EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32002D0011(01)

Eiropas Centrālās bankas lēmums (2002. gada 5. decembris) par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem (ECB/2002/11)

OJ L 58, 3.3.2003, p. 38–59 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 01 Volume 004 P. 262 - 283
Special edition in Estonian: Chapter 01 Volume 004 P. 262 - 283
Special edition in Latvian: Chapter 01 Volume 004 P. 262 - 283
Special edition in Lithuanian: Chapter 01 Volume 004 P. 262 - 283
Special edition in Hungarian Chapter 01 Volume 004 P. 262 - 283
Special edition in Maltese: Chapter 01 Volume 004 P. 262 - 283
Special edition in Polish: Chapter 01 Volume 004 P. 262 - 283
Special edition in Slovak: Chapter 01 Volume 004 P. 262 - 283
Special edition in Slovene: Chapter 01 Volume 004 P. 262 - 283

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2006; Atcelts ar 32006D0017(01)

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2003/132(1)/oj

32002D0011(01)



Oficiālais Vēstnesis L 058 , 03/03/2003 Lpp. 0038 - 0059


Eiropas centrālās bankas lēmums

(2002. gada 5. decembris)

par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem

(ECB/2002/11)

(2003/132/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus, un jo īpaši to 26.2. pantu,

tā kā:

(1) Atbilstīgi Statūtu 26.2. pantam Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome nosaka grāmatvedības principus ECB gada pārskatiem.

(2) Ievērojot pārejas noteikumus Lēmumā ECB/2000/16 (1998. gada 1. decembris) par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem, kas grozīts 1999. gada 15. decembrī un 2000. gada 12. decembrī [1] OV L 33, 2.2.2001., 1. lpp., visi aktīvi un pasīvi, kas pastāvējuši uz 1998. gada 31. decembra darba dienas beigām, jāpārvērtē ar 1999. gada 1. janvāri. Tirgus cenas un kursi, ko ECB piemēroja sākuma bilancē 1999. gada 1. janvārī, bija jaunās vidējās izmaksas pārejas posma sākumā.

(3) Atbilstīgi tika ņemts vērā Eiropas Monetārā institūta (EMI) veiktais sagatavošanas darbs.

(4) Lēmuma ECB/2000/16 saturs tagad tiks būtiski grozīts. Skaidrības labad vēlams to pārstrādāt vienā tekstā.

(5) ECB uzskata, ka ir ļoti svarīgi uzlabot Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) tiesiskā regulējuma pārredzamību pat tad, ja saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu nav pienākuma to darīt. Tāpēc ECB ir nolēmusi publicēt šo lēmumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

1. Šajā lēmumā:

- "pārejas laiks" ir laikposms, kas sākas 1999. gada 1. janvārī un beidzas 2001. gada 31. decembrī,

- "starptautiskie grāmatvedības standarti" ir starptautiskie grāmatvedības standarti (IAS), starptautiskie finanšu pārskatu standarti (IFRS) un ar tiem saistītās interpretācijas (SIC–IFRIC interpretācijas), vēlākie šo standartu grozījumi un ar tiem saistītās interpretācijas, nākotnes standarti un ar tiem saistītās interpretācijas, ko izdod vai pieņem Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB),

- "valstu centrālās bankas" (VCB) ir iesaistīto dalībvalstu centrālās bankas,

- "iesaistītās dalībvalstis" ir visas dalībvalstis, kuras ir pieņēmušas eiro saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

- "neiesaistītās dalībvalstis" ir dalībvalstis, kuras nav pieņēmušas eiro saskaņā ar Līgumu,

- "Eirosistēma" ir VCB un ECB.

2. Turpmākas šajā lēmumā lietoto tehnisko terminu definīcijas ir ietvertas glosārijā, kas pievienots kā I pielikums.

2. pants

Piemērošanas joma

Šajā lēmumā izklāstītos noteikumus piemēro ECB gada pārskatiem, tostarp bilancei, posteņiem, kas ierakstīti ECB ārpusbilances grāmatvedības dokumentos, peļņas un zaudējumu pārskatiem un ECB gada pārskatu piezīmēm.

3. pants

Grāmatvedības pamatpieņēmumi

Piemērojami šādi grāmatvedības pamatpieņēmumi:

saimnieciskā realitāte un pārskatāmība : grāmatvedības metodes un finanšu ziņojumi atspoguļo saimniecisko realitāti, ir pārskatāmi un pēc savām kvalitatīvajām īpašībām ir saprotami, attiecināmi, droši un salīdzināmi. Darījumus uzskaita un tos noformē saskaņā ar to būtību un saimniecisko realitāti, un nevis tikai saskaņā ar to juridisko formu;

piesardzība : aktīvu un pasīvu vērtēšanu un ienākumu atzīšanu veic piesardzīgi. Šī lēmuma kontekstā tas nozīmē, ka peļņas un zaudējumu pārskatā nerealizētos guvumus nenorāda kā ienākumus, bet tieši pārceļ uz pārvērtēšanas kontu. Tomēr piesardzība neļauj slēptu rezervju veidošanu vai posteņu apzināti sagrozītu atspoguļošanu bilancē un peļņas un zaudējumu pārskatā;

notikumi pēc bilances slēgšanas : aktīvus un pasīvus koriģē, ņemot vērā notikumus, kas notiek starp gada bilances slēgšanas dienu un datumu, kurā kompetentās iestādes apstiprina finanšu pārskatus, ja tie ietekmē aktīvu vai pasīvu stāvokli bilances slēgšanas dienā. Atklātībai sniedz informāciju par tiem notikumiem, kuri iestājas pēc bilances slēgšanas dienas un kuri neietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances slēgšanas dienā, bet kuri ir tik svarīgi, ka informācijas neizpaušana varētu ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju spēju veikt pienācīgus vērtējumus un lēmumus; šajā gadījumā aktīvus un pasīvus nekoriģē;

būtiskums : nav atļauta atkāpšanās no grāmatvedības noteikumiem, ieskaitot tos, kas ietekmē peļņas un zaudējumu pārskata sastādīšanu ECB, ja vien to pamatoti nevar novērtēt kā nebūtisku kopējā ziņotājas iestādes finanšu pārskatu kontekstā un noformējumā;

uzņēmējdarbības nepārtrauktības princips : pārskatus gatavo, ievērojot uzņēmējdarbības nepārtrauktības principu;

uzkrājumu princips : ienākumus un izdevumus atzīst grāmatvedības periodā, kurā tie ir nopelnīti vai radušies, un nevis periodā, kurā tie ir saņemti vai samaksāti;

konsekvence un salīdzināmība : kritērijus bilances vērtēšanai un ienākumu atzīšanai piemēro konsekventi saskaņoti un nepārtraukti, lai nodrošinātu finanšu pārskatu datu salīdzināmību.

4. pants

Aktīvu un pasīvu atzīšana

Finanšu vai cita veida aktīvu/pasīvu ziņotājas iestādes bilancē atzīst tikai tad:

a) ja ir iespējams, ka jebkurš turpmāks saimniecisks labums, kas saistīts ar aktīvu vai pasīvu posteni, plūdīs uz ziņotāju iestādi vai no tās;

b) ja principā visi ar aktīvu vai pasīvu saistītie riski un priekšrocības nodoti ziņotājai iestādei; un

c) ja aktīvu izmaksas vai vērtību priekš ziņotājas iestādes vai saistības apjomu var ticami novērtēt.

5. pants

Skaidras naudas (norēķinu) pieeja

Skaidras nauda vai "norēķinu" pieeju izmanto kā pamatu datu reģistrēšanai ECB grāmatvedības sistēmā, neierobežojot Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes ECB/2002/10 (2002. gada 5. decembris) par uzskaites un finanšu paziņošanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā 5. panta piemērošanu.

II NODAĻA

BILANCES SHĒMA UN TĀS VĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI

6. pants

Bilances shēma

Bilances shēma ir balstīta uz struktūru, kas noteikta II pielikumā.

7. pants

Bilances vērtēšanas noteikumi

1. Bilances vērtēšanā lieto pašreizējos tirgus kursus un cenas, ja vien II pielikumā nav noteikts citādi.

2. Zelta, ārvalstu valūtas instrumentu, vērtspapīru un finanšu instrumentu (bilances un ārpusbilances) pārvērtēšanu veic gada beigās pēc vidējā tirgus kursa un cenām.

3. Attiecībā uz zeltu netiek ņemta vērā atšķirība starp cenas un valūtas pārvērtēšanu, bet uzrāda tikai vienu zelta cenas pārvērtēšanas atšķirību, pamatojoties uz tādu cenu eiro par noteiktu zelta svara vienību, kas atvasināta no EUR/USD maiņas kursa pārvērtēšanas datumā. Ārvalstu valūtas pārvērtē katru atsevišķi (ietverot ārpusbilances un bilances darījumus), un vērtspapīrus pārvērtē pa kodiem (arī ISIN numurs/tips), izņemot tos vērtspapīrus, kas iekļauti postenī "citi finanšu aktīvi", un ko uzskata par atsevišķiem turējumiem.

8. pants

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

1. Reverso darījumu, kas veikts atbilstoši pārdošanas ar atpirkšanu līgumam, ieraksta bilances pasīvu daļā kā nodrošinātu ieplūstošo ieguldījumu, turpretī postenis, kas sniegts kā nodrošinājums, paliek bilances aktīva daļā. Pārdotos vērtspapīrus, kas jāatpērk saskaņā ar pārdošanas ar atpirkšanu līgumiem, ECB, kurai tie jāatpērk, uzrāda tā, it kā konkrētie aktīvi joprojām būtu daļa no portfeļa, no kura tie tika pārdoti.

2. Reverso darījumu, kas veikts saskaņā ar pirkšanas ar atpārdošanu līgumu, ieraksta kā nodrošinātu izplūstošo aizdevumu bilances aktīvu daļā par aizdevuma summu. Saskaņā ar pirkšanas ar atpārdošanu līgumiem iegādātos vērtspapīrus nepārvērtē, un no tiem izrietošā peļņa vai zaudējumi līdzekļu aizdevējai pusei nav jāiekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā.

3. Reversie darījumi, kuros lietoti ārvalstu valūtās denominēti vērtspapīri, neietekmē vidējo valūtas pozīcijas cenu.

4. Vērtspapīru aizdošanas darījumu gadījumā vērtspapīri paliek aizdevēja bilancē. Šādus darījumus iegrāmato tādā pašā veidā kā noteikts attiecībā uz pārdošanas ar atpirkšanu operācijām. Ja tomēr vērtspapīri, ko ECB, darbodamās kā saņēmējs, ir aizņēmusies, gada beigās neatrodas saņēmēja glabāšanā, saņēmējam jāveido uzkrājumi zaudējumiem, ja attiecīgo vērtspapīru tirgus vērtība ir cēlusies no aizdevuma darījuma noslēgšanas dienas, un jāuzrāda pasīvi (vērtspapīru atkārtota nodošana), ja saņēmējs vērtspapīrus pa to laiku ir pārdevis.

5. Nodrošinātus darījumus ar zeltu uzskata par pārdošanas ar atpirkšanu līgumiem. Zelta plūsmas, kas saistītas ar šiem nodrošinātajiem darījumiem, finanšu pārskatos nenorāda, un starpību starp darījuma tūlītējo un nestandartizēta nākotnes darījuma cenu reģistrē pēc uzkrājumu principa.

6. Reversos darījumus (iekļaujot vērtspapīru aizdošanas darījumus), kas veikti saskaņā ar automatizētu vērtspapīru aizdošanas programmu, reģistrē ar ietekmi uz bilanci attiecībā uz šādiem darījumiem tikai, ja skaidras naudas veidā ir sniegts nodrošinājums līdz operācijas termiņa beigām.

9. pants

Tirgojami akciju instrumenti

1. Šis pants piemērojams tirgojamiem akciju instrumentiem (akcijām vai akciju fondiem) neatkarīgi no tā, vai darījumus veic tieši ECB, vai starpnieks, izņemot darbības, ko veic attiecībā uz ECB pensiju fondiem, līdzdalību kapitālā, ieguldījumiem meitasuzņēmumos, būtisku līdzdalību kapitālā vai ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem.

2. Akciju instrumenti, kas denominēti ārvalstu valūtās, neveido daļu no vispārējās valūtas pozīcijas, bet ir daļa no atsevišķa valūtas turējuma. Attiecīgās ārvalstu valūtas vērtības guvumu un zaudējumu aprēķinu var veikt ar neto vidējo izmaksu metodi vai ar vidējo izmaksu metodi.

3. Ar akciju instrumentiem rīkojas šādi:

a) akciju portfeļu pārvērtēšanu veic saskaņā ar 7. panta 2. punktu. Pārvērtēšana notiek par katru posteni atsevišķi. Attiecībā uz akciju fondiem cenas pārvērtēšana notiek pēc neto bāzes, nevis par katru akciju atsevišķi. Ieskaits starp dažādām akcijām vai dažādiem akciju fondiem netiek veikts;

b) darījumus reģistrē bilancē pēc darījuma cenas;

c) starpniecības maksu reģistrē kā darījuma izmaksas, kas jāiekļauj aktīva cenā, vai kā izdevumus peļņas un zaudējumu pārskatā;

d) iegādātās dividendes summu iekļauj akciju instrumenta cenā. Bezdividenžu dienā, kamēr dividenžu maksa vēl nav saņemta, iegādāto dividenžu summu var uzskatīt par atsevišķu posteni;

e) dividenžu uzkrājumus perioda beigās neiegrāmato, jo tie jau ir atspoguļoti akciju instrumentu tirgus cenā, izņemot akcijas, kas kotētas bez dividendēm;

f) ar tiesību emisiju rīkojas kā ar atsevišķu aktīvu pēc emitēšanas. Iegādes cenu aprēķina, pamatojoties uz akciju iepriekšējo vidējo cenu, jauno akciju bāzes cenu un veco akciju attiecību pret jaunajām akcijām. Alternatīvi tiesību cena var pamatoties uz tiesību tirgus vērtību, akciju iepriekšējo vidējo cenu un akciju tirgus cenu pirms tiesību emisijas. Ar tām rīkojas saskaņā ar Eirosistēmas grāmatvedības noteikumiem.

III NODAĻA

IENĀKUMU ATZĪŠANA

10. pants

Ienākumu atzīšana

1. Ienākumu atzīšanai piemēro šādus noteikumus:

a) realizētos guvumus un realizētos zaudējumus ieraksta peļņas un zaudējumu pārskatā;

b) nerealizētos guvumus neatzīst par ienākumiem, bet tūlīt pārved uz pārvērtēšanas kontu;

c) nerealizētos zaudējumus ieraksta peļņas un zaudējumu pārskatā, ja tie pārsniedz attiecīgajā pārvērtēšanas kontā reģistrēto iepriekšējās pārvērtēšanas guvumus;

d) peļņas un zaudējumu pārskatā ierakstītos nerealizētos guvumus turpmākajos gados neapvērš, pamatojoties uz jauniem nerealizētajiem guvumiem;

e) netiek veikts ieskaits nerealizētajiem guvumiem kādā vērtspapīrā, vai kādā valūtā vai zelta turējumos pret nerealizētajiem guvumiem citos vērtspapīros vai valūtā, vai zeltā.

2. Prēmijas un diskontus saistībā ar emitētiem un iegādātiem vērtspapīriem rēķina un uzrāda kā daļu no procentu ienākuma, un amortizē vērtspapīru atlikušajā termiņā, vai nu saskaņā ar lineārās amortizācijas metodi vai ar iekšējās peļņas normas (IPN) metodi. Tomēr IPN metode ir obligāta diskonta vērtspapīriem ar atlikuma termiņu ilgāku par gadu iegādes brīdī.

3. Uzkrājumus, kas denominēti ārvalstu valūtās, pārrēķina pēc vidējā tirgus kursa gada beigās un apvērš pēc tā paša kursa.

4. Tikai darījumi, kuros mainās kādas noteiktas valūtas turējumi, var būt par pamatu realizētiem ārvalstu valūtas vērtības guvumiem vai zaudējumiem.

5. Īpašu pārvērtēšanas kontu turējumus, kas rodas no iemaksām saskaņā ar Statūtu 49.2. pantu, attiecībā uz dalībvalstu centrālajām bankām, kurām izņēmuma noteikumi ir atcelti, izmanto, lai kompensētu nerealizētos zaudējumus, ja tie pārsniedz iepriekšējās pārvērtēšanas guvumus, kas reģistrēti attiecīgajā standarta pārvērtēšanas kontā, kā aprakstīts šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, pirms tādus zaudējumus kompensē saskaņā ar Statūtu 33.2. pantu. Īpašo pārvērtēšanas kontu turējumus zeltam, valūtām un vērtspapīriem samazina proporcionāli gadījumā, ja tiek samazināts attiecīgo aktīvu turējums.

11. pants

Darījumu cena

1. Šādus vispārīgus noteikumus piemēro darījumu cenai:

a) attiecībā uz zeltu, ārvalstu valūtas instrumentiem un vērtspapīriem ikdienā lieto vidējo izmaksu metodi, lai aprēķinātu pārdoto vienību iegādes izmaksas, ņemot vērā valūtas maiņas kursa un/vai cenas svārstības;

b) vidējo aktīvu/pasīvu cenu/kursu samazina/palielina par nerealizētajiem zaudējumiem, kurus pārnes uz peļņas un zaudējumu pārskatu gada beigās;

c) kupona vērtspapīru iegādes gadījumā nopirktais kuponu ienākums jāuzskata par atsevišķu vienību. Gadījumā, ja vērtspapīri ir denominēti ārvalstu valūtā, to iekļauj šīs valūtas turējumā, bet vidējās cenas noteikšanas nolūkos neiekļauj aktīva izmaksās vai cenā.

2. Vērtspapīriem piemēro šādus īpašus noteikumus:

a) darījumus ieraksta pēc to cenas un iegrāmato finanšu pārskatos pēc tīrās cenas;

b) maksas par glabāšanu un pārvaldību, maksas par norēķina konta apkalpošanu un citas netiešās izmaksas neuzskata par darījuma izmaksām un iekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā. Tās neuzskata par attiecīgā aktīva vidējo izmaksu daļu;

c) ienākumu reģistrē pēc bruto vērtības, atsevišķi norādot atmaksājamos ieturējuma nodokļus un citus nodokļus;

d) vērtspapīra vidējo pirkuma izmaksu aprēķināšanas nolūkā vai nu i) visus dienas laikā izdarītos pirkumus pēc to darījuma cenas pieskaita iepriekšējās dienas turējumā esošajiem vērtspapīriem, lai iegūtu jaunu vidējo svērto cenu, pirms piemēro tajā pašā dienā veiktos vērtspapīru pārdevumus, vai ii) nolūkā aprēķināt pārskatīto vidējo cenu var piemērot atsevišķus vērtspapīru pirkumus un pārdevumus tādā kārtībā, kādā tie dienas laikā notika.

3. Zeltam un ārvalstu valūtai piemēro šādus īpašus noteikumus:

a) darījumus ārvalstu valūtās, kas nerada izmaiņas attiecīgās valūtas turējumā, pārrēķina eiro pēc līgumā noteiktā vai norēķinu datuma valūtas maiņas kursa, un tas neietekmē turējuma iegādes izmaksas;

b) darījumus ārvalstu valūtās, kas rada izmaiņas attiecīgās valūtas turējumā, pārrēķina eiro pēc līgumā noteiktā vai norēķinu dienas maiņas kursa;

c) faktiskos naudas ieņēmumus vai maksājumus pārrēķina pēc vidējā valūtas maiņas tirgus kursa tajā dienā, kurā notiek norēķini;

d) dienas laikā veiktās valūtas un zelta neto iegādes pievieno pēc vidējām dienas pirkuma izmaksām par katru attiecīgo valūtu un zeltu iepriekšējās dienas turējumā esošajam zeltam un vērtspapīriem, lai radītu jaunu vidējo svērto kursu un zelta cenu. Neto pārdevumu gadījumos realizēto guvumu un realizēto zaudējumu aprēķins balstās uz attiecīgās valūtas vai zelta turējuma izmaksām iepriekšējā dienā, tā, lai vidējās izmaksas nemainītos. Vidējā kursa un zelta cenas starpība starp dienas laikā notikušo ieplūdi un aizplūdi arī rada realizētos guvumus vai realizētos zaudējumus. Ārvalstu valūtas vai zelta saistību gadījumā augstākminēto pieeju piemēro apgrieztā veidā. Tādējādi vidējās pasīvu posteņa izmaksas ietekmē neto pārdevumi, savukārt neto pirkumi samazina pozīciju pēc esošā vidējā svērtā kursa vai zelta cenas;

e) ārvalstu valūtas darījumu izmaksas un citas vispārējās izmaksas norāda peļņas un zaudējumu pārskatā.

IV NODAĻA

GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ĀRPUSBILANCES INSTRUMENTIEM

12. pants

Vispārēji noteikumi

1. Nestandartizētus ārvalstu valūtas nākotnes darījumus, ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu nākotnes posmus un citus valūtas instrumentus, kas ietver vienas valūtas maiņu pret otru nākotnē, ietver neto ārvalstu valūtas postenī, lai aprēķinātu ārvalstu valūtas maiņas vērtības guvumus un zaudējumus.

2. Procentu likmju mijmaiņas darījumus, standartizētus nākotnes līgumus, nestandartizētus procentu likmes nākotnes līgumus un citus procentu likmes instrumentus uzskaita un pārvērtē pa atsevišķiem posteņiem. Ar šiem instrumentiem rīkojas atsevišķi no bilances posteņiem.

3. Peļņu un zaudējumus, kas rodas no ārpusbilances instrumentiem, atzīst un ar to rīkojas tāpat kā attiecībā uz bilances instrumentiem.

13. pants

Nestandartizēti ārvalstu valūtas nākotnes darījumi

1. Nestandartizētu nākotnes instrumentu pirkumus un pārdevumus atzīst ārpusbilances kontos no tirdzniecības dienas līdz norēķinu dienai pēc nestandartizēta nākotnes darījuma tūlītējās likmes. Pārdošanas darījumu guvumus un zaudējumus aprēķina, lietojot vidējās valūtas pozīcijas izmaksas līguma datumā, pieskaitot divas vai trīs darba dienas saskaņā ar ikdienas ieskaita procedūru pirkumu un pārdošanas darījumiem. Guvumus un zaudējumus uzskata par nerealizētiem līdz norēķinu dienai, un ar to rīkojas saskaņā ar 10. panta 1. punktu.

2. Ar starpību starp tūlītējām un nākotnes likmēm rīkojas kā ar uzkrātiem maksājamiem vai saņemamiem procentiem gan attiecībā uz pirkumiem, gan pārdevumiem.

3. Norēķinu dienā ārpusbilances kontus apvērš, un pārvērtēšanas konta atlikumu ceturkšņa beigās kreditē peļņas un zaudējumu kontā.

4. Nestandartizētu nākotnes instrumentu pirkumi ietekmē vidējās valūtas pozīcijas izmaksas no tirdzniecības dienas, pieskaitot divas vai trīs darba dienas saskaņā ar tirgū pieņemtajiem noteikumiem par tūlītējo darījumu norēķiniem pēc tūlītējās pirkuma likmes.

5. Nestandartizētu nākotnes darījumu pozīcijas vērtē saistībā ar tās pašas valūtas tūlītējo pozīciju, kompensējot starpību, kas var rasties vienā valūtas pozīcijā. Neto zaudējumu atlikumu debetē peļņas un zaudējumu kontā, ja tas pārsniedz iepriekšējās pārvērtēšanas guvumus, kas reģistrēti pārvērtēšanas kontā; neto peļņas atlikumu kreditē pārvērtēšanas kontā.

14. pants

Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi

1. Tūlītējos pirkumus un pārdevumus bilances kontos atzīst norēķinu dienā.

2. Nākotnes pirkumus un pārdevumus ārpusbilances kontos atzīst no tirdzniecības dienas līdz norēķinu dienai pēc nākotnes darījuma tūlītējās likmes.

3. Pārdošanas darījumus atzīst pēc darījuma tūlītējās likmes, un tādējādi nerodas ne guvumi, ne zaudējumi.

4. Ar starpību starp tūlītējām un nākotnes likmēm rīkojas kā ar uzkrātiem maksājamiem vai saņemamiem procentiem gan attiecībā uz pirkumiem, gan pārdevumiem.

5. Norēķinu dienā ārpusbilances kontus apvērš.

6. Ārvalstu valūtas pozīcijas vidējās izmaksas nemainās.

7. Nestandartizētu nākotnes darījumu pozīciju vērtē saistībā ar tūlītējo darījumu pozīciju.

15. pants

Standartizēti procentu likmes nākotnes līgumi

1. Standartizētos procentu likmes nākotnes līgumus tirdzniecības dienā reģistrē ārpusbilances kontos.

2. Sākotnējo drošības iemaksu reģistrē kā atsevišķu aktīvu, ja to iegulda naudā. Ja to iegulda vērtspapīru formā, tad tā bilancē nemainās.

3. Ikdienas izmaiņas papildu iemaksās reģistrē bilancē atsevišķā kontā vai nu kā aktīvu vai pasīvu, atkarībā no standartizētā nākotnes līguma cenas izmaiņām. Tāda pati procedūra piemērojama atvērtās pozīcijas slēgšanas dienā. Uzreiz pēc tam atsevišķo kontu anulē un kopējo darījuma rezultātu ieraksta kā peļņu vai zaudējumus neatkarīgi no tā, vai piegāde notiek vai nenotiek. Ja piegāde notiek, tad pārdevuma vai pirkuma ierakstu veic pēc tirgus cenas.

4. Maksas iekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā.

5. Konvertēšanu eiro vajadzības gadījumā veic pozīcijas slēgšanas dienā pēc tās dienas tirgus kursa. Ārvalstu valūtas ieplūdums ietekmē vidējās valūtas pozīcijas izmaksas tās slēgšanas dienā.

6. Ikdienas pārvērtēšanas dēļ peļņu un zaudējumus ieraksta noteiktos atsevišķos kontos. Atsevišķs konts aktīvu daļā uzrāda zaudējumus, un atsevišķs konts pasīvu daļā uzrāda peļņu. Nerealizētos zaudējumus ieraksta peļņas un zaudējumu konta debetā, un šādas summas kreditē pasīvu kontā "citi pasīvi".

7. Nerealizētos zaudējumus, kas pārnesti uz peļņas un zaudējumu kontu gada beigās, sekojošos gados neapvērš ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts. Peļņas gadījumā veikto ierakstu debetē pagaidu kontā "citi aktīvi" un kreditē pārvērtēšanas kontā.

16. pants

Procentu likmes mijmaiņas darījumi

1. Procentu likmes mijmaiņas darījumus reģistrē ārpusbilances kontos tirdzniecības dienā.

2. Kārtējos procentu maksājumus, kas saņemti vai samaksāti, reģistrē, pamatojoties uz uzkrājumu principu. Ir atļauts maksājumu ieskaits saistībā ar vienu un to pašu procentu likmes mijmaiņas darījumu.

3. Procentu likmes mijmaiņas darījumi ietekmē vidējās valūtas pozīcijas izmaksas ārvalstu valūtā, ja ir starpības starp saņemtajiem un veiktajiem maksājumiem. Maksājuma atlikums, kas izraisa ieplūdumu, ietekmē vidējās valūtas izmaksas maksājuma brīdī.

4. Katru procentu likmes mijmaiņas darījumu novērtē pēc tirgus cenas, vajadzības gadījumā, pārrēķinot eiro pēc tūlītējā valūtas kursa. Nerealizētos zaudējumus, kas pārnesti uz peļņas un zaudējumu kontu gada beigās, sekojošos gados neapvērš ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts. Nerealizētos pārvērtēšanas guvumus kreditē pārvērtēšanas kontā.

5. Maksas iekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā.

17. pants

Nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi

1. Nestandartizētus procentu likmes nākotnes līgumus reģistrē ārpusbilances kontos tirdzniecības dienā.

2. Kompensācijas maksājumu, ko viena puse maksā otrai pusei norēķinu dienā, šajā dienā ieraksta peļņas un zaudējumu pārskatā. Maksājumus reģistrē, nepiemērojot uzkrājumu principu.

3. Ja nestandartizētu procentu likmes līgumu turējums ir ārvalstu valūtā, tad kompensācijas maksājums ietekmē vidējās šīs valūtas pozīcijas izmaksas. Kompensācijas maksājumu pārrēķina eiro pēc tūlītējā kursa norēķinu dienā. Maksājuma atlikums, kas izraisa ieplūdumu, ietekmē vidējās valūtas izmaksas maksājuma brīdī.

4. Nestandartizētos procentu likmes nākotnes līgumus novērtē pēc tirgus cenas un, vajadzības gadījumā, pārrēķina eiro pēc tūlītējā valūtas kursa. Nerealizētos zaudējumus, kas pārnesti uz peļņas un zaudējumu kontu gada beigās, sekojošos gados neapvērš ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts. Nerealizētos pārvērtēšanas guvumus kreditē pārvērtēšanas kontā.

5. Maksas iekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā.

18. pants

Nestandartizēti nākotnes darījumi ar vērtspapīriem

Nestandartizētos nākotnes darījumus ar vērtspapīriem uzskaita saskaņā ar vienu no šādām metodēm.

A metode:

a) nestandartizētos nākotnes darījumus ar vērtspapīriem reģistrē ārpusbilances kontos no tirdzniecības dienas līdz norēķinu dienai pēc nestandartizēta nākotnes darījuma cenas;

b) tirgotā vērtspapīra turējuma vidējās izmaksas nemaina līdz norēķinam; nestandartizētā nākotnes pārdošanas darījuma ietekmi uz peļņu un zaudējumiem aprēķina norēķinu dienā;

c) ārpusbilances kontus dzēš norēķinu dienā, un pārvērtēšanas konta atlikumu (ja tāds ir) kreditē peļņas un zaudējumu kontā. Nopirkto vērtspapīru uzskaita, lietojot tūlītējo termiņa izpildes dienas cenu (faktisko tirgus cenu), savukārt starpība ar sākotnējo nestandartizēta nākotnes darījuma cenu tiek atzīta par realizēto peļņu vai realizētajiem zaudējumiem;

d) attiecībā uz vērtspapīriem, kas denominēti ārvalstu valūtā, vidējās neto valūtas pozīcijas izmaksas netiek skartas, ja ECB jau tur pozīciju attiecīgajā valūtā. Ja nopirktais nestandartizētais nākotnes vērtspapīrs ir denominēts valūtā, kurā ECB netur pozīciju, un tādēļ attiecīgā valūta ir jāpērk, ir piemērojami noteikumi par ārvalstu valūtu pirkšanu saskaņā ar 11. panta 3. punkta d) apakšpunktu;

e) nestandartizētu nākotnes darījumu pozīcijas vērtē izolēti pēc nestandartizētu nākotnes darījumu tirgus cenas par atlikušo darījuma ilgumu. Pārvērtēšanas zaudējumus gada beigās debetē peļņas un zaudējumu kontā, un pārvērtēšanas peļņu kreditē pārvērtēšanas kontā. Nerealizētos zaudējumus, kas atzīti peļņas un zaudējumu kontā gada beigās, sekojošos gados neapvērš ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts.

B metode:

a) nestandartizētos nākotnes darījumus ar vērtspapīriem reģistrē ārpusbilances kontos no tirdzniecības dienas līdz norēķinu dienai pēc nestandartizēta nākotnes darījuma cenas. Norēķinu dienā ārpusbilances kontus apvērš;

b) ceturkšņa beigās vērtspapīra pārvērtēšanu veic, pamatojoties uz neto pozīciju, ko aprēķina pēc bilances, un šī paša vērtspapīra pārdevumiem, kas reģistrēti ārpusbilances kontos. Pārvērtēšanas summa līdzinās starpībai starp neto pozīciju, kas novērtēta pēc pārvērtēšanas cenas, un to pašu pozīciju, kas novērtēta pēc bilances pozīcijas vidējām izmaksām. Ceturkšņa beigās nestandartizētajiem nākotnes pirkumiem veic pārvērtēšanu, kas aprakstīta 7. pantā. Pārvērtēšanas rezultāts līdzinās starpībai starp tūlītējo cenu un pirkuma saistību vidējām izmaksām;

c) nestandartizētu nākotnes līgumu pārdošanas rezultātu reģistrē finanšu gadā, kurā saistības stājās spēkā. Šis rezultāts ir vienāds ar starpību starp sākotnējo nestandartizēta nākotnes darījuma cenu un bilances pozīcijas vidējām izmaksām vai ārpusbilances pirkuma saistību vidējām izmaksām, ja bilances pozīcija nav pietiekama, pārdošanas brīdī.

V NODAĻA

PUBLICĒJAMĀS GADA BILANCES UN PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU PĀRSKATI

19. pants

Formāti

1. ECB publicētās gada bilances formāts ir tāds, kā norādīts III pielikumā.

2. ECB publicētā peļņas un zaudējumu pārskata formāts atbilst IV pielikumam.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Noteikumu izstrāde, piemērošana un interpretēšana

1. Grāmatvedības un monetāro ienākumu komiteja (AMICO) darbojas kā ECBS komisija, kura ar Valdes starpniecību konsultē Padomi par ECBS grāmatvedības noteikumu izstrādi, piemērošanu un izpildi.

2. Interpretējot šo lēmumu, ņem vērā sagatavošanas darbus, grāmatvedības principus, kas saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem un vispārēji pieņemtajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

3. Ja šajā lēmumā nav noteikta īpaša grāmatvedības apstrāde un ja Padome nav pieņēmusi pretēju lēmumu, tad ECB ievēro Starptautiskos grāmatvedības standartus attiecībā uz ECB darbībām un kontiem tiktāl, cik tie nav būtiski pretrunā Eiropas Kopienas grāmatvedības tiesību aktiem.

21. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Lēmumu ECB/2000/16. Norādes uz atcelto lēmumu uzskata par norādēm uz šo lēmumu.

22. pants

Nobeiguma noteikumi

1. Šis lēmums stājas spēkā 2003. gada 1. janvārī.

2. Neierobežojot iepriekšējo punktu, šo lēmumu piemēro arī ECB gada bilances sastādīšanai 2002. gada 31. decembrī un ECB peļņas un zaudējumu pārskata sastādīšanai par gadu, kas beidzas 2002. gada 31. decembrī.

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2002. gada 5. decembrī

ECB prezidents —

Willem F. Duisenberg

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

GLOSĀRIJS

Amortizācija ir sistemātisks prēmijas/diskonta samazinājums kontos vai aktīvu vērtības samazinājums noteiktā laika periodā.

Aktīvs ir resursi, ko iepriekšēju notikumu rezultātā kontrolē uzņēmums un no kura var sagaidīt saimniecisko labumu plūsmu uz uzņēmumu nākotnē.

Automatizēta vērtspapīru aizdošanas programma (ASLP) ir finanšu darbība, kas apvieno repo un reverso repo darījumu, kur specifiskais nodrošinājumu tiek aizdots pret vispārējo nodrošinājumu. Šajos aizdošanas un aizņemšanās darījumos abu darījumu atšķirīgo repo likmju dēļ rodas ienākumi (t.i., saņemtā peļņas norma). Šo darbību var veikt ar gala īpašnieka programmu, tas ir, kad banka, kas šo programmu piedāvā, ir galīgais darījuma partneris, vai saskaņā ar starpnieka programmu, tas ir, kad banka, kas šo programmu piedāvā, darbojas tikai kā starpnieks un galīgais darījuma partneris ir iestāde, ar kuru faktiski ir veikts vērtspapīru aizdošanas darījums.

Vidējās izmaksas ir nepārtraukta vai vidējā svērtā metode, saskaņā ar kuru katra pirkuma izmaksas pievieno esošajai uzskaites vērtībai, lai radītu jaunas vidējās svērtās izmaksas.

Skaidras naudas/norēķinu pieeja ir grāmatvedības pieeja, saskaņā ar ko grāmatvedības notikumus reģistrē norēķinu dienā.

Tīrā cena ir darījuma cena, izņemot jebkuru atlaidi/uzkrātus procentus, bet ietverot darījuma izmaksas, kas veido daļu no cenas.

Diskonts ir starpība starp vērtspapīra nominālvērtību un tā cenu, ja tā cena ir zemāka par nominālvērtību.

Diskonta vērtspapīrs ir aktīvs, par ko nemaksā procentus, un par ko peļņu gūst ar kapitāla vērtības pieaugumu, jo aktīvu emitē vai pērk ar diskontu.

Akciju instrumenti ir dividendes pelnoši vērtspapīri (uzņēmumu akcijas un vērtspapīri, kas apliecina ieguldījumu akciju fondā).

Finanšu aktīvs ir jebkurš aktīvs, kas ir i) skaidra nauda vai ii) līgumiskas tiesības saņemt skaidru naudu vai citu finanšu instrumentu no cita uzņēmuma; vai iii) līgumiskas tiesības veikt finanšu instrumentu maiņu ar citu uzņēmumu pēc potenciāli izdevīgiem noteikumiem, vai iv) cita uzņēmuma kapitāla daļas.

Finanšu saistības nozīmē jebkuras saistības, kas ietver juridisku pienākumu piegādāt citam uzņēmumam skaidru naudu vai citu finanšu instrumentu vai veikt finanšu instrumentu maiņu ar citu uzņēmumu pēc potenciāli neizdevīgiem noteikumiem.

Ārvalstu valūtas turējums ir neto pozīcija attiecīgajā valūtā. Šajā definīcijā īpašās aizņēmumtiesības (SDR) uzskata par atsevišķu valūtu.

Nestandartizēts ārvalstu valūtas nākotnes darījums ir līgums, saskaņā ar kuru vienā dienā vienojas par noteiktas summas, kas denominēta ārvalstu valūtā, tūlītēju pirkumu par citu valūtu vai tūlītēju pārdošanu pret citu valūtu, kas parasti ir vietējā valūta, un summa par noteiktu cenu ir jāpiegādā kādā noteiktā dienā nākotnē, kas ir vairāk kā divas darba dienas pēc līguma noslēgšanas dienas. Šī nestandartizētā ārvalstu valūtas nākotnes darījuma likme sastāv no dominējošās tās dienas tūlītējās likmes, pieskaitot vai atņemot attiecīgi nolīgto prēmiju vai diskontu.

Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījums nozīmē vienlaicīgu tūlītēju vienas valūtas pirkšanu/pārdošanu par otru valūtu (īsā pozīcija) un šīs valūtas tās pašas summas pārdošanu/pirkšanu nākotnē par otru valūtu (garā pozīcija).

Nestandartizēts procentu likmes līgums ir līgums, kurā divas puses vienojas par procentu likmi, kas maksājama par iedomātu noguldījumu ar noteiktu termiņu noteiktā nākotnes dienā. Norēķinu dienā viena puse otrai izmaksā atlīdzību atkarībā no starpības starp nolīgto procentu likmi un tirgus likmi norēķinu dienā.

Nestandartizēti nākotnes darījumi ar vērtspapīriem nozīmē ārpusbiržas līgumus, saskaņā ar kuriem vienojas par procentu likmes instrumenta (parasti obligācija vai parādzīme) pirkšanu vai pārdošanu, piegādājot to noteiktā datumā nākotnē par noteikto cenu.

Standartizēts procentu likmes nākotnes līgums ir biržā tirgots nākotnes līgums. Saskaņā ar šādu līgumu līguma slēgšanas dienā vienojas, ka par noteiktu cenu nākotnes datumā piegādās procentu likmes instrumentu, piemēram, obligāciju. Parasti faktiska piegāde nenotiek; līgumu parasti izbeidz pirms noteiktā termiņa.

Iekšējā peļņas norma ir likme, pēc kuras vērtspapīra grāmatvedības vērtība ir vienāda ar pašreizējo nākotnes naudas plūsmas vērtību.

Procentu likmes mijmaiņas darījumi (dažādās valūtās) ir pušu līgumiska vienošanās apmainīties ar naudas plūsmām, kas ir periodisku procentu maksājumu plūsmas vai nu vienā valūtā vai divās dažādās valūtās.

Sasaiste ir tehniskas infrastruktūras, datoru lietojumprogrammas un procedūras, kas ir ieviestas RLBN sistēmā un ECB maksājumu mehānismā (EMM), vai pielāgojumi RLBN sistēmai un EMM nolūkā veikt pārrobežu maksājumu apstrādi Target sistēmā.

Starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs (ISIN) ir numurs, ko izdevusi attiecīgā kompetentā izdevēja iestāde.

Saistības ir pašreizējas uzņēmuma saistības, kas radušās no notikumiem pagātnē un kuru nokārtošana radīs saimniecisko resursu izplūdi no uzņēmuma.

Tirgus cena ir cena, kas noteikta zeltam, ārvalstu valūtai vai vērtspapīru instrumentiem, parasti neietverot uzkrātos vai atlaides procentus, vai nu organizētā tirgū (t.i., biržā) vai neorganizētā tirgū (t.i., ārpusbiržas tirgū).

Termiņš ir diena, kurā ir pienākums pilnā apjomā izmaksāt turētājam nominālvērtību/pamatsummas vērtību.

Vidējā tirgus cena ir viduspunkts starp vērtspapīra pieprasījuma un piedāvājuma cenu, kas balstīta uz darījumu cenu parasta izmēra tirgū, ko veikuši atzīti tirgus līderi vai atzītas tirdzniecības biržas, un kuru izmanto ceturkšņa pārvērtēšanas procedūrā.

Vidējais tirgus kurss ir ECB dienas saskaņotais kurss plkst. 14.15, ko izmanto ceturkšņa pārvērtēšanas procedūrā.

Prēmija ir starpība starp vērtspapīra nominālvērtību un tā cenu, ja tā cena ir augstāka par nominālvērtību.

Uzkrājumi ir summas, kas atskaitītas pirms peļņas vai zaudējumu aprēķināšanas, lai nodrošinātu jebkuru zināmu vai sagaidāmu saistību vai risku, kuru izmaksas nevar precīzi noteikt (skat. "Rezerves"). Uzkrājumus nākotnes saistību segšanai nevar izmantot, lai koriģētu aktīvu vērtību.

Realizētie guvumi/zaudējumi ir guvumi/zaudējumi, kas rodas no starpības starp bilances posteņa pārdošanas cenu un tā koriģēto cenu.

Rezerves ir summa, kas atskaitīta no sadalāmās peļņas, kurai nav jānodrošina kāda noteikta saistība, neparedzēti izdevumi vai sagaidāmā tādu aktīvu vērtības samazināšanās, kas zināmi pastāv bilances dienā.

Pārvērtēšanas konti ir bilances konti, kur reģistrē aktīvu vai pasīvu vērtības starpību starp koriģētajām tā iegādes izmaksām un tā novērtējumu pēc perioda beigu tirgus cenas, ja attiecībā uz aktīviem pēdējā ir augstāka par pirmo un ja attiecībā uz pasīviem pēdējā ir zemāka par pirmo. Tie ietver starpību attiecībā uz noteiktajām cenām un/vai attiecībā uz tirgus maiņas kursiem.

Pirkšanas ar atpārdošanu līgums (reversais repo) ir līgums, saskaņā ar kuru skaidrās naudas turētājs piekrīt pirkt aktīvu un vienlaikus piekrīt atpārdot aktīvu par nolīgto cenu pēc pieprasījuma vai pēc noteikta laika vai īpašā gadījumā. Dažkārt repo darījumu slēdz caur trešo pusi (trīs pušu repo).

Reversais darījums nozīmē operāciju, ar kuru centrālā banka pērk (reversais repo) vai pārdod (repo) aktīvus saskaņā ar atpārdošanas līgumu vai veic kredītoperācijas pret nodrošinājumu.

Norēķins ir darbība, ar kuru darījumā starp divām vai vairāk pusēm izpilda pienākumu nodot līdzekļus vai aktīvus. Eirosistēmas iekšējo darījumu kontekstā norēķins nozīmē neto atlikumu likvidēšanu, kas rodas no Eirosistēmas iekšējiem darījumiem, un kurā notiek aktīvu nodošana.

Norēķinu diena ir diena, kurā attiecīgās norēķinu iestādes grāmatvedībā ir reģistrēta galīga un neatsaucama vērtības nodošana. Norēķinus veic nekavējoties (reālā laikā), tajā pašā dienā (dienas beigās) vai nolīgtā dienā, kas ir pēc tās dienas, kurā saistība ir stājusies spēkā.

Lineārā amortizācija nozīmē, ka amortizācijas maksājumus noteiktā laikposmā nosaka, dalot aktīva izmaksas, no kā atņemta atlikuma vērtība, ar aprēķināto lietderīgo aktīva kalpošanas laiku pro rata temporis.

Target ir visas Eiropas automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma, kas sastāv no vienas reālā laika bruto norēķinu sistēmas (RTGS sistēma) katrā VCB, EPM un sasaistes.

Darījuma izmaksas ir izmaksas, kas ir identificējamas kā saistītas ar attiecīgo darījumu.

Darījuma cena ir cena, par ko puses vienojušās līguma slēgšanas brīdī.

Nerealizētie guvumi/zaudējumi ir guvumi/zaudējumi, kas rodas no aktīvu pārvērtēšanas salīdzinājumā ar to koriģētajām iegādes izmaksām.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

BILANCES SHĒMA UN TĀS VĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI

Piezīme:

Numerācija attiecas uz bilances formātu, kas norādīts III pielikumā.

AKTĪVI

Bilances postenis | Bilances posteņu satura sistematizācija | Vērtēšanas princips |

| |

1 | Zelts un zelta parādprasības | Zelts materiālā veidā (t.i., stieņi, monētas, plātnes, tīrradņi). Nemateriāls zelts, piemēram, atlikumi zelta pieprasījuma kontos (kopkontos), termiņnoguldījumi un prasības par zelta saņemšanu, kas radušās no šādiem darījumiem: vērtības paaugstināšanās vai pazemināšanās darījumi un zelta atrašanās vietas vai raudzes mijmaiņas darījumi, ja starp darījuma noslēgšanu un norēķina dienu ir vairāk par vienu darba dienu. | Tirgus vērtība |

2. | Prasības pret ārpus eiro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | Ārvalstu valūtā denominētas prasības pret darījumu partneriem, kas rezidē ārpus eiro zonas (iekļaujot starptautiskās un pārnacionālās iestādes un centrālās bankas ārpus eiro zonas). | |

2.1. | Parādprasības pret SVF | a)Aizņēmumtiesības no rezerves kvotas (neto)Valsts kvota bez SVF rīcībā esošiem atlikumiem eiro.(SVF kontu Nr. 2 (eiro kontu administratīvajiem izdevumiem) var iekļaut šajā postenī vai postenī "Saistības eiro valūtā pret ārpus eiro zonas rezidentiem"). | a)Aizņēmumtiesības rezerves kvotā (neto)Nominālvērtība, ko pārrēķina pēc gada beigu ārvalsts valūtas tirgus kursa. |

b)Īpašās aizņēmumtiesībasĪpašo aizņēmumtiesību turējumi (bruto). | b)Īpašās aizņēmumtiesībasNominālvērtība, ko izsaka pēc gada beigu ārvalsts valūtas tirgus kursa. |

c)Citas prasībasVispārējais aizņemšanās mehānisms (GAB), aizdevumi saskaņā ar īpašiem aizņemšanās mehānismiem, noguldījumi Nabadzības samazināšanas un izaugsmes iespēju (PRGF) programmā. | c)Citas prasībasNominālvērtība, ko pārrēķina pēc gada beigu ārvalsts valūtas tirgus kursa. |

2.2. | Banku atlikumi un vērtspapīru ieguldījumi, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi | a)Atlikumi bankās ārpus eiro zonasNorēķina konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversie repo darījumi. | a)Atlikumi bankās ārpus eiro zonasNominālvērtība, ko pārrēķina pēc gada beigu ārvalsts valūtas tirgus kursa. |

b)Vērtspapīru ieguldījumi (izņemot akcijas, līdzdalības daļas un citus vērtspapīrus saskaņā ar aktīvu posteni "Citi finanšu aktīvi") ārpus eiro zonasTirgojamās parādzīmes un obligācijas, vekseļi, bezkupona obligācijas, naudas tirgus vērtspapīri, ko emitējuši rezidenti ārpus eiro zonas. | b)Vērtspapīri (tirgojami)Tirgus cena un ārvalsts valūtas tirgus kurss gada beigās. |

c)Ārējie aizdevumi (noguldījumi)Aizdevumi ārpus eiro zonas rezidentiem un netirgojamie vērtspapīri, ko emitējuši ārpus eiro zonas rezidenti (izņemot akcijas, kapitāla daļas un citus vērtspapīrus saskaņā ar aktīvu posteni "citi finanšu aktīvi"). | c)Ārējie aizdevumiNoguldījumi pēc nominālvērtības, netirgojamie vērtspapīri pēc izmaksām; abus pārrēķina pēc gada beigu ārvalsts valūtas tirgus kursa. |

d)Citi ārējie aktīviĀrpus eiro zonas valstu banknotes un monētas. | d)Citi ārējie aktīviNominālvērtība, pārrēķināta pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa. |

3. | Prasības pret eiro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | a)VērtspapīriTirgojamās parādzīmes un obligācijas, vekseļi, bezkupona obligācijas, naudas tirgus vērtspapīri (izņemot akcijas, kapitāla daļas un citus vērtspapīrus saskaņā ar aktīvu posteni "citi finanšu aktīvi"). | a)Vērtspapīri (tirgojami)Tirgus cena un ārvalsts valūtas tirgus kurss gada beigās. |

b)Citas prasībasNetirgojami vērtspapīri (izņemot akcijas, kapitāla daļas un citus vērtspapīrus saskaņā ar aktīvu posteni "citi finanšu aktīvi"), aizdevumi, noguldījumi, reversie repo darījumi, dažādi aizdevumi. | b)Citas prasībasNoguldījumi pēc nominālvērtības, netirgojamie vērtspapīri pēc izmaksām, abus pārrēķina pēc gada beigu ārvalsts valūtas tirgus kursa. |

4. | Prasības pret ārpus eiro zonas rezidentiem, denominētas eiro | | |

4.1. | Banku atlikumi, vērtspapīru ieguldījumi un aizdevumi | a)Atlikumi bankās ārpus eiro zonasNorēķina konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversie repo darījumi saistībā ar eiro denominētu vērtspapīru pārvaldību. | a)Atlikumi bankās ārpus eiro zonasNominālvērtība. |

b)Vērtspapīru ieguldījumi (izņemot akcijas, līdzdalības daļas un citus vērtspapīrus saskaņā ar aktīvu posteni "citi finanšu aktīvi") ārpus eiro zonasTirgojamās parādzīmes un obligācijas, vekseļi, bezkupona obligācijas, naudas tirgus vērtspapīri, kurus visus emitējuši ārpus eiro zonas rezidenti. | b)tirgojami vērtspapīriTirgus cena gada beigās. |

c)Aizdevumi ārpus eiro zonasAizdevumi ārpus eiro zonas rezidentiem un tādu rezidentu emitēti netirgojami vērtspapīri. | c)Aizdevumi ārpus eiro zonasNoguldījumi pēc nominālvērtības, netirgojami vērtspapīri pēc izmaksām. |

d)Vērtspapīri, ko emitējušas vienības ārpus eiro zonasVērtspapīri, ko emitējušas pārnacionālas vai starptautiskas organizācijas, piem., EIB, neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. | d)Vērtspapīri, ko emitējušas organizācijas ārpus eiro zonasTirgus cena gada beigās. |

4.2. | Prasības, kas rodas no aizdevuma saskaņā ar ERM II | Aizdevumi saskaņā ar ERM II noteikumiem. | Nominālvērtība. |

5. | Aizdevumi eiro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām, denominēti eiro | 5.1. līdz 5.5. postenis: darījumi atbilstīgi attiecīgajiem monetārās politikas instrumentiem, kas aprakstīti dokumentā "Vienotā monetārā politika eiro zonā: Vispārīgie dokumenti par Eirosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām". | |

5.1. | Galvenās refinansēšanas operācijas | Regulāri likviditāti nodrošinoši iknedēļas apgriezti darījumi, kuru termiņš parasti ir divas nedēļas. | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas |

5.2. | Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas | Regulāri likviditāti nodrošinoši ikmēneša reversie darījumi, kuru termiņš parasti ir trīs mēneši. | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas |

5.3. | Precizējošās reversās operācijas | Reversie darījumi, kas veikti kā ad hoc darījumi, precizēšanas nolūkos. | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas |

5.4. | Strukturālās reversās operācijas | Reversie darījumi, kuru mērķis ir saskaņot Eirosistēmas strukturālo pozīciju vis a vis finanšu sektoram. | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas |

5.5. | Papildu kreditēšanas iespēja | Diennakts likviditātes instruments ar noteiktu procentu likmi pret atbilstīgajiem aktīviem (pastāvīgā iespēja). | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas |

5.6. | Kredīti saistībā ar papildu seguma pieprasījumu | Papildu kredīts kredītiestādēm, kas rodas no pakārtoto aktīvu vērtības pieauguma, attiecībā pret citu kredītu šīm pašām kredītiestādēm. | Nominālvērtība vai izmaksas |

6. | Citas prasības pret eiro zonas kredītiestādēm, denominētas eiro | Norēķina konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversie repo darījumi saistībā ar vērtspapīru portfeļu pārvaldību saskaņā ar aktīvu posteni "Eiro zonas rezidentu vērtspapīri, kas denominēti eiro" (ieskaitot darījumus, kas rodas no eiro zonas bijušo ārvalstu valūtas rezervju pārveidošanas), un citas prasības. Korespondentkonti attiecībā uz ārvalsts kredītiestādi eiro zonā Citas prasības un operācijas, kas nav saistītas ar Eirosistēmas monetārās politikas operācijām. | Nominālvērtība vai izmaksas |

7. | Eiro zonas rezidentu vērtspapīri, denominēti eiro | Tirgojami vērtspapīri (kas saistīti ar vai kas ir piemēroti izmantošanai monetārās politikas mērķiem, izņemot akcijas, līdzdalības daļas un citus vērtspapīrus saskaņā ar aktīvu posteni "citi finanšu aktīvi"): parādzīmes un obligācijas, bezkupona obligācijas, naudas tirgus vērtspapīri tiešā turējumā (iekļaujot valsts vērtspapīrus, kas emitēti pirms EMS) denominēti eiro; ECB parāda vērtspapīri, kas iegādāti precizējošo operāciju mērķiem. | Tirgus cena gada beigās |

8. | Valsts parāds, denominēts eiro | Prasības pret valsti, kas radušās pirms EMS (netirgojamie vērtspapīri, aizdevumi). | Noguldījumi (aizdevumi) pēc nominālvērtības, netirgojamie vērtspapīri pēc izmaksām |

9. | Eirosistēmas iekšējās prasības | | |

9.1. | Prasības, kas saistītas ar parādzīmēm, kas nodrošina ECB parādzīmju emisiju | Tikai ECB bilances postenis. Parādzīmes, ko emitējušas VCB saskaņā ar kompensācijas (back–to–back) nolīgumu saistībā ar ECB parādzīmēm. | Nominālvērtība |

9.2. | Prasības, kas saistītas ar eiro banknošu izvietošanu Eirosistēmā | Prasības, kas saistītas ar ECB banknošu emisiju saskaņā ar 2001. gada 6. decembra Lēmumu ECB/2001/15 par eiro banknošu emisiju . | Nominālvērtība |

9.3. | Citas prasības Eirosistēmā (neto) | a)Neto prasības, kas rodas no TARGET kontu un VCB korespondentkontu atlikumiem, t.i., prasību un saistību neto skaitlis (skatīt arī saistību posteni "citas saistības Eirosistēmā (neto)"); | a)Nominālvērtība |

b)citas Eirosistēmas iekšējās prasības, kas var rasties, ieskaitot ECB senjorāžas ienākumu pagaidu sadali VCB. | b)Nominālvērtība |

10. | Posteņi, kuros notiek norēķini | Norēķina kontu atlikumi (prasības), ietverot iekasējamo čeku plūsmu. | Nominālvērtība |

11. | Citi aktīvi | | |

11.1. | Eiro zonas monētas | Eiro monētas | Nominālvērtība |

11.2. | Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi | Zeme un ēkas, mēbeles un iekārtas (ietverot datoriekārtas), programmatūra. | Izmaksas atskaitot amortizāciju Amortizācijas likmes: datori un ar tiem saistītā aparatūra (programmatūra) un mehāniskie transportlīdzekļi:četri gadi,aprīkojums, mēbeles un iekārtas ēkā:10 gadi,ēkas un kapitalizēti atjaunošanas izdevumi:25 gadi.Izdevumu kapitalizācija: ar ierobežojumu (zem EUR 10000, bez PVN : nav jākapitalizē) |

11.3. | Citi finanšu aktīvi | Akcijas, līdzdalības daļas un ieguldījumi meitasuzņēmumos. Ieguldījumu portfeļi, kas saistīti ar pensiju fondiem un sociālajiem plāniem. Vērtspapīri, ko tur saskaņā ar likumā noteiktajām prasībām un ieguldījumiem ar īpašu mērķi, ko VCB iegādājušās uz sava rēķina, piemēram, iezīmēta portfeļa pārvaldīšana atbilstoši kapitālam un rezervēm un tāda iezīmēta portfeļa pārvaldīšana, ko tur kā pastāvīgu ieguldījumu (ilgtermiņa finanšu ieguldījumi) Apgrieztie repo darījumi ar kredītiestādēm saistībā ar vērtspapīru portfeļu pārvaldīšanu saskaņā ar šo posteni. | a)Tirgojami akciju instrumentiTirgus vērtībab)Līdzdalības daļas un nelikvīdas akcijasIzmaksasc)Ieguldījumi meitasuzņēmumos vai būtiska līdzdalībaTīrā aktīvu vērtībad)Vērtspapīri (tirgojami)Tirgus vērtībae)Netirgojami vērtspapīriIzmaksasf)Ilgtermiņa finanšu ieguldījumiIzmaksasPrēmijas (diskontus) amortizē. Par akciju instrumentiem sīki izstrādāti noteikumi ir izklāstīti šā lēmuma 9. pantā. |

11.4. | Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas atšķirības | Nestandartizētu ārvalstu valūtas nākotnes darījumu, ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu, standartizētu procentu likmes nākotnes līgumu, finanšu mijmaiņas līgumu, un nestandartizētu procentu likmes nākotnes līgumu vērtēšanas rezultāti. | Neto pozīcija starp nestandartizētā nākotnes darījuma un tūlītējā darījuma cenām, pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |

11.5. | Uzkrājumi un iepriekš samaksātie izdevumi | Ienākumi, kas nav saņemti, bet ir attiecināmi uz konkrēto pārskata periodu. Iepriekš samaksātie izdevumi un samaksātie procenti. | Nominālvērtība, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa |

11.6. | Dažādi | Avansi, aizdevumi, citi mazāk svarīgie posteņi. Aizdevumi uz trasta pamata. Ieguldījumi, kas saistīti ar klientu zelta noguldījumiem. ECB ienākuma par eiro banknotēm pagaidu sadale VCB. | Nominālvērtība/ izmaksas Ieguldījumi, kas saistīti ar klientu zelta noguldījumiemTirgus vērtība |

12. | Gada zaudējumi | | Nominālvērtība |

Bilances postenis | Bilances posteņu satura sistematizācija | Vērtēšanas princips |

| |

1. | Banknotes apgrozībā | Eiro banknotes, ko emitējusi ECB, ievērojot Lēmumu ECB/2001/15 | Nominālvērtība |

2. | Saistības pret eiro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām, denominētas eiro | Posteņi 2.1., 2.2., 2.3. un 2.5.: noguldījumi eiro, kā aprakstīts dokumentā "Vienotā monetārā politika eiro zonā: Vispārīgie dokumenti par Eirosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām" | |

2.1. | Norēķinu konti (kas aptver obligāto rezervju sistēmu) | Tādu kredītiestāžu eiro konti, kas saskaņā ar Statūtiem ir iekļautas obligāto rezervju prasībai pakļauto finanšu iestāžu sarakstā. Šis postenis galvenokārt aptver kontus, ko lieto obligāto rezervju turēšanai | Nominālvērtība |

2.2. | Noguldījumu iespēja | Diennakts noguldījumi ar iepriekš noteiktu procentu likmi (pastāvīgs instruments) | Nominālvērtība |

2.3. | Termiņnoguldījumi | Diennakts noguldījumi ar iepriekš noteiktu procentu likmi (pastāvīgs instruments) | Nominālvērtība |

2.4. | Precizējošās reversās operācijas | Ar monetāro politiku saistīti darījumi ar mērķi absorbēt likviditāti | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas |

2.5. | Noguldījumi saistībā ar papildu seguma pieprasījumiem | Kredītiestāžu depozīti, kas rodas no pakārtoto aktīvu vērtības samazinājuma attiecībā pret kredītiem šīm pašām kredītiestādēm | Nominālvērtība |

3. | Citas saistības pret eiro zonas kredītiestādēm, denominētas eiro | Repo darījumi saistībā ar vienlaicīgiem reversiem repo darījumiem vērtspapīru portfeļu pārvaldībai saskaņā ar aktīva posteni "Eiro zonas rezidentu vērtspapīri, kas denominēti eiro". Citas operācijas, kas nav saistītas ar Eirosistēmas monetārās politikas operācijām. Atskaitot kredītiestāžu norēķina kontus | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas |

4. | ECB emitētās parādzīmes | Tikai ECB bilances postenis. Parādzīmes, kā aprakstīts dokumentā "Vienotā monetārā politika eiro zonā: Vispārīgie dokumenti par Eirosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām". Diskonta dokuments, kas emitēts ar mērķi absorbēt likviditāti | Nominālvērtība |

5. | Saistības pret citiem eiro zonas rezidentiem, denominētas eiro | | |

5.1. | Valsts | Norēķina konti, termiņnoguldījumi, noguldījumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma | Nominālvērtība |

5.2. | Citas saistības | Personāla, uzņēmumu un klientu tekošie konti (ieskaitot finanšu iestādes, kas uzskaitītas kā atbrīvotas no pienākuma turēt obligātās rezerves – skat. pasīvu posteni 2.1.) utt.; termiņnoguldījumi, pēc pieprasījuma atmaksājami noguldījumi | Nominālvērtība |

6. | Saistības pret ārpus eiro zonas rezidentiem, denominētas eiro | Norēķina konti, termiņnoguldījumi, pēc pieprasījuma atmaksājami noguldījumi (iekļaujot kontus, ko tur maksājumu mērķiem un kontus rezervju pārvaldības mērķiem): kuru turētāji ir citas bankas, centrālās bankas, starptautiskās (pārnacionālās organizācijas) (ieskaitot Eiropas Kopienu Komisiju), citu noguldītāju norēķina konti. Repo darījumi saistībā ar vienlaicīgiem reversiem repo darījumiem vērtspapīru pārvaldībai, kas denominēti eiro. Neiesaistīto VCB Target kontu atlikumi | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas |

7. | Saistības pret eiro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | Norēķina konti. Saistības saskaņā ar repo darījumiem, parasti ieguldījumu darījumi, izmantojot ārvalstu valūtas aktīvus vai zeltu | Nominālvērtība, ko pārrēķina pēc gada beigu ārvalsts valūtas tirgus kursa |

8. | Saistības pret ārpus eiro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | | |

8.1. | Noguldījumi, atlikumi un citas saistības | Norēķina konti Saistības saskaņā ar repo darījumiem, parasti ieguldījumu darījumi, izmantojot ārvalstu valūtas aktīvus vai zeltu | Nominālvērtība, ko izsaka pēc gada beigu ārvalsts valūtas tirgus kursa |

8.2. | Saistības, kas rodas no aizdevuma saskaņā ar ERM II | Aizņēmumi saskaņā ar ERM II noteikumiem | Nominālvērtība, ko pārrēķina pēc gada beigu ārvalsts valūtas tirgus kursa |

9. | SVF iedalīto īpašo aizņēmumtiesību ekvivalents | SDR denominēts postenis, kas uzrāda SDR apjomu, kas sākotnēji piešķirts attiecīgajai valstij/VCB | Nominālvērtība, ko izsaka pēc gada beigu ārvalsts valūtas tirgus kursa |

10. | Eirosistēmas iekšējās saistības | | |

10.1. | Saistības, kas vienādas ar nodotajām ārvalstu rezervēm | ECB bilances postenis, denominēts eiro | Nominālvērtība |

10.2. | Citas saistības Eirosistēmā (neto) | a)Neto saistības, kas rodas no Target kontu un atbilstošu VCB kontu atlikumiem, tas ir, neto prasību un saistību skaitlis (skat. arī aktīva posteni "Citas prasības Eirosistēmā" (neto)); | a)Nominālvērtība |

b)citas Eirosistēmas iekšējās saistības, kas var rasties, ieskaitot ECB ienākumu par eiro banknotēm pagaidu sadali VCB | b)Nominālvērtība |

11. | Posteņi, kuros notiek norēķins | Norēķinu kontu atlikumi (saistības), ietverot žiro pārvedumu plūsmu | Nominālvērtība |

12. | Citas saistības | | |

12.1. | Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas atšķirības | Ārvalstu valūtas nākotnes maiņas darījumu, ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu, standartizētu procentu likmes nākotnes līgumu, finanšu mijmaiņas līgumu, un nestandartizētu procentu likmes nākotnes līgumu novērtēšanas rezultāti | Neto pozīcija starp nestandartizētā nākotnes darījuma un tūlītējā darījuma cenām, pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |

12.2. | Uzkrājumi un iepriekš saņemtie ienākumi | Izdevumi, kas jāveic nākamajā periodā, bet, kuri attiecas uz pārskata periodu Pārskata periodā saņemtais ienākums, kas attiecas uz nākamo periodu | Nominālvērtība, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa |

12.3. | Dažādi | Nodokļu (pagaidu) konti. (Ārvalstu valūtas) kredīta vai garantijas seguma konti. Repo darījumi ar kredītiestādēm saistībā ar vienlaicīgiem reversiem repo darījumiem vērtspapīru portfeļu pārvaldībai saskaņā ar aktīva posteni "Citi finanšu aktīvi". Obligātie noguldījumi, kas nav rezerves noguldījumi. Citi mazāk svarīgie posteņi. Kārtējais ienākums (neto uzkrātā peļņa), iepriekšējā gada peļņa (pirms sadales). Aizdevumi, kas piešķirti uz trasta pamata. Klientu zelta noguldījumi | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas Klientu zelta noguldījumiTirgus vērtība |

13. | Uzkrājumi | Pensijām, valūtas maiņas riskiem un cenu riskiem, un citiem mērķiem, piem., sagaidāmajiem izdevumiem nākotnē un iemaksām atbilstīgi Statūtu 49.2. pantam attiecībā uz dalībvalstu centrālajām bankām, kuru izņēmuma noteikumi ir atcelti | Izmaksas/nominālvērtība |

14. | Pārvērtēšanas konti | a)Pārvērtēšanas konti, kas saistīti ar cenu izmaiņām (zeltam, visiem eiro denominētiem vērtspapīriem, visiem ārvalstu valūtā denominētiem vērtspapīriem, tirgus vērtības novērtēšanas starpības saistībā ar procentu likmes riska atvasinātajiem finanšu instrumentiem); pārvērtēšanas konti saistībā ar ārvalsts valūtas kursa svārstībām (katrai valūtai turēta neto pozīcija, ietverot ārvalsts valūtas mijmaiņas vai nestandartizētus nākotnes darījumus un SDR) | Pārvērtēšanas starpība starp vidējām izmaksām un tirgus cenu, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa |

b)Īpaši pārvērtēšanas konti, kas rodas no iemaksām atbilstīgi Statūtu 49.2. pantam attiecībā uz dalībvalstu centrālajām bankām, kuru izņēmuma noteikumi ir atcelti (skat. 10.5. pantu) |

15. | Kapitāls un rezerves | | |

15.1. | Kapitāls | Apmaksātais kapitāls | Nominālvērtība |

15.2. | Rezerves | Likumā noteiktās rezerves atbilstoši Statūtu 33. pantam un iemaksas atbilstīgi Statūtu 49.2. pantam attiecībā uz dalībvalstu centrālajām bankām, kuru izņēmuma noteikumi ir atcelti | Nominālvērtība |

16. | Gada peļņa | | Nominālvērtība |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

ECB gada bilance

(miljoni EUR) |

Aktīvi | Pārskata gads | Iepriekšējais gads |

| | |

1. | Zelts un zelta parādprasības |

2. | Prasības pret ārpus eiro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | | |

2.1. | Parādprasības pret SVF | | |

2.2. | Banku atlikumi un vērtspapīru ieguldījumi, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi | | |

3. | Prasības pret eiro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | | |

4. | Prasības pret ārpus eiro zonas rezidentiem, denominētas eiro | | |

4.1. | Banku atlikumi, vērtspapīru ieguldījumi un aizdevumi | | |

4.2. | Prasības, kas rodas no aizdevuma saskaņā ar ERM II | | |

5. | Aizdevumi eiro zonas kredītiestādēm, saistītā ar monetārās politikas operācijām, denominēti eiro | | |

5.1. | Galvenās refinansēšanas operācijas | | |

5.2. | Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas | | |

5.3. | Precizējošās reversās operācijas | | |

5.4. | Strukturālās reversās operācijas | | |

5.5. | Papildu kreditēšanas iespēja | | |

5.6. | Kredīti saistībā ar papildu seguma pieprasījumu | | |

6. | Citas prasības pret eiro zonas kredītiestādēm, denominētas eiro | | |

7. | Eiro zonas rezidentu vērtspapīri, denominēti eiro | | |

8. | Valsts parāds, denominēts eiro | | |

9. | Eirosistēmas iekšējās prasības | | |

9.1. | Prasības, kas saistītas ar parādzīmēm, kas nodrošina ECB parādzīmju emisiju | | |

9.2. | Prasības, kas saistītas ar eiro banknošu izvietošanu Eirosistēmā | | |

9.3. | Citas prasības Eirosistēmā (neto) | | |

10. | | Posteņi, kuros notiek norēķins | |

11. | Citi aktīvi | | |

11.1. | Eiro zonas monētas | | |

11.2. | Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi | | |

11.3. | Citi finanšu aktīvi | | |

11.4. | Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas atšķirības | | |

11.5. | Uzkrājumi un iepriekš samaksātie izdevumi | | |

11.6. | Dažādi | | |

12. | Gada zaudējumi | | |

Kopējie aktīvi | | |

Pasīvi | Pārskata gads | Iepriekšējais gads |

| | |

1. | Banknotes apgrozībā |

2. | Saistības pret eiro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām, denominētas eiro | | |

2.1. | Norēķina konti (kas aptver obligāto rezervju sistēmu) | | |

2.2. | Noguldījumu iespēja | | |

2.3. | Termiņnoguldījumi | | |

2.4. | Precizējošās reversās operācijas | | |

2.5. | Noguldījumi saistībā ar papildu seguma pieprasījumiem | | |

3. | Citas saistības pret eiro zonas kredītiestādēm, denominētas eiro | | |

4. | ECB emitētās parādzīmes | | |

5. | Saistības pret citiem eiro zonas rezidentiem, denominētas eiro | | |

5.1. | Valsts | | |

5.2. | Citas saistības | | |

6. | Saistības pret ārpus eiro zonas rezidentiem, denominētas eiro | | |

7. | Saistības pret eiro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | | |

8. | Saistības pret ārpus eiro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | | |

8.1. | Noguldījumi, atlikumi un citas saistības | | |

8.2. | Saistības, kas rodas no aizdevuma saskaņā ar ERM II | | |

9. | SVF iedalīto īpašo aizņēmumtiesību ekvivalents | | |

10. | Eirosistēmas iekšējās saistības | | |

10.1. | Saistības, kas vienādas ar nodotajām ārvalstu valūtas rezervēm | | |

10.2. | Citas saistības Eirosistēmā (neto) | | |

11. | Posteņi, kuros notiek norēķins | | |

12. | Citas saistības | | |

12.1. | Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas atšķirības | | |

12.2. | Uzkrājumi un iepriekš saņemtie ienākumi | | |

12.3. | Dažādi | | |

13. | Uzkrājumi | | |

14. | Pārvērtēšanas konti | | |

15. | Kapitāls un rezerves | | |

15.1 | Kapitāls | | |

15.2. | Rezerves | | |

16. | Gada peļņa | | |

Kopējie pasīvi | | |

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

ECB PUBLICĒTAIS PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU PĀRSKATS

(miljoni EUR) |

Peļņas un zaudējumu pārskats par gadu, kas beidzas 31. decembrī … | Pārskata gads | Iepriekšējais gads |

| |

1.1.1. | Procentu ienākumi par ārvalstu valūtas rezervju aktīviem |

1.1.2. | Procentu ienākumi no eiro banknošu izvietošanas Eirosistēmā | | |

1.1.3. | Citi procentu ienākumi | | |

1.1. | Procentu ienākumi | | |

1.2.1. | VCB prasību atlīdzība saistībā ar pārvestajām ārvalstu valūtas rezervēm | | |

1.2.2. | Citi procentu izdevumi | | |

1.2. | Procentu izdevumi | | |

1. | Neto procentu ienākumi | | |

2.1. | Realizētie guvumi/zaudējumi no finanšu operācijām | | |

2.2. | Norakstītie finanšu aktīvi un pozīcijas | | |

2.3. | Pārskaitījumi uzkrājumiem ārvalstu valūtas kursa un cenu risku segšanai un pārskaitījumi no tiem | | |

2. | Finanšu operāciju, vērtības norakstīšanas un riska uzrājumu neto rezultāts | | |

Ienākumi no maksājumiem un komisijas maksām | | |

Izdevumi par maksājumiem un komisijas maksām | | |

3. | Neto ienākumi no maksājumiem un komisijas maksām | | |

4. | Ienākumi no akcijām un līdzdalības daļām | | |

5. | Citi ienākumi | | |

Kopējais neto ienākums | | |

6. | Personāla izmaksas | | |

7. | Administratīvie izdevumi | | |

8. | Materiālo un nemateriālo pamatlīdzekļu amortizācija | | |

9. | Banknošu ražošanas pakalpojumi | | |

10. | Citi izdevumi | | |

Gada (zaudējumi)/peļņa | | |

--------------------------------------------------

Top