7.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 352/4

1.1.

Ierosinātās direktīvas mērķis ir nodrošināt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību (TID), uzlabojot mūsu sabiedrības un ekonomikas pamatā esošo interneta un privāto tīklu, kā arī informācijas sistēmu drošību. Šis priekšlikums ir galvenais pasākums Eiropas kiberdrošības stratēģijas ietvaros (2).

1.2.

Tīklu un informācijas sistēmām ir būtiska loma, veicinot preču un pakalpojumu apriti un personu pārvietošanos pāri robežām. Šo sistēmu transnacionālā rakstura dēļ traucējumi vienā dalībvalstī var ietekmēt arī citas dalībvalstis un ES kopumā. Turklāt incidentu iespējamība un biežums un nespēja nodrošināt efektīvu aizsardzību arī iedragā sabiedrības uzticēšanos un paļāvību uz TID. Tāpēc TID noturībai un stabilitātei ir būtiska nozīme iekšējā tirgus netraucētās darbības nodrošināšanā.

1.3.

Ierosinātā direktīva balstās uz līdzšinējiem pasākumiem šajā jomā (3). Šādā situācijā ierosinātā direktīva atzīst nepieciešamību saskaņot TID noteikumus, kā arī radīt efektīvus dalībvalstu sadarbības mehānismus.

1.4.

Ar ierosināto direktīvu izveido kopīgu Savienības TID tiesisko regulējumu attiecībā uz dalībvalstu spējām un mehānismiem, kas nepieciešami sadarbībai Savienības līmenī, kā arī prasībām valsts pārvaldes iestādēm un privātā sektora uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētās kritiskās infrastruktūras nozarēs. Šis tiesiskais regulējums nodrošinātu pienācīgu sagatavotību valsts līmenī un palīdzētu veidot savstarpējas uzticēšanās gaisotni, kas ir priekšnoteikums efektīvai sadarbībai ES līmenī. ES līmeņa sadarbības mehānismu izveide ar tīkla starpniecību nodrošinātu saskaņotu un koordinētu līdzekļu klāstu pārrobežu TID incidentu un risku novēršanai un reaģēšanai uz tiem.

1.5.

Galvenie direktīvas noteikumi attiecas uz sekojošo:

2.1.

ECB atbalsta ierosinātās direktīvas mērķi nodrošināt augsta līmeņa TID visā Savienībā, kā arī panākt pieeju saskanību nozaru un dalībvalstu starpā šajā jomā. Ir svarīgi nodrošināt, ka iekšējais tirgus ir saimnieciskai darbībai droša vieta un visas dalībvalstis ir noteiktā minimālajā sagatavotības līmenī kiberdrošības incidenta gadījumā.

2.2.

Tomēr ECB uzskata, ka ierosinātajai direktīvai nav jāskar Eurosistēmas pastāvošo maksājumu un norēķinu sistēmu uzraudzības režīmu (5), ieskaitot, starp citu, TID jomā veiktos pasākumus. Jāatzīmē, ka ECB ir īpaši ieinteresēta augstākā maksājumu un norēķinu (6) sistēmu drošības pakāpē, lai veicinātu norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību, kā arī uzturētu uzticību euro un nodrošinātu Savienības ekonomikas darbību.

2.3.

Turklāt viena no uzraudzības iestāžu un centrālo banku pamatkompetencēm ir drošības pasākumu un paziņošanas par incidentiem saistībā ar maksājumu un norēķinu sistēmām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS) novērtēšana. Tādējādi šīm iestādēm arī turpmāk jābūt atbildīgām par pārraudzības prasību izstrādāšanu iepriekšminētajās jomās. Turklāt citas valsts iestādes nedrīkst izstrādāt tādas prasības attiecībā uz maksājumu un norēķinu sistēmām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas būtu pretrunā ar uzraudzības iestāžu un centrālo banku izstrādātajām prasībām šajā jomā. Turklāt Eurosistēma, kas sastāv no ECB un euro zonas dalībvalstu NCB, nosaka risku pārvaldību, tostarp, tā nosaka drošības prasības attiecībā uz maksājumu un norēķinu sistēmu, kā arī citām tirgus infrastruktūrām euro zonā. Veicot šo pārraudzības funkciju, Eurosistēmas mērķis ir nodrošināt vienmērīgu maksājumu un norēķinu sistēmas darbību, ievērojot, cita starpā, atbilstošos pārraudzības standartus un obligātās prasības. Ierosinātajai direktīvai jāņem vērā jau pastāvošais pārraudzības regulējums un jānodrošina regulējuma saskaņotība visā Savienībā.

3.1.

Ierosinātās direktīvas 5. apsvērums un 1. pants nosaka, ka attiecīgie pienākumi, sadarbības mehānismi un drošības prasības attiecas uz visām valsts pārvaldes iestādēm un tirgus operatoriem. Ierosinātās direktīvas 5. apsvēruma un 1. panta pašreizējais teksts neņem vērā Līgumā paredzētās Eurosistēmas pilnvaras attiecībā uz maksājumu un norēķinu sistēmas pārraudzību. Tādēļ ierosinātā direktīva jāgroza, lai pienācīgi atspoguļotu Eurosistēmas uzdevumus šajā jomā.

3.2.

Centrālo banku un citu kompetento iestāžu rīcībā esošie instrumenti un procedūras maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu ietvaros ir noteikti vairākās Savienības direktīvās un regulās, jo īpaši:

3.3.

Turklāt jāatzīmē, ka 2013. gada 3. jūnijā ECB Padome apstiprināja 2012. gada aprīlī izstrādātos Starptautisko norēķinu bankas un Starptautiskās vērtspapīru komisiju organizācijas Tehniskās komitejas (Technical Committee of the International Organization of Securities Commissions; IOSCO) (11) Maksājumu un norēķinu sistēmu komitejas (Committee on Payment and Settlement Systems; CPSS) “Finanšu tirgus infrastruktūru principus” par Eurosistēmas uzraudzības īstenošanu pār visiem finanšu tirgus infrastruktūru veidiem. Tam sekoja sabiedriskā apspriešanās par regulas projektu par sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzību (turpmāk tekstā – “SNMS regula”) (12). SNMS regula ievieš CPSS-IOSCO principus juridiski saistošā veidā un aptver sistēmiski nozīmīgas liela un neliela apjoma maksājumu sistēmas, neatkarīgi no tā, vai to darbību nodrošina Eurosistēmas NCB vai privātie uzņēmumi.

3.4.

Pastāvošie pārraudzības mehānismi (13) attiecībā uz maksājumu sistēmām un MPS jau ietver ierosinātās direktīvas 10. un 11. pantā noteiktajām procedūrām līdzvērtīgus noteikumus par agrīnās brīdināšanas procedūrām (14) un saskaņotu reaģēšanu (15) Eurosistēmā un ārpus tās, lai reaģētu uz iespējamiem kiberdrošības draudiem.

3.5.

ECB ir noteikusi augstus standartus attiecībā uz paziņošanas un riska pārvaldības pienākumiem maksājumu sistēmu jomā. Turklāt ECB regulāri izvērtē vērtspapīru norēķinu sistēmas, lai noteiktu to atbilstību izmantošanai Eurosistēmas kredītoperācijās. Tāpēc ECB uzskata par nepieciešamu nodrošināt to, ka ierosinātās direktīvas prasības, kas ietekmē kritiskās tirgus infrastruktūras un to operatorus (16), neierobežo SNMS regulā noteiktos standartus, Eurosistēmas pārraudzības politikas pamatprincipus vai citas Savienības regulas, jo īpaši ETIR un topošo CVDR. Turklāt, tie nedrīkst ietekmēt EBI vai EVTI un citu uzraudzības iestāžu pildītos uzdevumus (17).

3.6.

Neraugoties uz iepriekš minēto, ECB uzskata, ka Eurosistēmai ir svarīgi apmainīties ar attiecīgo informāciju ar TID Komiteju, kuru izveido saskaņā ar ierosinātās direktīvas 19. pantu. Šādas informācijas efektīvai apmaiņai, kur tāda informācija var būt nepieciešama, ECB, EBI un EVTI jāaicina nosūtīt savus pārstāvjus uz TID Komitejas sanāksmēm tajās lietās, kurās tiek izskatīti to pilnvaru īstenošanai nozīmīgi darba kārtības jautājumi.