EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32011O0023
2012/120/EU: Guideline of the European Central Bank of 9 December 2011 on the statistical reporting requirements of the European Central Bank in the field of external statistics (recast) (ECB/2011/23)
2012/120/ES: Eiropas Centrālās bankas pamatnostādne ( 2011. gada 9. decembris ) par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (pārstrādāta redakcija) (ECB/2011/23)
2012/120/ES: Eiropas Centrālās bankas pamatnostādne ( 2011. gada 9. decembris ) par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (pārstrādāta redakcija) (ECB/2011/23)
OJ L 65, 3.3.2012, p. 1–44
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 11 Volume 124 P. 212 - 255
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 16/05/2022
|
3.3.2012 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 65/1 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE
(2011. gada 9. decembris)
par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā
(pārstrādāta versija)
(ECB/2011/23)
(2012/120/ES)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 3.1., 3.3., 5.1., 12.1., 14.3. un 16. pantu,
ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 4. pantu un 8. pantu,
tā kā:
|
(1) |
2004. gada 16. jūlija Pamatnostādne ECB/2004/15 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas jomā, kā arī starptautisko rezervju matricu (2) būtiski grozīta. Tā kā tajā jāveic vēl citi grozījumi, tā skaidrības nolūkā jāpārstrādā. |
|
(2) |
Lai pildītu savus uzdevumus, Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS) vajadzīga visaptveroša un droša ārējā statistika, ko veido maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistika un starptautisko rezervju matrica, kas rāda galvenās pozīcijas, kuras ietekmē monetāros nosacījumus un valūtas tirgus euro zonā, kā arī statistika par euro banknošu pārrobežu sūtījumiem. |
|
(3) |
Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 5.1. panta pirmajā teikumā noteikts, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar nacionālo centrālo banku (NCB) atbalstu vāc ECBS uzdevumu veikšanai vajadzīgo statistisko informāciju no kompetentām iestādēm, kas nav NCB, vai tieši no uzņēmumiem. ECBS Statūtu 5.1. panta otrajā teikumā paredzēts, ka šajā nolūkā tā sadarbojas ar Savienības iestādēm vai organizācijām un ar dalībvalstu vai trešo valstu kompetentām iestādēm, un ar starptautiskajām organizācijām; ECBS Statūtu 5.2. pantā noteikts, ka 5.1. pantā aprakstītos uzdevumus, ciktāl iespējams, veiks NCB. |
|
(4) |
Informāciju, kas vajadzīga ECB prasību izpildei ārējās statistikas jomā, var vākt un/vai apkopot kompetentās iestādes, kas nav NCB. Tādēļ dažu uzdevumu, kas jāveic saskaņā ar šo pamatnostādni, veikšanai ir vajadzīga sadarbība starp ECB vai NCB un kompetentajām valstu iestādēm. Regulas (EK) Nr. 2533/98 4. pantā noteikts, ka dalībvalstis pašas organizē statistikas jomu un pilnībā sadarbojas ar ECBS, lai nodrošinātu pienākumu izpildi, kas ir saskaņā ar ECBS Statūtu 5. pantu. |
|
(5) |
Daļa no statistiskās informācijas attiecas uz maksājumu bilances finanšu kontu, saistītajiem ienākumiem un starptautisko investīciju bilanci, kas ir Eurosistēmas tiešā kompetencē. Lai NCB spētu pildīt savu pienākumu palīdzēt šajā jomā ECB, jānodrošina, ka tām ir vajadzīgā pieredze statistikas jomā, jo īpaši attiecībā uz jēdzieniem, metodiku un datu vākšanu, sagatavošanu, analīzi un nosūtīšanu. |
|
(6) |
Kopš Pamatnostādnes ECB/2004/15 pieņemšanas pārskatīti arī starptautiskie statistikas standarti, kas ir maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances sagatavošanas pamatā. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) publicējis Maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances rokasgrāmatas sesto izdevumu (turpmāk – “MBR6”), un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisija savā Nacionālo kontu sistēmas jaunākajā 2008. gada redakcijā pārskatījusi nacionālo kontu starptautiskos statistikas standartus. Turklāt Eiropas Komisija ierosinājusi regulu par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (EKS 2010) (3). |
|
(7) |
Ņemot vērā portfeļieguldījumu statistikas sagatavošanai raksturīgās grūtības, tika uzskatīts par vajadzīgu noteikt kopīgu pieeju šīs informācijas vākšanai euro zonā. Portfeļieguldījumu statistikas sagatavošanas sistēmām euro zonā jāatbilst kopējam standartam, t. i., vienam no četriem modeļiem, kas paredz vismaz atlikumu ceturkšņa datu vākšanu, novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi, kā tas izklāstīts VI pielikuma tabulā. |
|
(8) |
Pārskatu sniegšana par euro zonas rezidentu aktīvu un/vai pasīvu pozīcijām un darījumiem ar citu euro zonas dalībvalstu rezidentiem ir vajadzīga, lai pildītu ECB statistikas prasības portfeļieguldījumu (un saistīto ienākumu) jomā. Šie dati tiek izmantoti, lai sagatavotu kopsavilkuma datus par euro zonas portfeļieguldījumu pasīvu darījumiem un pozīcijām un portfeļieguldījumu ienākumu debetu. Tas saskan ar prasībām vai parasto praksi valstu līmenī. |
|
(9) |
Euro zonas maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances ceturkšņa statistika tiek izmantota pārējās pasaules konta sagatavošanai euro zonas ceturkšņa finanšu pārskatā. Tāpat šajā nolūkā jāvāc un jāapkopo informācija par darījumiem un pozīcijām attiecībā uz citiem euro zonas dalībvalstu rezidentiem, kā aprakstīts šajā pamatnostādnē. |
|
(10) |
NCB un citām kompetentajām iestādēm, ņemot vērā licencēšanas un citus attiecīgos ierobežojumus, ir pieejama centralizēta vērtspapīru datubāze (turpmāk – “CVDB”). CVDB būs galvenais vērtspapīru datu avots, ko izmantos, lai sagatavotu prasītos datus euro zonas darījumu un pozīciju statistikas apkopošanai attiecībā uz portfeļieguldījumiem. Jo īpaši, apvienojot CVDB informāciju un datus, kas vākti, novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi, ir jābūt iespējai precīzi apkopot darījumus un pozīcijas saistībā ar portfeļieguldījumu vērtspapīriem, kuru emitenti ir euro zonas rezidenti un turētāji ir citu euro zonas dalībvalstu rezidenti. Tas ļaus apkopot datus par euro zonas portfeļieguldījumu saistībām sektoru dalījumā. |
|
(11) |
Lai euro starptautiskās lomas ikgadējā vērtējuma nolūkā noteiktu euro kā investīciju valūtas lomu, nepieciešami statistikas dati par parāda vērtspapīru darījumiem un pozīcijām valūtu dalījumā. |
|
(12) |
ECBS nepieciešama visaptveroša statistika, kas ļauj aplēst euro banknošu turējumus ārpus euro zonas esošo iestāžu rīcībā. Šajā nolūkā īpaši svarīga ir statistiskā informācija par euro banknošu pārrobežu sūtījumiem starp dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, un valstīm, kas ir ārpus euro zonas. Šāda statistika vajadzīga, lai veicinātu lēmumu pieņemšanu euro banknošu emisijas jomā, ņemot vērā euro banknošu izgatavošanas plānošanu, atlikumu pārvaldīšanu, kā arī euro banknošu emisijas un pārvadāšanas koordināciju NCB un ECB starpā atbilstoši to kompetencei. Euro banknošu sūtījumu statistika palīdz novērtēt izmaiņas monetārajā un ārvalstu valūtas jomā un ir nepieciešama, lai novērtētu euro kā investīciju valūtas lomu ārpus euro zonas. |
|
(13) |
Euro zonas maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas un starptautisko rezervju matricas kvalitātes novērtējumu jāveic saskaņā ar ECB Statistikas kvalitātes regulējumu. NCB, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar citām kompetentajām iestādēm, novērtē to sniegto datu kvalitāti. |
|
(14) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2533/98 3.a pantu un Eiropas Centrālo banku sistēmas Publisko paziņojumu par Eiropas statistiku, ECBS veikto Eiropas statistikas attīstību, sagatavošanu un izplatīšanu regulē tādi principi kā taisnīgums un objektivitāte, profesionālā neatkarība, izmaksu efektivitāte, statistikas konfidencialitāte, ziņošanas pienākumu apjoma samazināšana, izmaksu lietderība un augsta kvalitāte. |
|
(15) |
Konfidenciālas statistiskās informācijas nosūtīšana no NCB uz ECB notiek tādā apmērā un tā ir tik detalizēta, cik nepieciešams ECBS uzdevumu izpildei. Ja konfidenciālas statistiskās informācijas avots ir kompetentās iestādes, kas nav NCB, šādu konfidenciālu statistisko informāciju ECB izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2533/98. |
|
(16) |
Ir jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumos, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi neizmainīs pamatā esošo konceptuālo sistēmu un neietekmēs pārskatu sniedzēju pienākumus dalībvalstīs. Šīs procedūras ietvaros tiks ņemts vērā ECBS Statistikas komitejas viedoklis. NCB var ierosināt šādus tehniskus grozījumus ar ECBS Statistikas komitejas palīdzību, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. pants
Definīcijas
Šajā pamatnostādnē:
|
1) |
“ārējā statistika” ir maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistika, starptautisko rezervju matrica un euro banknošu pārrobežu sūtījumu statistika; |
|
2) |
“maksājumu bilance” ir statistikas pārskats, kurā ziņo, attiecīgi iedalot, par starptautiskajiem darījumiem pārskata laika posmā; |
|
3) |
“starptautisko investīciju bilance” ir bilance, kurā ziņo, attiecīgi iedalot, par starptautisko finanšu aktīvu un pasīvu atlikumu pārskata dienā; |
|
4) |
“starptautisko rezervju matrica” ir statistikas pārskats, kurā ziņo, attiecīgi iedalot, par rezerves aktīvu, citu ārvalstu valūtas aktīvu un ar rezervēm saistītu saistību atlikumiem Eurosistēmā pārskata dienā; |
|
5) |
“euro banknošu pārrobežu sūtījums” ir euro banknošu eksports un/vai imports; |
|
6) |
“euro banknošu eksports” ir NCB vai citas monetārās finanšu iestādes (MFI), kas ir euro zonas rezidente, veikta euro banknošu piegāde jebkurai juridiskai personai ārpus euro zonas; |
|
7) |
“euro banknošu imports” ir jebkuras ārpus euro zonas esošas juridiskas personas veikta euro banknošu piegāde NCB vai citai MFI, kas ir euro zonas rezidente; |
|
8) |
terminiem “rezidents” un “rezidējošs” ir tāda nozīme, kāda noteikta Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta 4. punktā; |
|
9) |
“pārējā pasaule” ir visas starptautiskās organizācijas un visu teritoriju, kas nav konkrētā euro zonas dalībvalsts, rezidenti, kas ir šīs dalībvalsts rezidentu darījuma partneri; |
|
10) |
“starptautisks darījums” ir darījums, kas pilnībā vai daļēji rada vai dzēš prasības vai parādus, vai darījums, kas nozīmē tiesību uz objektu pāreju starp euro zonas dalībvalsts rezidentiem un šīs dalībvalsts nerezidentiem; |
|
11) |
“starptautiskās pozīcijas” finanšu prasību un finanšu saistību pret nerezidentiem atlikums euro zonas dalībvalstī. Starptautiskās pozīcijas ietver arī: zemi, citus materiālos neražojošos aktīvus un citus nekustamos aktīvus, kas fiziski atrodas ārpus euro zonas dalībvalsts un kas pieder šīs dalībvalsts rezidentiem, un/vai fiziski atrodas euro zonas dalībvalstī un pieder nerezidentiem; un b) monetāro zeltu un īpašās aizņēmumtiesības (SDR), kas pieder rezidentiem; |
|
12) |
“pārvērtēšana” ir turējumu peļņa vai zaudējumi starptautiskajās pozīcijās, kas rodas valūtas kursa un/vai citu cenu pārmaiņu dēļ. |
|
13) |
“rezerves aktīvi” ir ļoti likvīdas, tirgojamas un kredītspējīgas prasības, kuru turētājs ir Eurosistēma pret ārpus euro zonas rezidentiem un kuri ir denominēti valūtās, kas nav euro, kā arī zelts, rezerves pozīcijas SVF un SDR turējumi; |
|
14) |
“citi ārvalstu valūtas aktīvi” ir a) Eurosistēmas prasības pret ārpus euro zonas rezidentiem, kuras denominētas valūtās, kas nav euro; un b) Eurosistēmas prasības pret ārpus euro zonas rezidentiem, kuras denominētas valūtās, kas nav euro, un kuras neatbilst rezerves aktīvu likviditātes, tirgojamības un kredītspējas kritērijiem; |
|
15) |
“ar rezervēm saistītas saistības” ir iepriekš noteiktie un iespējamie īstermiņa neto samazinājumi attiecībā uz Eurosistēmu, līdzīgi Eurosistēmas rezerves aktīviem un citiem Eurosistēmas ārvalstu valūtas aktīviem; |
|
16) |
“novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi” datu vākšana ir tādu datu vākšana, kas iedalīti pēc atsevišķiem vērtspapīriem. |
2. pants
NCB pienākumi statistikas jomā
1. NCB dara ECB pieejamus datus par starptautiskajiem darījumiem, pozīcijām un pārvērtēšanām, kā arī rezerves aktīvu atlikumiem, citiem ārvalstu valūtas aktīviem un ar rezervēm saistītajām saistībām, kas vajadzīgi, lai ECB varētu apkopot euro zonas kopējo maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku un starptautisko rezervju matricu. Datus dara pieejamus, kā tas noteikts II pielikuma 1.–5. tabulā, ievērojot 3. pantā noteiktos termiņus.
2. NCB tāpat dara ECB pieejamus datus par euro banknošu pārrobežu sūtījumiem, kā noteikts II pielikuma 6. tabulā. NCB dati par euro banknošu pārrobežu sūtījumiem jāziņo, ja iepriekšējā gada laikā notikušo pārrobežu sūtījumu kopējā summa pārsniedz EUR 1 000 milj.
3. Kopā ar datiem ir viegli pieejama informācija par atsevišķiem galvenajiem notikumiem un par pārskatīšanas iemesliem, ja šādu atsevišķu galveno notikumu un pārskatīšanu izraisītās izmaiņas ir nozīmīgas vai ja informāciju lūgusi ECB. Pieejamo informāciju par atsevišķiem galvenajiem notikumiem spēkā esošās kārtības ietvaros sniedz arī citām euro zonas NCB, piemēram, ārvalstu tiešo investīciju kontekstā.
4. Mēneša un ceturkšņa darījumu un ceturkšņa pozīciju vajadzīgos datus dara pieejamus ECB, kā tas noteikts I, II un III pielikumā, kas atbilst šobrīd spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem, jo īpaši MBR6. Mēneša starptautisko rezervju matricas vajadzīgos datus dara pieejamus ECB, kā tas noteikts I, II un III pielikumā, kas atbilst SVF “Vadlīnijām starptautisko rezervju un ārvalstu valūtas likviditātes datu matricai”.
5. Maksājumu bilances vajadzīgos datus dara pieejamus par katru mēnesi un katru ceturksni. Starptautisko rezervju matricas vajadzīgos datus dara pieejamus par katru mēnesi. Starptautisko investīciju bilances vajadzīgos datus dara pieejamus par katru ceturksni. Vajadzīgos datus par euro banknošu pārrobežu sūtījumiem dara pieejamus par katru mēnesi.
6. Portfeļieguldījumu datu vākšanas sistēmas atbilst vienam no četriem modeļiem, kas noteikti VI pielikuma tabulā.
7. Euro zonas paplašināšanas gadījumā attiecīgās dalībvalsts NCB un to dalībvalstu NCB, kas ir euro zonas dalībvalstis laikā, kad attiecīgā dalībvalsts ievieš euro, sniedz ECB retrospektīvos datus, kas ļauj sagatavot kopsavilkuma rādītājus, kuri aptver euro zonu tās jaunajā sastāvā. No 2008. gada retrospektīvos datus šīs NCB sniedz, pamatojoties uz pēc iespējas precīzākām aplēsēm. Posteņus un dalījumus, par kuriem jāsniedz pārskats, pēc ECBS Statistikas komitejas priekšlikuma ECB Valde nosaka katrā atsevišķā gadījumā.
Ja dalībvalsts, kura ievieš euro, pievienojās ES pēc 2007. gada, retrospektīvie dati aptver vismaz periodu no datuma, kurā šī dalībvalsts pievienojās Savienībai.
8. Euro zonas paplašināšanas gadījumā euro zonas dalībvalstis, kas laikā pirms euro faktiskās ieviešanas bija daļa no monetārās savienības, par šo laiku sniedz retrospektīvos datus par monetāro savienību kopā.
Atkāpjoties no 2. panta 7. punkta, Banque centrale du Luxembourg netiek prasīts sniegt datus par laika posmu, kas beidzas 2001. gada decembrī. Kopīgos retrospektīvos Beļģijas un Luksemburgas datus par laika posmu, kas beidzas 2001. gada decembrī, sniedz Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique. To pašu procedūru piemēro retrospektīvajiem datiem, kas attiecas un laika posmu pirms euro faktiskās ieviešanas, metodikas pārmaiņu gadījumā vai citu grozījumu prasībās gadījumā.
3. pants
Savlaicīgums
1. Euro zonas mēneša maksājumu bilances sagatavošanai vajadzīgos datus un datus par euro zonas rezerves aktīvu pārvērtēšanu dara pieejamus ECB līdz 14:00 pēc Viduseiropas laika (4) 44. kalendāra dienā pēc tā mēneša beigām, uz kuru dati attiecas.
2. Euro zonas ceturkšņa maksājumu bilances un ceturkšņa starptautisko investīciju bilances sagatavošanai vajadzīgos datus dara pieejamus ECB līdz 14:00 pēc Viduseiropas laika:
|
a) |
no 2014. gada līdz 2016. gadam – 85. kalendāra dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati; |
|
b) |
no 2017. gada līdz 2018. gadam – 82. kalendāra dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati; |
|
c) |
no 2019. gada – 80. kalendāra dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati. |
3. Eurosistēmas starptautisko rezervju matricas apkopošanai vajadzīgos datus dara pieejamus ECB līdz 14:00 10. kalendāra dienā pēc tā mēneša beigām, uz kuru dati attiecas.
4. Euro banknošu pārrobežu sūtījumu statistikai saskaņā ar II pielikuma 6. tabulu vajadzīgos datus dara pieejamus ECB līdz 14:00 35. kalendāra dienā pēc tā mēneša beigām, uz kuru dati attiecas.
5. Ja 1.–4. punktā noteiktais termiņš ir dienā, kurā TARGET2 ir slēgts, termiņu pagarina līdz nākošajai TARGET2 darbadienai (5).
6. Šī panta 1.–5. punktā minēto datu vākšanu dalībvalstīs organizē tā, lai tiktu ievēroti minētie termiņi.
4. pants
Sadarbība ar kompetentajām iestādēm, kas nav NCB
1. Ja daļas vai visu 2. pantā aprakstīto datu avoti ir kompetentās iestādes, kas nav NCB, tad NCB izveido attiecīgo sadarbības kārtību ar attiecīgajām iestādēm, lai nodrošinātu ECB standartiem atbilstošu pastāvīgu datu sūtīšanas struktūru, jo īpaši attiecībā uz datu kvalitāti un citām ECB prasībām, kas izklāstītas šajā pamatnostādnē, ja vien šāds rezultāts jau nav sasniegts ar nacionālajiem tiesību aktiem.
2. Attiecībā uz maksājumu bilances finanšu konta, saistīto ienākumu un starptautisko investīciju bilanci NCB atbild par to, lai tiktu ievēroti un attīstīti jēdzienu, metodikas un datu vākšanas, apkopošanas, analīzes un nosūtīšanas standarti.
3. Ja konfidenciālas statistiskās informācijas avots ir kompetentās iestādes, kas nav NCB, šādu konfidenciālu statistisko informāciju ECB izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2533/98.
5. pants
Nosūtīšanas standarts
Vajadzīgo statistikas informāciju dara pieejamu ECB formā, kas atbilst šī ieteikuma IV pielikumā noteiktajām prasībām.
6. pants
Statistiskās informācijas kvalitāte
1. Neskarot ECB uzraudzības uzdevumus, kas noteikti V pielikumā, NCB, vajadzības gadījumā sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, kas nav NCB, nodrošina statistiskās informācijas, ko dara pieejamu ECB, uzraudzību un kvalitātes vērtēšanu. ECB šos datus vērtē līdzīgi. Vērtēšanu veic savlaicīgi. ECB Valde katru gadu ziņo ECB Padomei par datu kvalitāti.
2. Datu, kas attiecas uz portfeļieguldījumu darījumiem un pozīcijām, kā arī saistītajiem ienākumiem, kvalitātes novērtēšana ir atkarīga no CVDB vērtspapīru informācijas pieejamības un kvalitātes.
3. Ja dati kādā no II pielikuma 1.–5. tabulas posteņiem ir nelieli vai euro zonas un nacionālajai statistikai nenozīmīga lieluma, vai šī posteņa datu vākšanas izmaksas nav samērīgas, uz drošu statistisko metodiku balstītas pēc iespējas precīzākas aplēses ir atļautas ar nosacījumu, ka tas nemazina statistikas analīzes vērtību. Attiecībā uz šādiem II pielikuma 1., 2. un 6. tabulas dalījumiem tiek atļautas pēc iespējas precīzākas aplēses:
|
a) |
sākotnējo ienākumu no citiem ieguldījumiem apakšposteņi; |
|
b) |
citu sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu apakšposteņi; |
|
c) |
Kapitāla konta kapitāla pārvedumu apakšposteņi; |
|
d) |
atvasināto finanšu instrumentu saistību ģeogrāfiskais dalījums; |
|
e) |
reinvestētās peļņas kredīts ieguldījumu fondu daļās bez ISIN koda; |
|
f) |
banknošu pārrobežu sūtījumi nominālvērtību dalījumā. |
4. ECB veiktā statistikas informācijas kvalitātes uzraudzība var iekļaut šo datu pārskatīšanas rūpīgu pārbaudi: pirmkārt, lai iekļautu statistikas informācijas jaunāko novērtējumu, ar to uzlabojot kvalitāti; otrkārt, lai iespējami vairāk nodrošinātu atbilstību starp attiecīgajiem maksājumu bilances posteņiem katrā no atšķirīgajiem pārskatu biežumiem.
7. pants
Vienkāršotā grozījumu procedūra
Ņemot vērā ECBS Statistikas komitejas viedokļus, ECB Valde ir tiesīga veikt tehniskus grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumos ar nosacījumu, ka šādi grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskata sniedzēju pienākumus dalībvalstīs.
8. pants
Datu pirmā nosūtīšana ECB
1. Datu, kas attiecas uz maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku un starptautisko rezervju matricu, pirmā nosūtīšana notiek 2014. gada jūnijā.
2. Datu, kas attiecas uz euro banknošu pārrobežu sūtījumiem, pirmā nosūtīšana notiek 2013. gada martā.
9. pants
Atcelšana
1. No 2014. gada 1. jūnija tiek atcelta Pamatnostādne ECB/2004/15.
2. Atsauces uz Pamatnostādni ECB/2004/15 uzskata par atsaucēm uz šo pamatnostādni.
10. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā 2012. gada 1. martā.
2. Neierobežojot 8. panta 2. punktu, šo pamatnostādni piemēro no 2014. gada 1. jūnija.
11. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.
Frankfurtē pie Mainas, 2011. gada 9. decembrī
ECB Padomes vārdā –
ECB priekšsēdētājs
Mario DRAGHI
(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.
(2) OV L 354, 30.11.2004., 34. lpp.
(3) COM(2010) 774 galīgā redakcija.
(4) Visas laika norādes šajā pamatnostādnē atsaucas uz Viduseiropas laiku, kas ņem vērā pāreju uz Viduseiropas vasaras laiku.
(5) Dienas, kurās TARGET2 ir slēgts, un TARGET2 darbadienas tiek paziņotas ECB tīmekļa vietnē www.ecb.europa.eu, kā arī Eurosistēmas tīmekļa vietnēs.
I PIELIKUMS
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS STATISTIKAS PRASĪBAS
1. Maksājumu bilances statistika
Eiropas Centrālā banka (ECB) prasa maksājumu bilances mēneša un ceturkšņa statistiku attiecībā uz atbilstīgajiem pārskata kalendāra laika posmiem. Gada datus apkopo, saskaitot ceturkšņu datus, ko dalībvalstis ir paziņojušas par attiecīgo gadu. Cik vien iespējams, maksājumu bilances statistikai jāsaskan ar pārējo statistiku, ko sniedz monetārās politikas īstenošanai.
1.1. Mēneša maksājumu bilances statistika
Euro zonas mēneša maksājumu bilances mērķis ir parādīt galvenos posteņus, kas ietekmē monetāros nosacījumus un valūtas tirgus (sk. II pielikuma 1. tabulu).
Ir būtiski, lai dati būtu piemēroti izmantošanai euro zonas maksājumu bilances aprēķinā.
Ņemot vērā mēneša maksājumu bilances datu sniegšanas īso termiņu, to ļoti apkopoto veidu un izmantošanu monetārās politikas nolūkos un ārvalstu valūtas operācijās, ECB ļauj izdarīt dažas atkāpes no starptautiskajiem standartiem (sk. šīs pamatnostādnes 2. panta 4. punktu), ja tas ir neizbēgami. Ieraksti uz pilnīga uzkrājumu vai darījumu pamata nav prasīti. Ja ir jāiekļaujas termiņā, ECB pieņems aptuvenus vai provizoriskus datus.
Prasības attiecībā uz katru plašo darījumu kategoriju ir aktīvi un pasīvi (vai kredīti un debeti tekošo kontu posteņiem). Vispār tas prasa, lai NCB attiecībā uz starptautiskajiem darījumiem nošķirtu darījumus ar citu euro zonas dalībvalstu rezidentiem no darījumiem ārpus euro zonas. NCB to dara konsekventi.
Ja mainās līdzdalība euro zonā, NCB ir jāīsteno pārmaiņas euro zonas valstu sastāva definīcijā no datuma, kad līdzdalības izmaiņas stājas spēkā. No iepriekšējā sastāva euro zonas NCB un jauno euro zonas dalībvalstu NCB pieprasa labākās iespējamās aplēses par vēsturiskajiem datiem, kas ietver paplašināto euro zonu.
Lai varētu veikt lietišķu ikmēneša datu apkopošanu saistībā ar euro zonu portfeļieguldījumu jomā, ir jānošķir darījumi ar vērtspapīriem, ko emitējuši euro zonas rezidenti, no darījumiem ar vērtspapīriem, ko emitējuši ārpus euro zonas rezidenti. Statistiku par neto darījumiem ar euro zonas portfeļieguldījumu aktīviem apkopo, apkopojot paziņotos neto darījumus ar vērtspapīriem, ko emitējuši ārpus euro zonas rezidenti. Statistiku par neto darījumiem ar euro zonas portfeļieguldījumu pasīviem apkopo, konsolidējot neto darījumus ar valsts pasīvu kopējo daudzumu un neto darījumus ar vērtspapīriem, ko emitējuši un iegādājušies euro zonas rezidenti.
Analogu ziņošanas prasību un apkopošanas metodi par kopējiem datiem piemēro portfeļieguldījumu ienākumiem.
Lai apkopotu maksājumu bilances monetāro noformējumu, NCB ir jāiesniedz dati, iedalīti pa iestāžu nozarēm. Mēneša maksājumu bilances dalījums pa sektoriem ir šāds:
|
— |
tiešajām investīcijām: a) kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības, izņemot centrālo banku; b) naudas tirgus fondi; c) valdība; d) citi sektori, |
|
— |
portfeļieguldījumiem un citiem ieguldījumiem: a) centrālā banka; b) kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības, izņemot centrālo banku; c) naudas tirgus fondi; d) valdība; e) citi sektori. |
Lai apkopotu maksājumu bilances dalījumu pa sektoriem, ar to dodot iespēju izveidot monetāro noformējumu, NCB būs jāsniedz dati par neto darījumiem ar portfeļieguldījumu vērtspapīriem, ko emitējuši euro zonas rezidenti, iedalot pēc institucionālā sektora, kuram piederīgs emitents. Turklāt portfeļieguldījumu pasīvi iekļaus dalījumu pēc iekšzemes emitenta institucionālā sektora.
Statistiku par neto darījumiem ar euro zonas portfeļieguldījumu pasīviem sektoru dalījumā pēc tam apkopo, konsolidējot attiecīgo sektoru neto kopējos valsts pasīvus un attiecīgos neto darījumus ar vērtspapīriem, ko emitējuši un iegādājušies euro zonas rezidenti.
NCB (un vajadzības gadījumā citas kompetentās iestādes) portfeļieguldījumu datus vāc saskaņā ar kādu no VI pielikuma tabulā izklāstītajiem modeļiem.
1.2. Ceturkšņa maksājumu bilances statistika
Euro zonas ceturkšņa maksājumu bilances mērķis ir sniegt sīkāk izstrādātu informāciju, lai varētu dziļāk analizēt starptautiskos darījumus.
Šī statistika dos ievērojamu ieguldījumu euro zonas sektoru kontu un finanšu kontu sagatavošanā un Savienības/euro zonas maksājumu bilances apvienotajā publikācijā sadarbībā ar Eiropas Komisiju (Eurostat).
Ceturkšņa maksājumu bilances statistika, cik iespējams, atbilst starptautiskajiem standartiem (sk. šīs pamatnostādnes 2. panta 4. punktu). Ceturkšņa maksājumu bilances statistikas vajadzīgais dalījums norādīts II pielikuma 2. tabulā. Kapitāla un finanšu kontos izmantotie saskaņotie jēdzieni un definīcijas izklāstīti III pielikumā.
Ceturkšņa tekošā konta dalījums ir līdzīgs mēneša datu iedalījumam. Tomēr ceturkšņa ienākumu dalījumam jābūt sīkāk izstrādātam.
Finanšu kontā ECB izmanto Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances rokasgrāmatas sestā izdevuma (turpmāk tekstā – “MBR6”) prasības postenim “citi ieguldījumi”. Dalījuma noformējums ir atšķirīgs (t. i., sektors kā pirmā prioritāte). Tomēr šis sektoru dalījums ir saderīgs ar MBR6 dalījumu, kurā prioritāte ir instrumentiem. Tāpat kā MBR6 noformējumā, nauda un noguldījumi ir nošķirti no aizdevumiem un citiem ieguldījumiem.
NCB tiek prasīts nošķirt darījumus ar euro zonas dalībvalstīm no citiem starptautiskajiem darījumiem. Statistiku par neto darījumiem ar euro zonas portfeļieguldījumu aktīviem apkopo, apkopojot paziņotos neto darījumus ar vērtspapīriem, ko emitējuši ārpus euro zonas rezidenti. Neto darījumus ar euro zonas portfeļieguldījumu pasīviem apkopo, konsolidējot neto darījumus ar valsts pasīvu kopējo daudzumu un neto darījumus ar vērtspapīriem, ko emitējuši un iegādājušies euro zonas rezidenti.
Analogu ziņošanas prasību un apkopošanas metodi par kopējiem datiem piemēro portfeļieguldījumu ienākumiem.
Attiecībā uz tiešajām investīcijām NCB tiek prasīts katru ceturksni sniegt šādu sektoru dalījumu: a) kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības, izņemot centrālo banku; b) valdība; c) finanšu sabiedrības, kas nav MFI, d) nefinanšu sabiedrības, mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas. Attiecībā uz “portfeļieguldījumu aktīvu” un “citu ieguldījumu” posteņiem pārskatu dalījums pēc institucionālā sektora atbilst SVF standarta komponentiem, kas aptver: a) centrālo banku; b) kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības, izņemot centrālo banku; c) naudas tirgus fondus; d) valdību; e) finanšu sabiedrības, kas nav MFI, f) nefinanšu sabiedrības, mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas.
Lai apkopotu statistiku par euro zonas neto darījumiem ar portfeļieguldījumu pasīviem pēc euro zonas rezidentu emitentu sektora, ceturkšņa datu prasības ir līdzīgas prasībām attiecībā uz mēneša maksājumu bilanci.
Atbilstoši nacionālo kontu sistēmai MBR6 iesaka, ka procenti jāgrāmato pēc uzkrājumu principa. Šī prasība ietekmē tekošo kontu (ieguldījumu ienākumus), kā arī finanšu kontu.
2. Starptautisko rezervju matrica
Starptautisko rezervju matrica ir NCB un ECB turēto rezerves aktīvu, citu ārvalstu valūtas aktīvu un ar rezervēm saistītu saistību mēneša pārskats, kas atbilst SVF starptautisko rezervju un ārvalstu valūtas likviditātes datu matricai, kas noteikta SVF rokasgrāmatā “Starptautiskās rezerves un ārvalstu valūtas likviditāte – datu matricas vadlīnijas”. Šī informācija papildina datus par rezerves aktīviem, kas iekļauti euro zonas maksājumu bilancē.
Euro zonas rezerves aktīvi ir augsti likvīdas, tirgojamas un augstas kredītspējas prasības pret ārpus euro zonas rezidentiem, kuru turētājs ir ECB (apvienotās rezerves) un NCB (neapvienotie rezervju aktīvi) un kuras ir denominētas un par kurām norēķini notiek ārvalstu valūtās (t. i., valūtās, kas nav euro), kā arī zelts, rezerves pozīcijas SVF un īpašo aizņēmumtiesību (SDR) turējumi. Tie var iekļaut atvasināto finanšu instrumentu neto pozīcijas. Rezerves aktīvus parasti apkopo bruto, neveicot ar rezervēm saistīto saistību tīrvērti. Izņēmums ir atvasināto finanšu instrumentu pozīcijas, kuras grāmato neto. No NCB prasīto datu dalījums parādīts II pielikuma 3. tabulas IA iedaļā.
Ārvalstu valūtā denominētus Eurosistēmas aktīvus, kas neatbilst šai definīcijai, t. i., prasības pret euro zonas rezidentiem un aktīvus, ko tur monetārās politikas nolūkiem vai citiem nolūkiem, kas nav saistīti ar maksājumu bilanci vai valūtas kursa politiku, iekļauj starptautisko rezervju matricas postenī “citi ārvalstu valūtas aktīvi” (II pielikuma 3. tabulas IB iedaļa).
Euro denominētas prasības pret nerezidentiem un bilances atlikumus ārvalstu valūtā, kuru turētājs ir euro zonas dalībvalstu valdības, neuzskata par rezerves aktīviem; šādas summas neiekļauj Eurosistēmas rezervju matricā un reģistrē kā starptautisko investīciju bilances “citus ieguldījumus”, ja tie ir prasības pret ārpus euro zonas rezidentiem.
Turklāt informācija par iepriekš noteiktiem un iespējamiem Eurosistēmas īstermiņa neto samazinājumiem, kas saistīti ar Eurosistēmas rezerves aktīviem un citiem ārvalstu valūtas aktīviem, tā saucamajām “ar rezervēm saistītajām saistībām”, jāgrāmato saskaņā ar II pielikuma 3. tabulas II līdz IV iedaļu.
3. Starptautisko investīciju bilances statistika
Starptautisko investīciju bilance ir monetārajai politikai un valūtas tirgus analīzei vajadzīgs pārskats par euro zonas ārējiem aktīviem un pasīviem kopumā. Tā jo īpaši palīdz novērtēt dalībvalstu aizsargātību pret ārējiem notikumiem un novērot naudas tirgus sektora ārvalstīs turēto likvīdo aktīvu izmaiņas. Šī statistiskā informācija ir būtiska pārējās pasaules konta apkopošanai euro zonas ceturkšņa finanšu kontos, un tā var palīdzēt arī maksājumu bilances plūsmu apkopošanā.
NCB jāsniedz starptautisko investīciju bilances ceturkšņa un gada statistiku par krājumu līmeni perioda beigās un pārvērtēšanu valūtas kursa vai citu cenu pārmaiņu dēļ.
Starptautisko investīciju bilances dati, cik iespējams, atbilst starptautiskajiem standartiem (sk. šīs pamatnostādnes 2. panta 4. punktu). ECB apkopo starptautisko investīciju bilanci euro zonai kopumā. Starptautisko investīciju bilances dalījums euro zonai ir parādīts II pielikuma 4. tabulā.
Starptautisko investīciju bilance rāda finanšu krājumus pārskata perioda beigās, novērtētus beigu posma cenās. Krājumu vērtības izmaiņas var rasties šādu faktoru dēļ. Pirmkārt, daļu no vērtības izmaiņām pārskata periodā rada finanšu darījumi, kas notikuši un reģistrēti maksājumu bilancē. Otrkārt, daļu no vērtības izmaiņām pozīcijās attiecīgā laika posma sākumā un beigās rada izmaiņas parādīto finanšu aktīvu un pasīvu cenās. Treškārt, gadījumā, ja krājumi ir denominēti valūtās, kas nav starptautisko investīciju bilancē izmantotās norēķinu vienības, vērtības ietekmē arī valūtu maiņas kursu izmaiņas pret citām valūtām. Visbeidzot, citas pārmaiņas, kas nav radušās iepriekš minēto faktoru dēļ, uzskata kā attiecināmas uz citām apjoma pārmaiņām perioda laikā.
Pareiza euro zonas finanšu plūsmu un krājumu saskaņošana prasa nošķirt vērtību pārmaiņas, kas radušās cenu pārmaiņu, maiņas kursu pārmaiņu un citu apjoma pārmaiņu dēļ.
Starptautisko investīciju bilances piemērošanas jomai jābūt iespējami tuvu maksājumu plūsmas ceturkšņa bilances piemērošanas jomai. Jēdzieni, definīcijas un dalījumi ir atbilstīgi tiem, ko izmanto maksājumu plūsmu ceturkšņa bilancē.
Ciktāl iespējams, datiem par starptautisko investīciju bilanci jāsaskan ar citiem statistikas datiem, tādiem kā naudas un banku statistika, finanšu konti un nacionālie konti.
Attiecībā uz mēneša un ceturkšņa maksājumu bilanci NCB savā starptautisko investīciju bilances statistikā ir jānošķir turējumi attiecībā uz euro zonas dalībvalstīm un visas citas starptautiskās pozīcijas. Portfeļieguldījumu kontos ir jānošķir euro zonas rezidentu izdoto vērtspapīru turējumi un ārpus euro zonas rezidentu izdoto vērtspapīru turējumi. Statistiku par euro zonas portfeļieguldījumu neto aktīviem apkopo, apkopojot paziņotos neto aktīvus vērtspapīriem, ko emitējuši ārpus euro zonas rezidenti. Statistiku par euro zonas portfeļieguldījumu neto pasīviem apkopo, konsolidējot neto valsts pasīvu kopējo daudzumu un neto turējumus vērtspapīriem, ko emitējuši un iegādājušies euro zonas rezidenti.
Portfeļieguldījumu aktīvus un pasīvus starptautisko investīciju bilancē apkopo tikai no krājumu datiem.
NCB (un attiecīgā gadījumā citas kompetentās statistikas iestādes) vāc vismaz datus par ceturkšņa portfeļieguldījumu aktīvu un pasīvu krājumiem, novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi, saskaņā ar vienu no modeļiem, kas izklāstīti VI pielikuma tabulā.
4. Rezerves aktīvu ikmēneša pārvērtēšana valūtas kursa un citu cenu pārmaiņu dēļ
Euro zonas rezerves aktīvu mēneša pārvērtēšana palīdz novērtēt euro zonas ārējo ievainojamību.
NCB katru mēnesi jāsniedz statistika par rezerves aktīvu pārvērtēšanu valūtas kursa un citu cenu pārmaiņu dēļ. Šie dati atbilst starptautiskajiem standartiem (sk. šīs pamatnostādnes 2. panta 4. punktu).
Šī pārskata prasītais dalījums izklāstīts II pielikuma 5. tabulā.
Rezerves aktīvu pārvērtēšana atspoguļo turēšanas peļņu vai zaudējumus, t. i., pārmaiņas rezerves aktīvu vērtībā naudas izteiksmē, kas uzkrājušās šo aktīvu cenu līmeņa un struktūras pārmaiņu rezultātā.
5. Euro banknošu mēneša pārrobežu sūtījumi nominālvērtību dalījumā
ECBS nepieciešama visaptveroša statistika, kas ļauj aplēst euro banknošu turējumus ārpus euro zonas esošo iestāžu rīcībā. Šajā nolūkā īpaši svarīga ir statistiskā informācija par euro banknošu pārrobežu sūtījumiem starp euro zonu un valstīm, kas ir ārpus euro zonas. Šāda statistika vajadzīga, lai veicinātu lēmumu pieņemšanu euro banknošu emisijas jomā, ņemot vērā euro banknošu izgatavošanas plānošanu, krājumu pārvaldīšanu, kā arī euro banknošu emisijas un pārvadāšanas koordināciju NCB un ECB starpā atbilstoši to kompetencei. Euro banknošu sūtījumu statistika palīdz novērtēt izmaiņas monetārajā un ārvalstu valūtas jomā un ir nepieciešama, lai novērtētu euro kā investīciju valūtas lomu ārpus euro zonas.
NCB jāsniedz informācija par euro banknošu mēneša importu un eksportu, ko euro zonas dalībvalstis veic no/uz valstīm, kas ir ārpus euro zonas, kā tas noteikts II pielikuma 6. tabulā. Dalījumu pēc nominālvērtības prasīts veikt, pamatojoties uz pēc iespējas precīzākām aplēsēm.
II PIELIKUMS
PRASĪTIE DALĪJUMI
1. tabula
Mēneša maksājumu bilance
|
|
Kredīts |
Debets |
|
||
|
1. Tekošais konts (1) |
|||||
|
Preces (2) |
Geo 3 (3) |
Geo 3 |
|
||
|
Pakalpojumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Sākotnējie ienākumi |
|||||
|
Atlīdzība nodarbinātajiem |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Ieguldījumu ienākumi |
|||||
|
Tiešās investīcijas |
|||||
|
Pašu kapitāls |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
t. sk. reinvestētā peļņa atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) (4) |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
||
|
Parāda instrumenti |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Portfeļieguldījumi |
|||||
|
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri un ieguldījumu fondu daļas |
Geo 3 |
Geo 1 |
|
||
|
Parāda vērtspapīri |
Geo 3 |
Geo 1 |
|
||
|
Citi ieguldījumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
t. sk. procenti |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
||
|
Rezerves aktīvi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
t. sk. procenti |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
||
|
Citi sākotnējie ienākumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Otrreizējie ienākumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
|
Finanšu aktīvu neto iegāde |
Neto radušās saistības |
Neto |
||
|
3. Finanšu konts |
|||||
|
Tiešās investīcijas |
|||||
|
Pašu kapitāls atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
||
|
Parāda instrumenti atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
||
|
Portfeļieguldījumi |
|||||
|
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri un ieguldījumu fondu daļas |
|||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 |
Geo 1 |
|
||
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 |
|
|
||
|
Parāda vērtspapīri |
|||||
|
Īstermiņa |
|||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 |
Geo 1 |
|
||
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 |
|
|
||
|
Ilgtermiņa |
|||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 |
Geo 1 |
|
||
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 |
|
|
||
|
Atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves aktīvus) un darbinieku akciju iespējas līgumi |
|
|
Geo 2 |
||
|
Citi ieguldījumi |
|||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
||
|
t. sk. nauda un noguldījumi |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
||
|
Rezerves aktīvi |
|||||
|
Monetārais zelts |
|||||
|
Zelts |
Geo 1 |
|
|
||
|
Neasignēta zelta konti |
Geo 1 |
|
|
||
|
Speciālās aizņēmuma tiesības (SDR) |
Geo 1 |
|
|
||
|
Rezerves pozīcija Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) |
Geo 1 |
|
|
||
|
Citi rezerves aktīvi |
|||||
|
Nauda un noguldījumi |
|||||
|
Prasības pret monetārajām iestādēm, SVF un Starptautisko Norēķinu banku (SNB) |
Geo 1 |
|
|
||
|
Prasības pret citām iestādēm (bankām) |
Geo 1 |
|
|
||
|
Vērtspapīri |
|||||
|
Parāda vērtspapīri |
|||||
|
Īstermiņa |
Geo 1 |
|
|
||
|
Ilgtermiņa |
Geo 1 |
|
|
||
|
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas |
Geo 1 |
|
|
||
|
Atvasinātie finanšu instrumenti (neto) |
Geo 1 |
|
|
||
|
Pārējās prasības |
Geo 1 |
|
|
||
2. tabula
Ceturkšņa maksājumu bilance
|
|
Kredīts |
Debets |
|||
|
1. Tekošais konts (5) |
|||||
|
Preces |
Geo 4 (6) |
Geo 4 |
|||
|
Vispārējās nozīmes preces saskaņā ar maksājumu bilances principu |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Preču neto eksports tirdzniecības starpniecības darījumos |
Geo 3 |
|
|||
|
Tirdzniecības starpniecības darījumos iegūtās preces (negatīvais kredīts) |
Geo 3 |
|
|||
|
Tirdzniecības starpniecības darījumos pārdotās preces |
Geo 3 |
|
|||
|
Nemonetārais zelts |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Ar zīmolradi saistītā kvazitranzīttirdzniecības korekcija |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Pakalpojumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot citiem piederošus izejmateriālus |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Pārvadājumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Braucieni |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Būvniecība |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Finanšu pakalpojumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Finanšu pakalpojumi, par kuriem maksā tieši, un citi finanšu pakalpojumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi (NNFSP) |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Telesakaru pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Citi saimnieciskās darbības pakalpojumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Pētniecības un attīstības pakalpojumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Citur neklasificēti valdības pakalpojumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Sākotnējie ienākumi |
|||||
|
Atlīdzība nodarbinātajiem |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Ieguldījumu ienākumi |
|||||
|
Tiešās investīcijas |
|||||
|
Pašu kapitāls |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Dividendes un izmaksas no kvazikorporāciju ienākumiem |
|||||
|
Tiešo investīciju uzņēmumos |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums) |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Saistīto uzņēmumu starpā |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) (7) |
Geo 2 |
Geo 2 |
|||
|
Reinvestētā peļņa |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
Geo 2 |
|||
|
Parāda instrumenti |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Tiešo investīciju uzņēmumos |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums) |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Saistīto uzņēmumu starpā |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
t. sk. procenti |
|
|
|||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
Geo 2 |
|||
|
Portfeļieguldījumi |
|||||
|
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri un ieguldījumu fondu daļas |
Geo 4 |
Geo 1 |
|||
|
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri |
|||||
|
Dividendes |
|||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 |
|||
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
|
|||
|
Ieguldījumu fondu daļas |
|||||
|
Dividendes |
|||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 |
|||
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
|
|||
|
Reinvestētā peļņa |
|||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 |
|||
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
|
|||
|
Parāda vērtspapīri |
|||||
|
Īstermiņa |
Geo 4 |
Geo 1 |
|||
|
Procenti |
|||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 |
|||
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
|
|||
|
Ilgtermiņa |
Geo 4 |
Geo 1 |
|||
|
Procenti |
|||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 |
|||
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
|
|||
|
Citi ieguldījumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Izmaksas no kvazikorporāciju ienākumiem |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Procenti |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
Geo 2 |
|||
|
t. sk. procenti par speciālajām aizņēmuma tiesībām |
|
Geo 1 |
|||
|
t. sk. procenti pirms NIFSP |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
Geo 2 |
|||
|
Ieguldījumu ienākumi, kas saistīti ar polišu turētājiem apdrošināšanā, pensiju shēmās un standartizētajās garantiju shēmās |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
Geo 2 |
|||
|
Rezerves aktīvi |
Geo 3 |
|
|||
|
t. sk. procenti |
Geo 3 |
|
|||
|
Citi sākotnējie ienākumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Valdība |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Ražošanas un importa nodokļi |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|||
|
Nodokļi par precēm |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|||
|
Citi ražošanas nodokļi |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|||
|
Subsīdijas |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|||
|
Subsīdijas par precēm |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|||
|
Pārējās ražošanas subsīdijas |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|||
|
Rente |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Citi sektori |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Ražošanas un importa nodokļi |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|||
|
Nodokļi par precēm |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|||
|
Citi ražošanas nodokļi |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|||
|
Subsīdijas |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|||
|
Subsīdijas par precēm |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|||
|
Pārējās ražošanas subsīdijas |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|||
|
Rente |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Otrreizējie ienākumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Valdība |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Ienākuma, īpašuma u. c. nodokļi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Sociālās iemaksas |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Sociālie pabalsti |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Starptautiskā sadarbība |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
t. sk. ar Savienības iestādēm (izņemot ECB) |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|||
|
Dažādi pārvedumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Pievienotās vērtības nodokļa un bruto nacionālā ienākuma pašu resursi |
Savienības iestādes |
Savienības iestādes |
|||
|
Citi sektori |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Ienākuma, īpašuma u. c. nodokļi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Sociālās iemaksas |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Sociālie pabalsti |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Neto nedzīvības apdrošināšanas prēmijas |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Neto nedzīvības apdrošināšanas atlīdzības |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Dažādi kārtējie pārvedumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
t. sk. Personiskie pārvedumi (starp rezidentu un nerezidentu mājsaimniecībām) |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
t. sk. strādājošo naudas pārvedumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Pensiju tiesību pārmaiņu korekcija |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Geo 4 |
Geo 4 |
|||
|
Neproducēto nefinanšu aktīvu bruto iegāde/atsavināšana |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Kapitāla pārvedumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Valdība |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Kapitāla nodokļi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Ieguldījumu pārvedumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Citi kapitāla pārvedumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
t. sk. parādu atlaišana |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Citi sektori |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Kapitāla nodokļi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Ieguldījumu pārvedumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
Citi kapitāla pārvedumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
t. sk. parādu atlaišana |
Geo 3 |
Geo 3 |
|||
|
|
Finanšu aktīvu neto iegāde |
Neto radušās saistības |
Neto |
||
|
Geo 1 |
Geo 1 |
|
||
|
Tiešās investīcijas |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
||
|
Pašu kapitāls |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
||
|
Pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu |
|
|
|
||
|
Tiešo investīciju uzņēmumos |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums) |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Starp saistītajiem uzņēmumiem |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
||
|
Biržā kotēts |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
||
|
Biržā nekotēts |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
||
|
Pārējais (piemēram, nekustamais īpašums) |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
||
|
Reinvestētā peļņa |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
||
|
Parāda instrumenti |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
||
|
Tiešo investīciju uzņēmumos |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums) |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Starp saistītajiem uzņēmumiem |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
||
|
Portfeļieguldījumi |
Geo 4 |
Geo 1 |
|
||
|
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri un ieguldījumu fondu daļas |
Geo 4 |
Geo 1 |
|
||
|
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri |
|||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 |
|
||
|
Biržā kotēts |
Geo 2 |
Geo 1 |
|
||
|
Biržā nekotēts |
Geo 2 |
Geo 1 |
|
||
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
|||||
|
Biržā kotēts |
Geo 2 |
|
|
||
|
Biržā nekotēts |
Geo 2 |
|
|
||
|
Ieguldījumu fondu daļas |
|||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 |
|
||
|
t. sk. reinvestētā peļņa |
Geo 3 |
Geo 1 |
|
||
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
|
|
||
|
t. sk. reinvestētā peļņa |
Geo 2 |
|
|
||
|
Parāda vērtspapīri |
|||||
|
Īstermiņa |
Geo 4 |
Geo 1 |
|
||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 |
|
||
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
|
|
||
|
Ilgtermiņa |
Geo 4 |
Geo 1 |
|
||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 1 |
|
||
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
|
|
||
|
Atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves aktīvus) un darbinieku akciju iespējas līgumi |
|||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
|
|
Geo 3 |
||
|
Citi ieguldījumi |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) |
Geo 4 |
Geo 4 |
|
||
|
Cits kapitāls |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Nauda un noguldījumi |
|||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
|||||
|
Īstermiņa |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Ilgtermiņa |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Aizņēmumi/aizdevumi |
|||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
|||||
|
Īstermiņa |
Geo 3, SVF |
Geo 3, SVF |
|
||
|
Ilgtermiņa |
Geo 3, SVF |
Geo 3, SVF |
|
||
|
Apdrošināšana, pensiju shēmas un standartizētās garantiju shēmas |
|||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Tirdzniecības kredīti un avansi |
|||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
|||||
|
Īstermiņa |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Ilgtermiņa |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Citi aktīvi/pasīvi |
|||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
|||||
|
Īstermiņa |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
Ilgtermiņa |
Geo 3 |
Geo 3 |
|
||
|
SDR |
|
Geo 1 |
|
||
|
Rezerves aktīvi |
Geo 3 |
|
|
||
|
4. Balansposteņi |
|||||
|
Preču un pakalpojumu bilance |
|
|
Geo 4 |
||
|
Tekošā konta bilance |
|
|
Geo 1 |
||
|
Neto kreditēšana (+)/neto aizņemšanās (–) (tekošā un kapitāla konta bilance) |
|
|
Geo 1 |
||
|
Neto kreditēšana (+)/neto aizņemšanās (–) (no finanšu konta) |
|
|
Geo 1 |
||
|
Neto novirze |
|
|
Geo 1 |
||
3. tabula
Mēneša starptautisko rezervju matrica
|
I. Oficiālie rezervju aktīvi un citi ārvalstu valūtas aktīvi (aptuvenā tirgus vērtība) |
|||
|
|
Visi termiņi |
||
|
A. Rezerves aktīvi (8) |
|||
|
Monetārais zelts (t. sk. zelta noguldījumi un zelta mijmaiņas līgumi) |
|||
|
t. sk. monetārais zelts mijmaiņas līgumā pret skaidrās naudas nodrošinājumu |
Geo 0 |
||
|
Zelts |
Geo 1 (9) |
||
|
Papildpostenis: apjoms milj. Trojas unču |
Geo 1 |
||
|
Neasignēta zelta konti |
Geo 1 |
||
|
Papildpostenis: apjoms milj. Trojas unču |
Geo 1 |
||
|
SDR |
Geo 1 |
||
|
Rezerves pozīcija SVF |
Geo 1 |
||
|
Citi rezerves aktīvi |
|||
|
Nauda un noguldījumi |
|||
|
Prasības pret citām ārpus euro zonas esošo valstu centrālajām bankām, SVF un SNB |
Geo 1 |
||
|
Prasības pret citām iestādēm (bankām) |
|||
|
Kuru centrālais birojs reģistrēts dalībvalstīs, kuru valūta ir euro |
Geo 1 |
||
|
Kuru centrālais birojs reģistrēts ārpus dalībvalstīm, kuru valūta ir euro |
Geo 1 |
||
|
Vērtspapīri |
|||
|
t. sk. vērtspapīri repo darījumos pret skaidras naudas nodrošinājumu |
Geo 0 |
||
|
t. sk. ar emitentu, kuru centrālais birojs reģistrēts dalībvalstīs, kuru valūta ir euro |
Geo 1 |
||
|
Parāda vērtspapīri |
|||
|
Īstermiņa |
Geo 1 |
||
|
Ilgtermiņa |
Geo 1 |
||
|
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas |
Geo 1 |
||
|
Atvasinātie finanšu instrumenti (neto) |
Geo 1 |
||
|
Pārējās prasības |
|||
|
Kredīti nebankām |
Geo 1 |
||
|
Citi |
Geo 1 |
||
|
B. Citi ārvalstu valūtas aktīvi (nav iekļauti rezerves aktīvos) |
|||
|
Vērtspapīri |
Geo 0 |
||
|
Noguldījumi |
|||
|
kuru centrālais birojs reģistrēts dalībvalstīs, kuru valūta ir euro |
Geo 0 |
||
|
kuru centrālais birojs reģistrēts ārpus dalībvalstīm, kuru valūta ir euro |
Geo 0 |
||
|
Kredīti |
Geo 0 |
||
|
Atvasinātie finanšu instrumenti (neto) |
Geo 0 |
||
|
Zelts |
Geo 0 |
||
|
Citi |
Geo 0 |
||
|
II. Iepriekš noteikti ārvalstu valūtas aktīvu īstermiņa neto samazinājumi (nominālvērtība) |
|||
|
|
Atlikušais termiņš |
||
|
|
Līdz 1 mēnesim |
Ilgāk par 1 mēnesi un līdz 3 mēnešiem |
Ilgāk par 3 mēnešiem un līdz 1 gadam |
|
Aizdevumi, vērtspapīri un noguldījumi ārvalstu valūtā |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Aizplūde (–) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Pamatsumma |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Procenti |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Ieplūde (+) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Pamatsumma |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Procenti |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Ārpusbiržas nākotnes līgumu un biržā tirgoto nākotnes līgumu, kas saistīti ar iekšzemes valūtas pirkšanu/pārdošanu, kopējās īsās un garās pozīcijas (t. sk. valūtas mijmaiņas līgumu otrais solis – ārpusbiržas nākotnes darījumi) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Īsās pozīcijas (–) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Garās pozīcijas (+) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Citi |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Aizplūde, kas saistīta ar repo darījumiem (–) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Ieplūde, kas saistīta ar reverse repo darījumiem (+) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Tirdzniecības kredīti (–) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Tirdzniecības kredīti (+) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Citi parādi kreditoriem (–) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Citi debitoru parādi (+) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
III. Iespējamās ārvalstu valūtas aktīvu īstermiņa neto pārmaiņas |
|||
|
Iespējamās saistības ārvalstu valūtā |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Garantijas ar nodrošinājumu parādiem ar samaksas termiņu līdz 1 gadam |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Pārējās iespējamās saistības |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Ārvalstu valūtā emitētie iespējas vērtspapīri (obligācijas ar pārdošanas iespēju) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Neizmantotas beznosacījumu kredītlīnijas: |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Citās nacionālajās monetārajās iestādēs, SNB, SVF un citās starptautiskajās organizācijās |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Citās nacionālajās monetārajās iestādēs (+) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
SNB (+) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
SVF (+) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Citās starptautiskajās organizācijās (+) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Bankās un citās finanšu iestādēs, kuru centrālais birojs reģistrēts pārskata sniedzējā valstī (+) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Bankās un citās finanšu iestādēs, kuru centrālais birojs reģistrēts ārvalstīs (+) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Neizmantotas beznosacījumu kredītlīnijas, kas atvērtas |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Citām nacionālajām monetārajām iestādēm, SNB, SVF un citām starptautiskajām organizācijām |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Citām nacionālajām monetārajām iestādēm (–) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
SNB (–) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
SVF (–) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Citām starptautiskajām organizācijām (–) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Bankām un citām finanšu iestādēm, kuru centrālais birojs reģistrēts pārskata sniedzējā valstī (–) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Bankām un citām finanšu iestādēm, kuru centrālais birojs reģistrēts ārvalstīs (–) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Iespējas līgumu ārvalstu valūtā, kas saistīti ar iekšzemes valūtas pirkšanu/pārdošanu, kopējās īsās un garās pozīcijas |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Īsās pozīcijas |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Nopirktās pārdošanas iespējas |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Vēl neizmantotās pirkšanas iespējas |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Garās pozīcijas |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Nopirktās pirkšanas iespējas |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Vēl neizmantotās pārdošanas iespējas |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
PRO MEMORIA: Ienesīgie iespējas līgumi |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Pēc pašreizējā valūtas kursa |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Īsā pozīcija |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Garā pozīcija |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
+ 5 % (5 % samazinājums) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Īsā pozīcija |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Garā pozīcija |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
– 5 % (5 % palielinājums) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Īsā pozīcija |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Garā pozīcija |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
+ 10 % (10 % samazinājums) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Īsā pozīcija |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Garā pozīcija |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
– 10 % (10 % palielinājums) |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Īsā pozīcija |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Garā pozīcija |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Citi |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Īsā pozīcija |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Garā pozīcija |
Geo 0 |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
IV. Papildposteņi |
|||
|
|
Atlikušais termiņš |
||
|
|
Līdz 1 gadam |
Ilgāk par 1 gadu |
Visi termiņi |
|
Īstermiņa parāds iekšzemes valūtā, kas indeksēts atbilstoši valūtas kursam (nominālvērtība) |
Geo 0 |
|
|
|
Finanšu instrumenti ārvalstu valūtā, par kuriem norēķini veikti citādi (piemēram, iekšzemes valūtā) (nominālvērtība) |
|
|
Geo 0 |
|
Atvasinātie finanšu instrumenti (ārpusbiržas nākotnes līgumi, biržā tirgoti nākotnes līgumi un iespējas līgumi) |
|
|
Geo 0 |
|
Īsās pozīcijas |
|
|
Geo 0 |
|
Garās pozīcijas |
|
|
Geo 0 |
|
Citi instrumenti |
|
|
Geo 0 |
|
Ieķīlāti aktīvi |
|
|
Geo 0 |
|
Iekļauti rezerves aktīvos |
|
|
Geo 0 |
|
Iekļauti citos ārvalstu valūtas aktīvos |
|
|
Geo 0 |
|
Vērtspapīri, kuri aizdoti vai iesaistīti repo darījumos (tirgus vērtība) |
|
|
Geo 0 |
|
Aizdoti vai iesaistīti repo darījumos un iekļauti I daļā (–) |
|
|
Geo 0 |
|
Aizdoti vai iesaistīti repo darījumos, bet nav iekļauti I daļā (–) |
|
|
Geo 0 |
|
Aizņemti vai iegūti un iekļauti I daļā (+) |
|
|
Geo 0 |
|
Aizņemti vai iegūti, bet nav iekļauti I daļā (+) |
|
|
Geo 0 |
|
Ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem saistītie aktīvi (neto, tirgus vērtībā) |
|
|
Geo 0 |
|
Ārpus biržas nākotnes līgumi |
|
|
Geo 0 |
|
Biržā tirgoti nākotnes līgumi |
|
|
Geo 0 |
|
Mijmaiņas līgumi |
|
|
Geo 0 |
|
Iespējas līgumi |
|
|
Geo 0 |
|
Citi |
|
|
Geo 0 |
|
Atvasinātie finanšu instrumenti (ārpus biržas nākotnes līgumi, biržā tirgoti nākotnes līgumi un iespējas līgumi), kuru atlikušais termiņš ir ilgāks par 1 gadu (nominālvērtība) |
|
Geo 0 |
|
|
Ārpusbiržas nākotnes līgumu un biržā tirgoto nākotnes līgumu, kas saistīti ar iekšzemes valūtas pirkšanu/pārdošanu, kopējās īsās un garās pozīcijas (t. sk. valūtas mijmaiņas līgumu otrais solis – ārpusbiržas nākotnes darījumi) |
|
Geo 0 |
|
|
Īsās pozīcijas (–) |
|
Geo 0 |
|
|
Garās pozīcijas (+) |
|
Geo 0 |
|
|
Ārvalstu valūtas iespējas līgumu, kas saistīti ar iekšzemes valūtas pirkšanu/pārdošanu, kopējās īsās un garās pozīcijas |
|
Geo 0 |
|
|
Īsās pozīcijas (–) |
|
Geo 0 |
|
|
Nopirktās pārdošanas iespējas |
|
Geo 0 |
|
|
Vēl neizmantotās pirkšanas iespējas |
|
Geo 0 |
|
|
Garās pozīcijas (+) |
|
Geo 0 |
|
|
Nopirktās pirkšanas iespējas |
|
Geo 0 |
|
|
Vēl neizmantotās pārdošanas iespējas |
|
Geo 0 |
|
|
Rezerves aktīvu sastāvs (valūtu grupu dalījumā) |
|
|
Geo 1 |
|
SDR groza valūtas |
|
|
Geo 1 |
|
SDR grozā neiekļautās valūtas |
|
|
Geo 1 |
4. tabula
Ceturkšņa starptautisko investīciju bilance
|
|
Aktīvi |
Pasīvi |
||||
|
|
Pozīcijas |
Valūtas kursu svārstības |
Citas pārmaiņas un cenu pārmaiņas |
Pozīcijas |
Valūtas kursu svārstības |
Citas pārmaiņas un cenu pārmaiņas |
|
Finanšu konts (10) |
Geo 1 (11) |
|
|
Geo 1 |
|
|
|
Tiešās investīcijas |
Geo 4 |
|
|
Geo 4 |
|
|
|
Pašu kapitāls |
Geo 4 |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 4 |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
Tiešo investīciju uzņēmumos |
Geo 2 |
|
|
Geo 2 |
|
|
|
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums) |
Geo 2 |
|
|
Geo 2 |
|
|
|
Starp saistītajiem uzņēmumiem |
Geo 2 |
|
|
Geo 2 |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) (12) |
Geo 2 |
|
|
Geo 2 |
|
|
|
Biržā kotēts |
Geo 2 |
|
|
Geo 2 |
|
|
|
Biržā nekotēts |
Geo 2 |
|
|
Geo 2 |
|
|
|
Pārējais (piemēram, nekustamais īpašums) |
Geo 2 |
|
|
Geo 2 |
|
|
|
Parāda instrumenti |
Geo 4 |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 4 |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
Tiešo investīciju uzņēmumos |
Geo 2 |
|
|
Geo 2 |
|
|
|
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums) |
Geo 2 |
|
|
Geo 2 |
|
|
|
Starp saistītajiem uzņēmumiem |
Geo 2 |
|
|
Geo 2 |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
|
|
Geo 2 |
|
|
|
Portfeļieguldījumi |
Geo 4 |
|
|
Geo 1 |
|
|
|
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri un ieguldījumu fondu daļas |
Geo 4 |
|
|
Geo 1 |
|
|
|
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri |
||||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
|
|
Geo 1 |
|
|
|
Biržā kotēti |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
Biržā nekotēti |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
||||||
|
Biržā kotēti |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
|
|
|
Biržā nekotēti |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
|
|
|
Ieguldījumu fondu daļas |
||||||
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
||||||
|
Īstermiņa |
Geo 4 |
|
|
Geo 1 |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
|
|
|
Valūtu dalījumā: |
||||||
|
Euro |
Geo 2 |
|
|
Geo 1 |
|
|
|
ASV dolārs |
Geo 2 |
|
|
Geo 1 |
|
|
|
Citas valūtas |
Geo 2 |
|
|
Geo 1 |
|
|
|
Ilgtermiņa |
Geo 4 |
|
|
Geo 1 |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
Ar dzēšanas līdz 1 gadam (ieskaitot) |
|
|
|
Geo 1 |
|
|
|
Ar dzēšanas termiņu ilgāku par 1 gadu |
|
|
|
Geo 1 |
|
|
|
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
|
|
|
Ar dzēšanas termiņu līdz 1 gadam (ieskaitot) |
Geo 2 |
|
|
|
|
|
|
Ar dzēšanas termiņu ilgāku par 1 gadu |
Geo 2 |
|
|
|
|
|
|
Valūtu dalījumā: |
||||||
|
Euro |
Geo 2 |
|
|
Geo 1 |
|
|
|
ASV dolārs |
Geo 2 |
|
|
Geo 1 |
|
|
|
Citas valūtas |
Geo 2 |
|
|
Geo 1 |
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves aktīvus) un darbinieku akciju iespējas līgumi |
Geo 4 |
|
|
Geo 4 |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 2 |
|
Geo 2 |
Geo 2 |
|
Geo 2 |
|
Citi ieguldījumi |
Geo 4 |
|
|
Geo 4 |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1) |
Geo 4 |
|
|
Geo 4 |
|
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
|
Geo 2 |
Geo 2 |
|
Geo 2 |
Geo 2 |
|
Cits kapitāls |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
Nauda un noguldījumi |
Geo 4 |
Geo 2 |
|
Geo 4 |
Geo 2 |
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
||||||
|
Īstermiņa |
Geo 3 |
|
|
Geo 3 |
|
|
|
Ilgtermiņa |
Geo 3 |
|
|
Geo 3 |
|
|
|
Aizņēmumi/aizdevumi |
Geo 4 |
Geo 2 |
|
Geo 4 |
Geo 2 |
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
||||||
|
Īstermiņa |
Geo 3, SVF |
|
|
Geo 3, SVF |
|
|
|
Ilgtermiņa |
Geo 3, SVF |
|
|
Geo 3, SVF |
|
|
|
Apdrošināšana, pensiju shēmas un standartizētās garantiju shēmas |
|
Geo 2 |
Geo 2 |
|
Geo 2 |
Geo 2 |
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
Geo 3 |
|
|
Geo 3 |
|
|
|
Tirdzniecības kredīti un avansi |
Geo 4 |
Geo 2 |
|
Geo 4 |
Geo 2 |
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
||||||
|
Īstermiņa |
Geo 3 |
|
|
Geo 3 |
|
|
|
Ilgtermiņa |
Geo 3 |
|
|
Geo 3 |
|
|
|
Citi aktīvi/pasīvi |
|
Geo 2 |
|
|
Geo 2 |
|
|
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2) |
||||||
|
Īstermiņa |
Geo 3 |
|
|
Geo 3 |
|
|
|
Ilgtermiņa |
Geo 3 |
|
|
Geo 3 |
|
|
|
SDR |
|
|
|
Geo 1 |
Geo 1 |
|
5. tabula
Rezerves aktīvu mēneša pārvērtēšana
|
|
Valūtas kursu svārstības |
Citas pārmaiņas un cenu pārmaiņas |
|
Rezerves aktīvi (13) |
||
|
Monetārais zelts |
||
|
Zelts |
|
Geo 1 (14) |
|
Neasignēta zelta konti |
|
Geo 1 |
|
SDR |
Geo 1 |
|
|
Rezerves pozīcija SVF |
Geo 1 |
|
|
Citi rezerves aktīvi |
||
|
Nauda un noguldījumi |
Geo 1 |
|
|
Vērtspapīri |
||
|
Parāda vērtspapīri |
||
|
Īstermiņa |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
Ilgtermiņa |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
Atvasinātie finanšu instrumenti (neto) |
|
Geo 1 |
|
Pārējās prasības |
Geo 1 |
Geo 1 |
6. tabula
Euro banknošu mēneša pārrobežu sūtījumi
|
Eksports (kopā) |
Ārpus euro zona |
|
Nominālvērtību dalījumā |
|
|
5 euro |
Ārpus euro zonas |
|
10 euro |
Ārpus euro zonas |
|
20 euro |
Ārpus euro zonas |
|
50 euro |
Ārpus euro zonas |
|
100 euro |
Ārpus euro zonas |
|
200 euro |
Ārpus euro zonas |
|
500 euro |
Ārpus euro zonas |
|
Imports (kopā) |
Ārpus euro zonas |
|
Nominālvērtību dalījumā |
|
|
5 euro |
Ārpus euro zonas |
|
10 euro |
Ārpus euro zonas |
|
20 euro |
Ārpus euro zonas |
|
50 euro |
Ārpus euro zonas |
|
100 euro |
Ārpus euro zonas |
|
200 euro |
Ārpus euro zonas |
|
500 euro |
Ārpus euro zonas |
7. tabula
Ģeogrāfiskais dalījums
|
Geo 0 |
Geo 1 |
Geo 2 |
Geo 3 |
Geo 4 |
||||||||
|
Iekšzeme + pārējā pasaule |
Pārējā pasaule |
Pārējā pasaule |
Pārējā pasaule |
Pārējā pasaule |
||||||||
|
|
|
Euro zona |
Euro zona |
Euro zona |
||||||||
|
|
|
Ārpus euro zonas |
Ārpus euro zonas |
Ārpus euro zonas |
||||||||
|
|
|
|
Savienība |
Savienība |
||||||||
|
|
|
|
Ārpus Savienības |
Ārpus Savienības
|
8. tabula
Sektoru iedalījums
|
Sec 1 |
Sec 2 |
|
Centrālā banka |
Centrālā banka |
|
Pārējās MFI |
Pārējās MFI |
|
Kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības, izņemot centrālo banku |
Kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības, izņemot centrālo banku |
|
Naudas tirgus fondi |
Naudas tirgus fondi |
|
Valdība |
Valdība |
|
Citi sektori |
Citi sektori Finanšu sabiedrības, kas nav MFI Nefinanšu sabiedrības, mājsaimniecības, mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas |
(1) Noteiktu posteņu jēdzieni un definīcijas precizēti III pielikumā.
(2) Ietver ar zīmolradi saistīto kvazitranzīttirdzniecības korekciju.
(3) Prasītie ģeogrāfiskie dalījumi precizēti 7. tabulā.
(4) Prasītie institucionālo sektoru dalījumi precizēti 8. tabulā.
(5) Noteiktu posteņu jēdzieni un definīcijas precizēti III pielikumā.
(6) Prasītie ģeogrāfiskie dalījumi precizēti 7. tabulā.
(7) Prasītie institucionālo sektoru dalījumi precizēti 8. tabulā.
(8) Jēdzienu nozīme noteikta šīs pamatnostādnes III pielikumā.
(9) Prasītie ģeogrāfiskie dalījumi precizēti 7. tabulā.
(10) Noteiktu posteņu jēdzieni un definīcijas precizēti III pielikumā.
(11) Prasītie ģeogrāfiskie dalījumi precizēti 7. tabulā.
(12) Prasītie institucionālo sektoru dalījumi precizēti 8. tabulā.
(13) Noteiktu posteņu jēdzieni un definīcijas precizēti III pielikumā.
(14) Prasītie ģeogrāfiskie dalījumi precizēti 7. tabulā.
(15) Nepieciešams dalījums pa atsevišķām valstīm
III PIELIKUMS
JĒDZIENI UN DEFINĪCIJAS MAKSĀJUMU BILANCĒ, STARPTAUTISKO INVESTĪCIJU BILANCĒ UN STARPTAUTISKO REZERVJU MATRICĀ
Lai izveidotu nozīmīgu apkopotu euro zonas ārējo statistiku, ir noteikti jēdzieni un definīcijas maksājumu bilances statistikas, starptautisko investīciju bilances statistikas un starptautisko rezervju matricas jomā. Kā atsauce šo jēdzienu un definīciju formulēšanā izmantoti pašreizējie starptautiskie standarti, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances rokasgrāmatas sestais izdevums (turpmāk – “MBR6”) un SVF Vadlīnijas starptautisko rezervju un ārvalstu valūtas likviditātes datu matricai, kā arī Eiropas Komisijas priekšlikums jaunai Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (EKS 2010) (1).
Euro zonas gadījumā ekonomiskā teritorija aptver: i) to dalībvalstu ekonomisko teritoriju, kuru valūta ir euro, un ii) Eiropas Centrālo banku, ko uzskata par euro zonas rezidenti.
Pārējā pasaule ietver trešās valstis un starptautiskās organizācijas, t. sk. tās, kas fiziski atrodas euro zonā. Izņemot ECB, Savienības iestādes uzskata par ārpus euro zonas rezidentēm. Attiecīgi, visi euro zonas dalībvalstu darījumi ar Savienības iestādēm, izņemot ECB, euro zonas maksājumu bilancē un starptautisko investīciju bilancē tiek atspoguļoti un klasificēti kā ārpus euro zonas darījumi.
Tālāk tekstā izklāstītajos gadījumos rezidenci nosaka šādi:
|
a) |
veicot starptautiskus darījumus ar zemi un/vai ēkām (piemēram, mājām brīvdienu pavadīšanai), īpašniekus uzskata par tādiem, kas savas īpašuma tiesības nodevuši nosacītai institucionālai vienībai, kas rezidē valstī, kurā atrodas īpašums. Nosacīto vienību uzskata par tādu, kas pieder un kuru kontrolē īpašnieks nerezidents; |
|
b) |
ja juridiskajai personai nepiemīt vērā ņemama fiziskā komponente, piemēram, ieguldījumu fondiem (atšķirībā no to pārvaldītājiem), pārvēršanas vērtspapīros mehānismiem un dažām īpašiem mērķiem radītām struktūrām, šādas juridiskās personas rezidenci nosaka tas, saskaņā ar kuras ekonomiskās teritorijas likumiem šāda struktūra ir nodibināta. Ja struktūra nav reģistrēta, uzskata, ka tās rezidence ir valstī, kuras tiesību sistēma regulē struktūras radīšanu un turpmāko pastāvēšanu. |
1. Jēdzieni un definīcijas
A. Tekošais konts
Tekošais konts rāda preču, pakalpojumu, sākotnējā un otrreizējā ienākuma plūsmu rezidentu un nerezidentu starpā.
1. PRECES
Šī bilances sastāvdaļa ietver preces, attiecībā uz kurām notiek īpašumtiesību pāreja rezidentu un nerezidentu starpā.
1.1.
Vispārējās nozīmes preces saskaņā ar maksājumu bilances principu ietver preces, attiecībā uz kurām notiek ekonomisko īpašumtiesību pāreja rezidenta un nerezidenta starpā un kuras nav iekļautas citās specifiskās kategorijās, piemēram, preces tirdzniecības starpniecībā (sk. 1.2.) vai nemonetārais zelts (sk. 1.3.), vai ir daļa no pakalpojuma. Vispārējās nozīmes preces uzskaita tirgus vērtībā FOB cenās. Valstīm sniedzot datus Savienības rādītāju sagatavošanai, iekļauj preču kvazitranzīttirdzniecībā importu un eksportu un, attiecībā uz tirdzniecību Savienībā, partnervalsti nosaka saskaņā ar sūtījuma vietas principu.
1.2.
Tirdzniecības starpniecība tiek definēta kā (datu sagatavošanas valsts) rezidenta veikta preču pirkšana no nerezidenta ar sekojošu to pašu preču tālāku pārdošanu citam nerezidentam, precēm nenokļūstot datu sagatavotājā valstī. Preču neto eksports tirdzniecības starpniecības rezultātā ir tirdzniecības starpniecībai nopirkto un pārdoto preču starpība. Šis postenis ietver tirgotāja peļņu, turējumu peļņu un zaudējumus un tirdzniecības starpniecības preču krājumu pārmaiņas.
1.2.1. TIRDZNIECĪBAS STARPNIECĪBAS REZULTĀTĀ IEGŪTĀS PRECES
Tirdzniecības starpniecības rezultātā iegūtās preces uzrāda kā tirdzniecības starpnieka valsts negatīvu eksportu/kredītu.
1.2.2. TIRDZNIECĪBAS STARPNIECĪBAS REZULTĀTĀ PĀRDOTĀS PRECES
Tirdzniecības starpniecības rezultātā pārdotās preces uzrāda kā tirdzniecības starpnieka valsts pozitīvu eksportu/kredītu.
1.3.
Nemonetārais zelts ietver visu zeltu, kas nav monetārais zelts. Monetārais zelts ir monetāro iestāžu īpašumā un tiek turēts kā rezerves aktīvs (sk. 6.5.1.). Nemonetārais zelts var būt stieņu veidā (t. i., monētas vai stieņi, kuru tīrība ir vismaz 995. daļas no 1 000, t. sk. zelts, kas tiek turēts asignēta zelta kontos), tas var būt zelta pulveris, ka arī zelts citā nekaltā vai daļēji apstrādātā veidā.
1.4.
Kvazitranzīttirdzniecība ir termins, kas apzīmē preču importu dalībvalstī, tās atmuitojot brīvai apritei Savienībā (un pakļaujot ievedmuitai), ko veic struktūra, kas netiek uzskatīta par rezidējošu institucionālu vienību, un vēlāku šo preču nosūtīšanu uz citu dalībvalsti.
Zīmolradi uzrāda dalībvalstis, ko skar “kvazitranzīttirdzniecība”, lai sniegtu pārskatu par starpību starp vispārējās nozīmes preču vērtību, ko deklarēja preces sākotnēji importējot no trešās valsts, un to vērtību preces nosūtot uz citu dalībvalsti. Ģeogrāfisko dalījumu sagatavo, pamatojoties uz mātesuzņēmuma rezidences valsti, kurš kontrolē uzņēmumu, kas pārskata sniedzējā valstī nodrošina muitas procedūru saistībā ar šīm precēm.
2. PAKALPOJUMI
Pakalpojumi ir tādas ražošanas darbības rezultāts, kas groza patērētāju vienību darbības apstākļus vai veicina preču vai finanšu aktīvu maiņu. Pakalpojumi parasti nav patstāvīgi objekti, kam var noteikt īpašumtiesības, un tos parasti nevar nošķirt no to sniegšanas darbības.
2.1.
Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot citiem piederošus izejmateriālus, ietver apstrādi, montāžu, marķēšanu, saiņošanu utt., ko veic uzņēmumi, kam attiecīgās preces nepieder. Ražošanu veic struktūra, kas saņem atlīdzību no īpašnieka. Tā kā preču īpašnieks nemainās, netiek uzrādīts vispārējās nozīmes preču darījums starp apstrādes veicēju un īpašnieku. Atlīdzības apjoms par citiem piederošu izejmateriālu apstrādi ne vienmēr ir vienāds ar apstrādei nosūtīto preču vērtības un preču pēcapstrādes vērtības starpību. Neiekļauj iepriekš izgatavotu būvniecības objektu montāžu (iekļauts būvniecībā) un marķēšanu un saiņošanu, kas saistīta ar preču transportu (iekļautas transportā).
2.2.
Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi ietver rezidentu veiktos apkopes un remonta darbus attiecībā uz precēm, kas pieder nerezidentiem (un otrādi). Remontu var veikt remonta veicēja telpās vai citā vietā. Apkopes un remonta vērtība ietver detaļas un materiālus, ko nodrošina remonta veicējs un ko iekļauj maksā par remontu. Detaļas un materiālus, par kuriem maksā atsevišķi, iekļauj vispārējās nozīmes precēs. Šajā postenī iekļauj apkopi un remontu, ko veic uz kuģiem, lidmašīnām un citiem transporta līdzekļiem. Transporta aprīkojuma tīrīšanu neiekļauj, jo tā ir iekļauta transporta pakalpojumos. Būvniecības objektu apkopi un remontu neiekļauj, jo tas ir iekļauts būvniecībā. Datoru apkopi un remontu neiekļauj, jo tas ir iekļauts telekomunikāciju, datoru un informācijas pakalpojumos.
2.3.
Pārvadājumi ir cilvēku un lietu pārvadāšanas no vienas vietas uz otru process, kā arī saistītie atbalsta un papildu pakalpojumi. Pārvadājumi ietver arī pasta un kurjera pakalpojumus. Pārvadājumu pakalpojumus maksājumu bilancē iekļauj tad, ja tos vienas valsts rezidenti sniedz citas valsts rezidentiem.
2.4.
Braucienu kredīts ietver preces un pakalpojumus, ko personīgai lietošanai vai kā dāvanas nerezidenti iegūst no kādas valsts, atrodoties vizītē šajā valstī. Braucienu debets ietver preces un pakalpojumus, ko personīgai lietošanai vai kā dāvanas rezidenti iegūst no kādas citas valsts, atrodoties vizītē šajā citā valstī. Braucieni ietver vietējo transportu (t. i., transportu apmeklētās valsts iekšienē, ko nodrošina šīs valsts rezidenti), bet neietver starptautisko transportu (ko iekļauj transportā). Tāpat neiekļauj preces, ko ceļotājs iegādājies tālākai pārdošanai savā valstī vai kādā citā valstī.
2.5.
Būvniecība ietver pamatlīdzekļu radīšanu, renovāciju, remontu vai paplašināšanu ēku, inženiertehniska rakstura teritorijas uzlabojumu un citu inženiertehnisku konstrukciju veidā (t. sk. ceļi, tilti, aizsprosti utt.). Tā ietver instalācijas un montāžas darbus, būvlaukuma sagatavošanu un vispārējo būvniecību, specializētos pakalpojumus, piemēram, krāsošanu, santehnikas darbus un nojaukšanu, kā arī būvniecības projektu vadību. Būvniecības līgumi, kas ietverti starptautiskajā pakalpojumu tirdzniecībā, parasti ir īstermiņa. Liela apjoma būvniecības projekts, par ko līgumu noslēdzis uzņēmums nerezidents un kura pabeigšanai nepieciešams gads vai ilgāk, parasti ir iemesls rezidējošas filiāles nodibināšanai.
2.6.
Tie aptver tiešo apdrošināšanu, pārapdrošināšanu, apdrošināšanas papildpakalpojumus, pensijas un standartizēto garantiju pakalpojumus. Šo pakalpojumu vērtību aplēš vai novērtē, ņemot vērā kopējā prēmijā iekļautos maksājumus, nevis prēmijas kopējo vērtību.
2.7.
Finanšu pakalpojumi ietver starpniecības un papildu pakalpojumus, izņemot apdrošināšanu un pensijas fondu pakalpojumus, ko parasti sniedz bankas un citas finanšu sabiedrības.
2.7.1. FINANŠU PAKALPOJUMI, PAR KURIEM MAKSĀ TIEŠI, UN CITI FINANŠU PAKALPOJUMI
Daudzu finanšu pakalpojumu gadījumā par tiem tiek maksāts tieši, un īpaši aprēķini nav vajadzīgi. Tas ietver maksu par noguldījumu pieņemšanu un kreditēšanu, maksu par vienreizēju garantiju, maksu vai naudas sodu par ātrāku vai vēlāku atmaksu, maksu par kontu, maksu saistībā ar akreditīvu, kredītkaršu pakalpojumiem, komisijas maksu un maksu saistībā ar finanšu līzingu, faktoringu, riska parakstīšanu un maksājumu klīringu. Iekļauti ir arī finanšu konsultāciju pakalpojumi, finanšu aktīvu vai zelta stieņu glabāšana, finanšu aktīvu pārvaldīšana, uzraudzības pakalpojumi, likviditātes nodrošināšanas pakalpojumi, riska uzņemšanās pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu), apvienošanās un pārņemšanas pakalpojumi, kredītreitinga pakalpojumi, biržas pakalpojumi un trasta pakalpojumi. Finanšu instrumentu dīleri maksu par saviem pakalpojumiem var pilnībā vai daļēji noteikt kā pirkšanas un pārdošanas cenu starpību. Pirkšanas un pārdošanas darījumu cenu starpību iekļauj pakalpojumos, par kuriem maksā tieši, un pārējos finanšu pakalpojumos.
2.7.2. NETIEŠI NOVĒRTĒTIE FINANŠU STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI (NNFSP)
Var uzskatīt, ka faktiskie procenti ietver gan ienākumu elementu, gan maksu par pakalpojumu. Aizdevēji un noguldījumu pieņēmēji saviem noguldītājiem nosaka procentu likmes, kas ir zemākas par likmēm, ko tie prasa aizņēmējiem. No tā izrietošo procentu likmju starpību finanšu sabiedrības izmanto savu izdevumu segšanai un darbības rezultāta radīšanai. Parasti šī netiešā maksa saistībā ar procentiem attiecas tikai uz kredītiem un noguldījumiem un tikai tad, ja šos kredītus vai noguldījumus sniedz vai nogulda finanšu sabiedrībās.
2.8.
Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu ietver:
|
a) |
maksu par īpašumtiesību izmantošanu (piemēram, patenti, prečzīmes, autortiesības, ražošanas procesi un dizaini, kas ietver tirdzniecības noslēpumus un franšīzes). Šīs tiesības var rasties pētniecības un attīstības rezultātā, kā arī mārketinga rezultātā; |
|
b) |
maksu par licencēm reproducēt vai izplatīt intelektuālo īpašumu, kas ietverts izstrādātajos oriģinālos vai prototipos (piemēram, autortiesības uz grāmatām vai manuskriptiem, datorprogrammām, kinematogrāfiskajiem darbiem un skaņu ierakstiem), un saistītās tiesības (piemēram, attiecībā uz uzstāšanos nepastarpināti un televīzijas, kabeļtelevīzijas un satelīta pārraidēm). |
2.9.
Telesakaru pakalpojumi ietver skaņas, attēlu vai citas informācijas pārraidi, izmantojot telefonu, teleksu, telegrāfu, radio un televīzijas kabeļu apraidi un virszemes apraidi, satelītsakarus, elektronisko pastu, faksimila pakalpojumus utt., t. sk. komerciālo tīklu pakalpojumus, telekonferenču organizēšanas un atbalsta pakalpojumus. To vērtība neietver pārvietojamās informācijas vērtību. Iekļauti ir arī mobilie telekomunikāciju pakalpojumi, interneta infrastruktūras nodrošināšanas pakalpojumi un tiešsaistes piekļuves pakalpojumi, t. sk. interneta piekļuves nodrošināšanas pakalpojumi. Netiek ietverti telefona tīkla aprīkojuma ierīkošanas pakalpojumi, jo tie ir iekļauti būvniecībā.
Datoru pakalpojumi ietver ar aparatūru un programmnodrošinājumu saistītus pakalpojumus, kā arī datu apstrādes pakalpojumus. Iekļauti ir arī aparatūras un programmnodrošinājuma konsultāciju un ieviešanas pakalpojumi, datoru un perifēro ierīču apkope un remonts, negadījumu seku novēršanas pakalpojumi, konsultāciju un palīdzības sniegšana jautājumos, kas saistīti ar datoru resursu pārvaldību, lietošanai gatavo sistēmu analīze, dizains un programmēšana (t. sk. tīmekļa vietņu izveidošanu un dizainu), kā arī ar programmnodrošinājumu saistītās tehniskās konsultācijas, licences nespecializēta programmnodrošinājuma izmantošanai, specializēta programmnodrošinājuma izstrāde, sagatavošana, piegāde un dokumentācija, t. sk. operētājsistēmas, kas pēc pasūtījuma izstrādātas konkrētam lietotājam, sistēmu uzturēšana un citi atbalsta pakalpojumi, piemēram, konsultāciju ietvarā sniegta apmācība, datu apstrādes pakalpojumi, piemēram, datu ievade, tabulācija un apstrāde ar laikdalības palīdzību, tīmekļa vietņu mitināšanas pakalpojumi (t. i., servera vietas nodrošināšana internetā, lai mitinātu klienta tīmekļa vietnes), un datoru telpu pārvaldība. Neiekļauj maksu par licencēm reproducēt un/vai izplatīt programmnodrošinājumu, kas iekļauts citur neiekļautā maksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu. Datoru noma, nenodrošinot operatoru, tiek iekļauta tehniskajos, ar tirdzniecību saistītajos un citos saimnieciskās darbības pakalpojumos.
Informācijas pakalpojumi ietver ziņu aģentūru pakalpojumus, datubāzu pakalpojumus (datubāzu izveide, datu glabāšana un datu un datubāzu, t. sk. direktoriju un adresātu sarakstu, izplatīšana) gan tiešsaistē, gan izmantojot magnētiskos, optiskos vai drukātos mēdijus, kā arī tīmekļa meklēšanas portālus (meklētājprogrammu pakalpojumi, kas atrod interneta adreses klientiem, kuri ievada atslēgvārdus). Tāpat iekļauj tiešus, neliela apjoma avīžu un periodisko izdevumu abonentus pa pastu, elektroniski vai citādi, citus tiešsaistes satura sniegšanas pakalpojumus un bibliotēku un arhīvu pakalpojumus. Avīzes un periodiskie izdevumi vairumā tiek iekļauti vispārējās nozīmes precēs.
2.10.
Tas ietver: pētniecības un attīstības pakalpojumus, profesionālos un vadībzinību pakalpojumus, tehniskos, ar tirdzniecību saistītos un citus saimnieciskās darbības pakalpojumus.
2.10.1. PĒTNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS PAKALPOJUMI
Pētniecības un attīstības pakalpojumi ietver pakalpojumus, kas saistīti ar fundamentālajiem pētījumiem, lietišķajiem pētījumiem un jaunu produktu un procesu eksperimentālo izstrādi. Parasti šajā kategorijā iekļauj minētās aktivitātes dabaszinātnēs, sabiedriskajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs, t. sk. operētājsistēmu izstrādi, kas reprezentē tehnoloģijas progresu. Tiek iekļauti arī komerciālie pētījumi, kas saistīti ar elektroniku, farmāciju un biotehnoloģiju.
2.10.2. PROFESIONĀLIE UN VADĪBZINĪBU PAKALPOJUMI
Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi ietver: a) juridiskos pakalpojumus, grāmatvedības, vadībzinību, vadības pakalpojumu un sabiedrisko attiecību pakalpojumus, kā arī b) reklāmas, tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptauju pakalpojumus.
2.10.3. TEHNISKIE, AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTIE UN CITI SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PAKALPOJUMI
Tie ietver: a) arhitektūras, inženierzinības, zinātniskos un citus tehniskos pakalpojumus, b) atkritumu pārstrādāšanas un attīrīšanas, lauksaimniecības un ieguves nozares pakalpojumus, c) operatīvā līzinga pakalpojumus, d) ar tirdzniecību saistītos pakalpojumus un e) citus nekur neiekļautus saimnieciskās darbības pakalpojumus.
2.11.
Tie ietver audiovizuālos un saistītos pakalpojumus un citus individuālos, kultūras un atpūtas pakalpojumus.
Audiovizuālie un saistītie pakalpojumi ir pakalpojumi un attiecīgās maksas, kas saistītas ar filmu (uz filmas vai video), radio un televīzijas programmu (tiešajā ēterā vai ierakstītu) un mūzikas ierakstu izgatavošanu. Tiek iekļauta audiovizuālo un saistīto preču noma un piekļuve šifrētajiem televīzijas kanāliem (piemēram, kabeļtelevīzijas vai satelīttelevīzijas pakalpojumiem), tādu audiovizuālo preču masveida ražošana, kas tiek pirktas vai pārdotas vairākkārtējai lietošanai un tiek piegādātas elektroniski (lejupielādētas), tēlotājmākslas mākslinieku (aktieru, mūziķu, dejotāju), autoru, komponistu u. c. honorāri. Netiek iekļautas maksas vai licences reproducēt un/vai izplatīt audiovizuālās preces, jo tās tiek iekļautas citur neiekļautā maksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu.
Citi individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi ir: a) izglītības pakalpojumi, b) veselības pakalpojumi, c) kultūrvēstures un atpūtas pakalpojumi, d) citi individuālie pakalpojumi.
2.12.
Šī ir atlikuma kategorija, ka ietver valdības (t. sk. starptautisko organizāciju) darījumus ar precēm un pakalpojumiem, ko nav iespējams klasificēt citos posteņos. Iekļauj visus anklāvu, piemēram, vēstniecību, konsulātu, militāro bāzu un starptautisko organizāciju darījumus (ar precēm un pakalpojumiem) ar to valstu rezidentiem, kurās atrodas šie anklāvi. Neiekļauj anklāvu darījumus ar piederības valsts rezidentiem.
3. SĀKOTNĒJIE IENĀKUMI
Sākotnējie ienākumi ir peļņa, kas institucionālajām vienībām uzkrājas par to ieguldījumu ražošanas procesā vai finanšu aktīvu nodrošināšanu, vai dabas resursu iznomāšanu citām institucionālajām vienībām. Tā ietver atlīdzību nodarbinātajiem, ieguldījumu ienākumus un citus sākotnējos ienākumus.
3.1.
Atlīdzību nodarbinātajiem uzrāda, ja darba devējs (ražojošā vienība) un nodarbinātais ir dažādu valstu rezidenti. Valstij, kurā rezidē ražojošās vienības, atlīdzība nodarbinātajiem ir kopējā atlīdzība (t. sk. darba devēju iemaksas sociālās apdrošināšanas shēmās vai privātos apdrošināšanas vai pensiju fondos) skaidrā naudā vai natūrā, ko rezidējošie uzņēmumi maksā nerezidējošiem nodarbinātajiem par darbu, ko tie paveikuši uzskaites periodā. Valstij, kurā rezidē nodarbinātie, atlīdzība ir kopējā atlīdzība skaidrā naudā vai natūrā, ko nodarbinātie saņem no nerezidējošiem uzņēmumiem par uzskaites periodā paveikto darbu. Ir svarīgi noteikt vai pastāv darba devēja un nodarbinātā darba attiecības, pretējā gadījumā maksājumu uzskatot par pakalpojumu pirkšanu.
3.2.
Ieguldījumu ienākumi tiek gūti no rezidenta īpašumā esoša ārējā finanšu aktīva (kredīts) un, attiecīgi, nerezidenta īpašumā esoša vietējā finanšu aktīva (debets). Ieguldījumu ienākumi ietver ienākumus no pašu kapitāla (dividendes, izmaksas no kvazikorporāciju ienākumiem, reinvestēto peļņu) un parāda (procenti), un ieguldījumu ienākumiem, kas saistīti ar polišu turētājiem apdrošināšanā, pensiju shēmās un standartizētajās garantiju shēmās.
Maksājumu bilancē ieguldījumu ienākumus saskaņā ar to pamatā esošo ieguldījumu funkciju klasificē arī kā tiešās investīcijas, portfeļieguldījumus, citus ieguldījumus vai rezerves aktīvus, sadalot tos sīkāk saskaņā ar ieguldījumu veidu. Definīcijas ieguldījumu dalījumam atbilstoši funkcijām sk. finanšu kontu.
Ja peļņa un zaudējumi no (kapitāla) turējuma ir atsevišķi identificējami, tos neklasificē kā ieguldījumu ienākumus, bet kā ieguldījumu vērtības izmaiņas tirgus cenas attīstības dēļ. Neto plūsmas, kas saistītas ar procentu likmju atvasinātajiem instrumentiem, uzrāda tikai finanšu kontā pie “atvasinātajiem finanšu instrumentiem”.
3.2.1. PROCENTI
Procenti ir ieguldījumu ienākumi, ko dažu finanšu aktīvu īpašnieki, proti, noguldījumu, parāda vērtspapīru, kredītu un citu aktīvu īpašnieki, saņem par finanšu aktīvu nodošanu citas institucionālās vienības rīcībā. Procentos iekļauj arī ienākumu no speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) turējumiem un SDR sadales.
Sākotnējo ienākumu kontā uzrāda “tīros procentus”, no “faktiskajiem procentiem” atskaitot NNFSP komponenti. Procentu ienākumus uzrāda saskaņā ar uzkrājumu principu.
3.2.2. SADALĪTIE SABIEDRĪBU IENĀKUMI
3.2.2.1. DIVIDENDES
Dividendes ir sadalītā peļņa, kas līdzdalību apstiprinošo vērtspapīru īpašniekiem piešķirta par līdzekļu nodošanu sabiedrību rīcībā. Dividendes uzrāda brīdī, kad akcijas kļūst par akcijām bez dividendēm.
3.2.2.2. IZMAKSAS NO KVAZIKORPORĀCIJU IENĀKUMIEM
Izmaksas no kvazikorporāciju (uzņēmumu bez neatkarīga juridiska statusa, kas rīkojas tā, it kā tie būtu sabiedrības, piemēram, filiāļu, nosacīto rezidenšu vienību zemes un citu dabas resursu iegādei, kuras pieder nerezidentiem, kopuzņēmumu, trastu utt.) ienākumiem ir summas, ko kvazikorporāciju īpašnieki savai lietošanai izmaksā no tiem piederošo kvazikorporāciju peļņas. Izmaksas no kvazikorporāciju ienākumiem uzrāda atbilstoši to faktiskās veikšanas brīdim.
3.2.3. ĀRVALSTU TIEŠO INVESTĪCIJU REINVESTĒTĀ PEĻŅA
Reinvestētā peļņa ir tiešo investoru daļa, ņemot vērā viņu īpašumā esošo pašu kapitālu, no peļņas, ko ārvalstu meitasuzņēmumi, saistītie uzņēmumi un filiāles nav sadalījušas kā dividendes. Tos definē kā tiešā investora daļu kopējā konsolidētajā peļņā, ko nopelnījis tiešo investīciju uzņēmums attiecīgajā pārskata periodā (pēc nodokļu, procentu un amortizācijas atskaitīšanas) mīnus dividendes, kas jāmaksā pārskata periodā, pat ja minētās dividendes attiecas uz peļņu, kas nopelnīta iepriekšējos periodos. Reinvestēto peļņu jāreģistrē laika posmā, kad tā ir nopelnīta.
3.2.4. IEGULDĪJUMU FONDU DAĻU IENĀKUMI
Ieguldījumu ienākumi, kas attiecas uz kolektīvo ieguldījumu fondu, t. sk. kopieguldījumu fondu un trastu, daļu īpašniekiem sastāv no diviem posteņiem:
3.2.4.1. DIVIDENDES (SK. 3.2.2.1.) un
3.2.4.2. REINVESTĒTĀ PEĻŅA
Ieguldījumu fondu peļņu var uzskatīt par tādu, kas tiek nodota tālāk to akcionāriem (vai apliecību turētajiem), jo tā tiek nopelnīta pašu kapitāla ieguldījumu ienākuma veidā. Ieguldījumu fondi gūst ienākumus, ieguldot no akcionāriem saņemtos līdzekļus. Akcionāru ienākumu no ieguldījumu fondiem definē kā ieguldījumu ienākumu, kas par fonda ieguldījumu portfeli nopelnīts pēc darbības izdevumu atskaitīšanas. Ieguldījumu fondu tīrā peļņa pēc darbības izdevumu atskaitīšanas pieder akcionāriem. Ja akcionāriem kā dividendes tiek sadalīta tikai daļa no neto peļņas, atlikušo peļņu uzskata par tādu, kas tika sadalīta akcionāriem un vēlāk reinvestēta.
3.2.5. IEGULDĪJUMU IENĀKUMI, KAS SAISTĪTI AR POLIŠU TURĒTĀJIEM APDROŠINĀŠANĀ, PENSIJU SHĒMĀS UN STANDARTIZĒTAJĀS GARANTIJU SHĒMĀS
Ieguldījumu ienākumi, kas attiecas uz apdrošināšanas polišu turētājiem, atbilst kopējiem sākotnējiem ienākumiem, kas saņemti no apdrošināšanas tehnisko rezervju ieguldīšanas. Rezerves ir tās, attiecībā uz kurām apdrošināšanas sabiedrība atzīst atbilstošo saistību pret polišu turētajiem.
Pensiju tiesības rodas ar definētu iemaksu sistēmu vai definētu pabalstu sistēmu palīdzību.
3.3.
Tiek klasificēti saskaņā ar datu sagatavošanas valsts institucionālo sektoru (valdība vai citi sektori) un ietver šādas sastāvdaļas: ražošanas un importa nodokļi, subsīdijas un rente.
3.3.1. RAŽOŠANAS UN IMPORTA NODOKĻI
Ietver šādas sastāvdaļas:
3.3.1.1. NODOKĻI PAR PRECĒM
Nodokļi par precēm tiek maksāti par preces vai pakalpojuma vienību, kas izgatavota vai tiek tirgota pāri robežām. Piemēram, PVN, importa nodevas un patēriņa nodokļi.
3.3.1.2. CITI RAŽOŠANAS NODOKĻI
Citi ražošanas nodokļi ir visi nodokļi, kas uzņēmumiem jāmaksā ražošanas veikšanas rezultātā, un ietver nodokļus, kas jāmaksā par saimnieciskās un profesionālās darbības licenci.
3.3.2. SUBSĪDIJAS
Ietver šādas sastāvdaļas:
3.3.2.1. SUBSĪDIJAS PAR PRECĒM
Subsīdijas par precēm maksā par katru saražotās preces vai pakalpojuma vienību.
3.3.2.2. PĀRĒJĀS RAŽOŠANAS SUBSĪDIJAS
Pārējās ražošanas subsīdijas veido subsīdijas, izņemot subsīdijas par precēm, ko rezidentes ražojošās vienības var saņemt ražošanas sākšanas dēļ.
3.3.3. RENTE
Rente ietver ienākumu, ko saņem par dabas resursu nodošanu nerezidenta institucionālās vienības rīcībā. Rentes piemēri ietver summas, kas jāmaksā par zemes izmantošanu minerālu un citu pazemes aktīvu iegūšanai, ka arī makšķerēšanu, mežsaimniecību un ganībām. Dabas resursu, piemēram, pazemes aktīvu nomātāju regulārie maksājumi bieži tiek raksturoti kā honorāri, bet tie tomēr ir rente.
4. OTRREIZĒJIE IENĀKUMI
Otrreizējā ienākuma konts uzrāda kārtējos pārvedumus rezidentu un nerezidentu starpā. Pārvedums ir ieraksts, kas atbilst preču, pakalpojumu, finanšu aktīvu vai citu neražotu aktīvu nodošanai no vienas institucionālās vienības otrai institucionālajai vienībai, ja nenotiek atbilstoša cita objekta ar ekonomisku vērtību nodošana. Kārtējie pārvedumi ir visi pārvedumi, kas nav kapitāla pārvedumi. Kārtējos pārvedumus klasificē saskaņā ar institucionālo sektoru, kas veic vai saņem pārvedumu pārskata sniedzējā valstī.
Valdības kārtējie pārvedumi ietver kārtējos ienākuma, īpašuma u. c. nodokļus, sociālās iemaksas, sociālos pabalstus, kārtējo starptautisko sadarbību, dažādus kārtējos pārvedumus, pievienotās vērtības nodokļa un bruto nacionālā ienākuma pašu resursus.
Citu sektoru kārtējie pārvedumi ietver kārtējos ienākuma, īpašuma u. c. nodokļus, sociālās iemaksas, sociālos pabalstus, neto nedzīvības apdrošināšanas prēmijas, nedzīvības apdrošināšanas atlīdzības un pensiju tiesību pārmaiņu korekcijas. Dažādi kārtējie pārvedumi ietver personiskos pārvedumus starp rezidentu un nerezidentu mājsaimniecībām (t. sk. strādājošo naudas pārvedumus).
4.1.
Kārtējie ienākuma, īpašuma u. c. nodokļi starptautiskajos kontos galvenokārt ietver nodokļus, kas uzlikti ienākumiem, ko nerezidenti guvuši no sava darba vai finanšu aktīviem. Nodokļi kapitāla pieaugumam, kas rodas no nerezidentu aktīviem, arī tiek iekļauti. Nodokļus par ienākumu un finanšu aktīvu kapitāla pieaugumu parasti maksā “citi sektori” (indivīdi, sabiedrības un bezpeļņas iestādes) un saņem “valdība”.
4.2.
Sociālās iemaksas ir faktiskās vai netieši noteiktās iemaksas, ko mājsaimniecības veic sociālās apdrošināšanas sistēmās, lai veiktu uzkrājumus izmaksājamiem sociālajiem pabalstiem.
4.3.
Sociālie pabalsti ietver pabalstus, ko izmaksā no sociālās drošības un pensiju sistēmām. Tie ietver pensijas un nepensiju pabalstus tādos gadījumos kā slimība, bezdarbs, mājoklis un izglītība, un tie var būt skaidrā naudā vai natūrā.
4.4.
Nedzīvības apdrošināšanas prēmijas ietver gan bruto prēmijas, ko uzskaites periodā maksā polišu turētāji, lai iegūtu apdrošināšanu (saņemtās prēmijas) un prēmiju piemaksas, ko izmaksā no uz apdrošināšanas polišu turētājiem attiecināmiem ieguldījumu ienākumiem pēc tam, kad atskaitītas apdrošināšanu nokārtojušo uzņēmumu apkalpošanas maksas. Apkalpošanas maksas ir pakalpojuma pirkšana, ko veic polišu turētāji, un tās uzrāda kā apdrošināšanu. Neto prēmijas par standartizētām garantijām tiek iekļautas šajā postenī.
4.5.
Nedzīvības apdrošināšanas atlīdzības ir summas, ko izmaksā norēķinoties par prasībām, kuru termiņš pienācis kārtējā uzskaites perioda laikā. Prasību termiņš pienāk brīdī, kad notiek notikums, kas dod pamatu spēkā esošai prasībai. Atlīdzības, ko maksā saskaņā ar standartizētām garantijām tiek iekļautas šajā postenī.
4.6.
Starptautiskā sadarbība ietver kārtējos pārvedumus skaidrā naudā vai natūrā dažādu valstu valdību starpā vai valdību un starptautisko organizāciju starpā. Daļa no starptautiskās sadarbības notiek ar Savienības iestādēm.
4.7.
Dažādi kārtējie pārvedumi skaidrā naudā vai natūrā ietver kārtējos pārvedumu mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas iestādēm, kārtējos pārvedumu mājsaimniecību starpā, citus dažādus kārtējos pārvedumus, t. sk. naudas sodus, daļu no maksājumiem par loterijas biļetēm un azartspēlēm, kompensāciju izmaksas un citus.
4.7.1. PERSONISKIE PĀRVEDUMI STARP REZIDENTU UN NEREZIDENTU MĀJSAIMNIECĪBĀM
Personiskie pārvedumi starp rezidentu un nerezidentu mājsaimniecībām ietver visus kārtējos pārvedumus skaidrā naudā vai natūrā, ko rezidentu mājsaimniecības veic uz vai no nerezidentu mājsaimniecībām. Personiskie pārvedumi ietver “t. sk.” strādājošo naudas pārvedumus.
4.7.1.1. STRĀDĀJOŠO NAUDAS PĀRVEDUMI
Strādājošo naudas pārvedumi ietver personiskos pārvedumus, ko veic migrējušie rezidenti, kas jaunajās valstīs strādā nerezidentu mājsaimniecībās. Personas, kas jaunajās valstīs strādā un uzturas mazāk par vienu gadu, tiek uzskatītas par nerezidentiem, un to atlīdzība tiek uzrādīta nodarbināto atlīdzībā.
4.8.
Pievienotās vērtības nodokļa un bruto nacionālā ienākuma Savienības trešie un ceturtie pašu resursi ir kārtējie pārvedumi, ko katras dalībvalsts valdība maksā Savienības iestādēm.
4.9.
Pensiju tiesību pārmaiņu korekcija ir nepieciešama, lai izskaidrotu pensiju uzskaiti pie kārtējiem pārvedumiem ar pensijas tiesību uzskaiti pie finanšu aktīviem. Pēc korekcijas tekošā konta bilance ir tāda pati, kāda tā būtu bijusi, ja sociālās iemaksas un pensiju saņemšana netiktu uzskaitīta kā kārtējie pārvedumi.
B. Kapitāla konts
Kapitāla konts iekļauj kapitāla pārvedumus un neražoto nefinanšu aktīvu iegādāšanos/realizāciju. Kapitāla pārvedumi sastāv no a) pamatlīdzekļu īpašumtiesību tālāknodošanas; b) līdzekļu tālāknodošanas, kas ir saistīta ar pamatlīdzekļu iegādāšanos vai realizāciju vai ir no tās atkarīga; un c) kreditoru veiktas saistību dzēšanas, nesaņemot pretī nekādu atlīdzību. Kapitāla pārvedumi var būt skaidrā naudā vai natūrā (tādi kā parāda atlaišana). Atšķirība starp kārtējiem pārvedumiem un kapitāla pārvedumiem praksē ir atkarīga no tā, kā pārvedumu izmanto saņēmēja valsts. Neražoto nefinanšu aktīvu iegādāšanās/realizācija iekļauj galvenokārt nemateriālos aktīvus, tādus kā patenti, noma vai citi pārvedami līgumi. Šajā kapitāla konta postenī ir jāreģistrē tikai attiecīgo aktīvu iegādāšanās/pārdošana, bet ne to izmantošana.
5.1.
Neproducētie nefinanšu aktīvi ietver: a) dabas resursus, b) līgumus, nomu un licences, un c) mārketinga aktīvus (zīmolus, tirdzniecības zīmes) un nemateriālo vērtību. Neproducēto nefinanšu aktīvu iegādi un atsavināšanu uzrāda atsevišķi, bruto nevis neto. Šajā kapitāla konta postenī ir jāreģistrē tikai attiecīgo aktīvu iegādāšanās/pārdošana, bet ne to izmantošana.
5.2.
Kapitāla pārvedumi sastāv no i) pamatlīdzekļu īpašumtiesību tālāknodošanas; ii) līdzekļu tālāknodošanas, kas ir saistīta ar pamatlīdzekļu iegādāšanos vai realizāciju vai ir no tās atkarīga; un iii) kreditoru veiktas saistību dzēšanas, nesaņemot pretī nekādu atlīdzību. Kapitāla pārvedumi var būt skaidrā naudā vai natūrā (tādi kā parāda atlaišana). Atšķirība starp kārtējiem pārvedumiem un kapitāla pārvedumiem praksē ir atkarīga no tā, kā pārvedumu izmanto saņēmēja valsts.
Kārtējos pārvedumus klasificē saskaņā ar institucionālo sektoru, kas veic vai saņem pārvedumu pārskata sniedzējā valstī. Kapitāla pārvedumi ietver: kapitāla nodokļus, investīciju grantus un citus kapitāla pārvedumus.
5.2.1. KAPITĀLA NODOKĻI
Kapitāla nodokļi ietver nodokļus, ko neregulāri un reti uzliek institucionālām vienībām piederošo aktīvu vērtībai vai neto īpašumam, vai iestāžu starpā pārvesto aktīvu vērtībai. Tie ietver mantojuma nodokļus un nodokļus dāvanām personu starpā, ko uzliek labuma saņēmēja kapitālam.
5.2.2. IEGULDĪJUMU PĀRVEDUMI
Ieguldījumu pārvedumi ietver kapitāla pārvedumu skaidrā naudā vai natūrā, ko veic lai pilnībā vai daļēji finansētu fiksēto aktīvu iegādes izmaksas. Saņēmējiem ir pienākums skaidrā naudā saņemtos ieguldījumu pārvedumus izmantot bruto pamatlīdzekļu veidošanai, un pārvedumi bieži ir saistīti ar konkrētiem investīciju projektiem, piemēram, lieliem būvniecības projektiem.
5.2.3. CITI KAPITĀLA PĀRVEDUMI
Tie ietver lielus vienreizējus maksājumus, kas kompensē plašus postījumus vai smagus ievainojumus, ko nesedz apdrošināšanas polises, lielas dāvanas, mantojumus un ziedojumus, t. sk. bezpeļņas iestādēm. Šajā kategorijā iekļauj parādu atlaišanu.
5.2.3.1. PARĀDU ATLAIŠANA
Parādu atlaišana ir brīvprātīga visu parādsaistību vai to daļas atcelšana kreditora un debitora līguma ietvaros.
C. Finanšu konts un starptautisko investīciju bilance
Parasti finanšu kontā uzrāda darījumus, kas saistīti ar finanšu aktīviem un pasīviem un kas notiek rezidentu un nerezidentu starpā. Finanšu kontā darījumus uzrāda neto: finanšu aktīvu neto iegāde atbilst aktīvu iegādes un aktīvu samazinājuma starpībai.
Starptautiskā investīciju bilance (SIB) katra ceturkšņa beigās atspoguļo rezidentu finanšu aktīvus, kas ir prasības pret nerezidentiem, un rezidentu saistības pret nerezidentiem, kā arī zeltu, kas tiek turēts kā rezerves aktīvs. Aktīvu un pasīvu starpība ir SIB neto pozīcija, un tā uzrāda neto prasību vai neto saistību pret pārējo pasauli.
SIB vērtība perioda beigās izriet no pozīcijām iepriekšējā perioda beigās, darījumiem kārtējā periodā un citām pārmaiņām, kas rodas no rezidentu un nerezidentu darījumiem atšķirīgu iemeslu dēļ un kas var būt saistītas ar citām apjoma pārmaiņām un valūtas kursa svārstībām vai cenu pārmaiņām.
Atbilstoši funkcionālajam dalījumam pārrobežu finanšu darījumi un pozīcijas tiek klasificētas kā tiešās investīcijas, portfeļieguldījumi, atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves aktīvus) un darbinieku akciju iespējas līgumi, citi ieguldījumi un rezerves aktīvi. Pārrobežu finanšu darījumus un pozīcijas iedala arī pēc instrumenta veida un institucionālā sektora.
Darījumu un pozīciju novērtēšanas pamatā ir tirgus cenas. Novērtēšana atbilstoši nominālvērtībai tiek izmantota netirgojamu instrumentu pozīcijās, proti, aizdevumiem, noguldījumiem un citiem aktīviem/pasīviem. Tomēr jebkādi darījumi ar šiem instrumentiem tiek vērtēti pēc tirgus cenas. Lai ņemtu vērā darījumu novērtēšanas pēc tirgus cenas un pozīciju novērtēšanas pēc nominālvērtības neatbilstību, pārdevējs iegrāmato citas cenu pārmaiņas pārdošanas periodā, kas atbilst nominālvērtības un darījuma vērtības starpībai, bet pārdevējs iegrāmato pretēju summu kā citas cenu pārmaiņas. Līdzīga grāmatošana notiek attiecībā uz pozīcijām un darījumiem ar tiešo investīciju kapitālu, kur pozīcijas atspoguļo pašu līdzekļus atbilstoši bilances vērtībai (sk. nākošo sadaļu).
Maksājumu bilances finanšu konts un SIB ietver kompensējošos ierakstus uzkrātajiem procentiem par attiecīgajās funkcionālajās kategorijās klasificētajiem instrumentiem.
6.1.
Tiešās investīcijas ir saistītas ar kādas valsts rezidentu, kuram ir kontrole vai ievērojama ietekme uz tāda uzņēmuma pārvaldību, kas ir rezidents citā valstī. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem (MBR6) šādas attiecības apliecina tas, ka investoram, kas ir rezidents vienā valstī, uzņēmumā, kas ir rezidents citā valstī, tieši vai netieši pieder 10 % vai vairāk balsstiesību. Pamatojoties uz šo kritēriju, tiešo investīciju sakarība var pastāvēt starp vairākiem radniecīgiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai saistība iekļauj vienu ķēdi vai vairākas ķēdes. Tā var paplašināties uz tiešajām investīcijām uzņēmuma filiālēs, apakšfiliālēs un līdzdalībniekos. Ja tiešās investīcijas ir noteiktas, visas turpmākās finanšu pārmaiņas/turējumus starp saistītajām vienībām reģistrē kā tiešo investīciju darījumus/pozīcijas.
Pašu kapitāls iekļauj pašu kapitālu meitasuzņēmumos, kā arī visas kapitāla daļas filiālēs un saistītajos uzņēmumos. Reinvestētā peļņa sastāv no kompensējoša ieraksta tiešā investora peļņas daļā, ko filiāles vai saistītie uzņēmumi nav sadalījuši kā dividendes, un meitasuzņēmumu peļņas, kas nav pārskaitīta tiešajam investoram un kas ir reģistrēta kā “ieguldījumu ienākumi” (sk. 3.2.3.).
Tiešo investīciju pašu kapitāls un parāda instrumenti tiek tālāk sadalīti atbilstoši attiecībām iestāžu starpā, kā arī saskaņā ar investīciju virzību. Tiek nošķirti trīs tiešo investīciju attiecību veidi:
|
a) |
tiešo investoru ieguldījumi tiešo investīciju uzņēmumos. Šajā kategorijā iekļauj investīciju plūsmas (un krājumus) no tiešā investora uz tā tiešo investīciju uzņēmumiem (neatkarīgi no tā, vai tie ir tieši vai netieši kontrolēti vai ietekmēti); |
|
b) |
reversais ieguldījums. Šis attiecību veids attiecas uz investīciju plūsmām (un krājumiem) no tiešo investīciju uzņēmumiem uz tiešo investoru; |
|
c) |
saistīto uzņēmumu starpā. Tas attiecas uz plūsmām (un krājumiem) tādu uzņēmumu starpā, kas nekontrolē un neietekmē viens otru, bet kas abi ir viena tiešā investora kontrolē vai ietekmē. |
Saistībā ar tiešo investīciju pozīciju novērtēšanu līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri, kas tiek kotēti biržā, tiek vērtēti atbilstoši tirgus cenai. Biržā nekotētu tiešo investīciju sabiedrību gadījumā līdzdalību apstiprinošos vērtspapīrus vērtē, pamatojoties uz bilances vērtību, izmantojot kopēju definīciju, kas iekļauj šādus grāmatvedības posteņus:
|
i) |
apmaksāto kapitālu (izņemot pašu akcijas un iekļaujot akciju emisijas uzcenojuma kontus); |
|
ii) |
visus rezervju veidus (iekļaujot ieguldījumu pārvedumus, ja grāmatvedības pamatnostādnes tās uzskata par uzņēmumu rezervēm); |
|
iii) |
nesadalīto peļņu pēc zaudējumu atskaitīšanas (iekļaujot pašreizējā gada rezultātus). |
Finanšu kontā iegrāmatotie darījumi ar biržā nekotētu uzņēmumu līdzdalību apstiprinošajiem vērtspapīriem var atšķirties no pašu līdzekļiem pēc bilances vērtības, kas iegrāmatoti SIB. Šādas atšķirības iegrāmato kā citas cenu pārmaiņas.
Kā labākā prakse visām dalībvalstīm tiek ieteikts ārvalstu tiešo investīciju līdzdalību apstiprinošos vērtspapīrus un reinvestēto peļņu sākt apkopot, pamatojoties uz ārvalstu tiešo investīciju apsekojumu rezultātiem, ko veic vismaz reizi gadā (2).
6.2.
Portfeļieguldījumi ietver pozīcijas un darījumus ar parāda vērtspapīriem vai līdzdalību apstiprinošajiem vērtspapīriem, izņemot tiešajās investīcijās vai rezerves aktīvos iekļautos vērtspapīrus. Portfeļieguldījumi ietver līdzdalību apstiprinošos vērtspapīrus, ieguldījumu fondu daļas un parāda vērtspapīrus, kas nav klasificēti kā tiešās investīcijas vai rezerves aktīvi. Portfeļieguldījumos neiekļauj darījumus, kas ir repo līgumi un vērtspapīru aizdošana. Portfeļieguldījumu darījumus un pozīcijas vērtē atbilstoši tirgus cenai. Portfeļieguldījumu biržā nekotētos vērtspapīros gadījumā iespējamas atšķirības darījumu un pozīciju novērtējumā līdzīgi kā gadījumā ar tiešajām investīcijām biržā nekotētās akcijās. Arī šajā gadījumā atšķirības jāiegrāmato kā citas cenu pārmaiņas.
Kopēja pieeja datu vākšanai par portfeļieguldījumiem noteikta VI pielikumā.
6.2.1. LĪDZDALĪBU APSTIPRINOŠIE VĒRTSPAPĪRI
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri ir visi instrumenti, kas ir prasības pret sabiedrības vai kvazisabiedrības atlikušo vērtību pēc tam, kad apmierinātas visas kreditoru prasības. Atšķirībā no parāda vērtspapīriem līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri parasti nenodrošina īpašniekam tiesības uz iepriekš noteiktu summu vai summu, ko nosaka, izmantojot noteiktu formulu. Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri ir kotētās akcijas un nekotētās akcijas.
Kotētās akcijas ir līdzdalību apstiprinoši vērtspapīri, kas tiek kotēti atzītā biržā vai cita veida otrreizējā tirgū. Nekotētās akcijas ir līdzdalību apstiprinoši vērtspapīri, kas netiek kotēti biržā.
6.2.2. IEGULDĪJUMU FONDU DAĻAS
Ieguldījumu fondu daļas emitē ieguldījumu fondi. Ja fonds ir trasta fonds, tās sauc par “apliecībām”. Ieguldījumu fondi ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, ar kuru palīdzību investori apkopo līdzekļus ieguldīšanai finanšu un/vai nefinanšu aktīvos. Ieguldījumu fondu daļām ir īpaša loma finanšu starpniecībā, jo tās ir sava veida kolektīvs ieguldījums citos aktīvos, un tādēļ tās norāda atsevišķi no citiem līdzdalību apstiprinošajiem vērtspapīriem. Turklāt atšķiras arī no tām gūtā ienākuma uzskaite, jo reinvestētā peļņa ir jānosaka netieši.
6.2.3. PARĀDA VĒRTSPAPĪRI
Parāda vērtspapīri ir tirgojami instrumenti, kas ir parāda apliecinājums. Tās ir vekseļi, obligācijas, parādzīmes, tirgojami noguldījumu sertifikāti, īstermiņa parāda vērtspapīri, nenodrošinātas parādzīmes, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti, kā arī līdzīgi instrumenti, kas parasti tiek tirgoti finanšu tirgos. Parāda vērtspapīru darījumus un pozīcijas atbilstoši to sākotnējam termiņam iedala īstermiņa un ilgtermiņa vērtspapīros.
6.2.3.1. ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI
Īstermiņa parāda vērtspapīri ir tādi, kas jāatmaksā pēc pieprasījuma, vai arī tie tiek emitēti ar sākotnējo termiņu līdz vienam gadam (ieskaitot). Tie parasti turētājam dod beznosacījumu tiesības saņemt noteiktu nemainīgu naudas summu norādītā datumā. Minētie instrumenti parasti ar diskontu tiek tirgoti organizētos tirgos; diskonts ir atkarīgs no procentu likmes un laika, kas palicis līdz maksājuma termiņam.
6.2.3.2. ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI
Ilgtermiņa parāda vērtspapīri tiek emitēti ar sākotnējo termiņu ilgāku par vienu gadu vai bez noteikta termiņa (izņemot vērtspapīrus ar atmaksu pēc pieprasījuma, kuri iekļauti īstermiņa vērtspapīros). Tie parasti turētājam dod a) beznosacījumu tiesības saņemt nemainīgu monetāro ienākumu vai līgumā noteiktu mainīgu monetāro ienākumu (procentu maksai esot neatkarīgai no debitora peļņas), un b) beznosacījumu tiesības norādītā datumā vai datumos saņemt nemainīgu naudas summu, kas ir pamatsummas atmaksa.
Darījumu reģistrācija maksājumu bilancē notiek, kad kreditori un debitori iegrāmatojuši prasību vai saistību. Darījumu reģistrē ar faktisko saņemto vai samaksāto cenu, atņemot komisijas naudu un izdevumus. Tātad vērtspapīru ar kuponu gadījumā iekļauj pēc pēdējās procentu izmaksas uzkrātos procentus, un ar diskontu emitēto vērtspapīru gadījumā iekļauj kopš emisijas uzkrātos procentus. Uzkrāto procentu iekļaušana tiek prasīta gan attiecībā uz maksājumu bilances finanšu kontu, gan attiecībā uz SIB, un šiem ierakstiem nav nepieciešams kompensējošais ieraksts to attiecīgajos ienākuma kontos.
6.3.
Atvasināto finanšu instrumentu līgums ir finanšu instruments, kas saistīts ar citu konkrētu finanšu instrumentu, rādītāju vai preci un ar kura palīdzību konkrēti finanšu riski (piemēram, procentu likmes risks, valūtas risks, kapitāla un preču cenu risks, kredītrisks utt.) var finanšu tirgos tikt tirgots atsevišķi. Šī kategorija tiek norādīta atsevišķi no citām kategorijām, jo tā saistīta ar riska nodošanu, nevis līdzekļu vai citu resursu nodrošināšanu. Atšķirībā no citām funkcionālajām kategorijām no atvasinātajiem finanšu instrumentiem negūst sākotnējo ienākumu. Neto plūsmas, kas saistītas ar procentu likmju atvasinātajiem instrumentiem, reģistrē kā atvasinātos finanšu instrumentus, nevis kā ieguldījumu ienākumus. Atvasināto finanšu instrumentu darījumi un pozīcijas tiek uzskaitītas atsevišķi no ar šiem instrumentiem saistīto pamatā esošo aktīvu vērtības. Iespējas līgumu gadījumā reģistrē pilnu prēmiju (t. i., iespējas līgumu pirkšanas/pārdošanas cenu un iekļauto maksu par pakalpojumu). Atmaksājamās drošības iemaksas ir skaidra nauda vai cits nodrošinājums, kas tiek noguldīts, lai aizsargātu darījuma partneri pret saistību neizpildes risku. Tās kā noguldījumi tiek klasificētas pie citiem ieguldījumiem (ja debitora saistības tiek iekļautas plašajā naudā) vai citos aktīvos/pasīvos. Neatmaksājamās drošības iemaksas (sauktas arī par starpību līdz tirgus vērtībai) samazina ar atvasināto instrumentu radīto finansiālo saistību, un tādēļ tās klasificē kā darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem.
Atvasināto finanšu instrumentu vērtēšana jāizdara, pamatojoties uz tirgus vērtību. Pārmaiņas atvasināto instrumentu cenā reģistrē kā turējumu peļņu vai zaudējumus (cenu pārmaiņas). Darījumu ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem reģistrācija notiek, kad kreditori un debitori iegrāmatojuši prasību vai saistību. Praktisko problēmu dēļ, kas saistītas ar aktīvu un pasīvu plūsmu nodalīšanu dažiem atvasinātajiem instrumentiem, visus darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem euro zonas maksājumu bilancē reģistrē neto. Atvasināto finanšu instrumentu aktīvu un pasīvu pozīcijas SIB statistikā reģistrē bruto, izņemot tos atvasinātos finanšu instrumentus, kas iekļauti rezerves aktīvu kategorijā un ko reģistrē neto. Praktisku iemeslu dēļ iestrādātos atvasinātos instrumentus nenošķir no pamatā esošā instrumenta, ar ko tie ir saistīti.
Darbinieku akciju iespējas līgumi ir iespējas līgumi iegādāties uzņēmuma pašu kapitālu, kas uzņēmuma darbiniekiem tiek piedāvāti kā atlīdzība. Ja darbiniekiem piešķirtais akciju iespējas līgums var tikt tirgots bez ierobežojumiem finanšu tirgos, to klasificē kā atvasināto finanšu instrumentu.
6.4.
Citi ieguldījumi ir atlikuma kategorija, kurā iekļauj pozīcijas un darījumus, ko neiekļauj tiešajās investīcijās, portfeļieguldījumos, atvasinātajos finanšu instrumentos un darbinieku akciju iespējas līgumos vai rezerves aktīvos. Ciktāl šādas finanšu aktīvu un pasīvu klases nav iekļautas tiešajās investīcijās vai rezerves aktīvos, citi ieguldījumi ir: a) cits kapitāls, b) nauda un noguldījumi, c) aizņēmumi/aizdevumi (t. sk. SVF kredītu izmantošana un aizņēmumi no SVF), d) apdrošināšana, pensiju shēmas un standartizētās garantiju shēmas, e) tirdzniecības kredīti un avansi, f) citi aktīvi/pasīvi un g) SDR sadale (SDR turējumi ir ietverti rezerves aktīvos).
Attiecībā uz aizņēmumiem/aizdevumiem, noguldījumiem un citiem aktīviem/pasīviem, kas pārdoti ar diskontu, finanšu kontā uzrādītās darījumu vērtības var atšķirties no SIB uzrādītajām nominālvērtībām. Šādas atšķirības iegrāmato kā citas cenu pārmaiņas.
6.4.1. CITS KAPITĀLS
Cits kapitāls ietver pašu kapitālu, kas nav vērtspapīru veidā, un tādēļ nav iekļauts portfeļieguldījumos. Dalība dažu starptautisko organizāciju kapitālā nav vērtspapīru veidā un tādēļ tiek klasificēta kā cits kapitāls.
6.4.2. NAUDA UN NOGULDĪJUMI
Nauda un noguldījumi ietver naudu apgrozībā un noguldījumus. Noguldījumi ir standartizēti, netirgojami līgumi, ko parasti piedāvā noguldījumu pieņēmējas iestādes, kas kreditoram ļauj noguldīt un vēlāk izņemt mainīgu naudas daudzumu. Noguldījumi parasti ir saistīti ar debitora garantiju atdot ieguldītājam pamatsummu.
Atšķirība starp “aizņēmumiem/aizdevumiem” un “skaidru naudu un noguldījumiem” pamatojas uz to, kas ir aizdevējs. Tas nozīmē to, ka – aktīvu pusē – nauda, ko rezidentu naudas tirgus sektors piešķīris nerezidentu bankām, jāklasificē kā “noguldījumi”, bet nauda, ko rezidentu naudas tirgus sektors piešķīris nerezidentu iestādēm, kas nav bankas, jāklasificē kā “aizņēmumi/aizdevumi”. Pasīvu pusē nauda, ko saņēmušas rezidentes iestādes, kas nav monetārās finanšu iestādes (MFI), vienmēr jāklasificē kā “aizņēmumi/aizdevumi”. Šī atšķirība nozīmē to, ka visi darījumi, kuros iesaistītas rezidentes MFI un nerezidentes bankas, jāklasificē kā “noguldījumi”.
6.4.3. AIZŅĒMUMI/AIZDEVUMI
Aizņēmumi/aizdevumi ir finanšu aktīvi, kas a) rodas, kreditoram aizdodot līdzekļus tieši debitoram, un ko b) apliecina dokumenti, kas nav tirgojami. Šī kategorija ietver visus aizņēmumus/aizdevumu, t. sk. hipotēkas, finanšu līzingu un repo veida darījumus. Ar visiem repo veida darījumiem, t. i., pārdošanas ar atpirkšanu līgumiem, pārdošanas/atpirkšanas darījumiem un vērtspapīru aizdošanu (ar skaidru naudu kā nodrošinājumu), rīkojas kā ar nodrošinātiem aizdevumiem, nevis kā ar tiešu vērtspapīru pirkšanu/pārdošanu, un tos reģistrē pozīcijā “citi ieguldījumi” rezidenta sektorā, kas veic darījumu. Šāda rīcība, kas arī atbilst banku un citu finanšu sabiedrību praksei, ir paredzēta, lai precīzāk atspoguļotu aiz šiem finanšu instrumentiem esošos ekonomiskos motīvus.
6.4.4. APDROŠINĀŠANA, PENSIJU SHĒMAS UN STANDARTIZĒTĀS GARANTIJU SHĒMAS
Tas ietver: a) nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves, b) dzīvības apdrošināšanu un gada rentes tiesības, c) pensijas tiesības, pensiju fondu prasības pret pensiju pārvaldītājiem un tiesības uz nepensiju fondiem, un d) uzkrājumi standartizēto garantiju prasībām.
6.4.5. TIRDZNIECĪBAS KREDĪTI UN AVANSI
Tirdzniecības kredīti un avansi ir finanšu prasības, kas rodas preču un pakalpojumu sniedzējiem, izsniedzot kredītu saviem klientiem tieši, un avansi par vēl nepabeigtu vai vēl neuzsāktu darbu, klientiem veicot priekšapmaksu par precēm un pakalpojumiem, kas vēl nav sniegti. Tirdzniecības kredīti un avansi rodas, ja samaksa par precēm un pakalpojumiem netiek veikta reizē ar preces īpašumtiesību maiņu vai pakalpojuma sniegšanu.
6.4.6. CITI AKTĪVI/PASĪVI
Šajā kategorijā ir aktīvi vai pasīvi, kas netiek iekļauti tirdzniecības kredītos un avansos vai citos instrumentos. Tā ietver finanšu aktīvus un pasīvus, kas ir atbilstošie posteņi darījumos, kuros atšķiras darījumu noslēgšanas un attiecīgo maksājumu veikšanas laiks. Tas ietver nodokļu saistības, vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, vērtspapīru aizdošanas maksa, zelta aizdevumu maksa, darba samaksa, dividendes, uzkrātās, bet vēl nesamaksātās sociālās iemaksas.
6.4.7. SDR SADALE
SDR sadali SVF dalībvalstīm kā saņēmēja saistības uzrāda pie SDR “citos ieguldījumos” ar atbilstošo ierakstu pie SDR “rezerves aktīvos”.
6.5.
Rezerves aktīvi ir ārējie aktīvi, ko kontrolē monetārās iestādes un kas tām viegli pieejami, lai nodrošinātu maksājumu bilances finansēšanas vajadzības, intervences valūtas tirgū kursa pārvaldības nolūkā un citiem mērķiem (piemēram, stiprinātu uzticību valūtai un tautsaimniecībai, vai būtu par pamatu ārvalstu aizņēmumiem). Rezerves aktīviem jābūt aktīviem ārvalstu valūtā, prasībām pret nerezidentiem un tiem jābūt reāli esošiem aktīviem. Rezerves aktīvos neietver iespējamos aktīvus. Rezerves aktīvu jēdziena pamatā ir tas, ka monetārās iestādes tos “kontrolē” un ka tie šīm iestādēm “ir viegli pieejami”.
Euro zonas rezerves aktīvus veido Eurosistēmas rezerves aktīvi, t. i., ECB rezerves aktīvi un euro zonas nacionālo centrālo banku (NCB) turētie rezerves aktīvi.
Rezerves aktīvi i) ir Eurosistēmas monetārās iestādes, t. i., ECB vai euro zonas NCB, efektīvā kontrolē; un ii) tie ir Eurosistēmas turētas ļoti likvīdas, tirgojamas un kredītspējīgas prasības pret ārpus euro zonas valstu rezidentiem, kas denominētas konvertējamās valūtās, kas nav euro, kā arī zelts, rezerves pozīcijas SVF vai speciālās aizņēmuma tiesības (SDR).
Šī definīcija skaidri nosaka, ka prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas rezidentiem un prasības euro pret ārpus euro zonas valstu rezidentiem nevar uzskatīt par rezerves aktīviem ne valstu, ne euro zonas līmenī. Līdzīgi centrālo valdību un/vai finanšu ministriju ārvalstu valūtu pozīcijas neiekļauj euro zonas rezerves aktīvu definīcijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību institucionālajiem noteikumiem.
ECB rezerves aktīvus apkopo saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtu 30. pantu un uzskata par tādiem, kas ir tiešā un efektīvā ECB kontrolē. Ciktāl nenotiek īpašumtiesību tālāknodošana, NCB paturētie rezerves aktīvi ir to tiešā un efektīvā kontrolē, un tos uzskata par katras atsevišķas NCB rezerves aktīviem.
Eurosistēmas rezervju statistiku apkopo uz bruto pamata, nekompensējot ar rezervēm saistītās saistības, izņemot rezervju aktīvus, kas iekļauti “atvasināto finanšu instrumentu” apakškategorijā un ko reģistrē uz neto pamata.
Novērtēšana pamatojas uz tirgus cenām, izmantojot i) darījumiem dominējošās tirgus cenas laikā, kad darījums notiek; un ii) turējumiem vidējās tirgus slēgšanas cenas attiecīgā laika posma beigās. Dominējošās tirgus cenas laikā, kad darījums notiek, un vidējās tirgus slēgšanas cenas atsauces laika posma beigās attiecīgi izmanto, lai ārvalstu valūtā denominēto aktīvu darījumus un turējumus konvertētu euro.
Uzskats, ka ārvalstu valūtas likviditāte, kas netiek iekļauta maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas rezerves aktīvu postenī, arī var būt svarīgs rādītājs valsts spējai pildīt saistības ārvalstu valūtā, kļuvis plašāk izplatīts un iekļauts arī SVF Speciālajā datu izplatīšanas standartā. Lai aprēķinātu ārvalstu valūtas likviditāti, dati par bruto rezervēm jāpapildina ar informāciju par citiem ārvalstu valūtas aktīviem un ar rezervēm saistītajām saistībām. Attiecīgi mēneša datus par Eurosistēmas (bruto) rezerves aktīviem papildina ar informāciju par citiem ārvalstu valūtas aktīviem un iepriekš noteiktiem un iespējamiem īstermiņa neto samazinājumiem bruto rezerves aktīvos, ko klasificē pēc atlikušā termiņa. Turklāt ceturkšņa intervālos ir vajadzīga arī valūtas iedalīšana bruto rezerves aktīvos, kas denominēti SDR valūtās (kopā) un citās valūtās (kopā).
6.5.1. MONETĀRAIS ZELTS
Monetārais zelts ir zelts, kas pieder monetārajām iestādēm (vai citām iestādēm, kas ir monetāro iestāžu efektīvā kontrolē) un kas tiek turēts kā rezerves aktīvs. Tas ietver zeltu un neasignēta zelta kontus nerezidentu iestādēs, kas dod tiesības pieprasīt zelta piegādi.
Monetārā zelta turējumiem jāpaliek nemainīgiem visos atgriezeniskos darījumos ar zeltu (zelta mijmaiņas darījumos, repo darījumos, aizdevumos un noguldījumos).
6.5.1.1. Zelts ir zelta monētas vai stieņi, kuru tīrība ir vismaz 995. daļas no 1 000, t. sk. zelts, kas tiek turēts asignēta zelta kontos).
6.5.1.2. Neasignēta zelta konti ir prasība pret konta operatoru veikt zelta piegādi. Attiecībā uz šiem kontiem konta nodrošinātājam ir īpašumtiesības uz asignētā materiālā zelta rezervju bāzi, un tas kontu turētājiem piešķir zeltā denominētas prasījuma tiesības. Neasignēta zelta kontus, ko neklasificē kā monetāro zeltu, iekļauj naudas un noguldījumu postenī pie citiem ieguldījumiem.
6.5.2. SDR
SDR ir starptautiskie rezerves aktīvi, ko SVF izveidojis un dalībvalstīm piešķīris pastāvošo oficiālo rezervju papildināšanai. SDR turējumi ir tikai SVF dalībvalstu monetārajām iestādēm un ierobežotam skaitam starptautisko finanšu iestāžu, kas ir SDR pilnvarotās turētājas.
6.5.3. REZERVES POZĪCIJA SVF
Šeit iekļauta a) “rezerves kvota”, t. i., ārvalstu valūtas, t. sk. SDR, summas, ko dalībvalsts var īsā laikā saņemt no SVF; un b) SVF parādi saskaņā Vispārējo resursu konta kredīta līgumu, kas brīvi pieejami dalībvalstij.
6.5.4. PĀRĒJIE REZERVES AKTĪVI
Tie ietver naudu un noguldījumus, vērtspapīrus, atvasinātos finanšu instrumentus un pārējās prasības. Noguldījumi ir noguldījumi, kas pieejami pēc pieprasījuma. Vērtspapīri ietver nerezidentu emitētas likvīdas un tirgojamas akcijas un parāda vērtspapīrus, t. sk. ieguldījumu fondu daļas vai apliecības. Atvasinātos finanšu instrumentus rezerves aktīvos iekļauj tikai tad, ja rezerves aktīvu pārvaldību saistītie atvasinātie instrumenti ir šādu aktīvu novērtēšanas neatņemama sastāvdaļa. Pārējās prasības ir kredīti nerezidentu nebankām, ilgtermiņa aizdevumi SVF Trasta kontam un citi finanšu aktīvi, kas nav iekļauti iepriekšējos posteņos, bet kas atbilst rezerves aktīvu definīcijai.
2. Mēneša maksājumu bilance
Mēneša datu apkopošana par dažiem tekošā konta un kapitāla konta posteņiem ir īpaši sarežģīta datu vākšanas sistēmās, kas galvenokārt izmanto apsekojumus un pārskatu tiešo sniegšanu. Jo īpaši posteņos pakalpojumi, atlīdzība nodarbinātajiem, reinvestētā peļņa (3), citi sākotnējie ienākumi, otrreizējie ienākumi un kapitāla konta posteņos visi dati vai lielākā daļa datu, ko parasti izmanto ceturkšņa maksājumu bilances sagatavošanai, t. sk. informācija no administratīvajiem datu avotiem, var nebūt pieejami mēneša intervālos vai var būt nepilnīgi.
Savukārt mēneša dati par posteni preces ir pieejami ārējās tirdzniecības statistikā, piem., ātro aplēšu veidā. Tomēr arī attiecībā uz precēm mēneša dati ne vienmēr var būt pieejami savlaicīgi, bet ātrās aplēses var būt nepilnīgas.
Ņemot vērā datu apkopošanas izmaksas un pienākumu slogu respondentiem, pastāv plaši izplatīta un bieži izmantota prakse, izmantot laikrindu modeļus vai netiešo aplēšu metodes, lai uzlabotu savāktos mēneša datus par šiem tekošā konta un kapitāla konta posteņiem.
3. Klasifikācija pēc institucionālā sektora
Euro zonas kopsavilkuma rādītāju iedalījums pēc sektora ietver centrālās bankas, pārējās MFI – kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības, izņemot centrālās bankas, un naudas tirgus fondus, valdību un citus sektorus – finanšu sabiedrības, kas nav MFI, un nefinanšu sabiedrības, mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas. Šie institucionālie sektori atbilst ESA 2010 definīcijām. Euro zonas statistikas “monetāro iestāžu” sektors sastāv no Eurosistēmas.
(1) COM(2010) 774 galīgā redakcija.
(2) Jāpārtrauc šāda prakse: i) atļaut ziņotājiem izvēlēties novērtēšanas kritērijus (tirgus vērtība vai bilances vērtība); ii) piemērot nepārtrauktās inventarizācijas metodi/maksājumu bilances pārmaiņu uzkrāšanu krājumu aprēķināšanai.
(3) Reinvestēto peļņu aprēķinot uz gada apsekojumu bāzes, pamatā esošie dati arī var nebūt pieejami ceturkšņa intervālos, šādā gadījumā sagatavojot aplēsi.
IV PIELIKUMS
DATU NOSŪTĪŠANA EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI
Nacionālās centrālās bankas (NCB) izmanto Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) sniegtās iespējas, kas pamatojas uz telekomunikāciju tīklu “ECBS–Net”, lai elektroniski nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) vajadzīgo informāciju. Datu nosūtīšana ECBS notiek, izmantojot Statistisko datu un metadatu apmaiņas formātu. Šī prasība neliedz statistikas datu pārsūtīšanai uz ECB izmantot kādus citus līdzekļus, kuri ir saskaņoti kā alternatīvs risinājums.
NCB ievēro turpmāk uzskaitītos ieteikumus, lai nodrošinātu, ka datu pārsūtīšana darbojas apmierinoši.
|
— |
Pilnīgums: NCB paziņo visus vajadzīgos sērijas kodus. Sērijas kodu nepaziņošana vai neuzskaitītu sērijas kodu paziņošana tiks uzskatīta par nepilnīgu ziņošanu. Ja kāda novērojuma trūkst, izlaidumu reģistrē, izmantojot atbilstīgu novērojuma statusa parametru. |
|
— |
Bilances vienādojumi un datu zīmju konvencija: vērtēšanas noteikumi NCB jāpiemēro pirms datu nosūtīšanas ECB. |
Ja korekcijas tiek veiktas tikai sērijas kodu apakškopā, vērtēšanas noteikumus piemēro visam pārskatam.
V PIELIKUMS
STATISTIKAS APKOPOŠANAS METOŽU UZRAUDZĪBA
Eiropas Centrālā banka (ECB) uzrauga euro zonas dalībvalstu piemērotos jēdzienus, definīcijas un statistikas apkopošanas metodes. ECB publikācija “Eiropas Savienības maksājumu bilances/starptautisko investīciju bilances statistikas metodes” (turpmāk – “BoP Book”) informē par maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas praksi un attīstību dalībvalstīs.
BoP Book iekļauti sīki izstrādāti apraksti par datu apkopošanas metodēm un izmantotajiem jēdzieniem un definīcijām, kā arī informācija par atkāpēm no maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas saskaņotās metodikas.
BoP Book ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri atjaunina.
VI PIELIKUMS
DATU VĀKŠANA PORTFEĻIEGULDĪJUMU JOMĀ
Ņemot vērā portfeļieguldījumu statistikas sagatavošanai raksturīgās grūtības, tika uzskatīts par vajadzīgu noteikt kopīgu pieeju šīs informācijas vākšanai euro zonā.
Kvalitatīvas centralizētās vērtspapīru datu bāzes (turpmāk – “CVDB”) pieejamība tiek uzskatīta par būtisku tam, lai datu vākšanas sistēmas būtu darboties spējīgas
Datu bāzes plānotais aptvērums ir šāds: vērtspapīru krājumi par kuriem valsts datu apkopotājam ziņo kopsavilkuma veidā, t. i., neizmantojot standarta (ISIN vai līdzīgus) kodus, nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējiem portfeļieguldījumu aktīvu vai pasīvu krājumiem. Pēc šī ierobežojuma vadās, novērtējot dalībvalstu sistēmu aptvērumu. CVDB pietiekami aptver portfeļieguldījumu vērtspapīrus visā pasaulē, lai ļautu apkopot statistiku, novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi.
Portfeļieguldījumu aktīvus un pasīvus starptautisko investīciju bilancē apkopo tikai no krājumu datiem.
Euro zonas portfeļieguldījumu datu vākšanas sistēmas atbilst kādam no šajā tabulā noteiktajiem modeļiem.
Izmantojamie portfeļieguldījumu datu vākšanas modeļi
|
— |
Mēneša krājumi [s–b–s] + mēneša plūsmas [s–b–s] |
|
— |
Ceturkšņa krājumi [s–b–s] + mēneša plūsmas [s–b–s] |
|
— |
Mēneša krājumi [s–b–s] + atvasinātās mēneša plūsmas [s–b–s] |
|
— |
Ceturkšņa krājumi [s–b–s] + mēneša plūsmas [kopsavilkums] |
Piezīmes.
“s–b–s”= ir datu vākšana, novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi (security-by-security)
“atvasinātas plūsmas”= ir krājumu starpība (pielāgota valūtas kursa, cenu un citām identificējamām daudzuma izmaiņām)
VII PIELIKUMS
ATCELTĀ PAMATNOSTĀDNE UN TĀS GROZĪJUMI
|
|
Pamatnostādne ECB/2004/15 (OV L 354, 30.11.2004., 34. lpp.) |
|
|
Pamatnostādne ECB/2007/3 (OV L 159, 20.6.2007., 48. lpp.) |