EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R1374

Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1374/2014 ( 2014. gada 28. novembris ) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām apdrošināšanas sabiedrībām (ECB/2014/50)

OJ L 366, 20.12.2014, p. 36–76 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/1374/oj

20.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 366/36


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) Nr. 1374/2014

(2014. gada 28. novembris)

par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām apdrošināšanas sabiedrībām

(ECB/2014/50)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 1. punkts nosaka, ka, lai pildītu savas statistikas pārskatu sniegšanas prasības, Eiropas Centrālā banka (ECB), kurai palīdz nacionālās centrālās bankas (NCB), var vākt statistisko informāciju pārskatu sniedzēju atsauces kopās par to, kas vajadzīgs Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu veikšanai. No Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta izriet, ka apdrošināšanas sabiedrības ir pārskatu sniedzēju atsauces kopā ECB statistikas pārskatu prasību izpildes nolūkiem, t. sk. monetārās un finanšu statistikas jomā. Turklāt Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 4. punkts nosaka, ka ECB var vākt konsolidētu statistisko informāciju pienācīgi pamatotos gadījumos. Regulas (EK) Nr. 2533/98 3. pants nosaka, ka ECB precizē faktiskos pārskatu sniedzējus pārskatu sniedzēju atsauces kopas ietvaros, kā arī nosaka ECB tiesības pilnībā vai daļēji atbrīvot dažu kategoriju pārskatu sniedzējus no tās statistikas pārskatu sniegšanas prasībām.

(2)

Statistikas pārskatu sniegšanas prasību ievešanas mērķis attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām ir nodrošināt ECB ar atbilstošu statistiku par apdrošināšanas sabiedrību apakšsektora finanšu aktivitātēm dalībvalstīs, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstis”), kuras uzskata par vienu ekonomisko teritoriju. Statistiskās informācijas vākšana par apdrošināšanas sabiedrībām ir nepieciešama, lai nodrošinātu regulāras un ad hoc analītiskās vajadzības, atbalstītu ECB monetārās un finanšu analīzes veikšanu, kā arī lai ECBS varētu veicināt finanšu sistēmas stabilitāti.

(3)

NCB būtu jābūt pilnvarotai vākt informāciju par apdrošināšanas sabiedrībām no faktiskajiem pārskatu sniedzējiem plašāka statistikas pārskatu sniegšanas regulējuma ietvaros ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta ECB statistikas prasību izpilde. Lai nodrošinātu caurredzamību, šādos gadījumos pārskatu sniedzēji jāinformē par to, ka dati tiek vākti dažādām statistikas vajadzībām.

(4)

Lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām, NCB būtu jābūt pilnvarotām apvienot savas pārskatu sniegšanas prasības saskaņā ar šo regulu un savas pārskatu sniegšanas prasības saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) (3).

(5)

Pastāv cieša saikne starp datiem, ko NCB savākušas statistikas vajadzībām saskaņā ar šo regulu, un datiem, ko nacionālās kompetentās iestādes (NKI) savākušas uzraudzības vajadzībām saskaņā ar regulējumu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (4). Ņemot vērā ECB vispārējo mandātu saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 5. panta 1. punktu, sadarboties ar citām iestādēm statistikas jomā, un lai samazinātu administratīvo slogu un novērstu uzdevumu dublēšanos, NCB var iegūt datus, kas jāsniedz saskaņā ar šo regulu, no datiem, kas savākti saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, t. sk. attiecīgajiem nacionālajiem tiesību aktiem, ar kuriem ievieš šo direktīvu, ievērojot attiecīgās NCB un attiecīgās NKI noslēgtās sadarbības vienošanās noteikumus. Direktīvas 2009/138/EK 70. pants nosaka, ka NKI savu pienākumu izpildei saskaņā ar šo Direktīvu var sniegt informāciju NCB un citām struktūrām ar monetārām iestādēm līdzīgu funkciju.

(6)

Eiropas Kontu sistēma, ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 (5) (turpmāk – “EKS 2010”), nosaka, ka par institucionālo vienību aktīviem un pasīviem pārskatu sniedz rezidences valstī. Lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu, ja NCB iegūst datus, kas jāsniedz saskaņā ar šo regulu no datiem, kas savākti saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK, apdrošināšanas sabiedrību filiāļu, kuru galvenais birojs atrodas Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), aktīvus un pasīvus var apkopot ar galvenā biroja aktīviem un pasīviem. Daļēju informāciju par apdrošināšanas sabiedrību filiālēm vāc ar mērķi kontrolēt to izmēru un jebkādas novirzes no EKS 2010.

(7)

Statistiskās informācijas vākšanai saskaņā ar šo regulu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. pantā noteiktie konfidenciālas statistiskās informācijas aizsardzības un izmantošanas standarti.

(8)

Lai gan tiek uzskatīts, ka saskaņā ar Statūtu 34. panta 1. punktu pieņemtie ECB noteikumi nepiešķir nekādas tiesības un neuzliek nekādus pienākumus dalībvalstīm, kuru valūta nav euro (turpmāk – “ārpus euro zonas esošās dalībvalstis”), ECBS Statūtu 5. pantu piemēro gan euro zonas, gan ārpus euro zonas esošajām dalībvalstīm. Regulas (EK) Nr. 2533/98 17. Apsvērums nosaka, ka ECBS Statūtu 5. pants kopā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu paredz pienākumu nacionālajā līmenī izstrādāt un ieviest visus pasākumus, ko ārpus euro zonas esošās dalībvalstis uzskata par nepieciešamiem, lai vāktu statistisko informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasības un laikus sagatavotu šīs valstis kļūšanai par euro zonas dalībvalstīm statistikas jomā.

(9)

Regulas (EK) Nr. 2533/98 7. panta 1. punkts nosaka, ka ECB ir tiesības uzlikt sankcijas pārskatu sniedzējiem, kuri neievēro ECB regulās un lēmumos noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas prasības.

(10)

Padome vēlākais līdz 2020. gadam izvērtē šādus ieguvumus un izmaksas: a) pārskatu sniegšanas palielināšana no 80 % līdz 95 % no kopējās apdrošināšanas sabiedrību tirgus daļas katrā euro zonas dalībvalstī; b) atsevišķa pārskatu sniegšana par apdrošināšanas sabiedrību filiāļu aktīviem un pasīviem, ja filiāles ir kādas euro zonas dalībvalsts rezidenti un šo filiāļu mātesuzņēmumi ir EEZ rezidenti, un c) papildu datu nosūtīšanas termiņa samazināšana pārskatu sniedzējiem līdz četrām nedēļām pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“apdrošināšanas sabiedrība” un “AS” (EKS 2010 128. apakšsektors) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, kas ir risku apkopošanas rezultāts galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā.

Definīcijā iekļauj:

a)

finanšu sabiedrības vai kvazisabiedrības, kuras sniedz dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus, ja polišu turētāji apdrošinātājam veic regulārus vai vienreizējus maksājumus un apdrošinātājs apmaiņā pret tiem garantē polišu turētājiem izmaksāt līgumsummu vai periodisku maksājumu konkrētā datumā vai pirms termiņa;

b)

finanšu sabiedrības vai kvazisabiedrības, kuras sniedz nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus, pret tādiem riskiem kā nelaimes gadījumi, slimība, ugunsgrēks, kredītnespēja;

c)

finanšu sabiedrības vai kvazisabiedrības, kuras sniedz pārapdrošināšanas pakalpojumus, ja apdrošinātājs iegādājies apdrošināšanu, lai aizsargātu sevi no neparedzēti liela atlīdzības prasību skaita vai ļoti lielām atlīdzību prasībām.

Definīcijā neiekļauj:

a)

ieguldījumu fondus, kas definēti Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) (6) 1. pantā;

b)

finanšu instrumentsabiedrības, kas iesaistītas vērtspapīrošanas darījumos, kā tas definēts Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) (7) 1. pantā.;

c)

monetārās finanšu iestādes, kas definēta Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) (8) 1. pantā;

d)

pensiju fondus, kas definēti EKS 2010 2.105. punktā.

2)

“filiāle” ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aģentūra vai filiāle bez neatkarīga juridiska statusa, izņemot galveno biroju;

3)

“meitasuzņēmums” (subsidiary) ir atsevišķi reģistrēta vienība, kurā citai vienībai ir vairākuma vai pilna līdzdalība;

4)

“pārskatu sniedzējs” ir pārskatu sniedzējs, kas definēts Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā;

5)

“rezidents” ir rezidents, kas definēts Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā. Šajā regulā, ja struktūrai nav nekādas vērā ņemamas fiziskās klātbūtnes, tās rezidenci nosaka pēc ekonomiskās teritorijas, saskaņā ar kuras tiesību aktiem struktūra nodibināta. Ja struktūra nav reģistrēta, kā kritēriju izmanto juridisko domicilu, t. i., valsti, kuras tiesību sistēma regulē šīs struktūras izveidi un turpmāko pastāvēšanu;

6)

“attiecīgā NCB” ir tās euro zonas dalībvalsts NCB, kuras rezidents ir apdrošināšanas sabiedrība;

7)

“attiecīgā NKI” ir tās euro zonas dalībvalsts NKI, kuras rezidents ir apdrošināšanas sabiedrība;

8)

“vērtspapīru līmenī sniegtie dati” ir dati atsevišku vērtspapīru dalījumā.

9)

“posteņu līmenī sniegtie dati” ir dati atsevišķu aktīvu vai pasīvu dalījumā;

10)

“kopsavilkuma dati” ir dati, kurus neiedala datos par individuālajiem aktīviem un pasīviem;

11)

“finanšu darījumi” ir darījumi, kas izriet no finanšu aktīvu vai pasīvu īpašumtiesību radīšanas, likvidācijas vai maiņas, kā sīkāk noradīts II pielikuma 5. daļā;

12)

“cenu un valūtas kursa pārvērtēšana” ir svārstības aktīvu un pasīvu novērtējumā, kas rodas no pārmaiņām aktīvu un pasīvu cenās un/vai valūtas kursos un/vai kas ietekmē euro izteiktās ārvalstu valūtā denominēto aktīvu un pasīvu vērtības, kā sīkāk norādīts II pielikuma 5. daļā.

2. pants

Faktiskie pārskatu sniedzēji

1.   Ja NCB vāc datus saskaņā ar EKS 2010, kas nosaka, ka par institucionālo vienību aktīviem un pasīviem pārskatus jāsniedz rezidences valstī, faktiskie pārskatu sniedzēji ir apdrošināšanas sabiedrības, kas ir attiecīgās euro zonas dalībvalsts rezidenti.

2.   Ja NCB iegūst datus, par kuriem jāsniedz pārskats saskaņā ar šo Regulu, no datiem, kas iegūti saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK noteikumiem vai saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, ar kuriem ievieš šo Direktīvu, faktiskie pārskatu sniedzēji ir:

a)

apdrošināšanas sabiedrības, kas reģistrētas attiecīgās euro zonas dalībvalsts teritorijā un ir tās rezidentes, t. sk. ārpus šīs teritorijas esošo mātes uzņēmumu meitas uzņēmumi;

b)

apdrošināšanas sabiedrību filiāles, kas minētas a) apakšpunktā, kas ir rezidenti ārpus attiecīgās euro zonas dalībvalsts teritorijas; un

c)

apdrošināšanas sabiedrību filiāles, kas ir rezidenti attiecīgās euro zonas dalībvalsts teritorijā, bet kuru galvenais birojs atrodas ārpus EEZ.

Apdrošināšanas sabiedrību filiāles, kas ir rezidenti euro zonas dalībvalsts teritorijā un kuru galvenais birojs atrodas EEZ nav daļa no faktiskās ziņotāju grupas.

3.   Uz apdrošināšanas sabiedrībām, kas ir faktiskie pārskatu sniedzēji, attiecas visas statistikas pārskatu sniegšanas prasības pilnībā, ja vien tām nav piešķirts kāds no 7. pantā minētajiem atbrīvojumiem.

3. pants

Apdrošināšanas sabiedrību saraksts statistikas vajadzībām

1.   ECB Valde, ievērojot šīs regulas noteikumus, izveido un uztur statistikas vajadzībām to apdrošināšanas sabiedrību sarakstu, kuras ir faktiskie pārskatu sniedzēji. Saraksts var tikt veidots, izmantojot esošos nacionālo iestāžu izveidotus apdrošināšanas sabiedrību sarakstus, ja tādi saraksti ir pieejami, tos papildinot ar citiem apdrošināšanas sabiedrību sarakstiem, kas atbilst apdrošināšanas sabiedrības definīcijai 1. pantā.

2.   Attiecīgā NCB var prasīt 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajam pārskatu sniedzējam sniegt nepieciešamo informāciju par savām filiālēm, ja šāda informācija ir nepieciešama saraksta nolūkā.

3.   NCB un ECB šo sarakstu un tā atjauninājumus atbilstošā veidā dara pieejamus, t. sk. ar elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot internetu, vai pēc attiecīgo pārskatu sniedzēju pieprasījuma – papīra dokumenta veidā.

4.   Ja šajā pantā minētajā saraksta jaunākā pieejamā elektroniskā versija ir nepareiza, ECB nepiemēro sankcijas pārskatu sniedzējam, kas nav pienācīgi izpildījis pārskatu sniegšanas prasības, labticīgi paļaujoties uz nepareizo sarakstu.

4. pants

Statistikas pārskatu sniegšanas prasības

1.   Faktiskie pārskatu sniedzēji saskaņā ar I un II pielikumu tieši vai ar attiecīgās VKI palīdzību vietējo sadarbības vienošanās ietvaros sniedz attiecīgajai NCB šādus datus:

a)

katru ceturksni – ceturkšņa beigu krājumu datus par apdrošināšanas sabiedrību aktīviem un pasīviem, kā arī saskaņā ar 5. pantu attiecīgos gadījumos ceturkšņa datus par pārvērtēšanas korekcijām vai finanšu darījumiem;

b)

katru ceturksni – ceturkšņa beigu krājumu datus par nedzīvības apdrošināšanas tehniskām rezervēm, kas iedalīti pēc darījumdarbības virziena;

c)

katru gadu – gada beigu krājumu datus par nedzīvības apdrošināšanas tehniskām rezervēm, kas iedalīti pēc darījumdarbības virziena un ģeogrāfiskās zonas.

2.   Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām, pārskatu sniedzēji, kuri ir euro zonas dalībvalstī reģistrētas un rezidējošas apdrošināšanas sabiedrības, tieši vai ar attiecīgās VKI palīdzību vietējo sadarbības vienošanās ietvaros, sniedz attiecīgajai NCB informāciju par parakstītām prēmijām, prasībām, kas radušies un izmaksāto komisijas naudu. Šo informāciju sniedz katru gadu saskaņā ar I un II pielikumu.

3.   NCB var iegūt datus, kas jāsniedz saskaņā ar šo Regulu no šādiem datiem, kas savākti saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK izveidoto regulējumu:

a)

dati, kurus satur kvantitatīva pārskata veidnes uzraudzības pārskatu sniegšanas nolūkā, kuru NCB nosūta NKI, vienalga, vai NCB un NKI ir atsevišķas iestādes vai iekļautas tajā pašā iestādē saskaņā ar starp šīm struktūrām pastāvošo vietējo sadarbības vienošanos noteikumiem, vai

b)

dati, kurus satur kvantitatīva pārskata veidnes uzraudzības pārskatu sniegšanas nolūkā, kurus sniedz tieši un vienlaikus NCB un NKI.

Ja kvantitatīva pārskata veidnes uzraudzības pārskatu sniegšanas nolūkā satur datus, kas nepieciešami lai izpildītu šajā regulā izklāstītās statistikas pārskatu sniegšanas prasības, NCB ir pieeja visai veidnei vai jebkurai saistītai veidnei, datu kvalitātes nodrošināšanai

Dalībvalstis var slēgt sadarbības vienošanās, lai nodrošinātu NKI iespēju centralizēti vākt informāciju, ietverot datu vākšanas prasības saskaņā ar Direktīvā 2009/138/EK noteikto regulējumu un papildu datu vākšanas prasības saskaņā ar šo regulu, atbilstoši nacionālajiem tiesību aktiem un saskaņotiem norādījumiem, kuru ECB var noteikt.

4.   NCB informē pārskatu sniedzējus par dažādām vajadzībām, kurām tiek vākti viņu dati.

5. pants

Pārvērtēšanas korekcijas un finanšu darījumi

Informāciju par pārvērtēšanas korekcijām un finanšu darījumiem, kā precizēts I pielikumā un aprakstīts II pielikumā, iegūst šādi:

a)

pārskatu sniedzēji atkarībā no attiecīgās NCB norādījumiem, sniedz datus kopsavilkuma veidā par pārvērtēšanas korekcijām un/vai finanšu darījumiem;

b)

NCB var iegūt vērtspapīru darījumu aplēses no datiem vērtspapīru līmenī vai tieši vākt datus par šādiem darījumiem vērtspapīru līmenī no pārskatu sniedzējiem. NCB var izmantot līdzīgu pieeju vācot datus posteņu līmenī attiecībā uz aktīviem, kas nav vērtspapīri;

c)

finanšu darījumu apjoma aplēses, kas attiecas uz apdrošināšanas sabiedrību uzturētajiem apdrošināšanas tehniskām rezervēm iegūst:

i)

pārskatu sniedzēji saskaņā ar attiecīgās NCB norādījumiem, pamatojoties uz kopējo paraugpraksi, kā to nosaka euro zonas līmenī; vai

ii)

attiecīgā NCB, balstoties uz apdrošināšanas sabiedrību sniegtajiem datiem.

6. pants

Grāmatvedības noteikumi

1.   Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, sniedzot pārskatus saskaņā ar šo regulu, apdrošināšanas sabiedrības ievēro grāmatvedības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos nacionālajos tiesību aktos, ar kuriem ievieš Direktīvu 2009/138/EK vai kas noteikti citos apdrošināšanas sabiedrībām piemērojamos nacionālajos vai starptautiskajos standartos, saskaņā ar NCB norādījumiem.

2.   Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām piemērojamiem grāmatvedības noteikumiem saskaņā ar 1. punktu par noguldījumiem un kredītiem, kurus tur apdrošināšanas sabiedrības un kuri ir apzīmēti kā nominālvērtība I pielikuma 2.1. un 2.2. tabulā, sniedz pārskatu par ceturkšņa beigās neatmaksāto pamatsummu. No šīs summas atskaita pilnīgu vai daļēju norakstīšanu, ko nosaka saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības praksi.

3.   Neierobežojot euro zonas dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi un neto atlikumu aprēķināšanas kārtību, statistikas vajadzībām datus par visiem finanšu aktīviem un pasīviem sniedz, ievērojot bruto principu.

7. pants

Atbrīvojumi

1.   Mazajām apdrošināšanas sabiedrībām var piešķirt šādus atbrīvojumus:

a)

NCB var piešķirt atbrīvojumus tirgus daļas ziņā mazākajām apdrošināšanas sabiedrībām kā noteikts Direktīvas Nr. 2009/138/EK 35. panta 6. punktā, ja apdrošināšanas sabiedrības, kuras iekļauj ceturkšņa kopsavilkuma bilancē, sastāda vismaz 80 % no apdrošināšanas sabiedrību kopējās tirgus daļas katrā euro zonas dalībvalstī;

b)

apdrošināšanas sabiedrība, kurai piešķirts atbrīvojums saskaņā ar a) apakšpunktu, katru gadu pilda 4. pantā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības tā, lai apdrošināšanas sabiedrības, kuras iekļauj gada kopsavilkuma bilancē, sastāda vismaz 95 % no apdrošināšanas sabiedrību kopējās tirgus daļas katrā euro zonas dalībvalstī;

c)

apdrošināšanas sabiedrība, kurai netiek prasīts sniegt pārskatus saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, sniedz samazinātu informācijas kopumu, kā to noteikusi attiecīgā NCB.

d)

NCB katru gadu pārbauda a) un b) apakšpunktā noteikto nosacījumu izpildi pietiekamu laiku iepriekš, lai varētu piešķirt vai vajadzības gadījumā atsaukt atbrīvojumu, tam stājoties spēkā katra gada sākumā.

2.   NCB var piešķirt apdrošināšanas sabiedrībām atbrīvojumus attiecībā uz ieguldījumiem naudā un noguldījumiem pēc nominālvērtības.

Ja augstākā apkopojuma līmenī savāktie rādītāji rāda, ka ieguldījumi naudā un rezidējošo apdrošināšanas sabiedrību noguldījumi ir mazāki par 10 % no apdrošināšanas sabiedrību kopējās nacionālās bilances un mazāki par 10 % no euro zonas apdrošināšanas sabiedrību kopējiem valūtas un noguldījumu turējumiem krājumu ziņā, attiecīgā NCB var lemt neprasīt pārskatu par valūtas un noguldījumu turējumiem nominālvērtībā. Par jebkuru šādu lēmumu attiecīgā NCB paziņo pārskatu sniedzējiem.

3.   Tomēr apdrošināšanas sabiedrības var izvēlēties neizmantot atbrīvojumus un pilnībā ievērot 4. pantā noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas prasības. Ja apdrošināšanas sabiedrība izdara šādu izvēli, pirms jebkuru atbrīvojumu izmantošanās apdrošināšanas sabiedrība saņem attiecīgās NCB atļauju.

8. pants

Termiņi

1.   2016. gadā pārskatu sniedzēji saskaņā ar vietējām sadarbības vienošanām sniedz attiecīgajai NCB vai attiecīgajai NKI, vai abām iestādēm prasītos ceturkšņa datus vēlākais 8 nedēļu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati. Katru gadu šo termiņu pārceļ par vienu nedēļu uz priekšu, un ceturkšņiem, kas beidzas 2019. gadā, tas ir 5 nedēļas.

2.   2016. gadā pārskatu sniedzēji saskaņā ar vietējām sadarbības vienošanām sniedz attiecīgajai NCB vai attiecīgajai NKI, vai abām iestādēm prasītos gada datus vēlākais 20 nedēļu laikā pēc tā gada beigām, uz kuru attiecas dati. Katru gadu šo termiņu pārceļ par divām nedēļām uz priekšu, un 2019. gadā tas ir 14 nedēļas.

9. pants

Obligātie standarti un nacionālais pārskatu sniegšanas regulējums

1.   Pārskatu sniedzēji pilda statistikas pārskatu sniegšanas prasības, kas uz tiem attiecas saskaņā ar III pielikumā noteiktajiem obligātajiem datu sniegšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartiem.

2.   Pārskatu sniegšanas prasības, kuras jāievēro faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, NCB definē un īsteno saskaņā ar nacionālajām prasībām. NCB nodrošina, ka šī pārskatu sniegšanas kārtība nodrošina prasīto statistisko informāciju un ļauj pareizi pārbaudīt III pielikumā izklāstīto obligāto datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartu ievērošanu.

10. pants

Apvienošanās, dalīšanās un reorganizācijas

Apvienošanās, dalīšanās vai reorganizācijas gadījumā, kas varētu ietekmēt pārskatu sniedzēja statistisko pienākumu izpildi, pārskatu sniedzējs informē attiecīgo NCB par procedūrām, kas plānotas, lai izpildītu šajā regulā izklāstītās statistikas pārskatu sniegšanas prasības, kolīdz nolūks īstenot šādas procedūras tiek publiskots un pienācīgu laiku pirms tās stājas spēkā.

11. pants

Pārbaude un piespiedu vākšana

NCB realizē tiesības pārbaudīt vai vākt piespiedu kārtā informāciju, kas pārskatu sniedzējiem jāsniedz saskaņā ar šo regulu, neierobežojot ECB tiesības pašai īstenot šādas tiesības. Šīs tiesības NCB jo īpaši īsteno, ja pārskatu sniedzējs neievēro šīs regulas III pielikumā noteiktos datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu obligātos standartus.

12. pants

Pirmā pārskatu sniegšana

1.   Pirmā pārskatu sniegšana sākas ar datu pārskatu sniegšanu par 2016. gada pirmā ceturkšņa datiem un 2016. gada gada datiem.

2.   Apdrošināšanas sabiedrības, kas minētas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā, sniedz gada datus par 2016. atsauces gadu. Turklāt, lai apkopotu statistiku par apdrošināšanas sabiedrību apakšsektoru sākot ar 2016. gadu, šīs apdrošināšanas sabiedrības sniedz pārskatu par pilnīgu datu kopumu par 2016. gada pirmo ceturksni saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

13. pants

Noslēguma noteikums

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 28. novembrī

ECB Padomes vārdā –

ECB priekšsēdētājs

Mario DRAGHI


(1)  OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2)  OV C 427, 28.11.2014., 1. lpp.

(3)  Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 17. oktobra Regula (ES) Nr. 1011/2012 par vērtspapīru turējumu statistiku (ECB/2012/24) (OV L 305, 1.11.2012., 6. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II).(OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 18. oktobra Regula (ES) Nr. 1073/2013 par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2013/38) (OV L 297, 7.11.2013., 73. lpp.).

(7)  Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 18. oktobra Regula (ES) Nr. 1075/2013 par monetāro finanšu iestāžu piemēroto procentu likmju statistiku (ECB/2013/40) (OV L 297, 7.11.2013., 107. lpp.).

(8)  Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 24. septembra Regula (ES) Nr. 1071/2013 par monetāro finanšu iestāžu piemēroto procentu likmju statistiku (ECB/2013/33) (OV L 297, 7.11.2013., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

STATISTIKAS PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBAS

1. DAĻA

Vispārīgās statistikas pārskatu sniegšanas prasības

1.

Faktiskajiem pārskatu sniedzējiem katru ceturksni jāsniedz šāda statistiskā informācija:

a)

dati vērtspapīru līmenī par vērtspapīriem ar ISIN kodu,

b)

dati par vērtspapīriem bez ISIN koda vērtspapīru līmenī vai kopsavilkuma informācija, kas iedalīta pēc instrumenta/termiņa kategorijas un darījuma partneriem;

c)

dati par aktīviem un pasīviem, kas nav vērtspapīri, posteņu līmenī vai kopsavilkuma informācija, kas iedalīta pēc instrumenta/termiņa kategorijas un darījuma partneriem.

2.

Kopsavilkuma datus sniedz par krājumiem un saskaņā ar attiecīgās NCB norādījumiem par: a) pārvērtēšanu cenu un valūtas kursa pārmaiņu dēļ, vai b) finanšu darījumiem.

3.

Apdrošināšanas sabiedrības, kuras ir reģistrētas euro zonas dalībvalsts teritorijā un ir tās rezidenti, katru gadu sniedz pārskatu par prēmijām, prasībām un komisijas naudu, norādot saimniecisko darbību, ko veic iekšzemē vai ar filiāļu starpniecību ārvalstīs, par katru valsti atsevišķi attiecībā uz Eiropas Ekonomikas zona (EEZ) valstīm.

4.

Dati par vērtspapīriem ar ISIN kodu, kurus jāsniedz attiecīgajai NCB vērtspapīru līmenī, precizēti 2.1. tabulā un dati par vērtspapīriem bez ISIN koda, kurus jāsniedz attiecīgajai NCB vērtspapīru līmenī, precizēti 2.2. tabulā. Ceturkšņa pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz kopsavilkuma datiem par krājumiem norādītas 1.aun 1.b tabulā un attiecībā uz pārvērtēšanām cenu un valūtas kursa dēļ vai finanšu darījumiem – 3.a un 3.b tabulā. Gada pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz prēmijām, prasībām un komisijas naudu precizētas 4. tabulā.

2. DAĻA

Apdrošināšanas tehniskās rezerves

1.

Ja zemāk minēto apdrošināšanas tehnisko rezervju ceturkšņa pārskatu prasību izpildei vajadzīgos datus nevar noteikt pilnībā, pārskatu sniedzēji iegūst aplēses saskaņā ar attiecīgās NCB norādījumiem, kuri pamatojas uz kopīgu labāko praksi, kas izstrādāta euro zonas līmenī:

a)

attiecībā uz aktīviem – dati par tādas vienības rezidenci, kas sniedz pārskatu sniedzējam pārapdrošināšanu, kas ir nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves (pārapdrošināšanas atgūstamās summas);

b)

attiecībā uz pasīviem – dati par:

i)

apdrošināšanas tehnisko rezervju turētāju rezidenci (atsevišķi dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas gadījumā), ko sniedz apdrošināšanas sabiedrības, kas rezidē dalībvalstīs, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstis”);

ii)

pensijas tiesībām attiecībā uz fondēto pensiju shēmām, kas sadalītās pēc definētām iemaksu shēmām, definētām pabalstu shēmām un hibrīdshēmām;

iii)

finanšu darījumiem un/vai pārvērtēšanas korekcijām visiem nepieciešamajiem iedalījumiem, kā norādīts 3.a un 3.b tabulā.

2.

NCB var nolemt iegūt nepieciešamos datus no datiem, kurus NCB uzskata par nepieciešamu pieprasīt pārskatu sniedzējiem šīs daļas vajadzībām.

3. DAĻA

Pārskatu sniegšanas tabulas

1.a tabula

Ceturkšņa krājumi

 

Kopā

Euro zona

Pārējā pasaule

Iekšzeme

Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi

Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi

(informācija par katru valsti)

Kopā

Neiesaistītās dalībvalstīs

(informācija par katru valsti)

Galvenie darījumu partneri ārpus Eiropas Savienības

(informācija par katru valsti attiecībā uz Brazīliju, Kanādu, Ķīnu Honkongu, Indiju, Japānu, Krieviju, Šveici, ASV)

AKTĪVI (F)

1.

Valūta un noguldījumi (EKS 2010: F.21 + F.22 + F.29) – patiesā vērtība

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

SUMMA

 

 

Līdz 1 gadam (atlikušais termiņš)

SUMMA

 

 

 

 

 

 

Ilgāk par 1 gadu (atlikušais termiņš)

SUMMA

 

 

 

 

 

 

1x.

Valūta un noguldījumi t.sk. pārvedami noguldījumi (F.22)

SUMMA

 

 

 

 

 

 

1.

Valūta un noguldījumi (EKS 2010: F.21 + F.22 + F.29) – nominālvērtība

SUMMA

 

SUMMA

 

 

 

 

2.

Parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3)

SUMMA

SUMMA

SUMMA

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

MFI emitēti

 

SUMMA

SUMMA

 

 

 

 

VP emitēti

 

SUMMA

SUMMA

 

 

 

 

CFS emitēti

 

SUMMA

SUMMA

 

 

 

 

AS emitēti

 

SUMMA

SUMMA

 

 

 

 

PF emitēti

 

SUMMA

SUMMA

 

 

 

 

NFS emitēti

 

SUMMA

SUMMA

 

 

 

 

MS un MSABO emitēti

 

SUMMA

SUMMA

 

 

 

 

Līdz 1 gadam (sākotnējais termiņš)

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

 

 

 

MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

VP emitēti

 

 

 

 

 

 

 

CFS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

AS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

PF emitēti

 

 

 

 

 

 

 

NFS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

MS un MSABO emitēti

 

 

 

 

 

 

 

1–2 gadi (sākotnējais termiņš)

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

 

 

 

MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

VP emitēti

 

 

 

 

 

 

 

CFS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

AS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

PF emitēti

 

 

 

 

 

 

 

NFS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

MS un MSABO emitēti

 

 

 

 

 

 

 

Ilgāks par 2 gadiem (sākotnējais termiņš)

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

 

 

 

MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

VP emitēti

 

 

 

 

 

 

 

CFS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

AS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

PF emitēti

 

 

 

 

 

 

 

NFS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

MS un MSABO emitēti

 

 

 

 

 

 

 

Līdz 1 gadam (atlikušais termiņš)

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

 

 

 

MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

VP emitēti

 

 

 

 

 

 

 

CFS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

AS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

PF emitēti

 

 

 

 

 

 

 

NFS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

MS un MSABO emitēti

 

 

 

 

 

 

 

1–2 gadi (atlikušais termiņš)

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

 

 

 

MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

VP emitēti

 

 

 

 

 

 

 

ko emitējušas CFS

 

 

 

 

 

 

 

AS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

PF emitēti

 

 

 

 

 

 

 

NFS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

MS un MSABO emitēti

 

 

 

 

 

 

 

2–5 gadi (atlikušais termiņš)

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

 

 

 

MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

VP emitēti

 

 

 

 

 

 

 

CFS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

AS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

PF emitēti

 

 

 

 

 

 

 

NFS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

tos emitējušas MS un MSABO

 

 

 

 

 

 

 

Ilgāks par 5 gadiem (atlikušais termiņš)

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

 

 

 

MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

VP emitēti

 

 

 

 

 

 

 

CFS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

AS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

PF emitēti

 

 

 

 

 

 

 

NFS emitēti

 

 

 

 

 

 

 

MS un MSABO emitēti

 

 

 

 

 

 

 

3.

Kredīti (EKS 2010: F.4) – patiesā vērtība

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

SUMMA

 

 

sākotnējais termiņš līdz 1 gadam – patiesā vērtība

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

 

 

 

MFI

 

 

 

 

 

 

 

VP

 

 

 

 

 

 

 

IF

 

 

 

 

 

 

 

CFS

 

 

 

 

 

 

 

AS

 

 

 

 

 

 

 

PF

 

 

 

 

 

 

 

NFS

 

 

 

 

 

 

 

MS un MSABO

 

 

 

 

 

 

 

sākotnējais termiņš 1–5 gadi – patiesā vērtība

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

 

 

 

MFI

 

 

 

 

 

 

 

VP

 

 

 

 

 

 

 

IF

 

 

 

 

 

 

 

CFS

 

 

 

 

 

 

 

AS

 

 

 

 

 

 

 

PF

 

 

 

 

 

 

 

NFS

 

 

 

 

 

 

 

MS un MSABO

 

 

 

 

 

 

 

sākotnējais termiņš ilgāks par 5 gadiem – patiesā vērtība

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

 

 

 

MFI

 

 

 

 

 

 

 

VP

 

 

 

 

 

 

 

IF

 

 

 

 

 

 

 

CFS

 

 

 

 

 

 

 

AS

 

 

 

 

 

 

 

PF

 

 

 

 

 

 

 

NFS

 

 

 

 

 

 

 

MS un MSABO

 

 

 

 

 

 

 

atlikušais termiņš līdz 1 gadam – patiesā vērtība

SUMMA

 

 

 

 

 

 

atlikušais termiņš 1–2 gadi – patiesā vērtība

SUMMA

 

 

 

 

 

 

atlikušais termiņš 2–5 gadi – patiesā vērtība

SUMMA

 

 

 

 

 

 

atlikušais termiņš ilgāks par 5 gadiem – patiesā vērtība

SUMMA

 

 

 

 

 

 

3.x

Kredīti, t.sk. noguldījumu garantijas pārapdrošināšanas nozarē – patiesā vērtība

SUMMA

 

SUMMA

 

 

 

 

3.

Kredīti (EKS 2010: F.4) – nominālvērtība

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

SUMMA

 

 

sākotnējais termiņš līdz 1 gadam – patiesā vērtība

SUMMA

 

 

 

 

 

 

sākotnējais termiņš 1–5 gadi – patiesā vērtība

SUMMA

 

 

 

 

 

 

sākotnējais termiņš ilgāks par 5 gadiem – patiesā vērtība

SUMMA

 

 

 

 

 

 

4.

Pašu kapitāls (EKS 2010: F.51)

SUMMA

SUMMA

SUMMA

SUMMA

SUMMA

SUMMA

SUMMA

4.a

t.sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas

SUMMA

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

SUMMA

 

MFI emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

VP emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

CFS emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

AS emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

PF emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

NFS emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

4.b

t.sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas

SUMMA

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

SUMMA

 

MFI emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

VP emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

CFS emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

AS emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

PF emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

NFS emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

4.c

t.sk. cits pašu kapitāls

SUMMA

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

SUMMA

 

MFI emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

VP emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

CFS emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

AS emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

PF emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

NFS emitēti

 

 

SUMMA

 

 

 

 

5.

Ieguldījumu fondu apliecības vai daļas (EKS 2010: F.52)

SUMMA

SUMMA

SUMMA

 

SUMMA

 

 

5.a

NTF apliecības/daļas

SUMMA

 

 

 

 

 

 

5.b

Apliecības/daļas, kas nav NTF

SUMMA

 

 

 

 

 

 

6.

Atvasinātie finanšu instrumenti (EKS 2010: F.7)

 

 

 

 

 

 

 

7.

Nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves (EKS 2010: F.61) (1)

SUMMA

 

SUMMA

 

 

 

 

8.

Nefinanšu aktīvi (EKS 2010: AN)

 

 

 

 

 

 

 

9.

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

10.

Kopā aktīvi

SUMMA

 

 

 

 

 

 

SUMMA
Ailes, kuras var atvasināt no sīkākā dalījuma

Tabulā lietotie saīsinājumi: MFI – monetārā finanšu iestāde, VP – valdība, IF – ieguldījumu fonds, CFS – cits finanšu starpnieks, AS – apdrošināšanas sabiedrība, PF – pensiju fonds, NFS – nefinanšu sabiedrība, MS – mājsaimniecība, MSABO – mājsaimniecības apkalpojošā bezpeļņas organizācija, NTF – naudas tirgus fonds


1.b tabula

Ceturkšņa krājumi  (2)

 

Kopā

Euro zona

Pārējā pasaule

Iekšzeme

Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi

Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi

(informācija par katru valsti)

Kopā

Neiesaistītās dalībvalstīs

(informācija par katru valsti)

Galvenie darījumu partneri ārpus Eiropas Savienības

(informācija par katru valsti attiecībā uz Brazīliju, Kanādu, Ķīnu Honkongu, Indiju, Japānu, Krieviju, Šveici, ASV)

PASĪVI (F)

1.

Emitētie parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3)

 

 

 

 

 

 

 

2.

Kredīti (EKS 2010: F.4)

 

 

 

 

 

 

 

monetāro finanšu iestāžu (MFI) izsniegti (3)

SUMMA

 

 

 

 

 

 

sabiedrību, kas nav MFI, izsniegti (3)

SUMMA

 

 

 

 

 

 

2.

Kredīti, t.sk. noguldījumu garantijas pārapdrošināšanas nozarē

 

 

 

 

 

 

 

3.

Pašu kapitāls (EKS 2010: F.51)

SUMMA

 

 

 

 

 

 

3.a

Pašu kapitāls t.sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas

 

 

 

 

 

 

 

3.b

Pašu kapitāls t.sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas

 

 

 

 

 

 

 

3.c

Pašu kapitāls t.sk. cits pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

4.

Apdrošināšanas tehniskās rezerves (EKS 2010: F.6) (4)

SUMMA

 

 

 

 

 

 

4.1.

Dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves

SUMMA

 

SUMMA

 

 

 

 

t.sk. ar ieguldījumu fondiem saistīti

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. ar ieguldījumu fondiem nesaistīti

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. pensijas tiesības

SUMMA

 

 

 

 

 

 

t.sk. definētu iemaksu shēmas

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. definētu pabalstu shēmas

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. hibrīdshēmas

 

 

 

 

 

 

 

4.2.

Nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves

SUMMA

 

SUMMA

 

 

 

 

pēc darījumdarbības virziena

 

 

 

 

 

 

 

Medicīnisko izdevumu apdrošināšana

 

Gada

 

Gada

 

Gada

Gada

Ienākumu aizsardzības apdrošināšana

 

Gada

 

Gada

 

Gada

Gada

Darbinieku kompensāciju apdrošināšana

 

Gada

 

Gada

 

Gada

Gada

Mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

 

Gada

 

Gada

 

Gada

Gada

Cita mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana

 

Gada

 

Gada

 

Gada

Gada

Apdrošināšana kuģniecības, aviācijas un transporta jomā

 

Gada

 

Gada

 

Gada

Gada

Īpašuma apdrošināšana pret uguns radītiem un cita veida zaudējumiem

 

Gada

 

Gada

 

Gada

Gada

Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

 

Gada

 

Gada

 

Gada

Gada

Kredītu un galvojumu apdrošināšana

 

Gada

 

Gada

 

Gada

Gada

Juridisko izdevumu apdrošināšana

 

Gada

 

Gada

 

Gada

Gada

Palīdzība

 

Gada

 

Gada

 

Gada

Gada

Dažādi finansiālie zaudējumi

 

Gada

 

Gada

 

Gada

Gada

Pārapdrošināšana

 

Gada

 

Gada

 

Gada

Gada

5.

Atvasinātie finanšu instrumenti (EKS 2010: F.7)

 

 

 

 

 

 

 

6.

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

 

 

Tabulā lietotais saīsinājums: t.sk. – tajā skaitā

2. tabula

Prasītā informācija vērtspapīru līmenī

Katrā no 2.1. un 2.2. tabulas datu laukiem norāda datus par katru vērtspapīru, kas saskaņā ar tālāk minētajiem noteikumiem klasificēts kategorijā “parāda vērtspapīri”, “pašu kapitāls” un “ieguldījumu fondudaļas vai apliecības” (kā tas noteikts II pielikuma 1. daļas A tabulā). 2.1. tabula attiecas uz vērtspapīriem, kuriem piešķirts ISIN kods, bet 2.2. tabula attiecas uz vērtspapīriem bez ISIN koda.

2.1. tabula

Dati par vērtspapīriem ar ISIN kodu turējumiem

Datus par katru datu lauku sniedz attiecībā uz katru vērtspapīru saskaņā ar šādiem noteikumiem.

1.

Jāsniedz dati 1. datu laukā.

2.

Gadījumā, ja attiecīgā NCB tieši nevāc informāciju par finanšu darījumiem vērtspapīru līmenī, jāsniedz dati divos no trim – 2., 3. un 4. – datu laukiem (t. i., 2. un 3. datu laukā, 2. un 4. datu laukā, vai 3. un 4. datu laukā). Ja datus vāc attiecībā uz 3. datu lauku, jāsniedz dati arī 3b datu laukā.

3.

Gadījumā, ja attiecīgā NCB tieši vāc informāciju par finanšu darījumiem vērtspapīru līmenī, jāsniedz dati arī šādos datu laukos:

a)

5. datu laukā vai 6. un 7. datu laukā, un

b)

4. datu laukā vai 2. un 3. datu laukā.

4.

Attiecīgā NCB var pieprasīt pārskatu sniedzējiem sniegt datus arī 8., 9., 10. un 11. datu laukā.

Datu lauks

Nosaukums

1.

ISIN kods

2.

Vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība

3.

Cena

3b

Kotācijas bāze

4.

Kopējā summa pēc tirgus vērtības

5.

Finanšu darījumi

6.

Nopirktie vērtspapīri

7.

Pārdotie vērtspapīri

8.

Valūta, kurā vērtspapīrs iegrāmatots

9.

Citas pārmaiņas apjomā pēc nominālvērtības

10.

Citas pārmaiņas apjomā pēc tirgus vērtības

11.

Portfeļinvestīcijas vai tiešās investīcijas

2.2. tabula

Dati par vērtspapīru bez ISIN koda turējumiem

Jāsniedz dati 1. datu laukā. a) par katru vērtspapīru; vai b) apkopojot vērtspapīrus vienā postenī

Šādus noteikumus piemēro a) gadījumā:

1.

Jāsniedz dati 1., 12., 13., 14. un 15. datu laukā

2.

Gadījumā, ja attiecīgā NCB tieši nevāc informāciju par finanšu darījumiem vērtspapīru līmenī, jāsniedz dati divos no trim – 2., 3. un 4. – datu laukiem (t. i., 2. un 3. datu laukā, 2. un 4. datu laukā, vai 3. un 4. datu laukā). Ja datus vāc attiecībā uz 3. datu lauku, jāsniedz dati arī 3b datu laukā.

3.

Gadījumā, ja attiecīgā NCB tieši vāc informāciju par finanšu darījumiem vērtspapīru līmenī, jāsniedz dati arī šādos datu laukos:

a)

5. datu laukā vai 6. un 7. datu laukā, un

b)

4. datu laukā vai 2. un 3. datu laukā.

4.

Attiecīgā NCB var pieprasīt pārskatu sniedzējus sniegt datus arī 3b, 8., 9., 10. un 11. datu laukā.

Šādus noteikumus piemēro b) gadījumā:

1.

Jāsniedz dati 4., 12., 13., 14., 15. datu laukā.

2.

Jāsniedz dati 5. datu laukā vai 10. un 16. datu laukā.

3.

Attiecīgā NCB var pieprasīt pārskatu sniedzējiem sniegt datus arī 8., 9. un 11. datu laukā.

Datu lauks

Nosaukums

1.

Vērtspapīra identifikācijas kods

2.

Vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība

3.

Cena

3b

Kotācijas bāze

4.

Kopējā summa pēc tirgus vērtības

5.

Finanšu darījumi

6.

Nopirktie vērtspapīri

7.

Pārdotie vērtspapīri

8.

Valūta, kurā vērtspapīrs iegrāmatots

9.

Citas pārmaiņas apjomā pēc nominālvērtības

10.

Citas pārmaiņas apjomā pēc tirgus vērtības

11.

Portfeļinvestīcijas vai tiešās investīcijas

12.

Instruments (ar finanšu darījuma klasifikāciju)

parāda vērtspapīri (F.3)

pašu kapitāls (F.51)

t. sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (F.511)

t. sk. biržas sarakstā neiekļautās akcijas (F.512)

t. sk. cits pašu kapitāls (F.519)

ieguldījumu fondu daļas vai apliecības (F.52)

13.

Parāda vērtspapīru emisijas un termiņa beigu datums. Alternatīvi, šāds iedalījums pēc termiņa grupām: sākotnējais termiņš līdz vienam gadam, no viena līdz diviem gadiem, un atlikušais termiņš līdz vienam gadam, no diviem līdz pieciem gadiem, ilgāks par pieciem gadiem.

14.

Emitenta sektors vai apakšsektors:

centrālā banka (S.121)

noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122)

naudas tirgus fondi (S.123)

investīciju fondi, izņemot naudas tirgus fondus (S.124)

citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (izņemot finanšu instrumentsabiedrības, kas iesaistītas vērtspapīrošanas darījumos) + finanšu palīgsabiedrības + piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125 izņemot FIS + S.126 + S.127)

finanšu instrumentsabiedrības, kas iesaistītas vērtspapīrošanas darījumos (S.125 iedalījuma vienība)

AS (S.128)

pensiju fondi (S.129)

nefinanšu sabiedrības (S.11)

valdība (S.13)

mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15) (5)

15.

Emitenta valsts

16.

Pārvērtēšanas korekcijas

3.a tabula

Ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas vai finanšu darījumi

 

Kopā

Euro zona

Pārējā pasaule

Iekšzeme

Euro zonas dalībvalstis izņemot iekšzemi

Euro zonas dalībvalstis izņemot iekšzemi

(informācija par katru valsti)

Kopā

Neiesaistītās dalībvalstīs

(informācija par katru valsti)

Galvenie darījumu partneri ārpus Eiropas Savienības

(informācija par katru valsti attiecībā uz Brazīliju, Kanādu, Ķīnu Honkongu, Indiju, Japānu, Krieviju, Šveici, ASV)

AKTĪVI (F)

1.

Valūta un noguldījumi (EKS 2010: F.21 + F.22 + F.29) – patiesā vērtība

 

 

 

 

 

 

 

Līdz 1 gadam (atlikušais termiņš)

 

 

 

 

 

 

 

Ilgāks par 1 gadu (atlikušais termiņš)

 

 

 

 

 

 

 

1.x

Valūta un noguldījumi, t. sk. pārvedami noguldījumi (F.22)

 

 

 

 

 

 

 

1.

Valūta un noguldījumi (EKS 2010: F.21 + F.22 + F.29) – nominālvērtība

 

 

 

 

 

 

 

2.

Parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3)

 

 

 

 

 

 

 

MFI emitēti

 

 

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

VP emitēti

 

 

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

CFS emitēti

 

 

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

AS emitēti

 

 

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

PF emitēti

 

 

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

NFS emitēti

 

 

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

MS un MSABO emitēti

 

 

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

Līdz 1 gadam (sākotnējais termiņš)

 

 

 

 

OBLIGĀTI

 

 

MFI emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

VP emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

CFS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

AS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

PF emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

NFS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

MS un MSABO emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

1–2 gadi (sākotnējais termiņš)

 

 

 

 

OBLIGĀTI

 

 

MFI emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

VP emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

CFS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

AS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

PF emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

NFS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

MS un MSABO emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

Ilgāks par 2 gadiem (sākotnējais termiņš)

 

 

 

 

OBLIGĀTI

 

 

MFI emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

VP emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

CFS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

AS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

PF emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

NFS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

MS un MSABO emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

Līdz 1 gadam (atlikušais termiņš)

 

 

 

 

OBLIGĀTI

 

 

MFI emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

VP emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

CFS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

AS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

PF emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

NFS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

MS un MSABO emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

1–2 gadi (atlikušais termiņš)

 

 

 

 

OBLIGĀTI

 

 

MFI emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

VP emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

CFS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

AS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

PF emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

NFS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

MS un MSABO emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

2–5 gadi (atlikušais termiņš)

 

 

 

 

OBLIGĀTI

 

 

MFI emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

VP emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

CFS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

AS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

PF emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

NFS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

MS un MSABO emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

Ilgāks par 5 gadiem (atlikušais termiņš)

 

 

 

 

OBLIGĀTI

 

 

MFI emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

VP emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

CFS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

AS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

PF emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

NFS emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

MS un MSABO emitēti

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

3.

Aizdevumi (EKS 2010: F.4) – patiesā vērtība

 

 

 

 

 

 

 

sākotnējais termiņš līdz 1 gadam – patiesā vērtība

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

 

MFI

 

 

 

 

 

 

 

VP

 

 

 

 

 

 

 

IF

 

 

 

 

 

 

 

CFS

 

 

 

 

 

 

 

AS

 

 

 

 

 

 

 

PF

 

 

 

 

 

 

 

NFS

 

 

 

 

 

 

 

MS un MSABO

 

 

 

 

 

 

 

sākotnējais termiņš 1–5 gadi – patiesā vērtība

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

 

MFI

 

 

 

 

 

 

 

VP

 

 

 

 

 

 

 

IF

 

 

 

 

 

 

 

CFS

 

 

 

 

 

 

 

AS

 

 

 

 

 

 

 

PF

 

 

 

 

 

 

 

NFS

 

 

 

 

 

 

 

MS un MSABO

 

 

 

 

 

 

 

sākotnējais termiņš ilgāks par 5 gadiem – patiesā vērtība

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

 

MFI

 

 

 

 

 

 

 

VP

 

 

 

 

 

 

 

IF

 

 

 

 

 

 

 

CFS

 

 

 

 

 

 

 

AS

 

 

 

 

 

 

 

PF

 

 

 

 

 

 

 

NFS

 

 

 

 

 

 

 

MS un MSABO

 

 

 

 

 

 

 

atlikušais termiņš līdz 1 gadam – patiesā vērtība

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

 

atlikušais termiņš 1–2 gadi – patiesā vērtība

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

 

atlikušais termiņš 2–5 gadi – patiesā vērtība

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

 

atlikušais termiņš ilgāks par 5 gadiem – patiesā vērtība

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

 

3.x

Kredīti, t. sk. noguldījumu garantijas pārapdrošināšanas nozarē – patiesā vērtība

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

 

3.

Kredīti (EKS 2010: F.4) – nominālvērtība

 

 

 

 

 

 

 

sākotnējais termiņš līdz 1 gadam – nominālvērtība

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

 

sākotnējais termiņš 1–5 gadi – nominālvērtība

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

 

sākotnējais termiņš ilgāks par 5 gadiem – nominālvērtība

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

 

4.

Pašu kapitāls (EKS 2010: F.51)

 

 

 

 

 

 

 

4.a

Pašu kapitāls t. sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas

 

 

 

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

MFI emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

VP emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

CFS emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

AS emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

PF emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

NFS emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

4.b

Pašu kapitāls t.sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas

 

 

 

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

MFI emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

VP emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

CFS emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

AS emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

PF emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

NFS emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

4.c

Pašu kapitāls t. sk. cits pašu kapitāls

 

 

 

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

MFI emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

VP emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

CFS emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

AS emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

PF emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

NFS emitēti

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

5.

Ieguldījumu fondu daļas vai apliecības (EKS 2010: F.52)

 

 

 

 

 

 

 

5.a

NTF daļas/apliecības

 

 

 

 

 

 

 

5.b

Daļas/apliecības, kas nav NTF

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

 

6.

Atvasinātie finanšu instrumenti (EKS 2010: F.7)

 

 

 

 

 

 

 

7.

Nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves (EKS 2010: F.61) (6)

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

 

8.

Nefinanšu aktīvi (EKS 2010: AN)

OBLIGĀTI

 

 

 

 

 

 

9.

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

10.

Kopējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

Tabulā lietotie saīsinājumi: MFI – monetārā finanšu iestāde, VP – valdība, IF – ieguldījumu fonds, CFS – cits finanšu starpnieks, AS – apdrošināšanas sabiedrība, PF – pensiju fonds, NFS – nefinanšu sabiedrība, MS – mājsaimniecība, MSABO – mājsaimniecības apkalpojošā bezpeļņas organizācija, NTF – naudas tirgus fonds

Apdrošināšanas sabiedrības ziņojums: ailes, kas apzīmētas ar “OBLIGĀTI”, datus par instrumentu kategorijām nevāc par katru posteni atsevišķi. NCB var attiecināt šīs prasības uz ailēm, kas nesatur vārdu “OBLIGĀTI”.


3.b tabula

Ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas vai finanšu darījumi

 

Kopā

Euro zona

Pārējā pasaule

Iekšzeme

Euro zonas dalībvalstis izņemot iekšzemi

Euro zonas dalībvalstis izņemot iekšzemi

(informācija par katru valsti)

Kopā

Neiesaistītās dalībvalstīs

(informācija par katru valsti)

Galvenie darījumu partneri ārpus Eiropas Savienības (attiecina citās tabulās esošos komentārus)

(informācija par katru valsti attiecībā uz Brazīliju, Kanādu, Ķīnu Honkongu, Indiju, Japānu, Krieviju, Šveici, ASV)

PASĪVI (F)

1.

Emitētie parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3)

OBLIGĀTI

 

 

 

 

 

 

2.

Kredīti (EKS 2010: F.4)

OBLIGĀTI

 

 

 

 

 

 

monetāro finanšu iestāžu (MFI) izsniegti (7)

 

 

 

 

 

 

 

sabiedrību, kas nav MFI, izsniegti (7)

 

 

 

 

 

 

 

2.x

Kredīti, t. sk. noguldījumu garantijas pārapdrošināšanas nozarē

OBLIGĀTI

 

 

 

 

 

 

3.

Pašu kapitāls (EKS 2010: F.51)

 

 

 

 

 

 

 

3.a

Pašu kapitāls t. sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas

 

 

 

 

 

 

 

3.b

Pašu kapitāls t. sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas

 

 

 

 

 

 

 

3.c

Pašu kapitāls t. sk. cits pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

4.

Apdrošināšanas tehniskās rezerves (EKS 2010: F.6) (8)

 

 

 

 

 

 

 

4.1.

Dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. ar ieguldījumu fondiem saistīti

OBLIGĀTI

 

 

 

 

 

 

t. sk. ar ieguldījumu fondiem nesaistīti

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. pensijas tiesības

OBLIGĀTI

 

 

 

 

 

 

t. sk. definētu iemaksu shēmas

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. definētu pabalstu shēmas

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. hibrīdshēmas

 

 

 

 

 

 

 

4.2.

Nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves

 

 

 

 

 

 

 

pēc darījumdarbības virzienā

 

 

 

 

 

 

 

Medicīnisko izdevumu apdrošināšana

 

 

 

 

 

 

 

Ienākumu aizsardzības apdrošināšana

 

 

 

 

 

 

 

Darbinieku kompensāciju apdrošināšana

 

 

 

 

 

 

 

Mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

 

 

 

 

 

 

 

Cita mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana

 

 

 

 

 

 

 

Apdrošināšana kuģniecības, aviācijas un transporta jomā

 

 

 

 

 

 

 

Īpašuma apdrošināšana pret uguns radītiem un cita veida zaudējumiem

 

 

 

 

 

 

 

Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

 

 

 

 

 

 

 

Kredīta un galvojumu apdrošināšana

 

 

 

 

 

 

 

Juridisko izdevumu apdrošināšana

 

 

 

 

 

 

 

Konsultācijas

 

 

 

 

 

 

 

Dažādi finansiālie zaudējumi

 

 

 

 

 

 

 

Pārapdrošināšana

 

 

 

 

 

 

 

5.

Atvasinātie finanšu instrumenti (EKS 2010: F.7)

OBLIGĀTI

 

 

 

 

 

 

6.

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

 

 

Apdrošināšanas sabiedrības ziņojums: ailes, kas apzīmētas ar “OBLIGĀTI”, datus par instrumentu kategorijām nevāc par katru posteni atsevišķi. NCB var attiecināt šīs prasības uz ailēm, kas nesatur vārdu “OBLIGĀTI”.


4. tabula

Gada prēmijas, atlīdzības prasības un komisijas nauda

 

Kopā (9)

 

 

 

t. sk. iekšzeme

t. sk. EEZ esošās filiāles (informācija par katru valsti)

t. sk. ārpus EEZ esošās filiāles (kopā)

1.

Prēmijas

 

 

 

 

2.

Atlīdzības prasības

 

 

 

 

3.

Komisijas nauda

 

 

 

 


(1)  Ja pārskata sniedzējs nevar tieši noteikt darījuma partnera rezidenci, tas var iegūt aplēses vai sniegt citu attiecīgās NCB pieprasīto informāciju, lai NCB varētu iegūt aplēses (kā paredzēts šīs regulas I pielikuma 2. daļā).

(2)  Ja nav norādīts gada biežums.

(3)  Ārpus euro zonas dalībvalstu gadījumā MFI un citas sabiedrības, kas nav MFI, sauc par bankām un nebankām.

(4)  Ja pārskata sniedzējs nevar tieši noteikt darījuma partnera rezidenci, tas var iegūt aplēses vai sniegt citu attiecīgās NCB pieprasīto informāciju, lai NCB varētu iegūt aplēses (kā paredzēts šīs regulas I pielikuma 2. daļā).

(5)  Attiecīgā NCB var lūgt faktiskos pārskatu sniedzējus sektorus “mājsaimniecības” (S.14) un “mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas” (S.15) norādīt atsevišķi.

(6)  Ja pārskata sniedzējs nevar tieši noteikt darījuma partnera rezidenci, tas var iegūt aplēses vai sniegt citu attiecīgās NCB pieprasīto informāciju, lai NCB varētu iegūt aplēses (kā paredzēts šīs regulas I pielikuma 2. daļā).

(7)  Ārpus euro zonas dalībvalstu gadījumā MFI un citas sabiedrības, kas nav MFI, sauc par bankām un nebankām.

(8)  Ja pārskata sniedzējs nevar tieši noteikt darījuma partnera rezidenci, tas var iegūt aplēses vai sniegt citu attiecīgās NCB pieprasīto informāciju, lai NCB varētu iegūt aplēses (kā paredzēts šīs regulas I pielikuma 2. daļā).

(9)  Aile “kopā” ietver arī saimniecisko darbību, kas veikta izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību saskaņā ar Līguma 56. pantu.


II PIELIKUMS

APRAKSTI

1. DAĻA

Instrumentu kategoriju apraksti

1.

A tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu standarta aprakstu, ko nacionālās centrālās bankas (NCB) saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajās kategorijās. Nedz individuālu finanšu instrumentu saraksts tabulā, nedz atbilstošie apraksti nav visaptveroši. Apraksti attiecas uz Eiropas Kontu sistēmu, kuru izveidoja ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 (turpmāk – EKS 2010).

2.

Dažām instrumentu kategorijām nepieciešams dalījums pēc termiņiem. Tie ir::

a)

sākotnējais termiņš, t. i., termiņš emisijas brīdī, kas ir fiksēts finanšu instrumenta spēkā esamības laiks, pirms kura beigām šo instrumentu nevar dzēst, piem., parāda vērtspapīriem, vai pirms kura to var dzēst, tikai piemērojot soda naudu, piem., dažiem noguldījumiem.

b)

atlikušais termiņš, t. i., atlikušais finanšu instrumenta spēkā esamības laiks pārskata perioda beigās, pirms kura šo instrumentu nevar dzēst, piem., parāda vērtspapīriem, vai pirms kura to var dzēst, tikai piemērojot soda naudu, piem., dažiem noguldījumiem.

3.

Finanšu prasības iespējams iedalīt atbilstoši tam, vai tās ir vai nav apgrozāmas. Prasībair apgrozāma, ja tās īpašumtiesības iespējams nekavējoties nodot no vienas struktūras citai, veicot fizisku piegādi vai ar indosamentu, vai veicot ieskaitu (atvasināto finanšu instrumentu gadījumā). Lai gan iespējams tirgot jebkuru finanšu instrumentu, tieši apgrozāmie instrumenti ir paredzēti to tirdzniecībai organizētā tirgū vai ārpusbiržas tirgū, lai gan faktiska tirdzniecība nav nepieciešams nosacījums, lai instrumentu uzskatītu par apgrozāmu.

A tabula

Apdrošināšanas sabiedrību (AS) aktīvu un pasīvu instrumentu kategoriju apraksti

AKTĪVI

Instrumentu kategorija

Galveno pazīmju apraksts

1.

Valūta un noguldījumi

Euro un ārvalstu valūtu apgrozībā esošo banknošu un monētu turējumi, kurus parasti izmanto maksājumu un apdrošināšanas sabiedrību noguldījumu veikšanai monetārās finanšu iestādēs (MFI). Tie var iekļaut noguldījumus uz nakti, noguldījumus ar noteikto termiņu un noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kā arī prasības no reversajiem repo darījumiem vai prasības no vērtspapīru aizņēmumiem pret nodrošinājumu skaidrā naudā.

1.1.

Pārvedami noguldījumi

Pārvedami noguldījumi ir noguldījumi, kas pēc pieprasījuma ir tieši pārvedami maksājumu veikšanai citiem uzņēmumiem, izmantojot parastos maksāšanas līdzekļus, piemēram, kredīta pārvedumu vai tiešo debetu, iespējams, izmantojot arī kredītkarti vai debetkarti, e-naudas pārvedumus, čekus vai līdzīgus paņēmienus, bez ievērojamas soda naudas vai ierobežojumiem. Noguldījumus, ko var izmantot skaidrās naudas izņemšanai un/vai noguldījumus, no kuriem līdzekļus var izņemt vai pārvest, izmantojot vienīgi tā paša īpašnieka citu kontu, neiekļauj pārvedamu noguldījumu kategorijā.

2.

Parāda vērtspapīri

Parāda vērtspapīru turējumi, kas ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā parāda pierādījumi un parasti tiek tirgoti otrreizējā tirgū. Tos var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitentiestādē.

Šajā instrumentu kategorijā ietilpst:

vērtspapīru turējumi, kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu ienākumu procentu maksājumu veidā un/vai norādītu fiksētu summu konkrētā dienā (vai dienās) vai sākot ar dienu, kas noteikta emisijas brīdī,

kredīti, kas kļuvuši apgrozāmi regulētā tirgū, t. i., tirgojamie kredīti, ja ir apliecinājums par otrreizējā tirgus tirdzniecību, t. sk. tirgus uzturētāju pastāvēšanu, un finanšu aktīvs tiek bieži kotēts, ko pierāda pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Ja šie kritēriji netiek izpildīti, kredītus klasificē instrumentu kategorijā 3. “kredīti” (sk. arī “tirgojami kredīti” tajā pašā kategorijā),

pakārtotie parādi parāda vērtspapīru veidā (sk. arī “Pakārtotie parādi kredītu veidā” 3. instrumentu kategorijā “kredīti”).

Vērtspapīri, kas aizdoti, vērtspapīru aizdošanas operāciju ietveros vai pārdoti repo līgumos, paliek sākotnējā īpašnieka bilancē (un netiek grāmatoti pagaidu ieguvēja bilancē), ja ir pienākums veikt reverso operāciju (nevis tikai iespēja to darīt). Ja pagaidu ieguvējs pārdod saņemtos vērtspapīrus, šo pārdošanu grāmato kā tiešo darījumu ar vērtspapīriem, un pagaidu ieguvēja bilancē to grāmato kā negatīvu pozīciju vērtspapīru portfelī.

3.

Kredīti

Pārskatu sniegšanas nolūkiem šajā kategorijā ietilpst līdzekļi, ko AS aizdeva aizņēmējiem, vai AS saņemtie kredīti, kuriem ir dokumentārs apliecinājums neapgrozāmu dokumentu veidā vai kuriem nav dokumentāra apliecinājuma.

Tajā ietilpst šādi instrumenti:

neapgrozāmo vērtspapīru turējumi: parāda vērtspapīru turējumi, kas nav apgrozāmi un ko nevar tirgot otrreizējā tirgū,

tirgojāmie kredīti: kredīti, kas faktiski kļuvuši apgrozāmi, tiek klasificēti aktīvu kategorijā “vērtspapīroti kredīti”, ja nav pierādījumu to tirdzniecībai otrreizējā tirgū. Pretējā gadījumā tos klasificē kā “parāda vērtspapīrus” (2. instrumentu kategorija),

pakārtotie parāda instrumenti kredītu veidā: pakārtotie parāda instrumenti nodrošina pakārtotas prasības pret emitentiestādi, kuras var īstenot tikai pēc tam, kad apmierinātas visas augstāka statusa prasības, tādējādi tās iegūst dažas pašu kapitāla īpašības. Atkarībā no instrumenta raksturīgajām pazīmēm statistikas vajadzībām pakārtotos parādus klasificē kā “kredītus” vai kā “parāda vērtspapīrus”. Ja AS statistikas vajadzībām visu veidu pakārtoto parādu turējumus uzrāda kā vienu skaitli, šis skaitlis jāiekļauj postenī “parāda vērtspapīri”, pamatojoties uz to, ka pakārtotais parāds galvenokārt ir vērtspapīru veidā, nevis kredīti,

prasības, pamatojoties uz repo vai vērtspapīru aizdevuma darījumiem pret nodrošinājumu skaidrā naudā: skaidrā nauda, kas samaksāta apmaiņā pret vērtspapīriem, ko par attiecīgu cenu nopirkuši pārskatu sniedzēji, stingri apņemoties pārdot tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par fiksētu cenu konkrētā dienā nākotnē, vai vērtspapīru aizņemšanās pret nodrošinājumu skaidrā naudā.

Šī kategorija neietver aktīvus noguldījumu veidā, ko veikušas AS (kurus iekļauj 1. kategorijā).

3.1.

Noguldījumu garantijas pārapdrošināšanas nozarē

Pārapdrošināšanas sabiedrību noguldījumi, kuri kalpo kā nodrošinājums AS, kuras darbojas kā cedējošās sabiedrības pārapdrošināšanas darījumos.

4.

Pašu kapitāls

Finanšu aktīvi, kas apliecina īpašuma tiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šādi finanšu aktīvi parasti turētājiem dod tiesības saņemt daļu sabiedrības vai kvazisabiedrības peļņas un daļu no neto aktīviem tās likvidācijas gadījumā.

Šajā kategorijā ietilpst biržas sarakstā iekļautas un neiekļautas akcijas un cits pašu kapitāls.

Pašu kapitāla vērtspapīri, kas aizdoti vērtspapīru aizdevuma darījumu ietvaros vai pārdoti uz repo līguma pamata, tiek klasificēti kā “parāda vērtspapīri” (2. kategorija).

4.1.

Biržas sarakstā iekļautas akcijas

Pašu kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti biržas sarakstā. Šāda birža var būt atzīta fondu birža vai jebkura cita veida otrreizējais tirgus. Biržas sarakstā iekļautas akcijas sauc arī par kotētām akcijām.

4.2.

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas ir ir pašu kapitāla vērtspapīri, kas netiek kotēti biržā.

4.3.

Cits pašu kapitāls

Cits pašu kapitāls aptver visas pašu kapitāla formas, kas nav biržas sarakstā iekļautas un neiekļautas akcijas.

5.

Ieguldījumu fondu daļas vai apliecības

Šī kategorija ietver NTF un IF, izņemot NTF (t. i., tādu IF, kas nav NTF), emitēto daļu vai apliecību turējumus, kas iekļauti ECB MFI un IF sarakstos statistikas vajadzībām.

5.1.

NTF daļas vai apliecības

NTF emitēto daļu vai apliecību turējumi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 2. pantā.

5.2

Daļas vai apliecības, izņemot NTF daļas vai apliecības

Tādu IF, kas nav NTF emitēto daļu vai apliecību turējumi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 1. pantā.

6.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie finanšu instrumenti ir finanšu instrumenti, kas saistīti ar konkrētu finanšu instrumentu, rādītāju vai preci, un ar kuru starpniecību iespējama konkrētu finanšu risku patstāvīga tirdzniecība finanšu tirgos.

Šajā kategorijā ietilpst:

iespēju līgumi,

garantijas (warrants),

biržā tirgotie nākotnes līgumi,

ārpusbiržas nākotnes līgumi,

mijmaiņas līgumi,

kredīta atvasinātie instrumenti.

Atvasinātos finanšu instrumentus to tirgus vērtībā grāmato bilancē, ievērojot bruto principu. Individuālus atvasināto instrumentu līgumus ar pozitīvu tirgus vērtību grāmato bilances aktīvu pusē, bet līgumus ar negatīvu tirgus vērtību grāmato bilances pasīvu pusē.

Bruto nākotnes saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem kā bilances posteņus negrāmato.

Šajā kategorijā neiekļauj atvasinātos finanšu instrumentus, kuri bilancē netiek grāmatoti saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem.

7.

Nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves

AS finanšu prasības pret pārapdrošināšanas sabiedrībām, pamatojoties uz dzīvības un nedzīvības pārapdrošināšanas polisēm.

8.

Nefinanšu aktīvi

Materiālie un nemateriālie aktīvi, kas nav finanšu aktīvi.

Šajā kategorijā ietver mājokļus un citas ēkas un būves, mašīnas un iekārtas, vērtslietas un intelektuālā īpašuma objektus, tādus kā datoru programmatūra un datu bāzes.

9.

Pārējie aktīvi

Šī ir atlikuma kategorija bilances aktīvu pusē, kas definēta kā “citur neiekļauti aktīvi”. NCB var prasīt ziņot par šajā kategorijā iekļautajām apakšpozīcijām. Pārējie aktīvi var būt:

saņemamās dividendes,

pienākošies nomas maksas maksājumi,

saņemamās apdrošināšanas atlīdzības,

saņemamās summas, kas nav saistītas ar AS pamatdarbību.


PASĪVI

Instrumentu kategorija

Galveno pazīmju apraksts

10.

Emitētie parāda vērtspapīri

AS emitēti vērtspapīri, izņemot pašu kapitālu, kas parasti ir apgrozāmi un otrreizējā tirgū tirgoti instrumenti, vai kuru pozīcijas var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitenta iestādē.

11.

Saņemtie kredīti

Summas, ko AS ir parādā kreditoriem, kas nav tās summas, kuras rodas no apgrozāmu vērtspapīru emisijas. Šajā kategorijā ietilpst:

kredīti: AS piešķirtie kredīti, kurus apliecina apgrozāmi dokumenti vai kuriem nav dokumentāra apliecinājuma,

repo un līdzīgas operācijas, kas veiktas pret nodrošinājumu skaidrā naudā:skaidrā nauda, kas saņemta apmaiņā pret vērtspapīriem, ko par attiecīgu cenu pārdevusi AS, stingri apņemoties atpirkt tos pašus (vai līdzīgus) vērtspapīrus par fiksētu cenu konkrētā dienā nākotnē. Summas, ko AS saņēmusi apmaiņā pret vērtspapīriem, kas nodoti trešai personai (“pagaidu ieguvējs”), klasificējamas šeit, ja tā stingri apņēmusies veikt pretēju operāciju, nevis ja tikai pastāv iespēja to darīt. Tas nozīmē, ka AS saglabā visus riskus attiecībā uz attiecīgajiem vērtspapīriem un guvumus no tiem darījuma laikā,

nodrošinājums skaidrā naudā, kas saņemts vērtspapīru aizdevuma darījumos: summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kas uz laiku pārvesti trešai personai vērtspapīru aizdevuma darījumā pret nodrošinājumu skaidrā naudā,

nodrošinājums skaidrā nauda, kas saņemts darījumos, kuros apmaiņā pret nodrošinājumu skaidrā naudā uz laiku tiek nodots zelts.

11.1.

Noguldījumu garantijas pārapdrošināšanas nozarē

Noguldījumi, ko saņem cedējošās sabiedrības no pārapdrošināšanas sabiedrībām kā nodrošinājumu.

12.

Pašu kapitāls

Sk. 4. kategoriju

12.1.

Biržas sarakstā iekļautas akcijas

Sk. 4.1. kategoriju

12.2.

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas

Sk. 4.2. kategoriju

12.3.

Cits pašu kapitāls

Sk. 4.3. kategoriju

13.

Apdrošināšanas tehniskās rezerves

AS turētais kapitāla apjoms savu polišu turētāju nākotnes apdrošināšanas prasību apmierināšanai.

13.1.

Nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves

AS turētais kapitāla apjoms savu polišu turētāju nākotnes dzīvības apdrošināšanas prasību apmierināšanai.

13.1.1.

t. sk. dzīvības apdrošināšanas tirgum piesaistītās tehniskās rezerves

AS turētais kapitāla apjoms savu polišu turētāju nākotnes tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas prasību apmierināšanai. Polišu turētāju nākotnes prasībām, kas izriet no tirgum piesaistītā dzīvības apdrošināšanas līguma ir atkarīgas no aktīvu pūla rezultātiem, kurā ir ieguldīti polišu turētāja līdzekļi.

13.1.2.

t. sk. dzīvības apdrošināšanas tirgum nepiesaistītās tehniskās rezerves

AS turētais kapitāla apjoms savu polišu turētāju nākotnes tirgum nepiesaistīto dzīvības apdrošināšanas prasību apmierināšanai. Polišu turētāja nākotnes prasības pamatojoties uz dzīvības apdrošināšanas tirgum nepiesaistītu līgumu nav atkarīgi no jebkurā noteiktā aktīvu pūla rezultātiem.

13.1.3.

t. sk. pensijas tiesības

Kapitāla apjoms, ko AS tur, lai apmierinātu savu pensiju shēmu nākotnes prasības. Šī kategorija atteicas tikai uz fondētiem pensiju plāniem. Individuālie pensiju plāni, kas nav saistīti ar darba tiesiskām attiecībām neietilpst šajā kategorijā.

13.1.3.1.

Pensiju tiesības, t. sk. definētu iemaksu shēmas

Kapitāla apjoms, ko AS tur, lai apmierinātu savu definētu iemaksu shēmu polišu turētāju nākotnes apdrošināšanas prasības.

Definētu iemaksu shēmās izmaksājamie sociāli pabalsti ir atkarīgi no pensiju shēmas iegūto aktīvu rezultātiem. Definētu iemaksu shēmu pasīvi ir fonda aktīvu pašreizējā tirgus vērtība.

13.1.3.2.

Pensiju tiesības, t. sk. definētu pabalstu shēmas

Kapitāla apjoms, ko AS tur, lai apmierinātu savu definētu pabalstu shēmu polišu turētāju nākotnes apdrošināšanas prasības.

Definētu pabalstu shēmās iesaistītajiem darbiniekiem norunāto pensiju pabalstu izmēru nosaka saskaņā ar iepriekšnoteikto formulu. Definētu pabalstu shēmu pasīvi ir norunāto pabalstu pašreizējā vērtība.

13.1.3.3

Pensiju tiesības, t. sk. hibrīda shēmas

Kapitāla apjoms, ko AS tur, lai apmierinātu nākotnes apdrošināšanas prasības attiecībā uz savām shēmām, kas apvieno definētu iemaksu un definētu pabalstu shēmas elementus.

13.2.

Nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves

AS turētais kapitāla apjoms savu polišu turētāju nākotnes nedzīvības apdrošināšanas prasību apmierināšanai.

13.2.1.

Medicīnisko izdevumu apdrošināšana

Medicīnisko izdevumu apdrošināšanas saistības, ja pamatā esošajai darījumdarbībai netiek piemēroti līdzīgi tehniskie principi kā dzīvības apdrošināšanas gadījumā, izņemot 13.2.3. darījumdarbības virzienā iekļautās saistības.

13.2.2.

Ienākumu aizsardzības apdrošināšana

Ienākumu aizsardzības apdrošināšanas saistības, ja pamatā esošajai darījumdarbībai netiek piemēroti līdzīgi tehniskie principi kā dzīvības apdrošināšanas gadījumā, izņemot 13.2.3. darījumdarbības virzienā iekļautās saistības.

13.2.3.

Darbinieku kompensāciju apdrošināšana

Veselības apdrošināšanas saistības, kas attiecas uz nelaimes gadījumiem darbā, darba traumu un arodslimībām, ja pamatā esošajai darījumdarbībai netiek piemēroti līdzīgi tehniskie principi kā dzīvības apdrošināšanas gadījumā.

13.2.4.

Mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

Apdrošināšanas saistības, kas sedz visu atbildību (tostarp pārvadātāja atbildību), kura rodas no sauszemes mehānisko transportlīdzekļu izmantošanas.

13.2.5

Cita mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana

Apdrošināšanas saistības, kas sedz visus sauszemes transportlīdzekļiem (tostarp dzelzceļa ritošām sastāvam) nodarītos zaudējumus vai minēto transportlīdzekļu zudumu.

13.2.6.

Apdrošināšana kuģniecības, aviācijas un transporta jomā

Apdrošināšanas saistības, kas sedz visus jūras, ezera, upes un kanāla kuģiem un gaisakuģiem nodarītos zaudējumus vai minēto kuģu zudumu, kā arī tranzīta precēm vai bagāžai nodarītos zaudējumus vai minēto preču vai bagāžas zudumu neatkarīgi no transporta veida. Apdrošināšanas saistības, kas sedz atbildību (tostarp pārvadātāju atbildību), kura rodas saistībā ar gaisakuģu izmantošanu, kuģu, liellaivu vai laivu izmantošanu jūrā, ezeros, upēs vai kanālos.

13.2.7.

Īpašuma apdrošināšana pret uguns radītiem un cita veida zaudējumiem

Apdrošināšanas saistības, kas sedz visus īpašumam nodarītos uguns, eksploziju, dabas stihiju – tostarp vētru, krusas vai sala –, atomenerģijas, zemes iegruvumu un citu tādu notikumu kā zādzības radītos zaudējumus vai īpašuma zudumu (izņemot tos zaudējumus, kuri ir iekļauti 13.2.5. un 13.2.6. darījumdarbības virzienā).

13.2.8.

Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

Apdrošināšanas saistības, kas sedz visu atbildību, izņemot to, kura minēta 13.2.4. un 13.2.6. darījumdarbības virzienā.

13.2.9.

Kredītu un galvojumu apdrošināšana

Apdrošināšanas saistības, kas sedz maksātnespēju, eksporta kredītu, nomaksas kredītu, hipotēkas, lauksaimniecības kredītu, kā arī tiešu un netiešu galvojumu.

13.2.10.

Juridisko izdevumu apdrošināšana

Apdrošināšanas saistības, kas sedz juridiskos izdevumus un tiesvedības izmaksas.

13.2.11.

Palīdzība

Apdrošināšanas saistības, kas sedz palīdzību personām, kam radušās grūtības ceļojuma laikā, esot prom no savām mājām vai no savas pastāvīgās dzīvesvietas.

13.2.12.

Dažādi finansiālie zaudējumi

Apdrošināšanas saistības, kas sedz nodarbinātības risku, ienākumu nepietiekamību, nelabvēlīgus laika apstākļus, labumu zaudējumu, pastāvīgus vispārējos izdevumus, neparedzētus tirdzniecības izdevumus, tirgus vērtības zudumu, rentes vai ienākumu zaudējumu, citus netiešos tirdzniecības zaudējumus, kas nav minēti iepriekš, citus finansiālos zaudējumus (kas nav saistīti ar tirdzniecību), kā arī citus nedzīvības apdrošināšanas zaudējumus, kas nav iekļauti 13.2.1.–13.2.11. darījumdarbības virzienā.

13.2.13.

Pārapdrošināšana

Pārapdrošināšanas saistības.

14.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Sk. 6. kategoriju.

15.

Pārējie pasīvi

Šī ir atlikuma kategorija bilances pasīvu pusē, kas definēta kā “citur neiekļauti pasīvi”. NCB var prasīt ziņot par šajā kategorijā iekļautajām apakšpozīcijām. Pārējie pasīvi var būt:

kreditoru parādi, kas nav saistīti ar AS pamatdarbību, t. i., summas, kas jāmaksā piegādātājiem, nodokļi, algas, sociālie maksājumi u. c.,

uzkrājumi saistībām pret trešām personām, t. i., pensijas, dividendes u. c.,

neto pozīcijas, kas izriet no vērtspapīru aizdošanas bez nodrošinājuma skaidrā naudā,

neto summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem.

2. DAĻA

Vērtspapīru līmeņa apzīmējumu definīcijas

B tabula

Vērtspapīru līmeņa apzīmējumu definīcijas

Datu lauks

Apraksts

Vērtspapīra identifikācijas kods

Kods, kas ir unikāls vērtspapīra identifikators saskaņā ar NCB norādījumiem (piem. NCB identifikācijas numurs, CUSIP, SEDOL).

Vienību skaits vai nominālvērtību kopsumma

Vērtspapīra vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība, ja vērtspapīrs tiek tirgots par kādu summu nevis vienībās, izņemot uzkrātos procentus.

Cena

Vērtspapīra vienības cena vai procentuālā daļa no nominālvērtību kopsummas, ja vērtspapīrs tiek tirgots par kādu summu nevis vienībās. NCB šajā pozīcijā var pieprasīt norādīt arī uzkrātos procentus.

Kotācijas bāze

Norāda vai vērtspapīrs tiek kotēts procentos vai vienībās.

Kopējā summa

Vērtspapīra kopējā tirgus vērtība. Ja vērtspapīri tiek tirgoti vienībās, šī summa ir vienāda ar vērtspapīru skaitu, kas reizināts ar vienības cenu. Ja vērtspapīri tiek tirgoti summās, nevis vienībās, šī summa ir vienāda ar nominālvērtību kopsummu, kas reizināta ar cenu, kura izteikta kā procentuālā daļa.

NCB principā jālūdz uzkrātos procentus ziņot šajā pozīcijā vai atsevišķi. Tomēr NCB pēc savas izvēles var lūgt datos neiekļaut uzkrātos procentus.

Finanšu darījumi

Vērtspapīru pirkumu summa, no kuras atņemta pārdošana (vērtspapīri aktīvu pusē), vai vērtspapīru emisijas, no kurām atņemtas dzēšanas (vērtspapīri pasīvu pusē), grāmatota pēc darījumu vērtības.

Nopirktie vērtspapīri

Vērtspapīru pirkumu summa grāmatota pēc darījuma vērtības.

Pārdotie vērtspapīri

Vērtspapīru pārdošanas summa grāmatota pēc darījumuavērtības.

Valūta, kurā vērtspapīrs grāmatots

Tās valūtas ISO kods vai līdzvērtīgs kods, kuru izmanto, lai izteiktu vērtspapīra cenu un/vai atlikušo summu.

Citas pārmaiņas apjomā pēc nominālvērtības

Citas turētā vērtspapīra apjoma pārmaiņas pēc nominālvērtības, izteiktas nomināla valūtā/vienībā vai euro.

Citas pārmaiņas apjomā pēc tirgus vērtības

Citas turētā vērtspapīra apjoma pārmaiņas tirgus vērtībā, kas izteiktas euro.

Portfeļinvestīcijas vai tiešās investīcijas

Ieguldījuma funkcija, ievērojot maksājumu bilances statistikas klasifikāciju (1).

Emitenta valsts

Emitenta rezidence. Ieguldījumu fonda akciju/daļu gadījumā, emitenta valsts nozīmē vietu, kur ieguldījumu fonds ir rezidents nevis fonda pārvaldnieka dzīvesvietu.

3. DAĻA

C tabula

Prēmiju, prasību un komisijas naudas apraksti

Kategorija

Apraksts

Parakstītās prēmijas

Bruto parakstītās prēmijas, kas ietver visas pienākošās summas noteiktajā finanšu gadā saistībā ar apdrošināšanas līgumiem, neatkarīgi no tā, ka šīs summas var kopumā vai daļēji attiekties uz vēlāku finanšu gadu.

Radušās prasības

Prasību summas, kas izmaksātas finanšu gadā un vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezerves šim finanšu gadam, atskaitot iepriekšējā gadā vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezerves.

Komisijas naudas

Iegādes izdevumi, ko AS izmaksā citām iestādēm, lai pārdotu savu produkciju.

4. DAĻA

Apraksti pēc sektora

Sektoru klasifikācijas standartu nosaka EKS 2010. D tabula sniedz sektoru detalizētu standarta aprakstu, ko NCB saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajās kategorijās. Darījumu partnerus, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, kuru valūta ir euro, identificē atbilstoši to sektoram saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzturēto sarakstu statistikas nolūkiem un norādījumiem par darījuma partneru statistisko klasifikāciju, kas sniegti ECB “Monetāro finanšu iestāžu un tirgu statistikas sektoru rokasgrāmatā: Norādījumi klientu statistiskajai klasifikācijai” (2).

D tabula

Apraksti pēc sektora

Sektors

Apraksts

1.

MFI

MFI ir definētas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 1. pantā. Šo sektoru veido NCB, kredītiestādes, kas definētas Savienības tiesību aktos, NTF un citas finanšu iestādes, kas nodarbojas ar noguldījumu un/vai to tuvu aizstājēju piesaisti no iestādēm, kas nav MFI, kā arī kredītu izsniegšanu un/vai ieguldījumu veikšanu vērtspapīros savā vārdā (vismaz ekonomiskā nozīmē), un elektroniskās naudas iestādes, kuru pamatdarbība ir finanšu starpniecība elektroniskās naudas emisijas veidā.

2.

Vispārējā valdība

Vispārējās valdības sektors (S.13) ietver institucionālās vienības, kas ir ārpustirgus ražotāji, kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam un kuras finansē no citos sektoros ietilpstošu vienību obligātajiem maksājumiem, kā arī institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un bagātības pārdali (EKS 2010, 2.111.–2.113. punkts).

3.

Citi finanšu starpnieki, izņemot AS un pensiju fondus + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

Citi finanšu starpnieki, izņemot AS un pensiju fondus apakšsektoru (S.125), ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, uzņemoties saistības pret institucionālajām vienībām veidos, kas nav valūta, noguldījumi (vai to tuvi aizstājēji), IF daļas vai apliecības vai saistīti ar apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām. Šajā apakšsektorā tiek iekļautas arī FIS, kas definētas Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) (EKS 2010, 2.86.–2.94. punkts)

IF, kas nav MFI, ir definētas Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 1. pantā.

Finanšu palīgsabiedrību apakšsektoru (S.126) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nodarbojas galvenokārt ar darbībām, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet pašas nav finanšu starpnieki. Šis apakšsektors ietver arī centrālos birojus, kuru visi meitasuzņēmumi vai to lielākā daļa ir finanšu sabiedrības (EKS 2010, 2.95.-2.97. punkts).

Apakšsektors “piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji” (S.127) ietver visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nenodarbojas ar finanšu starpniecību un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus, un kuru lielākā daļa aktīvu vai pasīvu nav iesaistīti darījumos atklātā tirgū. Šis apakšsektors ietver kontrolakciju sabiedrības, kurām pieder meitasuzņēmumu grupas pašu kapitāla daļa, kas nodrošina kontroli, un kuru galvenā darbība ir grupas īpašumtiesību īstenošana, un tās nesniedz citus pakalpojumus uzņēmumiem, kuros kontrolakciju sabiedrībai pieder pašu kapitāls, t. i., tās neadministrē vai nepārvalda citas vienības (EKS 2010, 2.98. un 2.99. punkts).

4.

AS

AS ir definētas šīs regulas 1. Pantā.

5.

Pensiju fondi

Pensiju fondu apakšsektoru (S.129) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību apdrošināto personu sociālo risku un vajadzību (sociālā apdrošināšana) apvienošanas rezultātā. Pensiju fondi ir sociālās apdrošināšanas shēmas, kas nodrošina ienākumus pēc pensionēšanās, un bieži izmaksā pabalstus nāves un invaliditātes gadījumā (EKS 2010, 2.105.–2.110. punkts). Ir izslēgti tie sociālās nodrošināšanas fondi, kas ietilpst vispārējās valdības sektorā.

6.

Nefinanšu sabiedrības

Nefinanšu sabiedrību sektoru (S.11) veido institucionālās vienības, kas ir neatkarīgas juridiskās personas un tirgus ražotāji, kuru pamatdarbība ir ražot preces un sniegt nefinanšu pakalpojumus. Šis sektors ietver arī nefinanšu kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.45.–2.50. punkts).

7.

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas institūcijas

Mājsaimniecību sektoru (S.14) veido fiziskās personas vai personu grupas, kas ir patērētāji vai uzņēmēji, kas ražo preces vai sniedz nefinanšu/finanšu pakalpojumus tirgum, ar nosacījumu, ka preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu neveic atsevišķas vienības, ko uzskata par kvazisabiedrībām. Tas ietver arī indivīdus vai indivīdu grupas, kas ir preču ražotāji un nefinanšu pakalpojumu sniedzēji tikai savam galapatēriņam. Mājsaimniecību sektorā ir pašnodarbinātie un sabiedrības, kas nav juridiskās personas, bet ir tirgus preču ražotājas, izņemot tās, kas izveidotas kā kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.118.–2.128. punkts).

Bezpeļņas iestāžu mājsaimniecību apkalpošanai sektorā (S.15) ir bezpeļņas iestādes, kas ir patstāvīgas juridiskas personas, kuras apkalpo mājsaimniecības un ir privāti ārpus tirgus ražotāji. To galvenie resursi tiek gūti no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, ko kā patērētāji veic mājsaimniecības, no vispārējās valdības maksājumiem un no īpašuma ienākuma (EKS 2010, 2.129. un 2.130. punkts).

5. DAĻA

Finanšu darījumu un pārvērtēšanas korekciju apraksti šīs regulas nolūkiem

1.

Finanšu darījumus mēra, izmantojot perioda beigu pārskatu sniegšanas datumu krājumu pozīciju starpību, kuram atņem to pārmaiņu ietekmi, kuras izraisa “pārvērtēšanas korekcijas” (ko izraisa cenu un valūtas kursa pārmaiņas) un “klasifikācijas pārmaiņas un citas korekcijas”. ECB statistiskā informācija ir vajadzīga, lai apkopotu finanšu darījumus korekciju formā, kas aptver “klasifikācijas pārmaiņas un citas korekcijas” un “cenu un valūtas kursa pārvērtēšanas”.

2.

“Cenu un valūtas kursa pārvērtēšana” ir svārstības aktīvu un pasīvu novērtējums, kas rodas no pārmaiņām aktīvu un pasīvu cenās un/vai valūtas kursos, kas ietekmē euro izteiktās ārvalstu valūtā denominēto aktīvu un pasīvu vērtības. Cenu pārvērtēšanas ietver pārmaiņas, kas laika gaitā notiek perioda beigu krājumu vērtībā, jo mainījusies atsauces vērtība, ar kādu tie tiek grāmatoti, t. i., turēšanas peļņa/zaudējumi. Svārstības valūtu kursos pret euro, kas notiek starp periodu beigu pārskatu sniegšanas datumiem, izraisa pārmaiņas ārvalstu valūtas aktīvu/pasīvu vērtībā, ja tā izteikta euro. Tā kā šīs pārmaiņas ir turējumu peļņa/zaudējumi un tās nenotiek finanšu darījumu dēļ, finanšu darījumu dati no šīm ietekmēm ir jāatbrīvo. Principā “cenu un valūtas kursa pārvērtēšanas” ietver arī novērtējuma pārmaiņas darījumu ar aktīviem/pasīviem rezultātā, t. i., realizēto peļņu/zaudējumus, tomēr šajā sakarā valstu prakse atšķiras.


(1)  2011. gada 9. decembra Pamatnostādne ECB/2011/23 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (OV L 65, 3.3.2012., 1. lpp.).

(2)  2007. gada marts, pieejams ECB interneta lapā www.ecb.europa.eu.


III PIELIKUMS

OBLIGĀTIE STANDARTI, KO PIEMĒRO FAKTISKIE PĀRSKATU SNIEDZĒJI

Pārskatu sniedzēji ievēro šādus obligātos standartus, lai izpildītu Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistikas pārskatu sniegšanas prasības.

1.

Datu sniegšanas obligātie standarti:

a)

pārskatu sniegšana tiek veikta laikus, attiecīgās NCB noteiktajos termiņos;

b)

statistikas pārskati tiek noformēti tādā veidā un formātā, kā noteikts attiecīgās NCB pārskatu sniegšanas tehniskajās prasībās;

c)

pārskatu sniedzēji attiecīgajai NCB sniedz ziņas par vienu vai vairākām kontaktpersonām;

d)

tiek ievērota datu nosūtīšanas tehniskā specifikācijauz attiecīgo NCB;

e)

sniedzot pārskatus vērtspapīru līmenī, pārskatu sniedzēji pēc attiecīgās NCB lūguma sniedz papildu informāciju (piem., emitenta nosaukumu, emisijas datumu), kas nepieciešama, lai identificētu vērtspapīrus, kuru vērtspapīra identifikācijas kodi ir kļūdaini vai nav publiski pieejami.

2.

Precizitātes obligātie standarti:

a)

tiek izpildītas visas matemātiskās prasības (piemēram, apakšsummu kopsavilkumam jāsakrīt ar kopsummu);

b)

pārskatu sniedzēji ir gatavi sniegt informāciju par notikumiem, kas izriet no sniegtajiem datiem;

c)

statistiskā informācija ir pilnīga, bez nepārtrauktiem un strukturāliem informācijas trūkumiem; esošie trūkumi tiek atrunāti, sniedzot paskaidrojumus attiecīgajai NCB, un attiecīgos apstākļos pēc iespējas drīz novērsti;

d)

pārskatu sniedzēji ievēro attiecīgās NCB datu pārraidei noteiktās dimensijas, noapaļošanas politiku un decimāldaļas.

3.

Konceptuālās atbilstības obligātie standarti:

a)

statistiskā informācija atbilst šajā regulā ietvertajām definīcijām un klasifikācijai;

b)

atkāpes gadījumā no šīm definīcijām un klasifikācijas, pārskatu sniedzēji regulāri uzrauga un kvantitatīvi atspoguļo atšķirību starp izmantoto metodi un šai regulai atbilstošu metodi;

c)

pārskatu sniedzēji spēj izskaidrot atšķirības starp iesniegtajiem datiem, salīdzinot tos ar iepriekšējo periodu skaitļiem.

4.

Labojumu obligātie standarti:

Tiek ievērota ECB un attiecīgās NCB noteiktā labojumu politika un procedūras. Labojumiem, kas veikti, atkāpjoties no parastās labojumu kārtības, sniedz paskaidrojuma piezīmes.


Top