1.11.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/6

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) Nr. 1011/2012

(2012. gada 17. oktobris)

par vērtspapīru turējumu statistiku

(ECB/2012/24)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 25. jūnija Regulas (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (turpmāk – “EKS 95”) (1) un jo īpaši tās A pielikumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka, (2) un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2007. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 958/2007 par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2007/8), (3)

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 24/2008 par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2008/30), (4)

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (ECB/2008/32), (5)

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Padomes Direktīvu 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, (6)

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, (7)

tā kā:

(1)

Lai pildītu Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumus un kontrolētu finanšu tirgus un finanšu aktivitātes euro zonā, Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kurai palīdz nacionālās centrālās bankas (NCB), nepieciešams vākt augstas kvalitātes statistisko informāciju par euro zonas institucionālo sektoru turētajiem vērtspapīriem un ārpus euro zonas institucionālo sektoru turētajiem euro zonas rezidentu emitētajiem vērtspapīriem, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi.

(2)

Lai palīdzētu kompetentajām iestādēm veiksmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu uzraudzību, finanšu sistēmas stabilitāti un monetārās politikas transmisijas mehānisma analīzi, ECB nepieciešams vākt no banku grupām informāciju par šo grupu vērtspapīru turējumiem, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi.

(3)

Datu vākšanas mērķis ir nodrošināt ECB ar visaptverošu statistisko informāciju par euro zonas dalībvalstu tautsaimniecības sektoru un atsevišķu banku grupu ieguldījumiem konkrētās vērtspapīru kategorijās un par vērtspapīru turētāju un emitentu tautsaimniecības sektoru saiknēm, kā arī par euro zonas rezidentu emitēto vērtspapīru tirgu. Tas, cik liela nozīme ir precīzai informācijai par tautsaimniecības sektoru un banku grupu ieguldījumiem atsevišķos vērtspapīros, kļuva acīmredzams finanšu krīzes laikā, jo finanšu stabilitātes riskus, ko kaitīgās ietekmes dēļ konkrētas vērtspapīru kategorijas rada atsevišķu finanšu institūciju līmenī, nevarēja pienācīgi identificēt, izmantojot kopsavilkuma datus. Savlaicīga informācija par vērtspapīru turējumiem atsevišķu vērtspapīru līmenī arī ļaus ECB kontrolēt risku transmisiju no finanšu tirgiem uz reālo tautsaimniecību.

(4)	Turklāt šī statistiskā informācija palīdzēs ECB analizēt attīstību finanšu tirgos un kontrolēt pārmaiņas tautsaimniecības sektoru vērtspapīru portfeļos un saiknes starp finanšu starpniekiem un nefinanšu ieguldītājiem.

(5)

Ņemot vērā monetārās politikas un finanšu sistēmas stabilitātes savstarpējo saistību, statistiskās informācijas vākšana par vērtspapīru turējumu atlikumiem un finanšu darījumiem, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, un darījumu atvasināšana no atlikumiem ir nepieciešama, lai nodrošinātu arī regulāras un ad hoc analītiskās vajadzības, atbalstot ECB monetārās un finanšu analīzes veikšanā, kā arī lai ECBS varētu sniegt ieguldījumu finanšu sistēmas stabilitātē. Šī statistiskā informācija ļaus informāciju par institucionālo sektoru turētajiem vērtspapīriem apvienot ar informāciju par individuāliem emitentiem visā pasaulē, tādējādi dodot iespēju izmantot svarīgu instrumentu finanšu nelīdzsvarotības rašanās un attīstības kontrolei.

(6)	Tāpat jādod iespēja ECB sniegt analītisku un statistikas atbalstu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai saskaņā ar Padomes 2010. gada 17. novembra Regulu (ES) Nr. 1096/2010, ar kuru Eiropas Centrālajai bankai piešķir konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību. (8)

(7)

Tāpēc ECB Padomei jāidentificē pārskatu sniedzējas banku grupas datu vākšanai saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā katras grupas konsolidētās bilances lielumu salīdzinājumā ar visu Eiropas Savienības banku grupu konsolidētajiem bilances aktīviem, grupas aktivitāšu nozīmi konkrētā banku darbības segmentā un grupas nozīmi euro zonas un/vai atsevišķu dalībvalstu finanšu sistēmas stabilitātē un darbībā.

(8)	Jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. pantā noteiktie konfidenciālas statistiskās informācijas aizsardzības un izmantošanas standarti.

(9)

Šajā regulā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības, t.sk. atbrīvojumi, neskar citos ECB tiesību aktos un instrumentos izklāstītās pārskatu sniegšanas prasības, kuras vismaz daļēji var arī attiekties uz statistiskās informācijas par vērtspapīru turējumiem ziņošanu, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi.

(10)

Jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šīs regulas pielikumos, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi nemainīs pamatā esošo konceptuālo sistēmu un neietekmēs pārskatu sniedzēju pienākumu apjomu dalībvalstīs. Šai procedūrai jāparedz iespēja ņemt vērā ECBS Statistikas komitejas viedokli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1.	datu vākšana, “uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi”, ir datu vākšana atsevišķu vērtspapīru dalījumā;

2.	“atlikums” ir to vērtspapīru uzkrātā vērtība, kuru veidi uzskaitīti 15. punktā un kuri pieder faktiskajam pārskata sniedzējam vai ir tā turējumā pārskata perioda beigās, kā sīkāk noteikts II pielikuma 4. daļā;

3.	“kredītiestādei, kas ir mātesuzņēmums”, “finanšu kontrolakciju sabiedrībai, kas ir mātesuzņēmums”, “meitasuzņēmumam” un “filiālei” ir Direktīvas 2006/48/EK 4. pantā definētā nozīme;

4.

“banku grupa” ir a) kredītiestāde, kas ir mātesuzņēmums, un visi tās finanšu meitasuzņēmumi un filiāles, kas nav apdrošināšanas uzņēmumi, kuri saņēmuši oficiālu atļauju saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu (9) vai Direktīvas 2002/83/EK 4. pantu; (10) vai b) finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas ir mātesuzņēmums, un visi tās finanšu meitasuzņēmumi un filiāles, kas nav apdrošināšanas uzņēmumi, kuri saņēmuši oficiālu atļauju saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu vai Direktīvas 2002/83/EK 4. pantu, ar nosacījumu, ka abos gadījumos mātesuzņēmums vada banku grupu. Iestādi, kurai nav meitasuzņēmumu, uzskata par grupu ar nosacījumu, ka šī iestāde pati nav meitasuzņēmums;

5.	“rezidentam” ir Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta 4. punktā definētā nozīme;

6.	“monetārajai finanšu iestādei” (MFI), “kredītiestādei” (KI) un “naudas tirgus fondam” (NTF) ir Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) 1. pantā definētā nozīme. MFI sektors aptver KI un NTF;

7.	“ieguldījumu fondam” (IF) ir Regulas (EK) Nr. 958/2007 (ECB/2007/8) 1. pantā definētā nozīme;

8.	“finanšu instrumentsabiedrībai” (FIS) ir Regulas (EK) Nr. 24/2009 (ECB/2008/30) 1. panta 1. punktā definētā nozīme;

9.

“vērtspapīru kontu turētājs” ir iestāde, kas ietilpst “finanšu sabiedrību sektorā” (S.12 (11)) un kas veic finanšu instrumentu glabāšanu un administrēšanu klientu vārdā, t.sk. sniedz vērtspapīru kontu apkalpošanas un saistītos pakalpojumus, piemēram, skaidrās naudas/nodrošinājuma pārvaldību, kā noteikts Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma B iedaļas 1. punktā;

10.

“banku grupas galvenā iestāde” ir banku grupas mātesuzņēmums, ja tā ir ES kredītiestāde, kas ir mātesuzņēmums, vai ES finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas ir mātesuzņēmums, kā definēts Direktīvas 2006/48/EK 4. pantā un kā ieviests Savienības dalībvalstīs, izņemot to, ka ES aizstāj ar “euro zona” un “dalībvalsts” – ar “euro zonas dalībvalsts”;

11.	“pārskatu sniedzējas grupas galvenā iestāde” ir banku grupas galvenā iestāde, kuru ECB Padome saskaņā ar 2. panta 4. punktu identificējusi kā pārskatu sniedzēju grupu;

12.	“ieguldītājs” ir iestāde vai persona, kurai pieder finanšu instrumenti;

13.	“vērtspapīri, ko glabā” ir vērtspapīri, ko vērtspapīru kontu turētāji tur un administrē ieguldītāju vārdā;

14.	“attiecīgā NCB” ir tās euro zonas dalībvalsts NCB, kuras rezidents ir pārskatu sniedzējs;

15.	“vērtspapīri” ir šāda veida vērtspapīri: a) “parāda vērtspapīri” (F.3); b) “biržas sarakstā iekļautas akcijas” (F.511); c) “ieguldījumu fondu akcijas vai apliecības” (F.52);

16.	“vērtspapīru turējumi” ir to vērtspapīru īpašumtiesības ekonomiskā izpratnē, kuru veidi uzskaitīti 15. punktā;

17.	“ISIN kods” ir vērtspapīriem piešķirts starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs, kas sastāv no 12 burtiem un cipariem un kas ir unikāls katrai vērtspapīru emisijai (kā definēts ISO 6166).

2. pants

Faktiskie pārskatu sniedzēji

1.   Faktiskie pārskatu sniedzēji ir rezidentu MFI, IF, FIS, vērtspapīru kontu turētāji un to banku grupu galvenās iestādes, kuras ECB Padome noteikusi par pārskatu sniedzējām grupām saskaņā ar 4. punktu un kurām pārskatu sniegšanas pienākumi paziņoti saskaņā ar 5. punktu (turpmāk kopā – “faktiskie pārskatu sniedzēji”, bet atsevišķi – “faktiskais pārskatu sniedzējs”).

2.   Ja NTF, IF vai FIS saskaņā ar to nacionālajiem tiesību aktiem nav juridiskās personas, par šajā regulā prasītās informācijas ziņošanu atbild personas, kas pilnvarotas tās pārstāvēt, vai – formālas pārstāvības neesamības gadījumā – personas, kas atbilstoši piemērojamiem nacionālajiem tiesību aktiem atbild par to darbībām.

3.   Uz faktiskajiem pārskatu sniedzējiem attiecas visi pārskatu sniegšanas pienākumi, ja vien tiem nav piešķirts kāds no 4. pantā minētajiem atbrīvojumiem.

4.   ECB Padome var nolemt, ka banku grupa tiek iekļauta pārskatu sniedzēja grupā, ja banku grupas konsolidētās bilances aktīvi saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK V sadaļas 4. nodaļas 1. iedaļu ir:

a)

lielāki par 0.5% no Savienības banku grupu konsolidētās bilances kopējiem aktīviem (turpmāk – “0.5% robežvērtība”) saskaņā ar pēdējiem ECB pieejamiem datiem, t.i.: i) datiem, kas attiecas uz tā kalendārā gada decembra beigām, kurš ir pirms gada, kad notiek paziņošana saskaņā ar 5. punktu; vai ii) ja nav pieejami i) apakšpunktā minētie dati, datiem, kas attiecas uz iepriekšējā gada decembra beigām; vai

b)

vienādi ar 0.5% robežvērtību vai mazāki par to ar nosacījumu, ka banku grupa atbilst noteiktiem kvantitatīviem vai kvalitatīviem kritērijiem, kuru dēļ tā ir nozīmīga finanšu sistēmas stabilitātei un darbībai euro zonā (saistībā ar, piemēram, savstarpējām saiknēm ar citām euro zonas finanšu iestādēm, darbību vairākās jurisdikcijās, neaizstājamību, korporatīvās uzbūves sarežģītību) un/vai atsevišķā euro zonas dalībvalstī (saistībā ar, piemēram, banku grupas relatīvo nozīmīgumu kādā banku pakalpojumu segmentā vienā vai vairākās euro zonas dalībvalstīs).

5.   Attiecīgā NCB paziņo pārskatu sniedzēju grupu galvenajām iestādēm par ECB Padomes lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu, un par to pienākumiem saskaņā ar šo regulu.

6.   Neierobežojot 10. panta prasības, pārskatu sniedzēju grupu galvenās iestādes, kas saņēmušas paziņojumu saskaņā ar 5. punktu, no brīža, kad pirmo reizi sākta pārskatu sniegšana saskaņā ar šo regulu, datus paziņo ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas dienas.

7.   Pārskatu sniedzējas grupas galvenā iestāde, kas saņēmusi paziņojumu saskaņā ar 5. punktu, paziņo attiecīgajai NCB par nosaukuma vai juridiskā statusa pārmaiņām, apvienošanos vai restrukturizāciju, vai jebkuriem citiem notikumiem vai apstākļiem, kas ietekmē pārskatu sniegšanas pienākumu izpildi, 14 dienu laikā no dienas, kad noticis šāds gadījums vai iestājušies šādi apstākļi.

8.   Uz pārskatu sniedzējas grupas galveno iestādi, kas saņēmusi paziņojumu saskaņā ar 5. punktu, šajā regulā izklāstītie pienākumi attiecas līdz brīdim, kad par to atcelšanu tai paziņojusi attiecīgā NCB.

3. pants

Statistikas pārskatu sniegšanas prasības

1.   MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētāji saskaņā ar I pielikuma 2. daļu, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, sniedz savām attiecīgajām NCB datus par vērtspapīru ar ISIN kodu pašu turējumu ceturkšņa beigu vai mēneša beigu atlikumiem un saskaņā ar 5. punktu – par finanšu darījumiem pārskata mēnesī vai ceturksnī vai statistisko informāciju, kas vajadzīga informācijas par šādiem darījumiem iegūšanai. Šos datus paziņo reizi ceturksnī vai reizi mēnesī, ievērojot attiecīgās NCB noteiktos pārskatu sniegšanas norādījumus.

2.   Vērtspapīru kontu turētājs attiecīgo NCB informē par vērtspapīru konta turētāja darbību veikšanu nedēļas laikā no dienas, kurā tas šīs darbības sāk, neatkarīgi no tā, vai tas gaida, ka uz to attieksies regulāras pārskatu sniegšanas pienākumi saskaņā ar šo regulu, izņemot gadījumus, ja vērtspapīru kontu turētājs par to informējis citas kompetentas iestādes.

Vērtspapīru kontu turētāji reizi ceturksnī vai reizi mēnesī attiecīgajai NCB saskaņā ar tās noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām sniedz datus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, par ceturkšņa beigu vai mēneša beigu atlikumiem un saskaņā ar 5. punktu – par finanšu darījumiem pārskata mēnesī vai ceturksnī attiecībā uz šādiem vērtspapīriem ar ISIN kodu:

a)	ievērojot I pielikuma 3. daļu – vērtspapīriem, ko tie glabā to rezidentu ieguldītāju vārdā, kuri neziņo par pašu turējumiem saskaņā ar 1. punktu;

b)	ievērojot I pielikuma 4. daļu – vērtspapīriem, ko tie glabā to nefinanšu ieguldītāju vārdā, kuri ir rezidenti citās euro zonas dalībvalstīs;

c)	ievērojot I pielikuma 5. daļu – vērtspapīriem, ko emitējušas euro zonas iestādes un ko tie glabā to ieguldītāju vārdā, kuri ir rezidenti ārpus euro zonas dalībvalstīs, un to ieguldītāju vārdā, kuri nav Savienības rezidenti.

3.   Pārskatu sniedzēju grupu galvenās iestādes reizi ceturksnī sniedz attiecīgajai NCB datus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, par ceturkšņa beigu atlikumiem attiecībā uz vērtspapīriem ar ISIN kodu, kas ir to grupas, t.sk. nerezidentu iestāžu, turējumā. Šādus datus ziņo par grupas bruto portfeli, neatskaitot no grupas turējumiem vērtspapīrus, ko emitējušas tās pašas grupas iestādes.

Ievērojot attiecīgās NCB norādījumus, pārskatu sniedzēju grupu galvenās iestādes ziņo datus par vērtspapīru turējumiem, izmantojot vienu no I pielikuma 6. daļā norādītajām trim pieejām.

4.   Pārskatu sniegšanas prasības šajā regulā, t.sk. atbrīvojumi no tām, neierobežo pārskatu sniegšanas prasības, kas noteiktas a) Regulā (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32), b) Regulā (EK) Nr. 958/2007 (ECB/2007/8) un c) Regulā (EK) Nr. 245/2009 (ECB/2008/30).

5.   Faktiskie pārskatu sniedzēji, ievērojot attiecīgo NCB norādījumus, ziņo a) datus par mēneša vai ceturkšņa darījumiem, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, un, ja to prasa attiecīgā NCB, citām apjoma pārmaiņām vai b) statistisko informāciju, kas nepieciešama, lai iegūtu informāciju par finanšu darījumiem, izmantojot kādu no I pielikuma 1. daļā norādītajām pieejām. Papildu prasības un norādījumi attiecībā uz darījumu datu apkopošanu noteikti II pielikuma 3. daļā.

6.   Faktiskie pārskatu sniedzēji, ja to norādījusi attiecīgā NCB, ievērojot I pielikuma 7. daļu, reizi ceturksnī vai reizi mēnesī ziņo datus par ceturkšņa beigu vai mēneša beigu atlikumiem un saskaņā ar 5. punktu – statistisko informāciju par pārskata ceturksni vai mēnesi attiecībā uz vērtspapīriem bez ISIN koda. Šis punkts neattiecas uz faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, kuriem saskaņā ar 4. pantu piešķirts atbrīvojums.

7.   Datus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, par ceturkšņa beigu vai mēneša beigu atlikumiem un saskaņā ar 5. punktu – statistisko informāciju par pārskata ceturksni vai mēnesi ziņo, ievērojot II pielikuma 1., 2. un 4. daļu un 5. pantā minētos grāmatvedības noteikumus.

4. pants

Atbrīvojumi

1.   Pēc katras attiecīgās NCB izvēles faktiskajiem pārskatu sniedzējiem var tikt piešķirti šādi atbrīvojumi:

a)

euro zonas dalībvalstīs, kurās rezidentu ieguldītāju vērtspapīru ar ISIN kodu kopējo turējumu tirgus vērtība ir mazāka par 40 mljrd. euro vai vienāda ar to: i) NCB var piešķirt MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētājiem atbrīvojumus no 3. panta 1. punktā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām ar nosacījumu, ka atbrīvoto MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētāju atlikumu kopējā ziņojamā vērtība MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētāju turējumos valsts līmenī nepārsniedz 40%. FIS, kas datus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, neziņo saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 24/2009 (ECB/2008/30), ir tiesības, ievērojot attiecīgās NCB norādījumus, pārsniegt šo robežvērtību pirmajos divos gados pēc tam, kad sākusies pārskatu sniegšana saskaņā ar šo regulu; ii) NCB var vērtspapīru kontu turētājiem piešķirt atbrīvojumus no 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām ar nosacījumu, ka atbrīvoto vērtspapīru kontu turētāju kopējie ziņojamie atlikumi nepārsniedz 40% no valstī glabāšanā turēto vērtspapīru summas;

b)

euro zonas dalībvalstīs, kurās rezidentu ieguldītāju vērtspapīru ar ISIN kodu kopējo turējumu tirgus vērtība ir lielāka par 40 mljrd. euro: i) NCB var piešķirt MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētājiem atbrīvojumus no 3. panta 1. punktā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām ar nosacījumu, ka atbrīvoto MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētāju atlikumu kopējā ziņojamā vērtība MFI, IF, FIS un vērtspapīru kontu turētāju turējumos valsts līmenī nepārsniedz 5%; ii) NCB var vērtspapīru kontu turētājiem piešķirt atbrīvojumus no 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām ar nosacījumu, ka atbrīvoto vērtspapīru kontu turētāju kopējie ziņojamie atlikumi nepārsniedz 5% no valstī glabāšanā turēto vērtspapīru summas;

c)	NCB apspriežas ar ECB par informāciju, ko izmanto, lai noteiktu vērtspapīru kopējo turējumu tirgus vērtību, kas vajadzīga, lai piešķirtu atbrīvojumus saskaņā ar šo punktu.

2.   NCB var piešķirt KI šādus atbrīvojumus no 3. panta 1. punktā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām:

a)	NCB var pilnībā vai daļēji atbrīvot KI no pārskatu sniegšanas prasībām ar nosacījumu, ka to atlikumu kopējā vērtība nepārsniedz 5% no attiecīgās euro zonas dalībvalsts KI turēto vērtspapīru kopējās summas;

b)	pirmajos divos gados pēc pārskatu sniegšanas saskaņā ar šo regulu sākšanās šo robežvērtību var paaugstināt līdz 15%;

c)	robežvērtības, kas minētas a) un b) apakšpunktā, aprēķina, izmantojot vērtspapīru kopējos turējumus attiecīgajā dalībvalstī pēc tam, kad piemēroti 1. punktā noteiktie atbrīvojumi.

3.   NCB var piešķirt atbrīvojumus no 3. panta 1. punktā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām visiem NTF ar nosacījumu, ka to kopējie vērtspapīru ar ISIN kodu turējumi veido mazāk par 2% no euro zonas NTF turētajiem vērtspapīriem. Šo 2% robežvērtību aprēķina, izmantojot attiecīgās dalībvalsts NTF kopējos vērtspapīru turējumus pēc tam, kad piemēroti 1. punktā noteiktie atbrīvojumi.

4.   NCB var piešķirt atbrīvojumus no 3. panta 1. punktā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām visām FIS ar nosacījumu, ka to kopējie vērtspapīru ar ISIN kodu turējumi veido mazāk par 2% no euro zonas FIS turētajiem vērtspapīriem. Šo 2% robežvērtību aprēķina, izmantojot attiecīgās dalībvalsts FIS kopējos vērtspapīru turējumus pēc tam, kad piemēroti 1. punktā noteiktie atbrīvojumi.

5.   NCB var piešķirt šādus atbrīvojumus vērtspapīru kontu turētājiem:

a)

NCB var pilnībā vai daļēji atbrīvot vērtspapīru kontu turētājus no 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām ar nosacījumu, ka 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos datus var iegūt no citiem statistiskajiem vai uzraudzības datu avotiem, ievērojot III pielikumā norādītos obligātos statistikas standartus. Turklāt piemēro šādus nosacījumus: i) dalībvalstīs, kurām piemēro atbrīvojumus saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu un kurās 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos datus tieši ziņo ieguldītāji, šie dati, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, aptver vismaz 60% no 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto vērtspapīru summas; ii) dalībvalstīs, kurām piemēro atbrīvojumus saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu un kurās 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos datus tieši ziņo ieguldītāji, šie dati, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, aptver vismaz 75% no 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto vērtspapīru summas.

b)	NCB var pilnībā vai daļēji atbrīvot no 3. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām vērtspapīru kontu turētājus, kuru visu nerezidentu ieguldītāju vārdā turēto vērtspapīru kopējā summa nepārsniedz 10 mljrd. euro.

6.   NCB var piešķirt pārskatu sniedzēju grupu galvenajām iestādēm šādus atbrīvojumus no 3. panta 3. punktā izklāstītajām pārskatu sniegšanas prasībām:

a)

NCB var ļaut pārskatu sniedzēju grupu galvenajām iestādēm saskaņā ar šīs regulas prasībām ziņot, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, statistisko informāciju, kas aptver 95% no to grupas turēto vērtspapīru ar ISIN kodu summas ar nosacījumu, ka atlikušos 5% grupas turēto vērtspapīru nav emitējis viens emitents;

b)	NCB var lūgt pārskatu sniedzēju grupu galvenās iestādes sniegt papildu informāciju par vērtspapīru veidiem, kas saskaņā ar a) apakšpunktu izslēgti no pārskatu sniegšanas.

7.   NCB var piešķirt atbrīvojumus no šīs regulas pārskatu sniegšanas prasībām, ja faktiskie pārskatu sniedzēji tos pašus datus ziņo saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32), Regulu (EK) Nr. 958/2007 (ECB/2007/8) vai Regulu (EK) Nr. 245/2009 (ECB/2008/30) vai tad, ja NCB šos datus var iegūt citā veidā, ievērojot III pielikumā norādītos obligātos statistikas standartus.

8.   Attiecībā uz faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, kuriem piemēro 1., 2., 3. vai 4. punktā minētos atbrīvojumus, NCB reizi gadā vāc datus par vērtspapīru apjomu, kas ir to turējumā vai glabāšanā, saskaņā ar 3. panta 1. punktā noteiktajām prasībām, izmantojot apkopotus datus vai uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi.

9.   NCB pārbauda attiecīgi 1.–7. punktā noteikto nosacījumu izpildi, lai piešķirtu, atjaunotu vai vajadzības gadījumā atsauktu atbrīvojumus, lēmumam stājoties spēkā kalendārā gada sākumā.

10.   Attiecīgā NCB atsauc atbrīvojumus, kas saskaņā ar 5. punkta a) apakšpunktu piešķirti vērtspapīru kontu turētājiem, ja dati no citiem statistisko vai uzraudzības datu avotiem, kas atbilst III pielikumā norādītajām obligātajām statistikas prasībām, nav tai laikus darīti pieejami trijos pārskata periodos pēc kārtas, neatkarīgi no tā, vai tā ir vērtspapīru kontu turētāju vaina. Vērtspapīru kontu turētāji sāk sniegt 3. panta 2. punktā minētos datus ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kurā attiecīgā NCB tiem darījusi zināmu, ka atbrīvojums atcelts.

11.   NCB var noteikt ad hoc pārskatu sniegšanas prasības faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, kam saskaņā ar šo pantu piešķirti atbrīvojumi, nosakot detalizācijas līmeni, kuru tās uzskata par vajadzīgu. Faktiskie pārskatu sniedzēji uz ad hoc pamata prasīto informāciju ziņo 15 darbadienu laikā pēc tam, kad attiecīgā NCB izteikusi lūgumu.

12.   Faktiskie pārskatu sniedzēji var neizmantot NCB piešķirtos atbrīvojumus, bet pilnībā ievērot pārskatu sniegšanas prasības. Ja faktiskais pārskatu sniedzējs, kas neizmanto NCB piešķirtos atbrīvojumus, vēlāk nolemj tos izmantot, tam vispirms jāsaņem šīs NCB piekrišana.

5. pants

Grāmatvedības noteikumi

1.   Ja šajā regulā nav noteikts citādi, sniedzot pārskatus saskaņā ar šo regulu, faktiskie pārskatu sniedzēji ievēro Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvas 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (12) nacionālajā transpozīcijā vai, ja tā nav piemērojama, citos faktiskajiem pārskatu sniedzējiem piemērojamos nacionālajos vai starptautiskajos standartos noteiktos grāmatvedības noteikumus.

2.   Neierobežojot nacionālo grāmatvedības praksi, par vērtspapīru turējumiem ziņo pēc to nominālvērtības vai pēc akciju skaita. Var ziņot arī tirgus vērtības, kā norādīts II pielikuma 4. daļā.

3.   Neierobežojot nacionālo grāmatvedības praksi un neto atlikumu aprēķināšanas kārtību, par vērtspapīru turējumiem statistikas vajadzībām ziņo pēc bruto principa.

4.   Vērtspapīru turējumus, kas aizdoti vērtspapīru aizdevuma operācijās vai pārdoti saskaņā ar repo līgumu, turpina uzskaitīt kā sākotnējā īpašnieka turējumus (nevis pagaidu ieguvēja turējumus) gadījumos, kuros ir cieša apņemšanās veikt reverso operāciju (nevis tikai iespēja to darīt). Ja pagaidu ieguvējs pārdod saņemtos vērtspapīrus, šo pārdošanu grāmato kā tiešo darījumu ar vērtspapīriem, bet pagaidu ieguvējs to uzrāda kā negatīvu atlikumu vērtspapīru portfelī.

6. pants

Savlaicīgums

1.   NCB lemj par to, kad tām jāsaņem dati no faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, lai tās varētu veikt vajadzīgās kvalitātes kontroles procedūras un ievērot 2. punktā noteiktos termiņus.

2.   NCB faktisko pārskatu sniedzēju vārdā nosūta ECB:

a)	ceturkšņa datus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, saskaņā ar 3. panta 1., 2. un 5. punktu līdz darbadienas beigām 70. kalendārajā dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati; vai

b)

mēneša datus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, saskaņā ar 3. panta 5. punktu un I pielikuma 1. daļu, ievērojot kādu no šādām iespējām: i) reizi ceturksnī par trim pārskata ceturkšņa mēnešiem līdz darbadienas beigām 63. kalendārajā dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati; ii) reizi mēnesī par pārskata ceturkšņa katru mēnesi līdz darbadienas beigām 63. kalendārajā dienā pēc tā mēneša beigām, uz kuru attiecas dati;

c)

ceturkšņa atlikumus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, saskaņā ar 3. panta 3. punktu līdz darbadienas beigām: i) no 2013. gada līdz 2015. gadam – 70. kalendārajā dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati; ii) no 2016. gada – 55. kalendārajā dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati.

3.   Ja 2. punktā minētais termiņš ir dienā, kad slēgts TARGET2, termiņu pagarina līdz nākamajai TARGET2 darbadienai, kā paziņots ECB interneta vietnē.

7. pants

Obligātie standarti un nacionālais pārskatu sniegšanas regulējums

1.   Faktiskajiem pārskatu sniedzējiem jāpilda pārskatu sniegšanas prasības, ievērojot III pielikumā norādītos obligātos standartus.

2.   Pārskatu sniegšanas regulējuma prasības, kuras jāievēro faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, NCB definē un īsteno saskaņā ar nacionālajām īpatnībām. NCB lemj par to, vai datus, uzskaitot katru vērtspapīru atsevišķi, vērtspapīru kontu turētajiem jāziņo, uzskaitot katru ieguldītāju atsevišķi. NCB nodrošina, ka šī pārskatu sniegšanas kārtība nodrošina prasīto statistisko informāciju un ļauj pārbaudīt III pielikumā izklāstīto nosūtīšanas, precizitātes un pārskatīšanas obligāto standartu ievērošanu.

8. pants

Pārbaude un piespiedu vākšana

NCB īsteno savas tiesības pārbaudīt tādā detalizācijas līmenī, kādu tā uzskata par vajadzīgu, vai vākt informāciju, kuru faktiskajiem pārskatu sniedzējiem prasīts sniegt saskaņā ar šo regulu, neierobežojot ECB tiesības pašai īstenot šīs tiesības. NCB šīs tiesības jo īpaši īsteno tad, ja faktiskie pārskatu sniedzēji neievēro III pielikumā norādītos obligātos standartus.

9. pants

Vienkāršota grozījumu procedūra

Ņemot vērā ECBS Statistikas komitejas viedokļus, ECB Valde var veikt tehniskus grozījumus šīs regulas pielikumos ar nosacījumu, ka šādi grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskatu sniedzēju pārskatu sniegšanas pienākumus. ECB Valde par šādiem grozījumiem bez nepamatotas kavēšanās informē ECB Padomi.

10. pants

Pirmā pārskatu sniegšana

Pirmā pārskatu sniegšana saskaņā ar šo regulu sākas ar datiem, kas attiecas uz pārskata periodu 2013. gada decembrī. Pirmo reizi sniedzot datus ECB, NCB jāsniedz tikai dati par atlikumiem.

11. pants

Nobeiguma noteikums

Šī Regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(3)  OV L 211, 11.8.2007., 8. lpp.

(4)  OV L 15, 20.1.2009., 1. lpp.

(5)  OV L 15, 20.1.2009., 14. lpp.

(6)  OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

(7)  OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(8)  OV L 331, 15.12.2010., 162. lpp.

(9)  Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmā direktīva 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīva 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu (OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.).

(11)  Kategoriju numerācija šajā regulā atspoguļo numerāciju, kas ieviesta ar Komisijas priekšlikumu COM(2010) 774 galīgajā redakcijā (priekšlikums EKS 2010 regulai). Papildinformāciju sk. II pielikumā.

(12)  OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.

---

---

---

---