EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32007O0003

Eiropas Centrālās bankas pamatnostādne ( 2007. gada 31. maijs ), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2004/15 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas jomā, kā arī starptautisko rezervju matricu (ECB/2007/3)

OJ L 159, 20.6.2007, p. 48–62 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 01 Volume 005 P. 130 - 144

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/05/2014; Atcelts ar 32011O0023

ELI: http://data.europa.eu/eli/guideline/2007/426/oj

20.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/48


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2007. gada 31. maijs),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2004/15 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas jomā, kā arī starptautisko rezervju matricu

(ECB/2007/3)

(2007/426/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus, un jo īpaši to 5.1. pantu un 5.2. pantu,

tā kā:

(1)

Ņemot vērā ekonomikas un tehnoloģijas attīstību, vajag regulāri atjaunināt datu prasības 2004. gada 16. jūlija Pamatnostādnē ECB/2004/15 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas jomā, kā arī starptautisko rezervju matricu (1), un pielāgot saskaņā ar Pamatnostādni ECB/2004/15 noteikto iedalījuma līmeni.

(2)

Turpmākām dalībvalstīm ieviešot euro, būs vajadzīgs apkopot euro zonas kopsavilkuma rādītāja tā jaunajā sastāvā retrospektīvos datus, kas attiecas uz maksājumu bilances (ietverot sezonāli izlīdzinātu tekošo kontu) un starptautisko ieguldījumu pozīcijas statistiku. Dažiem Pamatnostādnes ECB/2004/15 grozījumiem jānodrošina euro zonas turpmāka paplašināšana saistībā ar retrospektīvo datu sniegšanu. Līdz 2010. gadam var tikt atkārtoti izvērtēts periods, par kuru jāsniedz šādi retrospektīvie dati.

(3)

Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique atbild par retrospektīvo datu, kas attiecas gan uz Beļģiju, gan Luksemburgu pirms 2002. gada janvāra, sniegšanu, un tādēļ var sniegt vienīgi kopīgus retrospektīvos datus par Beļģiju un Luksemburgu par laiku pirms 2002. gada janvāra.

(4)

Pienācīgas kvalitātes, darbojošās Centralizētas vērtspapīru datu bāzes (CVDB) pieejamība ir būtiska vērtspapīru datu vākšanas sistēmu ieviešanai, kā arī Pamatnostādnes ECB/2004/15 VI pielikumā definētā mērķa pārklājuma sasniegšanai minētajā pamatnostādnē norādītajā kvalitātē. ECB Padome, ņemot vērā Ģenerālpadomes apsvērumus, 2007. gadā un vajadzības gadījumā pēc tā novērtē, vai CVDB vērtspapīru informācijas kvalitāte (t. sk. pārklājums) un procedūras datu apmaiņai dalībvalstu starpā ir pietiekamas, lai nacionālās centrālās bankas (NCB) vai vajadzības gadījumā citas kompetentās statistikas iestādes varētu ievērot Pamatnostādnē ECB/2004/15 noteiktos kvalitātes standartus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Pamatnostādni ECB/2004/15 groza šādi.

1)

Šādi groza 2. pantu:

a)

Ar šādu punktu aizstāj 6. punktu:

“6.   Sākot ar datiem par 2008. gada janvāra darījumiem un 2007. gada beigu pozīcijām, portfeļieguldījumu datu vākšanas sistēmas no 2008. gada marta atbilst vienam no VI pielikuma tabulā noteiktajiem modeļiem. Izvēlēto modeli var pakāpeniski ieviest tā, lai NCB ne vēlāk kā 2009. gada martā varētu sasniegt VI pielikumā norādīto mērķa pārklājumu attiecībā uz 2008. gada decembra krājumiem.”

b)

Pievieno šādu 7. punktu:

“7.

a)

Attiecībā uz jebkuru dalībvalsti, kas ievieš euro 2007. gada janvārī vai pēc tā, gan šādas dalībvalsts NCB, gan visu pārējo iesaistīto dalībvalstu NCB laikā, kad šī dalībvalsts ievieš euro, sniedz ECB retrospektīvos datus, kas atbilst II pielikuma 1.–8. tabulā prasītajiem datiem, lai ļautu sagatavot kopsavilkuma rādītājus par euro zonu tās jaunajā sastāvā. Šīs NCB retrospektīvos datus sniedz, sākot no tālāk tekstā izklāstītajiem atsauces datumiem, izņemot 13. tabulā minētos dalījumus, attiecībā uz kuriem agrākais atsauces periods, par kuru sniedz ziņojumu, ir minētajā tabulā norādītais atsauces periods. Visus retrospektīvos datus var sniegt, pamatojoties uz pēc iespējas precīzākām aplēsēm.

i)

Ja dalībvalsts, kura ievieš euro, pievienojās ES pirms 2004. gada maija, retrospektīvie dati aptver vismaz periodu no 1999. gada.

ii)

Ja dalībvalsts, kura ievieš euro, pievienojās ES 2004. gada maijā, retrospektīvie dati aptver vismaz periodu no 2004. gada.

iii)

Ja dalībvalsts, kura ievieš euro, pievienojās ES pēc 2004. gada maija, retrospektīvie dati aptver vismaz periodu no datuma, kurā šī dalībvalsts pievienojās ES.

b)

Ja a) apakšpunktā minētie dati jau nesatur ikmēneša novērojumus, kas aptver piecus gadus attiecībā uz katru no maksājumu bilances tekošā konta četriem galvenajiem apakšposteņiem, proti, preces, pakalpojumus, ienākumu un kārtējos pārvedumus, NCB nodrošina, ka to sniegtie dati satur šādus novērojumus.

c)

Atkāpjoties no a) apakšpunkta, Banque centrale du Luxembourg netiek prasīts nosūtīt retrospektīvos datus par periodu, kas beidzas 2001. gada decembrī, un Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique nosūta Beļģijas un Luksemburgas kopīgos datus par periodu, kas beidzas 2001. gada decembrī.”

2)

Šādi groza 3. pantu:

Ar šādu punktu aizstāj 6. punktu:

“6.   Parāda vērtspapīru darījumus un pozīcijas, kas iedalītas pēc emisijas valūtas, dara pieejamas ECB sešu mēnešu laikā pēc tā laika posma beigām, uz kuru dati attiecas.”

3)

Šādi groza 6. pantu:

Pēc 4. punkta iekļauj šādu jaunu 4.a punktu:

“4.a   Attiecībā uz šādiem II pielikuma 2. tabulas dalījumiem tiek atļautas pēc iespējas precīzākas aplēses:

a)

ienākuma un pārējo ieguldījumu apakšposteņi I C 2.3.1 līdz C 2.3.3 un ārpusbilances posteņi 1. līdz 4.;

b)

kārtējo pārvedumu apakšposteņi I D 1.1 līdz D 1.8 un D 2.2.1 līdz D 2.2.11; un

c)

kapitāla pārvedumu apakšposteņi II A.1 un A.2.”

4)

Pamatnostādnes ECB/2004/15 II, III un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes I, II un III pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī pamatnostādne stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta to dalībvalstu NCB, kuras ir ieviesušas euro.

Frankfurtē pie Mainas, 2007. gada 31. maijā

ECB Padomes vārdā

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET


(1)  OV L 354, 30.11.2004., 34. lpp.


I PIELIKUMS

Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2004/15 II pielikumu.

1.

Ar šādu tabulu aizstāj 2. tabulu:

“2.   TABULA

Valstu ceturkšņa ieguldījums euro zonas maksājumu bilancē (1)

 

Kredīts

Debets

Neto

I.   

Tekošais konts

A.

Preces

ārējs

ārējs

ārējs

B.

Pakalpojumi

ārējs

ārējs

ārējs

C.   

Ienākumi

1.

Atlīdzība nodarbinātajiem

ārējs

ārējs

ārējs

2.   

Ieguldījumu ienākumi

2.1.

Tiešās investīcijas

ārējs

ārējs

ārējs

2.1.1.

Ienākumi no pašu kapitāla

ārējs

ārējs

ārējs

2.1.1.1.

Dividendes un sadalītā peļņa

ārējs

ārējs

ārējs

2.1.1.2.

Reinvestētie ienākumi un nesadalītā peļņa

ārējs

ārējs

ārējs

2.1.2.

Maksa par parādu (procenti)

ārējs

ārējs

ārējs

2.2.

Portfeļieguldījumi

ārējs

 

valsts

2.2.1.

Ienākumi no pašu kapitāla

ārējs

 

valsts

2.2.2.

Maksa par parādu (procenti)

ārējs

 

valsts

2.2.2.1.

Obligācijas un parādzīmes

ārējs

 

valsts

2.2.2.2.

Naudas tirgus instrumenti

ārējs

 

valsts

2.3.

Pārējie ieguldījumi

ārējs

ārējs

ārējs

2.3.1.

Procenti saskaņā ar BPM5 (nekoriģēti pēc FISIM  (2))

ārējs

ārējs

ārējs

2.3.2.

Apdrošināšanas polišu īpašnieku ienākums

ārējs

ārējs

ārējs

2.3.3.

Pārējie

ārējs

ārējs

ārējs

Ārpusbilances postenis:

 

 

 

1.

investīciju ienākums – procenti saskaņā ar NKS93 (3) (koriģēti saskaņā ar FISIM)

ārējs

 

 

2.

FISIM vērtība

ārējs

ārējs

ārējs

3.

investīciju ienākums – procenti saskaņā ar BPM5 (nekoriģēti pēc FISIM)

ārējs

 

 

4.

investīciju ienākums, kas nav procenti

ārējs

 

 

D.

Kārtējie pārvedumi

ārējs

ārējs

ārējs

1.

Valdība

ārējs

ārējs

ārējs

1.1.

nodokļi par precēm

ārējs

ārējs

ārējs

1.2.

pārējie ražošanas nodokļi

ārējs

ārējs

ārējs

1.3.

subsīdijas par precēm

ārējs

ārējs

ārējs

1.4.

pārējās ražošanas subsīdijas

ārējs

ārējs

ārējs

1.5.

ienākuma, labklājības u. c. nodokļi

ārējs

ārējs

ārējs

1.6.

sociālās iemaksas

ārējs

ārējs

ārējs

1.7.

sociālie pabalsti, kas nav sociālie pārvedumi natūrā

ārējs

ārējs

ārējs

1.8.

pārējie valdības kārtējie pārvedumi

ārējs

ārējs

ārējs

2.

Pārējie sektori

ārējs

ārējs

ārējs

2.1.

atlīdzība nodarbinātajiem

ārējs

ārējs

ārējs

2.2.

pārējie pārvedumi

ārējs

ārējs

ārējs

2.2.1.

nodokļi par precēm

ārējs

ārējs

ārējs

2.2.2.

pārējie ražošanas nodokļi

ārējs

ārējs

ārējs

2.2.3.

subsīdijas par precēm

ārējs

ārējs

ārējs

2.2.4.

pārējās ražošanas subsīdijas

ārējs

ārējs

ārējs

2.2.5.

ienākuma, labklājības u.c. nodokļi

ārējs

ārējs

ārējs

2.2.6.

sociālās iemaksas

ārējs

ārējs

ārējs

2.2.7.

sociālie pabalsti, kas nav sociālie pārvedumi natūrā

ārējs

ārējs

ārējs

2.2.8.

apdrošināšanas, kas nav dzīvības apdrošināšana, neto prēmijas

ārējs

ārējs

ārējs

2.2.9.

apdrošināšanas, kas nav dzīvības apdrošināšana, prasības

ārējs

ārējs

ārējs

2.2.10.

pārējo sektoru pārējie kārtējie pārvedumi, kas nav iekļauti citur

ārējs

ārējs

ārējs

2.2.11.

mājsaimniecību neto kapitāla pensiju fondu rezervēs izmaiņu pielāgojums

ārējs

ārējs

ārējs

II.

Kapitāla konts

ārējs

ārējs

ārējs

A.

Kapitāla pārvedumi

ārējs

ārējs

ārējs

1.

nodokļi par kapitālu

ārējs

ārējs

ārējs

2.

ieguldījumu piešķīrumi un pārējie kapitāla pārvedumi

ārējs

ārējs

ārējs

B.

Nesaražoto nefinanšu aktīvu iegāde/atsavināšana

ārējs

ārējs

ārējs

 

Neto aktīvi

Neto pasīvi

Neto

III.   

Finanšu konts

1.

Tiešās investīcijas

 

 

ārējs

1.1.

Ārvalstīs

 

 

ārējs

1.1.1.

Pašu kapitāls

 

 

ārējs

1.1.1.1.

MFI (izņemot centrālās bankas)

 

 

ārējs

1.1.1.2.

Pārējie sektori

 

 

ārējs

1.1.2.

Reinvestētā peļņa

 

 

ārējs

1.1.2.1.

MFI (izņemot centrālās bankas)

 

 

ārējs

1.1.2.2.

Pārējie sektori

 

 

ārējs

1.1.3.

Pārējais kapitāls

 

 

ārējs

1.1.3.1.

MFI (izņemot centrālās bankas)

 

 

ārējs

1.1.3.2.

Pārējie sektori

 

 

ārējs

1.2.

Valstī, par kuru ziņo

 

 

ārējs

1.2.1.

Pašu kapitāls

 

 

ārējs

1.2.1.1.

MFI (izņemot centrālās bankas)

 

 

ārējs

1.2.1.2.

Pārējie sektori

 

 

ārējs

1.2.2.

Reinvestētā peļņa

 

 

ārējs

1.2.2.1.

MFI (izņemot centrālās bankas)

 

 

ārējs

1.2.2.2.

Pārējie sektori

 

 

ārējs

1.2.3.

Pārējais kapitāls

 

 

ārējs

1.2.3.1.

MFI (izņemot centrālās bankas)

 

 

ārējs

1.2.3.2.

Pārējie sektori

 

 

ārējs

2.

Portfeļieguldījumi

iekšējs/ārējs

valsts

 

2.1.

Kapitāla vērtspapīri

iekšējs/ārējs

valsts

 

t. sk.: Investīciju fondu un naudas tirgus fondu daļas

iekšējs/ārējs

valsts

 

i)

monetāro iestāžu turējumā

ārējs

 

 

ii)

valdības turējumā

ārējs

 

 

iii)

MFI (izņemot centrālās bankas) turējumā

ārējs

 

 

iv)

pārējo sektoru turējumā

ārējs

 

 

2.1.1.

Monetāro iestāžu turējumā

ārējs

 

 

2.1.2.

Valdības turējumā

ārējs

 

 

2.1.3.

MFI emitētās (izņemot centrālās bankas)

iekšējs

valsts

 

2.1.4.

MFI (izņemot centrālās bankas) turējumā

ārējs

 

 

2.1.5.

Pārējo sektoru emitētās

iekšējs

valsts

 

2.1.6.

Pārējo sektoru turējumā

ārējs

 

 

2.2.

Parāda vērtspapīri

iekšējs/ārējs

valsts

 

2.2.1.

Obligācijas un parādzīmes

iekšējs/ārējs

valsts

 

2.2.1.1.

Monetāro iestāžu emitētās

iekšējs

valsts

 

2.2.1.2.

Monetāro iestāžu turējumā

ārējs

 

 

2.2.1.3.

Valdības emitētās

iekšējs

valsts

 

2.2.1.4.

Valdības turējumā

ārējs

 

 

2.2.1.5.

MFI emitētās (izņemot centrālās bankas)

iekšējs

valsts

 

2.2.1.6.

MFI (izņemot centrālās bankas) turējumā

ārējs

 

 

2.2.1.7.

Pārējo sektoru emitētās

iekšējs

valsts

 

2.2.1.8.

Pārējo sektoru turējumā

ārējs

 

 

2.2.2.

Naudas tirgus instrumenti

iekšējs/ārējs

valsts

 

2.2.2.1.

Monetāro iestāžu emitētās

iekšējs

valsts

 

2.2.2.2.

Monetāro iestāžu turējumā

ārējs

 

 

2.2.2.3.

Valdības emitētās

iekšējs

valsts

 

2.2.2.4.

Valdības turējumā

ārējs

 

 

2.2.2.5.

MFI emitētās (izņemot centrālās bankas)

iekšējs

valsts

 

2.2.2.6.

MFI (izņemot centrālās bankas) turējumā

ārējs

 

 

2.2.2.7.

Pārējo sektoru emitētās

iekšējs

valsts

 

2.2.2.8.

Pārējo sektoru turējumā

ārējs

 

 

3.

Atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

valsts

3.1.

Monetārās iestādes

 

 

valsts

3.2.

Valdība

 

 

valsts

3.3.

MFI (izņemot centrālās bankas)

 

 

valsts

3.4.

Pārējie sektori

 

 

valsts

4.

Pārējie ieguldījumi

ārējs

ārējs

ārējs

4.1.

Monetārās iestādes

ārējs

ārējs

 

4.1.1.

Aizdevumi/nauda un noguldījumi

ārējs

ārējs

 

4.1.2.

Pārējie aktīvi/pasīvi

ārējs

ārējs

 

4.2.

Valdība

ārējs

ārējs

 

4.2.1.

Tirdzniecības kredīti

ārējs

ārējs

 

4.2.2.

Aizdevumi/nauda un noguldījumi

ārējs

ārējs

 

4.2.2.1.

Aizdevumi

ārējs

 

 

4.2.2.2.

Nauda un noguldījumi

ārējs

 

 

4.2.3.

Pārējie aktīvi/pasīvi

ārējs

ārējs

 

4.3.

MFI (izņemot centrālās bankas)

ārējs

ārējs

 

4.3.1.

Aizdevumi/nauda un noguldījumi

ārējs

ārējs

 

4.3.2.

Pārējie aktīvi/pasīvi

ārējs

ārējs

 

4.4.

Pārējie sektori

ārējs

ārējs

 

4.4.1.

Tirdzniecības kredīti

ārējs

ārējs

 

4.4.2.

Aizdevumi/nauda un noguldījumi

ārējs

ārējs

 

4.4.2.1.

Aizdevumi

ārējs

 

 

4.4.2.2.

Nauda un noguldījumi

ārējs

 

 

4.4.3.

Pārējie aktīvi/pasīvi

ārējs

ārējs

 

5.

Rezerves aktīvi

ārējs

 

 

5.1.

Monetārais zelts

ārējs

 

 

5.2.

Īpašās aizņēmumtiesības

ārējs

 

 

5.3.

Rezerves pozīcija SVF

ārējs

 

 

5.4.

Ārvalstu valūta

ārējs

 

 

5.4.1.

Nauda un noguldījumi

ārējs

 

 

5.4.1.1.

monetārajās iestādēs un BIS

ārējs

 

 

5.4.1.2.

MFI (izņemot centrālās bankas)

ārējs

 

 

5.4.2.

Vērtspapīri

ārējs

 

 

5.4.2.1.

Kapitāla vērtspapīri

ārējs

 

 

5.4.2.2.

Obligācijas un parādzīmes

ārējs

 

 

5.4.2.3.

Naudas tirgus instrumenti

ārējs

 

 

5.4.3.

Atvasinātie finanšu instrumenti

ārējs

 

 

5.5.

Pārējās prasības

ārējs

 

 

2.

Ar šādu tabulu aizstāj 4. tabulu:

“4.   TABULA

Valstu ceturkšņa ieguldījums euro zonas starptautisko investīciju bilancē (4)

 

Aktīvi

Pasīvi

Neto

I.

Tiešās investīcijas

 

 

ārējs

1.1.

Ārvalstīs

 

 

ārējs

1.1.1.

Pašu kapitāls un reinvestētā peļņa

 

 

ārējs

1.1.1.1.

MFI (izņemot centrālās bankas)

 

 

ārējs

1.1.1.2.

Pārējie sektori

 

 

ārējs

1.1.2.

Pārējais kapitāls

 

 

ārējs

1.1.2.1.

MFI (izņemot centrālās bankas)

 

 

ārējs

1.1.2.2.

Pārējie sektori

 

 

ārējs

1.2.

Ekonomikā, par kuru ziņo

 

 

ārējs

1.2.1.

Pašu kapitāls un reinvestētā peļņa

 

 

ārējs

1.2.1.1.

MFI (izņemot centrālās bankas)

 

 

ārējs

1.2.1.2.

Pārējie sektori

 

 

ārējs

1.2.2.

Pārējais kapitāls

 

 

ārējs

1.2.2.1.

MFI (izņemot centrālās bankas)

 

 

ārējs

1.2.2.2.

Pārējie sektori

 

 

ārējs

II.

Portfeļieguldījumi

 

 

valsts

2.1.

Kapitāla vērtspapīri

iekšējs/ārējs

valsts

 

t. sk.: Investīciju fondu un naudas tirgus fondu daļas

iekšējs/ārējs

valsts

 

i)

monetāro iestāžu turējumā

ārējs

 

 

ii)

valdības turējumā

ārējs

 

 

iii)

MFI (izņemot centrālo banku) turējumā

ārējs

 

 

iv)

pārējo sektoru turējumā

ārējs

 

 

2.1.1.

Monetāro iestāžu turējumā

ārējs

 

 

2.1.2.

Valdības turējumā

ārējs

 

 

2.1.3.

MFI emitētās (izņemot centrālās bankas)

iekšējs

valsts

 

2.1.4.

MFI (izņemot centrālās bankas) turējumā

ārējs

 

 

2.1.5.

Pārējo sektoru emitētās

iekšējs

valsts

 

2.1.6.

Pārējo sektoru turējumā

ārējs

 

 

2.2.

Parāda vērtspapīri

iekšējs/ārējs

valsts

 

2.2.1.

Obligācijas un parādzīmes

iekšējs/ārējs

valsts

 

2.2.1.1.

Monetāro iestāžu emitētās

iekšējs

valsts

 

2.2.1.2.

Monetāro iestāžu turējumā

ārējs

 

 

2.2.1.3.

Valdības emitētās

iekšējs

valsts

 

2.2.1.4.

Valdības turējumā

ārējs

 

 

2.2.1.5.

MFI emitētās (izņemot centrālās bankas)

iekšējs

valsts

 

2.2.1.6.

MFI (izņemot centrālās bankas) turējumā

ārējs

 

 

2.2.1.7.

Pārējo sektoru emitētās

iekšējs

valsts

 

2.2.1.8.

Pārējo sektoru turējumā

ārējs

 

 

2.2.2.

Naudas tirgus instrumenti

iekšējs/ārējs

valsts

 

2.2.2.1.

Monetāro iestāžu emitētās

iekšējs

valsts

 

2.2.2.2.

Monetāro iestāžu turējumā

ārējs

 

 

2.2.2.3.

Valdības emitētās

iekšējs

valsts

 

2.2.2.4.

Valdības turējumā

ārējs

 

 

2.2.2.5.

MFI emitētās (izņemot centrālās bankas)

iekšējs

valsts

 

2.2.2.6.

MFI (izņemot centrālās bankas) turējumā

ārējs

 

 

2.2.2.7.

Pārējo sektoru emitētās

iekšējs

valsts

 

2.2.2.8.

Pārējo sektoru turējumā

ārējs

 

 

III.

Atvasinātie finanšu instrumenti

ārējs

ārējs

ārējs

3.1.

Monetārās iestādes

ārējs

ārējs

ārējs

3.2.

Valdība

ārējs

ārējs

ārējs

3.3.

MFI (izņemot centrālās bankas)

ārējs

ārējs

ārējs

3.4.

Pārējie sektori

ārējs

ārējs

ārējs

IV.

Pārējie ieguldījumi

ārējs

ārējs

ārējs

4.1.

Monetārās iestādes

ārējs

ārējs

 

4.1.1.

Aizdevumi/nauda un noguldījumi

ārējs

ārējs

 

4.1.2.

Pārējie aktīvi/pasīvi

ārējs

ārējs

 

4.2.

Valdība

ārējs

ārējs

 

4.2.1.

Tirdzniecības kredīti

ārējs

ārējs

 

4.2.2.

Aizdevumi/nauda un noguldījumi

ārējs

ārējs

 

4.2.2.1.

Aizdevumi

ārējs

 

 

4.2.2.2.

Nauda un noguldījumi

ārējs

 

 

4.2.3.

Pārējie aktīvi/pasīvi

ārējs

ārējs

 

4.3.

MFI (izņemot centrālās bankas)

ārējs

ārējs

 

4.3.1.

Aizdevumi/nauda un noguldījumi

ārējs

ārējs

 

4.3.2.

Pārējie aktīvi/pasīvi

ārējs

ārējs

 

4.4.

Pārējie sektori

ārējs

ārējs

 

4.4.1.

Tirdzniecības kredīti

ārējs

ārējs

 

4.4.2.

Aizdevumi/nauda un noguldījumi

ārējs

ārējs

 

4.4.2.1.

Aizdevumi

ārējs

 

 

4.4.2.2.

Nauda un noguldījumi

ārējs

 

 

4.4.3.

Pārējie aktīvi/pasīvi

ārējs

ārējs

 

V.

Rezerves aktīvi

ārējs

 

 

5.1.

Monetārais zelts

ārējs

 

 

5.2.

Īpašās aizņēmumtiesības

ārējs

 

 

5.3.

Rezerves pozīcija SVF

ārējs

 

 

5.4.

Ārvalstu valūta

ārējs

 

 

5.4.1.

Nauda un noguldījumi

ārējs

 

 

5.4.1.1.

monetārajās iestādēs un BIS

ārējs

 

 

5.4.1.2.

MFI (izņemot centrālās bankas)

ārējs

 

 

5.4.2.

Vērtspapīri

ārējs

 

 

5.4.2.1.

Kapitāla vērtspapīri

ārējs

 

 

5.4.2.2.

Obligācijas un parādzīmes

ārējs

 

 

5.4.2.3.

Naudas tirgus instrumenti

ārējs

 

 

5.4.3.

Atvasinātie finanšu instrumenti

ārējs

 

 

5.5.

Pārējās prasības

ārējs

 

 

3.

Ar šādu tabulu aizstāj 5. tabulu:

“5.   TABULA

Valstu gada ieguldījums euro zonas starptautisko investīciju bilancē (5)

 

Aktīvi

Pasīvi

Neto

I.

Tiešās investīcijas

 

 

ārējs

1.1.

Ārvalstīs

 

 

ārējs

1.1.1.

Pašu kapitāls un reinvestētā peļņa

 

 

ārējs

1.1.1.1.

MFI (izņemot centrālās bankas)

 

 

ārējs

1.1.1.2.

Pārējie sektori

 

 

ārējs

t. sk.:

 

 

 

1.1.1.A

Kapitāla daļas biržā kotētos ārvalstu uzņēmumos (tirgus vērtība)

 

 

ārējs

1.1.1.B

Kapitāla daļas biržā nekotētos ārvalstu uzņēmumos (nominālvērtība)

 

 

ārējs

Ārpusbilances posteņi:

 

 

 

Kapitāla daļas biržā kotētos ārvalstu uzņēmumos (nominālvērtība)

 

 

ārējs

1.1.2.

Pārējais kapitāls

 

 

ārējs

1.1.2.1.

MFI (izņemot centrālās bankas)

 

 

ārējs

1.1.2.2.

Pārējie sektori

 

 

ārējs

1.2.

Ekonomikā, par kuru ziņo

 

 

ārējs

1.2.1.

Pašu kapitāls un reinvestētā peļņa

 

 

ārējs

1.2.1.1.

MFI (izņemot centrālās bankas)

 

 

ārējs

1.2.1.2.

Pārējie sektori

 

 

ārējs

t. sk.:

 

 

 

1.2.1.A

Kapitāla daļas biržā kotētos euro zonas uzņēmumos (tirgus vērtība)

 

 

ārējs

1.2.1.B

Kapitāla daļas biržā nekotētos euro zonas uzņēmumos (nominālvērtība)

 

 

ārējs

Ārpusbilances postenis:

 

 

 

Kapitāla daļas biržā kotētos euro zonas uzņēmumos (nominālvērtība)

 

 

ārējs

1.2.2.

Pārējais kapitāls

 

 

ārējs

1.2.2.1.

MFI (izņemot centrālās bankas)

 

 

ārējs

1.2.2.2.

Pārējie sektori

 

 

ārējs

II.

Portfeļieguldījumi

 

 

valsts

2.1.

Kapitāla vērtspapīri

iekšējs/ārējs

valsts

 

t. sk.: Investīciju fondu un naudas tirgus fondu daļas

iekšējs/ārējs

valsts

 

i)

monetāro iestāžu turējumā

ārējs

 

 

ii)

valdības turējumā

ārējs

 

 

iii)

MFI (izņemot centrālo banku) turējumā

ārējs

 

 

iv)

pārējo sektoru turējumā

ārējs

 

 

2.1.1.

Monetāro iestāžu turējumā

ārējs

 

 

2.1.2.

Valdības turējumā

ārējs

 

 

2.1.3.

MFI emitētās (izņemot centrālās bankas)

iekšējs

valsts

 

2.1.4.

MFI (izņemot centrālās bankas) turējumā

ārējs

 

 

2.1.5.

Pārējo sektoru emitētās

iekšējs

valsts

 

2.1.6.

Pārējo sektoru turējumā

ārējs

 

 

2.2.

Parāda vērtspapīri

iekšējs/ārējs

valsts

 

2.2.1.

Obligācijas un parādzīmes

iekšējs/ārējs

valsts

 

2.2.1.1.

Monetāro iestāžu emitētās

iekšējs

valsts

 

2.2.1.2.

Monetāro iestāžu turējumā

ārējs

 

 

2.2.1.3.

Valdības emitētās

iekšējs

valsts

 

2.2.1.4.

Valdības turējumā

ārējs

 

 

2.2.1.5.

MFI emitētās (izņemot centrālās bankas)

iekšējs

valsts

 

2.2.1.6.

MFI (izņemot centrālās bankas) turējumā

ārējs

 

 

2.2.1.7.

Pārējo sektoru emitētās

iekšējs

valsts

 

2.2.1.8.

Pārējo sektoru turējumā

ārējs

 

 

2.2.2.

Naudas tirgus instrumenti

iekšējs/ārējs

valsts

 

2.2.2.1.

Monetāro iestāžu emitētie

iekšējs

valsts

 

2.2.2.2.

Monetāro iestāžu turējumā

ārējs

 

 

2.2.2.3.

Valdības emitētie

iekšējs

valsts

 

2.2.2.4.

Valdības turējumā

ārējs

 

 

2.2.2.5.

MFI emitētie (izņemot centrālās bankas)

iekšējs

valsts

 

2.2.2.6.

MFI (izņemot centrālās bankas) turējumā

ārējs

 

 

2.2.2.7.

Pārējo sektoru emitētie

iekšējs

valsts

 

2.2.2.8.

Pārējo sektoru turējumā

ārējs

 

 

III.

Atvasinātie finanšu instrumenti

ārējs

ārējs

ārējs

3.1.

Monetārās iestādes

ārējs

ārējs

ārējs

3.2.

Valdība

ārējs

ārējs

ārējs

3.3.

MFI (izņemot centrālās bankas)

ārējs

ārējs

ārējs

3.4.

Pārējie sektori

ārējs

ārējs

ārējs

IV.

Pārējie ieguldījumi

ārējs

ārējs

ārējs

4.1.

Monetārās iestādes

ārējs

ārējs

 

4.1.1.

Aizdevumi/nauda un noguldījumi

ārējs

ārējs

 

4.1.2.

Pārējie aktīvi/pasīvi

ārējs

ārējs

 

4.2.

Valdība

ārējs

ārējs

 

4.2.1.

Tirdzniecības kredīti

ārējs

ārējs

 

4.2.2.

Aizdevumi/nauda un noguldījumi

ārējs

ārējs

 

4.2.2.1.

Aizdevumi

ārējs

 

 

4.2.2.2.

Nauda un noguldījumi

ārējs

 

 

4.2.3.

Pārējie aktīvi/pasīvi

ārējs

ārējs

 

4.3.

MFI (izņemot centrālās bankas)

ārējs

ārējs

 

4.3.1.

Aizdevumi/nauda un noguldījumi

ārējs

ārējs

 

4.3.2.

Pārējie aktīvi/pasīvi

ārējs

ārējs

 

4.4.

Pārējie sektori

ārējs

ārējs

 

4.4.1.

Tirdzniecības kredīti

ārējs

ārējs

 

4.4.2.

Aizdevumi/nauda un noguldījumi

ārējs

ārējs

 

4.4.2.1.

Aizdevumi

ārējs

 

 

4.4.2.2.

Nauda un noguldījumi

ārējs

 

 

4.4.3.

Pārējie aktīvi/pasīvi

ārējs

ārējs

 

V.

Rezerves aktīvi

ārējs

 

 

5.1.

Monetārais zelts

ārējs

 

 

5.2.

Īpašās aizņēmumtiesības

ārējs

 

 

5.3.

Rezerves pozīcija SVF

ārējs

 

 

5.4.

Ārvalstu valūta

ārējs

 

 

5.4.1.

Nauda un noguldījumi

ārējs

 

 

5.4.1.1.

monetārajās iestādēs un BIS

ārējs

 

 

5.4.1.2.

MFI (izņemot centrālās bankas)

ārējs

 

 

5.4.2.

Vērtspapīri

ārējs

 

 

5.4.2.1.

Kapitāla vērtspapīri

ārējs

 

 

5.4.2.2.

Obligācijas un parādzīmes

ārējs

 

 

5.4.2.3.

Naudas tirgus instrumenti

ārējs

 

 

5.4.3.

Atvasinātie finanšu instrumenti

ārējs

 

 

5.5.

Pārējās prasības

ārējs

 

 

4.

Ar šādu tabulu aizstāj 9. tabulu:

“9.   TABULA

ECB ģeogrāfiskie dalījumi maksājumu plūsmu ceturkšņa bilancei un starptautisko investīciju gada bilances datiem

Dānija

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

ES dalībvalstis ārpus euro zonas, t. sk. Dānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste (6)

ES iestādes (7)

Šveice

Kanāda

Savienotās Valstis

Japāna

Ofšoru centri (8)

t. sk.: Honkonga

Starptautiskās organizācijas, izņemot ES iestādes (9)

Brazīlija

Ķīna

Indija

Krievijas Federācija

5.

13. tabulu groza, tabulas beigās iekļaujot šādas rindas:

“Līdzdalības ienākumu iedalījums

Ceturkšņa maksājumu bilance

Postenis I. C.2.1.1.1 un C.2.1.1.2 (10)

2007. gada 4. cet.

2008. gada marts

II pielikums, 2. tabula

Ienākumu no pārējiem ieguldījumiem iedalījums

Ceturkšņa maksājumu bilance

Posteņi I. C.2.3.1 līdz C.2.3.3 (10)

2008. gada 4. cet.

2009. gada marts

II pielikums, 2. tabula

Ārpusbilances posteņi 1. līdz 4. (10)

2008. gada 4. cet.

2009. gada marts

II pielikums, 2. tabula

Kārtējo pārvedumu iedalījums

Ceturkšņa maksājumu bilance

Posteņi I. D.1, D.2, D.2.1 un D.2.2 (10)

2007. gada 4. cet.

2008. gada marts

II pielikums, 2. tabula

Posteņi I. D.1.1 līdz D.1.8 un D.2.2.1 līdz D.2.2.11 (10)

2008. gada 4. cet.

2009. gada marts

II pielikums, 2. tabula

Kapitāla konta iedalījums

Ceturkšņa maksājumu bilance

Posteņi II.A un II.B (10)

2007. gada 4. cet.

2008. gada marts

II pielikums, 2. tabula

Posteņi II.A.1 un II.A.2 (10)

2008. gada 4. cet.

2009. gada marts

II pielikums, 2. tabula

Portfeļieguldījumi, kapitāla vērtspapīri, ieguldījumu fondu un naudas tirgus fondu daļas

Ceturkšņa maksājumu bilance

2010. gada 1. cet.

2010. gada jūnijs

II pielikums, 2. tabula

Ceturkšņa starptautisko investīciju bilance

2010. gada 1. cet.

2010. gada jūnijs

II pielikums, 4. tabula

Gada starptautisko investīciju bilance

2009. gada decembra beigas

2010. gada jūnijs

II pielikums, 5. tabula


(1)  

“ārējs”

nozīmē darījumus ar ārpus euro zonas rezidentiem (portfeļieguldījumu aktīviem un saistītiem ienākumiem tas attiecas uz emitentu dzīvesvietu),

“iekšējs”

nozīmē darījumus starp dažādām euro zonas dalībvalstīm,

“valsts”

nozīmē visus pārrobežu darījumus, ko veic iesaistītās dalībvalsts rezidenti (izmanto vienīgi saistībā ar portfeļieguldījumu konta saistībām un atvasināto finanšu instrumentu kontu tīro bilanci).

(2)  Netieši izmērītie finanšu starpnieku pakalpojumi.

(3)  Nacionālo kontu sistēma 1993.”

(4)  

“ārējs”

nozīmē pozīcijas ar ārpus euro zonas rezidentiem (portfeļieguldījumu aktīviem tas attiecas uz emitentu dzīvesvietu),

“iekšējs”

nozīmē pozīcijas starp dažādām euro zonas dalībvalstīm,

“valsts”

nozīmē visas pārrobežu pozīcijas iesaistītās dalībvalsts rezidentiem (izmanto vienīgi saistībā ar portfeļieguldījumu konta saistībām).”

(5)  

“ārējs”

nozīmē pozīcijas ar ārpus euro zonas rezidentiem (portfeļieguldījumu aktīviem tas attiecas uz emitentu dzīvesvietu),

“iekšējs”

nozīmē pozīcijas starp dažādām euro zonas dalībvalstīm,

“valsts”

nozīmē visas pārrobežu pozīcijas iesaistītās dalībvalsts rezidentiem (izmanto vienīgi saistībā ar portfeļieguldījumu konta saistībām).”

(6)  Nav vajadzīgs individuāls dalījums.

(7)  Sastāvu sk. 12. tabulā. Nav vajadzīgs individuāls dalījums.

(8)  Obligāti tikai maksājumu bilances finanšu kontam, saistītajiem ienākumu kontiem un starptautisko investīciju bilancei. Tekošā konta (izņemot ienākumu) plūsmas attiecībā uz ofšoru centriem var ziņot atsevišķi vai nenodalīti atlikuma posteņa kategorijā. Sastāvu sk. 11. tabulā. Nav vajadzīgs individuāls dalījums.

(9)  Sastāvu sk. 12. tabulā. Nav vajadzīgs individuāls dalījums.”

(10)  Skatīt II pielikuma 2. tabulu.”


II PIELIKUMS

Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2004/15 III pielikumu.

1.

Tieši pirms 1. punkta iekļauj šādu tekstu:

“Termini “rezidents” un “rezidējošs” atbilst definīcijām, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta 4) apakšpunktā. Euro zonas gadījumā ekonomiskā teritorija aptver: i) iesaistīto dalībvalstu ekonomisko teritoriju un ii) ECB, ko uzskata par euro zonas rezidentu.

Pārējā pasaule (PP) aptver ārpus euro zonas esošās ekonomiskās teritorijas, t. i., dalībvalstis, kas nav ieviesušas euro, visas trešās valstis un starptautiskās organizācijas, t. sk. tās, kas fiziski atrodas euro zonā. Uzskata, ka visu ES iestāžu (1) rezidence ir ārpus euro zonas. Attiecīgi visi iesaistīto dalībvalstu darījumi ar ES iestādēm euro zonas maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikā tiek reģistrēti un klasificēti kā ārpus euro zonas darījumi.

Tālāk tekstā izklāstītajos gadījumos rezidenci nosaka šādi:

a)

vēstniecību un militāro bāzu darbiniekus klasificē kā tās valsts rezidentus, kuras valdība ir viņu darba devējs, izņemot gadījumus, ja viņi pieņemti darbā no uzņēmējas valsts, kurā atrodas vēstniecība vai militārā bāze;

b)

veicot pārrobežu darījumus ar zemi un/vai ēkām (piem., mājām brīvdienu pavadīšanai), īpašniekus uzskata par tādiem, kas savas īpašuma tiesības nodevuši nosacītai institucionālai vienībai, kas rezidē valstī, kurā atrodas īpašums. Nosacīto vienību uzskata par tādu, kas pieder un kuru kontrolē īpašnieks nerezidents;

c)

ja juridiskajai personai nepiemīt vērā ņemama fiziskā komponente, piem., ieguldījumu fondiem (atšķirībā no to pārvaldītājiem), pārvēršanas vērtspapīros mehānismiem un dažām īpašiem mērķiem radītām struktūrām, šādas juridiskās personas rezidenci nosaka tas, saskaņā ar kuras ekonomiskās teritorijas likumiem šāda struktūra ir nodibināta. Ja struktūra nav reģistrēta, kā kritēriju izmanto juridisko domicilu, proti, valsti, kuras tiesību sistēma regulē struktūras radīšanu un turpmāko pastāvēšanu.

2.

Svītro 1.1. apakšpunkta trešās daļas otro teikumu (“Galvenā atšķirība ir, ka ECB neprasa tiešo investīciju līdzdalības ienākumu iedalīt sadalītajā un nesadalītajā peļņā.”).

3.

Svītro 1.2. apakšpunkta otro daļu (“Tā kā SVF kapitāla konta standarta komponenti sastāv no sektoru iedalījuma posteņos “valsts pārvalde” un “citi sektori” (ar turpmāku sīkāku iedalījumu), ECB apkopo tikai kapitāla konta paušālsummu bez jebkāda iedalījuma.”).


(1)  ECB netiek iekļauta.”


III PIELIKUMS

Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2004/15 VI pielikumu.

1.

Svītro trešās daļas otro teikumu (“Tādēļ, ja CVDB projekta 1. fāzes “Projekta pabeigšanas dokuments” netiks iesniegts Padomei ar ECBS Statistikas komitejas starpniecību līdz 2005. gada marta beigām, šis termiņš tiks pagarināts par tik lielu laika posmu, cik vēlu notiks iesniegšana.”).

2.

Teikumu, kas sākas ar “No 2008. gada marta” un beidzas ar “šajā tabulā” aizstāj ar šādu teikumu:

“No 2. panta 6. punktā noteiktā datuma, ņemot vērā minētajā punktā minēto pakāpeniskas ieviešanas iespēju, euro zonas portfeļieguldījumu apkopošanas sistēmas atbilst kādam no modeļiem šajā tabulā:”.


Top