EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32014O0043
Guideline (EU) 2015/571 of the European Central Bank of 6 November 2014 amending Guideline ECB/2014/15 on monetary and financial statistics (ECB/2014/43)
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/571 ( 2014. gada 6. novembris ), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2014/43)
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/571 ( 2014. gada 6. novembris ), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2014/43)
OJ L 93, 9.4.2015, p. 82–102
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
No longer in force, Date of end of validity: 31/01/2022; Atcelts ar 32021O0835
9.4.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 93/82 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2015/571
(2014. gada 6. novembris),
ar ko groza Pamatnostādni ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2014/43)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1., 12.1. un 14.3. pantu,
ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1),
ņemot vērā Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvu 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (2),
ņemot vērā 2010. gada 11. novembra Pamatnostādni ECB/2010/20 par grāmatvedības un finanšu ziņošanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (3),
tā kā:
(1) |
Ir nepieciešams atjaunināt statistikas apkopojumu par vērtspapīru emisiju, ņemot vērā Eiropas Kontu sistēmas 2010 atjauninājumus, un uzsākt statistikas apkopošanu par vērtspapīru emisiju, ko šā regulējuma ietvaros veic vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības (“FIS”). |
(2) |
Tāpat ir nepieciešams grozīt pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz maksājumu darījumiem, kuros ir iesaistītas nemonetārās finanšu iestādes, kā noteikts Pamatnostādnē ECB/2014/15 (4), tādējādi nodrošinot pienācīgu nacionālo instrumentu un pakalpojumu iegrāmatošanu, kuri nav tieši minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/64/EK (5) vai uz kuriem tā neattiecas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. pants
Grozījumi Pamatnostādnes ECB/2014/15 II pielikumā
Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2014/15 II pielikumu:
1) |
12. daļu aizstāj ar šīs pamatnostādnes pielikuma tekstu; |
2) |
16. daļas 3. tabulu aizstāj ar šādu tekstu:
; |
3) |
16. daļu papildina ar šādu definīciju: “Citi pakalpojumi (nav iekļauti maksājumu pakalpojumu direktīvā) – ar maksājumu saistītie pakalpojumi, izņemot Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 3. punktā definētos pakalpojumus.” |
2. pants
Stāšanās spēkā un īstenošana
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo nacionālajām centrālajām bankām dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.
2. Nacionālās centrālās bankas dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu atbilstību šīs pamatnostādnes pielikumam, un piemēro tos no šīs pamatnostādnes pieņemšanas.
3. Nacionālās centrālās bankas dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu atbilstību šīs pamatnostādnes 1. panta 2. punktam, un piemēro šo pamatnostādni no 2015. gada 1. janvāra.
3. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne ir adresēta nacionālajām centrālajām bankām dalībvalstīs, kuru valūta ir euro.
Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 6. novembrī
ECB Padomes vārdā –
ECB priekšsēdētājs
Mario DRAGHI
(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.
(2) OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.
(3) OV L 35, 9.2.2011., 31. lpp.
(4) 2014. gada 4. aprīļa Pamatnostādne ECB/2014/15 par monetāro un finanšu statistiku (OV L 340, 26.11.2014., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.).
PIELIKUMS
“12. DAĻA
Vērtspapīru emisiju statistika
1. sadaļa. Ievads
Vērtspapīru emisijas statistikā attiecībā uz euro zonu tiek sniegti divi galvenie rādītāji:
— |
visas euro zonas rezidentu emisijas jebkurā valūtā un |
— |
visas emisijas euro pasaulē kopumā, gan iekšzemes, gan starptautiskās. |
Principiāla atšķirība jānorāda, pamatojoties uz emitenta rezidenci, Eurosistēmas NCB kolektīvi aptverot visas rezidentu emisijas euro zonā (1). Starptautisko norēķinu banka (SNB) paziņo par “pārējās pasaules” (PP) emisijām, kas attiecas uz visiem ārpus euro zonas rezidentiem (t. sk. starptautiskajām organizācijām).
Šī tabula apkopo ziņošanas prasības.
|
Vērtspapīru emisijas |
||
Euro zonas rezidentu (katra NCB ziņo par tās iekšzemes rezidentiem) |
PP rezidentu (SNB/NCB) |
||
Ārpus euro zonas dalībvalstis |
Pārējās valstis |
||
Euro/nacionālajās denominācijās |
A bloks |
B bloks |
|
Pārējās valūtās (2) |
C bloks |
D bloks netiek prasīts |
2. sadaļa. Ziņošanas prasības
1. tabula
A bloka ziņošanas veidlapa NCB
|
EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS |
|||
Atlikumi |
Bruto emisijas |
Dzēšana |
Neto emisijas (4) |
|
|
A1 |
A2 |
A3 |
A4 |
1. ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI (3) |
||||
Kopā |
S1 |
S68 |
S135 |
S202 |
ECB/NCB |
S2 |
S69 |
S136 |
S203 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S3 |
S70 |
S137 |
S204 |
CFS |
S4 |
S71 |
S138 |
S205 |
t. sk. FIS |
S5 |
S72 |
S139 |
S206 |
Finanšu palīgsabiedrības |
S6 |
S73 |
S140 |
S207 |
Piesaistītās finanšu iestādes |
S7 |
S74 |
S141 |
S208 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S8 |
S75 |
S142 |
S209 |
Nefinanšu sabiedrības |
S9 |
S76 |
S143 |
S210 |
Centrālā valdība |
S10 |
S77 |
S144 |
S211 |
Pavalstu un vietējā valdība |
S11 |
S78 |
S145 |
S212 |
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S12 |
S79 |
S146 |
S213 |
|
|
|
|
|
2. ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI (3) |
||||
Kopā |
S13 |
S80 |
S147 |
S214 |
ECB/NCB |
S14 |
S81 |
S148 |
S215 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S15 |
S82 |
S149 |
S216 |
CFS |
S16 |
S83 |
S150 |
S217 |
t. sk. FIS |
S17 |
S84 |
S151 |
S218 |
Finanšu palīgsabiedrības |
S18 |
S85 |
S152 |
S219 |
Piesaistītās finanšu iestādes |
S19 |
S86 |
S153 |
S220 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S20 |
S87 |
S154 |
S221 |
Nefinanšu sabiedrības |
S21 |
S88 |
S155 |
S222 |
Centrālā valdība |
S22 |
S89 |
S156 |
S223 |
Pavalstu un vietējā valdība |
S23 |
S90 |
S157 |
S224 |
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S24 |
S91 |
S158 |
S225 |
|
|
|
|
|
2.1. t. sk. fiksētas procentu likmes vērtspapīru emisijas: |
||||
Kopā |
S25 |
S92 |
S159 |
S226 |
ECB/NCB |
S26 |
S93 |
S160 |
S227 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S27 |
S94 |
S161 |
S228 |
CFS |
S28 |
S95 |
S162 |
S229 |
t. sk. FIS |
S29 |
S96 |
S163 |
S230 |
Finanšu palīgsabiedrības |
S30 |
S97 |
S164 |
S231 |
Piesaistītās finanšu iestādes |
S31 |
S98 |
S165 |
S232 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S32 |
S99 |
S166 |
S233 |
Nefinanšu sabiedrības |
S33 |
S100 |
S167 |
S234 |
Centrālā valdība |
S34 |
S101 |
S168 |
S235 |
Pavalstu un vietējā valdība |
S35 |
S102 |
S169 |
S236 |
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S36 |
S103 |
S170 |
S237 |
|
|
|
|
|
2.2. t. sk. mainīgas procentu likmes vērtspapīru emisijas: |
||||
Kopā |
S37 |
S104 |
S171 |
S238 |
ECB/NCB |
S38 |
S105 |
S172 |
S239 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S39 |
S106 |
S173 |
S240 |
CFS |
S40 |
S107 |
S174 |
S241 |
t. sk. FIS |
S41 |
S108 |
S175 |
S242 |
Finanšu palīgsabiedrības |
S42 |
S109 |
S176 |
S243 |
Piesaistītās finanšu iestādes |
S43 |
S110 |
S177 |
S244 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S44 |
S111 |
S178 |
S245 |
Nefinanšu sabiedrības |
S45 |
S112 |
S179 |
S246 |
Centrālā valdība |
S46 |
S113 |
S180 |
S247 |
Pavalstu un vietējā valdība |
S47 |
S114 |
S181 |
S248 |
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S48 |
S115 |
S182 |
S249 |
|
|
|
|
|
2.3. t. sk. nulles kupona obligācijas: |
||||
Kopā |
S49 |
S116 |
S183 |
S250 |
ECB/NCB |
S50 |
S117 |
S184 |
S251 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S51 |
S118 |
S185 |
S252 |
CFS |
S52 |
S119 |
S186 |
S253 |
t. sk. FIS |
S53 |
S120 |
S187 |
S254 |
Finanšu palīgsabiedrības |
S54 |
S121 |
S188 |
S255 |
Piesaistītās finanšu iestādes |
S55 |
S122 |
S189 |
S256 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S56 |
S123 |
S190 |
S257 |
Nefinanšu sabiedrības |
S57 |
S124 |
S191 |
S258 |
Centrālā valdība |
S58 |
S125 |
S192 |
S259 |
Pavalstu un vietējā valdība |
S59 |
S126 |
S193 |
S260 |
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S60 |
S127 |
S194 |
S261 |
|
|
|
|
|
3. BIRŽAS SARAKSTĀ IEKĻAUTAS AKCIJAS (5) |
||||
Kopā |
S61 |
S128 |
S195 |
S262 |
ECB/NCB |
S62 |
S129 |
S196 |
S263 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S63 |
S130 |
S197 |
S264 |
CFS |
S64 |
S131 |
S198 |
S265 |
Finanšu palīgsabiedrības |
S65 |
S132 |
S199 |
S266 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S66 |
S133 |
S200 |
S267 |
Nefinanšu sabiedrības |
S67 |
S134 |
S201 |
S268 |
|
|
|
|
|
2. tabula
C bloka ziņošanas veidlapa NCB
|
EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//PĀRĒJĀS VALŪTAS |
|||
Atlikumi |
Bruto emisijas |
Dzēšana |
Neto emisijas |
|
|
C1 |
C2 |
C3 |
C4 |
4. ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI |
||||
Kopā |
S269 |
S335 |
S401 |
S467 |
ECB/NCB |
S270 |
S336 |
S402 |
S468 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S271 |
S337 |
S403 |
S469 |
CFS |
S272 |
S338 |
S404 |
S470 |
t. sk. FIS |
S273 |
S339 |
S405 |
S471 |
Finanšu palīgsabiedrības |
S274 |
S340 |
S406 |
S472 |
Piesaistītās finanšu iestādes |
S275 |
S341 |
S407 |
S473 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S276 |
S342 |
S408 |
S474 |
Nefinanšu sabiedrības |
S277 |
S343 |
S409 |
S475 |
Centrālā valdība |
S278 |
S344 |
S410 |
S476 |
Pavalstu un vietējā valdība |
S279 |
S345 |
S411 |
S477 |
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S280 |
S346 |
S412 |
S478 |
|
|
|
|
|
5. ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI |
||||
Kopā |
S281 |
S347 |
S413 |
S479 |
ECB/NCB |
S282 |
S348 |
S414 |
S480 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S283 |
S349 |
S415 |
S481 |
CFS |
S284 |
S350 |
S416 |
S482 |
t. sk. FIS |
S285 |
S351 |
S417 |
S483 |
Finanšu palīgsabiedrības |
S286 |
S352 |
S418 |
S484 |
Piesaistītās finanšu iestādes |
S287 |
S353 |
S419 |
S485 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S288 |
S354 |
S420 |
S486 |
Nefinanšu sabiedrības |
S289 |
S355 |
S421 |
S487 |
Centrālā valdība |
S290 |
S356 |
S422 |
S488 |
Pavalstu un vietējā valdība |
S291 |
S357 |
S423 |
S489 |
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S292 |
S358 |
S424 |
S490 |
|
|
|
|
|
5.1. t. sk. fiksētas procentu likmes vērtspapīru emisijas: |
||||
Kopā |
S293 |
S359 |
S425 |
S491 |
ECB/NCB |
S294 |
S360 |
S426 |
S492 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S295 |
S361 |
S427 |
S493 |
CFS |
S296 |
S362 |
S428 |
S494 |
t. sk. FIS |
S297 |
S363 |
S429 |
S495 |
Finanšu palīgsabiedrības |
S298 |
S364 |
S430 |
S496 |
Piesaistītās finanšu iestādes |
S299 |
S365 |
S431 |
S497 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S300 |
S366 |
S432 |
S498 |
Nefinanšu sabiedrības |
S301 |
S367 |
S433 |
S499 |
Centrālā valdība |
S302 |
S368 |
S434 |
S500 |
Pavalstu un vietējā valdība |
S303 |
S369 |
S435 |
S501 |
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S304 |
S370 |
S436 |
S502 |
|
|
|
|
|
5.2. t. sk. mainīgas procentu likmes vērtspapīru emisijas: |
||||
Kopā |
S305 |
S371 |
S437 |
S503 |
ECB/NCB |
S306 |
S372 |
S438 |
S504 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S307 |
S373 |
S439 |
S505 |
CFS |
S308 |
S374 |
S440 |
S506 |
t. sk. FIS |
S309 |
S375 |
S441 |
S507 |
Finanšu palīgsabiedrības |
S310 |
S376 |
S442 |
S508 |
Piesaistītās finanšu iestādes |
S311 |
S377 |
S443 |
S509 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S312 |
S378 |
S444 |
S510 |
Nefinanšu sabiedrības |
S313 |
S379 |
S445 |
S511 |
Centrālā valdība |
S314 |
S380 |
S446 |
S512 |
Pavalstu un vietējā valdība |
S315 |
S381 |
S447 |
S513 |
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S316 |
S382 |
S448 |
S514 |
|
|
|
|
|
5.3. t. sk. nulles kupona obligācijas: |
||||
Kopā |
S317 |
S383 |
S449 |
S515 |
ECB/NCB |
S318 |
S384 |
S450 |
S516 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S319 |
S385 |
S451 |
S517 |
CFS |
S320 |
S386 |
S452 |
S518 |
t. sk. FIS |
S321 |
S387 |
S453 |
S519 |
Finanšu palīgsabiedrības |
S322 |
S388 |
S454 |
S520 |
Piesaistītās finanšu iestādes |
S323 |
S389 |
S455 |
S521 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S324 |
S390 |
S456 |
S522 |
Nefinanšu sabiedrības |
S325 |
S391 |
S457 |
S523 |
Centrālā valdība |
S326 |
S392 |
S458 |
S524 |
Pavalstu un vietējā valdība |
S327 |
S393 |
S459 |
S525 |
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S328 |
S394 |
S460 |
S526 |
|
|
|
|
|
6. BIRŽAS SARAKSTĀ IEKĻAUTAS AKCIJAS |
||||
Kopā |
S329 |
S395 |
S461 |
S527 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S330 |
S396 |
S462 |
S528 |
CFS |
S331 |
S397 |
S463 |
S529 |
Finanšu palīgsabiedrības |
S332 |
S398 |
S464 |
S530 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S333 |
S399 |
S465 |
S531 |
Nefinanšu sabiedrības |
S334 |
S400 |
S466 |
S532 |
3. tabula
A bloka ārpusbilances posteņu ziņošanas veidlapa NCB
|
EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS |
|||
Atlikumi |
Bruto emisijas |
Dzēšana |
Neto emisijas |
|
|
A1 |
A2 |
A3 |
A4 |
6. BIRŽAS SARAKSTĀ IEKĻAUTAS AKCIJAS |
||||
Piesaistītās finanšu iestādes |
S533 |
S544 |
S555 |
S566 |
|
|
|
|
|
7. BIRŽAS SARAKSTĀ NEIEKĻAUTAS AKCIJAS |
||||
Kopā |
S534 |
S545 |
S556 |
S567 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S535 |
S546 |
S557 |
S568 |
CFS |
S536 |
S547 |
S558 |
S569 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S537 |
S548 |
S559 |
S570 |
Nefinanšu sabiedrības |
S538 |
S549 |
S560 |
S571 |
|
|
|
|
|
8. PĀRĒJIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI |
||||
Kopā |
S539 |
S550 |
S561 |
S572 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S540 |
S551 |
S562 |
S573 |
CFS |
S541 |
S552 |
S563 |
S574 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S542 |
S553 |
S564 |
S575 |
Nefinanšu sabiedrības |
S543 |
S554 |
S565 |
S576 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. Emitenta rezidence
Ziņotājas valsts nerezidentiem piederošu meitasuzņēmumu, kuri darbojas ziņotājas valsts ekonomiskajā teritorijā, emisijas klasificē kā ziņotājas valsts rezidējošu vienību emisijas.
Galveno biroju, kas atrodas ziņotājas valsts ekonomiskajā teritorijā un kas darbojas starptautiskā mērogā, emisijas arī uzskata par rezidējošu vienību emisijām. Galveno biroju vai meitasuzņēmumu, kas atrodas ārpus ziņotājas valsts ekonomiskās teritorijas, bet kas pieder ziņotājas valsts rezidentiem, emisijas uzskata par nerezidentu emisijām. Piemēram, Volkswagen Brazil emisijas uzskata par tādām, ko veikušas vienības, kuras reģistrētas Brazīlijā, nevis ziņotājas valsts teritorijā. Ja uzņēmumam nepiemīt jebkāda fiziskā komponente, tā rezidenci nosaka saskaņā tādas ekonomiskās teritorijas likumiem, kurā šāds uzņēmums ir nodibināts (6).
Lai novērstu divkāršu uzskaiti vai nepilnības, ziņošanu par īpaša mērķa vienību (SPE) emisijām aplūko divpusēji, iesaistot attiecīgos ziņotājus. NCB, nevis SNB ziņo par tādu SPE emisijām, kas atbilst EKS 2010 rezidences kritērijiem un tiek klasificētas kā euro zonas rezidenti.
2. Emitentu sektoru dalījums
Emisijas klasificē pēc sektoriem, kuri uzņemas saistības par emitētajiem vērtspapīriem. Sektoru klasifikācija aptver šādus divpadsmit emitentu veidus:
— |
ECB/NCB, |
— |
pārējās MFI, |
— |
CFS, |
— |
t. sk. vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības, |
— |
finanšu palīgsabiedrības, |
— |
piesaistītās finanšu iestādes, |
— |
apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (7), |
— |
nefinanšu sabiedrības, |
— |
centrālā valdība, |
— |
pavalsts un vietējā valdība, |
— |
sociālā nodrošinājuma fondi, |
— |
starptautiskās institūcijas. |
Vērtspapīri, kas emitēti, izmantojot SPE un atbildībai par emisiju gulstoties uz mātesuzņēmumu un nevis uz SPE, jāsaista ar mātesuzņēmumu un nevis ar SPE. Piemēram, A valstī atrodošas euro zonas nefinanšu sabiedrības AJAX Electronics SPE emisijas iedala nefinanšu sabiedrību sektorā un par tām ziņo A valstī. Tomēr SPE un tās mātesuzņēmumam jābūt rezidentiem tajā pašā valstī. Tātad, ja mātesuzņēmums nav ziņotājas valsts rezidents, FIS uzskata par nosacītu rezidentu ziņotājā valstī, un emitenta sektors ir CFS. Piemēram, ja ACME Motors ir automobiļus ražojoša nefinanšu sabiedrība, kas rezidē Japānā un ACME Motor Finance ir filiāle, kas rezidē euro zonas B valstī, ACME Motor Finance emisijas pieskaita B valsts piesaistītām finanšu iestādēm, jo ACME Motors sabiedrība nerezidē tajā pašā valstī. Vienīgais izņēmums pastāv, ja SPE pieder valdībai, kā gadījumā vērtspapīru grāmato kā mātesuzņēmuma valstī emitētu valdības vērtspapīru (8).
Ja valsts sabiedrība tiek privatizēta, emitējot biržas sarakstā iekļautas akcijas, to iekļauj nefinanšu sabiedrību sektorā. Līdzīgi, ja valsts kredītiestāde (VI) tiek privatizēta, to iekļauj MFI, kas nav centrālās bankas sektorā. Mājsaimniecību vai bezpeļņas organizāciju, kas apkalpo mājsaimniecības, emisijas klasificē kā “nefinanšu sabiedrību” emisijas.
3. Emisiju termiņi
Īstermiņa parāda vērtspapīri ietver vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk, pat ja tie ir emitēti kā ilgāka termiņa instrumenti.
Ilgtermiņa parāda vērtspapīri ietver vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš ir vairāk nekā viens gads. Emisijas ar izvēles atmaksāšanas termiņiem, no kuriem vēlākais ir vairāk nekā pēc viena gada, un emisijas ar nenoteiktiem atmaksāšanas datumiem klasificē kā ilgtermiņa.
Divu gadu iedalījums pēc termiņa, kā tas ir MFI bilances statistikā, netiek uzskatīts par nepieciešamu.
4. Ilgtermiņa parāda vērtspapīru klasifikācija pēc procentu likmes
Ilgtermiņa parāda vērtspapīru emisijas iedala šādi:
|
Parāda vērtspapīri ar fiksēto procentu likmi, t. sk. parāda vērtspapīri, kurus emitē un izpērk par nominālvērtību, un parāda vērtspapīri, kurus emitē ar diskontu vai prēmiju no to nominālvērtības. |
|
Parāda vērtspapīri ar mainīgo procentu likmi, t. i., parāda vērtspapīri, kuru kupona likme vai pamatā esošais aktīvs saistīts ar vispārējo preču un pakalpojumu cenu indeksu (t. sk. patēriņa cenu indeksu), procentu likmi vai aktīva cenu, kā rezultātā vērtspapīru pastāvēšanas laikā tiem ir mainīgs nominālais kupona maksājums. No vērtspapīru emisijas statistikas viedokļa parāda vērtspapīrus ar jaukto procentu likmi klasificē kā parāda vērtspapīrus ar mainīgo procentu likmi (9). |
|
Ar diskontu emitētās nulles kupona obligācijas, t. i., instrumenti, par ko nemaksā procentus un kurus emitē ar diskontu no tā nominālvērtības. Lielākā diskonta daļa ir līdzvērtīga obligācijas pastāvēšanas laikā uzkrātajiem procentiem. |
5. Emisiju klasifikācija
Emisijas analizē divās plašās grupās: a) parāda vērtspapīri (10) un b) biržas sarakstā iekļautas akcijas (11). Pēc iespējas tiek aptverti privāti izvietoti vērtspapīri. Naudas tirgus vērtspapīrus iekļauj kā daļu no parāda vērtspapīriem. Biržas sarakstā neiekļautas akcijas (12) un citus kapitāla vērtspapīrus (13) ziņo uz brīvprātības pamata kā divus atsevišķus ārpusbilances posteņus. Netiek iekļautas akcijas/daļas, kuras emitējuši naudas tirgus un citi ieguldījumu fondi.
Šāds ir nepilns instrumentu saraksts vērtspapīru emisijas statistikā:
a) |
Parāda vērtspapīri
|
b) |
Biržas sarakstā iekļautas akcijas Biržas sarakstā iekļautas akcijas ir:
Biržas sarakstā iekļautas akcijas neietver:
|
6. Emisijas valūta
Paralēlo valūtu obligācijas klasificē pēc obligācijas valūtas. Paralēlo valūtu obligācijas definē kā obligācijas, kuras dzēš vai kuru kuponu maksā valūtā, kas atšķiras no obligācijas denominācijas valūtas. Ja globālā obligācija emitēta vairāk nekā vienā valūtā, par katru emisijas daļu ziņo kā par atsevišķu emisiju atbilstoši tās emisijas valūtai. Ja emisijas denominētas divās valūtās, piemēram, 70 % euro un 30 % ASV dolāros, attiecīgās emisijas daļas, ja iespējams, ziņo atsevišķi saskaņā ar denominācijas valūtu. Proti, par 70 % emisijas ziņo kā par emisiju euro/nacionālajās denominācijās (14) un par 30 % ziņo kā par emisiju citās valūtās. Ja emisijas valūtas komponentu nav iespējams identificēt atsevišķi, ziņotājas valsts veikto faktisko dalījumu norāda attiecīgās valsts paskaidrojumā.
7. Emisijas grāmatošanas laiks
Uzskata, ka emisija notikusi tad, kad emitents saņēmis maksājumu, nevis tad, kad sindikāts uzņēmies saistības.
8. Krājumu un plūsmu saskaņošana
NCB iesniedz informāciju par īstermiņa un ilgtermiņa parāda vērtspapīru nenomaksātajām summām, bruto emisijām, dzēšanu un neto emisijām, kā arī par kotētajām akcijām.
Tabula ilustrē saikni starp krājumiem (t. i., nenomaksātajām summām) un plūsmām (t. i., bruto emisijām, dzēšanu un neto emisijām). Praksē šī saikne ir sarežģītāka sakarā ar cenas un valūtas kursa novērtējuma izmaiņām, reinvestētajiem (uzkrātajiem) procentiem, pārklasificēšanu, pārskatīšanu un citām korekcijām.
i) |
Nedzēstās emisijas pārskata perioda beigās |
≈ |
Nedzēstās emisijas iepriekšējā pārskata perioda beigās |
+ |
Bruto emisijas pārskata periodā |
– |
Dzēšana pārskata periodā |
+ |
Pārklasificēšanas un citas korekcijas |
ii) |
Nedzēstās emisijas pārskata perioda beigās |
≈ |
Nedzēstās emisijas iepriekšējā pārskata perioda beigās |
+ |
Neto emisijas pārskata periodā |
|
|
+ |
Pārklasificēšanas un citas korekcijas |
a) Bruto emisijas
Bruto emisijas, kas veiktas pārskata periodā, ietver visas parāda vērtspapīru un kotēto akciju emisijas, ja emitents jaunus vērtspapīrus pārdod par skaidru naudu. Tās attiecas uz regulāru jaunu instrumentu veidošanu. Brīdi, kurā emisijas ir noslēgtas, nosaka kā laiku, kad tiek veikts maksājums; tādēļ emisiju reģistrācija iespējami tuvu atspoguļo laiku, kad tiek veikts maksājums par attiecīgo emisiju.
Bruto emisijas aptver jaunas akcijas, ko sabiedrības emitējušas pārdošanai par skaidru naudu un ko pirmoreiz kotē biržā, tostarp jaunizveidotu sabiedrību vai privātu sabiedrību, kas kļūst par atklātām sabiedrībām, akcijas. Bruto emisijas aptver arī jaunas akcijas, ko emitē pārdošanai par skaidru naudu atklāto sabiedrību privatizācijas gaitā, sabiedrības akcijām tiekot kotētām biržā. Prēmijakciju emisija netiek iekļauta (15). Bruto emisijas nav jāziņo, sabiedrību iekļaujot biržas sarakstā, ja netiek piesaistīts jauns kapitāls.
Esošo vērtspapīru apmaiņa vai nodošana pārņemšanas vai apvienošanās laikā netiek iekļauta (16) bruto emisijā vai dzēšanā, izņemot jaunus instrumentus, kurus euro zonā rezidējoša struktūra radījusi un emitējusi pārdošanai par naudu.
Tādu vērtspapīru emisijas, kurus vēlāk var pārvērst citos instrumentos, reģistrē kā emisijas to sākotnējo instrumentu kategorijā; pārvēršot tās tiek dzēstas no šīs instrumentu kategorijas ar identisku summu, un vēlāk tās aplūko kā no jauna emitētas jaunajā kategorijā (17).
b) Dzēšana
Dzēšana pārskata periodā ietver visus emitenta veiktas parāda vērtspapīru un kotēto akciju atpirkšanas gadījumus, kad ieguldītājs saņem par vērtspapīriem skaidru naudu. Tie attiecas uz instrumentu regulāru dzēšanu. Tie aptver visus parāda vērtspapīrus, kam pienācis dzēšanas termiņš, kā arī pirmstermiņa dzēšanu. Šeit iekļauj arī sabiedrību akciju atpirkšanu, ja sabiedrība atpērk visas akcijas par skaidru naudu pirms tās juridiskās formas maiņas vai daļu akciju par skaidru naudu, kā rezultātā samazinās kapitāls. Sabiedrību akciju atpirkšanu šeit neaplūko, ja tie ir ieguldījumi pašu akcijās (18).
Dzēšanu neziņo gadījumā, ja sabiedrība tiek svītrota no biržas saraksta.
c) Neto emisijas
Neto emisijas ir visu veikto emisiju atlikums, atskaitot visas dzēšanas, kas notikušas pārskata periodā.
Apgrozījumā esošo kotēto akciju summa aptver rezidējošo struktūru visu kotēto akciju tirgus vērtību. Tādēļ euro zonas valsts ziņotā apgrozībā esošo kotēto akciju summa var palielināties vai samazināties, biržas sarakstā esošai struktūrai mainot atrašanās vietu. Tas attiecas arī uz pārņemšanas vai apvienošanās gadījumiem, ja instrumenti tiek radīti un emitēti pārdošanai par skaidru naudu un/vai dzēsti par skaidru naudu un anulēti. Lai novērstu dubulto uzskaiti vai nepilnības attiecībā uz parāda vērtspapīriem un kotētajām akcijām, emitentam pārceļoties uz citu rezidences valsti, NCB koordinē šāda notikuma divpusējas paziņošanas laiku.
9. Novērtēšana
Vērtspapīru emisiju vērtība ietver cenas komponentu un, ja emisijas ir izteiktas valūtās, kas atšķiras no pārskata valūtas, – valūtas kursa komponentu.
NCB paziņo par visiem īstermiņa parāda vērtspapīriem pēc norādītās vērtības (19) un par biržas sarakstā iekļautām akcijām pēc tirgus vērtībās. Ilgtermiņa vērtspapīrus var novērtēt ar dažādām metodēm atkarībā no procentu likmes veida, kā rezultātā kopsummai tiek izmantots jaukts novērtējums. Piemēram, nemainīgas un mainīgas likmes emisijas parasti novērtē pēc norādītās vērtības un nulles kupona obligācijas – pēc spēkā esošās samaksātās summas. Parasti relatīvais nulles kupona obligāciju daudzums ir mazs, līdz ar to kodu sarakstā nav paredzēts jaukts novērtējums; ilgtermiņa parāda vērtspapīru kopsummu paziņo pēc norādītās vērtības. Gadījumos, ja ir būtisks fenomena apmērs, izmanto vērtību “nav noteikts” (Z). Visās situācijās, kad notiek jaukts novērtējums, valstu centrālās bankas sniedz ziņas raksturlielumu līmenī saskaņā ar raksturlielumiem III pielikumā.
a) |
Cenas novērtēšana Kotēto akciju krājumus un plūsmas paziņo pēc tirgus vērtības. Izņēmumu parāda vērtspapīru krājumu un plūsmu reģistrēšanai pēc norādītās vērtības pieļauj attiecībā uz augsta diskonta un nulles kupona obligācijām, ja emisijas tiek reģistrētas pēc spēkā esošās samaksātās summas, proti, pēc diskontētās cenas pirkuma brīdī un dzēšanas termiņā par norādīto vērtību. Nulles kupona obligāciju nominālvērtību aprēķina, kā norādīts tālāk: kur:
Cenas novērtēšanas procedūra dažādās valstīs var atšķirties. Šajā sakarā nepiemēro cenu novērtēšanu saskaņā ar EKS 2010, kas attiecībā uz parāda vērtspapīriem un akcijām pieprasa reģistrēt plūsmas pēc darījuma vērtības un krājumus – pēc tirgus vērtības. Augsta diskonta un nulles kupona obligācijām ziņotājai NCB, ja iespējams, jāaprēķina uzkrātie procenti. |
b) |
Pārskata valūta un valūtas kursa novērtēšana NCB paziņo ECB visus datus euro, tostarp attiecībā uz vēsturiskām sērijām. Lai pārvērstu euro vērtspapīrus, ko iekšzemes rezidenti emitējuši citās valūtās (C bloks) (20), valstu centrālās bankas iespējami cieši ievēro valūtas kursa novērtēšanas principus, kuru pamatā ir EKS 2010 (21).
|
10. Konceptuālā atbilstība
Vērtspapīru emisiju statistika un MFI bilances statistika ir saistītas tiktāl, ciktāl tas attiecas uz MFI apgrozāmo instrumentu emisijām. Instrumentu un MFI, kas tos emitē, aptvērums ir konceptuāli atbilstīgs, tāpat arī instrumentu iedalījums pēc termiņu grupām un valūtas dalījuma. Atšķirības vērtspapīru emisiju statistikas un MFI bilances statistikas starpā pastāv attiecībā uz novērtēšanas principiem (t. i., attiecībā uz parāda vērtspapīriem, nominālvērtību vērtspapīru emisijas statistikai un tirgus vērtību MFI bilances statistikai). Izņemot novērtēšanas atšķirības, katrai valstij MFI emitēto vērtspapīru neatmaksātā summa, ko paziņo vērtspapīru statistikas nolūkā, atbilst 11. (“emitētie parāda vērtspapīri”) postenim MFI bilances pasīvu daļā. Īstermiņa emisijas, ko nosaka vērtspapīru emisiju statistikai, atbilst viena gada laikā emitētu naudas tirgus vērtspapīru un parāda vērtspapīru summai. Ilgtermiņa vērtspapīri, ko nosaka vērtspapīru emisiju statistikas nolūkā, ir vienādi ar parāda vērtspapīru, kas emitēti ar termiņu virs viena gada un līdz diviem gadiem, un parāda vērtspapīru, kas emitēti ar termiņu virs diviem gadiem, summu.
Valstu centrālās bankas pārskata vērtspapīru emisijas statistikas un MFI bilances statistikas aptveramību un norāda ECB jebkādas konceptuālas atšķirības. Veic triju veidu atbilstības pārbaudes: a) VCB euro/valstu valūtās; b) MFI, kas nav centrālās bankas, euro/valstu valūtās; un c) MFI, kas nav centrālās bankas, citās valūtās. Nelielas atšķirības ir iespējamas, tā kā vērtspapīru emisijas statistiku un MFI bilances statistiku iegūst no ziņošanas sistēmām valsts līmenī, kas kalpo dažādiem mērķiem.
11. Prasības datiem
Statistikas pārskatus sagaida no katras valsts katrai piemērotajai laikrindai. NCB sniedz ECB rakstiskus paskaidrojumus, ja kāds postenis konkrētajā valstī nav piemērojams. Ja attiecīgais fenomens nepastāv, NCB laikrindu var pagaidām neziņot. NCB paziņo par šādu notikumu, kā arī par jebkurām citām izmaiņām III pielikumā aprakstītajās kodu shēmās. Turklāt tās informē ECB, nosūtot labojumus līdz ar paskaidrojumiem, par šo labojumu raksturu.
3. sadaļa. Nacionālie paskaidrojumi
Katra NCB iesniedz vienu ziņojumu, kurā aprakstīti šīs ziņošanas sakarā iesniegtie dati. Ziņojums aptver tālāk izklāstītās tēmas, un tajā iespējami stingri ievērots piedāvātais izkārtojums. NCB sniedz papildu informāciju par gadījumiem, kad paziņotie dati neatbilst šai pamatnostādnei vai kad dati netiek sniegti, un tā iemesliem Ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā datus.
1. Datu avoti/datu vākšanas sistēma: tiek sniegtas ziņas par datu avotiem, kuri izmantoti vērtspapīru emisiju statistikas apkopošanai: administratīvie avoti valdības emisijām, tiešie ziņojumi no MFI un citām iestādēm, laikraksti un tādi datu sniedzēji kā Starptautiskais finanšu pārskats u. tml. NCB norāda, vai dati tiek vākti un glabāti katrai emisijai atsevišķi un, ja tā, tad kādi kritēriji tiek piemēroti. Kā alternatīvu norāda, vai dati ir vākti un glabāti, atsevišķi neizdalot, kā daudzumi, ko pārskata periodā emitējuši atsevišķi emitenti, piemēram, tiešās datu vākšanas sistēmu gadījumā. NCB sniedz informāciju par kritērijiem, kas tiešajā ziņošanā izmantoti, lai identificētu ziņotājus un iesniedzamo informāciju.
2. Apkopošanas procedūras: īsi apraksta datu apkopošanai izmantoto metodi, piemēram, informācijas apkopošana par atsevišķām vērtspapīru emisijām, esošo laikrindu kārtība neatkarīgi no tā, vai tās publicē.
3. Emitenta rezidence: NCB precizē, vai emisiju klasifikācijā ir iespējams pilnībā piemērot EKS 2010 (un SVF) rezidences definīciju. Ja tas nav iespējams vai ir iespējams tikai daļēji, NCB sniedz pilnu faktiski izmantoto kritēriju skaidrojumu.
4. Emitentu sektoru dalījums: NCB norāda atkāpes no emitentu klasifikācijas pēc 2. sadaļas 2. punktā noteiktā sektoru dalījuma. Piezīmēs paskaidro identificētās atkāpes un jebkādas pelēkās zonas.
5. Emisijas valūta: ja nav iespējams atsevišķi identificēt emisijas valūtu komponentus, NCB izskaidro atkāpes no noteikumiem. Turklāt NCB, kuras attiecībā uz visiem vērtspapīriem nevar nodalīt emisijas vietējās valūtās, citās euro/valstu valūtās un citās valūtās, sniedz aprakstu tur, kur šādas emisijas ir klasificētas, un norāda to emisiju kopējo apjomu, kas nav tikušas pienācīgi iedalītas, lai ilustrētu nepilnību apjomu.
6. Emisiju klasifikācija: NCB sniedz visaptverošu informāciju par vērtspapīru veidu, uz ko attiecas valsts dati, tostarp valsts noteikumiem attiecībā uz tiem. Ja zināms, ka aptveramība ir daļēja, NCB paskaidro esošās nepilnības. Jo īpaši NCB sniedz šādu informāciju:
— |
privātie kapitālieguldījumi: NCB norāda, vai tie ir ietverti paziņotajos datos, |
— |
ja bankas akceptēti pārvedu vekseļi ir apgrozāmi un iekļauti paziņotajos datos par īstermiņa parāda vērtspapīriem, ziņotāja valsts paskaidrojumos izskaidro valsts procedūras šo instrumentu reģistrēšanai un šo instrumentu raksturu, |
— |
biržas sarakstā iekļautas akcijas: NCB norāda, vai paziņotajos datos ir ietvertas nekotētas akcijas vai citi kapitāla vērtspapīri, sniedzot nekotēto akciju un/vai citu kapitāla vērtspapīru summas provizorisko aprēķinu, lai ilustrētu nepilnību apjomu. NCB savos paskaidrojumos norāda jebkādas zināmas nepilnības kotēto akciju aptveramībā. |
7. Ilgtermiņa vērtspapīru instrumentu analīze: ja nemainīgās likmes, mainīgās likmes un nulles kupona obligāciju summa neveido ilgtermiņa parāda vērtspapīru kopumu, NCB norāda ilgtermiņa vērtspapīru, par kuriem nav pieejams šāds dalījums, veidu un daudzumu.
8. Emisiju termiņi: ja nav iespējams stingri ievērot īstermiņa un ilgtermiņa definīcijas, VCB norāda, kur paziņotajos datos ir atkāpes.
9. Dzēšana: NCB norāda, kā tās iegūst informāciju par dzēšanu un vai informāciju savāc no tiešiem ziņojumiem vai aprēķina pēc atlikuma.
10. Cenas novērtēšana: NCB savos paskaidrojumos sīki precizē novērtēšanas procedūru, kuru izmanto a) īstermiņa parāda vērtspapīriem; b) ilgtermiņa parāda vērtspapīriem; c) diskonta obligācijām; un d) biržas sarakstā iekļautām akcijām. Krājumu un plūsmu novērtēšanas atšķirības paskaidro.
11. Ziņošanas biežums, laicīgums un laika diapazons: NCB norāda to, ciktāl šā pārskata nolūkā apkopotos datus bija iespējams sniegt atbilstoši lietotāja prasībām, t. i., mēneša datiem – ar piecu nedēļu laicīgumu. Norāda arī sniegto laikrindu garumu. Paziņo par jebkādiem pārrāvumiem sērijās, piemēram, atšķirībām vērtspapīru aptveramības ziņā laika gaitā.
12. Korekcijas: NCB īsos paskaidrojumos norāda korekciju iemeslu un apjomu.
13. Aplēstā aptveramība katram iekšzemes rezidentu emitētajam instrumentam: NCB sniedz provizoriskos aprēķinus katrai iekšzemes rezidentu emisiju kategorijai, proti, īstermiņa vērtspapīru, ilgtermiņa vērtspapīru un kotēto akciju emisijām, vietējā valūtā, citās euro/valstu valūtās, tostarp ECU, un citās valūtās saskaņā ar tālāk norādīto tabulu. Provizoriskie “procentuālās aptveramības” aprēķini norāda katrā instrumentu kategorijā aplūkoto vērtspapīru daļu procentuāli no visas emisijas, kas jāpaziņo attiecīgā sadaļā, ievērojot ziņošanas noteikumus. Īsus aprakstus var sniegt “piezīmēs”. NCB arī norāda jebkādas izmaiņas aptveramībā, kas radušās, pievienojoties monetārajai savienībai.
|
Aptveramība %: |
Piezīmes: |
|||||||||||
Emisijas euro/valstu valūtās |
Vietējā denominācija |
STS |
|
|
|||||||||
LTS |
|
|
|||||||||||
QUS |
|
|
|||||||||||
Euro/valstu valūtas, izņemot vietējo valūtu, t. sk. ECU |
STS |
|
|
||||||||||
LTS |
|
|
|||||||||||
Citās valūtās |
STS |
|
|
||||||||||
LTS |
|
|
|||||||||||
|
4. sadaļa. Starptautisko norēķinu bankas prasības
BIS pārskatu sniegšanas prasībām piemēro tādus pašus principus, kādi attiecināti uz NCB, kas izklāstīti 1.–3. sadaļā, izņemot sekojošo:
4. tabula
B bloka ziņošanas veidlapa SNB
|
EMITENTI, KAS IR PP REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS |
||
Atlikumi |
Bruto emisijas |
Dzēšana |
|
|
B1 |
B2 |
B3 |
9. ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI |
|||
Kopā |
S577 |
S642 |
S707 |
NCB |
S578 |
S643 |
S708 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S579 |
S644 |
S709 |
CFS |
S580 |
S645 |
S710 |
t. sk. FIS |
S581 |
S646 |
S711 |
Finanšu palīgsabiedrības |
S582 |
S647 |
S712 |
Piesaistītās finanšu iestādes |
S583 |
S648 |
S713 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S584 |
S649 |
S714 |
Nefinanšu sabiedrības |
S585 |
S650 |
S715 |
Centrālā valdība |
S586 |
S651 |
S716 |
Pavalstu un vietējā valdība |
S587 |
S652 |
S717 |
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S588 |
S653 |
S718 |
Starptautiskās organizācijas |
S589 |
S654 |
S719 |
|
|
|
|
10. ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI |
|||
Kopā |
S590 |
S655 |
S720 |
NCB |
S591 |
S656 |
S721 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S592 |
S657 |
S722 |
CFS |
S593 |
S658 |
S723 |
t. sk. FIS |
S594 |
S659 |
S724 |
Finanšu palīgsabiedrības |
S595 |
S660 |
S725 |
Piesaistītās finanšu iestādes |
S596 |
S661 |
S726 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S597 |
S662 |
S727 |
Nefinanšu sabiedrības |
S598 |
S663 |
S728 |
Centrālā valdība |
S599 |
S664 |
S729 |
Pavalstu un vietējā valdība |
S600 |
S665 |
S730 |
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S601 |
S666 |
S731 |
Starptautiskās organizācijas |
S602 |
S667 |
S732 |
|
|
|
|
10.1. t. sk. fiksētas procentu likmes vērtspapīru emisijas: |
|||
Kopā |
S603 |
S668 |
S733 |
NCB |
S604 |
S669 |
S734 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S605 |
S670 |
S735 |
CFS |
S606 |
S671 |
S736 |
t. sk. FIS |
S607 |
S672 |
S737 |
Finanšu palīgsabiedrības |
S608 |
S673 |
S738 |
Piesaistītās finanšu iestādes |
S609 |
S674 |
S739 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S610 |
S675 |
S740 |
Nefinanšu sabiedrības |
S611 |
S676 |
S741 |
Centrālā valdība |
S612 |
S677 |
S742 |
Pavalstu un vietējā valdība |
S613 |
S678 |
S743 |
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S614 |
S679 |
S744 |
Starptautiskās organizācijas |
S615 |
S680 |
S745 |
|
|
|
|
10.2. t. sk. mainīgas procentu likmes vērtspapīru emisijas: |
|||
Kopā |
S616 |
S681 |
S746 |
NCB |
S617 |
S682 |
S747 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S618 |
S683 |
S748 |
CFS |
S619 |
S684 |
S749 |
t. sk. FIS |
S620 |
S685 |
S750 |
Finanšu palīgsabiedrības |
S621 |
S686 |
S751 |
Piesaistītās finanšu iestādes |
S622 |
S687 |
S752 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S623 |
S688 |
S753 |
Nefinanšu sabiedrības |
S624 |
S689 |
S754 |
Centrālā valdība |
S625 |
S690 |
S755 |
Pavalstu un vietējā valdība |
S626 |
S691 |
S756 |
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S627 |
S692 |
S757 |
Starptautiskās organizācijas |
S628 |
S693 |
S758 |
|
|
|
|
10.3. t. sk. nulles kupona obligācijas: |
|||
Kopā |
S629 |
S694 |
S759 |
NCB |
S630 |
S695 |
S760 |
MFI, kas nav centrālās bankas |
S631 |
S696 |
S761 |
CFS |
S632 |
S697 |
S762 |
t. sk. FIS |
S633 |
S698 |
S763 |
Finanšu palīgsabiedrības |
S634 |
S699 |
S764 |
Piesaistītās finanšu iestādes |
S635 |
S700 |
S765 |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S636 |
S701 |
S766 |
Nefinanšu sabiedrības |
S637 |
S702 |
S767 |
Centrālā valdība |
S638 |
S703 |
S768 |
Pavalstu un vietējā valdība |
S639 |
S704 |
S769 |
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S640 |
S705 |
S770 |
Starptautiskās organizācijas |
S641 |
S706 |
S771 |
|
|
|
|
Emisiju termiņi
Starptautisko norēķinu banka uzskata euro īstermiņa parāda vērtspapīrus un citas euro parādzīmes, kas emitētas saskaņā ar īstermiņa programmu, par īstermiņa vērtspapīriem un visus instrumentus, kas emitēti saskaņā ar ilgtermiņa dokumentāciju, par ilgtermiņa vērtspapīriem neatkarīgi no to sākotnējā termiņa.
Emitentu sektoru dalījums
SNB ievēro izkārtojumu starp SNB datu bāzē pieejamo emitentu sektoru dalījumu un pārskata veidlapās prasīto dalījumu, kā tas norādīts tālāk.
Sektoru iedalījums SNB datu bāzē |
|
Klasifikācija ziņošanas veidlapās |
Centrālā banka |
→ |
NCB un ECB |
Komercbankas |
→ |
MFI |
CFS |
→ |
CFS |
Centrālā valdība |
→ |
Centrālā valdība |
Pārējā valdība Valsts aģentūras |
→ |
Pavalstu un vietējā valdība |
Sabiedrības |
→ |
Nefinanšu sabiedrības |
Starptautiskās organizācijas |
→ |
Starptautiskās organizācijas (PP) |
Emisiju klasifikācija
Šādus SNB datubāzē iekļautus instrumentus vērtspapīru emisijas statistikā klasificē kā parāda vērtspapīrus:
— |
noguldījumu sertifikātus, |
— |
īstermiņa parāda vērtspapīrus, |
— |
valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, |
— |
obligācijas, |
— |
euro īstermiņa parāda vērtspapīrus (ECP), |
— |
vidēja termiņa parādzīmes, |
— |
citus īstermiņa vērtspapīrus. |
Novērtēšana
Pašreizējie SNB novērtēšanas noteikumi paredz norādīto vērtību parāda vērtspapīriem un emisijas cenu kotētajām akcijām.
SNB ziņo ECB par visām pārējo valstu rezidentu emisijām euro/valstu valūtās (B bloks) ASV dolāros, izmantojot perioda beigu valūtas kursus neatmaksātajām summām un perioda vidējo valūtas kursu emisijām un izpirkumiem. ECB pārvērš visus datus euro, izmantojot to pašu principu, ko sākumā piemēroja SNB. Līdz 1999. gada 1. janvārim kā tuvinājumu izmanto valūtas kursu starp ECU un ASV dolāru.”
(1) Ja pārskatu sniedzēji saskaras ar metodoloģisko jautājumu, kuru tieši neskar šī pamatnostādne, tie piemēro pārskatīto Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu (turpmāk – “EKS 2010”), kas izklāstītā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulā (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).
(2) “Pārējās valūtas” ir visas citas valūtas, t. sk. neiesaistīto dalībvalstu nacionālās valūtas.
(3) Neakciju parāda vērtspapīri ir “neakciju vērtspapīri, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus”.
(4) Neto emisijas sniedz tikai tad, ja NCB nespēj sniegt emisiju bruto apjomu vai dzēsto apjomu.
(5) Biržas sarakstā iekļautas akcijas ir “biržas sarakstā iekļautas akcijas, izņemot ieguldījumu fondu akcijas un naudas tirgus fondu akcijas/daļas”.
(6) Sk. EKS 2010 2.07. punktu.
(7) Parasti pensiju fondi neemitē parāda vērtspapīrus.
(8) Sk. EKS 2010 2.17.–2.20. punktu.
(9) Sk. EKS 2010 5.102. punktu.
(10) EKS 2010 F.3 kategorija.
(11) EKS 2010 F.511 kategorija.
(12) EKS 2010 F.512 kategorija.
(13) EKS 2010 F.519 kategorija.
(14) A bloks attiecībā uz NCB un B bloks attiecībā uz SNB.
(15) Nedefinē kā finanšu darījumu; skatīt EKS 2010, 5.158. un 6.59. punktu un šīs daļas 5.b) sadaļu.
(16) Darījumus otrreizējā tirgū, kas ietver turētāja maiņu, šajā statistikā neaplūko.
(17) Uzskata par diviem finanšu darījumiem; skatīt EKS 2010, 5.96. un 6.25. punktu un šīs daļas 5.a) ii) sadaļu.
(18) Darījumus otrreizējā tirgū, kas ietver turētāja maiņu, šajā statistikā neaplūko.
(19) Vairāk par definīcijām “norādītā vērtība”, “tirgus vērtība” un “nominālvērtība” sk. EKS 2010 5.90., 7.38. un 7.39. punktu.
(20) Kopš 1999. gada 1. janvāra vērtspapīriem, kurus emitējuši iekšzemes rezidenti euro (A bloka daļa), netiek prasīts valūtas kursa novērtējums, un vērtspapīrus, kurus emitējuši iekšzemes rezidenti euro/valstu valūtās (A bloka atlikusī daļa), pārvērš euro, piemērojot neatsaucamas konvertācijas likmes no 1998. gada 31. decembra.
(21) Sk. EKS 2010 6.64. punktu.