gadījumā, ja ir atlasītas lielākās iestādes, izlasi koriģē, atlasot papildu iestādes pēc to lieluma.

30.

Laika gaitā izlasi koriģē, lai ņemtu vērā izmaiņas pārskatu sniedzēju grupas īpatnībās. Šādas izmaiņas var izraisīt apvienošanās, sadalīšanās, iestādes paplašināšanās u.tml. Daži pārskatu sniedzēji var nokļūt citā stratā. Tāpat kā 2. un 3. gadījumā attiecībā uz iestādēm, kas atstāj izlasi, izlasi koriģē ar kādu statistikas metodi, kas ir tradicionāla atlases teorijā. Tiek noteiktas jaunas atlases varbūtības un līdz ar to arī jauni svēruma faktori gadījumos, kad NCB veic izlasi pēc nejaušības principa.l

3. sadaļa.   Papildu jautājumi, kas saistīti ar atlasi

7.   Atbilstība

31.

Lai nodrošinātu atbilstību starp MFI procentu likmju statistiku par nenomaksātajām summām, kas attiecas uz noguldījumiem un kredītiem, un statistiku par jauniem darījumiem, kas attiecas uz noguldījumiem un kredītiem, tām NCB, kas izvēlas izlases metodi, minēto divu statistikas datu kopu vākšanai ir jāizmanto vieni un tie paši pārskatu sniedzēji. NCB var arī izmantot izlases metodi, lai iegūtu statistikas datu apakškopu attiecībā uz MFI procentu likmēm, un visas grupas aptauju– lai iegūtu minētās statistikas atlikuma datus. Tomēr tās nedrīkst izmantot divas vai vairāk dažādas izlases.

8.   Finanšu jaunievedumi

32.

Izlases procedūrā NCB nav pienākuma aptvert katru produktu, kas pastāv valstī. Tomēr tās nedrīkst izslēgt veselu instrumentu kategoriju uz tā pamata, ka iesaistītās summas ir ļoti mazas. Tātad, ja kādas kategorijas instrumentu piedāvā tikai viena iestāde, tad šī iestāde būtu jāiekļauj izlasē. Ja kāda instrumentu kategorija nepastāvēja euro zonas dalībvalstī sākotnējās izlases veidošanas laikā, bet pēc tam kādā iestādē tika ieviesta, šī iestāde būtu jāiekļauj izlasē tad, kad nākamo reizi pārbauda izlases tipiskumu. Ja ir radīts jauns produkts, izlasē iekļautās iestādes uz to norāda nākamajā pārskatā, jo visiem pārskatu sniedzējiem ir pienākums sagatavot pārskatus par visiem saviem produktiem.

4. sadaļa.   Valsts vidējās svērtās procentu likmes valsts kopējie darījuma apjomi

33.

NCB saņem vidējās svērtās procentu likmes un atbilstošās darījumu summas no visiem to faktiskajiem pārskatu sniedzējiem – rezidentiem, un aprēķina valsts vidējās svērtās procentu likmes katrai instrumentu kategorijai, pamatojoties uz darījumu apjomu ekstrapolāciju katrā stratā. Dati tiek sniegti ECB.

34.

Gadījumā, ja izlasi veic pēc nejaušības principa, procentu likmju novērtējumam stratā un valsts līmeņos ir jāatbilst izlases procedūrai, vienkāršai izlasei pēc nejaušības vai varbūtībai, kas ir proporcionāla izmatotajam lielumam, kas nozīmē to, ka procentu likmju svēršanai ir izmantotas ekstrapolētas summas.

35.

Gadījumā, ja izvēlas lielākās iestādes, ar likmju novērtētāju būtu jāapkopo likmes pa visām viena strata iestādēm, sverot pa sniegtajām summām, un apkopojumus pa stratiem būtu jāveic, piemērojot ekstrapolētās summas katrā stratā.

36.

NCB sniedz valsts vidējās svērtās procentu likmes par katru instrumentu kategoriju nenomaksātajām summām, t. i. Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) 1.–26. rādītāju.

37.

NCB sniedz valsts vidējās svērtās procentu likmes katru instrumentu kategoriju attiecībā uz jauniem darījumiem, t. i. 1.–23. un 30.–85. rādītāju Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājumā. Turklāt attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma 2.–4., 8.–11., 13.–22. un 24.–29. rādītāju NCB norāda jauno darījumu apjomu, kas katrā instrumentu kategorijā veikti pārskata mēnesī. Attiecībā uz tām instrumentu kategorijām, kuras saistās ar pārskatītiem kredītiem mājsaimniecībā un nefinanšu sabiedrībām (Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma 88.–91. rādītājs), prasa informāciju tikai par apjomiem, savukārt informāciju par procentu likmēm vāc, ciktāl tas ir iespējams. Šie jauno darījumu apjomi attiecas uz visu grupu, t. i. uz visu pārskatu sniedzēju atsauces grupu, un, līdzīgi kā tas ir citiem jauno darījumu apjomiem, šo lielumu aprēķina, izmantojot 38.–40. punktā norādīto ekstrapolācijas procedūru.

38.

Ja pārskatu sniedzēju atlasē izmanto izlasi pēc nejaušības principa vai atlasa lielākās iestādes, izmanto paplašinājuma koeficientus, lai ekstrapolētu darījuma apjomus. Ekstrapolāciju piemēro stratu līmenī.

39.

Ja veic izlasi pēc nejaušības principa, paplašinājuma koeficientus definē kā atlases varbūtībai apgriezti proporcionālu lielumu, πi , t. i., 1/πi Kopējo grupas rādītāju B attiecībā uz jauno darījumu summu aplēš, izmantojot šādu vispārēju formulu –

Image

kurā

B –

kopējais darījumu apjoms

Bi

iestādes jauno darījumu apjoms i

πi

iestādes atlases varbūtība i

40.

Ja izmanto metodi, ar kuru atlasa lielākās iestādes, paplašinājuma koeficientus katram stratam j definē kā stratu seguma attiecībai apgrieztu lielumu, izmantojot šādu formulu –

Image

kurā

Image

j

– kopējais apjoms stratā j

Image

ij

– apjoms katrā stratā j attiecībā uz iestādi i

Nj0

– neatlasīto kredīiestāžu skaits stratā j

Nj1

– atlasīto kredītiestāžu skaits stratā j.

41.

Paplašinājuma koeficientus EFj , kā definēts 40. punktā, attiecībā uz jauniem darījumiem aprēķina, aizstājos jauno darījumu apjomus ar atbilstīgām nenomaksātajām summām. Stratu j ekstrapolēto apjomu pēc tam aprēķina kā paplašinājuma koeficientu attiecībā uz stratu j, ko reizina ar sniegto apjomu par stratu j.

42.

NCB sniedz ECB datus par procentu likmēm, ko MFI izmanto attiecībā uz nenomaksātām summām un jauniem darījumiem, norādot 4 zīmes aiz komata. Tas neskar lēmumu, ko NCB pieņēmušas attiecībā uz precizitātes līmeni, ko tās vēlas piemērot datu vākšanā. Publicētajiem rezultātiem norāda ne vairāk par divām zīmēm aiz komata.

43.

NCB norāda visu reglamentējošo kārtību (un grozījumus tajos) attiecībā uz MFI procentu likmju statistiku metodikas piezīmēs, kuras nosūta kopā ar attiecīgās valsts datiem.

44.

Tās NCB, kas izvēlas izlases metodi pārskatu sniedzēju atlasei, sniedz atlases kļūdas novērtējumu sākotnējai izlasei. Ikreiz pēc izlases atjaunināšanas sniedz jaunu novērtējumu.

15.   DAĻA

Īpašu finanšu produktu atspoguļojums attiecībā uz MFI procentu likmju statistiku

1.

Procedūru attiecībā uz turpmākajos punktos definētajiem produktiem izmanto par atsauci attiecībā uz produktiem, kuriem piemīt līdzīgas īpašības

2.

Augošas (lejupslīdošas) procentu likmes noguldījums vai kredīts ir noguldījums vai kredīts ar fiksētu termiņu, kam piemēro procentu likmi, kas gadu no gada pieaug (samazinās) par iepriekš noteiktu procentu punktu skaitu. Augošas (lejupslīdošas) procentu likmes noguldījumi vai kredīti ir instrumenti, kuru procentu likmes ir fiksētas visā to termiņa laikā. Par procentu likmi visam noguldījuma vai kredīta termiņam un par citiem noteikumiem vienojas iepriekš laikā t0, kad paraksta līgumu. Augošas procentu likmes noguldījuma piemērs ir termiņnoguldījums uz četriem gadiem, par ko maksā 5 % pirmajā gadā, 7 % otrajā gadā, 9 % trešajā gadā un 13 % ceturtajā gadā. NGPL attiecībā uz jauniem darījumiem, kas laikā t0 ir jāiekļauj MFI procentu likmju statistikā, ir ģeometriskais vidējais no faktoriem “1 + procentu likme”. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikumu NCB var prasīt no pārskatu sniedzējiem, lai šim produktu veidam tiktu īstenota ŠDFPL. NGPL nenomaksātajām summām, kuras sedz no laika t0 līdz t3, ir likme, kuru pārskatu sniedzējs piemēro MFI procentu likme aprēķināšana brīdī, t. i., kā piemēru minot noguldījumu uz četriem gadiem, 5 % laikposmā t0, 7 % laikposmā t1, 9 % laikposmā t2 un 13 % laikposmā t3.

3.

MFI procentu likmju statistikā kredītiem, kas ņemti kā kredītlīnijas, ir tā pati nozīme, kā definēts un klasificēts Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļā. Tikai nenomaksātās summas, t. i. izņemtās un vēl neatmaksātās kredītlīniju summas, tiek uzskatītas par jauniem darījumiem un tās atspoguļo MFI procentu likmju statistikā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 16. punktu. Summas, kas pieejamas, izmantojot kredītlīniju, un kas nav izņemtas vai jau atmaksātas, neiekļauj nevienā bilances posteņu kategorijā – ne kā jaunus darījumus, ne kā nenomaksātās summas.

4.

“Jumta līgums” klientam ļauj izņemt kredītus no vairāku veidu kredītu kontiem, nepārsniedzot noteiktu maksimālo summu, ko piemēro visiem šiem kredītu kontiem kopā. Slēdzot šādu “jumta līgumu”, neprecizē kredīta veidu un/vai tā izņemšanas laiku, un/vai procentu likmi, bet virkne iespēju var būt paredzētas. Šādi jumta līgumi neietilpst MFI procentu likmju statistikā. Tomēr tiklīdz tiek piešķirts saskaņā ar jumta līgumu līgts kredīts, to iekļauj atbilstošajā MFI procentu likmju statistikas postenī gan pie jaunajiem darījumiem, gan nenomaksātajām summām.

5.

Var būt tādi krājnoguldījumi, kam ir noteikti pamatprocenti un uzticamības un/vai pieauguma piemaksa. Noguldījumu pieņemšanas laikā, nav skaidrības attiecībā uz piemaksas maksājumu. Maksājums ir atkarīgs tā, kāda būs mājsaimniecības vai nefinanšu sabiedrības turpmākā attieksme pret uzkrājumu, un tā šobrīd nav zināma. Parasti šādus uzticamības vai pieauguma piemaksas neiekļauj NGPL attiecībā uz jauniem darījumiem. NGPL nenomaksātām summām vienmēr aptver likmes, ko pārskatu sniedzējs piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Tādējādi, ja pārskatu sniedzējs piešķir minēto uzticamības vai pieauguma piemaksu, to atspoguļo nenomaksāto summu statistikā.

6.

Mājsaimniecībām vai nefinanšu sabiedrībām piešķirtos kredītus var piesaistīt atvasinātiem līgumiem, piemēram, procenta likmju mijmaiņa/procentu maksimālā robežlikme/procentu minimālā robežlikme. Parasti minētos piesaistītos līgumus neiekļauj NGPL attiecībā uz jauniem darījumiem. NGPL attiecībā uz nenomaksātajām summām vienmēr ietver likmes, ko pārskatu sniedzējs piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Tādējādi, ja tiek izpildīts šāds atvasināts līgums un pārskatu sniedzējs koriģē procentu likmi, kas jāizmaksā mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai, to atspoguļo statistikā attiecībā uz nenomaksātajām summām.

7.

Var tikt piedāvāti tādi noguldījumi, kas aptver divas komponentes – termiņnoguldījumu, kam piemēro fiksētu procentu likmi, un ietvertu atvasināto finanšu instrumentu, kura peļņa ir atkarīga no kāda definēta biržas indeksa vai divu valūtu maiņas kursa, un kura minimālā garantētā peļņa ir 0 %. Abu komponenšu termiņi var būt vienādi vai atšķirīgi. Jauniem darījumiem piemērotajā NGPL ietilpst procentu likme attiecībā uz termiņnoguldījumu, jo tā atspoguļo vienošanos starp noguldītāju un pārskatu sniedzēju, un ir zināma noguldījuma pieņemšanas laikā. Peļņa no noguldījuma otras komponentes, kas ir saistīta ar biržas kursa indeksu vai divu valūtu maiņas kursu, kļūst zināma tikai pēc produkta termiņa beigām, un to nevar iekļaut jauno darījumu procentu likmē. Tādējādi atspoguļo tikai garantēto minimālo peļņu 0 %. NGPL attiecībā uz nenomaksātajām summām vienmēr ietver procentu likmi, ko pārskatu sniedzējs piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Līdz termiņa beigām atspoguļo termiņnoguldījuma procentu likmi, kā arī garantēto minimālo peļņu no noguldījuma, kas aptver saistīto atvasināto finanšu instrumentu. Pārskatu sniedzēja maksāto nolīgto gada procentu likmi MFI procentu likmēs attiecībā uz nenomaksātajām summām atspoguļo tikai pēc noguldījuma termiņa beigām.

8.

Termiņnoguldījumi uz laiku, kas pārsniedz 2 gadus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļā, var ietvert pensiju krājkontus. Lielāko daļu no pensiju uzkrājumiem iegulda vērtspapīros, un tāpēc šo kontu procentu likme ir atkarīga no attiecīgo vērtspapīru peļņas. Atlikušo pensiju uzkrājumu daļu var glabāt skaidrā naudā, un kredītiestāde vai cita iestāde nosaka procentu likmi tāpat kā citiem noguldījumiem. Noguldījuma pieņemšanas laikā mājsaimniecības kopējā peļņa no pensiju krājkonta nav zināma, un tā var būt arī negatīva. Turklāt, noguldījuma pieņemšanas laikā mājsaimniecība un kredītiestāde vai cita iestāde vienojas par procentu likmi tikai attiecībā uz noguldījuma daļu; tas neattiecas uz vērtspapīros ieguldīto daļu. Tādējādi MFI procentu likmju statistikā iekļauj tikai to noguldījuma daļu, kas nav ieguldīta vērtspapīros. Jauniem darījumiem piemērotā NGPL, kas ir jāsniedz, ir likme, par kuru mājsaimniecība un pārskatu sniedzējs ir vienojies attiecībā uz atbilstošo noguldījuma daļu, pieņemot noguldījumu. NGPL attiecībā uz nenomaksātajām summām ir likme, ko pārskatu sniedzējs piemēro pensiju krājkontu noguldījuma daļai, aprēķinot MFI procentu likmi.

9.

Uzkrājumu plāni attiecībā uz kredītiem, kas paredzēti mājokļu iegādei, ir ilgtermiņa uzkrājumu plāni, kas var ietvert zemus procentus, bet tie pēc noteikta uzkrāšanas laikposma dod mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai tiesības uz kredītu mājokļa iegādei ar zemākiem procentiem. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļu šos uzkrājumu plānus klasificē kā termiņnoguldījumus uz laiku ilgāku par diviem gadiem, ja tos izmanto kā noguldījumu. Tiklīdz tos pārvērš par kredītu, tos klasificē kā kredītus, ko piešķir mājsaimniecībām mājokļa iegādei. Pārskatu sniedzēji jauno noguldījumu darījumu kategorijā sniedz datus par procentu likmi, par ko vienojas sākotnējā noguldījuma pieņemšanas laikā. Apjoms, kas atbilst jaunajam darījumam, ir pieņemtā naudas summa. Šīs noguldījuma summas palielinājumu laika gaitā atspoguļo tikai ar nenomaksātajām summām. Kad noguldījumu pārveido par kredītu, šo jauno kredītu grāmato kā jaunu kredīta darījumu. Procentu likme ir pazeminātā likme, ko piedāvā pārskatu sniedzējs. Svērums ir kredīta kopējā summa, ko piešķir mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai.

10.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļu, Francijā spēkā esošais mājokļu plāns plan d'épargne-logement (PEL) tiek klasificēts kā termiņnoguldījums, kura termiņš pārsniedz divus gadus. Valdība reglamentē nosacījumus, ko piemēro šiem PEL, un nosaka procentu likmi, kas paliek nemainīga visā termiņnoguldījuma laikā, t. i., katrai PEL“paaudzei” piemēro vienu un to pašu procentu likmi. PEL ir reglamentēti ilgtermiņa uzkrājumu plāni, kas ir spēkā vismaz 4 gadus, un klientam katru gadu ir jāiegulda PEL noteiktā obligātā summa, bet viņam ir atļauts palielināt maksājumus jebkurā laikā, kamēr plāns ir spēkā. Pārskatu sniedzēji jaunu darījumu kategorijā sniedz datus par sākotnēji jauna PEL plāna ieviešanas brīdī noguldīto summu. Naudas summa, ko sākotnēji iegulda PEL, var būt ļoti maza, kas nozīmē to, ka jauniem darījumiem piemērotās likmes svērums būs relatīvi zems. Šī metode nodrošina to, ka jauno darījumu likme vienmēr atspoguļo pašreizējās PEL“paaudzes” nosacījumus. Jaunajiem PEL plāniem piemēroto procentu likmju novirzes iekļauj likmē attiecībā uz jauniem darījumiem. Patērētāju lēmumus pārvest citu ilgtermiņa noguldījumu aktīvus uz iepriekš pastāvošu PEL neiekļauj likmē attiecībā uz jauniem darījumiem, bet tikai procentu likmēs, ko piemēro saistībām. Pēc četriem gadiem klients var lūgt kredītu ar pazeminātām procentu likmēm vai atjaunot līgumu. Tā kā šo PEL atjaunošanu veic automātiski bez klienta aktīvas līdzdalības un tā kā par līguma nosacījumiem, tajā skaitā par procentu likmi, atkārtoti nevienojas, šo atjaunošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. daļu neuzskata par jaunu darījumu. Atjaunojot līgumu, klients var veikt papildu iemaksas ar noteikumu, ka uzkrātā summa nepārsniedz noteiktu limitu un līguma darbības laiks nepārsniedz definētu gadu skaitu. Ja ir sasniegta maksimālā summa vai termiņš, līgumu iesaldē. Mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība saglabā aizņēmuma tiesības un joprojām saņem procentus, ievērojot nosacījumus, kas bija spēkā PEL atvēršanas laikā, kamēr bankas kontā ir palikusi nauda. Valdība piešķir PEL plāniem procentu maksājuma subsīdiju papildu kredītiestādes vai citas iestādes piedāvātajai procentu likmei. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 1. daļu MFI procentu likmju statistikā atspoguļo tikai to procentu maksājuma daļu, ko piedāvā kredītiestāde vai cita iestāde. Neņem vērā to valdības subsīdiju, kuru izmaksā caur kredītiestādi vai citu iestādi, bet kura pati to neizmaksā.

11.

MFI procentu likmēs būtu jāiekļauj negatīvas procentu likmes noguldījumiem, ar noteikumu, ka minētajām likmēm nav izņēmuma statuss saistībā ar tirgus apstākļiem.

16.   DAĻA

Maksājumu statistika

1. sadaļa.   Pārskatu sniegšanas prasības

Papildu Regulā (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) precizētajiem rādītājiem un kā noteikts šīs pamatnostādnes 18.panta 1. punktā, NCB sniedz papildu informāciju, kas tiek lūgta 1.–7. tabulā. Uz šo informāciju attiecas tie paši termiņi, kuri Regulā ir noteikti attiecībā uz rādītājiem. Attiecībā uz tiem rādītājiem, kuriem Regulā nav sniegtas definīcijas, šādu definīciju ietver attiecīgajā tabulā.

Informāciju, kas tiek lūgta Regulas tabulās un šajā pamatnostādnē, būtu jāsniedz neatkarīgi no tā, vai to pamatā esošā parādība pastāv, ir vienāda ar nulli vai iztrūkst. Lai norādītu, ka parādība nepastāv, lieto apzīmējumu “NC” ar novērojuma statusu “M”. Attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, ja faktiskie dati, aplēses vai provizoriskie dati nav pieejami, NCB ziņo “NC” ar novērojuma statusu “L”.

1.   tabula

Norēķinu līdzekļi

Perioda beigas, ja nav norādīts citādi; miljonos euro

 

Vērtība

Biežums

Norēķinu līdzekļi, ko izmanto ne-MFI

NCB pasīvi

Noguldījumi euro uz nakti

iekšzemes centrālā valdība

Geo 0

M

pārējo euro zonas dalībvalstu centrālās valdības

Geo 0

M

pārējā pasaule, izņemot bankas

Geo 0

M

Noguldījumi pārējās valūtās uz nakti

iekšzemes centrālā valdība

Geo 0

M

pārējo euro zonas dalībvalstu centrālās valdības

Geo 0

M

pārējā pasaule, izņemot bankas

Geo 0

M

Pārējo MFI pasīvi

Noguldījumi euro uz nakti

iekšzemes centrālā valdība

Geo 0

M

pārējo euro zonas dalībvalstu centrālās valdības

Geo 0

M

pārējā pasaule, izņemot bankas

Geo 0

M

Noguldījumi uz nakti pārējās valūtās

iekšzemes centrālā valdība

Geo 0

M

pārējo euro zonas dalībvalstu centrālās valdības

Geo 0

M

pārējā pasaule, izņemot bankas

Geo 0

M

Norēķinu līdzekļi, ko izmanto kredītiestādes

Euro noguldījumi uz nakti pārējās kredītiestādēs

Geo 0

Q

Dienas aizņēmumi euro no centrālās bankas (vidēji pēdējā rezervju prasību izpildes periodā)

Geo 0

A

Norēķinu līdzekļi, ko izmanto ne-MFI – aktīvi vai aktīvu prasības, ko ne-MFI var izmantot maksājumiem.

Noguldījumi uz nakti – kā definēts Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļā “instrumentu kategorijas”.

Visus kontus iekļauj neatkarīgi no to valūtas; līdz ar to “noguldījumi uz nakti pārējās valūtās” ir “noguldījumi uz nakti” apakškategorija.

Noguldījumi uz nakti pārējās valūtās – tādu noguldījumu uz nakti vērtība, kuru ne-MFI tur citās valūtās.

Norēķinu līdzekļi, ko izmanto kredītiestādes – aktīvi vai aktīvu prasības, ko kredītiestādes var izmantot maksājumiem.

Dienas aizņēmumi euro no centrālās bankas (vidēji pēdējā rezervju prasību izpildes periodā) – kopējā kredīta vērtība, ko centrālā banka izsniegusi kredītiestādēm un ko atlīdzina periodā, kas mazāks par vienu darbadienu. Visu kredītiestāžu kopā dienas laikā reizē un faktiski izmantoto kredīta iespēju vai dienas pārsnieguma kredīta pozīciju dienas lielākās vērtības vidējais rādītājs. Visas izpildes perioda dienas, t. sk. nedēļas nogales un svētku dienas, tiek ņemtas vērā, aprēķinot vidējo rādītāju.

2.   tabula

Iestādes, kas sniedz maksājumu pakalpojumus ne-MFI

Perioda beigas; oriģinālās vienības, ja nav norādīts citādi; miljonos euro

 

Skaitlis

Vērtība

Biežums

Centrālā banka

Biroju skaits

Geo 0

A

Noguldījumu uz nakti skaits (tūkstošos)

Geo 0

A

Kredītiestādes

t. sk.

 

 

 

Kredītiestādes, kas juridiski inkorporētas pārskatu sniedzošajā valstī

Biroju skaits

Geo 0

A

Iestāžu skaits

Geo 0

 

A

Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība

Geo 0

Q

Euro zonā esošās kredītiestāžu filiāles

Biroju skaits

Geo 0

A

Iestāžu skaits

Geo 0

 

A

Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība

Geo 0

Q

EEZ esošās kredītiestāžu filiāles, kas neatrodas euro zonā

Biroju skaits

Geo 0

A

Iestāžu skaits

Geo 0

 

A

Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība

Geo 0

Q

ārpus EEZ esošās kredītiestāžu filiāles

Biroju skaits

Geo 0

A

Iestāžu skaits

Geo 0

 

A

Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība

Geo 0

Q

Elektroniskās naudas iestādes

Iestāžu skaits

Geo 0

A

Pārējie maksājumu pakalpojumu sniedzēji

Iestāžu skaits

Geo 0

A

Biroju skaits

Geo 0

A

Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti skaits (tūkst.)

Geo 0

A

Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība

 

Geo 0

Q

Ārpusbilances posteņi

 

 

 

Kopējais maksājumu iestāžu skaits, kuras valstī darbojas uz pārrobežu principa

Geo 0

 

A

t. sk.,

 

 

 

to maksājumu iestāžu skaits, kuras sniedz pakalpojumus ar izveidotas filiāles starpniecību

 

Geo 0

A

to maksājumu iestāžu skaits, kuras sniedz pakalpojumus ar pārstāvja starpniecību

 

Geo 0

A

to maksājumu iestāžu skaits, kuras sniedz pakalpojumus neizmantojot ne filiāles, ne pārstāvja starpniecību

 

Geo 0

A

2. tabula papildina Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) 1. tabulu.

Iestāžu skaits – ietver juridiski neatkarīgas iestādes, kas darbojas pārskatu sniedzošajā valstī. Katru iestādi uzskaita vienu reizi neatkarīgi no valstī esošo tās biroju skaita.

Biroju skaits – darījumdarbības vietu skaits pārskatu sniedzošajā valstī. Katru vienā pārskatu sniedzējā valstī izveidoto darījumdarbības vietu uzskaita atsevišķi, Iekļauj tikai tos birojus (neskatoties uz to izmēru un darba laiku), kuri sniedz maksājumu pakalpojumus, izmantojot bezskaidras naudas klīringu un norēķinus, turpretim mobilos birojus neskaita. Iestādes centrālo biroju skaita kā biroju, ja tas sniedz maksājumu pakalpojumus, izmantojot bezskaidras naudas klīringu un norēķinus.

Filiāle – darījumdarbības vieta (kura nav centrālais birojs), kura atrodas pārskatu sniedzošajā valstī un kuru ir izveidojusi tāda kredītiestāde, kas ir juridiski inkorporēta citā valstī. Tai nav juridiskas personas statusa un tā tieši veic visus darījumus vai daļu no tiem, kas ir raksturīgi kredītiestāžu darījumdarbībai. Visas darījumdarbības vietas, kuras viena un tā pati citā valstī juridiski inkorporēta iestāde ir izveidojusi pārskatu sniedzošajā valstī, veido vienu filiāli. Katra šī darījumdarbības vieta tiek skaitīta kā atsevišķs birojs.

Euro zonas kredītiestāžu filiāle – tādas kredītiestādes filiāle (atrodas pārskatu sniedzošajā valstī), kura ir juridiski inkorporēta ārpus pārskatu sniedzošās valsts, bet atrodas euro zonas teritorijā.

Ārpus EEZ esošās kredītiestādes filiāle – filiāle (atrodas pārskatu sniedzošajā valstī) tādai bankai, kura neatrodas EEZ.

EEZ esošās kredītiestādes filiāle (neatrodas euro zonā) – tādas kredītiestādes filiāle (atrodas pārskatu sniedzošajā valstī), kura ir juridiski inkorporēta EEZ valstī, bet neatrodas pārskatu sniedzošajā valstī un atrodas ārpus euro zonas.

Maksājumu iestādes, kuras valstī darbojas pēc pārrobežu principa – maksājumu iestādes, kuras atrodas ārpus pārskatu sniedzošās valsts, bet darbojas pārskatu sniedzošajā valstī ar izveidotas iestādes, pārstāvja vai attālinātas piekļuves starpniecību.

3.   tabula

Maksājumu darījumi saistībā ar ne-MFI

Periodā kopā; darījumu skaits miljonos; darījumu vērtība miljonos euro; ikgadējais periodiskums

 

Nosūtītie

Saņemtie

Ārpusbilances posteņi

Darījumu skaits

Darījumu vērtība

Darījumu skaits

Darījumu vērtība

Darījumi pēc maksājuma instrumenta veida

Kredīta pārvedumi

 

 

 

 

Elektroniski iniciēti

 

 

 

 

t. sk.,

 

 

 

 

Iniciēti uz viena maksājuma pamata

 

 

 

 

t. sk.,

 

 

 

 

E-maksājumi, kas piesaistīti bankas pakalpojumiem tiešsaistē

Geo 1

Geo 1

Kredīti kontos ar parastu grāmatojumu

Geo 0

Geo 0

Debets kontos ar parastu grāmatojumu

Geo 0

Geo 0

 

 

 

Naudas pārvedumi

Geo 3

Geo 3

Geo 2

Geo 2

Darījumi, ko veic ar telekomunikācijas, digitālu vai informācijas tehnoloģiju iekārtu

Geo 1

Geo 1

Geo 2

Geo 2

3. tabula papildina Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) 4. tabulu.

Maksājumi, kas piesaistīti bankas pakalpojumiem tiešsaistē – darījumi, kurus iniciē, izmantojot bankas pakalpojumus tiešsaistē un maksājumu iniciēšanas pakalpojumus. Postenis “e-maksājumi, kas piesaistīti bankas pakalpojumiem tiešsaistē” neietver tos maksājumus, kurus maksātājs iniciējis tikai ar bankas tiešsaistes pakalpojumu starpniecību, kam neseko vienlaicīgs iepirkšanās darījums tiešsaistē. Tas neietver arī tiešsaistē iesniegtus rēķinus, kuri nav saistīti ar vienlaicīgu iepirkšanās darījumu tiešsaistē.

Kredīti kontos ar parastu grāmatojumu – kredīta darījums, ko ierosinājis maksājumu pakalpojumu sniedzējs (MPS) (t. sk. elektroniskās naudas emitents) bez konkrēta maksājuma rīkojuma, un to izpilda ar parastu grāmatojumu, t. i. kredīta ierakstu klienta kontā, t. i. neizmantojot tradicionālu maksāšanas instrumentu. Šajā postenī sniedz datus par šādiem darījumiem: a) bankas veikts procentu maksājums; b) bankas veikts dividendes maksājums; c) kredīta summas izmaksa klienta norēķinu kontā, un d) citi kredīti kontos ar parastu grāmatojumu. Šos datus neiekļauj kredītu pārvedumos.

Debets kontos ar parastu grāmatojumu – debeta darījums, ko ierosinājis maksājumu pakalpojumu sniedzējs (t. sk. elektroniskās naudas emitents), bez konkrēta maksājuma rīkojuma, un to izpilda ar parastu grāmatojumu (debeta ierakstu) klienta kontā, t. i. neizmantojot tradicionālu maksāšanas instrumentu. Šajā postenī sniedz datus par šādiem darījumiem: a) maksa par bankas procentiem; b) bankas maksājumu atskaitījums; c) nodokļu maksājumu, kas saistīta ar finanšu aktīviem gadījumos, ja tie ir atsevišķs darījums, bet klients tos nav atsevišķi autorizējis; d) kredīta summa atmaksas, un e) citi debeti kontos ar parastu grāmatojumu. Šos datus neiekļauj tiešajos debetos.

Naudas pārvedumi – kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64/EK (40) 4. pantā.

Darījumi, ko veic ar telekomunikācijas, digitālu vai informācijas tehnoloģiju iekārtu – kā noteikts Direktīvas 2007/64/EK pielikuma 7. punktā.

4.   tabula

Maksājumu darījumi saistībā ar ne-MFI pēc termināla veida

Periodā kopā; darījumu skaits milj.; darījumu vērtība milj. euro; ikgadējais periodiskums

Ārpusbilances posteņi

Darījumu skaits

Darījumu vērtība

Naudas izmaksas POS terminālos

Geo 1

Geo 1

Naudas izņemšana kasē

Geo 1

Geo 1

Naudas noguldīšana kasē

Geo 1

Geo 1

4. tabula papildina Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) 5. tabulu.

Naudas izmaksas POS terminālos – darījumi, kuros kartes turētājs saņem skaidru naudu no POS termināļa kopā ar maksājuma darījuma veikšana par precēm vai pakalpojumiem. Nav iespējas nodalīt datus par naudas izmaksām POS termināļos – par šiem datiem sniedz datus kā par “POS darījumiem”.

Skaidrās naudas darījumi kasē (OTC) – skaidrās naudas noguldīšana kontā MPS, izmantojot bankas formu, t. sk. gadījumos, kad karti izmanto vienīgi maksātāja identificēšanai. Ietver skaidro naudu, kas noguldīta MPS dienas vai nakts noguldījumu nodalījumā, lai izveidotu kontu MPS. Minētie darījumi neveido maksājumus tiešā nozīmē, jo tie ietver pāreju no skaidras naudas uz naudu kontā.

Skaidrās naudas izņemšana kasē (OTC) – skaidrās naudas izņemšana no konta MPS, izmantojot bankas formu, t. sk. gadījumos, kad karti izmanto vienīgi maksātāja identificēšanai. Minētie darījumi neveido maksājumus tiešā nozīmē, jo tie ietver pāreju no naudas kontā uz skaidru naudu.

5.   tabula

Dalība atsevišķās maksājumu sistēmās: TARGET2

Perioda beigas, oriģinālās vienības, ikgadējais periodiskums

 

Skaitlis

TARGET2 komponentsistēma

Dalībnieku skaits

Geo 1

Tiešie dalībnieki

Geo 1

Kredītiestādes

Geo 1

Centrālā banka

Geo 1

Pārējie tiešie dalībnieki

Geo 1

Publiskā pārvaldība

Geo 1

Klīringa un norēķinu organizācijas

Geo 1

Pārējās finanšu iestādes

Geo 1

Citi

Geo 1

Netiešie dalībnieki

Geo 1


6.   tabula

Atsevišķās maksājumu sistēmās apstrādātie maksājumi: TARGET2

Periodā kopā; darījumu skaits milj.; darījumu vērtība milj. euro; ikgadējais periodiskums

 

Nosūtītie

Darījumu skaits

Vērtība darījumiem

TARGET2 komponentsistēma

Kredīta pārvedumi un tiešie debeti

Geo 1

Geo 1

Vienā TARGET2 komponentsistēmā

Geo 0

Geo 0

Uz citu TARGET2 komponentsistēmu

Geo 2

Geo 2

Uz euro zonas TARGET2 komponentsistēmu

Geo 2

Geo 2

Uz ārpus euro zonas TARGET2 komponentsistēmu

Geo 2

Geo 2

Koncentrācijas rādītājs

Geo 1

Geo 1

TARGET2 komponentsistēma – kā norādīts Pamatnostādnes ECB/2012/27 2. pantā (41).

Attiecībā uz TARGET2“pārrobežu” definīcija balstās uz komponentes atrašanās vietu, un nevis dalībnieka atrašanās vietu, kā tas ir citās maksājumu sistēmās

Par Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) 6. un 7. tabulu datus būtu jāsniedz attiecībā uz katru maksājumu sistēmu, kura nav TARGET2. NCB ir jānodala liela apjoma maksājumu sistēmas un neliela apjoma maksājumu sistēmas:

Jēdzienam “liela apjoma maksājumu sistēma” ir tāda pati nozīme, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 260/2012 (42).

Jēdzienam “neliela apjoma maksājumu sistēma” ir tāda pati nozīme, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 260/2012 2. pantā.

7.   tabula

MPS darbības pēc maksājumu pakalpojuma veida

Periodā kopā; iesniegto darījumu skaits milj.; iesniegto darījumu vērtība milj. euro; ikgadējais periodiskums

 

Ārpusbilances postenis

Naudas noguldīšana kasē

Ārpusbilances postenis

Naudas izņemšana kasē

Tiešais debets

Karšu maksājumi

Kredīta pārvedumi

Ārpusbilances postenis

Naudas pārvedumi

Ārpusbilances postenis

Darījums, ko veic ar telekomunikācijas, digitālu vai informācijas tehnoloģiju iekārtu

Skaits

Vērtība

Skaits

Vērtība

Skaits

Vērtība

Skaits

Vērtība

Skaits

Vērtība

Skaits

Vērtība

Skaits

Vērtība

Kredītiestādes

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Elektroniskās naudas iestādes

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Pasta žironorēķinu iestādes

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Maksājumu iestādes

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Valsts pārvaldes iestādes a) ECB un NCB un b) dalībvalstu vai vietējās valdības iestādes)

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Geo 1

Jēdzienam “tiešais debets” ir tāda pati nozīme, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1409/2013 II pielikumā.

Maksājumi ar karti – maksājumu darījumi, kas definēti Direktīvas 2007/64/EK pielikuma 3. un 4. punkta otrajā ievilkumā.

Jēdzienam “kredīta pārvedumi” ir tāda pati nozīme, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1409/2013 II pielikumā.

Attiecībā uz ģeogrāfiskā dalījuma prasībām ievēro nosaukumu piešķiršanu, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43), t. i.,

8.   tabula

Ģeogrāfiskais iedalījums

Geo 0

Geo 1

Geo 2

Geo 3

Geo 4

Iekšzemes

Iekšzemes un pārrobežu kopā

Pārrobežu

Iekšzemes

Iekšzemes

Atsevišķu valstu dalījums par visām Savienības valstīm

Pārējā pasaule

Pārrobežu

2. sadaļa.   Atbrīvojumi

Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) 4. pantā ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem NCB var pārskatu sniedzējiem piešķirt atbrīvojumus. Jo īpaši – 2. punktā ir noteikts, ka NCB var pārskatu sniedzējiem piešķirt atbrīvojumus tikai tad, ja šie pārskatu sniedzēji nesniedz nacionālajā līmenī statistiski nozīmīgu datu apjomu par maksājumu darījumiem attiecībā uz katru maksājumu pakalpojumu veidu.

Statistiski nozīmīgs datu apjoms ir noteikts 95 % apmērā no maksājumu darījumu vērtības par katru maksājumu pakalpojumu.

Ja tiek piešķirti atbrīvojumi, NCB ir jāekstrapolē tie dati, kas ir sniedzami ECB.

3. sadaļa.   Pārejas noteikumi

Vēsturiskie dati:

Ar mērķi uzlabot datu salīdzināmību, NCB būtu jāsniedz datus par, ciktāl iespējams, vēsturisko informāciju attiecībā uz 2013. gada atskaites periodu par visiem Regulā Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) un šajā pamatnostādnē noteiktajiem posteņiem. NCB lemj par to, kā vislabāk izpildīt šo prasību, iespējams, veicot aplēses. Attiecībā uz tām sērijām, kuras iepriekš nav tikušas saistībā ar iepriekšējo Pamatnostādni ECB/2007/9, un faktiskie dati nav pieejami, NCB ir tiesības paziņot, ka informācija nav pieejama (“NC” sērijas ar novērojuma statusu “L”) (43).

Dati attiecībā uz 2014. gada atskaites periodu – tabulas šajā pamatnostādnē.

Attiecībā uz šīs pamatnostādnes tabulās noteiktajām prasībām, NCB ir tiesības sniegt datus par 2014. gada atsauces periodu ciktāl tas ir iespējams, ievērojot tos pašus noteikumus, kas attiecas uz vēsturiskajiem datiem (sk. iepriekš).

Dati attiecībā uz 2014. gada atskaites periodu – tabulas Regulā (ES) Nr. 1409/2013.

Tā kā Regulā (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) noteiktajām prasībām ir ikgadējs periodiskums, NCB ir jānodrošina, ka attiecībā uz katru datu sēriju tiek sniegta viena summa, kas attiecas uz visu gadu (apkopojot, ja iespējams, 2014 H1 un 2014 H2). Attiecībā uz datiem par 2014 H1, NCB lemj par to, kā vislabāk izpildīt šo prasību. Ja faktiskie dati nav pieejami, NCB var sniegt aplēses.

Gadījumos, kad aplēses tiek sniegtas saskaņā ar pārejas noteikumiem, metodoloģiju nosaka katra NCB atkarībā no īpatnībām valstī. NCB būtu jāsniedz paskaidrojošās piezīmes, lai precizētu izvēlēto metodi.

17.   DAĻA

IF aktīvu un pasīvu statistika

Statistikas pārskatiem būtu jāietver dati par visām ailēm attiecīgajās šīs pamatnostādnes tabulās pat tad, ja tie ir vienādi ar nulli, iztrūkstoši vai attiecīgais fenomens neeksistē.

1.   tabula

Dati, kas sniedzami katru ceturksni – krājumi un plūsmu korekcijas

 

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

PP

D.

Kopā

Kopā

MFI

Ne-MFI - Kopā

Kopā

MFI

Ne-MFI - Kopā

Kopā

 

Valdība (S.13)

Pārējie rezidenti

 

Valdība (S.13)

Pārējie rezidenti

 

Neiesaistītās dalībvalstis

ASV

Japāna

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības + pensiju fondi (S.128 + S.129)

 

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības + pensiju fondi (S.128 + S.129)

 

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Noguldījumu un kredītu prasījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Parāda vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. uzkrātie procenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.e

Euro

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.x

Ārvalstu valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.t

Kopā valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2+3+4)a t. sk. vērtspapīri, kas aizdoti vai kas pārdoti saskaņā ar repo līgumiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

Nefinanšu aktīvi (t. sk. fiksētie aktīvi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. uzkrātie procenti un noguldījumu un kredītu prasījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PASĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

Saņemtie kredīti un noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

IF akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

Atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. uzkrātie procenti no kredītiem un saņemtie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


2.   tabula

Dati, kas sniedzami katru mēnesi – krājumi, plūsmu korekcijas, darījumi

 

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

PP

D.

Kopā

Kopā

Kopā

 

MFI

Ne-MFI

 

MFI

Ne-MFI

AKTĪVI

1.

Noguldījumu un kredītu prasījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Parāda vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

2.e

Euro

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

2.x

Ārvalstu valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

Nefinanšu aktīvi (t. sk. fiksētie aktīvi)

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

PASĪVI

8.

Saņemtie kredīti un noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

IF akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

#

9.1.

IF akciju/daļu pārdošana

 

 

 

 

 

 

 

 

9.2.

IF akciju/daļu dzēšana

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

Atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

#

Obligātie dati, kuri pārskatu sniedzējiem jāsniedz NCB katru mēnesi.

18.   DAĻA

FIS aktīvu un pasīvu statistika

1.   tabula.

Atlikumi un finanšu darījumi

Dati, kas jāsniedz katru ceturksni

 

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

Pārējā pasaule

D.

Kopā

Kopā

MFI

Ne-MFI - Kopā

Kopā

MFI

Ne-MFI - Kopā

 

Bankas

Nebankas

 

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

 

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības + pensiju fondi (S.128 + S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības + pensiju fondi (S.128 + S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

 

t. sk. FIS

 

t. sk. FIS

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Noguldījumi un prasījumi no kredītiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

ANC

 

 

 

 

 

ANC

 

 

 

 

ANC

 

 

 

 

 

ANC

 

 

 

 

ANC

ANC

ANC

ilgāk par 1 gadu

 

ANC

 

 

 

 

 

ANC

 

 

 

 

ANC

 

 

 

 

 

ANC

 

 

 

 

ANC

ANC

ANC

2.

Vērtspapīrotie kredīti

 

ANC

 

ANC

 

ANC

ANC

 

ANC

ANC

ANC

 

ANC

 

ANC

 

ANC

ANC

 

ANC

ANC

ANC

ANC

 

 

 

2.a

euro zonas MFI kā iniciators

 

ANC

 

ANC/MFI

 

ANC/MFI

ANC/MFI

 

ANC/MFI

 

ANC/MFI

 

ANC

 

ANC/MFI

 

ANC/MFI

ANC/MFI

 

ANC/MFI

 

ANC/MFI

ANC/MFI

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC/MFI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC/MFI

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC/MFI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC/MFI

 

 

 

 

 

ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC/MFI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC/MFI

 

 

 

 

 

2.b

euro zonas valdība kā iniciators

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC

2.c

euro zonas CFS, ieguldījumu fondi, izņemot NTF, un ASPF kā iniciators

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC

2.d

euro zonas NFS kā iniciators

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC

2.e

iniciators ārpus euro zonas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC

3.

Parāda vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

NE-ANC

NE-ANC

 

 

 

 

NE-ANC

 

 

 

 

NE-ANC

NE-ANC

 

 

 

 

NE-ANC

 

 

 

NE-ANC

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

NE-ANC

NE-ANC

 

 

 

 

NE-ANC

 

 

 

 

NE-ANC

NE-ANC

 

 

 

 

NE-ANC

 

 

 

NE-ANC

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

NE-ANC

NE-ANC

 

 

 

 

NE-ANC

 

 

 

 

NE-ANC

NE-ANC

 

 

 

 

NE-ANC

 

 

 

NE-ANC

 

 

 

4.

Pārējie vērtspapīrotie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC

4.a

t. sk. euro zonas valdība kā iniciators

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC

4.b

t. sk. euro zonas NFS kā iniciators

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC

5.

Pašu kapitāls un ieguldījumu fondu akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

NE-ANC

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NE-ANC

 

 

 

 

 

 

NE-ANC

6.

Atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC

7.

Nefinanšu aktīvi (t. sk. pamatlīdzekļi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NE-ANC

8.

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NE-ANC

PASĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

Saņemtie kredīti un noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

ANC

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC

 

 

 

 

 

 

ANC

ilgāk par 1 gadu

 

 

 

 

 

 

 

ANC

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC

 

 

 

 

 

 

ANC

10.

Emitētie parāda vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC

11.

Kapitāls un rezerves

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC

12.

Atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ANC

13.

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NE-ANC

13.a

t. sk. par emitētajiem parāda vērtspapīriem uzkrātie procenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NE-ANC

ANC: Pamatsērijas

NE-ANC: Palīgsērijas

ANC/MFI: Pamatsērijas, ko daļēji iegūst no datiem, kurus savāc tieši no MFI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), ja euro zonas MFI rīkojas kā kredītu apkalpotājs


2.   tabula.

Pilnīga/daļēja norakstīšana

Dati, kas jāsniedz katru ceturksni

 

D.

Kopā

AKTĪVI

2.

Vērtspapīrotie kredīti

NE-ANC


3.   tabula.

Kredīti, kuru iniciators un apkalpotājs ir euro zonas MFI – dati, kas paredzēti apmaiņai starp NCB  (*****************)

Dati, kas jāsniedz katru ceturksni

BILANCES POSTEŅI

Aktīvi

A.

Iekšzeme

B.

Euro zona, izņemot iekšzemi

C.

Pārējā pasaule

 

Valdība(S.13)

Pārējie rezidentu sektori

 

Valdība(S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības + pensiju fondi (S.128 + S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības + pensiju fondi (S.128 + S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15)

Vērtspapīroti kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

FIS, kas atrodas euro zonas valstī A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

FIS, kas atrodas euro zonas valstī B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

FIS, kas atrodas euro zonas valstī C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

utt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

FIS, kas atrodas euro zonas valstī A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

FIS, kas atrodas euro zonas valstī B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

FIS, kas atrodas euro zonas valstī C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

utt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

FIS, kas atrodas euro zonas valstī A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

FIS, kas atrodas euro zonas valstī B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

FIS, kas atrodas euro zonas valstī C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

utt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

FIS, kas atrodas euro zonas valstī A

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

FIS, kas atrodas euro zonas valstī B

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

FIS, kas atrodas euro zonas valstī C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

utt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.   DAĻA

Kredīti nefinanšu sabiedrībām atbilstoši darbības nozarei

NCB sniedz datus par atsevišķām sadaļām saskaņā ar I paraugu vai, ja dati par atsevišķām sadaļām nav pieejami – saskaņā ar II paraugu.

NCB sniedz datus par nenomaksātajām summām attiecībā uz kredītiem, kas izsniegti iekšzemes nefinanšu sabiedrībām (NFS), un kredītiem, kas izsniegti pārējo euro zonas dalībvalstu nefinanšu sabiedrībām, (ja iespējams) atsevišķi. Visus datus sniedz milj. euro.

I paraugs

II paraugs

1

A.

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

1

A.

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

2

B.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2

B.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

3

C.

Apstrādes rūpniecība

3

C.

Apstrādes rūpniecība

4

D.

Elektroenerģijas, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

4

D.

Elektroenerģijas, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

+

E.

Ūdensapgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

5

E.

Ūdensapgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

6

F.

Būvniecība

5

F.

Būvniecība

7

G.

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība Automobiļu un motociklu remonts

6

G.

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība Automobiļu un motociklu remonts

8

I.

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

7

I.

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

9

H.

Transports un uzglabāšana

8

H.

Transports un uzglabāšana

+

J.

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

10

J.

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

11

L.

Operācijas ar nekustamo īpašumu

9

L.

Operācijas ar nekustamo īpašumu

+

M.

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

+

N.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

12

M.

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

13

N.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

14

Pārējās sadaļas, kas attiecas uz ne-finanšu Sabiedrībām

10.

Pārējās sadaļas, kas attiecas uz ne-finanšu sabiedrībām

Piezīme. Burti norāda uz attiecīgo NACE 2. red. klasifikāciju.

20.   DAĻA

MFI kredītlīniju statistika

Tabula

MFI kredītlīniju statistika (krājumi un pārklasificēšanas korekcijas)

BILANCE POSTEŅI

A.

Iekšzeme

B.

Pārējās iesaistītās dalībvalstis

C.

Pārējā pasaule

D.

Kopā

MFI

Ne-MFI

MFI

Ne-MFI

 

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

 

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) f)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) Kopā

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) f)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) Kopā

 

t. sk.: CDP (4)

 

t. sk.: CDP (4)

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Ārpusbilances posteņi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kredītlīnijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.   DAĻA

Statistika par CDP aktīviem un pasīviem

Tabula

CDP aktīvu un pasīvu statistika (krājumi un pārklasificēšanas korekcijas)

Ceturkšņa dati

BILANCE POSTEŅI

A.

Euro zonas rezidenti

B.

Pārējā pasaule

C.

Kopā

MFI

Ne-MFI

 

Valdība (S.13)

Pārējie rezidentu sektori

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) f)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) Kopā

Centrālā valdība

Pārējā valdība

 

t. sk.: CDP (4)

AKTĪVI

1.

Kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk.: reversā repo darījumi, kas izriet no trīspusējiem repo darījumiem, kuros euro zonas MFI ir aizdevējs

R

R

R

 

 

R

 

 

 

 

R

 

t. sk.: izņemot reversā repo darījumus, kas izriet no trīspusējiem repo darījumiwm

NR

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PASĪVI

3.

Noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk.: repo darījumi, kas izriet no trīspusējiem repo darījumiem, kuros euro zonas MFI ir aizņēmējs

R

R

R

 

 

R

 

 

 

 

R

 

t. sk.: izņemot repo darījumus, kas izriet no trīspusējiem repo darījumiem

NR

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

22.   DAĻA

PF statistika

Tabula

PF statistika (krājumi un darījumi)

Aktīvi. Pensiju fondi

 

Kopā

Kopā

Iekšzeme

Nerezidenti

Kopā iekšzeme

MFI (S.121+S.122+S.123)

Ne-MFI

Kopā nerezidenti

Pārējās monetārās savienības dalībvalstis

Pārējā pasaule

Kopā ne-MFI

Valdība (S.13)

Pārējie rezidenti

Kopā pārējās monetārās savienības dalībvalstis

MFI (S.121+S.122+S.123)

Ne-MFI

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

CFS (S.125+S.126+S.127)

AS (S.128)

PF (S.129)

NFS (S.11)

Mājsaimniecības (S.14)

Kopā ne-MFI

Valdība (S.13)

Pārējie rezidenti

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

CFS (S.125+S.126+S.127)

AS (S.128)

PF (S.129)

NFS (S.11)

Mājsaimniecības (S.14)

Kopā finanšu aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valūta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Akcijas un pārējais pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Biržas sarakstā iekļautas akcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas un pārējais pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopieguldījumu fondu akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. naudas tirgus fondu akcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk.: akcijas/daļas ieguldījumu fondos, izņemot NTF

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves (AF.61)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citas debitoru/kreditoru saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā nefinanšu aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sērijas, par kurām jāsniedz pārskats


Pasīvi Pensiju fondi

 

Kopā

Kopā

Iekšzeme

Nerezidenti

Kopā iekšzeme

MFI (S.121+S.122+S.123)

Ne-MFI

Kopā nerezidenti

Pārējās monetārās savienības dalībvalstis

Pārējā pasaule

Kopā ne-MFI

Valdība (S.13)

Pārējie rezidenti

Kopā pārējās monetārās savienības dalībvalstis

MFI (S.121+S.122+S.123)

Ne-MFI

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

CFS (S.125+S.126+S.127)

AS (S.128)

PF (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības (S.14)

Kopā ne-MFI

Valdība (S.13)

Pārējie rezidenti

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

CFS (S.125+S.126+S.127)

AS (S.128)

PF (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības (S.14)

Kopā pasīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saņemtie kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Akcijas un pārējais pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Biržas sarakstā iekļautas akcijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas un pārējais pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pensiju tiesības (F.63), pensiju fondu prasības pret pensiju pārvaldītājiem (F.64), tiesības uz nepensiju pabalstiem (F.65)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk.: Definētu iemaksu shēmas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk.: Definētu pabalstu shēmas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk.: Hibrīdshēmas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves (AF.61)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citas debitoru/kreditoru saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sērijas, par kurām jāsniedz pārskats


(1)  Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 2819/98 (1998. gada 1. decembris) par monetāro finanšu iestāžu sektora konsolidēto bilanci (ECB/1998/16) (OV L 356, 30.12.1998, 7. lpp).

(*)  Pārklasificēšanas korekcijas sniedz ECB par visām ailēm, pārvērtēšanas korekcijas sniedz tikai par ailēm, kuras apzīmētas ar #.

(2)  Centrālie darījuma partneri.

(3)  Pašnodarbinātie/sabiedrības, kas nav juridiskas personas.

(4)  Postenis neattiecas uz NCB bilanci.

(5)  Postenis attiecas tikai uz NCB bilanci.

(**)  Pārklasificēšanas korekcijas sniedz ECB par visām ailēm, pārvērtēšanas korekcijas sniedz tikai par ailēm, kuras apzīmētas ar #.

(***)  Pilnīgas/daļējas norakstīšanas korekcijas piemēro tikai attiecībā uz 2. daļu; pārklasificēšanas korekcijas piemēro visam.

(****)  NCB var paplašināt šī posteņa tvērumu uz kredītiem, kas citādi pārvesti un svītroti no MFI bilances un kuriem MFI ir pakalpojumu sniedzējs, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 5. tabulu.

(*****)  Pārklasificēšanas korekcijas attiecas tikai uz 2. un 3. daļu; pilnīgas/daļējas norakstīšanas korekcijas attiecas uz visu tabulu.

(6)  NCB var paplašināt šī posteņa tvērumu uz kredītiem, kas citādi pārvesti un svītroti no MFI bilances un kuriem MFI ir pakalpojumu sniedzējs, saskaņā ar Regulas ECB/2013/33 I pielikuma 5. tabulu.

(7)  Pašnodarbinātie/sabiedrības, kas nav juridiskas personas.

(8)  NCB sniedz pieejamos datus par MFI svītrotajiem kredītiem, kas nav iekļauti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 5. tabulu sniegtajos datos.

(9)  Pašnodarbinātie/sabiedrības, kas nav juridiskas personas.

(******)  Pārklasificēšanas korekcijas sniedz ECB par visām ailēm, pārvērtēšanas korekcijas sniedz tikai par ailēm, kuras apzīmētas ar #.

(*******)  Krājumu datus sniedz ECB par visām ailēm; pārklasificēšanas korekcijas sniedz tikai par ailēm, kuras apzīmētas ar #. Ar (†) atzīmētas ailes norāda uz zemas prioritātes ārpusbilances posteņiem.

(10)  Banknotes un monētas, kas ir denominētas valsts iepriekšējās valūtās, kuras nav atmaksātas pēc euro pieņemšanas. Datus vajadzētu sniegt par vismaz 12 mēnešu periodu pēc paplašināšanās.

(11)  Par NCB emitētiem parāda vērtspapīriem datus sniedz vienīgi tad, ja šī parādība attiecas.

(12)  Neto pozīcijas attiecībā pret Eurosistēmu, kas radušās, a) izplatot ECB emitētās euro banknotes (8 % no kopējā emisijas apjoma) un b) piemērojot kapitāla daļu mehānismu. Atsevišķu NCB un ECB neto kredīta vai debeta pozīcija ir jāiedala bilances aktīvu vai pasīvu daļā veic saskaņā ar zīmi, proti, pozitīvu neto pozīciju attiecībā pret Eurosistēmu norāda aktīvu daļā, savukārt negatīvu neto pozīciju – pasīvu daļā.

(********)  Krājumu datus sniedz ECB par visām ailēm; pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijas sniedz tikai par ailēm, kuras apzīmētas ar #. Ar (†) atzīmētas ailes norāda uz zemas prioritātes ārpusbilancesārpusbilances posteņiem.

(13)  Ar šiem posteņiem apzīmē pretējās saistības tiem kredītiem, kuri ir vērtspapīroti, bet nav svītroti no MFI bilances saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem.

(14)  Ja par to vienojušās ECB un NCB, NCB var nesniegt šo informācijas kopumu, ja ECB izmanto alternatīvus datu avotus.

(15)  Šie posteņi attiecas uz speciāliem un vispārējiem uzkrājumiem kredītiem, vērtspapīriem un cita veida aktīviem (piemēram, atskaitījumiem par pasliktināšanos un kredītu zudumiem), kurus iedala sadaļā “kapitāls un rezerves” un/vai “pārējie pasīvi” saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem. Šie uzkrājumi būtu jāatspoguļo vienīgi tiktāl, ciktāl tie nav atskaitīti no tās aktīvu kategorijas, uz kuru tie attiecas statistikas bilancē.

(*********)  Dažas no šajā tabulā minētajām prasībām var neattiekties uz NCB/ECB bilancēm un līdz ar to datus par tām būtu jāsniedz tikai par pārējām MFI. Krājumu datus sniedz ECB par visām ailēm; pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijas sniedz ECB tikai par ailēm, kuras apzīmētas ar #.

(**********)  CFS CFS šajā tabulā nozīmē – citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi + finanšu palīgsabiedrība + piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127); IC – apdrošināšanas sabiedrības (S.128); PF – pensiju fondi (S.129); NFC – nefinanšu sabiedrības (S.11).

(16)  MFI bilances statistikas apkopošanas regulējums neprecizē noteikumu, kā grāmatot uzkrātos procentus par emitētiem un turētiem parāda vērtspapīriem. NCB par šiem uzkrājumiem datus būtu jāsniedz, tos iekļaujot atbilstošā instrumenta kategorijā vai pārējos aktīvos/pārējos pasīvos saskaņā ar valsts praksi.

(17)  MFI saistības pret mājsaimniecībām tehnisko uzkrājumu veidā, kas izveidoti, lai nodrošinātu darbinieku pensijas. Tas parasti attiecas uz darbinieku pensiju fondiem, kas nav nodoti neatkarīgu ārēju iestāžu rīcībā.

(18)  Šīs ailes attiecas tikai tad, ja par posteņiem datus nesniedz attiecīgajās kategorijās saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) (piemēram, vērtspapīru aizdošanas darījumi, vērtspapīru īsās pozīcijas, pašu akcijas), bet tie tiek iekļauti pārējos aktīvos/pārējos pasīvos. Šie papildu apakšposteņi ļauj ECB koriģēt monetārās savienības finanšu kontu datus kā nepieciešams. ECB būtu jāsniedz paskaidrojoša informācija, kas precizē šo apvienoto posteņu saturu, ja tas ir iespējams.

(19)  Daļa no MFI maksātajām bruto prēmijām, kas iedalīta turpmākiem grāmatvedības periodiem un MFI prasības, kas nav vēl samaksātas.

(20)  Parāda vērtspapīri ar noteikto termiņu virs diviem gadiem ietver arī vērtspapīru summas, kas atrodas rezervju prasībām pakļautu pārējo kredītiestāžu (KI), ECB vai iesaistīto dalībvalstu NCB turējumā.

(21)  Atbilstošā EKS 2010 nozare šim rādītājam ir S. 125a.

(22)  Attiecībā uz šo rādītāju atbilstošais Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) sektors ir S.129.

(***********)  Neobligāti posteņi, kurus jāuzrāda, ja dati ir pieejami

(************)  Neobligāti posteņi, kurus jāuzrāda, ja dati ir pieejami

(*************)  Neobligāti posteņi, kurus jāuzrāda, ja dati ir pieejami

(23)  Šis postenis ietver NCB prasības euro, kas atbilst ārvalstu valūtas rezerves pārvedumiem no NCB uz ECB.

(24)  MFI bilancē nav atšķirības starp noguldījumiem un kredītiem aktīvu un pasīvu daļā. Tā vietā visus neapgrozāmus līdzekļus, kurus izvieto/aizdod MFI (= pasīvus), uzskata par “noguldījumiem”, un visus līdzekļus, kurus izvieto/aizdod pašas MFI (= aktīvus), uzskata par “kredītiem”. Tomēr EKS 2010 norāda uz atšķirību, kura pamatā ir kritērijs attiecībā uz to, kurš iniciē darījumu. Ja iniciatīvu uzņēmies aizņēmējs, finanšu darījumu klasificē kā kredītu. Ja iniciatīvu uzņēmies aizdevējs, finanšu darījumu klasificē kā noguldījumu.

(**************)  “Pārējās valūtas” ir visas pārējās valūtas, t. sk., ārpus euro zonas esošo dalībvalstu nacionālās valūtas.

(***************)  Parāda vērtspapīri, izņemot akcijas ir “vērtspapīri, izņemot akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus”.

(****************)  Kotētās akcijas ir “kotētās akcijas, izņemot ieguldījumu fondu akcijas un naudas tirgus fondu akcijas/daļas”.

(25)  EKS 95, kategorija F.33.

(26)  EKS 95, kategorija F.511.

(27)  A bloks attiecībā uz NCB un B bloks attiecībā uz SNB.

(28)  EKS 95, kategorija F.511.

(29)  Netiek definēti kā finanšu darījumi; skatīt EKS 95, 5.93. un 6.56. punktu un šīs daļas 4. sadaļas b) punktu.

(30)  Darījumi sekundārajā tirgū, kas ietver turētāja maiņu; šī statistika uz to neattiecas.

(31)  Tiek uzskatīti kā divi finanšu darījumi; skatīt EKS 95, 5.62. un 6.54. punktu un šīs daļas 4. sadaļas a) punkta ii) apakšpunktu.

(32)  Darījumi sekundārajā tirgū, kas ietver turētāja maiņu, uz šo statistika uz to neattiecas.

(33)  Kopš 1999. gada 1. janvāra vērtspapīriem, kurus emitējuši iekšzemes rezidenti euro (A bloka daļa), netiek prasīts valūtas kursa vērtējums, un vērtspapīrus, kurus emitējuši iekšzemes rezidenti euro/valstu valūtās (A bloka pārējā daļa), pārvērš euro, piemērojot 1998. gada 31. decembra neatsaucamas konvertācijas likmes.

(34)  EKS 95, 6.58. punkts.

(35)  Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 63/2002 (2001. gada 20. decembris) par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un kredītiem (ECB/2001/18) (OV L 10, 12.1.2002, 24. lpp.).

(36)  Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 290/2009 (2009. gada 31. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un kredītiem (ECB/2009/7) (OV L 94, 8.4.2009, 75. lpp.).

(37)  i.e. noviržu strata iekšienē summai, kas definēta kā Image ir jābūt ievērojami zemākai par kopējo novirzi visā faktisko ziņotāju grupā, kas definēta kā Formula, kur h apzīmē katru stratu, xi procentu likmi iestādei i, Formula vienkāršo vidējo procentu likmi stratam h, n kopējo iestāžu skaitu paraugā un Formula vienkāršo vidējo visu paraugā iekļauto iestāžu procentu likmēm.

(38)  NCB var tieši pārvērst absolūto lielumu – 10 bāzes punkti 90 % ticamības līmenī – relatīvā lielumā kā maksimāli pieņemamo novērtējuma novirzes koeficientu.

(39)  Jāatzīmē, ka 1. un 2. tabula ECB statistikas dokumentā “Kvalitātes rādītāji izlasē, ko neveic pēc nejaušības principa”, pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu, norādīti sintētiskie MAE rezultāti attiecībā uz katrā valstī piemērotajiem pirmo un trešo kvartiļu novērtējumiem.

(40)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 5.12.2007, 1. lpp.).

(41)  Pamatnostādne ECB/2012/27 (2012. gada 5. decembris) par Eiropas Vienoto reāla laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (OV L 30, 30.1.2013, 1. lpp.).

(42)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009(OV L 94, 30.3.2012, 22. lpp.).

(43)  Attiecībā uz šajā pamatnostādnē noteiktajiem obligātajiem posteņiem visas prasības jau ir bijušas noteiktas Pamatnostādnē ECB/2007/9, izņemot prasības attiecībā uz “dienas aizņēmumi euro no centrālās bankas” 1. tabulā un “elektroniskās naudas iestādes” 2. tabulā (Pamatnostādnē ECB/2007/9 tie bija ārpusbilances posteņi), un 7. tabulā noteiktās obligātās prasības.

(*****************)  Atlikumi un, ja attiecas uz pārskata periodu, pārklasificēšanas korekcijas un pilnīgas/daļējas norakstīšanas.


III PIELIKUMS

ELEKTRONISKĀ NOSŪTĪŠANA

1.   DAĻA

Ievads

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir īpaša datu apmaiņas procedūra ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) nacionālajām centrālajām bankām (NCB), pievienošanās valstu NCB un dažām Savienības valstu statistikas iestādēm (NSI). Datu apmaiņai izmanto standartizētas platformas neatkarīgus pārskatus (SDMX  (1)), t. sk. datus (ciparu vērtības) un/vai raksturlielumus (metadatus, kas paskaidro nosūtītos datus).

Lai nosūtītu statistikas pārskatus, datiem jābūt strukturētiem saskaņā ar precīzām datu struktūras definīcijām (DSD) (2), kurām pievienotie statistiskie jēdzieni un kodu saraksti ļauj adekvāti un viennozīmīgi aprakstīt to saturu. DSD, ar tām saistīto jēdzienu un kodu sarakstu kopumu sauc par strukturālajām definīcijām.

ECB strukturālās definīcijas sniedz DSD, saistīto jēdzienu un kodu sarakstu, kuru izstrādājusi ECB un kuru tā izmanto SDMX statistikas datu apmaiņā. ECB strukturālās definīcijas atrodamas Eiropas Komisijas vietnē internetā CIRCABC  (3) un tām var piekļūt Elektroniskās datu apmaiņas (EDA) un statistikas interešu grupas dalībnieki (t. sk., Statistikas informācijas pārvaldības darba grupas (SIPDG) dalībnieki). Vietējo kopiju parasti glabā NCB. Ja tas tā nav, NCB attiecīgajai struktūrvienībai būtu jāsazinās ar savu SIPDG dalībnieku.

Šajā pielikumā detalizēti aprakstīta datu apmaiņa euro zonas NCB un ECB starpā saistībā ar monetāro un finanšu statistiku. 2. daļā ir uzskaitīti ECB DSD un saistīto datu kopumi, kurus izmanto ECBS. 3. daļā ir aprakstītas DSD, t. sk. īpašās dimensijas, kas veido sēriju atslēgas, to formāts un kodu saraksti, no kuriem tās gūst to kodu vērtības. 4. daļā ir raksturotas attiecības starp sēriju atslēgām un to raksturlielumiem, un ir norādīts, kuri partneri atbild par to uzturēšanu.

2.   DAĻA

DSD un datu kopumi

1.

Nosūtītajos SDMX pārskatos statistikas jēdzienus var izmantot kā dimensijas (sastādot “atslēgas”, kuras apzīmē laikrindas) vai kā raksturlielumus (sniedzot informāciju par datiem). Kodētās dimensijas un raksturlielumi savas vērtības iegūst no iepriekš noteiktiem kodu sarakstiem. DSD nosaka nosūtīto sēriju atslēgu struktūru attiecībā uz jēdzieniem un saistītajiem kodu sarakstiem. Turklāt tie nosaka to attiecības ar saistītajiem raksturlielumiem. Vienu un to pašu struktūru var izmantot vairākām datu plūsmām, kuras atšķir ar datu kopuma informācijas palīdzību.

2.

Monetārās un finanšu statistikas kontekstā ECB ir noteikusi deviņas DSD, kuras pašlaik tiek izmantotas statistikas apmaiņai ar ECBS un citām starptautiskām organizācijām. Attiecībā uz lielāko daļu DSD, izmantojot šo struktūru nosūta vienu datu kopumu, un līdz ar to DSD identifikators ir tas pats, kas saistītais datu kopuma identifikators (DKI), kuru izmanto SDMX datu pārskatos. Apstrādes, savlaicīguma un atbildības nolūkā ir noteikti divi datu kopumi, kas atbilst “ECB_BSI1” DSD un kas tiek nošķirti datu DKI līmenī. Sagatavošanā ir šādas galvenās datu plūsmu iezīmes:

bilances posteņi (BP/BSI), DSD identifikators un DKI “ECB_BSI1”,

bilances posteņi Blue Book kontekstā (BP/BSP), DSD identifikators “ECB_BSI1” un DKI “ECB_BSP”,

banku strukturālie finanšu rādītāji (SSI), DSD identifikators un DKI “ECB_SSI1”,

banku strukturālie finanšu rādītāji Blue Book (SSP) kontekstā, DSD identifikators “ECB_SS1” un DKI “ECB_SSP”,

MFI procentu likmes (MPL/MIR), DSD identifikators un DKI “ECB_MIR1”,

citi finanšu starpnieki (CFS/OFI), DSD identifikators un DKI “ECB_OFI1”,

vērtspapīru emisijas (SEC), DSD identifikators un DKI “ECB_SEC1”,

maksājumu un norēķinu sistēmas (PSS), DSD identifikators un DKI “ECB_PSS1”,

ieguldījumu fondi (IF/IVF), DSD identifikators un DKI “ECB_IVF1”,

vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības (FIS/FVC), DSD identifikators un DKI “ECB_FVC1”,

konsolidētie banku dati (KBD/CBD), DSD identifikators un DKI “ECB_CBD1”,

starptautiskā konsolidētā banku statistika (KBS/CBS), DSD identifikators un DKI “BIS_CBS”.

2.1.

Datu kopuma identifikatoru “ECB_BSI1” izmanto, lai definētu sērijas atslēgu datiem par:

MFI bilances statistiku,

e-naudu,

kredītiestāžu bilances statistiku,

NTF bilances statistiku,

centrālās valdības noguldījumu saistībām un skaidrās naudas un vērtspapīru turējumiem,

ārpusbilances posteņiem,

papildu BP datiem, ko NCB sniedz Starptautiskajam Valūtas fondam, izmantojot ECB starpniecības pakalpojumus,

MFI kredītiem, kas vērtspapīroti un pārdoti trešām personām,

rezervju bāzes statistiku,

makroekonomikas rādītājiem,

kredītiem nefinanšu sabiedrībām atbilstoši darbības nozarei,

kredītlīnijām.

3.   DAĻA

Dimensijas

Turpmāk izklāstītā tabula norāda dimensijas, kas veido sērijas atslēgas 2. daļā minētajai monetārajai un finanšu statistikai, to formātu un kodu sarakstu, nu kurām iegūst to koda vērtības.

 

 

Datu struktūras definīcija (DSD)

Jēdziens

(identifikators)

Jēdziena nosaukums

Vērtība

formāts (5)

Kodu saraksts

Kodu saraksta nosaukums

BSI

SSI

MIR

OFI

SEC

PSS

IVF

FVC

CBD

CBS (4)

DIMENSIJU SECĪBA ATSLĒGĀ

DIMENSIJAS

1

1

1

1

1

1

1

1

1

1

FREQ

Biežums

AN1

CL_FREQ

Biežuma kodu saraksts

2

2

2

2

2

2

2

2

2

 

REF_AREA

Atsauces apgabals

AN2

CL_AREA_EE

Apgabala kodu saraksts

3

 

 

3

 

 

3

3

 

 

ADJUSTMENT

Korekciju rādītājs

AN1

CL_ADJUSTMENT

Korekciju rādītāja kodu saraksts

4

 

3

 

 

 

 

 

 

 

BS_REP_SECTOR

Bilances atsauces sektoru dalījums

AN..2

CL_BS_REP_SECTOR

Bilances atsauces sektoru dalījuma kodu saraksts

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

REF_SECTOR

Atsauces sektoru iedalījums

AN4

CL_ESA95_SECTOR

EKS 95 atsauces sektoru dalījuma kodu saraksts

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

SEC_ISSUING SECTOR

Vērtspapīru emisijas sektors

AN4

CL_ESA95_SECTOR

EKS 95 atsauces sektoru dalījuma kodu saraksts

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

PSS_INFO_TYPE

PSS informācijas veids

AN4

CL_PSS_INFO_TYPE

Maksājumu un norēķinu sistēmu informācijas veida kodu saraksts

 

 

 

 

 

4

 

 

 

 

PSS_INSTRUMENT

PSS instruments

AN4

CL_PSS_INSTRUMENT

Maksājumu un norēķinu sistēmu instrumenta kodu saraksts

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

PSS_SYSTEM

PSS ievades punkts

AN4

CL_PSS_SYSTEM

Maksājumu un norēķinu sistēmu ievades punkta kodu saraksts

 

 

 

 

 

6

 

 

 

 

DATA_TYPE_PSS

PSS datu veids

AN2

CL_DATA_TYPE_PSS

Maksājumu un norēķinu sistēmu datu veida kodu saraksts

 

 

 

4

 

 

 

 

 

 

OFI_REP_SECTOR

Citu finanšu starpnieku pārskatu sniegšanas sektors

AN2

CL_OFI_REP_SECTOR

Citu finanšu starpnieku atsauces sektora dalījuma kodu saraksts

 

 

 

 

 

 

4

 

 

 

IVF_REP_SECTOR

Ieguldījumu fondu pārskatu sniegšanas sektors

AN2

CL_IVF_REP_SECTOR

Ieguldījumu fondu atsauces sektoru dalījuma kodu saraksts

 

 

 

 

 

 

 

4

 

 

FVC_REP_SECTOR

Vērtspapīrošanas darījumos iesaistītu finanšu instrumentsabiedrību pārskatu sniegšanas sektors

AN1

CL_FVC_REP_SECTOR

Vērtspapīrošanas darījumos iesaistītu finanšu instrumentsabiedrību atsauces sektora dalījuma kodu saraksts

 

 

 

 

 

 

 

 

3

 

CB_REP_SECTOR

CDB Atsauces sektoru iedalījums

AN2

CL_CB_REP_SECTOR

Banku konsolidēto datu atsauces sektoru dalījuma kodu saraksts

 

 

 

 

 

 

 

 

4

 

CB_SECTOR_SIZE

CDB Atsauces sektora lielums

AN1

CL_CB_SECTOR_SIZE

Banku konsolidēto datu atsauces sektoru lieluma kodu saraksts

 

4

 

 

 

 

 

 

 

 

SSI_INDICATOR

Strukturālais finanšu rādītājs

AN3

CL_SSI_INDICATOR

Strukturālā finanšu rādītāja kodu saraksts

5

 

4

 

 

 

 

 

 

 

BS_ITEM

Bilances postenis

AN..7

CL_BS_ITEM

Bilances posteņu kodu saraksts

 

 

 

5

 

 

 

 

 

 

OFI_ITEM

Citu finanšu starpnieku bilances postenis

AN3

CL_OFI_ITEM

Citu finanšu starpnieku bilances posteņu kodu saraksts

 

 

 

 

4

 

 

 

 

 

SEC_ITEM

Vērtspapīru postenis

AN6

CL_ESA95_ACCOUNT

EKS 95 kontu kodu saraksts

 

 

 

 

 

 

5

 

 

 

IF_ITEM

Ieguldījumu fondu aktīvi un pasīvi

AN3

CL_IF_ITEM

IF bilances posteņu kodu saraksts

 

 

 

 

 

 

 

5

 

 

FVC_ITEM

Vērtspapīrošanas darījumos iesaistītu finanšu instrumentsabiedrību aktīvi un pasīvi

AN3

CL_FVC_ITEM

Vērtspapīrošanas darījumos iesaistītu finanšu instrumentsabiedrību bilances posteņu kodu saraksts

 

 

 

 

 

 

 

 

5

 

CB_ITEM

Banku konsolidēto datu postenis

AN5

CL_CB_ITEM

Banku konsolidēto datu posteņu kodu saraksts

6

 

5

6

 

 

6

6

6

 

MATURITY_ORIG

Sākotnējais termiņš

AN..3

CL_MATURITY_ORIG

Sākotnējā termiņa kodu saraksts

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

SEC_VALUATION

Vērtspapīru novērtējums

AN1

CL_MUFA_VALUATION

Novērtēšanas saskaņā ar MUFA kodu saraksts

7

5

 

7

 

 

7

7

7

 

DATA_TYPE

Datu veids

AN1

CL_DATA_TYPE

Monetāro un banku datu veids, plūsma un stāvoklis

 

 

6

 

 

 

 

 

 

 

DATA_TYPE_MIR

MIR datu veids

AN1

CL_DATA_TYPE_MIR

MFI procentu likmju datu veida kodu saraksts

 

 

 

 

6

 

 

 

 

 

DATA_TYPE_SEC

Vērtspapīru datu veids

AN1

CL_DATA_TYPE_SEC

Vērtspapīru datu veida kodu saraksts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

L_MEASURE

Krājums, plūsma.

AN1

CL_STOCK_FLOW

Krājums, plūsma.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

L_REP_CTY

Atsauces apgabala kods BIS starptautiskajai finanšu statistikai (BIS-IFS)

AN2

CL_BIS_IF_REF_AREA

Atsaucas apgabala kods BIS-IFS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

CBS_BANK_TYPE

CBS bankas veids

AN2

CL_BIS_IF_REF_AREA

CBS bankas veids

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

CBS_BASIS

CBS pārskatu sniegšanas pamats

AN1

CL_CBS_BASIS

CBS pārskatu sniegšanas pamats

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6

L_POSITION

CBS pozīcijas veids

AN1

CL_L_POSITION

Pozīcijas veids

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7

L_INSTR

CBS instrumenta veids

AN1

CL_L_INSTR

Instrumenta veids

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8

REM_MATURITY

CBS atlikušie termiņi

AN1

CL_ISSUE_MAT

Emisijas termiņa kodu saraksts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9

CURR_TYPE_BOOK

CBS valūtas veids grāmatojuma vietā

AN3

CL_CURRENCY_3POS

Valūtas veids grāmatojuma vietā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10

L_CP_SECTOR

CBS darījuma partnera sektors

AN1

CL_L_SECTOR

CBS darījuma partnera sektors

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11

L_CP_COUNTRY

CBS darījuma partnera apgabals

AN2

CL_BIS_IF_REF_AREA

Atsaucas apgabala kods BIS-IFS

8

6

 

8

 

7

8

8

8

 

COUNT_AREA

Darījumu partneru apgabals

AN2

CL_AREA_EE

Apgabala kodu saraksts

 

 

7

 

 

 

 

 

 

 

AMOUNT_CAT

Summas kategorija

AN1

CL_AMOUNT_CAT

Summas kategorijas kodu saraksts

9

 

8

9

 

 

9

9

9

 

BS_COUNT_SECTOR

Bilances atbilstošo posteņu sektors

AN..7

CL_BS_COUNT_SECTOR

Bilances atbilstošā posteņa sektora kodu saraksts

 

 

 

 

 

8

 

 

 

 

COUNT_SECTOR

Atbilstošo posteņu sektors

AN2

CL_PS_COUNT_SECTOR

Maksājumu un norēķinu sistēmu saņēmēja/ieguvēja sektors

 

 

 

 

 

 

 

10

 

 

FVC_ORI_SECTOR

Vērtspapīrošanas darījumos iesaistītu finanšu instrumentsabiedrību iniciatoru sektors.

AN2

CL_FVC_ORI_SECTOR

Vērtspapīrošanas darījumos iesaistītu finanšu instrumentsabiedrību iniciatoru sektora kodu saraksts

10

7

9

10

7.

9.

10.

11.

10.

 

CURRENCY_TRANS

Darījuma valūta

AN3

CL_CURRENCY

Valūtas kodu saraksts

 

8

 

11

8

10

11

 

11

 

SERIES_DENOM

Sērijas vai īpašā aprēķina nosaukums

AN1

CL_SERIES_DENOM

Sērijas vai īpašā aprēķina nosaukumu kodu saraksts

11

 

 

 

 

 

 

12

 

 

BS_SUFFIX

Bilances sufikss

AN..3

CL_BS_SUFFIX

Bilances sufiksa kodu saraksts

 

 

 

 

9

 

 

 

 

 

SEC_SUFFIX

Sērijas sufikss vērtspapīru kontekstā

AN1

CL_SEC_SUFFIX

Vērtspapīru sufiksa kodu saraksts

 

 

10

 

 

 

 

 

 

 

IR_BUS_COV

Procentu likmju darījumu aptvērums

AN1

CL_IR_BUS_COV

Procentu likmju darījumu aptvēruma kodu saraksts

Biežums. Šī dimensija norāda sniegto laikrindu biežumu. Konkrētu datu nosūtīšanas prasības ir šādas:

attiecībā uz “ECB_OFI1” DS – ja valsts dati ir pieejami retāk, piemēram, reizi pusgadā vai reizi gadā, NCB aprēķina ceturkšņa datus. Ja nav iespējami ceturkšņa aprēķini, datus vienalga sniedz kā ceturkšņa laikrindas, proti, gada datus sniedz kā yyyyQ4 un pusgada datus sniedz kā yyyyQ2 un yyyyQ4, par atlikušajiem ceturkšņiem vai nu datus nesniedzot, vai arī sniedzot kā trūkstošus ar novērojuma statusu “L”.

attiecībā uz “ECB_SEC1” DSD – ja mēneša dati nav pieejami un nav iespējams izdarīt provizoriskos aprēķinus, tad var nosūtīt datus par ceturksni vai gadu.

Atsauces apgabals. Šī dimensija attiecas uz pārskatu sniedzošās iestādes rezidences valsti. “ECB_SEC1” DSD tā norāda emitenta sektora rezidences valsti (6).

Korekciju rādītājs. Šī dimensija norāda, vai tiek piemērotas sezonas korekcijas un/vai darba dienas korekcijas.

Bilances atsauces sektoru dalījums. Šī dimensija attiecas uz pārskatu sniegšanas sektoru saskaņā ar dalījumu, kas noteikts ar to saistītajā kodu sarakstā.

Atsauces sektoru iedalījums. Šī dimensija norāda strukturālo finanšu indikatoru (kas atrodas “ECB_SSI1” DSD) atsauces sektoru.

Vērtspapīru emisijas sektors. Šī dimensija attiecas uz vērtspapīru emitentu (kas atrodas “ECB_SEC1” DSD) sektoru.

PSS informācijas veids. Šī dimensija norāda vispārējo informāciju, kura jāsniedz “ECB_PSS1” DSD kontekstā.

PSS instruments. Šī dimensija, kuru izmanto “ECB_PSS1” DSD, norāda uz konkrēto maksājuma darījumiem izmantoto instrumenta/mehānisma veidu, piem., kartes ar skaidrās naudas funkciju vai kredīta pārvedumus utt.

PSS ievades punkts. Šī dimensija ir saistīta ar termināļa vai sistēmas veidu, izmantojot kuru tika veikts maksājumu darījums. Maksājumu sistēmu atbilstību un PSS ievades punktu koda vērtību skatīt II pielikuma 16. daļā.

PSS datu veids. PSS kontekstā šī dimensija norāda to, kāda novērojumu mērvienība, t. i., cipars vai vērtība, jāsniedz attiecīgajā postenī (piem., ar karti veikto darījumu skaits, ar karti veikto darījumu vērtība utt.)

Citu finanšu starpnieku pārskatu sniegšanas sektors. Šī dimensija norāda pārskata sniedzējas iestādes sektoru CFS sektora ietvaros.

Ieguldījumu fondu pārskatu sniegšanas sektors Šī dimensija norāda pārskatu sniedzošās iestādes sektoru IF sektora ietvaros.

Vērtspapīrošanas darījumos iesaistītu finanšu instrumentsabiedrības pārskatu sniegšanas sektors. Šī dimensija norāda pārskatu sniedzošās iestādes sektoru FIS sektora ietvaros.

CBD atsauces sektoru iedalījums. Šī dimensija norāda pārskatu sniedzošās iestādes piederību un veidu (iekšzemes kredītiestādes pret ārvalstu kontrolētām meitassabiedrībām vai filiālēm).

CDB sektora lielums Šī dimensija norāda pārskatu sniedzošās iestādes lielumu attiecībā pret tās kopējiem aktīviem. Tas attiecas tikai uz iekšzemes kredītiestādēm.

Strukturālais finanšu rādītājs. Šī dimensija ir raksturīga “ECB_SSI1” DSD un norāda strukturālā finanšu rādītāja veidu.

Bilances postenis. Šī dimensija norāda MFI bilances posteni, kā definēts Regulā Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33).

Citu finanšu starpnieku bilances postenis. Šī dimensija norāda CFS bilances posteni. CFS koncentrējas uz dažādām finanšu aktivitātēm atkarībā no iestādes veida, un ne visi bilances posteņi attiecas uz visiem starpnieku veidiem. Tādēļ, lai gan lielākā daļa bilances posteņu ir kopīgi visiem finanšu starpnieku veidiem, “pārējie aktīvi” un “pārējie pasīvi” var būt atšķirīgi definēti atkarībā no starpnieku veida. Aktīvu pusē “pārējo aktīvu” postenim ir divas atšķirīgas definīcijas: a) attiecībā uz vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleriem (VAD) šajā postenī iekļauj kredītus; un b) attiecībā uz finanšu sabiedrībām, kas veic kreditēšanu (FSK) – šajā postenī iekļauj noguldījumus, skaidru naudu, ieguldījumus fondu akcijas, fiksētos aktīvus un atvasinātos finanšu instrumentus. Attiecībā uz “pārējo pasīvu” posteni: a) attiecībā uz VAD šajā postenī neiekļauj parāda vērtspapīrus, kapitālu un rezerves un atvasinātos finanšu instrumentus, un b) attiecībā uz FSK šajā postenī ietver atvasinātos finanšu instrumentus.

Vērtspapīru postenis. Šī dimensija attiecas uz posteņiem no posteņu saraksta, kas izveidots monetārās savienības finanšu kontiem (MSFK) saskaņā ar Eiropas kontu sistēmas jēdzieniem. To izmanto vienīgi “ECB_SEC1” DSD.

Ieguldījumu fondu aktīvi un pasīvi. Šī dimensija attiecas uz IF aktīvu un pasīvu posteni, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38).

Vērtspapīrošanas darījumos iesaistītu finanšu instrumentsabiedrību aktīvi un pasīvi. Šī dimensija attiecas uz FIS aktīvu un pasīvu posteni, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1075/2013, (ECB/2013/40).

Konsolidēti banku dati Šī dimensija norāda posteni CBD pārskatu sniegšanas shēmā, par kuru ir jāsniedz datus (no banku peļņas vai zaudējumu aprēķina, bilances un kapitāla pietiekamības pārskatiem).

Sākotnējais termiņš. Attiecībā uz “ECB_BSI1”, “ECB_FVC1”, “ECB_IVF1”, “ECB_CBD1” un “ECB_OFI1” DSD šī dimensija norāda BSI sākotnējo termiņu. Attiecībā uz “ECB_MIR1” DSD šī dimensija nenomaksāto summu posteņiem norāda iedalījumu pēc noguldījumu vai kredītu sākotnējā termiņa vai paziņojuma termiņa; attiecībā uz jaunu darījumu posteņiem – iedalījumu pēc sākotnējā termiņa vai paziņojuma termiņa noguldījumu gadījumā, un iedalījumu pēc procentu likmes darbības sākotnējā perioda kredītu gadījumā.

Vērtspapīru novērtēšana. Šī dimensija norāda vērtēšanas metodi, kas izmantota vērtspapīru emisiju statistikā, kas atrodas “ECB_SEC1” DSD.

Datu veids. Šī dimensija apraksta datu veidus, kas tiek sniegti šādās DSD: “ECB_BSI1”, “ECB_SSI1”, “ECB_OFI1”, “ECB_IVF1”, “ECB_FVC1” un “ECB_CBD1”.

MFI procentu likmju veids. “ECB_MIR1” DSD šī dimensija nošķir MFI procentu likmju statistiku no statistikas, kas saistīta ar jauna darījuma apjomu vai nenomaksātajām summām.

Vērtspapīru datu veids. Šī dimensija norāda datu veidu vērtspapīru emisiju statistikā “ECB_SEC1” DSD. Neto emisijas sniedz tikai tad, ja emisijas un dzēšanas nevar identificēt atsevišķi.

Krājums, plūsma. Šī dimensija, kas ir raksturīga “BIS_CBS”, norāda sniegto datu tipa krājumu vai plūsmu.

Atsaucas apgabala kods BIS-IFS. Šī dimensija, kas ir raksturīga “BIS_CBS”, norāda pārskatu sniedzošo iestāžu rezidences apgabalu.

CBS bankas veids. Šī dimensija, kas ir raksturīga “BIS_CBS”, attiecas uz atbilstošo pārskatu sniedzošo sektoru grupu. Nosūtot ECB, būtu jāizmanto kods “4P”, proti, dati būtu jāsniedz tikai par iekšzemes banku iestādēm, kas attiecas uz CBD lielām banku grupām.

CBS pārskatu sniegšanas pamats Šī dimensija, kas ir raksturīga “BIS_CBS”, norāda ieraksta pamatojumu prasībai vai riska darījumam.

CBS pozīcijas veids Šī dimensija, kas ir raksturīga “BIS_CBS”, norāda finanšu pozīcijas veidu, kas ir ierakstīts datos.

CBS atlikušie termiņi Šī dimensija, kas ir raksturīga “BIS_CBS”, norāda ierakstīto prasību vai riska darījumu atlikušos termiņus.

CBS valūtas veids grāmatojuma vietā Šī dimensija, kas ir raksturīga “BIS_CBS”, norāda ierakstīto prasību valūtas veidu.

CBS darījuma partnera sektors. Šī dimensija, kas ir raksturīga “BIS_CBS”, ir saistīta ar to darījuma partneru sektoru dalījumu, kuri ir darījuma partneri attiecībā uz ierakstītajām prasībām vai riska darījumiem.

CBS darījuma partnera apgabals Šī dimensija, kas ir raksturīga “BIS_CBS”, norāda attiecīgā posteņa darījuma partnera rezidences valsti.

Darījuma partnera zona. Šī dimensija norāda attiecīgā posteņa darījuma partnera rezidences zonu.

Summas kategorija. Šī dimensija norāda nefinanšu sabiedrībām izsniegto jauno kredītu summas kategoriju; jauno kredītu datus sniedz arī atbilstoši to lielumam. To izmanto vienīgi “ECB_MIR1” DSD.

Bilances atbilstošo posteņu sektors. Šī dimensija ir saistīta ar bilances posteņiem atbilstošo posteņu sektoru iedalījumu.

Darījuma partnera sektors. Šī dimensija, kas definēta “ECB_PSS1” DSD, norāda sektoru iedalījumu attiecībā uz tāda labuma guvēja (darījuma partnera) veida iedalījumu, kas iesaistīts maksājuma darījumā.

Vērtspapīrošanas darījumos iesaistītu finanšu instrumentsabiedrību iniciatoru sektors. Šī dimensija, kas definēta “ECB_FVC1” DSD, norāda sektoru, kurā ietilpst pārvedējs (iniciators), kurš aktīvu vai aktīvu kopumu, un/vai aktīvu vai aktīvu kopuma kredītrisku pārved uz vērtspapīrošanas struktūru.

Darījuma valūta. Šī dimensija apraksta valūtu, kurā vērtspapīri ir emitēti (attiecībā uz “ECB_SEC1” DSD) vai kurā denominēti: a) MFI bilances posteņi (attiecībā uz “ECB_BSI1” DSD); b) strukturālie finanšu rādītāji (attiecībā uz “ECB_SSI1” DSD); c) noguldījumi un kredīti (attiecībā uz “ECB_MIR1” DSD); d) IF aktīvi un pasīvi (attiecībā uz “ECB_IVF1” DSD); e) maksājumu darījumi (attiecībā uz “ECB_PSS1” DSD); f) FIS aktīvi un pasīvi (attiecībā uz “ECB_FVC1” DSD); g) CFS bilances posteņi (attiecībā uz “ECB_OFI1” DSD) un h) KBD posteņi (attiecībā uz “ECB_CBD1” DSD).

Sēriju denominācija vai īpašie aprēķini. Šī dimensija norāda denominācijas valūtu, kurā izteikti laikrindas novērojumi, vai norāda, kādi aprēķini veikti.

Bilances sufikss. Šī dimensija, kas atrodas “ECB_BSI1” DSD, norāda denominācijas valūtu, kurā izteikti laikrindas novērojumi, vai norāda, kādi aprēķini veikti.

Sērijas sufikss vērtspapīru kontekstā. Šajā dimensijā ir papildu datu veidi attiecībā uz atvasinātajām sērijām. To izmanto vienīgi attiecībā uz “ECB_SEC1” DSD.

Procentu likmju darījumu aptvērums. Šī dimensija, kas ir raksturīga “ECB_MIR1” DSD, norāda vai MFI procentu likmju statistika attiecas un atlikumiem vai jaunu darbību.

4.   DAĻA

Raksturlielumi

Tālākās sadaļas paskaidro raksturlielumus, kas tiek attiecināti uz nosūtītajiem datiem. 1. sadaļā ir noteikti katra DSD raksturlielumi, t. sk. to formāts un piesaistēs līmenis. 2. sadaļā ir izklāstīta ECBS datu apmaiņas partneru atbildība raksturlielumu izveidošanā un to uzturēšanā, kā arī raksturlielumu statuss. 3., 4., un 5. sadaļa ir vērsta uz raksturlielumu saturu, kas iedalīti pēc to piesaistes līmeņa, proti, radniecīgas sērijas, laikrindas un novērojumu līmeņi.

1. sadaļa.   Kodēti un nekodēti raksturlielumi, kas definēti šādās DSD – ECB_BSI1, ECB_SSI1, ECB_MIR1, ECB_OFI1, ECB_SEC1, ECB_IVF1, un ECB_PSS1

Papildu dimensijām, kas nosaka sērijas atslēgu, ir noteikts raksturlielumu kopums. Raksturlielumi apmaiņas informācijai ir pievienoti dažādos līmeņos – radniecīgās sērijas līmenī, laikrindas līmenī vai novērojumu līmenī. Kā norādīts tālāk, to vērtības nosaka iepriekšnoteikti saraksti vai arī tie ir nekodēti, un tos lieto, lai attiecīgajiem datu aspektiem pievienotu paskaidrojumus teksta formā.

Raksturlielumu vērtības nosūta tikai tad, kad tos nosaka pirmo reizi, un tiem mainoties, izņemot obligātos raksturlielumus, kas pievienoti novērojumu līmenī un kurus pievieno katram novērojumam un sniedz katrā datu nosūtīšanas reizē.

Tālāk pievienotajā tabulā ir sniegta raksturlielumu informāciju, kas definēta katrai DSD līdz ar to piešķires līmeni, formātu un kodu sarakstiem, no kuriem iegūst kodēto raksturlielumu vērtības.

 

Datu struktūras definīcija (DSD)

Statistikas jēdziens

Formāts (7)

Kodu saraksts

BSI

SSI

MIR

CFS

SEC

PSS

IVF

FVC

CBD

CBS

RADNIECĪGĀS SĒRIJAS RAKSTURLIELUMI

 

(apmaiņa veikta, izmantojot FNS grupu)

 

 

 

 

TITLE

Nosaukums

AN..70

nekodēts

 

UNIT

Vienība

AN..12

CL_UNIT

Vienību kodu saraksts

UNIT_MULT

Vienības reizinātājs

AN..2

CL_UNIT_MULT

Vienību reizinātāju kodu saraksts

DECIMALS

Decimālzīmes

N1

CL_DECIMALS

Decimālzīmju kodu saraksts

TITLE_COMPL

Nosaukuma papildinātājs

AN..1050

nekodēts

 

 

 

 

NAT_TITLE

Valsts valodas nosaukums

AN..350

nekodēts

 

COMPILATION

Apkopošana

AN..1050

nekodēts

 

 

 

 

 

COVERAGE

Aptveramība

AN..350

nekodēts

 

SOURCE_AGENCY

Avota iestāde

AN3

CL_ORGANISATION

Organizāciju kodu saraksts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

METHOD_REF

Metodoloģijas atsauce

AN..1050

nekodēts

 

BSI

SSI

MIR

CFS

SEC

PSS

IVF

FVC

CBD

CBS

LAIKRINDAS RAKSTURLIELUMI

(apmaiņa veikta, izmantojot FNS grupu)

COLLECTION

Vākšanas rādītājs

AN1

CL_COLLECTION

Vākšanas rādītāju kodu saraksts

 

DOM_SER_IDS

Iekšzemes sēriju rādītājs

AN..70

nekodēts

 

 

 

BREAKS

Pārrāvumi

AN..350

nekodēts

 

 

 

 

 

 

UNIT_INDEX_BASE

Vienības indeksa bāze

AN..35

nekodēts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

AVAILABILITY

Pieejamība

AN1

CL_AVAILABILITY

Pieejamības kodu saraksts

 

 

 

PUBL_PUBLIC

Avota publikācija

AN..1050

nekodēts

 

 

 

PUBL_MU

Avota publikācija (tikai euro zona)

AN..1050

nekodēts

 

 

 

 

 

PUBL_ECB

Avota publikācija (tikai ECB)

AN..1050

nekodēts

 

BSI

SSI

MIR

CFS

SEC

PSS

IVF

FVC

CBD

CBS

NOVĒROJUMA RAKSTURLIELUMI

(apmaiņa notiek līdz ar datiem galvenajā ARR segmentā, izņemot OBS_COM, ar ko apmaiņa notiek FNS grupā)

OBS_STATUS

Novērojuma statuss

AN1

CL_OBS_STATUS

Novērojuma statusa kodu saraksts

OBS_CONF

Novērojuma konfidencialitāte

AN1

CL_OBS_CONF

Novērojuma konfidencialitātes kodu saraksts

OBS_PRE_BREAK

Novērojuma vērtība pirms pārrāvuma

AN..15

nekodēts

 

OBS_COM

Novērojuma piezīme

AN..1050

nekodēts

 

2. sadaļa.   Kopīgās ECB_BSI1, ECB_SSI1, ECB_MIR1, ECB_OFI1, ECB_SEC1, ECB_PSS1, ECB_IVF1, ECB_FVC1, ECB_CBD1 un BIS_CBS DSD raksturlielumu īpašības: NCB pārskati ECB (3)

Katram raksturlielumam ir tam raksturīgās tehniskās īpašības, kas uzskaitītas šajā tabulā.

 

Statuss

Pirmo vērtību nosaka, glabā un izplata … (8)

NCB var izmainīt

TITLE_COMPL

M

ECB

 (*)

NAT_TITLE

C

NCB

COMPILATION

C

NCB

 (**)

COVERAGE

C

NCB

 (**)

METHOD_REF

M

NCB

DOM_SER_IDS (9)

C

NCB

BREAKS

C

NCB

OBS_STATUS

M

NCB

OBS_CONF

C

NCB

OBS_PRE_BREAK

C

NCB

OBS_COM

C

NCB

Raksturlielumu kopuma, kurš nosūtāms reizē ar datiem, noteikšana ļauj sniegt papildu informāciju par nosūtītajām laikrindām. Tālāk tekstā izklāstīts, kādu informāciju sniedz attiecīgo ECB statistikas atslēgu grupu raksturlielumi.

3. sadaļa.   Radniecīgās sērijas raksturlielumi

Obligāti

TITLE_COMPL (Nosaukuma papildinātājs). Šis raksturlielums pieļauj lielāku zīmju skaitu nekā TITLE raksturlielums, un tāpēc tas aizstāj TITLE kā obligāts raksturlielums sērijas nosaukuma uzglabāšanai.

UNIT (Vienība)

BSI

Euro zonas dalībvalstīm: EUR

SSI

Euro zonas dalībvalstīm: EUR

Sērijām, ko sniedz kā absolūtās vērtības, un indeksiem: PURE_NUMB

Sērijām, ko sniedz kā procentus: PCT

OFI

Euro zonas dalībvalstīm: EUR

MIR

Darbības apjomam: EUR

Procentu likmēm: PCPA

SEC

Euro zonas dalībvalstīm: EUR

PSS

Sērijām par oriģinālajām vienībām (II pielikuma 16. daļas 5. tabula), darījumu skaitu (II pielikuma 16. daļas 3., 4., 6. un 7. tabula) un sērijām par koncentrācijas koeficientiem (II pielikuma 16. daļas 6. tabula): PURE_NUMB

Sērijām par iesaistīto dalībvalstu darījumu vērtību (II pielikuma 16. daļas 3., 4., 6. un 7. tabula): EUR

IVF

Euro zonas dalībvalstīm: EUR

FVC

Euro zonas dalībvalstīm: EUR

CBD

Euro zonas dalībvalstīm: EUR vai PURE_NUMB (ja neattiecas neviena valūta)

CBS

Datiem, kurus visas valstis sniegušas ASV dolāros: USD; datiem, uz kuriem neattiecas neviena valūta: PURE_NUMB


UNIT_MULT (vienības reizinātājs)

BSI

6

SSI

0

OFI

6

MIR (10)

Darbības apjomam: 6

Procentu likmēm: 0

SEC

6

PSS

Sērijām par oriģinālajām vienībām, izņemot sērijas par darījumiem (II pielikuma 16. daļas 5. tabula): 0

Sērijām par darījumiem (II pielikuma 16. daļas 3., 4., 6. un 7. tabula, izņemot koncentrācijas koeficientus): 6

Sērijām par koncentrācijas koeficientiem (II pielikuma 16. daļas 6. tabula): 0

IVF

6

FVC

6

CBD

3

CBS

6


DECIMALS (Decimālzīmes)

BSI

0

SSI

Absolūtajām vērtībām: 0

Indeksu sērijām un procentiem: 4

OFI

0

MIR

Darījumu apjomam: 0

Procentu likmēm: 4

SEC

0

PSS

Sērijām par oriģinālajām vienībām, izņemot sērijas par darījumiem un koncentrācijas koeficientiem (II pielikuma 16. daļas 5. tabula): 0

Sērijām par darījumiem un koncentrācijas koeficientiem (II pielikuma 16. daļas 3., 4., 6. un 7. tabula): 3

IVF

0

FVC

0

CBD

0

CBS

0

METHOD_REF (metodoloģijas atsauce). Šo raksturlielumu lieto tikai attiecībā uz PSS datu kopumu, un tas norāda, vai attiecībā uz visu laikrindu vai tās daļu tiek lietota 2005. gada “uzlabotā” definīcija vai iepriekšējā definīcija. Tiek noteiktas divas vērtības:

PSS

Izmanto 2005. gadā ieviesto “uzlaboto” definīciju: “2005”.

Izmanto definīcijas, kas ir īstenotas iepriekšējos gados (2004. gadā vai agrāk): “Iepriekšējā”.

Raksturlielumam jānorāda arī periods, uz kuru attiecas katra definīcija. Piemēram, “2005. gada definīcijas visai sērijai”, “2005. gada definīcijas datiem, kas attiecas uz 2003. gadu, iepriekšējās definīcijas pārējiem datiem” vai “iepriekšējās definīcijas datiem līdz 2004. gadam”.

Izvēles

TITLE (nosaukums). NCB var izmantot TITLE raksturlielumu, lai veidotu īsus nosaukumus.

NAT_TITLE (nosaukums valsts valodā). NCB var izmantot NAT_TITLE raksturlielumu, lai sniegtu precīzu aprakstu un citas papildinošas vai atšķirošas specifikācijas valstu valodās. Lai gan lielo un mazo burtu lietošana nerada problēmas, NCB tiek lūgta pieturēties pie Latin-1 rakstzīmju kopas. Parasti akcentētu rakstzīmju un paplašinātu simbolu nosūtīšana pirms to regulāras izmantošanas ir jāpārbauda.

COMPILATION (apkopošana). Attiecībā uz BSI, IVF, FVC un MIR datu kopumiem šo raksturlielumu var izmantot, lai teksta formā papildus paskaidrotu datu apkopošanas metodes, izvērtēšanas shēmas un statistiskās procedūras, ko izmanto, lai apkopotu sērijas, jo īpaši, ja tās atšķiras no ECB noteikumiem un standartiem. Kopumā valstu paskaidrojošo piezīmju struktūra ir šāda:

datu avoti/datu vākšanas sistēma,

apkopošanas procedūras (t. sk., veikto aplēšu/pieņēmumu apraksts),

atkāpes no ECB pārskatu sniegšanas norādījumiem (ģeogrāfiskās/sektoru klasifikācijas un/vai vērtēšanas metodēm),

informācija par nacionālo tiesisko regulējumu.

SSI atslēgu grupai raksturlielums “apkopošana” ietver informāciju par saikni ar Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz starpniekiem, kas nav kredītiestādes.

OFI atslēgu grupai detalizēts tās informācijas apraksts, kuru iekļauj šajā raksturlielumā, sniegts nacionālo paskaidrojumu 1.–5. punktā (skatīt II pielikuma, 11. daļu).

Līdzīgi arī SEC datu kopumam detalizēts tās informācijas apraksts, kuru iekļauj šajā raksturlielumā, sniegts paskaidrojošo piezīmju 1., 2., 4., 5., 8., 9. un 10. punktā (skatīt II pielikuma, 12. daļu).

COVERAGE (aptvērums)

Informācija par

Piezīmes

SSI

starpnieku dažādu kategoriju atvērumu

starpnieku veidi dažādos rādītājos

vai daļēja aptvēruma gadījumā tika izmantotas aplēses

norāde par ekstrapolāciju (ja tāda notikusi)

OFI

kopējo aktīvu/pasīvu sēriju aptvērums

CFS veids, kas iekļauts galvenajās kategorijās

vai daļēja aptvēruma gadījumā tika izmantotas aplēses

norāde par ekstrapolāciju (ja tāda notikusi)

skatīt arī II pielikuma 11. daļu (skatīt valstu paskaidrojošās piezīmes, 6. punkts)

MIR

stratifikācijas kritēriji, izvēles procedūra (vienāda iespējamība/izmēram proporcionāla iespējamība/lielāko iestāžu izvēle) izvēles metodes gadījumā

 

SEC

emisiju klasifikācija

skatīt arī II pielikuma 12. daļas 2. sadaļu (4. punkts) un 3. sadaļu (6. punkts)

CBD

pārskatu sniedzēju grupas apraksts

vai konkrētas iestādes tika izslēgtas no vākšanasX

izslēgšanas iemesli

SOURCE_AGENCY (Avota aģentūra). Šo raksturlielumu noteiks ECB, izmantojot vērtību, kas norādīs datu sniedzējas NCB nosaukumu.

4. sadaļa.   Laikrindas raksturlielumi

Obligāti

COLLECTION (vākšanas rādītājs). Šis raksturlielums sniedz informāciju par periodu vai laiku, kad veikti laikrindas mērījumi (piemēram, perioda sākums, vidus, beigas), vai norādi par to, vai dati ir vidējie radītāji.

BSI

Par nenomaksātajām summām perioda beigas (E)

Par plūsmu sērijām: perioda novērojumu summa (S)

SSI

Perioda beigas (E)

OFI

Par nenomaksātajām summām perioda beigas (E)

Par plūsmu sērijām: perioda novērojumu summa (S)

MIR

Par procentu likmēm nenomaksātajām summām: perioda beigas (E)

Par procentu likmēm attiecībā uz jauniem darījumiem – perioda novērojumu vidējais rādītājs (A)

Par darbības apjomiem attiecībā uz nenomaksātajām summām: perioda beigas (E)

Par jaunu darījumu apjomiem: perioda novērojumu (ekstrapolēta) summa (S)

SEC:

Par nenomaksātajām summām – perioda beigas (E)

Par plūsmu sērijām: perioda novērojumu summa (S)

PSS

Par dalībnieku skaitu un koncentrācijas koeficientiem (II pielikuma 16. daļas 5. un 6. tabula): perioda beigas (E)

Par darījumiem, izņemot koncentrācijas koeficientus (II pielikuma 16. daļas 3., 4., 6. un 7. tabula): perioda novērojumu summa (S)

IVF

Par nenomaksātajām summām – perioda beigas (E)

Par plūsmu sērijām: perioda novērojumu summa (S)

FVC

Par nenomaksātajām summām – perioda beigas (E)

Par plūsmu sērijām: perioda novērojumu summa (S)

CBD

perioda beigas (E)

CBS

perioda beigas (E)

Izvēles

DOM_SER_IDS (iekšzemes sēriju identifikators). Šis raksturlielums dod iespēju atsaukties uz kodu, kuru izmanto valstu datubāzēs, lai identificētu attiecīgās sērijas (var precizēt arī formulas, izmantojot valstu atsauces kodus).

UNIT_INDEX_BASE (Vienību indeksu bāze). Šis raksturlielums ir obligāts, ja tas saistīts ar sērijas atslēgu, kura izsaka indeksu. Tas norāda rādītāju bāzes atsauci un bāzes vērtību, un to izmanto tikai nosacīto krājumu indeksa sērijai, ko ECB atvasina un izplata Eiropas Centrālo banku sistēmā.

BREAKS (pārrāvumi). Šis raksturlielums sniedz aprakstu pārrāvumiem un galvenajām izmaiņām, kādas laika gaitā radušās sēriju vākšanā, pārskatu sniegšanas apjomā un apkopošanā. Pārrāvumu gadījumā, ja iespējams, jānorāda, kādā mērā ir salīdzināmi vecie un jaunie dati.

PUBL_PUBLIC, PUBL_MU, PUBL_ECB (avota publikācija, avota publikācija (tikai euro zona), Avota publikācija (tikai ECB)). Šos raksturlielumus noteiks ECB, ja datus publicēs ECB publiskajās vai konfidenciālajās publikācijās. Tie sniedz atsauci (t. i., publikācijas, posteņi utt.) uz publicētajiem datiem.

5. sadaļa.   Novērojuma raksturlielumi

Ja NCB vēlas pārskatīt raksturlielumu, kas piešķirt novērojumu līmenī, tajā pašā laikā atkārtoti jāiesniedz atbilstošie novērojumi. Ja NCB pārskata novērojumu, nesniedzot attiecīgo raksturlieluma vērtību, esošās vērtības tiks aizstātas ar standarta vērtībām.

Obligāti

OBS_STATUS (novērojuma statuss). NCB sniedz novērojuma statusa vērtību, kas pievienota katram nosūtītam un saņemtam novērojumam. Šis raksturlielums ir obligāts un ir jāsniedz līdz ar katru datu sūtījumu katram atsevišķam novērojumam. Ja NCB pārskata šā raksturlieluma vērtību, atkārtoti sniedz gan novērojuma vērtību (pat ja tā nemainās), gan norādi par jauno novērojuma statusu.

Tālāk dotajā sarakstā ir precizētas šo raksturlielumu sagaidāmās vērtības saskaņā ar pieņemto hierarhiju šīs statistikas nolūkā:

“A”

=

normālā vērtība (noklusējums neiztrūkstošiem novērojumiem),

“B”

=

pārrāvuma vērtība šādiem datu kopumiem: SSI, MIR, CBD un PSS (11),

“M”

=

trūkstoša vērtība, datu nav,

“L”

=

trūkstošā vērtība, dati ir, bet netiek vākti,

“E”

=

aplēstā vērtība (12),

“P”

=

pagaidu vērtība (šo vērtību katrā datu sūtījumā var izmantot ar atsauci uz pēdējo pieejamo novērtējumu, ja to uzskata par pagaidu).

Normālos apstākļos ciparu vērtības jāsniedz, pievienojot novērojuma statusu “A” (normāla vērtība). Citādi norāda vērtību, kas atšķiras no “A”, saskaņā ar iepriekš norādīto sarakstu. Ja novērojumam izmanto divus raksturlielumus, datus sniedz par svarīgāko no tiem saskaņā ar iepriekš norādīto hierarhiju.

Katrā datu sūtījumā jaunākos pieejamos novērojumus var sniegt kā provizoriskus novērojumus un apzīmēt ar novērojuma statusa vērtību “P”. Šiem novērojumiem galīgās vērtības nosaka un ar novērojuma statusa apzīmējumu “A” apzīmē tad, kad jaunās pārskatītās novērojumu vērtības un novērojumu apzīmējumi aizstāj provizoriskos novērojumus.

Trūkstošās vērtības (“-”) sniedz, ja nav iespējams sniegt skaitlisku vērtību (piemēram, sakarā ar neesošiem datiem, vai tādēļ, ka dati nav savākti). Trūkstošu novērojumu nekad nesniedz kā “nulli”, tā kā nulle ir parasta skaitliska vērtība, kas norāda uz precīzu un derīgu lielumu. Ja NCB nevar noteikt kādas vērtības iztrūkšanas iemeslu, vai tās nevar izmantot visas vērtības, kas norādītas CL_OBS_STATUS kodu sarakstā trūkstošajām vērtībām (“L” vai “M”), izmanto vērtību “M”.

Ja sakarā ar vietējiem statistikas nosacījumiem datus laikrindai nesavāc noteiktos datumos vai visam laikrindas garumam (tās pamatā esošā ekonomiskā parādība pastāv, taču statistiski netiek apsekota), katrā laika posmā sniedz trūkstošu vērtību (“–”) ar novērojuma statusu “L”.

Ja sakarā ar vietējo tirgus praksi vai tiesisko/ekonomisko regulējumu laikrinda (vai tās daļa) nav piemērojama (tai atbilstošā parādība nepastāv), sniedz trūkstošu vērtību (“–”) ar novērojuma statusu “M”.

Izvēles

OBS_CONF (novērojumu konfidencialitāte). NCB sniedz novērojuma konfidencialitātes vērtību, kas pievienota katram nosūtītam un saņemtam novērojumam. Lai gan šis raksturlielums ECB strukturālajās definīcijās norādīts kā izvēles raksturlielums, tas ir jāsniedz katrā datu nosūtīšanas reizē par katru atsevišķo novērojumu, jo katram konfidenciālajam novērojumam jābūt attiecīgi apzīmētam. Ja NCB pārskata šā raksturlieluma vērtību, atkārtoti sniedz gan attiecīgo novērojuma vērtību, gan norādi par jauno novērojuma statusu (pat ja tie nemainās).

Tālāk dotajā sarakstā ir precizētas šo raksturlielumu sagaidāmās vērtības šīs statistikas nolūkā:

“F”

=

atļauts publicēt,

“N”

=

nav atļauts publicēt, tikai iekšējai lietošanai,

“C”

=

konfidenciāla statistiskā informācija Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. panta izpratnē,

“S”

=

sekundārā konfidencialitāte, kuru nosaka un pārvalda saņēmējs, nav atļauts publicēt,

“D”

=

sekundārā konfidencialitāte, kuru nosaka nosūtītājs, nav atļauts publicēt. Šo kodu var lietot NCB, kas jau tagad savās pārskatu sniegšanas sistēmās nošķir primāro un sekundāro konfidencialitāti. Ja tā nenotiek, NCB sekundārās konfidencialitātes apzīmēšanai izmanto “C”.

OBS_PRE_BREAK (novērojuma vērtība pirms pārrāvuma). Šis raksturlielums satur novērojuma vērtību pirms pārrāvuma, kas ir skaitļu lauks līdzīgi novērojumam (13). Parasti to norāda, ja radies pārrāvums, un tādā gadījuma novērojuma statuss ir jānosaka kā “B” (pārrāvuma vērtība).

Attiecībā uz BSI, IVF, FVC un OFI datu kopumiem, šo raksturlielumu nepieprasa, tā kā šī informācija jau ir pieejama no pārklasificēšanas sērijām. Tas ir pievienots raksturlielumu sarakstam, jo tas pieder visai datu kopuma kopējai raksturlielumu apakškopai.

OBS_COM (novērojumu piezīme). Šo raksturlielumu var izmantot, lai sniegtu tekstuālas piezīmes novērojuma līmenī (piemēram, aprakstot konkrētam novērojumam izdarītus provizoriskus aprēķinus datu trūkuma dēļ, izskaidrojot iespējamā neparastā novērojuma iemeslu, vai sniedzot sīkas ziņas par izmaiņām sniegtajās laikrindās).


(1)  Pašreizējā datu apmaiņa notiek, izmantojot SDMX-EDI formātu, ko dēvē arī par Gesmes/TS.

(2)  Iepriekš tās dēvēja par atslēgu grupām.

(3)  www.circabc.europa.eu.

(4)  Starptautiskās konsolidētās banku statistikas kodu struktūra un DSD ir kopīga visām pārskatu sniedzošajām valstīm, un tām vajadzētu būt tādām pašām kā tās, kuras izmanto datu sniegšanai Starptautisko norēķinu bankai (BIS).

(5)  Ar šo norāda kodu saraksta katram elementam atļauto burtu/ciparu skaitu (piemēram, AN.. 7 nozīmē līdz 7 zīmēm garu burtu/ciparu virkni, AN1 nozīmē vienu burtu/ciparu).

(6)  NCB izpratnē emitentu sektora rezidences valsts ir NCB rezidences valsts.

(7)  Tas norāda nosūtīšanā katram raksturlielumam atļauto burtu/ciparu skaitu (piem., AN..1050 nozīmē līdz 1 050 zīmēm garu burtu/ciparu virkni, AN1 nozīmē vienu burtu/ciparu, bet N1 nozīmē vienu ciparu).

(*)  Ja NCB vēlas veikt izmaiņas, tā apspriežas ar ECB, kura īstenos šīs izmaiņas.

(**)  Par izmaiņām atbildīgajai ECB struktūrvienībai paziņo, izmantojot e-pastu.

(8)  ECB šeit atsaucas uz ECB Statistikas ģenerāldirektorātu.

(9)  ECB iesaka nacionālajām centrālajām bankām šīs vērtības iesniegt, lai nodrošinātu pārredzamāku saziņu.

(3)

Visi 1. sadaļā norādītie raksturlielumi, kurus nosaka ECB, šajā tabulā nav iekļauti.

M

obligāti.

C

izvēles.

(10)  Procentu likmes datus iesniedz kā procentus.

(11)  Ja paziņo OBS_STATUS kā “B”, vērtība jāpaziņo raksturlielumā OBS_PRE_BREAK.

(12)  Novērojuma statuss “E” ir jāizmanto visiem novērojumiem vai datu periodiem, kas iegūti provizorisku aprēķinu rezultātā un ko nevar uzskatīt par normālām vērtībām.

(13)  Pret četriem objektiem – “novērojuma vērtība”, “OBS_STATUS”, “OBS_CONF” un “OBS_PRE_BREAK” izturas kā pret vienu vienību. Tas nozīmē, ka NCB ir pienākums nosūtīt visu papildu informāciju attiecībā uz novērojumu. (Ja raksturlielumi nav paziņoti, to iepriekšējo vērtību pārraksta ar noklusējuma vērtībām.)


IV PIELIKUMS

DARĪJUMU ATVASINĀŠANA SAISTĪBĀ AR MONETĀRO FINANŠU IESTĀŽU BILANČU POSTEŅIEM, IEGULDĪJUMU FONDU UN VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMOS IESAISTĪTU FINANŠU INSTRUMENTSABIEDRĪBU STATISTIKU

1.   DAĻA

Darījumu atvasināšanas procedūras vispārējais apraksts

1. sadaļa.   Sistēma

1.

Sistēma, lai atvasinātu darījumus attiecībā uz monetāro finanšu iestāžu (MFI) bilanču posteņiem (BP), ieguldījumu fondu (IF) un vērtspapīrošanas darījumos iesaistītu finanšu instrumentsabiedrību (FIS) aktīvu un pasīvu statistiku, balstās uz Eiropas kontu sistēmu (turpmāk - EKS 2010). Gan attiecībā uz datu saturu, gan statistisko jēdzienu denominācijām vajadzības gadījumā tiek pieļautas atkāpes no šī starptautiskā standarta. Šo pielikumu interpretē saskaņā ar EKS 2010, ja vien tas nav pretrunā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38), Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) vai šīs pamatnostādnes noteikumiem.

2.

Saskaņā ar EKS 2010, finanšu darījumus definē kā finanšu aktīvu neto iegādi vai neto saistību uzņemšanos attiecībā uz katru finanšu instrumentu veidu, t. i., kā visu attiecīgajā pārskata periodā notikušo finanšu darījumu summu (1). Darījumus, kuri aptver katru Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) un Regulā (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) noteikto posteni, aprēķina pēc neto principa, t. i., netiek prasīts noteikt bruto finanšu darījumus vai apgrozījumu (2). Katra darījuma novērtēšanas metode paredz noteikt vērtību, par kādu aktīvi iegūti/atsavināti un/vai saistības radītas, dzēstas vai mainītas. Tomēr ir iespējams pieļaut atkāpes no EKS 2010.

3.

Šajā pielikumā ir pārskatīta metodoloģija, ar kuru atvasina darījumus BP, IF, un FIS statistikas kontekstā. Šajā daļā uzmanība ir vērsta uz darījumu datu aprēķināšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (ECB), un pamatinformācijas sniegšanu, ko veic NCB; toties 2. daļā uzmanība ir vērsta uz plūsmas korekciju jēdzieniem. 3., 4. un 5. daļā ir sniegta specifiska informācija, kas saistās attiecīgi ar BP, IF un FIS statistikas apkopošanas sistēmām.

Papildu informācija un skaitliskie piemēri ir sniegti šo statistiku rokasgrāmatās, kuras ir publicētas ECB interneta vietnē.

2. sadaļa.   ECB veiktā darījumu datu aprēķināšana un NCB veiktā datu sniegšana ECB

1.   Ievads

1.

Attiecībā uz BP un IF statistiku ECB aprēķina darījumus, par katru aktīvu un pasīvu posteni aprēķinot starpību starp krājumu pozīcijām perioda beigu pārskatu sniegšanas dienās un tad atņemot pārmaiņas, kas neizriet no darījumiem, t. i., “pārējās pārmaiņas”. “Pārējās pārmaiņas” iedala divās galvenajās kategorijās – “pārklasificēšana un citas korekcijas” un “pārvērtēšanas korekcijas”, kur pēdējā kategorija attiecas uz pārvērtēšanu, kuru izraisījušas gan cenu, gan valūtas kursu pārmaiņas (3). Nacionālās centrālās bankas (NCB) sniedz datus par “pārklasificēšanu un citām korekcijām” un “pārvērtēšanas korekcijām” ECB, lai šos – ar darījumiem nesaistītos elementus – varētu atskaitīt, aprēķinot plūsmu statistiku.

BP statistikas gadījumā NCB korekciju datus ECB sniedz saskaņā ar II pielikuma 1.daļu. NCB sniegtās “pārvērtēšanas korekcijas” sastāv no kredītu norakstīšanas/samazināšanas un pārvērtēšanas korekcijām cenu pārmaiņu dēļ. Parasti NCB aprēķina pārvērtēšanas korekcijas, kas rodas valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ, bet ja NCB ir iespējams apkopot precīzākas korekcijas, tad tās var arī pašas nosūtīt ECB šīs korekcijas (4).

IF statistikas gadījumā NCB korekciju datus ECB sniedz saskaņā ar II pielikuma 17. daļu. NCB sniegtās “pārvērtēšanas korekcijas” sastāv no pārvērtēšanas korekcijām cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ.

2.

Attiecībā uz FIS statistiku NCB sniedz datus ECB tieši par darījumiem, nevis par plūsmu korekcijām. Darījumu aprēķināšanai (ko veic paši pārskatu sniedzēji vai NCB) vajadzētu atbilst šajā pielikumā sniegtajai vispārējai pieejai attiecībā uz pārklasificēšanu un citām korekcijām, un pārvērtēšanām.

2.   Pārklasificēšana un citas korekcijas

1.

NCB apkopo datus par “pārklasificēšana un citas korekcijas”, kā tas prasīts šajā pamatnostādnē, izmantojot uzraudzības informāciju, ticamības pārbaudes, ārkārtas aptaujas (piemēram, saistībā ar atkāpēm no normas), valsts statistiskās prasības, informāciju par pārskatu sniedzēju grupas jaunpienācējiem un tiem, kas to atstājuši, un citus tām pieejamos avotus. Netiek sagaidīts, ka ECB veiks ex post korekcijas, ja vien NCB nekonstatē krasas izmaiņas galīgajos datos.

2.

NCB identificē pārklasificēšanas dēļ radušās pārmaiņas krājumos un konstatēto neto summu ieraksta pie “pārklasificēšana un citas korekcijas”. Krājumu neto pieaugumu pārklasificēšanas dēļ ieraksta ar “+” zīmi, bet krājumu neto samazinājumu – ar “–” zīmi.

3.

Principā NCB pilda visas šajā pamatnostādnē noteiktās prasības saistībā ar “pārklasificēšana un citas korekcijas”. NCB nosūta vismaz visas “pārklasificēšana un citas korekcijas”, kas ir lielākas par EUR 50 miljoniem. Šī robežvērtība ir domāta tam, lai palīdzētu NCB izlemt, vai veikt korekcijas, vai neveikt tās. Tomēr, ja informācijas nav uzreiz pieejama vai ir sliktas kvalitātes, var pieņemt lēmumu atturēties no kādu darbību veikšanas vai arī veikt aplēses. Šā iemesla dēļ robežvērtības piemērošanā ir nepieciešams elastīgums, jo sevišķi, ņemot vērā esošo korekciju aprēķināšanas procedūru dažādību. Piemēram, ja salīdzinoši detalizēta informācija tiek savākta neskatoties uz robežvērtību, var būt neproduktīvi mēģināt šo robežvērtību piemērot.

3.   Pārvērtēšanas korekcijas

1.

Lai īstenotu prasības, kas šajā pamatnostādnē attiecas uz sadaļu “pārvērtēšanas korekcijas”, NCB var būt nepieciešams aprēķināt korekcijas attiecībā uz darījumiem, atsevišķu vērtspapīru datiem vai pārējiem datiem, kurus snieguši pārskatu sniedzēji, un/vai aplēst korekcijas attiecībā uz dažiem iedalījumiem, kuru datus pārskatu sniedzēji nav snieguši, jo tie nav neuzskatīti kā “obligātās prasības”.

2.

NCB parasti apkopo “pārvērtēšanas korekcijas”, pamatojoties uz datiem, ko tieši snieguši pārskatu sniedzēji. Tomēr NCB var arī izpildīt šīs pārskatu sniegšanas prasības netieši (piemēram, tieši vācot datus par darījumiem), un jebkurā gadījuma tām ir tiesības vākt papildu datus no pārskatu sniedzējiem. Neatkarīgi no tā, kura pieeja tiek izmantota valsts līmenī, NCB tiek prasīts ECB sniegt pilnu datu kopumu saskaņā ar II pielikuma 1. daļu attiecībā uz BP statistiku un II pielikuma 17. daļu attiecībā uz IF statistiku.

2.   DAĻA

Plūsmu korekcijas kopumā

1. sadaļa.   Pārklasificēšana un citas korekcijas

“Pārklasificēšana un citas korekcijas” ietver jebkuras pārmaiņas atsauces sektora bilancē, kuras izriet no izmaiņām pārskatu sniedzēju sastāvā un struktūrā, finanšu instrumentu un darījuma partneru klasifikācijā, statistikas definīcijās un pārskatu sniegšanas kļūdu (daļēja) labojuma, visām minētajām pārmaiņām izraisot pārrāvumus sērijās un līdz ar to ietekmējot divu secīgu ceturkšņa beigu krājumu salīdzināmību. Euro zonas paplašināšanas var uzskatīt par “pārklasificēšana un citas korekcijas” īpašu gadījumu.

1.   Pārmaiņas pārskatu sniedzēju sektora sastāvā

1.

Pārmaiņas pārskatu sniedzēju sektora sastāvā var izraisīt darījumdarbības pāreju ārpus ekonomikas sektora robežām. Šādi pārvedumi nav darījumi, un tāpēc tos uzskata par “pārklasificēšana un citas korekcijas” korekcijām.

2.

Iestāde, kas pievienojas pārskatu sniedzēju sektoram, var pārvest darījumdarbību uz šo sektoru, savukārt iestāde, kas to atstāj, var pārvest darījumdarbību ārpus sektora robežām. Tomēr, ciktāl jaunpienākusī iestāde savu darījumdarbību uzsāk ex novo pēc tam, kad tā ir pievienojusies pārskatu sniedzēju sektoram, tas ir uzskatāms par finanšu darījumu, kas netiek izslēgts no statistikas datiem (5). Līdzīgi, ja aizejošā iestāde samazina tās aktivitātes pirms pārskatu sniedzēju sektora atstāšanas, to statistikas datos atspoguļo kā darījumi.

3.

Aizejošo un ienākošo iestāžu neto ietekmi uz pārskatu sniedzēju sektora kopsavilkuma aktīviem un pasīviem aprēķina, apkopojot jaunpienācēju sniegtos pirmo aktīvu un pasīvu un aizejošo iestāžu pēdējos ziņotos aktīvu un pasīvu datus, katram postenim aprēķinot to starpību. Šo neto skaitli ieraksta sadaļā “pārklasificēšanas un citas korekcijas”. Dažos apstākļos ir iespējam ietekme uz darījuma partneru pārskatu sniegšanu, un tāpēc šo ietekmi ir nepieciešams iekļaut korekcijās – šajā gadījumā kā sektora maiņu. Piemēram, ja MFI atsakās no licences, bet turpina darboties kā cits finanšu starpnieks (CFS), kas līdzekļus saņem starpbanku tirgū, rodas mākslīgs palielinājums MFI kredītos CFS, kam nepieciešama korekcija (kas ietverta – “pārmaiņas darījuma partnera sektora klasifikācijā”).

2.   Pārmaiņas pārskatu sniedzēju sektora struktūrā

1.

Pārskatu sniedzēju sektora struktūrā izmaiņas rodas saistībā ar grupā notikušajiem reorganizācijas, apvienošanās, pārņemšanas un sadalīšanas gadījumiem. Šādu korporatīvu restrukturizācijas darbību rezultātā parasti rodas pārmaiņas finanšu aktīvu un pasīvu vērtēšanā; pārvērtēšanas korekcijas ieraksta tā, lai atspoguļotu šīs pārmaiņas un līdz ar to būtu iespējams pareizi atvasināt darījumus. Turklāt minētās darbības parasti izraisa finanšu aktīvu un prasību pārvešanu no vienas institucionālās vienības bilances uz otru (īpašumtiesību maiņa). Robežšķirtne, lai aktīvu pārvešanu uzskatītu par darījumiem, tiek noteikta pēc tā, vai pastāv divas nodalītas institucionālas vienības, kuras rīkojas uz savstarpējas vienošanās pamata. Tomēr, ja pārvešana notiek institucionālas vienības izveidošanas vai izzušanas dēļ, pārvešana būtu jāuzskata par “pārklasificēšana un citas korekcijas”. Jo īpaši, ja apvienošanās vai pārņemšanas gadījumā viena vai vairākas institucionālas vienības izzūd, attiecīgi ir jāsniedz pārskats par visiem apvienojošos iestāžu starp-posteņiem, par kuriem ir veikts ieskaits brīdī, kad vienības pārstāja pastāvēt, izzūdot no sistēmas, kā arī par pārklasificēšanas korekcijām. Korporatīvas sadalīšanās gadījumā rīkojas tāpat.

1.

Padziļinātu analīzi attiecībā uz korporatīvas restrukturizācijas radītajām izmaiņām pārskatu sniedzēju sektora struktūrā un precīzus skaitliskus piemērus var iegūt ECB sniegtajos vadlīniju materiālos, piemēram, Rokasgrāmatā par MFI bilances statistiku un Rokasgrāmatā par ieguldījumu fondu statistiku.

3.   Pārējie “pārklasificēšanas un citu korekciju” gadījumi

1.

Pārmaiņas klientu sektora klasifikācijā vai rezidencē dod iemeslu pārklasificēt aktīvus/pasīvus attiecībās ar šiem darījuma partneriem. Šādas klasifikācijas pārmaiņas rodas dažādu iemeslu dēļ, piemēram, tāpēc, ka valsts pārvaldes struktūra pēc privatizācijas nomaina ekonomikas sektoru, vai tāpēc, ka apvienošanās/sadalīšanās maina sabiedrību pamatdarbības veidu. Līdzīgi arī var mainīties aktīvu un pasīvu klasifikācija instrumentos, piemēram, gadījumos, kad kredīti kļūst apgrozāmi un tos statistikā attiecīgi uzskata par parādu vērtspapīriem. Tā kā šī pārklasificēšana izraisa izmaiņas sniegtajās krājumu pozīcijās, bet tā nav uzskatāma par darījumu, tad ir jāveic korekcija, lai statistikā novērstu to ietekmi.

2.

Pārskatīšanas politikas noteiktajās robežās NCB labo pārskatu sniegšanas kļūdas krājumu datos tiklīdz šādas kļūdas tiek konstatētas. Ideālā gadījumā labojumi pilnībā novērš kļūdu datos, jo sevišķi, ja kļūda skar vienu periodu vai ierobežotu laikposmu. Šādos apstākļos nenotiek laiksērijas pārrāvums. Tomēr, ja kļūda ietekmē retrospektīvos datus, un netiek veikts retrospektīvo datu labojums, vai tas tiek veikts tikai ierobežotam laikposmam, notiek pārrāvums starp pirmo laikposmu ar izlaboto rādījumu un pēdējo laikposmu ar nepareizo rādījumu. Šādā gadījumā NCB identificē pārrāvuma apjomu un veic korekciju sadaļā “pārklasificēšana un citas korekcijas”. Līdzīgu praksi piemēro attiecībā uz gadījumiem, kad ievieš tādas izmaiņas statistikas definīcijās, kas ietekmē sniegtos datus, kā arī uz pārrāvumu koriģēšanu, kas izriet no tā, ka tiek ieviestas vai izmainītas ekstrapolācijas metodes, vai tiek pārtraukts tās izmantot.

2. sadaļa.   Pārvērtēšanas korekcijas

1.   Kredītu norakstīšana/samazināšana

“Norakstīšana/samazināšana” korekcija attiecas uz pārmaiņu ietekmi uz bilancē iegrāmatoto kredītu vērtību, ko izraisa kredītu norakstīšanas/samazināšanas piemērošana. Šī korekcija arī atspoguļo izmaiņas uzkrājumos kredītu zaudējumiem, piemēram, gadījumā, ja neizpirktās akcijas grāmato, atskaitot uzkrājumus, atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 8. panta 4. punktam. Iekļauj arī zaudējumus, kurus konstatē, kredītus pārdodot vai pārvedot trešai personai, ja ir iespējams identificēt.

2.   Pārvērtēšanas korekcijas cenu izmaiņu dēļ

1.

Korekcija attiecībā uz aktīvu un pasīvu cenu pārvērtēšanu attiecas uz svārstībām aktīvu un pasīvu novērtēšanā, kas rodas no pārmaiņām cenā, par kādu aktīvi un pasīvi tiek grāmatoti vai tirgoti. Korekcija ietver pārmaiņas, kas laika gaitā notiek perioda beigu uzkrājumu vērtībā, jo mainījusies atsauces vērtība, ar kādu aktīvi un pasīvi tiek grāmatoti, t. i. turēšanas peļņa/zaudējumi. Tā var ietvert arī vērtēšanas pārmaiņas darījumu ar aktīviem/pasīviem rezultātā, t. i. realizēto peļņu/zaudējumus, tomēr šajā sakarā valstu prakse atšķiras.

2.

“Pārvērtēšanas korekcijas” veidu un apjomu nosaka izmantotā vērtēšanas metode. Lai gan tiek ieteikts abas bilances puses grāmatot tirgus cenās, praksē var tikt izmantotas dažādas vērtēšanas metodes gan bilances aktīvu, gan bilances pasīvu pusē.

3. sadaļa.   Pārvērtēšanas korekcijas valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ

1.

Lai sniegtu statistikas datus ECB, NCB nodrošina, ka aktīvu un pasīvu pozīcijas ārvalstu valūtās pārvērš euro, pēc tirgus valūtas maiņas kursa perioda pēdējā dienā, uz kuru dati attiecas. Būtu jāizmanto ECB valūtas maiņas atsauces kurss (6).

2.

Svārstības valūtu kursos pret euro, kas notiek starp beigu periodu pārskatu sniegšanas datumiem, izraisa pārmaiņas ārvalstu valūtas aktīvu un pasīvu vērtībā, kad tā izteikta euro. Tā kā šīs pārmaiņas ir turēšanas peļņa/zaudējumi un nav finanšu darījumi, ir jāidentificē vērtēšanas ietekme, lai šo ietekmi izslēgtu no darījumiem. Pārvērtēšanas korekcijas valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ var ietvert arī pārvērtēšanas pārmaiņas, kas izriet no darījumiem ar aktīviem/pasīviem, t. i. realizētā peļņa/zaudējumi, tomēr šajā sakarā valstu prakse atšķiras.

3.   DAĻA

Plūsmu korekcijas – BP statistikas īpašās pazīmes

1. sadaļa.   Ievads

1.

BP statistikas gadījumā katra NCB iesniedz atsevišķus korekciju datus, kas aptver tās pašas bilanci un pārējo MFI bilances. Korekcijas ECB bilancē apkopo ECB Iekšējo finanšu direktorāts. NCB iesniedz korekcijas par visiem posteņiem MFI bilancē saskaņā ar datu sniegšanas biežumu, kas norādīts šīs pamatnostādnes 3. panta 2. punktā. Šajā procesā NCB var rasties nepieciešamība aprēķināt un/vai aplēst korekcijas dažiem iedalījumiem, kurus MFI nav sniegusi, jo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 2. daļas 1A tabulu tos neuzskata kā “obligātās prasības”. Šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļa norāda, vai ECB ir nepieciešams sniegt tikai “pārklasificēšana un citas korekcijas”, vai arī “pārvērtēšanas korekcijas”.

Korekcijas attiecībā uz valūtas maiņas kursa pārmaiņām aprēķina ECB. Šajā nolūkā NCB sniegtās korekcijas attiecībā uz atlikumiem ārvalstu valūtā neaptver pārmaiņas valūtas kursa dēļ. ECB aprēķina valūtas maiņas kursa korekcijas, izmantojot valūtas proporcijas, kas iegūtas, iedalot aktīvus un pasīvus galvenajās valūtās, kuras ir norādītas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 3. daļas 4. tabulā. Precīza metode, kuru ECB izmanto, lai aprēķinātu valūtas maiņas kursa korekcijas, ir sniegta ECB Rokasgrāmatā par MFI bilances statistiku. Ja NCB ir iespējams apkopot precīzākas korekcijas, tad tās var arī pašas nosūtīt ECB šīs korekcijas.

2.

Uz plūsmu korekcijām attiecas tie paši dubultā ieraksta grāmatvedības sistēmas principi, kas attiecas uz krājumiem. Visos gadījumos korekcijām ir pretvērtības postenis, kas daudzos gadījumos, iespējams, ir “kapitāls un rezerves” vai “pārējie pasīvi”, atkarībā no operācijas vai valstī spēkā esošajiem grāmatvedības noteikumiem.

3.

Saistībā ar BP statistikas apkopošanas sistēmu, finanšu darījumus pārsvarā vajadzētu novērtēt pēc darījuma vērtības, kas var nesakrist ar tirgū norādīto cenu vai ar aktīvu patieso vērtību darījuma brīdī. Darījuma vērtībā neietver pakalpojumu maksu, nodevas, komisijas vai tamlīdzīgus maksājumus par pakalpojumiem, kas sniegti, veicot darījumu.

4.

Procenti par noguldījumiem, kredītiem un emitētiem vai turētiem parādu vērtspapīriem būtu jāieraksta pēc uzkrāšanas principa, bet tos nekad neieraksta kā darījumu ar attiecīgo instrumentu. Attiecībā uz kredītiem un noguldījumiem tas ir nostiprināts ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļā noteikto prasību, atbilstoši kurai par šiem instrumentiem uzkrātie procenti ir ierakstāmi kā “pārējie aktīvi” un “pārējie pasīvi”. Tomēr šajā Regulā nav ietverti noteikumi attiecībā uz to, kā rīkoties ar uzkrātiem procentiem par MFI emitētiem vai turētiem parādu vērtspapīriem. Faktiski, uzkrātie procenti bieži vien ir iekļauti tirgus cenās un tos ir grūti nodalīt no grāmatvedības cenas, kas ir sniegta statistiskajā.bilancē Saskaņotu un starp valstīm salīdzināmu datu veicināšanas nolūkā būtu jāpiemēro šādi noteikumi:

a)

ja uzkrātie procenti ir iekļauti grāmatvedības cenā, to sniedzot statistiskajā bilancē, uz tiem attiecina pārvērtēšanas korekciju;

b)

ja uzkrātie procenti netiek iekļauti ar tiem saistīto vērtspapīru krājumu vērtībā statistiskajā bilancē, tos klasificē pie “pārējie aktīvi” vai “pārējie pasīvi”, un tos neuzskata par pārvērtēšanas korekciju.

Šī ierosinātā pieeja ir arī atspoguļota šajā pamatnostādnē noteiktajās pārskatu sniegšanas prasībās (skatīt II pielikuma 4. daļas 3. sadaļu) (7).

2. sadaļa.   Pārvērtēšanas korekcijas

1.   Norakstīšana/samazināšana

1.

NCB sniedz ECB datus par kredītu pilnīgu/daļēju norakstīšanu saskaņā ar II pielikuma 1. daļu. Tiek sagaidīts, ka NCB pilda šīs prasības, balstoties uz MFI sniegtajiem datiem. Jo īpaši – NCB vāc vismaz obligātās prasības, kuras ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 4. daļas 1A tabulā, bet tās var arī vākt papildu datus, kuri nav ietverti šajās obligātajās prasībās. Lai sniegtu ECB pilnu pārskatu, tiek sagaidīts, ka NCB korekcijas iedala, ņemot vērā grāmatvedības noteikumus attiecībā uz sliktajiem kredītiem (8) un katra sektora relatīvo kredītrisku. Ja nepietiek informācijas, lai iedalītu korekciju, to var sadalīt Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) noteiktajās kategorijās uz proporcionalitātes pamata, ko nosaka krājumu pozīciju apmērs.

2.

Samazināšanas, kas notiek kredītu vērtspapīrojot (vai citādi pārvedot), un apkalpoto kredītu norakstīšanas/samazināšanas paziņo ECB saskaņā ar II pielikuma 1. daļas 3. tabulu (9), ciktāl iespējams.

2.   Pārvērtēšanas korekcijas vērtspapīru cenu pārmaiņu dēļ

1.

Cenas pārvērtēšana skar tikai ierobežotu bilances posteņu loku – pasīvu pusē posteni “emitētie parāda vērtspapīri” un aktīvu pusē “parāda vērtspapīri turējumā”, “pašu kapitāls” un “ieguldījumu fondu akcijas/daļas”. Savukārt tiem atbilstošo pretvērtību iedala galvenokārt pie “kapitāls un rezerves” un “pārējie pasīvi”. Noguldījumiem un kredītiem ir fiksēta nominālvērtība, un tādēļ uz tiem neattiecas cenas pārmaiņas. Skatīt ECB Rokasgrāmatā par MFI bilances statistiku detalizētu aprakstu attiecībā uz saikni starp cenas pārvērtēšanu un tai atbilstošas pretvērtības grāmatojumiem.

2.

Pasīvu pusē pārvērtēšana saistībā ar emitēto parāda vērtspapīru cenu pārmaiņām nav iekļauta Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) noteiktajās obligātajās prasībās, un līdz ar to tā nav obligāta. Aktīvu pusē obligātās prasības attiecībā uz turēto parāda vērtspapīru cenas pārvērtēšanām aptver tikai termiņa posmu “ilgāku par diviem gadiem”; ja nav pieejama cita informācija, var pieņemt, ka tās ir vienādas ar kopējo summu cenas pārvērtēšanas korekcijai attiecībā uz katrā sektorā emitēto parāda vērtspapīru turējumiem.

3.

Ar vērtspapīru turējumiem saistīto pārvērtēšanas korekciju apmērs un saturs ir atkarīgs no vērtēšanas metodes, kuru izmanto statistiskas bilances apkopošanā. Lai šos datus savākt, NCB var attiecībā uz pārskatu sniedzējiem izmantot divas pieejas. Saskaņā ar vienu no pieejām MFI sniedz pārvērtēšanas korekcijas, kuras pēc tam tiek apkopotas un nosūtītas ECB. Saskaņā ar otru pieeju NCB var lūgt pārskatu sniedzējus sniegt datus tieši par novērotajiem darījumiem, no kuriem NCB atvasina ECB nosūtāmās pārvērtēšanu korekcijas (pēc kopsavilkuma principa). ECB Rokasgrāmatā par MFI bilances statistiku ir sniegts padziļināts metodisks apraksts par abām pieejām un atbilstošajām pieļaujamām apkopošanas metodēm.

4.

NCB var arī vākt prasīto statistisko informāciju par vērtspapīriem (bilances uzskaites vērtība, tirgus vērtība, pārdošana un pirkšana) par katru vērtspapīru atsevišķi, un atvasināt apkopoto statistikas informāciju (t. sk. datus par cenas pārvērtēšanas korekcijām) atbilstoši Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) noteiktajiem obligātajiem standartiem.

5.

Principā NCB drīkst izmantot tikai iepriekš minētās metodes. Tomēr tās var izmantot arī citas metodes, ja ar tām spēj nodrošināt salīdzināmas kvalitātes datu sniegšanu.

3. sadaļa.   Plūsmu mēneša korekcijas – īpašie pielāgojumi

1.   ECB/NCB bilances statistika

1.

Prasības attiecībā uz ECB/NCB ir mazliet grozītas salīdzinot ar pārējām MFI izvirzītajām prasībām atspoguļot ECB/NCB aktivitātes. Daži posteņi ir svītroti, t. i., dati netiek prasīti par iedalījumu repo un noguldījumos ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu. Daži posteņi ir pievienoti, t. i., “SDR pretvērtība” pasīvu pusē un “zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi” un “debitoru parādi no aizņēmuma tiesībām, SDR, citi” aktīvu pusē, jo šo posteņu krājumi ir prasīti saskaņā ar šo pamatnostādni. ECB/NCB sniedz korekciju datus par katru no šiem posteņiem.

2.

ECB/NCB sniedz korekcijas saskaņā ar iepriekš aprakstītajām procedūrām. Tomēr ir jānorāda uz dažiem pielāgojumiem:

pārklasificēšana un citas korekcijas – ne visi korekciju avoti ir vērā ņemami, piemēram, nepiemēro “pārmaiņas pārskatu sniedzēju sektora sastāvā”. Atkāpjoties no vispārējām vadlīnijām, šajā gadījumā tiek noteikta zemāka robežvērtība EUR 5 miljonu apmērā, lai nodrošinātu plūsmu precizitāti NCB bilancēs,

pārvērtēšanas korekcijas cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ – piemēro vispārējos noteikumus, izņemot attiecībā uz ECB, kurai ir tiesības uzreiz sniegt valūtas maiņas kursa korekcijas, pamatojoties uz grāmatvedības datiem.

2.   Naudas tirgus fondi

1.

NCB ietver korekcijas datus par naudas tirgus fondiem (NTF), kad tās pilda savus pārskatu sniegšanas pienākumus attiecībā uz “pārklasificēšana un citas korekcijas” un “pārvērtēšanas korekcijas”. Minētās korekcijas tiek arī sniegtas atsevišķi attiecībā uz NTF saskaņā ar īpaši izstrādāto ceturkšņa pārskatu sniegšanas shēmu.

2.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 9. panta 3. punktu NCB var piešķirt atbrīvojumus atsevišķiem vai visiem NTF attiecībā uz pārvērtēšanas korekciju sniegšanu. Šajos gadījumos tomēr tiek sagaidīts, ka NCB sniedz informāciju ciktāl iespējams, jo īpaši gadījumos, kas iesaistītās summas ir būtiskas.

3.

Aprēķinot NTF aktīvu cenas pārvērtēšanas korekciju, ievēro parasto procedūru, kuru piemēro visām MFI. Pasīvu pusē NTF akciju/daļu vērtības pozitīvas pārmaiņas parasti ir tikušas uzskatītas par darījumiem, līdzās noguldījumu procentu maksājumiem (pretēji uzkrājumiem); tas nozīmē, ka pārvērtēšanas aktīvu pusē atbilstošā pretvērtība būs nevis “naudas tirgus fonda akcijas/daļas”, bet “pārējie pasīvi”. Tomēr attiecībā uz gadījumiem, kad NTF akciju/daļu cena samazinās dēļ fonda aktīvu zaudējumiem, to nevar pielīdzināt procentu maksājumiem. Ņemot vērā šo kontekstu, Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 4. daļas 1A tabulā ir ietvertas prasības par NTF akciju/daļu cenu pārvērtēšanas prasībām; NCB tiek lūgtas izmantot šo posteni, lai attiecīgos gadījumos līdzsvarotu cenu pārvērtēšanas aktīvu pusē. Šis iedalījums būtu jāveic tā, lai aptvertu tikai faktisko cenas pārskatīšanas, ko atspoguļo kā pārmaiņas NTF akciju/daļu vērtībā.

3.   Valdības pasīvi (un aktīvi)

Krājumu datus vāc par Valdības noguldījumu pasīviem un aktīviem. Darījumu apkopošanas nolūkā korekciju datus principā arī sniedz saskaņā ar prasībām, kas noteiktas MFI bilances statistikai. Praksē pastāv neliela varbūtība, ka notiks pārmaiņas, kas nav darījumi, t. i., pārmaiņas valūtas maiņas kursa vai tirgus cenas pārmaiņas. Šos datus sniedz kā norādīts II pielikuma 3. daļā.

4.   Ārpusbilances posteņi

Krājumu datus attiecībā uz MFI emitēto parāda vērtspapīru dalījumu pēc turētāja rezidences vietas vāc ar mērķi aprēķināt monetāros kopsavilkumus. Lai atvasinātu darījumus, attiecībā uz šiem ārpusbilances posteņiem aprēķina pārklasificēšanas korekcijas, valūtas maiņas kursa korekcijas un pārvērtēšanas korekcijas. Šos datus sniedz kā norādīts II pielikuma 4. daļā.

4. sadaļa.   Plūsmu korekciju aprēķināšana par ceturkšņa pārskatu sniegšanas prasībām

1.

Procedūra, kā aprēķina ceturkšņa darījumus attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 3. daļas 2. tabulas bilances posteņiem, ir līdzīga tai, ko piemēro, lai atvasinātu mēneša darījumus minētās Regulas I pielikuma 2. daļas 1. tabulas bilances posteņiem. Plūsmu korekcijas aprēķina saskaņā ar šādiem principiem:

a)

Iesniedzot korekciju par 1. tabulu, tā var ietekmēt posteņu dalījumu 2. tabulā. Būtu jānodrošina abu datu kopumu atbilstība, t. i., mēneša korekciju summai ir jāatbilst ceturkšņa korekcijai. Ja ceturkšņa korekcijām ir noteikta robežvērtība vai ceturkšņa korekcijas nevar noteikt pilnībā vai tikpat detalizēti kā mēneša korekciju, korekciju aprēķina tā, lai novērstu neatbilstību ar korekciju, kuru sniedz par mēneša datiem;

b)

attiecībā uz “vērtspapīru cenas pārvērtēšanu” neatbilstības starp mēneša un ceturkšņa datiem var rasties atkarībā no tā, kuru pieeju piemēro, lai veiktu korekcijas. ECB Rokasgrāmatā par MFI bilances statistiku ir sniegtas detalizētas vadlīnijas par procedūru, kura ir piemērojama šādos gadījumos, lai nodrošinātu atbilstību starp mēneša un ceturkšņa korekcijām;

c)

ceturkšņa tabulu korekcijas var būt vajadzīgas pat tad, ja korekcijas netiek sniegtas attiecībā uz 1. tabulu. Tas ir gadījums, kad pārklasificēšana notiek ceturkšņa līmenī, bet nav redzama vairāk apkopotajā mēneša līmenī. Tas uz “pārvērtēšanas korekcijām” var attiekties arī tad, ja mēneša posteņa dažādās sastāvdaļas tiek pārvietotas kur citur. Arī šajos gadījumos nodrošina mēneša un ceturkšņa datu atbilstību.

To pašu principu piemēro, lai iegūtu plūsmu korekcija attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, kurus vāc saskaņā ar II pielikuma 3. un 4. daļas prasībām.

2.

Tas, ciktāl NCB sniedz ceturkšņa statistikas korekcijas, ir atkarīgs no to spējas identificēt vai ar pietiekamu precizitāti aplēst esošo mēneša korekciju detalizētu sektoru/instrumentu klasifikāciju. Informācija attiecībā uz “pārklasificēšana un citas korekcijas” parasti ir pieejama. Jo īpaši NCB parasti ir pietiekami detalizēta informācija, lai viegli pie konkrētiem ceturkšņa posteņiem iedalītu liela apjoma vienreizējas korekcijas (piem., pārklasificēšanu pārskatu sniegšanas kļūdas dēļ). Tāpat arī NCB nerada grūtības tās ceturkšņa korekcijas, kas veiktas pārskata sniedzēju grupas pārmaiņu dēļ. Attiecībā uz “pārvērtēšanas korekcijām” bieži ir grūtāk iegūt datus par norakstīšanām un cenas pārvērtēšanām, jo trūkst pienācīgu dalījumu sākotnējos datu avotos. Tiek sagaidīts, ka “pārvērtēšanas korekcijas” vismaz daļēji balstās uz aplēsēm. Aplēses sniedz kopā ar paskaidrojošajām piezīmēm par izmantotajām metodēm (piem., trūkstošie dalījumi tiek aplēsti saskaņā ar proporcionalitātes principu, izmantojot krājumu datus).

4.   DAĻA

Plūsmu korekcijas – IF statistikas īpašās pazīmes

1. sadaļa.   Ievads

1.

Attiecībā uz IF statistiku NCB sniedz pārvērtēšanas korekcijas, kas aptver pārvērtēšanu cenas un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ un pārklasificēšanas korekcijas visiem posteņiem IF bilancē, saskaņā ar 19. pantā norādīto datu sniegšanas biežumu. Šajā procesā NCB var rasties nepieciešamība aprēķināt un/vai aplēst korekcijas dažiem dalījumiem, kurus IF nesniedz, jo Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2007/3) I pielikuma 1073. daļas 38. tabulā tie nav uzskatīti par obligātajām prasībām.

2.

Uz plūsmu korekcijām attiecas tie paši dubultā ieraksta grāmatvedības sistēmas principi, kas attiecas uz krājumiem. Visos gadījumos korekcijām ir atbilstošā pretvērtība, kas daudzos gadījumos, iespējams, ir “emitētās IF akcijas/daļas” vai “pārējie pasīvi”, atkarībā no operācijas vai vietējiem grāmatvedības noteikumiem.

3.

Principā, attiecībā uz noguldījumu/kredītu un vērtspapīru darījumu vērtībām tiek dotas šādas norādes. Noguldījumu/kredītu un vērtspapīru darījumu vērtība neietver komisijas maksu utt. Noguldījumu/kredītu un vērtspapīru darījumu vērtība neietver saņemamos/maksājamos uzkrātos procentus, kas vēl nav saņemti vai samaksāti. Par noguldījumiem/kredītiem uzkrātos procentus grāmato, attiecīgi, “pārējos aktīvos” vai “pārējos pasīvos”.

Par turētajiem un emitētajiem vērtspapīriem uzkrātos procentus iekļauj vērtspapīru krājumu datos un darījumu vērtībā.

2. sadaļa.   Pārvērtēšanas korekcijas

1.

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) ir pieļauts elastīgums attiecībā uz datu veidu, kas vajadzīgs, lai aprēķinātu aktīvu un pasīvu cenu pārvērtēšanas korekcijas, un veidu, kādā šie dati tiek vākti un apkopoti. Lēmums par izmantojamo metodi ir NCB ziņā.

2.

Pastāv šādas divas iespējas, lai atvasinātu vērtspapīru pārvērtēšanas korekcijas, kas savāktas par katru vērtspapīru:

IF sniedz informāciju, novērtējot katru vērtspapīru, kas ļauj NCB iegūt pārvērtēšanas korekcijas: IF sniedz NCB informāciju, kas tiek prasīta Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) I pielikuma 3. daļas 2. tabulas 1., 2. un 4. punktā par katru vērtspapīru. Šī informācija NCB ļauj iegūt precīzu informāciju par “pārvērtēšanas korekcijām”, kuras jāsniedz Eiropas Centrālajai bankai. Ja tiek izmantota šī iespēja, NCB “pārvērtēšanas korekcijas” iegūst saskaņā ar kopējo Eurosistēmas metodi, t. i., “plūsmu atvasināšanas metodi”, kas aprakstīta Regulai pievienotajā IF rokasgrāmatā,

IF, novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi, par darījumiem sniedz datus tieši NCB: IF, novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi, sniedz apkopoto summu datus par vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, kas notikusi atsauces periodā kā tas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) I pielikuma 3. daļas 1. un 2. tabulā. NCB aprēķina “pārvērtēšanas korekcijas” no periodu beigu krājumu starpības atskaitot darījumus, un iesniedz pārvērtēšanas korekcijas ECB saskaņā ar šo pamatnostādni.

3.

Attiecībā uz aktīviem un pasīviem, kas nav vērtspapīri, vai attiecas uz tiem vērtspapīriem, kurus nevāc par katru vērtspapīru atsevišķi, pārvērtēšanas korekciju iegūšanai iespējamas šādas iespējas:

IF sniedz kopsavilkuma korekcijas: IF sniedz katram postenim piemērojamās korekcijas, kas atspoguļo vērtēšanas pārmaiņas cenas un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ (10). NCB, kas izvēlas šo metodi, IF sniegtās korekcijas apkopo, lai datus varētu iesniegt ECB.

IF sniedz kopsavilkuma darījumus: IF apkopu darījumus mēneša laikā un datus par pirkšanas un pārdošanas vērtību nosūta NCB. NCB, kas saņem darījumu datus, “pārvērtēšanas korekcijas” aprēķina kā atlikumu no krājumu un darījumu starpības un saskaņā ar šo pamatnostādni “pārvērtēšanas korekciju” iesniedz ECB.

5.   DAĻA

Plūsmu korekcijas – FIS statistikas īpašās pazīmes

1. sadaļa.   Ievads

Saistībā ar FIS statistiku NCB sniedz informāciju par darījumiem attiecībā uz visiem FIS bilances posteņiem saskaņā ar 20. pantu. FIS pārskatu sniedzēji sniedz datus par darījumiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) II pielikuma 3. daļā tieši attiecīgajai NCB vai, alternatīvi, pārskatu sniedzēji var pēc tam, kad panākta vienošanās ar NCB, sniegt pārvērtēšanas korekcijas un citas apjoma izmaiņas, kuras ļauj NCB atvasināt darījumus atbilstoši šajā pielikumā noteiktajiem principiem.

2. sadaļa.   Norakstīšana/samazināšana

1.

NCB sniedz ECB datus par vērtspapīrotu kredītu norakstīšanu/samazināšanu saskaņā ar 20. pantu. Iekļauj arī norakstīšanu/samazināšanu, kuru konstatē, kredītu pārdodot vai pārvedot trešai personai, ja ir iespējams identificēt.

2.

Tā vietā, lai sniegtu datus par norakstīšanu/samazināšanu, pārskatu sniedzēji var, vienojoties ar attiecīgo NCB, sniegt citu informāciju, kas ļauj NCB atvasināt prasītos datus par norakstīšanu/samazināšanu.


(1)  Tas atbilst EKS 2010 un citiem starptautiskajiem statistikas standartiem.

(2)  Tomēr attiecībā uz IF statistiku Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) tiek prasīta atsevišķa pārskatu sniegšana par IF akciju/daļu jaunu emisiju un dzēšanu pārskata mēnesī.

(3)  Jēdziena “citas pārmaiņas” definīcija un klasifikācija pamatā atbilst EKS 2010. “Pārklasificēšana un citas korekcijas” aptuveni atbilst “aktīvu un saistību apjoma citas pārmaiņas” (K.1-K.6, skatīt 6.03.–25. punktu), savukārt “pārvērtēšanas” var pārvest uz “nominālie turēšanas guvumi un zaudējumi” (K.7, skatīt 6.26.–64. punktu). BP statistikā svarīga atkāpe attiecas uz to, ka “kredītu norakstīšana” ir iekļauta pie “pārvērtēšanas” (un jo īpaši kā tādas pārvērtēšanas, kuras veiktas cenu pārmaiņu dēļ), savukārt EKS 2010 tās kopumā tiek uzskatītas kā “citur neklasificētas citas apjoma pārmaiņas” (6.14. punkts), izņemot kredītu pārdošanas gadījumā realizētos zaudējumus; šie zaudējumi, kurus veido starpība starp darījuma cenu un kredītu bilances vērtību, būtu grāmatojami kā pārvērtēšana (6.58. punkts). “Kredītu norakstīšana” iekļaušana pie “pārvērtēšanas” atšķiras arī no starptautisko ieguldījumu pozīcijas (s.i.p.) noteikumiem. S.i.p. to uzskata par “citas korekcijas” un nevis par “cenas vai valūtas maiņas kursa pārmaiņas”. IF statistikai kredītu “norakstīšana/samazināšana” netiek prasīta.

(4)  Korekcijas, kas atbilst ECB pašas bilancei, ziņo ECB Vispārējās administrācijas direktorāts.

(5)  Šo kritēriju piemēro robežgadījumos. Piemēram, ja izveido jaunu banku, kas pārņem operācijas, kuras pirms tam veica pārstāvniecība nerezidentes bankas vārdā, rada darījumu plūsmu, kas netiek izslēgta no statistiskās plūsmas.

(6)  Skatīt ECB 1998. gada 8. jūlija paziņojumu presei “Vienotu tirgus standartu izveidošana”, kas pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(7)  Regulējums attiecībā uz uzkrātajiem procentiem MFI bilances statistikā atšķiras no EKS 2010, kurā ir noteikts, ka “procentus ieraksta kā kreditoram laika gaitā par atlikušo pamatsummu pastāvīgi uzkrājošos procentus” un, konkrēti, kā darījumu finanšu instrumentā, uz ko tas attiecas, kas sakrīt ar procentu ienākuma darījumu nefinanšu kontos (5.43. punkts). Maksājumu bilancē un s.i.p. uzkrājumus grāmata attiecīgā instrumenta kategorijā.

(8)  Tie ir kredīti, attiecībā uz kuriem ir nokavēts atmaksas termiņš, vai kuri citu iemeslu dēļ ir identificēti kā tādi, kuri ir pilnīgi vai daļēji zaudējuši vērtību, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantā noteikto saistību neizpildes definīciju.

(9)  MFI apkalpoto kredītu norakstīšanas/samazināšanas var notikt, jo šie kredīti vēl joprojām jāgrāmato bilancē – vai nu MFI individuālajos kontos vai grupu līmenī –, un no tiem iegūst nacionālajā centrālajām bankām paziņotos apkalpošanas datus. Tās var notikt arī tad, ja apkalpotājam ir jāpaziņo samazināts pamatparāda atlikums par vērtību zaudējušajiem kredītiem, lai ievērotu ieguldītāju līgumu noteikumus.

(10)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) III pielikumu NCB no IF vai nu vāc datus par pārvērtēšanām cenas un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ, vai arī NCB no IF vāc tikai datus par pārvērtēšanām cenas dēļ un datus, kas aptver vismaz valūtu iedalījumu Lielbritānijas sterliņu mārciņās, ASV dolāros, Japānas jenās un Šveices frankos, lai iegūtu pārvērtēšanas valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ.


V PIELIKUMS

INSTITUCIONĀLO VIENĪBU SARAKSTS STATISTIKAS NOLŪKIEM

1.   DAĻA

Iestāžu un filiāļu datubāzes reģistra (RIAD) raksturlielumu saraksta apzīmēšana, izmantojot statistikas nolūkos uzturētus konkrētus datu kopumus

Raksturlieluma nosaukums (1)

Nozīmīgs šāda saraksta kontekstā

MFI

IF

FIS

PSRI (2)

Tips

Atjauninājuma biežums

Tips

Atjauninājuma biežums

Tips

Atjauninājuma biežums

Tips

Atjauninājuma biežums

‘Non-industry’ IDs

 

 

 

 

 

 

 

 

RIAD code

M

d

M

q

M

q

M

a

Nationals business register

E

d

E

q

E

q

O

a

EGR code

E

d

 

 

E

q

 

 

LEI (atkarībā no pieejamības)

M

d

M

q

M

q

M

a

‘Industry’ IDs

 

 

 

 

 

 

 

 

BIC

E

d

 

 

 

 

 

 

ISINs

E

d

M

q

M

q

 

 

Name

M

d

M

q

M

q

M

a

Country of residence

M

d

M

q

M

q

M

a

Address

M

d

M

q

M

q

M

a

Area code

M

d

M

q

M

q

M

a

Legal form

E

d

E

q

E

q

E

a

Flag Listed

M

d

M

q

M

q

O

a

Flag Supervised

M

d

M

q

M

q

M

a

Reporting requirements

E

d

E

q

E

q

E

a

Type of licence

M

d

M

q

M

q

O

a

Capital variability

 

 

M

q

 

 

 

 

UCITS compliance

 

 

M

q

 

 

 

 

Legal set-up

 

 

M

q

 

 

 

 

Flag Sub-fund

 

 

M

q

 

 

 

 

Nature of securitisation

 

 

 

 

M

q

 

 

Flag E-money issuer - licence

 

 

 

 

 

 

M

a

Flag E-money issuer - business

 

 

 

 

 

 

M

a

Flag Payment service provider -licence

 

 

 

 

 

 

M

a

Flag Payment service provider - business

 

 

 

 

 

 

M

a

Flag Payment system operator

 

 

 

 

 

 

M

a

Comment

O

d

O

q

O

q

O

a

NACE code

M

d

M

q

M

q

E

a

Total employment

E

a

O

a

E

a

O

a

Total solo balance sheet (ECB Regulation)

M

a

E

a

E

a

 

 

Net assets, net asset value

E

a

M

a

 

 

 

 

ESA 2010

M

d

M

q

M

q

M

a

Sub-sector type

M

d

M

q

M

q

M

a

Birth date

O

d

O

q

O

q

O

a

Closure date

M

d

M

q

M

q

M

a

Flag Activity status

M

d

M

q

M

q

M

a

Obligātie atsauces dati (1), kas tiek prasīti par

Originator of FVC

 

 

 

 

M

q

 

 

Management company

 

 

M

q

M

q

 

 

Headquarter of branch

M

d

 

 

 

 

 

 

M (obligāti), E (tiek aicināts), O (izvēles), neaizpildīts (neattiecas)

Biežums: a (gada), q (ceturkšņa), m (mēneša), d (dienas/tikko rodas pārmaiņas).

Laicīgums: attiecībā uz gada datiem (ja vien nav norādīts citur) – viens mēnesis pēc atsauces datuma.

2.   DAĻA

Organizatorisko vienību savstarpējo attiecību veidi

 

Veids

Atjauninājuma biežums

1.

Organizatoriskās attiecības uzņēmumā

 

 

Juridiskas(-o) vienības(-u) un uzņēmuma savstarpējās attiecības

O

2.

Attiecības uzņēmuma grupā

Kontroles attiecības

E (3)

q

Īpašumtiesību attiecības

E (3)

q

3.

Citas attiecības

Saikne starp “iniciatoru” un tā FIS

M

q

Saikne starp “pārvaldes sabiedrību” un tās FIS/IF

M

q

Saikne starp “nerezidenta filiāli” un tās “galveno biroju”

M

d

Saikne starp “apakšfondu” un “virsfondu”

M

q

 

Pārņemšanas/sadalīšanas gadījumā – sasaiste ar priekšgājēju/pārņēmēju

M

d/q

3.   DAĻA

Definīcijas un pārskatu sniegšanas instrukciju precizējumi

RIAD code

Unikālais identifikācijas kods katrai organizatoriskajai vienībai RIAD sastāv no divām daļām – “host” un “id”.

Šo divu daļu vērtības kopā nodrošina to, ka šī primārā atslēga ir unikāla:

divu ciparu valsts ISO-3166 valstu kodi,

brīva virkne.

[obligātais postenis, izveidojot RIAD struktūru]

Alias identifiers

Neizsmeļošs saraksts, kurā iekļauts identifikācijas kodu kopums, kur kodus veido identifikatori, kuri var būt kopīgi ar kādu (daļēju) nozares standartu, vai var arī nebūt kopīgi ar to. Tā kā tas var ietvert tīrus “valsts” kodus, viss saraksts nav obligāts visām datus sniedzošajām iestādēm. Kā piemēri minami uzņēmējdarbības valsts reģistra kodi, Eurogrupas reģistra kods, juridiskās personas identifikators (ja pieejams) un BIC kods.

Lai identifikators būtu izmantojams NCB un RIAD datu apmaiņā, tas ir jāreģistrē speciālā sistēmas kodu sarakstā.

ISIN

“Starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs” kā noteikts ISO 6166 ISIN kods RIAD ir konstatējams divos veidos:

IF un FIS gadījumā pārskatu sniegšanas prasībās ir ietverts pienākums sniegt datus par (visiem) nenomaksātajiem (neatgūtajiem) vērtspapīriem, kurus emitējusi finanšu sabiedrība,

tā kā ar katru sabiedrības emitētu vērtspapīru unikālā veidā tiek identificēta struktūra, jebkurš atsevišķs emitētu (un iespējams) kotētu akciju vai citu nenomaksātu parāda vērtspapīru ISIN kods var tik izmantots, lai identificētu attiecīgo organizatorisko vienību.

 

Name

Pilns reģistrācijas nosaukums, t. sk. uzņēmuma apzīmējums (piemēram, Plc, Ltd, SpA, AG utt.).

Country of residence

Inkorporācijas vai reģistrācijas valsts

[obligātais postenis, izveidojot struktūru RIAD]

Address

Ziņas par organizatoriskas vienības atrašanās vietu; gadījumos, kad tas iespējams – veidotu no četrām daļām:

City

Atrašanās vietas pilsēta,

Address

ielas nosaukums un ēkas numurs,

Postal code

pasta indekss, izmantojot pasta apzīmējumu valsts sistēmu,

Postal box

pasta abonenta kastītes numurs, izmantojot pasta apzīmējumu valsts sistēmu.

Area code

Ģeogrāfisks iedalījums, kas tiek lūgts statistikas nolūkos.

Legal form

Piemērojamo juridisko formu domēns tiek veidots atbilstoši atsevišķiem valsts kodu sarakstiem, kurus ir nepieciešams reģistrēt RIAD pirms tos jebkura datus sniedzoša NCB var izmantot datu pārraidīšanā.

Flag Listed (4)

Atzīme, kas norāda, vai organizatoriska vienība ir kotēta kādā biržā (iekšzemes vai ārvalstu), vai arī tās fondus tirgo ar biržas starpniecību; to var izmantot pretēji, lai norādītu, ka struktūra vairs netiek kotēta.

Flag Supervised (4)

Atzīme, ar ko norāda, vai uz struktūru attiecas uzraudzības režīms, kas ir uzticēts valsts un/vai pārvalstiskām iestādēm.

Reporting requirements

Neizsmeļošs kodu saraksts, kuru var izmantot, lai centrālā repositorijā ierakstītu uz struktūrām attiecināmos valsts un/vai pārvalstiskus pārskatu sniegšanas pienākumus; uz vienu struktūru var attiekties vairākas prasības.

Piemērojamo atsevišķo valsts kodu sarakstu domēnu ir nepieciešams reģistrēt RIAD pirms tos jebkura datus sniedzoša NCB var izmantot datu pārraidīšanā.

Type of licence

Raksturlielums, ar kuru norāda, vai struktūrai ir (speciāla) licence, kuru ir apliecinājusi valsts un/vai pārvalstiska iestāde.

Detalizētus valsts kodu sarakstus var reģistrēt RIAD, lai dotu iespēju identificēt speciālus licenču režīmus/sistēmas.

 

Capital variability

Ar šo raksturlielumu tiek norādīti jebkuri ierobežojumi, kuri attiecas uz to akciju skaitu, kurus fonds var emitēt, piemēram, kļūstot par “atklātu” vai “slēgtu” fondu.

UCITS compliance

Atzīme, ar kuru nosaka, vai fonds ir atbilstošs UCITS.

Legal set-up

Ar šo mainīgo lielumu norāda to, kāda var būt IF juridiskā forma.

Sub-fund

Ar šo mainīgo lielumu norāda to, vai IF ir uzskatāms par apakšfondu.

Nature of securitisation

Ar šo mainīgo lielumu norāda FIS veikto vērtspapīrošanas veidu.

Flag E-money issuer - licence (4)

Atzīme norāda, vai struktūrai ir speciāla “elektroniskās naudas emitenta” licence (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK (1) 2. pantu).

Flag E-money issuer - business (4)

Atzīme norāda, vai struktūra faktiski veic elektroniskās naudas emitenta darījumdarbību.

Flag Payment service provider - licence (4)

Atzīme norāda, vai struktūrai ir speciāla maksājumu pakalpojumu sniedzēja licence (saskaņā ar Direktīvas 2009/64/EK 4. pantu).

Flag Payment service provider - business (4)

Atzīme norāda, vai struktūra faktiski veic maksājumu pakalpojumu sniedzēja darījumdarbību.

Flag Payment system operator (4)

Atzīme norāda, vai struktūra ir “maksājumu sistēmas operators” atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) 1. pantam.

Comment

Teksta brīva redakcija.

 

NACE

Galvenā darbība saskaņā ar NACE 2. red. (4 ciparu klase).

Total employment

Darbinieku skaits, kuru, ja iespējams, mēra, izmantojot “pilna laika ekvivalentu” (FTE).

Total solo balance sheet (ECB Regulation)

Kopējā bilances summa atbilstoši attiecīgajai BP/IF/FIS Regulai (euro)

Net assets, NAV

Attiecībā uz IF - akciju/daļu vērtība (NAV); attiecībā uz kredītiestādēm tos nosaka aptuveni ar “kapitāls un rezerves” (euro).

ESA 2010

EKS 2010 institucionālais sektors (4 skaitļu kods); var ietvert klasifikāciju attiecībā uz publisku/valsts/privātu/ārvalstu kontroli

Sub-sector type

EKS 2010 klasifikācijas izvēršana, ļaujot identificēt standartizētā valsts kontu sadalījuma apakškategorijas.

 

Birth date

Juridiskas vienības inkorporācijas datums vai institucionālas vienības reģistrēšanas datums; ja šo informāciju nevar iegūt (pielietojot saprātīgas pūles), to ir nepieciešams aptuveni noteikt.

[obligātais postenis, izveidojot struktūru RIAD; to var aptuveni noteikt]

Closure date

Datums, kurā struktūras reģistrācija tiek atcelta. Visas struktūras saglabājas RIAD pat pēc to slēgšanas datuma.

ad existence

Atbildes uz jautājumiem saistībā ar to, vai atsevišķa vienība “pastāv” (vai “nepastāv”) konkrētā brīdī, var atvasināt no slēgšanas datuma.

Activity status (4)

Apzīmējums norāda, vai vienība ir “aktīva”, “neaktīva” vai “notiek likvidācija”; šis raksturlielums papildina informāciju saistībā ar to, vai struktūra (joprojām) pastāv.

ad liquidation

Vērtības “notiek likvidācija” (skatīt “aktivitātes statuss”) derīguma sākuma datums norāda uz datumu, kurā sācies likvidācijas process.

ad absorption

RIAD sistēmā tādas korporatīvas darbības kā apvienošanās un sadalīšanās atzīmē, reģistrējot attiecīgos svītrojumus, grozījumus vai jaunizveidojumus un ar to saistītās attiecības ar priekšgājēju/pārņēmēju.

 

Relationship between legal unit(s) and enterprise

Dod iespēju ierakstīt attiecības starp juridisku vienību un tās vadītu uzņēmumu, atspoguļojot jēdzienu, ka uzņēmums var attiekties vai nu uz vienu, vai vairākām juridiskām vienībām.

Control relationship

Juridisko vienību saikne, balstoties uz jēdzienu “kontrole”, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (2) (> 50 % īpašumtiesību pārsvara noteikums).

Ownership relationship

Juridisko vienību saikne, pamatojoties uz “pašu kapitāla”, “balsstiesību” u. c. procentiem, ko izsaka, piemēram, kā > 10 %, kā tas noteikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas FDI robežvērtībā.

Link between a ‘sub-fund’ and an ‘umbrella fund’

Dod iespēju ierakstīt attiecīgas attiecības tajos gadījumos, kad virsfonds savus aktīvus sadala dažādos apakšfondos tā, ka katra apakšfonda akcijas/daļas patstāvīgi nodrošina dažādi aktīvi (skatīt Regulu (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38).

 

Management company

Apraksts par fonda vai vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības pārvaldības sabiedrību, kas ir reģistrēta - nosaukums, rezidence, institucionālā sektora kods un RIAD kods (attiecībā uz Savienībā rezidējošām vienībām).

Nepieciešams sasaistīt ar jebkuru saistītu IF vai FIS, kuru struktūra pārvalda.

Headquarter

Apraksts par reģistrētu (konkrētu) galveno biroju filiālei, kura darbojas Savienības dalībvalstī - nosaukums, rezidence, institucionālā sektora kods un RIAD kods (attiecībā uz Savienībā rezidējošām vienībām).

Nepieciešams sasaistīt ar attiecīgo filiāli, kas izveidota Savienības valstī.

Originator

Apraksts attiecas uz reģistrētu sabiedrību, kas ir izveidojusi FIS ar mērķi veikt vērtspapīrošanu, un kura aktīvu vai aktīvu kopumu, un/vai aktīvu vai aktīvu kopuma kredītrisku ir pārvedusi uz vērtspapīrošanas struktūru - nosaukums, rezidence, institucionālā sektora kods un RIAD kods (attiecībā uz Savienībā rezidējošām vienībām).

Nepieciešams sasaistīt ar attiecīgo FIS, kuru struktūra ir izveidojusi.

4.   DAĻA

Datu nosūtīšana

NCB ar RIAD starpniecību var sniegt atsauces datus (to atjauninājumus) tiešsaistes vai pakešapstrādes režīmā, atbilstoši vienam no formātiem, kas norādīts dokumentā “RIAD datu apmaiņas sistēmas apmaiņas specifikācija” (“Exchange Specification for the RIAD Data Exchange System”). Jaunu struktūru ievietošana RIAD (kā arī ārkārtas dzēšana no datubāzes) arī ir iespējama tiešsaistes vai pakešapstrādes režīmā.

Attiecībā uz atsauces datu pārvaldību RIAD izmanto pasīvu pieeju, kas nozīmē, ka jebkuras izmaiņas atsevišķas struktūras atsauces datos var piemērot konkrētiem (atsevišķiem) raksturlielumiem. Izņemot gadījumus, kad ir pieļautas formālas kļūdas, neviena RIAD reģistrēta vienība netiek dzēsta; tās pastāvēšanu nosaka izveidošanas vai slēgšanas datums. Atsevišķu raksturlielumu grozījumus iestrādā, veicot konkrētu vērtību (darbības diapazona) izmaiņas.


(1)  Attiecībā uz papildu aprakstu un metadatiem skatīt 3. daļu.

(2)  PSRI – maksājumu statistikai atbilstošās iestādes; lūdzam ievērot, ka PSRI saraksts var pārklāties ar MFI sarakstu.

(3)  tikai attiecībā uz dalījumu “lielas banku grupas”, kuru galvenie biroji ir euro zonā (skatīt 12. pantu)

(4)  Attiecībā uz vienkāršiem apzīmējumiem sākotnēji nav nepieciešams sniegt speciālu darbības diapazonu.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu, (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 26.6.2013, 19. lpp.).


VI PIELIKUMS

RETROSPEKTĪVO DATU SNIEGŠANAS PRASĪBAS

1.   EKS 2010 prasības – ceturkšņa retrospektīvie dati vai aplēses, lai veidotu monetāro un finanšu statistiku (krājumu un plūsmu  (1) dati)

1. tabula.

Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) noteiktās prasības

Nepieciešamie dati

1.

Izsniegtie kredīti:

a)

MFI apakšsektoriem

b)

valdībai un FIS ar termiņa dalījumu

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

(augsta prioritāte)

2.

Akciju un pārējā kapitāla dalījums:

a)

attiecībā uz MFI kopā, ne-MFI kopā un pārējiem pasaules emitentiem kopā, “akcijas un pārējais kapitāls” dala: “kotētas akcijas”, “nekotētas akcijas” un “pārējais kapitāls”

b)

attiecībā uz tādiem ne-MFI apakšsektoriem kā citi finanšu starpnieki (CFS), apdrošināšanas sabiedrības (AS), pensiju fondi (PF) un ne-finanšu sabiedrības (NFS), “akcijas un pārējais kapitāls” dala: “kotētas akcijas”, “nekotētas akcijas” un “pārējais kapitāls”

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

(augsta prioritāte)

3.

No MFI apakšsektoriem saņemtu noguldījumu dalījumi – kopējie noguldījumu dati pa (jauniem) ne-MFI darījumu partneru (apakš) sektoriem un noguldījumiem uz nakti centrālajai valdībai, lai iegūtu labāku pārskatu par visiem ne-MFI apakšsektoriem

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

(īpaši augsta prioritāte)

4.

Atvasināto finanšu instrumentu dalījums – pa sektoriem (MFI/ne-MFI) un ģeogrāfiskiem apgabaliem (iekšzeme/pārējās euro zonas dalībvalstis/pārējā pasaule)

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

(zema prioritāte)

5.

CFS sektors – IF atsevišķa identifikācija

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

(augsta prioritāte)

6.

Jauns CFS sektors – apvienotie apakšsektori S.125.–S.127. un NFS kontrolakciju sabiedrības

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

(īpaši augsta prioritāte)

7.

Pašreizējā ASPF sektora sadalīšana AS sektorā un PF sektorā

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

(augsta prioritāte)


2. tabula.

Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) noteiktās prasības

Nepieciešamie dati

1.

EKS 2010 sektori – ieguldījumu fonda sektora atsevišķa identifikācija

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

(augsta prioritāte)

2.

EKS 2010 sektori – jaunu CFS sektoru apvienošana

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

(īpaši augsta prioritāte)


3. tabula.

Regulā (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) noteiktās prasības

Nepieciešamie dati

1.

Vērtspapīrotie kredīti – sektoru dalījumi

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

(zema prioritāte)

2.   Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz visām jaunajām augstas prioritātes pazīmēm, kuras no 2014. gada jūnija ir pieņemtas Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33)

4. tabula.

Regulā (ECB/2013/33) noteiktās prasības

Nepieciešamie dati

1.

Mēneša izsniegtie kredīti:

a)

MFI apakšsektoriem

b)

valdībai un FIS ar termiņa dalījumu

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

2.

Mēneša dati par kredītu pārdošanu un vērtspapīrošanu

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

3.

Mēneša dati par noguldījumu dalījumiem:

a)

saņemti no MFI apakšsektoriem

b)

kopējie noguldījumi dati pa (jauniem) ne-MFI darījumu partneru (apakš) sektoriem un noguldījumiem uz nakti centrālajai valdībai

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

4.

Kopējie uzkrātie ceturkšņa procenti par bilances instrumentu, kredītiem, parāda vērtspapīriem turējumā, izsniegtajiem noguldījumiem un emitētajiem vērtspapīriem

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

5.

Mēneša dati par CFS sektoru – IF atsevišķa identificēšana

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

6.

Mēneša dati par jauno CFS sektoru - apvienotie apakšsektori S.125.–S.127., t. sk. NFS kontrolakciju sabiedrības

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

7.

Mēneša dati par pašreizējā ASPF sektora sadalīšanu AS un PF sektorā.

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

8.

Mēneša dati par kredītlīnijām, ko iedala pēc darījuma partneru sektora

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

9.

Mēneša dati par starpgrupu pozīcijām

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz krājumu un plūsmu datiem

3.   Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz šādām jaunām augstas prioritātes pazīmēm, kuras no 2014. gada jūnija ir pieņemtas Regulā (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) un šajā pamatnostādnē

5. tabula.

Regulā (ECB/2013/34) un šajā pamatnostādnē noteiktās prasības

Nepieciešamie dati

1.

Mēneša dati par jauniem dalījumiem pēc atlikušā termiņa un procentu likmju maiņas attiecībā uz MFI procentu likmēm (MPL) par nenomaksātajām summām

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz procentu likmēm

2.

Mēneša dati par jauniem dalījumiem pēc pārskatītiem kredītiem attiecībā uz MPL

Retrospektīvie dati vai aplēses attiecībā uz procentu likmēm un apjomiem


(1)  Zemāka prioritāte ir piešķirta papildu centieniem aprēķināt plūsmu korekcijas EKS 2010 retrospektīvajiem datiem attiecībā uz periodiem pirms 2014. gada 2. ceturkšņa, jo īpaši tajos gadījumos, kad Monetārās un finanšu statistikas jautājumu darba grupa faktu izpētes rezultātā noskaidroja, ka jebkurām aplēsēm būtu vai nu zema kvalitāte vai arī tās rastos no atšķirībām krājumos.


VĀRDNĪCA

Akcijas (shares) (kotētas un nekotētas) ietver visus finanšu aktīvus, kas atspoguļo īpašumtiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šie finanšu aktīvi parasti dod tiesības to turētājiem uz daļu no sabiedrību vai kvazisabiedrību peļņas un daļu no to pārpalikušajiem neto aktīviem likvidācijas gadījumā.

Akcijas un cits pašu kapitāls, izņemot ieguldījumu fondu akcijas (shares and other equity, excluding investment fund shares) attiecas uz vērtspapīru turējumiem, kas apzīmē īpašumtiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šie vērtspapīri parasti dod tiesības to turētājiem uz daļu no sabiedrību vai kvazisabiedrību peļņas un daļu no pašu līdzekļiem likvidācijas gadījumā.

Apakšfondi (sub-funds) norāda vienības atsevišķu klasi vai apzīmējumu fonda ietvaros, kas iegulda atsevišķā ieguldījumu grupā vai portfelī. Jēdziens “apakšfonds” ir arī zināms kā jēdziens “nodalījums”. Katrs apakšfonds ir autonoms un specializēts nodibinājums. Specializācija var būt saistīta ar kādu konkrētu finanšu instrumentu vai noteiktu tirgu.

Apdrošināšanas sabiedrības (insurance corporations) ir finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību risku apvienošanas rezultātā galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā (EKS 2010, 2.100.–2.104. punkts).

Atvasinātie finanšu instrumenti (financial derivatives) ir finanšu instrumenti, kas saistīti ar konkrētu finanšu instrumentu vai rādītāju, vai preci, ar to palīdzību konkrētus finanšu riskus var patstāvīgi tirgot finanšu tirgos.

Atvērti ieguldījumu fondi (open-end investment funds) ir ieguldījumu fondi, kuru apliecības vai daļas pēc to turētāju lūguma tiek atpirktas vai atgūtas tiešā vai netiešā veidā no uzņēmuma aktīviem.

Ārkārtas pārskatīšana (exceptional revision) ir to datu pārskatīšana, kas attiecas uz periodiem pirms iepriekšējā pārskata perioda.

Birojs (office) ir darbības veikšanas vieta, kas ir juridiski atkarīga daļa no a) kredītiestādes vai ne-EEZ bankas; b) centrālās bankas vai c) citas iestādes, kura sniedz maksājumu pakalpojumus ne-MFI, un kas tieši veic dažus no kredītiestāžu darbībai raksturīgajiem darījumiem vai veic tos visus.

Biržas sarakstā iekļautas akcijas, sauktas arī par kotētām akcijām, izņemot ieguldījumu fondu akcijas/daļas (listed shares, also referred to as quoted shares, excluding investment fund’s shares/units) ir biržas sarakstā iekļauti kapitāla vērtspapīri. Šāda birža var būt atzīta fondu birža vai ikviens cits sekundārā tirgus veids. Biržas sarakstā iekļautas akcijas dēvē arī par kotētām akcijām. Ja biržas sarakstā iekļautām akcijām ir kotētas cenas, tad pašreizējās tirgus cenas parasti ir pieejamas.

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas, izņemot investīciju fondu akcijas (unlisted shares, excluding investment fund shares) ir kapitāla vērtspapīri, kas nav iekļauti biržas sarakstā.

Biržā tirgots fonds (exchange traded funds (ETFs)) ir definēts saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) Pamatnostādni par ETF (EVTI/2012/832). EVTI definē pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma (PVKIU) ETF kā PVKIU kura vismaz viena daļa vai akciju kategorija tiek tirgota visu dienu vismaz vienā tirdzniecības vietā un ar vismaz vienu tirgus uzturētāju, kurš veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā daļu vai akciju biržas vērtība tirdzniecības vietā ievērojami neatšķiras no tā neto aktīvu vērtības un – ja tāda ir – no tā indikatīvās neto aktīvu vērtības Šīs pamatnostādnes izpratnē šeit būtu iekļaujami tie kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuri nav PVKIU, bet kuri atbilst EVTI noteiktajai ETF definīcijai.

Centrālā banka ir finanšu sabiedrība un kvazisabiedrība, kuras galvenā darbība ir valūtas emisija, valūtas iekšējās un ārējās vērtības saglabāšana un visu vai daļas valsts starptautisko rezervju glabāšana.

Centrālā valdība (central government) ietver valsts un citu centrālo aģentūru administratīvajiem departamentiem, kuru kompetencē ir visa ekonomikas zona, izņemot sociālās apdrošināšanas fondu administrēšanu (EKS 2010, 2.114 punkts).

Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (CFS) (other financial intermediaries (OFIs)) ir finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas ir galvenokārt iesaistītas finanšu starpniecībā, uzņemoties saistības veidos, kas nav valūta, noguldījumi (vai tuviem noguldījumi aizstājējiem) ieguldījumu fondu akcijas/daļas, vai saistībā ar institucionālo vienību apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām (EKS 2010, 2.86.–2.95. punkts).

Čeks (cheque) ir rakstisks vienas puses (izrakstītāja) rīkojums citai (izpildītājam, parasti kredītiestādei), ar ko izpildītājam liek samaksāt norādīto summu izrakstītājam vai izrakstītāja norādītai trešajai personai.

Dalībnieks (participant) ir iestāde, ko identificējusi/atzinusi pārvedumu sistēma un kam atļauts nosūtīt un kas var saņemt pārveduma rīkojumus tieši vai netieši uz/no sistēmas.

Dalītās akciju emisijas (split share issues) ir akciju emisijas, kurās sabiedrība vai kvazisabiedrība akciju skaitu palielina, izmantojot koeficientu vai reizinātāju.

Darbības nozare (branch of activity) ir saimnieciskā darbība, kas iekļauta saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā Eiropas Savienībā – NACE 2. red. (1)

Depozīti ar noteiktu termiņu (deposits with agreed maturity) ir netirgojami noguldījumi, ko nevar konvertēt naudā pirms iepriekš noteikta termiņa vai ko var konvertēt naudā pirms iepriekš noteikta termiņa, turētājam samaksājot soda naudu. Finanšu produkti, kuru termiņu saskaņā ar noteikumiem var turpināt pagarināt, jāklasificē atbilstīgi vistuvākajam termiņam. Kaut arī var būt iespēja termiņnoguldījumus izņemt agrāk, iepriekš par to paziņojot, vai arī tos var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot soda naudu, klasifikācijā šīs iespējas neuzskata par būtiskām.

Elektroniskā nauda (electronic money) ir elektroniskas, tostarp magnētiskas, ierīces atmiņā uzglabāta monetāra vērtība prasījuma veidā pret emitentu, kuru emitē, saņemot naudas līdzekļus, lai veiktu maksājuma darījumu, kā noteikts Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 5. punktā, un kuru pieņem fiziska vai juridiska persona, kas nav elektroniskās naudas emitents.

Elektroniskās naudas iestāde (electronic money institution) ir juridiska persona, kurai piešķirta atļauja emitēt elektronisko naudu, kā noteikts Direktīvas 2009/110/EK 2. pantā.

Emisijas valūta (currency of issue) – ar šo jēdzienu saprot vērtspapīra nomināla valūtu.

Emitenta rezidence (residency of issuer) – emitējoša vienība ir kādas pārskatu sniedzošās valsts rezidentvienība, ja tai pārskatu sniedzošās valsts ekonomiskajā teritorijā ir ekonomisko interešu centrs – tas ir, ja tā ilgstošā laikposmā (gadu vai ilgāk) veic ekonomisko darbību šajā ekonomiskajā teritorijā.

Euro banknotes un monētas centrālās valdības turējumā (euro banknotes and coins held by the central government) ir banknotes un monētas, ko emitējusi Eiropas Centrālā banka, euro zonas nacionālās centrālās bankas un centrālās valdības un kas ir centrālās valdības turējumā.

Euroobligācijas (eurobonds) ir obligācijas, kuras laiž tirgū vienlaikus vismaz divās valstīs un kas ir denominētas valūtā, kam nav jābūt kādai no minēto valstu valūtām, parasti ar vairāku valstu starptautisku finanšu sabiedrību sindikāta starpniecību.

Fiksētas likmes emisijas (fixed rate issues) ietver visas emisijas, kuru kupona maksājums, kas balstīts uz vērtspapīra pamatsummas kupona likmi, nemainās šīs emisijas vērtspapīru pastāvēšanas laikā. Iekļauj arī vērtspapīrus, ko neemitē ar tieši fiksētu vai tieši mainīgu likmi, t.i., jauktas likmes emisijas (piemēram, fiksētas un tad mainīgas likmes emisijas, mainīgas un tad fiksētas likmes emisijas, emisijas, kurām vērtspapīru pastāvēšanas laikā nav vienāda kupona maksājuma, vērtspapīri ar pakāpeniski pieaugošu likmi un vērtspapīri ar pakāpeniski samazinošos likmi).

Filiāles (branches) ir nereģistrētas struktūrvienības bez neatkarīga juridiska statusa, kas pilnībā pieder mātesuzņēmumam.

Finanšu iestādes, kuras nav monetāras finanšu iestādes (finanšu iestādes, kuras nav MFI/ne-MFI) (non-monetary financial institutions (non-MFIs)) ir definētas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 2. daļā.

Finanšu līzings (financial leases) ir līgums, ar kuru ilglietojuma preces tiesiskais īpašnieks (iznomātājs) iznomā to trešai personai (nomniekam) uz lielāko daļu preces kalpošanas laiku vai visu laiku, saņemot maksājumus, kas sedz samaksu par preci, plus noteiktu procentu maksu. Faktiski tiek pieņemts, ka nomnieks saņem visus ieguvumus, ko var saņemt no preces izmantošanas, un uzņemas ar īpašumtiesībām saistītās izmaksas un riskus.

Finanšu palīgsabiedrības (financial auxiliaries) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nodarbojas galvenokārt ar darbībām, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet pašas nav finanšu starpnieki. Finanšu palīgsabiedrības ir arī centrālie biroji (head offices), kuru meitasuzņēmumi vai to lielākā daļa ir finanšu sabiedrības.

Finanšu sabiedrības, kas veic kreditēšanu (FSK) (financial corporations engaged in lending (FCLs)), kas klasificētas kā CFS, ir finanšu sabiedrības, kas galvenokārt specializējas aktīvu finansēšanā mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību vajadzībām. Šajā kategorijā iekļauj sabiedrības, kas specializējas finanšu līzingā, faktūrkreditēšanā, hipotekārajā kreditēšanā un patēriņa kreditēšanā. Šīs finanšu sabiedrības var darboties, izmantojot tādas juridiskās formas, kā būvapvienības, pašvaldības kredītiestāde, utt.

Fondu fondi (funds of funds) ir ieguldījumu fondi, kuri galvenokārt iegulda ieguldījumu fondu akcijās vai daļās. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai fondu fondos iegūst, pamatojoties uz publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošiem likumiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem. Tos klasificē to fondu kategorijā, kuros tie galvenokārt iegulda.

Globālās obligācijas (global bonds) ir obligācijas, ko emitē reizē gan iekšzemes, gan euro tirgū

Iekšzemes maksājuma darījums (domestic payment transaction) – šim jēdzienam ir tāda pati nozīme kā jēdzienam “vietējais maksājuma darījums” (national payment transaction), kā noteikts Regulas (ES) Nr. 260/2012 2. pantā.

Ilgtermiņa parāda vērtspapīri (long-term debt securities) aptver visas parāda vērtspapīru emisijas ar ilgtermiņa sākotnējo termiņu, kas pārsniedz vienu gadu; ilgtermiņa vērtspapīrus parasti emitē ar kuponiem.

Ieguldījumu fondi (investment funds) ir definēti Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 1. panta 1. ievilkumā.

Izpirktas akcijas sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (redeemed shares in limited liability companies) ir akcijas, kuru kapitāls ir atmaksāts, bet kuras tur personas, kas joprojām ir kopīpašnieki un ir tiesīgi saņemt daļu no peļņas, kas paliek pāri pēc dividenžu izmaksas uz atlikušo reģistrēto kapitālu, un arī daļu no jebkāda pārpalikuma, kas var palikt pāri, veicot likvidāciju.

Īstermiņa parāda vērtspapīri (short-term debt securities) aptver visas tādu parāda vērtspapīru emisijas, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk; īstermiņa vērtspapīrus parasti emitē ar diskontu. Šajā apakšpozīcijā neietilpst vērtspapīri, kuru apgrozāmība, lai gan teorētiski tā ir iespējama, praksē ir ļoti ierobežota.

Jauktie fondi (mixed funds) ir ieguldījumu fondi, kas iegulda gan kapitālā, gan obligācijās, nepastāvot valdošai nostājai par labu kādam instrumentam. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai jauktajos fondos iegūst, pamatojoties uz publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošiem likumiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.

Kapitāla akcijas, ko emitējušas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (capital shares issued by limited liability companies) ir vērtspapīri, kas dod to turētājiem līdzīpašnieku statusu un dod viņiem tiesības gan uz daļu kopējā sadalītajā peļņā, gan uz daļu tīrajos aktīvos likvidācijas gadījumā.

Kapitāla fondi (equity funds) ir ieguldījumu fondi, kas galvenokārt iegulda kapitāla vērtspapīros. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai par kapitāla fondiem iegūst no publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošajiem statūtiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.

Kartes piedāvā kartes turētājam atbilstoši līgumam ar kartes izdevēju, vienu vai vairākas šādas funkcijas – skaidru naudu, debetu, atlikto debetu, kredītu un e–naudu.

Kredīti (loans) ir līdzekļi, kurus pārskata sniedzēji aizdod aizņēmējiem, un kas nav apliecināti ar dokumentiem, vai ko pārstāv viens dokuments (pat ja tas kļuvis apgrozāms).

Kredītiestāde (credit institution) – šim jēdzienam ir tāda pati nozīme, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. pantā 1. punktā.

Kredītiestādes filiāle (branch of a credit institution) ir pārskata sniedzējā valstī esoša darbības vieta, kas nav galvenais birojs un kuru nodibinājusi kredītiestāde, kas juridiski reģistrēta citā valstī. Visas darījumdarbības vietas, ko pārskata sniedzējā valstī izveidojusi viena un tā pati citā valstī reģistrēta iestāde, uzskata par vienu filiāli. Katru no šīm darījumdarbības vietām uzskata par atsevišķu biroju (skatīt – Birojs)

Līdzekļi (funds) ir banknotes un monētas, virtuāla nauda un elektroniska nauda.

Mainīgas likmes emisijas (variable rate issues) ir visas kuponus maksājošās emisijas, kurās kuponu vai pamatsummu periodiski nosaka no jauna, atsaucoties uz neatkarīgu procentu likmi vai indeksu.

Maksājuma darījums (payment transaction) ir tāds akts, ar kuru pēc maksātāja vai maksājuma saņēmēja iniciatīvas līdzekļus nogulda, izņem vai pārved no maksātāja maksājuma saņēmējam, neatkarīgi no pamatā esošām maksājumu pakalpojuma lietotāju saistībām. Skatīt arī “līdzekļi” un “maksāšanas līdzekļi”. Jēdzienam “maksājuma darījums” ir tāda pati nozīme, kā noteikts Direktīvas 2007/64/EK 4. pantā.

Maksājumu iestāde (payment institution) – šim jēdzienam ir tāda pati nozīme, kā noteikts Direktīvas 2007/64/EK 4. pantā.

Maksājuma instruments (payment instrument) ir rīks vai procedūru kopums, kas ļauj pārvest līdzekļus no maksātāja maksājuma saņēmējam, kā noteikts Direktīvas 2007/64/EK 4. pantā.

Maksājuma uzdevums (payment order) ir jebkurš maksātāja vai maksājuma saņēmēja rīkojums savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurā lūdz izpildīt maksājuma darījumu.

Maksājumu pakalpojums (payment service), kā definēts Direktīvas 2007/64/EK 4. pantā, ir darbības veids, ko veido maksājuma darījumu izpilde fiziskas vai juridiskas personas vārdā, ja vismaz viens no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atrodas Eiropas Savienībā. Maksājumu statistikas nolūkā maksājumu pakalpojumu uzskata par iestādes (piem., kredītiestādes) veiktu maksājuma darījuma pieņemšanu tālākai izpildei (kas var būt citas iestādes uzdevums), izmantojot bezskaidras naudas klīringu un/vai norēķinus.

Maksājumu pakalpojuma operators (payment service operator) ir fiziska vai juridiska persona, kuras profesionālās darbības vai uzņēmējdarbības veids ietver tehniskās infrastruktūras nodrošināšanu (piemēram, telekomunikācijas vai mazumtirdzniecībā uzstādītie maksāšanas termināļi).

Maksājumu pakalpojumu sniedzējs (payment service provider), kā definēts Direktīvas 2007/64/EK 1. pantā, ir fiziska vai juridiska persona, kuras parastā nodarbošanās vai uzņēmējdarbības aktivitāte ietver maksājumu pakalpojumu sniegšanu maksājumu pakalpojuma lietotājiem.

Maksājumu pakalpojumu lietotājs (payment service user) ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto maksājuma pakalpojumu kā maksātājs un/vai maksājuma saņēmējs. Maksātājs (payer) ir puse maksājuma darījumā, kura dod maksājuma uzdevumu vai piekrīt pārskaitīt līdzekļus maksājuma saņēmējam. Maksājuma saņēmējs vai labuma guvējs (payee or beneficiary) ir fiziska vai juridiska persona, kas ir maksājuma darījuma līdzekļu plānotais gala saņēmējs.

Maksājumu statistikai atbilstošās iestādes (PSRI) (Payment Statistics Relevant Institutions; PSRI) ietver visas struktūras, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) 2.1. pantā. PSRI identificē kā tādas iestādes, kuras piedāvā maksājumu pakalpojumus un/vai ir tiesīgas to darīt. Tās var klasificēt dažādos institucionālajos sektoros.

Maksāšanas līdzekļi, saukti arī par norēķinu līdzekļiem (means of payments, also referred to as settlement media) ir aktīvi vai prasības pret aktīviem, ko maksājuma saņēmējs pieņem kā izpildījumu maksātāja maksājuma saistībai pret maksājuma saņēmēju.

Mājsaimniecības (households) aptver personas vai personu grupas kā patērētājus un tirgus preču ražotājus, un nefinanšu un finanšu pakalpojumu sniedzējus (tirgus ražotājus), ar noteikumu, ka preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu atsevišķas struktūras neuzskata par kvazisabiedrībām. Šis sektors ietver arī tādas personas vai personu grupas kā preču ražotājus un nefinanšu pakalpojumu sniedzējus tikai pašu vajadzībām (EKS 2010, 2.118.– 2.128. punkts).

Mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (MABO) (non-profit institutions serving households (NPISHs)) veido bezpeļņas organizācijas, kas ir atsevišķas juridiskas vienības, kuras apkalpo mājsaimniecības un kuras ir privāti ārpustirgus ražotāji. To galvenie resursi tiek gūti no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, ko kā patērētāji veic mājsaimniecības no vispārējās valdības maksājumiem un no īpašuma ienākuma (EKS 2010, 2.129.–2.130. punkts).

Meitasuzņēmumi (subsidiaries) ir atsevišķas reģistrētas vienības, kurās citai vienībai ir vairākuma vai pilna līdzdalība.

Monetārā finanšu iestādes (MFI) (monetary financial institutions (MFIs), kas nav centrālās bankas, ir definētas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 1. pantā.

Naudas tirgus fondi (NTF) (Money Market Funds (MMF)) ir definēti Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 2. pantā.

Naudas turētājsektors (money-holding sector) ir visas euro zonā rezidējošas nemonetārās finanšu iestādes, izņemot centrālās valdības sektoru.

Nefinanšu sabiedrības (non-financial corporations) ir institucionālās vienības, kuras ir neatkarīgas juridiskas personas un tirgus ražotāji, un kuru galvenā darbība ir preču ražošana un nefinanšu pakalpojumu sniegšana. Šis sektors ietver arī nefinanšu kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.45.–2.54. punkts).

Nekustamā īpašuma fondi (real estate funds) ir ieguldījumu fondi, kas galvenokārt iegulda nekustamajā īpašumā. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai nekustamā īpašuma fondos iegūst, pamatojoties uz publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošiem likumiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.

Nerezidējoši emitenti (non-resident issuers) ietver vienības, kuras a) atrodas pārskatu sniedzošās valsts ekonomiskajā teritorijā, bet kuras neveic un neplāno veikt saimniecisko darbību vai darījumus pārskatu sniedzošās valsts teritorijā vienu gadu vai ilgāk, vai b) atrodas ārpus pārskatu sniedzošās valsts ekonomiskās teritorijas.

Neto aktīvu vērtība (NAV) (net asset value (NAV)) ieguldījumu fondā ir ieguldījumu fonda aktīvu vērtība, no kuras atņemta tā pasīvu vērtība, izņemot ieguldījumu fonda akcijas.

Nodrošinājuma fondi (hedge funds) šajā pamatnostādnē ir jebkuri kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi neatkarīgi no to juridiskās uzbūves saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas izmanto salīdzinoši neierobežotas ieguldījumu stratēģijas, lai gūtu peļņu, un kuru vadītāji papildus vadības atlīdzībai saņem atlīdzību, kas ir atkarīga no fonda darbības rezultātiem. Šajā nolūkā nodrošinājuma fondiem ir maz ierobežojumu attiecībā uz finanšu instrumentu veidiem, kuros tie var ieguldīt, un tādēļ tie var elastīgi piemērot dažādus finanšu paņēmienus, t. sk., īpatsvara palielināšanu, īsās pozīcijas pārdošanu vai jebkurus citus paņēmienus. Šī definīcija aptver arī fondus, kas pilnībā vai daļēji iegulda citos nodrošinājuma fondos ar nosacījumu, ka tie citādi atbilst definīcijai. Šos kritērijus nodrošinājuma fondu noteikšanai jāvērtē, izmantojot publiskos prospektus kā arī fondu noteikumus, statūtus vai nolikumus, parakstīšanās dokumentus vai investīciju līgumus, tirdzniecības dokumentus vai jebkurus citus paziņojumus ar līdzīgu ietekmi attiecībā uz fondu.

Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (deposits redeemable at notice) ir netirgojami noguldījumi, kas nav termiņnoguldījumi un ko nevar konvertēt naudā bez iepriekšēja paziņojuma termiņa, pirms kura beigām konvertēšana naudā nav iespējama vai ir iespējama tikai samaksājot soda naudu. Tie ietver noguldījumus, kas – kaut arī varbūt juridiski ir izņemami pēc pieprasījuma – būtu pakļauti soda naudas samaksai un ierobežojumiem saskaņā ar attiecīgās valsts praksi (klasificēti termiņa grupā “3 mēneši un mazāk”), un ieguldījumu kontus, kam nav paziņojuma termiņa vai noteiktā termiņa, bet uz ko attiecas ierobežojoši izņemšanas noteikumi (klasificēti termiņa grupā “vairāk par 3 mēnešiem”).

Noguldījumi uz nakti (overnight deposits) ir noguldījumi, kas konvertējami naudā un/vai ir pārvedami pēc pieprasījuma ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu vai tamlīdzīgi bez ievērojamas kavēšanās, ierobežojumiem vai soda naudas. Iekļauj atlikumus, kas ir iepriekš iemaksātas summas e-naudas kontekstā – uz tehniskajiem līdzekļiem balstītas e-naudas veidā (piem., priekšapmaksas kartes) vai MFI emitētas uz programmnodrošinājumu balstītas e-naudas veidā. Šajā postenī neuzrāda nepārvedamus noguldījumus, kas tehniski ir izņemami pēc pieprasījuma, bet tādā gadījumā jāmaksā ievērojama soda nauda.

Nosacītas rezidentvienības (notional resident units) ir a) tās nerezidentvienību daļas, kuru galveno ekonomisko interešu centrs (kas parasti nozīmē, ka tās veic ekonomiskos darījumus uz gadu vai ilgāk) ir valsts ekonomiskajā teritorijā; b) nerezidentvienības, kas darbojas zemes vai ēku īpašnieku statusā valsts ekonomiskajā teritorijā, bet tikai attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar šādu zemi vai ēkām.

Nulles kupona obligācijas (zero coupon bonds) ietver visas emisijas bez kuponu izmaksām. Šādas obligācijas parasti emitē pēc diskontētas likmes un izpērk par nominālvērtību. Šeit ir iekļautas arī obligācijas, ko emitē par nominālvērtību un izpērk ar uzcenojumu, piemēram, obligācijas, kuru izpirkuma vērtība ir piesaistīta valūtas kursam vai indeksam. Lielākā daļa diskonta vai uzcenojuma atbilst obligācijas darbības laikā uzkrāto procentu ekvivalentam.

Obligāciju fondi (bond funds) ir ieguldījumu fondi (IF), kas galvenokārt iegulda parāda vērtspapīros. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai par obligāciju fondiem iegūst no publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošajiem statūtiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.

Parasta pārskatīšana (ordinary revision) ir datu pārskatīšana, kas attiecas uz periodu pirms pašreizējā perioda.

Parāda vērtspapīri (debt securities) ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā apliecinājums parādam un ko parasti tirgo sekundāros tirgos vai par tiem tirgū var saņemt atlīdzību, un tie nepiešķirt turētājam nekādas īpašumtiesības iestādē, kas tos emitējusi.

Pārdošanas punkta (POS) termināli (point of sale (POS) terminals) ir iekārtas, kas ļauj maksājumu kartes lietot fiziskā nevis virtuālā pārdošanas punktā. Maksājuma informāciju uztver vai nu manuāli uz papīra kupona, vai izmantojot elektroniskos līdzekļus, t.i. elektronisku līdzekļu pārvedumu pārdošanas punkta termināls (EFTPOS).

POS terminālis ir izveidots tā, lai informāciju nosūtītu tiešsaistē (ar autorizācijas lūgumu reālajā laikā) un/vai bezsaistē.

Pārējās CFS kategorijas (other categories of OFIs) ir atlikuma kategorija, kuru veido finanšu sabiedrības, kas nespecializējas kādā no jomām, kas attiecas uz pārējām trim CFS kategorijām (ieguldījumu fondi, vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleri un kreditēšanā iesaistītas finanšu sabiedrības). Piemēram, šajā kategorijā iekļauj specializētas finanšu sabiedrības, tādas kā riska kapitāla sabiedrības un attīstības kapitāla sabiedrības, vai eksporta/importa finanšu sabiedrības.

Pārējās finanšu iestādes (other financial institutions) ir visas finanšu iestādes – maksājumu sistēmas dalībnieces, kuras atrodas attiecīgo iestāžu, piem., centrālās bankas vai prudenciālā uzrauga, uzraudzībā, bet kuras nevar definēt kā kredītiestādes.

Pārējie fondi (other funds) ir ieguldījumu fondi, kas nav obligāciju fondi, kapitāla fondi, jauktie fondi, nekustamā īpašuma fondi vai nodrošinājuma fondi.

Pārējie pašu kapitāls (other equity) ir visi darījumi ar pārējo pašu kapitālu, uz ko neattiecas biržas sarakstā iekļautas un neiekļautas akcijas.

Pārējie noguldījumi (other deposits) ir visi noguldījumu turējumi, kas nav pārvedami noguldījumi. Pārējos noguldījumus nevar izmantot, lai veiktu maksājumus jebkurā laikā, un tie ir konvertējami valūtā vai pārvedamos noguldījumos tikai piemērojot ievērojamus ierobežojumus vai soda naudas. Šī apakškategorija ietver noguldījumus uz laiku, krājnoguldījumus utt.

Pārvedami noguldījumi (transferable deposits) ir noguldījumi uz nakti, kas ir tieši pārvedami pēc pieprasījuma, lai veiktu maksājumus citiem ekonomikas aģentiem, izmantojot parastos maksāšanas līdzekļus, tostarp kredīta pārvedumu un tiešo debetu, kā arī, iespējams, izmantojot kredītkartes vai debetkartes, e-naudas darījumus, čekus vai līdzīgus līdzekļus bez ievērojamas kavēšanās, ierobežojumiem vai soda naudas.

Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) (Undertakings for Collective Investments in Transferable Securities (UCITS)) ir ieguldījumu fondi, kuri ir izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes PVKIU Direktīvu 2009/65/EK (2).

Pasta žironorēķinu iestādes (PŽI) (post office giro institutions (POGI)) ir definētas Regulas (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39) 1. pantā.

Pavalsts un vietējā valdība (state and local government) – ar pavalsts valdību saprot tos valsts pārvaldes veidus, kas ir atsevišķas institucionālās vienības, kuras veic dažas valdības funkcijas, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu pārvaldi, līmenī, kas zemāks par centrālās valdības līmeni un augstāks par valdības institucionālo vienību līmeni, kuras pastāv vietējā līmenī. Ar vietējo valdību saprot tos valsts pārvaldes veidus, kuru kompetence attiecas tikai uz ekonomiskās teritorijas vietējo daļu, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu vietējās aģentūras (EKS 2010, 2.115.–2.116. punkts).

Pensiju fondi (pension funds) ir finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību sociālo risku un apdrošināto personu vajadzību (sociālā apdrošināšana) apvienošanas rezultātā. Pensiju fondi ir sociālās apdrošināšanas shēmas, kas nodrošina ienākumus pensijā un bieži izmaksā pabalstus nāves vai invaliditātes gadījumā (EKS 2010, 2.105.–2.110. punkts).

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (captive financial institutions and money lenders) ir finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nenodarbojas ar finanšu starpniecību un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus un kuru lielākā daļa aktīvu vai pasīvu nav iesaistīti darījumos atklātā tirgū. Šis apakšsektors ietver kontrolakciju sabiedrības, kurām pieder meitasuzņēmumu grupas pašu kapitāla daļa, kas nodrošina kontroli, un kuru galvenā darbība ir grupas īpašumtiesību īstenošana, un tās nesniedz citus pakalpojumus uzņēmumiem, kuros kontrolakciju sabiedrībai pieder pašu kapitāls, t.i., tās neadministrē vai nepārvalda citas vienības (EKS 2010, 2.98–2.99 punkts).

Plūsmas, kuras sauc arī par (finanšu) darījumiem (flows, also referred to as (financial) transactions) aprēķina, ņemot vērā starpību starp mēneša beigu krājumiem un pēc tam atņemot summas, kas neizriet no darījumiem. Ar darījumiem nesaistītas pārmaiņas atskaita, izmantojot plūsmu korekcijas.

POS darījums (POS transaction) ir darījums, ko veic POS terminālī, izmantojot karti ar debeta, kredīta vai atliktā debeta funkciju. Netiek iekļauti tie darījumi, kuros izmanto karti ar elektroniskās naudas funkciju.

Prēmijakciju emisija (issue of bonus shares) ir jaunu akciju izsniegšana akcionāriem proporcionāli to esošajiem turējumiem.

Privātā kapitāla fondi (PKF) (private equity funds (PEF)) ir tādi ieguldījumu fondi, kuri neizmanto saistību īpatsvara palielināšanu, un kuri galvenokārt iegulda kapitāla instrumentos un instrumentos, kuri ir ekonomiski līdzīgi tādiem kapitāla instrumentiem, ko emitē nekotētas sabiedrības. PKF apakškategorija ir riska kapitāla fondi (RKF), kuri iegulda jaunizveidotos (start-up) uzņēmumos. PKF, tostarp RKF, parasti tiek veidoti kā slēgti fondi vai ierobežotas līgumsabiedrības, kuru pārvaldi veic privātā kapitāla sabiedrība (PKS) vai – attiecībā uz RKF – riska kapitāla sabiedrība (RKS). Lai gan PKF (tostarp RKF) tiek klasificēti kā investīciju fondi saskaņa ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 1. pantu, PKS un RKS tiek klasificētas kā finanšu palīgsabiedrības (EKS 2010, S.126 kategorija), ja tās tikai pārvalda PKF un RKF aktīvus, un kā finanšu starpnieki (EKS 2010, S.125 kategorija), ja tās savā vārdā iegulda privātā kapitālā.

Privāti emitētas obligācijas (privately issued blonds) ir obligācijas, kas ar divpusēja līguma palīdzību ierobežotas noteiktiem ieguldītājiem, ja obligācijas vismaz potenciāli ir pārvedamas.

Privāti izvietojumi (private placements) ir kapitāla vērtspapīru emisijas pārdošana vienam pircējam vai ierobežotam pircēju skaitam bez publiskā piedāvājuma.

Raksturlielumi (attributes) ir statistikas jēdzieni, kas sniedz lietotājiem papildu kodētu (piemēram, vienība) un nekodētu (piemēram, apkopošanas metode) informāciju par apmaiņas datiem. “Obligāti” attiecas uz raksturlielumiem, kuriem ir jābūt kādai vērtībai, jo citādi novērojumus, uz kuriem tie attiecas, uzskata par bezjēdzīgiem. “Izvēles” attiecas uz tiem raksturlielumiem, kurus nosaka tikai tad, ja tie pieejami pārskatu sniedzošajā iestādē (piemēram, iekšzemes sēriju identifikatori), vai arī jebkad, kad tie piemērojami (piemēram, apkopošana, pārrāvumi utt.), un tiem atļauts piemērot tukšas vērtības.

Riska kapitāla fondi (RKF) (venture capital funds) veido privāto kapitāla fondu apakškategoriju.

Sabiedrību ar ierobežotu atbildību emitētās dividenžu akcijas (dividend shares issued by limited liability companies) ir vērtspapīri, kam atkarībā no valsts un apstākļiem, kuros tie radušies, ir dažādi nosaukumi, piemēram, dibinātāju akcijas, peļņas akcijas, dividenžu akcijas utt. Šie vērtspapīri: a) nav reģistrētā kapitāla sastāvdaļa; b) to turētājiem strikti interpretējot nenodrošina kopīpašnieku statusu un c) turētājiem nedod tiesības uz jebkuras tādas peļņas daļu, kura paliek pēc tam, kad tiek izmaksātas dividendes par reģistrēto kapitālu, un nedod tiesības uz daļu no pārpalikuma likvidācijas gadījumā.

Sintētiska vērtspapīrošana (synthetic securitisations) ir vērtspapīrošana, ar kuru pārnes aktīvu vai aktīvu kopuma kredītrisku, šim mērķim izmantojot kredīta atvasinātos instrumentus, garantijas vai citus līdzīgus mehānismus.

Skaidrās naudas darījumi kasē (over-the-counter (OTC) cash transaction) ir skaidrās naudas noguldīšana vai naudas izņemšana no konta bankā, izmantojot bankas veidlapu. Šie darījumi stingri ņemot nav maksājumi, jo tie ir centrālās bankas līdzekļu maiņa pret bankas konta līdzekļiem, vai otrādi.

Slēgtie ieguldījumu fondi (closed-end investment funds) ir IF ar nemainīgu emitēto akciju skaitu, kuru akcionāriem jāpērk vai jāpārdod esošās akcijas, lai iekļūtu fondā vai atstātu to.

Sociālās nodrošināšanas fondi (social security funds) ietver centrālās, pavalsts un vietējās institucionālās vienības, kuru galvenā darbība ir sociālo pabalstu izsniegšana un kuras atbilst šādiem diviem kritērijiem: a) saskaņā ar tiesību aktiem vai noteikumiem dažām iedzīvotāju grupām jāpiedalās shēmā vai jāveic iemaksas, un b) vispārējā valdība atbild par iestādes vadību attiecībā uz norēķiniem vai iemaksu un pabalstu apstiprināšanu, neatkarīgi no tās kā uzraudzības iestādes vai darba devēja lomas (EKS 2010, 2.117. punkts).

Starptautiskas iestādes (international institutions) ietver pārvalstiskas un starptautiskas organizācijas, piemēram, Eiropas Investīciju banku, SVF un Pasaules Banku.

Subordinētas obligācijas, bieži sauktas par subordinētajiem vai pakārtotajiem parāda instrumentiem (subordinated bonds, often referred to as subordinated debt) nodrošina tādus pakārtotus prasījumus pret emitējošo iestādi, kuras var īstenot tikai pēc tam, kad ir apmierināti visi augstāka statusa prasījumi (piemēram, noguldījumi/kredīti vai vecāki parāda vērtspapīri), tādējādi dažos gadījumos tās iegūst dažas “akcijas un cits pašu kapitāls” īpašības.

Termināli (terminals) ir elektromehāniskas ierīces, kas ļauj lietotājiem izmantot virkni pakalpojumu. Lietotāji piekļūst termināla pakalpojumiem, izmantojot karti, kam ir viena vai vairākas šādas funkcijas – skaidrā nauda, debets, atliktais debets, kredīts un e-nauda. Termināli ir fiziskie piekļuves punkti, un tie var būt apkalpotie termināli (kuriem nepieciešama termināla operatora vai kasiera līdzdalība) vai neapkalpotie termināli (izstrādāti kartes turētāja lietošanai pašapkalpošanās režīmā).

Tradicionālā vērtspapīrošana (traditional securitisations) ir vērtspapīrošana, ar kuru pārnes aktīvu vai aktīvu kopuma kredītrisku; to panāk, likumīgās īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses uz vērtspapīrotajiem aktīviem pārvedot, vai arī izmantojot pakārtotu dalību.

Uz programmnodrošinājumu balstīta e-nauda (software-based e-money) ir e-naudas produkti, kas izmanto specializēto programmnodrošinājumu personīgajā datorā un kas parasti var tikt izmantoti, lai pārskaitītu elektronisku vērtību, izmantojot telekomunikāciju tīklus, tostarp internetu.

Uz tehniskajiem līdzekļiem balstīta e-nauda (hardware-based e-money) ir e-naudas produkti, kuru ietvaros klientiem izsniedz pārnēsājamas elektroniskas ierīces, parasti integrālshēmas karti ar mikroprocesora čipu (piem., priekšapmaksas kartes).

Valdībā (general government) ietilpst visas institucionālās vienības, kuras ir ārpustirgus ražotāji un kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam, un kuras galvenokārt finansē no obligātajiem maksājumiem, ko veic citiem sektoriem piederošas vienības un institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un bagātības pārdali (EKS 2010, 2.111.–2.113. punkts). Vispārējā valdība ietver centrālo valdību, pavalsts valdību, pašvaldību un sociālās apdrošināšanas fondus (EKS 2010, 2.114.–2.117. punkts). Papildu norādes par vienību klasifikāciju sektoros skatīt izdevumā “Monetāro finanšu iestāžu un tirgu statistikas sektoru rokasgrāmata: Norādījumi klientu statistiskajai klasifikācijai”, Eiropas Centrālā banka, trešais izdevums, 2007. gada marts.

Valūta apgrozībā (currency in circulation) ir apgrozībā esošās naudaszīmes un monētas, ko emitējušas vai atzinušas monetārās iestādes.

Vērtspapīrošana (securitisation) ir definēta Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 1. panta 2. punktā.

Vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības (financial vehicle corporations engaged in securitisation transactions) ir definētas Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 1. panta 1. punktā.

Vērtspapīrošana, kas saistīta ar apdrošināšanu (insurance-linked securitisations) ir vērtspapīrošana, kurā tiek veikta apdrošināšanas polises pārvešana, šim mērķim vai nu pārvedot likumīgās īpašumtiesības vai labuma guvēja intereses uz FIS, vai pārvedot apdrošināšanas risku no apdrošinātāja vai apdrošināšanas sabiedrības uz FIS, kura pilnībā sedz tās saskari ar šiem riskiem, izmantojot finanšu instrumentu emisiju, un ieguldītāju tiesības uz daļas atmaksu šajos finanšu instrumentos ir pakārtotas FIS pārapdrošināšanas pienākumiem.

Vērtspapīru emitentus (issuers of securities) definē kā tās sabiedrības un kvazisabiedrības, kas iesaistās vērtspapīru emisijā un uzņemas juridiskas saistības pret šo instrumentu uzrādītājiem saskaņā ar emisijas noteikumiem

Vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleri (VAD) (security and derivative dealers (SDDs)), kas klasificēti kā CFS, ir finanšu sabiedrības, kurām ir piešķirta atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus trešām pusēm, ieguldot finanšu instrumentos uz sava rēķina, tādējādi veicot savu darījumdarbību, un kuras galvenokārt ir iesaistītas šādās finanšu starpniecības darbībās:

a)

tirdzniecības veikšana ar jauniem vai atliktiem finanšu instrumentiem, ko tie dara savā vārdā un/vai paši uzņemas risku un darbojas kā “vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleri”, iegādājoties un pārdodot minētos finanšu instrumentus ar vienīgo mērķi gūt peļņu no iegādes un pārdošanas cenas starpības. Tas ietver arī tirgus uzturēšanas darbības;

b)

finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana un/vai finanšu instrumentu izvietošana ar ciešu izpirkšanas garantiju;

c)

palīdzības sniegšana iestādēm jaunu finanšu instrumentu emisijā, izvietojot jaunus finanšu instrumentus, kas ietver vai nu ciešu sākotnēji izvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju vai rezerves garantiju jaunu emisiju emitentiem.


(1)  Kā izklāstīts I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).


Top