EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52014AB0010

Eiropas Centrālās bankas Atzinums ( 2014. gada 5. februāris ) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem (CON/2014/10)

OJ C 193, 24.6.2014, p. 2–18 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

24.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 193/2


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2014. gada 5. februāris)

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem

(CON/2014/10)

2014/C 193/02

Ievads un juridiskais pamats

2013. gada 31. oktobrī Eiropas Centrālā banka (ECB) saņēma Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem (1) (turpmāk – “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu balstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo ierosinātajā regulā ir ietverti noteikumi, kuri ietekmē Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumus veicināt norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību un palīdz sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz finanšu sistēmas stabilitāti, kā tas noteikts Līguma 127. panta 2. punkta ceturtajā ievilkumā un 127. panta 5. punktā. Valde ir pieņēmusi šo atzinumu saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārējie apsvērumi

1.

Ierosinātajā regulā ir noteiktas vienotas tehniskās prasības un darbības noteikumi attiecībā uz Eiropas Savienībā veiktiem maksājumu karšu darījumiem, ja gan maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, gan maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēti Savienībā. Ierosinātajā regulā ir divas daļas. Pirmajā daļā ir noteikts, ka maksimālā robežvērtība starpbanku komisijas maksām (2) par darījumiem ar patērētāju debetkartēm nepārsniedz 0,20 % no darījuma vērtības un maksimālā robežvērtība par darījumiem ar patērētāju kredītkartēm nepārsniedz 0,30 % no darījuma vērtības, un maksimālās robežvērtības piemēros iekšzemes vai pārrobežu (3) darījumiem pēc dažādu pārejas periodu beigām (4). Ierosinātās regulas pirmās daļas prasības neattiecina uz darījumiem ar komerckartēm, kartēm, kas izdotas trīspusējās maksājumu karšu shēmās, kā arī skaidras naudas izņemšanu no bankomātiem.

2.

Ierosinātās regulas otrajā daļā ir ietverti darbības noteikumi un citas tehniskās prasības, kuras piemēros visām karšu darījumu kategorijām. Visbūtiskākie noteikumi ir šādi – maksājumu karšu shēmas un apstrādes struktūru nodalīšana (5), izmaiņas “visu karšu pieņemšanas noteikuma” piemērošanā (6) un tādu noteikumu aizliegums, ar ko traucē vai nepieļauj koplietošanu (co-badging) (7). Ir ieviests arī jauns noteikums, saskaņā ar kuru licencēm, kuras izdošanai vai pieņemšanai izsniedz maksājumu karšu shēmas, ir jāattiecas uz visu Savienības teritoriju, kā arī noteikumi palielināt pārredzamību attiecībā uz tirgotājiem piemērotajiem maksājumiem (vienotas maksas atcelšana) un noteikumi aizliegt “novirzīšanas nepieļaušanu” licences nolīgumos (8). Ir arī jauni noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot maksu struktūru pārredzamību, tostarp aizliegums piemērot tādus noteikums, kas liedz tirgotājiem atklāt saviem klientiem to maksu, kuru tirgotāji maksā pieņēmējiem, un prasība, ka karti pieņemošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir vismaz reizi mēnesī jāsniedz paziņojums par maksām, kuras tie piemēro tirgotājiem, precīzi norādot maksas, kuras tirgotājs ik mēnesi ir samaksājis par katru karšu kategoriju un katru atsevišķu zīmolu, attiecībā uz kuru pieņēmējs ir sniedzis pieņemšanas pakalpojumus.

3.

ECB atzinīgi vērtē to, ka ar ierosināto regulu ir noteikti vienoti Savienības mēroga noteikumi attiecībā uz starpbanku komisijas maksām un arī vienādi darbības noteikumi un tehniskās prasības kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem. Priekšlikumi kopumā saskan ar pašreizējām Eurosistēmas pozīcijām. Maksājumu kartes ir visplašāk lietotie elektronisko maksājumu instrumenti mazumtirdzniecības pirkumos, un līdz ar to tie veido lielu daļu no maksājumu darījumiem Savienībā. Tomēr – par spīti minētajam – starpbanku komisijas maksas pašlaik lielākoties netiek regulētas, un līdz ar to tās ir ļoti atšķirīgas visās dalībvalstīs. Ar vienoto noteikumu ieviešanu tiktu veicināta maksājumu iekšējā tirgus pilnveidošana un tiktu sniegts atbalsts vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) izveidei. Lai gan jaunajos noteikumos izpaužas spēcīgs ar konkurenci saistīts aspekts, tiem vajadzētu arī samazināt tirgus sadrumstalotību un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kuros esošajiem dalībniekiem būtu vieglāk konkurēt, savukārt jaunajiem būtu vieglāk ienākt karšu maksājumu tirgū, kā rezultātā kopumā palielinātos gan elektronisko maksājumu instrumentu efektivitāte, gan to izmantošana.

Speciālie apsvērumi

1.   Definētie jēdzieni

Ierosinātajā regulā iestrādātās definīcijas (9) zināmā mērā, bet ne pilnīgi ir saskaņotas ar tām, kas iekļautas priekšlikumā otrajai maksājumu pakalpojumu Direktīvai (turpmāk – “ierosinātā MPD 2”) (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 260/2012 (11). Lai izvairītos no pārpratumiem un atvieglotu iedzīvotājiem veidot izpratni par tiesisko regulējumu, ir lietderīgi līdzīgi definēt jēdzienus, kuri paradās cieši saistītos Savienības tiesību aktos. Tāpēc ECB uzskata, ka definīcijas vairākiem būtiskiem jēdzieniem, tādiem kā “maksājuma uzdevums”, “maksājumu pakalpojumu sniedzējs” un “maksājuma darījums”, būtu vēl vairāk jāsaskaņo ar MPD 2 priekšlikumā ietvertajām definīcijām. Turklāt tādi ierosinātie termini kā “kartei piesaistīts maksājuma darījums” un “maksājumu kartes darījums” ir ļoti līdzīgi. Tāpēc ECB ierosina tās apvienot vienā definīcijā. Šā atzinuma pielikumā ir iekļauti vairāki turpmāki tehniskas dabas komentāri par definīcijām.

2.   Pārējie noteikumi

2.1.

ECB atzinīgi vērtē faktu, ka ir palielinājusies skaidrība attiecībā uz starpbanku komisijas maksām. Ja tomēr maksimālās robežvērtības pārrobežu starpbanku komisijas maksām ievieš pirms maksimālo robežvērtību ieviešanas iekšzemes starpbanku komisijas maksām, mazie vietējie karšu pieņēmēji var nokļūt neizdevīgā situācijā, jo tie nevarēs konkurēt ar tiem ārvalstu pieņēmējiem, kuri gūst priekšrocības no attiecīgi zemākām pārrobežu starpbanku komisijas maksām. Tāpēc ECB ierosina minētās maksimālās robežvērtības ieviest vienlaicīgi.

2.2.

ECB atbalsta priekšlikumu, saskaņā ar kuru gadījumos, kad uz karti attiecas vairāk par vienu zīmolu (zīmolu koplietošana), zīmols ir jāizvēlas tirdzniecības vietā (12). Tajā pašā laikā maksātājiem var būt stimuls izvēlēties tāda zīmola kartes, kuras tiem sniedz papildu priekšrocības – tostarp prēmēšanas programmas –, kā rezultātā var palielināties dārgo karšu zīmolu izmantošana. Šajā saistībā ECB ierosina, ka vienošanās par konkrēta zīmola izvēli būtu jāpanāk kopīgi kartes turētājam un tirgotājam tirdzniecības vietā.

2.3.

Lai gan ECB atzinīgi vērtē faktu, ka ir aizliegti tādi noteikumi, ar kuriem tirgotājiem uzspiež pieņemt visas kāda konkrēta zīmola kartes, ECB pauž bažas par izņēmumu, saskaņā ar kuru tirgotājiem būtu pienākums pieņemt citus tā paša zīmola un/vai kategorijas maksājumu instrumentus, kuriem piemēro to pašu regulēto starpbanku komisijas maksu (13). Tirgotājam būtu jāpieņem komerciāls lēmums par to, vai pieņemt kartes, kā arī par konkrētajiem zīmoliem vai karšu produktiem, kurus var pieņemt saskaņā ar attiecīgo shēmu.

2.4.

ECB papildus ierosina precizēt, ka ar maksājumu karšu shēmām nevajadzēt pieļaut diskrimināciju pret apstrādes struktūrām, īstenojot tādus darbības noteikumus, ar kuriem nepamatoti ierobežo apstrādes struktūru savstarpējo sadarbspēju.

2.5.

Turklāt varētu būt nepieciešams papildu laiks, lai maksājumu karšu shēmas pielāgotos jaunajām prasībām. Lai panāktu šo mērķi, attiecībā uz nodalīšanas prasību vajadzētu apsvērt pārejas perioda ieviešanu (14).

2.6.

Efektivitātes nolūkos ECB ierosinātu, lai viena vienota kompetenta iestāde būtu atbildīga par to, ka tiek nodrošināta atbilstība šai regulai, tomēr ECB apzinās, ka praksē tas var izrādīties sarežģīti valstu dažādo mehānismu dēļ.

ECB ieteikumi par ierosinātās regulas grozīšanu ir izklāstīti konkrētos projekta redakcijas priekšlikumos, kuri kopā ar attiecīgajiem paskaidrojumiem ir pievienoti pielikumā.

Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 5. februārī

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  COM(2013) 550 final/2.

(2)  Sk. ierosinātās regulas II un III nodaļu. Starpbanku komisijas maksas ir tādas banku savstarpējas komisijas maksas, ko parasti savā starpā piemēro karti pieņemošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji un karti izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas ietilpst kādā konkrētā kartes shēmā. Tie veido lielāko daļu no tiem maksājumiem, kurus pieņemošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji piemēro tirgotājiem par katru ar karti veiktu darījumu.

(3)  Darījums ir pārrobežu, ja patērētāji savas maksājumu kartes lieto citā dalībvalstī vai ja mazumtirgotājs izmanto pieņemošo maksājumu pakalpojuma sniedzēju citā dalībvalstī.

(4)  Maksimālās robežvērtības pārrobežu darījumiem stāsies spēkā divus mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās. Divus gadus pēc regulas spēkā stāšanās minētās maksimālās robežvērtības attieksies arī uz iekšzemes darījumiem.

(5)  Maksājumu karšu shēmām un struktūrām, kas apstrādā kartēm piesaistītus maksājumus, vajadzētu būt savstarpēji neatkarīgām attiecībā uz to juridisko formu, struktūru un lēmumu pieņemšanu.

(6)  Minētais noteikums attiecas uz tām karšu shēmām vai tiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri uzliek par pienākumu tirgotājiem pieņemt visas viena zīmola kartes, kas nozīmē, ka tirgotāji nevar pieņemšanu ierobežot un pieņemt vienīgi noteikta veida kartes. Ar ierosinātās regulas 10. pantu tirgotājiem būs atļauts pieņemt konkrēta zīmola tikai vienu karšu kategoriju un aizliegts maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai karšu shēmai pieprasīt, lai tirgotājs pieņem tā paša zīmola citas kategorijas vai visas kategorijas kartes. Turklāt ar ierosināto regulu tiek ieviests noteikumus, ar kuru tirgotājiem aizliedz diskriminējoši izturēties pret kartēm, uz kurām attiecas tā pati regulētā starpbanku komisijas maksa – piemēram, ja tirgotāji pieņem viena zīmola debetkarti, tiem būtu arī jāpieņem visu citu zīmolu debetkartes.

(7)  Pārfrāzējot – divu vai vairāk zīmolu izvietošana uz kartei piesaistīta maksājuma instrumenta.

(8)  Maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai kartes shēmai nevajadzētu liegt tirgotājiem iespēju novirzīt patērētājus uz vēlamā maksājumu instrumenta izmantošanu vai informēt patērētājus par starpbanku komisijas maksu vai tirgotāja pakalpojumu maksājumiem.

(9)  Sk. ierosinātās regulas 2. pantu.

(10)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padome Direktīvai par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2013/36/ES un 2009/110/EK un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (COM(2013) 547 final).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 (OV L 94, 30.3.2012., 22. lpp.).

(12)  Sk. ierosinātās regulas 8. panta 5. punktu.

(13)  Ierosinātās regulas 10. panta 1. punkts un 29. apsvērums.

(14)  Sk. ierosinātās regulas 7. pantu.


PIELIKUMS

Projekta redakcijas priekšlikumi

Eiropas Komisijas ierosinātā redakcija

ECB ierosinātie grozījumi (1)

1. grozījums

15.–17. apsvērums

“(15)

Šajā regulā izmantota pakāpeniska pieeja. Pirmkārt, ir jāveic pasākumi, lai atvieglotu maksājumu karšu izdošanu un maksājumu karšu darījumu pieņemšanu pārrobežu mērogā. Tam, ka tirgotājiem ir ļauts izvēlēties pieņēmēju ārpus to dalībvalsts (“pārrobežu pieņemšana”) un ka attiecībā uz pārrobežā pieņemtiem darījumiem tiek noteikts maksimālais pārrobežu starpbanku komisijas maksu līmenis, būtu jānodrošina vajadzīgā juridiskā skaidrība. Turklāt atļaujām izdot vai pieņemt maksājumu instrumentus Savienībā vajadzētu būt spēkā bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem. Šie pasākumi veicinātu karšu, interneta un mobilo maksājumu iekšējā tirgus netraucētu darbību, no kā labumu gūtu patērētāji un mazumtirgotāji.

(16)

Konkurences lietu izskatīšanas ietvaros uzņemtu vienpusēju saistību rezultātā daudzi pārrobežu karšu maksājumu darījumi Savienībā jau tiek veikti, ievērojot maksimālās starpbanku komisijas maksas, kas piemērojamas pirmajā šīs regulas posmā. Tādēļ noteikumiem, kas attiecas uz šiem darījumiem, būtu jāstājas spēkā jau tuvākajā laikā, lai mazumtirgotājiem radītu iespējas meklēt lētākus pārrobežu pieņemšanas pakalpojumus un stimulētu vietējos banku sektorus vai shēmas samazināt to pieņemšanas maksas.

(17)

Attiecībā uz iekšzemes darījumiem ir vajadzīgs pārejas periods, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un shēmām nodrošinātu laiku pielāgoties jaunajām prasībām. Tādēļ, pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā, patērētāju karšu darījumiem noteiktās starpbanku komisijas maksu maksimālās robežvērtības būtu jāattiecina uz visiem — gan pārrobežu, gan iekšzemes — maksājumiem, lai nodrošinātu, ka tiek izveidots kartēm piesaistītu maksājumu iekšējais tirgus.”

“(15)

Šajā regulā izmantota pakāpeniska pieeja. Pirmkārt, ir jāveic pasākumi, lai atvieglotu maksājumu karšu izdošanu un maksājumu karšu darījumu pieņemšanu pārrobežu mērogā. Tas, ka tirgotājiem ir ļauts izvēlēties pieņēmēju ārpus to dalībvalsts (“pārrobežu pieņemšana”), un ka attiecībā uz pārrobežā pieņemtiem darījumiem tiek noteikts maksimālais pārrobežu starpbanku komisijas maksu līmenis, būtu jānodrošina vajadzīgā juridiskā skaidrība. Turklāt un nodrošinot to, ka atļaujām izdot vai pieņemt maksājumu instrumentus Savienībā vajadzētu būt spēkā bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem, . Šie pasākumi veicinātu karšu, interneta un mobilo maksājumu iekšējā tirgus netraucētu darbību, no kā labumu gūtu patērētāji un mazumtirgotāji.

(16)

Konkurences lietu izskatīšanas ietvaros uzņemtu vienpusēju saistību rezultātā daudzi pārrobežu karšu maksājumu darījumi Savienībā, kā arī daži iekšzemes darījumi atsevišķās dalībvalstīs, jau tiek veikti, ievērojot maksimālās starpbanku komisijas maksas, kas piemērojamas pirmajā saskaņā ar šo regulu. posmā. Tādēļ noteikumiem, kas attiecas uz šiem darījumiem, būtu jāstājas spēkā jau tuvākajā laikā, lai mazumtirgotājiem radītu iespējas meklēt lētākus pārrobežu pieņemšanas pakalpojumus un stimulētu vietējos banku sektorus vai shēmas samazināt to pieņemšanas maksas .

(17)

Attiecībā uz iekšzemes darījumiem ir vajadzīgs pārejas periods, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un shēmām nodrošinātu laiku pielāgoties jaunajām prasībām. Tādēļ, pēc divu gadu pārejas periods pēc šīs regulas stāšanās spēkā šķiet pietiekošs, patērētāju karšu darījumiem noteiktās starpbanku komisijas maksu maksimālās robežvērtības būtu jāattiecina uz visiem — gan pārrobežu, gan iekšzemes — maksājumiem, lai nodrošinātu, ka tiek izveidots kartēm piesaistītu maksājumu iekšējais tirgus.”

Paskaidrojums

Ierosinātā 22 mēnešu nobīde starp maksimālās robežvērtības ieviešanu pārrobežu starpbanku komisijas maksām un iekšzemes starpbanku komisijas maksām var radīt neizdevīgu situāciju maziem vietējiem karšu pieņēmējiem, jo tie nespētu konkurēt ar tiem ārvalstu pieņēmējiem, kuri gūst priekšrocības no zemākām pārrobežu starpbanku komisijas maksām. Tāpēc būtu vēlams noteikt vienu kopīgu datumu, no kura ieviest maksimālās robežvērtības starpbanku komisijas maksām. Tomēr ECB saglabā neitrālu pozīciju attiecībā uz ierosināto laikposmu.

2. grozījums

24. apsvērums

“(24)

Patērētāji parasti nav informēti par maksām, ko tirgotāji maksā par maksājumu instrumentu izmantošanu. Vienlaikus virkne stimulējošu paņēmienu, ko izmanto izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji (piemēram, ceļojumu kuponi, piemaksas, rabati, atmaksas, bezmaksas apdrošināšana utt.), var novirzīt patērētājus uz maksājumu instrumentiem, par kuru izmantošanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiek piemērotas lielas maksas. Lai to novērstu, pasākumi, ar ko starpbanku komisijas maksām uzliek ierobežojumus, būtu jāpiemēro vienīgi maksājumu kartēm, kuras ir kļuvušas par plaša patēriņa produktiem un kuras tirgotājiem parasti ir grūti atteikt, jo tās tiek plaši izdotas un izmantotas (t. i., patērētāju debetkartes un kredītkartes). Lai uzlabotu efektīvu tirgus darbību nereglamentētajās nozares daļās un ierobežotu darbības pārnešanu no reglamentētajām uz nereglamentētajām nozares daļām, ir nepieciešams pieņemt virkni pasākumu, tostarp attiecībā uz shēmas un infrastruktūras nodalīšanu, maksājuma saņēmēja veikto maksātāja novirzīšanu un maksājuma saņēmēja iespēju selektīvi pieņemt maksājumu instrumentus.”

“(24)

Patērētāji parasti nav informēti par maksām, ko tirgotāji maksā par maksājumu instrumentu izmantošanu. Vienlaikus virkne stimulējošu paņēmienu, ko izmanto izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji (piemēram, ceļojumu kuponi, piemaksas, rabati, atmaksas, bezmaksas apdrošināšana utt.), var novirzīt patērētājus uz maksājumu instrumentiem, par kuru izmantošanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiek piemērotas lielas maksas. Lai to novērstu, pasākumi, ar ko starpbanku komisijas maksām uzliek ierobežojumus, būtu jāpiemēro vienīgi maksājumu kartēm, kuras ir kļuvušas par plaša patēriņa produktiem un kuras tirgotājiem parasti ir grūti atteikt, jo tās tiek plaši izdotas un izmantotas (t. i., patērētāju debetkartes un kredītkartes). Lai uzlabotu efektīvu tirgus darbību nereglamentētajās nozares daļās un ierobežotu darbības pārnešanu no reglamentētajām uz nereglamentētajām nozares daļām, ir nepieciešams pieņemt virkni pasākumu, tostarp attiecībā uz shēmas un apstrādes infrastruktūras nodalīšanu, maksājuma saņēmēja veikto maksātāja novirzīšanu un maksājuma saņēmēja iespēju selektīvi pieņemt maksājumu instrumentus.”

Paskaidrojums

Tiek ierosināts papildināt ar minēto redakciju, lai precizētu kontekstu.

3. grozījums

29. apsvērums

“(29)

(..)

Tomēr, lai aizsargātu patērētāju un tā spēju iespējami bieži lietot maksājumu kartes, būtu jānosaka pienākums, ka tirgotājiem ir jāpieņem visas kartes, uz kurām attiecas tā pati regulētā starpbanku komisijas maksa. Turklāt šāds ierobežojums radītu lielāku konkurenci attiecībā uz kartēm, kuru starpbanku komisijas maksas netiek reglamentētas saskaņā ar šo regulu, jo tirgotāji iegūtu lielāku ietekmi sarunās par nosacījumiem, ar kādiem tie pieņem šādas kartes.”

“(29)

(..)

Tomēr, lai aizsargātu patērētāju un tā spēju iespējami bieži lietot maksājumu kartes, būtu jānosaka pienākums, ka tirgotājiem ir jāpieņem visas kartes, uz kurām attiecas tā pati regulētā starpbanku komisijas maksa. Turklāt šāds ierobežojums radītu lielāku konkurenci attiecībā uz kartēm, kuru starpbanku komisijas maksas netiek reglamentētas saskaņā ar šo regulu, jo tirgotāji iegūtu lielāku ietekmi sarunās par nosacījumiem, ar kādiem tie pieņem šādas kartes.

Paskaidrojums

Tirgotājiem vajadzētu spēt pašiem pieņemt komerciālu lēmumu par to, kuras kartes, shēmas, zīmolus vai produktus pieņemts. Tāda pienākuma ieviešana, saskaņā ar kuru obligāti būtu jāpieņem kartes, kurām piemēro to pašu regulēto starpbanku komisijas maksu, sniegtos nevajadzīgi tālu.

4. grozījums

2. panta 1. punkts

“1)

“pieņēmējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas ar maksājuma saņēmēju tieši vai netieši noslēdzis līgumisku vienošanos par maksājuma saņēmēja maksājumu darījumu apstrādāšanu;”

“1)

“pieņēmējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas ar maksājuma saņēmēju tieši vai netieši noslēdzis līgumisku vienošanos par maksājuma saņēmēja tādu maksājumu darījumu pieņemšanu un apstrādāšanu, kuri iniciēti ar maksātāja maksājuma instrumentu;”

Paskaidrojums

Šajā pantā ir nepieciešams grozījums, lai ietvertu dažas papildu pazīmes attiecībā uz pieņemšanu. Projekta redakcijas priekšlikums atbilst Eurosistēmas ierosinātajai jēdziena “maksājumu darījumu pieņemšana” definīcijai, ko tā ietvērusi atzinumā par MPD 2.

5. grozījums

2. panta 2. punkts

“2)

“izdevējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas ar maksātāju tieši vai netieši noslēdzis līgumisku vienošanos par maksātāja maksājumu darījumu iniciēšanu, apstrādāšanu un norēķinu veikšanu;”

“2)

“izdevējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas ar maksātāju tieši vai netieši noslēdzis līgumisku vienošanos par nodrošina maksātāju ar maksājumu instrumentu maksātāja maksājumu darījumu iniciēšanai, apstrādāšanai un norēķinu veikšanai;”

Paskaidrojums

Grozīts, lai ietvertu dažas papildu pazīmes attiecībā uz izdošanu. Projekta redakcijas priekšlikums atbilst Eurosistēmas ierosinātajai jēdziena “maksājumu instrumentu izdošana” definīcijai, ko tā ietvērusi atzinumā par MPD 2.

6. grozījums

2. panta 4. punkts

“4)

“debetkartes darījums” ir maksājuma darījums ar karti, tostarp ar priekšapmaksas kartēm, kas piesaistītas norēķinu vai noguldījumu kontam, kurā darījums tiek debitēts, vēlākais, 48 stundas pēc darījuma autorizēšanas/iniciēšanas.”

“4)

“debetkartes darījums” ir ar debetkarti iniciēts maksājuma darījums ar karti, tostarp ar priekšapmaksas kartēm, kas piesaistītas norēķinu vai noguldījumu kontam, kurā darījums tiek debitēts, vēlākais, 48 stundas pēc darījuma autorizēšanas/iniciēšanas.

4a)

debetkarte” ir karte, ar kuru tās turētāji var veikt pirkumus un/vai izņemt skaidru naudu, ko tieši un nekavējoties debetē viņu maksājumu kontos neatkarīgi no tā, vai tos tur kartes izdevējs.

Paskaidrojums

Nav iespējams garantēt, ka debetkarti debitēs 48 stundu laikā. Tāpēc debetkaršu un kredītkaršu nošķiršana būtu jāsaista ar tūlītēju konta debitēšanu (debetkarte) un debitēšanu periodos, par ko iepriekš panākta vienošanās (kredītkarte). Turklāt debetkartes definīcijai būtu jāatšķiras no kredītkartes definīcijas (skatīt zemāk) arī saistībā ar priekšrocībām maksājuma saņēmējam, lai pamatoti argumentētu, kāpēc ir ierosinātas atšķirīgas attiecīgo starpbanku komisijas maksu maksimālās robežvērtības.

7. grozījums

2. panta 5. punkts

“5)

“kredītkartes darījums” ir tāds maksājuma darījums ar karti, kura norēķins tiek veikts vēlāk nekā 48 stundas pēc darījuma autorizēšanas/iniciēšanas;”

“5)

“kredītkartes darījums” ir tāds ar kredītkarti iniciēts maksājuma darījums ar karti, kura norēķins tiek veikts vēlāk nekā 48 stundas pēc darījuma autorizēšanas/iniciēšanas;

5a)

kredītkarte” ir karte, ar kuru kartes turētāji var veikt pirkumus un/vai izņemt skaidru naudu iepriekš noteiktā kredītlimita apmērā. Piešķirto kredītu var atmaksāt pilnā apmērā vai nu līdz konkrēti noteiktam termiņam, vai pa daļām, atlikumu uzskatot par kredīta termiņa pagarinājumu, par kuru parasti aprēķina procentus. Salīdzinājumā ar debetkartes darījumiem – shēmas noteikumi un darījuma apstrāde, kā arī tirgotāja kartes pieņemšanas procedūra var būt plašāka.

Paskaidrojums

Sk. paskaidrojumu attiecībā uz 6. grozījumu.

8. grozījums

2. panta 7. punkts

“7)

“kartei piesaistīts maksājuma darījums” ir pakalpojums, ko izmanto, lai ar jebkādas kartes, telesakaru, digitālas vai informācijas tehnoloģiju ierīces vai programmatūras palīdzību veiktu maksājuma darījumu, ja tā rezultāts ir maksājumu kartes darījums. Kartei piesaistīti maksājumu darījumi neietver darījumus, kuru pamatā ir cita veida maksājumu pakalpojumi.”

“7)

“kartei piesaistīts maksājuma darījums” ir pakalpojums, ko izmanto, lai ar jebkādas kartes, telesakaru, digitālas vai informācijas tehnoloģiju ierīces vai programmatūras palīdzību veiktu maksājuma darījums, kas iniciēts ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu saskaņā ar kartes shēmas noteikumiem, praksi, standartiem un/vai īstenošanas vadlīnijām ja tā rezultāts ir maksājumu kartes darījums. Kartei piesaistīti maksājumu darījumi neietver darījumus, kuru pamatā ir cita veida maksājumu pakalpojumi, [un] kā rezultāts nav kredīta pārvedums vai tiešā debeta maksājums, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 260/2012 2. pantā.”

Paskaidrojums

Jēdziena “kartei piesaistīts maksājuma darījums” Komisijas ierosinātā definīcija ir nedaudz plašāka nekā jēdziena “maksājumu kartes darījums” definīcija, ietverot arī darījumus, kas veikti bez taustāmas kartes. Ņemot vērā karšu nozares ātro attīstību un pieaugošo klāstu ar tādiem maksājumu risinājumiem, kuros izmanto karšu infrastruktūru, ECB ierosina abas definīcijas apvienot.

9. grozījums

2. panta 8. punkts

“8)

“pārrobežu maksājuma darījums” ir tāds kartes maksājums vai kartei piesaistīts maksājuma darījums, ko iniciē maksātājs vai maksājuma saņēmējs, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēti dažādās dalībvalstīs vai ja maksājumu karti ir izdevis maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts dalībvalstī, kura nav tirdzniecības vietas dalībvalsts;”

“8)

“pārrobežu kartes maksājuma darījums” ir tāds kartes maksājums vai kartei piesaistīts maksājuma darījums, ko iniciē maksātājs vai maksājuma saņēmējs, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs šā darījuma izdevējs un pieņēmējs ir reģistrēti dažādās dalībvalstīs, vai ja maksājumu kartes pieņēmējs ir izdevis maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts dalībvalstī, kura nav tirdzniecības vietas dalībvalsts;”

Paskaidrojums

Tiek piedāvāts šo definīciju vienkāršot tādā redakcijā, kāda norādīta iepriekšējā grozījumā.

10. grozījums

2. panta 9. punkts

“9)

“starpbanku komisijas maksa” ir maksa, ko tieši vai netieši (t. i., ar trešās personas starpniecību) maksā par katru darījumu starp maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri iesaistīti kartes maksājumā vai maksājuma kartei piesaistītā darījumā;”

“9)

“starpbanku komisijas maksa” ir maksa, ko tieši vai netieši (t. i., ar trešās personas starpniecību) maksā par katru katru kartei piesaistītu maksājuma darījumu starp maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri iesaistīti kartes maksājumā vai maksājuma kartei piesaistītā šā darījuma izdevēju un pieņēmēju;”

Paskaidrojums

Tiek piedāvāts šīs definīcijas redakciju vienkāršot, atsaucoties uz jēdzieniem “izdevējs” un “pieņēmējs”.

11. grozījums

2. panta 10. punkts

“10)

“tirgotāju apkalpošanas maksa” ir maksa, ko maksājuma saņēmējs maksā pieņēmējam par katru darījumu, kurš ietver starpbanku komisijas maksu, maksājumu shēmas un apstrādes maksu un pieņēmēja peļņas daļu;”

“10)

“tirgotāju apkalpošanas maksa” ir maksa, ko maksājuma saņēmējs maksā pieņēmējam par katru kartei piesaistītu maksājuma darījumu, kurš ietver starpbanku komisijas maksu, maksājumu shēmas un apstrādes maksu un pieņēmēja peļņas daļu pakalpojumiem, kurus nodrošina pieņēmējs;”

Paskaidrojums

Tiek piedāvāts neierobežot jēdziena “tirgotāju apkalpošanas maksa” definīciju ar tajā uzskaitītajām vienībām.

12. grozījums

2. panta 13. punkts

“13)

“maksājumu karšu shēma” ir tāds vienots noteikumu, prakses, standartu un/vai īstenošanas vadlīniju kopums maksājumu darījumu veikšanai Savienībā un dalībvalstīs, kas ir nošķirts no jebkādas infrastruktūras vai maksājumu sistēmas, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta tā darbība;”

“13)

“maksājumu karšu shēma” ir tāds vienots noteikumu, prakses, standartu un/vai īstenošanas vadlīniju kopums tādu maksājumu darījumu veikšanai, kurus iniciē ar kartei piesaistītu maksājumu instrumentu Savienībā un dalībvalstīs, kas ir nošķirts no jebkādas infrastruktūras vai maksājumu sistēmas, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta tā darbība;”

Paskaidrojums

Grozīts ar mērķi iestrādāt iniciācijas elementu; atsauces uz Savienību un dalībvalstīm būtu dzēšamas, jo tās nav nepieciešamas.

13. grozījums

2. panta 14. punkts

“14)

“četrpusēja maksājumu karšu shēma” ir maksājumu karšu shēma, kuras ietvaros maksājumi no kartes turētāja maksājumu konta ar shēmas, maksājumu kartes izdodošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja (no kartes turētāja puses) un pieņemošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja (no maksājuma saņēmēja puses) starpniecību tiek veikti uz maksājuma saņēmēja maksājumu kontu, un kuras ietvaros tiek veikti kartei piesaistīti darījumi, kā pamatā ir tāda pati struktūra;”

“14)

“četrpusēja maksājumu karšu shēma” ir maksājumu karšu shēma, kurā izdodošos un pieņemošos pakalpojumus sniedz struktūras, kuras nav tās pašas, kas pārvalda karšu shēmu kuras ietvaros maksājumi no kartes turētāja maksājumu konta ar shēmas, maksājumu kartes izdodošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja (no kartes turētāja puses) un pieņemošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja (no maksājuma saņēmēja puses) starpniecību tiek veikti uz maksājuma saņēmēja maksājumu kontu, un kuras ietvaros tiek veikti kartei piesaistīti darījumi, kā pamatā ir tāda pati struktūra;

Paskaidrojums

Tiek piedāvāts trīspusējas un četrpusējas karšu shēmas nenošķirt, balstoties uz izdodošo un pieņemošo pakalpojumu sniegšanu.

14. grozījums

2. panta 15. punkts

“15)

“trīspusēja maksājumu karšu shēma” ir maksājumu karšu shēma, kuras ietvaros no maksājumu konta, ko kartes turētāja vārdā tur shēma, tiek veikti maksājumi uz maksājumu kontu, ko maksājuma saņēmēja vārdā tur shēma, un kuras ietvaros tiek veikti kartēm piesaistīti darījumi, kā pamatā ir tāda pati struktūra. Ja trīspusēja maksājumu karšu shēma licencē citus maksājumu pakalpojumu sniedzējus izdot un/vai pieņemt maksājumu kartes, to uzskata par četrpusēju maksājumu karšu shēmu;”

“15)

“trīspusēja maksājumu karšu shēma” ir maksājumu karšu shēma, kurā gan maksājumu darījumu izdošanu, gan pieņemšanu saskaņā ar shēmas zīmolu veic struktūra, kura pārvalda karšu shēmu kuras ietvaros no maksājumu konta, ko kartes turētāja vārdā tur shēma, tiek veikti maksājumi uz maksājumu kontu, ko maksājuma saņēmēja vārdā tur shēma, un kuras ietvaros tiek veikti kartēm piesaistīti darījumi, kā pamatā ir tāda pati struktūra. Ja Ja ar trīspusēju maksājumu karšu shēmu licencē citus maksājumu pakalpojumu sniedzējus izdot tās kartēm piesaistītus maksājumu instrumentus un/vai pieņemt maksājumu kartes tās kartēm piesaistītus maksājumu darījumus, to uzskata par četrpusēju maksājumu karšu shēmu;”

Paskaidrojums

Sk. paskaidrojumu attiecībā uz 13. grozījumu.

15. grozījums

2. panta 16. punkts

“16)

“maksājumu instruments” ir jebkāda(-as) individuāla(-as) ierīce(-es) un/vai procedūru kopums, par ko maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko maksājumu pakalpojumu lietotājs vai maksājumu pakalpojumu lietotāja vārdā izmanto, lai iniciētu maksājuma uzdevumu;”

“16)

“maksājumu instruments” ir jebkāda(-as) individuāla(-as) ierīce(-es) un/vai procedūru kopums, par ko maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko maksājumu pakalpojumu lietotājs vai maksājumu pakalpojumu lietotāja vārdā izmanto, lai iniciētu maksājuma uzdevumu;”

Paskaidrojums

Šī definīcija būtu saskaņojama ar MPD 2 priekšlikumu.

16. grozījums

2. panta 17. punkts

“17)

“kartei piesaistīts maksājumu instruments” ir jebkāds maksājumu instruments, tostarp karte, mobilais telefons, dators vai jebkāda cita tehniska ierīce, kurā ir attiecīga lietojumprogramma un kuru maksātājs izmanto, lai iniciētu maksājuma uzdevumu, kas nav kredīta pārvedums vai tiešā debeta maksājums, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 260/2012 2. pantā.;”

“17)

“kartei piesaistīts maksājumu instruments” ir jebkāds maksājumu instruments, tostarp karte vai jebkāds cits maksājumu instruments ar maksājumu kartei līdzīgām iespējām, mobilais telefons, dators vai jebkāda cita tehniska ierīce, kurā ir attiecīga lietojumprogramma kuru maksājumu saņēmējs pieņem maksājuma saņemšanai un kuru maksātājs izmanto, lai iniciētu tādu maksājumu, uzdevumu, kas nav kā rezultāts nav kredīta pārvedums vai tiešā debeta maksājums, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 260/2012 2. pantā.;”

Paskaidrojums

Šī definīcija būtu saskaņojama ar projekta redakcijas priekšlikuma 8. grozījumu, kas attiecas uz jēdzienu “kartei piesaistīts maksājuma darījums”.

17. grozījums

2. panta 18. punkts

“18)

“maksājuma lietojumprogramma” ir ierīcē ielādēta datora programmatūra vai tās ekvivalents, kas ļauj iniciēt kartēm piesaistītus maksājumu darījumus un maksātājam ļauj izsniegt maksājumu uzdevumus;”

“18)

kartēm piesaistīta maksājuma lietojumprogramma” ir ierīcē ielādēta vai attālināti pieejama datora programmatūra vai tās ekvivalents, kas ļauj maksātājam iniciēt kartēm piesaistītus maksājumu darījumus un maksātājam ļauj izsniegt maksājumu uzdevumus;”

Paskaidrojums

Tiek ierosināts šā jēdziena definīcijā iestrādāt attālinātas piekļuves elementu.

18. grozījums

2. panta 19. punkts

“19)

“maksājuma uzdevums” ir maksātāja rīkojums savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ar kuru pieprasa izpildīt maksājuma darījumu;”

“19)

“maksājuma uzdevums” ir maksātāja vai maksājumu saņēmēja rīkojums savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ar kuru pieprasa izpildīt maksājuma darījumu;”

Paskaidrojums

Maksājumos ar karti arī maksājumu saņēmējs var iniciēt maksājuma uzdevumu. Turklāt ar grozījuma palīdzību šī definīcija tiek saskaņota ar ierosināto MPD 2.

19. grozījums

2. panta 20. punkts

“20)

“maksājumu kartes darījums” ir maksājuma darījums, kas veikts ar maksājumu karti vai izmantojot maksājumu kartes darījuma infrastruktūru un kam pamatā ir maksājumu kartes darījuma darbības noteikumi;”

“(20)

maksājumu kartes darījums” ir maksājuma darījums, kas veikts ar maksājumu karti vai izmantojot maksājumu kartes darījuma infrastruktūru un kam pamatā ir maksājumu kartes darījuma darbības noteikumi;”

Paskaidrojums

Šī definīcija ir ļoti līdzīga jēdziena “kartei piesaistīts maksājumu darījums” definīcijai. Abas definīcijas varētu praktiski apvienot.

20. grozījums

2. panta 21. punkts

“21)

“maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kam ir atļauts sniegt Direktīvas 2007/64/EK pielikumā uzskaitītos maksājumu pakalpojumus. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var būt izdevējs vai pieņēmējs, vai abi kopā;”

“21)

“maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kam ir atļauts sniegt Direktīvas 2007/64/EK pielikumā uzskaitītos maksājumu pakalpojumus. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var būt izdevējs vai pieņēmējs, vai abi kopā jebkura struktūra, kas minēta ierosinātās MPD 2 (2) COM(2013) 547/3 1. panta 1. punktā, un jebkura juridiska vai fiziska persona, kura izmanto atbrīvojumu saskaņā ar ierosinātās MPD 2 27. pantu;

Paskaidrojums

Saskaņojams ar MPD 2 priekšlikumu.

21. grozījums

2. panta 23. punkts

“23)

“maksājuma darījums” ir maksātāja vai maksātāja vārdā iniciēta vai maksājumu saņēmēja iniciēta līdzekļu pārskaitīšanas darbība neatkarīgi no maksātāja vai maksājumu saņēmēja attiecību pamatā esošajām saistībām;”

“23)

“maksājuma darījums” ir maksātāja vai maksātāja vārdā iniciēta vai maksājumu saņēmēja iniciēta līdzekļu izvietošanas, pārskaitīšanas vai izņemšanas darbība neatkarīgi no maksātāja vai maksājumu saņēmēja attiecību pamatā esošajām saistībām;”

Paskaidrojums

Saskaņojams ar MPD 2 priekšlikumu.

22. grozījums

2. panta 24. punkts

“24)

“apstrāde” ir maksājumu darījumu apstrādes pakalpojumi, t. i., darbības, kas nepieciešamas maksājuma norādījumu apstrādei starp izdevēju un pieņēmēju”

“24)

“apstrāde” ir maksājumu darījumu apstrādes pakalpojumi, t. i., darbības, kas nepieciešamas maksājuma norādījumu apstrādei starp izdevēju un pieņēmēju jebkura automātiska datu apstrāde, ko attiecībā uz kartei piesaistītu maksājumu darījumu veic par labu izdevējam vai pieņēmējam;”

Paskaidrojums

Grozīts, lai papildus precizētu, ko ietver maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegtie maksājumu darījumu apstrādes pakalpojumi.

23. grozījums

2. panta 25. punkts

“25)

“apstrādes struktūra” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura sniedz maksājumu darījumu apstrādes pakalpojumus;”

“25)

“apstrādes struktūra” ir jebkurš tehnisko pakalpojumu sniedzējs fiziska vai juridiska persona, kura , kurš sniedz maksājumu darījumu apstrādes pakalpojumus;”

Paskaidrojums

Grozīts, lai uzsvērtu tehnisko pusi, t. i., IT apstrādes iesaistīšanu sniegtajos maksājumu pakalpojumos.

24. grozījums

3. un 4. pants

3. pants

Starpbanku komisijas maksas par pārrobežu darījumiem ar patērētāju debetkartēm vai kredītkartēm

1.

Pēc diviem mēnešiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz pārrobežu debetkaršu darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,2 % no darījuma vērtības.

2.

Pēc diviem mēnešiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz pārrobežu kredītkaršu darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,3 % no darījuma vērtības.

4. pants

Starpbanku komisijas maksas par visiem patērētāju debetkaršu vai kredītkaršu darījumiem

1.

Pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz jebkādiem debetkartēm piesaistītiem darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,2 % no darījuma vērtības.

2.

Pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz jebkādiem kredītkartēm piesaistītiem darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,3 % no darījuma vērtības.”

3. pants

Starpbanku komisijas maksas par pārrobežu darījumiem ar patērētāju debetkartēm vai kredītkartēm

1.

Pēc diviem mēnešiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz pārrobežu debetkaršu darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,2 % no darījuma vērtības.

2.

Pēc diviem mēnešiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz pārrobežu kredītkaršu darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,3 % no darījuma vērtības.

4. pants

Starpbanku komisijas maksas par visiem patērētāju debetkaršu vai kredītkaršu darījumiem

1.

Pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz jebkādiem debetkartēm piesaistītiem darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,2 % no darījuma vērtības.

2.

Pēc diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā maksājumu pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz jebkādiem kredītkartēm piesaistītiem darījumiem nepiedāvā vai nepieprasa par katru darījumu tādu starpbanku komisijas maksu vai citu saskaņotu atlīdzību ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām, kas pārsniedz 0,3 % no darījuma vērtības.”

Paskaidrojums

Sk. paskaidrojumu attiecībā uz 1. grozījumu.

25. grozījums

7. panta 3. punkts

un 7. panta 5. un 6. punkts (jauns) (3)

“3.

Maksājumu karšu shēmu apstrādes noteikumos ir aizliegta jebkāda veida teritoriāla diskriminācija.

(..)”

“3.

Maksājumu karšu shēmu apstrādes noteikumos ir aizliegta jebkāda veida teritoriāla diskriminācija attiecībā uz apstrādes struktūras izveidi.

(..)

5.

Maksājumu karšu shēmām vajadzētu būt apveltītām ar godīgu un pārredzamu procedūru, lai nodrošinātu to, ka citas apstrādes struktūras netiek nepamatoti diskriminētas, un ka netiek ierobežota tehniskā sadarbspēja ar neatkarīgām apstrādes struktūrām.

6.

Šo pantu sāk piemērot pēc tam, kad ir pagājuši divi gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.”

Ar grozījumu 3. punktā tiek piedāvāts palielināt skaidrību esošajā redakcijā, kura pašlaik var tikt interpretēta tā, ka ar to netiek pieļauta valsts riska pārvaldība dažādos apstrādes posmos, piemēram, autorizācijas posmā.

Tiek piedāvāts jauns 5. punkts, lai izvairītos no tā, ka karšu shēmās tiktu pieļauta diskriminācija pret apstrādes struktūrām, īstenojot tādus darbības noteikumus, ar kuriem nepamatoti ierobežo apstrādes struktūru savstarpējo sadarbspēju.

Visbeidzot, tiek piedāvāts jauns 6. punkts. Maksājumu industrijai, iespējams, vajadzēs zināmu papildu laiku, lai īstenotu shēmas un apstrādes infrastruktūras nodalīšanu. Tāpēc tiek ierosināts, ka šo pantu vajadzētu piemērot ne ātrāk kā pēc diviem gadiem no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

26. grozījums

8. panta 3. un 5. punkts

“3.

Maksājumu karšu shēmas kartes izdodošajiem un pieņemošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz darījumiem, kas veikti ar jebkādu ierīci, uz kuras attēlots šādas shēmas zīmols, taču kas neizmanto minēto shēmu, neuzliek prasības par ziņošanu, pienākumus segt maksas vai citus pienākumus.

(..)

5.

Ja maksājumu ierīces sniedz izvēli starp dažādiem maksājumu instrumentu zīmoliem, attiecīgajam maksājuma darījumam piemērojamo zīmolu tirdzniecības vietā nosaka maksātājs.”

“3.

Maksājumu karšu shēmas kartes izdodošajiem un pieņemošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz darījumiem, kas veikti ar jebkādu ierīci, uz kuras attēlots šādas shēmas zīmols, taču kas neizmanto minēto shēmu, neuzliek prasības par ziņošanu, pienākumus segt maksas vai citus pienākumus, izņemot tās prasības par ziņošanu, kuras uzliek regulatori, uzraudzības iestādes vai centrālās bankas.

(..)

5.

Ja maksājumu ierīces sniedz izvēli starp dažādiem maksājumu instrumentu zīmoliem, par attiecīgajam maksājuma darījumam piemērojamo zīmolu tirdzniecības vietā nosaka vienojas maksātājs un maksājuma saņēmējs.”

Uzraudzības īstenošanas nolūkos centrālās bankas pieprasa, lai karšu shēmas ziņotu statistiku par krāpniecības gadījumiem ar kartēm. Rastos pārlieku liels slogs, ja, mainot ziņošanas prasības, tās attiektos uz lielu skaitu pakalpojumu sniedzēju. Tāpēc kā risinājums tiek piedāvāts piemērot ziņošanas prasības tādā mērā, ciktāl ar tām sniegs informāciju, kas ir faktiski nepieciešama regulatoriem, uzraudzības iestādēm vai centrālām bankām.

Par konkrēta zīmola izvēli kopīgi būtu jāvienojas kartes turētājam (t. i., maksātājam) un tirgotājam (maksājuma saņēmējam). Ja izvēle būtu atkarīga vienīgi no maksātāja, tad pastāv risks, ka maksātājs izvēlēsies dārgu zīmolu, ar kuru – lai gan tas maksātājam sniedz papildu priekšrocības – paaugstinātos tirgotāja izmaksas, kas līdz ar to varētu novest pie cenu paaugstinājuma visiem tirgotāja pircējiem.

27. grozījums

10. panta 1. punkts

“1.

Maksājumu shēmas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji nepiemēro noteikumus, kas maksājumu saņēmējiem, kuri pieņem kartes un citus maksājumu instrumentus, ko maksājumu instrumentu shēmas ietvaros izsniedzis viens izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, var uzlikt pienākumu pieņemt arī citus tā paša zīmola un/vai kategorijas maksājumu instrumentus, ko tajā pašā shēmā izsnieguši citi izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji, izņemot, ja tiem piemēro to pašu regulēto starpbanku komisijas maksu.”

“1.

Maksājumu shēmas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji nepiemēro noteikumus, ar kuriem maksājumu saņēmējiem, kuri pieņem kartes un citus maksājumu instrumentus, kas izsniegti kartes maksājumu instrumentu shēmas ietvaros viens izdodošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, var uzlikt pienākumu pieņemt arī citus zīmolus, maksājumu instrumentus vai produktus ar to pašu zīmolu un/vai kategoriju, ko tajā pašā shēmā izsnieguši citi izdodošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji, izņemot, ja tiem piemēro to pašu regulēto starpbanku komisijas maksu.”

Paskaidrojums

Tirgotājiem vajadzētu spēt pašiem pieņemt komerciālu lēmumu par to, vai pieņemt kartes, kā arī kuras shēmas, zīmolus vai produktus, vai kuru shēmu attiecīgās kartes pieņemt. Tas sniegtos pārāk tālu, ja shēmām un pakalpojuma sniedzējiem ļautu piemērot noteikumus, saskaņā ar kuriem maksājumu saņēmējiem obligāti būtu jāpieņem kartes, kurām piemēro to pašu regulēto starpbanku komisijas maksu. Papildu grozījumu mērķis ir vienkāršot šajā punktā paredzētos noteikumus. Atbilstoši 29. apsvērumam – šā punkta mērķis ir izņemt “visu produktu pieņemšanas” elementu no “visu karšu pieņemšanas” noteikuma. Lai šo mērķi sasniegtu, nav nepieciešams paredzēt nosacījumus attiecībā uz izdevējiem.

28. grozījums

10. panta 5. punkts; jauns

Bez teksta

“5.

Tirgotāji var izlemt nepieņemt visas kartes vai maksājumu instrumentus, ja ar tiem nodrošina zemu drošības līmeni un ja pieņēmējs negarantē autorizēto darījumu pilnu apmaksu.”

Paskaidrojums

Tirgotājiem būtu jāatļauj nepieņemt kartes ar zemākām drošības iespējām, piem., kartes bez mikročipa, jo, izmantojot šādas kartes, maksājums netiktu garantēts, līdz ar to pakļaujot tirgotājus lielākam finanšu riskam.


(1)  ECB priekšlikumi papildināt teksta redakciju ar jaunu tekstu ir norādīti treknrakstā. Tekstā ar pārsvītrojumu ir norādīti ECB priekšlikumi svītrot tekstu.

(2)  COM(2013) 547/3.

(3)  Lūdzam ievērot, ka šajā atzinumā minētās atsauces atspoguļo COM(2013) 550 final/2 ietverto punktu numerācijas shēmu.


Top