32002O0010

Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne

(2002. gada 5. decembris),

par uzskaites un finanšu paziņošanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā

(ECB/2002/10)

(2003/131/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus, un jo īpaši to 12.1., 14.3. un 26.4. pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ieguldījumu saskaņā ar Statūtu 47.2 panta otro un trešo ievilkumu,

tā kā:

(1) Uz Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) saskaņā ar Statūtu 15. pantu attiecas paziņošanas pienākums.

(2) Saskaņā ar Statūtu 26.3 pantu ECB Valde sastāda ECBS konsolidēto bilanci analīzes un darbības nolūkiem.

(3) Saskaņā ar Statūtu 26.4 pantu ECB Padome izdod vajadzīgos noteikumus iesaistīto dalībvalstu centrālo banku (VCB) veikto operāciju uzskaites un paziņošanas standartizēšanai, lai varētu piemērot Statūtu 26. pantu.

(4) Saskaņā ar 1998. gada 1. decembra Pamatnostādnes ECB/2000/18 pārejas noteikumiem par uzskaites un paziņošanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā, kurā grozījumi izdarīti 1999. gada 15. decembrī un 2000. gada 14. decembrī [1], visi aktīvi un saistības, kas ir pastāvējuši uz 1998. gada 31. decembra darba dienas beigām, ir jāpārvērtē ar 1999. gada 1. janvāri. Nerealizētā peļņa, kas radusies pirms 1999. gada 1. janvāra vai 1999. gada 1. janvārī, ir jānodala no tās nerealizētās vērtēšanas peļņas, kas varētu būt radusies pēc 1999. gada 1. janvāra un kam jāpaliek VCB. Tirgus cenas un kursi, ko piemēroja ECB un VCB sākuma bilancēs 1999. gada 1. janvārī, bija jaunās vidējās izmaksas pārejas posma sākumā. Nerealizēto peļņu, kas radusies 1999. gada 1. janvārī vai pirms tam, ieteica neuzskatīt par sadalāmo peļņu pārejas laikā, un uzskatīt par realizējamu/sadalāmu to darījumu kontekstā, kas notiks pēc pārejas posma sākuma. Peļņa un zaudējumi ārvalstu valūtā un zeltā un cenas pieaugums un samazinājums, kas radušies aktīvu pārvešanas dēļ no VCB uz ECB, ir jāuzskata par realizētiem.

(5) Attiecībā uz tādas informācijas nodošanu atklātībai, kas saistīta ar apgrozībā esošām euro banknotēm, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu izvietošanas Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, tā ir jāsaskaņo VCB publicējamās gada bilancēs, peļņas un zaudējumu pārskatos un gada pārskatu pielikumos. Saskaņojamie punkti ir norādīti ar zvaigznīti IV, VIII un IX pielikumā.

(6) Pienācīgi vērā tika ņemts sagatavošanas darbs, ko veicis Eiropas Monetārais institūts (EMI).

(7) Pamatnostādnes ECB/2000/18 saturu tagad ievērojami grozīs. Skaidrības labā ir vēlams to pārstrādāt vienā tekstā.

(8) ECB piešķir lielu nozīmi ECBS reglamentējošo noteikumu pārskatāmības veicināšanai, pat ja Eiropas Kopienas dibināšanas līgums to neuzliek par pienākumu. ECB ir nolēmusi saskaņā ar šo pieeju publicēt šo pamatnostādni.

(9) Saskaņā ar Statūtu 12.1 un 14.3 pantu ECB pamatnostādnes ir neatņemama Kopienas tiesību aktu daļa,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

1. Šajā pamatnostādnē:

"banknošu izvietošanas atslēga" : ir procenti, kas rodas, ņemot vērā ECB daļu kopējā euro banknošu emisijā un piemērojot parakstītā kapitāla atslēgu VCB daļai šādā kopsummā saskaņā ar 2001. gada 6. decembra Lēmumu ECB/2001/15 par euro banknošu emisiju [2],

"konsolidācija" : ir grāmatvedības process, kurā dažādu atsevišķu juridisku personu finanšu datus apkopo tā it kā tie būtu viena persona,

"ECBS grāmatvedības un finanšu paziņošanas mērķi" : ir mērķi, kuru sasniegšanai saskaņā ar Statūtu 15. un 26. pantu ECB sagatavo finanšu pārskatus, kas uzskaitīti Statūtu I pielikumā,

"valstu centrālās bankas" (VCB) : ir iesaistīto dalībvalstu VCB,

"iesaistītās dalībvalstis" : ir dalībvalstis, kas ir pieņēmušas euro saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

"neiesaistītās dalībvalstis" : ir dalībvalstis, kas nav pieņēmušas euro saskaņā ar Līgumu,

"Eurosistēma" : ir VCB un ECB,

"pārejas laiks" : ir laikposms, kas sākas 1999. gada 1. janvārī un beidzas 2001. gada 31. decembrī,

"ceturkšņa pārvērtēšanas datums" : ir ceturkšņa pēdējās kalendāra dienas datums.

2. Papildus šajā pamatnostādnē lietoto tehnisko terminu definīcijas ir ietvertas glosārijā, kas pievienots kā II pielikums.

2. pants

Piemērošanas joma

1. Noteikumus, kas izklāstīti šajā pamatnostādnē, piemēro ECB un VCB, īstenojot ECBS grāmatvedības un finanšu paziņošanas mērķus.

2. Šīs pamatnostādnes mērķis ir tikai atbilstoši Statūtu prasībām noteikt ECBS grāmatvedības un finanšu paziņošanas režīmu, tādēļ tā nenosaka saistošus noteikumus par VCB nacionālajiem ziņojumiem un finanšu pārskatiem. Lai sasniegtu atbilstību un salīdzināmību starp ECBS un valstu režīmiem, ir ieteicams VCB, ja iespējams, lietot noteikumus, kas izklāstīti šajā pamatnostādnē, attiecībā uz nacionālajiem ziņojumiem un finanšu pārskatiem.

3. pants

Grāmatvedības pamatpieņēmumi

Piemērojami šādi grāmatvedības pamatpieņēmumi:

a) saimnieciskā realitāte un pārskatāmība: grāmatvedības metodes un finanšu ziņojumi atspoguļo saimniecisko realitāti, ir pārskatāmi un pēc savām kvalitatīvajām īpašībām ir saprotami, attiecināmi, droši un salīdzināmi; darījumus uzskaita un tos noformē saskaņā ar to būtību un saimniecisko realitāti, un nevis tikai saskaņā ar to juridisko formu;

b) piesardzība: aktīvu un pasīvu vērtēšanu un ienākumu atspoguļošanu veic piesardzīgi; šīs pamatnostādnes kontekstā tas nozīmē, ka peļņas un zaudējumu pārskatā nerealizēto peļņu nenorāda kā ienākumus, bet tūlīt pārceļ uz pārvērtēšanas kontu. Tomēr piesardzība neļauj slēptu rezervju veidošanu vai posteņu apzināti sagrozītu atspoguļošanu bilancē un peļņas un zaudējumu pārskatā;

c) notikumi pēc bilances slēgšanas: aktīvus un pasīvus koriģē, ņemot vērā notikumus, kas notiek starp gada bilances slēgšanas dienu un datumu, kurā kompetentās iestādes apstiprina finanšu pārskatus, ja tie ietekmē aktīvu vai pasīvu stāvokli bilances slēgšanas dienā; atklātībai sniedz informāciju par tiem notikumiem, kuri iestājas pēc bilances slēgšanas dienas un kuri neietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances slēgšanas dienā, bet kuri ir tik svarīgi, ka informācijas neizpaušana varētu ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju spēju veikt pienācīgus vērtējumus un lēmumus; šajā gadījumā aktīvus un pasīvus nekoriģē;

d) būtiskums: nav atļauta atkāpšanās no grāmatvedības noteikumiem, ieskaitot tos, kas ietekmē peļņas un zaudējumu pārskatu sastādīšanu atsevišķām VCB un ECB, ja vien to pamatoti nevar novērtēt kā nebūtisku kopējā ziņotājas iestādes finanšu pārskatu kontekstā un noformējumā;

e) uzņēmējdarbības nepārtrauktības princips: grāmatvedības dokumentus gatavo, ievērojot uzņēmējdarbības nepārtrauktības principu;

f) uzkrājumu princips: ienākumus un izdevumus atspoguļo grāmatvedības periodā, kurā tie ir nopelnīti vai radušies, un nevis periodā, kurā tie ir saņemti vai samaksāti;

g) konsekvence un salīdzināmība, kritērijus bilances vērtēšanai un ienākumu atspoguļošanai piemēro konsekventi pēc metodes, kas ECBS ir saskaņota un nepārtraukta, lai nodrošinātu finanšu pārskatu datu salīdzināmību.

4. pants

Aktīvu un pasīvu atspoguļošana bilancē

Finanšu vai cita veida aktīvu/pasīvu ziņotājas iestādes bilancē atspoguļo tikai tad:

a) ja ir iespējams, ka jebkurš turpmāks saimniecisks labums, kas saistīts ar aktīva vai pasīva posteni, plūdīs uz ziņotāju iestādi vai no tās;

b) ja principā visi ar aktīvu vai pasīvu saistītie riski un priekšrocības nodotas ziņotājai iestādei; un

c) ja aktīvu izmaksas vai vērtību priekš ziņotājas iestādes vai saistības apjomu var ticami novērtēt.

5. pants

Skaidras naudas/norēķinu un saimnieciskā pieeja

1. Skaidras naudas (vai norēķinu) pieeju izmanto kā pamatu datu reģistrēšanai Eurosistēmas grāmatvedības sistēmās līdz 2006. gada 31. decembrim.

2. No 2007. gada 1. janvāra III pielikumā noteikto saimniecisko pieeju izmanto kā pamatu datu reģistrēšanai par darījumiem ārvalstu valūtā un ārvalstu valūtā denominētiem uzkrājumiem Eurosistēmas grāmatvedības sistēmās. Darījumus ar vērtspapīriem var turpināt reģistrēt saskaņā ar skaidras naudas (vai norēķinu) pieeju.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, VCB var pielietot saimniecisko pieeju pirms 2007. gada 1. janvāra.

4. Skaitļos, kas veido daļu no ikdienas finanšu datiem Eurosistēmas finanšu ziņojumu mērķiem, parāda skaidrās naudas kustību bilances posteņos, kas nav posteņi, ar virsrakstu "Pārējie aktīvi" un "Pārējās saistības", izņemot ceturkšņa beigu un gada beigu grāmatvedības korekcijas.

II NODAĻA

BILANCES SHĒMA UN TĀS VĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI

6. pants

Bilances shēma

ECB/VCB bilances shēma finanšu paziņošanas mērķiem ECBS, ir balstīta uz struktūru, kas noteikta IV pielikumā.

7. pants

Bilances vērtēšanas noteikumi

1. Bilances vērtēšanā lieto pašreizējos tirgus kursus un cenas, ja vien IV pielikumā nav noteikts citādi.

2. Zelta, ārvalstu valūtas instrumentu, vērtspapīru un finanšu instrumentu (bilances un ārpusbilances) pārvērtēšanu veic ceturkšņa pārvērtēšanas datumā pēc vidējā tirgus kursa un cenām. Tas neliedz ECB/VCB iekšējām vajadzībām pārvērtēt savus portfeļus biežāk, ceturkšņa laikā ziņojot tikai par datiem pēc darījumu vērtības.

3. Attiecībā uz zeltu netiek ņemta vērā atšķirība starp cenas un valūtas pārvērtēšanu, bet uzrāda tikai vienu zelta cenas pārvērtēšanas atšķirību, pamatojoties uz tādu cenu euro par noteiktu zelta svara vienību, kas atvasināta no EUR/USD maiņas kursa ceturkšņa pārvērtēšanas datumā. Ārvalstu valūtas pārvērtē katru atsevišķi (ietverot ārpusbilances un bilances darījumus), un vērtspapīrus pārvērtē pa kodiem (arī ISIN kodu), izņemot tos vērtspapīrus, kas iekļauti postenī "Citi finanšu aktīvi", un ko uzskata par atsevišķiem turējumiem.

4. Pārvērtēšanas grāmatojumus atsauc nākošā ceturkšņa beigās, izņemot nerealizētos zaudējumus, ko gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā; ceturkšņa laikā par visiem darījumiem ziņo, ņemot vērā darījumu cenas un kursus.

8. pants

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

1. Reverso darījumu, kas veikts atbilstoši pārdošanas ar atpirkšanu līgumam, ieraksta bilances pasīvu daļā kā nodrošinātu ieplūstošo ieguldījumu, turpretī postenis, kas sniegts kā nodrošinājums, paliek bilances aktīva daļā. Pārdotos vērtspapīrus, kas jāatpērk saskaņā ar repo līgumiem, ECB/VCB, kurai tie jāatpērk, joprojām uzrāda kā daļu no portfeļa, no kura tie tika pārdoti.

2. Reverso darījumu, kas veikts saskaņā ar pirkšanas ar atpārdošanu līgumu, ieraksta kā nodrošinātu izplūstošo aizdevumu bilances aktīvu daļā par aizdevuma summu. Saskaņā ar pirkšanas ar atpārdošanu līgumiem iegādātos vērtspapīrus nepārvērtē, un no tiem izrietošā peļņa vai zaudējumi līdzekļu aizdevējai pusei nav jāiekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā.

3. Reversie darījumi, kuros lietoti ārvalstu valūtās denominēti vērtspapīri, neietekmē vidējo valūtas pozīcijas cenu.

4. Vērtspapīru aizdošanas darījumu gadījumā, vērtspapīri paliek aizdevēja bilancē. Šādus darījumus iegrāmato tādā pašā veidā kā noteikts attiecībā uz pārdošanas ar atpirkšanu operācijām. Ja tomēr vērtspapīri, ko ECB vai VCB, darbodamās kā saņēmējs, ir aizņēmusies, gada beigās neatrodas saņēmēja glabāšanā, saņēmējam jāveido uzkrājumi zaudējumiem, ja attiecīgo vērtspapīru tirgus vērtība ir cēlusies no aizdevuma darījuma noslēgšanas dienas, un jāuzrāda saistības (vērtspapīru atkārtota nodošana), ja saņēmējs vērtspapīrus pa to laiku ir pārdevis.

5. Nodrošinātus darījumus ar zeltu uzskata par pārdošanas ar atpirkšanu līgumiem. Zelta plūsmas, kas saistītas ar šiem nodrošinātajiem darījumiem, finanšu pārskatos nenorāda, un starpību starp darījuma tūlītējo un nestandartizēta nākotnes darījuma cenu reģistrē pēc uzkrājumu principa.

6. Reversos darījumus (iekļaujot vērtspapīru aizdošanas darījumus), kas veikti saskaņā ar automatizētu vērtspapīru aizdošanas programmu, reģistrē ar ietekmi uz bilanci attiecībā uz šādiem darījumiem tikai, ja skaidras naudas veidā ir sniegts nodrošinājums līdz operācijas termiņa beigām.

9. pants

Tirgojami akciju instrumenti

1. Šis pants piemērojams tirgojamiem akciju instrumentiem (akcijām vai akciju fondiem) neatkarīgi no tā, vai darījumus veic tieši VCB vai ECB, vai starpnieks, izņemot darbības, ko veic attiecībā uz pensiju fondiem, līdzdalību kapitālā, ieguldījumiem meitasuzņēmumos, būtisku līdzdalību kapitālā vai ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem.

2. Akciju instrumenti, kas denominēti ārvalstu valūtās, neveido daļu no vispārējās valūtas pozīcijas, bet ir daļa no atsevišķa valūtas turējuma. Ir ieteicams attiecīgās ārvalstu valūtas peļņas un zaudējumu aprēķinu izdarīt ar neto vidējo izmaksu metodi vai ar vidējo izmaksu metodi.

3. Ir ieteicams ar akciju instrumentiem rīkoties atbilstīgi šādiem noteikumiem:

a) akciju portfeļu pārvērtēšana notiek saskaņā ar 7. panta 2. punktu. Pārvērtēšana notiek par katru posteni atsevišķi. Attiecībā uz akciju fondiem cenas pārvērtēšana notiek pēc neto bāzes, nevis par katru akciju atsevišķi. Ieskaits starp dažādām akcijām vai dažādiem akciju fondiem netiek veikts;

b) darījumus reģistrē bilancē pēc darījuma cenas;

c) starpniecības maksu reģistrē kā darījuma izmaksas, kas jāiekļauj aktīva cenā, vai kā izdevumus peļņas un zaudējumu pārskatā;

d) iegādātās dividendes summu iekļauj akciju instrumenta cenā. Bezdividenžu dienā, kamēr dividenžu maksa vēl nav saņemta, iegādāto dividenžu summu var uzskatīt par atsevišķu posteni;

e) dividenžu uzkrājumus perioda beigās neiegrāmato, jo tie jau ir atspoguļoti akciju instrumentu tirgus cenā, izņemot akcijas, kas kotētas bez dividendēm;

f) ar tiesību emisiju rīkojas kā ar atsevišķu aktīvu pēc emitēšanas. Iegādes cenu aprēķina, pamatojoties uz veco akciju vidējo cenu, jauno akciju bāzes cenu un veco akciju attiecību pret jaunajām akcijām. Alternatīvi tiesību cena var pamatoties uz tiesību tirgus vērtību, akciju veco vidējo cenu un akciju tirgus cenu pirms tiesību emisijas. Ar tām rīkojas saskaņā ar Eurosistēmas grāmatvedības noteikumiem.

10. pants

Banknotes

Skaitli "banknotes apgrozībā" bilancē veido divas sastāvdaļas:

a) nekoriģēts apgrozībā esošo euro banknošu daudzums, ko aprēķina pēc vienas no šādām divām metodēm:

A metode: BC = BP − BD − S

B metode. BC = BI − BR

kur:

BC = ir euro "banknotes apgrozībā" skaitlis

BP = ir iespiesto vai no iespiedēja vai citas VCB saņemto euro banknošu vērtība

BD = ir iznīcināto euro banknošu vērtība

BI = ir apgrozībā laisto euro banknošu vērtība

BR = ir saņemto euro banknošu vērtība

S = ir krājumā/glabātuvē esošo euro banknošu vērtība;

b) plus/mīnus korekcijas summa, kas veidojas, pielietojot banknošu izvietošanas atslēgu.

III NODAĻA

IENĀKUMU ATSPOGUĻOŠANA

11. pants

Ienākumu atspoguļošana

1. Ienākumu atspoguļošanai piemēro šādus noteikumus:

a) realizēto peļņu un realizētos zaudējumus ieraksta peļņas un zaudējumu pārskatā;

b) nerealizēto peļņu neatzīst par ienākumiem, bet tūlīt pārved uz pārvērtēšanas kontu;

c) nerealizētos zaudējumus ieraksta peļņas un zaudējumu pārskatā, ja tie pārsniedz attiecīgajā pārvērtēšanas kontā ierakstīto iepriekšējās pārvērtēšanas peļņu;

d) peļņas un zaudējumu pārskatā ierakstītos nerealizētos zaudējumus turpmākajos gados neatsauc, pamatojoties uz jaunu nerealizēto peļņu;

e) netiek veikts ieskaits nerealizētajiem zaudējumiem kādā vērtspapīrā, vai kādā valūtā vai zelta turējumos pret nerealizēto peļņu citos vērtspapīros vai valūtā, vai zeltā.

2. Prēmijas un diskontus saistībā ar emitētiem un iegādātiem vērtspapīriem rēķina un uzrāda kā daļu no procentu ienākuma, un amortizē vērtspapīru atlikušajā termiņā, vai nu saskaņā ar lineārās amortizācijas metodi vai ar iekšējās peļņas normas (IPN) metodi. Tomēr IPN metode ir obligāta diskonta vērtspapīriem ar atlikuma termiņu vairāk kā gads iegādes brīdī.

3. Uzkrājumus saistībā ar finanšu aktīviem un pasīviem (t.i., maksājamos procentus un amortizētās prēmijas un amortizētos diskontus) aprēķina un reģistrē/iegrāmato pārskatos vismaz reizi ceturksnī. Citu posteņu uzkrājumus aprēķina un reģistrē/iegrāmato pārskatos vismaz reizi gadā.

4. ECB/VCB var aprēķināt uzkrājumus daudz biežāk un detalizētāk, ar nosacījumu, ka ceturkšņa laikā tiek sniegti dati tikai par darījuma vērtību.

5. Uzkrājumus, kas denominēti ārvalstu valūtās, katra ceturkšņa beigās pārrēķina pēc vidējā tirgus kursa un atsauc pēc tā paša kursa.

6. Parasti uzkrājumu aprēķināšanai gada laikā var izmantot vietējo praksi (t.i., aprēķinus līdz ceturkšņa pēdējai darba dienai vai pēdējai kalendāra dienai). Tomēr gada beigās ceturkšņa pēdējā kalendāra diena (t.i., 31. decembris) ir obligāta atsauces diena.

7. Tikai darījumi, kas rada izmaiņas kādā valūtas turējumā, var būt par pamatu realizētai ārvalstu valūtas pelņai vai zaudējumiem.

12. pants

Darījuma cena

1. Šādus vispārējus noteikumus piemēro darījuma cenai:

a) attiecībā uz zeltu, ārvalstu valūtas instrumentiem un vērtspapīriem ikdienā lieto vidējo izmaksu metodi, lai aprēķinātu pārdoto elementu iegādes izmaksas, ņemot vērā valūtas maiņas kursa un/vai cenas izmaiņas;

b) vidējo aktīva/pasīva cenu/kursu samazina/palielina par nerealizētajiem zaudējumiem, kurus pārnes uz peļņas un zaudējumu pārskatu gada beigās;

c) kupona vērtspapīru iegādes gadījumā nopirktais kuponu ienākums jāuzskata par atsevišķu elementu; gadījumā, ja vērtspapīri ir denominēti ārvalstu valūtā, to iekļauj šīs valūtas turējumā, bet vidējās cenas noteikšanas nolūkos neiekļauj aktīva izmaksās vai cenā.

2. Vērtspapīriem piemēro šādus īpašus noteikumus:

a) darījumus reģistrē pēc to cenas un iegrāmato finanšu pārskatos pēc tīrās cenas;

b) maksas par glabāšanu un pārvaldību, maksas par norēķina konta apkalpošanu un citas netiešās izmaksas neuzskata par darījuma izmaksām un iekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā; tās neuzskata par attiecīgā aktīva vidējo izmaksu daļu;

c) ienākumu reģistrē pēc bruto vērtības, atsevišķi norādot atmaksājamos ieturējuma nodokļus un citus nodokļus;

d) vērtspapīra vidējo pirkuma izmaksu aprēķināšanas nolūkā, vai nu i) visus dienas laikā izdarītos pirkumus pēc to darījuma cenas pieskaita iepriekšējās dienas turējumā esošajiem vērtspapīriem, lai iegūtu jaunu vidējo svērto cenu, pirms piemērot tajā pašā dienā veiktos vērtspapīru pārdevumus, vai ii) nolūkā aprēķināt pārskatīto vidējo cenu, var piemērot atsevišķus vērtspapīru pirkumus un pārdevumus tādā kārtībā, kādā tie dienas laikā notikuši.

3. Zeltam un ārvalstu valūtai piemēro šādus īpašus noteikumus:

a) darījumus ārvalstu valūtās, kas nerada izmaiņas attiecīgās valūtas turējumā, pārrēķina euro pēc līgumā noteiktā vai norēķinu datuma valūtas maiņas kursa, un tas neietekmē turējuma iegādes izmaksas;

b) darījumus ārvalstu valūtās, kas rada izmaiņas attiecīgās valūtas turējumā, pārrēķina euro pēc līgumā noteiktā vai norēķinu dienas maiņas kursa;

c) faktiskos naudas ieņēmumus vai maksājumus pārrēķina pēc vidējā valūtas maiņas tirgus kursa tajā dienā, kurā notiek norēķini;

d) dienas laikā veiktās valūtas un zelta neto iegādes pievieno pēc vidējām dienas pirkuma izmaksām par katru attiecīgo valūtu un zeltu iepriekšējās dienas turējumā esošajam zeltam un vērtspapīriem, lai radītu jaunu vidējo svērto kursu un zelta cenu. Neto pārdevumu gadījumos realizētās peļņas un realizēto zaudējumu aprēķins balstās uz attiecīgās valūtas vai zelta turējuma izmaksām iepriekšējā dienā, tā, lai vidējās izmaksas nemainītos. Vidējā kursa un zelta cenas starpība starp dienas laikā notikušo ieplūdi un aizplūdi arī rada realizēto peļņu vai realizētos zaudējumus. Ārvalstu valūtas vai zelta saistību gadījumā augstākminēto pieeju piemēro apgrieztā veidā. Tādējādi vidējās pasīva posteņa izmaksas ietekmē neto pārdošana, savukārt neto pirkumi samazina pozīciju pēc esošā vidējā svērtā kursa vai zelta cenas;

e) ārvalstu valūtas darījumu izmaksas un citas vispārējās izmaksas norāda peļņas un zaudējumu pārskatā.

IV NODAĻA

GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ĀRPUSBILANCES INSTRUMENTIEM

13. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Nestandartizētus ārvalstu valūtas nākotnes darījumus, ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu nākotnes posmus un citus valūtas instrumentus, kas ietver vienas valūtas maiņu pret otru nākotnē, ietver neto ārvalstu valūtas postenī, lai aprēķinātu ārvalstu valūtas maiņas peļņu un zaudējumus.

2. Procentu likmes mijmaiņas darījumus, standartizētus nākotnes līgumus, nestandartizētus procentu likmes nākotnes līgumus un citus procentu likmes instrumentus iegrāmato un pārvērtē pa atsevišķiem posteņiem. Ar šiem instrumentiem rīkojas atsevišķi no bilances posteņiem.

3. Peļņu un zaudējumus, kas rodas no ārpusbilances instrumentiem, atspoguļo un ar to rīkojas tāpat kā attiecībā uz bilances instrumentiem.

14. pants

Nestandartizēti ārvalstu valūtas nākotnes darījumi

1. Nestandartizētu nākotnes instrumentu pirkumus un pārdevumus atspoguļo ārpusbilances kontos no tirdzniecības dienas līdz norēķinu dienai pēc nestandartizēta nākotnes darījuma tūlītējās likmes. Pārdošanas darījumu peļņu un zaudējumus aprēķina, lietojot vidējās valūtas pozīcijas izmaksas līguma datumā, pieskaitot divas vai trīs darba dienas saskaņā ar ikdienas ieskaita procedūru pirkumu un pārdošanas darījumiem. Peļņu un zaudējumus uzskata par nerealizētiem līdz norēķinu dienai, un ar to rīkojas saskaņā ar 11. panta 1. punktu.

2. Ar starpību starp tūlītējām un nākotnes likmēm rīkojas kā ar uzkrātiem maksājamiem vai saņemamiem procentiem gan attiecībā uz pirkumiem, gan pārdevumiem.

3. Norēķinu dienā ārpusbilances kontus dzēš, un pārvērtēšanas konta atlikumu ceturkšņa beigās kreditē peļņas un zaudējumu kontā.

4. Nestandartizētu nākotnes instrumentu pirkumi ietekmē vidējās valūtas pozīcijas izmaksas no tirdzniecības dienas, pieskaitot divas vai trīs darba dienas saskaņā ar tirgū pieņemtajiem noteikumiem par tūlītējo darījumu norēķiniem pēc tūlītējās pirkuma likmes.

5. Nestandartizētu nākotnes darījumu pozīcijas vērtē saistībā ar tās pašas valūtas tūlītējo pozīciju, kompensējot starpību, kas var rasties vienā valūtas pozīcijā. Neto zaudējumu atlikumu debetē peļņas un zaudējumu kontā, ja tas pārsniedz iepriekšējās pārvērtēšanas peļņu, kas reģistrēta pārvērtēšanas kontā; neto peļņas atlikumu kreditē pārvērtēšanas kontā.

15. pants

Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi

1. Tūlītējos pirkumus un pārdevumus atspoguļo bilances kontos norēķinu dienā.

2. Nestandartizētu nākotnes instrumentu pirkumus un pārdevumus atspoguļo ārpusbilances kontos no tirdzniecības dienas līdz norēķinu dienai pēc nestandartizētu nākotnes darījumu tūlītējās likmes.

3. Pārdošanas darījumus atspoguļo pēc darījuma tūlītējās likmes; tādēļ nerodas ne peļņa, ne zaudējumi.

4. Ar starpību starp tūlītējām un nākotnes likmēm rīkojas kā ar uzkrātiem maksājamiem vai saņemamiem procentiem gan attiecībā uz pirkumiem, gan pārdevumiem.

5. Norēķinu dienā ārpusbilances kontus dzēš.

6. Ārvalstu valūtas pozīcijas vidējās izmaksas nemainās.

7. Nestandartizētu nākotnes darījumu pozīciju vērtē saistībā ar tūlītējo darījumu pozīciju.

16. pants

Standartizēti procentu likmes nākotnes līgumi

1. Standartizētos procentu likmes nākotnes līgumus tirdzniecības dienā reģistrē ārpusbilances kontos.

2. Sākotnējo drošības iemaksu reģistrē kā atsevišķu aktīvu, ja to iegulda naudā. Ja iegulda vērtspapīru formā, tad tā bilancē nemainās.

3. Ikdienas izmaiņas papildu iemaksās reģistrē bilancē atsevišķā kontā vai nu kā aktīvu vai pasīvu, atkarībā no standartizētā nākotnes līguma cenas izmaiņām. Tāda pati procedūra piemērojama atvērtās pozīcijas slēgšanas dienā. Uzreiz pēc tam atsevišķo kontu anulē un kopējo darījuma rezultātu ieraksta kā peļņu vai zaudējumus, neatkarīgi no tā, vai piegāde notiek, vai nenotiek. Ja piegāde notiek, tad pārdevuma vai pirkuma ierakstu veic pēc tirgus cenas.

4. Maksas iekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā.

5. Konvertēšanu euro vajadzības gadījumā veic pozīcijas slēgšanas dienā pēc tās dienas tirgus kursa. Ārvalstu valūtas ieplūdums ietekmē vidējās valūtas pozīcijas izmaksas tās slēgšanas dienā.

6. Ikdienas pārvērtēšanas dēļ peļņu un zaudējumus ieraksta noteiktos atsevišķos kontos. Atsevišķs konts aktīvu daļā uzrāda zaudējumus un atsevišķs konts pasīvu daļā uzrāda peļņu. Nerealizētos zaudējumus ieraksta peļņas un zaudējumu konta debetā, un šādas summas kreditē pasīva kontā "citi pasīvi".

7. Nerealizētos zaudējumus, kas pārnesti uz peļņas un zaudējumu kontu gada beigās, sekojošos gados nedzēš ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts. Peļņas gadījumā veikto ierakstu debetē pagaidu kontā "citi aktīvi" un kreditē pārvērtēšanas kontā.

17. pants

Procentu likmes mijmaiņas darījumi

1. Procentu likmes mijmaiņas darījumus reģistrē ārpusbilances kontos tirdzniecības dienā.

2. Kārtējos procentu maksājumus, kas saņemti vai samaksāti, reģistrē, pamatojoties uz uzkrājumu principu. Ir atļauts maksājumu ieskaits saistībā ar vienu un to pašu procentu likmes mijmaiņas darījumu.

3. Procentu likmes mijmaiņas darījumi ietekmē vidējās valūtas pozīcijas izmaksas ārvalstu valūtā, ja ir starpības starp saņemtajiem un veiktajiem maksājumiem. Maksājuma atlikums, kas izraisa ieplūdumu, ietekmē vidējās valūtas izmaksas maksājuma brīdī.

4. Katru procentu likmes mijmaiņas darījumu novērtē pēc tirgus cenas, vajadzības gadījumā, pārrēķinot euro pēc tūlītējā valūtas kursa. Nerealizētos zaudējumus, kas pārnesti uz peļņas un zaudējumu kontu gada beigās, sekojošos gados nedzēš ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts. Nerealizēto pārvērtēšanas peļņu kreditē pārvērtēšanas kontā.

5. Maksas iekļauj peļņas un zaudējumu kontā.

18. pants

Nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi

1. Nestandartizētus procentu likmes nākotnes līgumus reģistrē ārpusbilances kontos tirdzniecības dienā.

2. Kompensācijas maksājumu, ko viena puse maksā otrai pusei norēķinu dienā, šajā dienā ieraksta peļņas un zaudējumu kontā. Maksājumus ieraksta, nepiemērojot uzkrājumu principu.

3. Ja nestandartizētu procentu likmes līgumu turējums ir ārvalstu valūtā, tad kompensācijas maksājums ietekmē vidējās šīs valūtas pozīcijas izmaksas. Kompensācijas maksājumu pārrēķina euro pēc tūlītējā kursa norēķinu dienā. Maksājuma atlikums, kas izraisa ieplūdumu, ietekmē vidējās valūtas izmaksas maksājuma brīdī.

4. Nestandartizētos procentu likmes nākotnes līgumus novērtē pēc tirgus cenas un, vajadzības gadījumā, pārrēķina euro pēc tūlītējā valūtas kursa. Nerealizētos zaudējumus, kas pārnesti uz peļņas un zaudējumu kontu gada beigās, sekojošos gados nedzēš ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts. Nerealizēto pārvērtēšanas peļņu kreditē pārvērtēšanas kontā.

5. Maksas iekļauj peļņas un zaudējumu kontā.

19. pants

Nestandartizēti nākotnes darījumi ar vērtspapīriem

Nestandartizētos nākotnes darījumus ar vērtspapīriem uzskaita saskaņā ar vienu no šādām metodēm:

A metode:

a) nestandartizētos nākotnes darījumus ar vērtspapīriem reģistrē ārpusbilances kontos no tirdzniecības dienas līdz norēķinu dienai pēc nestandartizēta nākotnes darījuma cenas;

b) tirgotā vērtspapīra turējuma vidējās izmaksas nemaina līdz norēķinam; nestandartizētā nākotnes pārdošanas darījuma ietekmi uz peļņu un zaudējumiem aprēķina norēķinu dienā;

c) ārpusbilances kontus dzēš norēķinu dienā, un pārvērtēšanas konta atlikumu (ja tāds ir) kreditē peļņas un zaudējumu kontā. Nopirkto vērtspapīru uzskaita, lietojot tūlītējo termiņa izpildes dienas cenu (faktisko tirgus cenu), savukārt starpība ar sākotnējo nestandartizēta nākotnes darījuma cenu tiek atzīta par realizēto peļņu vai realizētajiem zaudējumiem;

d) attiecībā uz vērtspapīriem, kas denominēti ārvalstu valūtā, vidējās neto valūtas pozīcijas izmaksas netiek skartas, ja ECB/VCB jau tur pozīciju attiecīgajā valūtā. Ja nopirktais nestandartizētais nākotnes vērtspapīrs ir denominēts valūtā, kurā ECB/VCB netur pozīciju, un tādēļ attiecīgā valūta ir jāpērk, ir piemērojami noteikumi par ārvalstu valūtu pirkšanu saskaņā ar 12. panta 3. punkta d) apakšpunktu;

e) nestandartizētu nākotnes darījumu pozīcijas vērtē izolēti pēc nestandartizētu nākotnes darījumu tirgus cenas par atlikušo darījuma ilgumu. Pārvērtēšanas zaudējumus gada beigās debetē peļņas un zaudējumu kontā, un pārvērtēšanas peļņu kreditē pārvērtēšanas kontā. Nerealizētos zaudējumus, kas atspoguļoti peļņas un zaudējumu kontā gada beigās, sekojošos gados nedzēš ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts.

B metode:

a) nestandartizētos nākotnes darījumus ar vērtspapīriem reģistrē ārpusbilances kontos no tirdzniecības dienas līdz norēķinu dienai pēc nestandartizēta nākotnes darījuma cenas. Norēķinu dienā ārpusbilances kontus dzēš;

b) ceturkšņa beigās vērtspapīra pārvērtēšanu veic, pamatojoties uz neto pozīciju, ko aprēķina pēc bilances, un šī paša vērtspapīra pārdevumiem, kas reģistrēti ārpusbilances kontos. Pārvērtēšanas summa līdzinās starpībai starp neto pozīciju, kas novērtēta pēc pārvērtēšanas cenas, un to pašu pozīciju, kas novērtēta pēc bilances pozīcijas vidējām izmaksām. Ceturkšņa beigās nestandartizētajiem nākotnes pirkumiem veic pārvērtēšanu, kas aprakstīta 7. pantā. Pārvērtēšanas rezultāts līdzinās starpībai starp tūlītējo cenu un pirkuma saistību vidējām izmaksām;

c) nestandartizētu nākotnes līgumu pārdošanas rezultātu reģistrē finanšu gadā, kurā saistības stājās spēkā. Šis rezultāts ir vienāds ar starpību starp sākotnējo nestandartizēta nākotnes darījuma cenu un bilances pozīcijas vidējām izmaksām vai ārpusbilances pirkuma saistību vidējām izmaksām, ja bilances pozīcija nav pietiekama, pārdošanas brīdī.

V NODAĻA

PAZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

20. pants

Paziņošanas forma

1. Datus Eurosistēmas finanšu paziņošanas mērķiem VCB paziņo ECB saskaņā ar Padomes pieņemtajām prasībām.

2. Paziņošanas forma atbilst šai pamatnostādnei un ietver visus elementus, kas norādīti IV pielikumā. Dažādas formas bilancēs iekļaujamo posteņu saturs arī ir aprakstīts IV pielikumā.

3. Dažādu publicējamo finanšu pārskatu forma ir izklāstīta šādos pielikumos:

a) Eurosistēmas publicētais konsolidētais iknedēļas finanšu pārskats pēc ceturkšņa beigām — V pielikumā;

b) Eurosistēmas publicētais konsolidētais iknedēļas finanšu pārskats ceturkšņa laikā — VI pielikumā;

c) Eurosistēmas konsolidētā gada bilance VII pielikumā.

VI NODAĻA

PUBLICĒJAMĀS GADA BILANCES UN PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU PĀRSKATI

21. pants

Publicējamās bilances un peļņas un zaudējumu pārskati

Ir ieteicams VCB pielāgot savas publicējamās gada bilances un peļņas un zaudējumu pārskatus saskaņā ar VIII un IX pielikumu.

VII NODAĻA

KONSOLIDĀCIJAS NOTEIKUMI

22. pants

Vispārēji konsolidācijas noteikumi

1. Eurosistēmas konsolidētās bilances ietver visus ECB un VCB bilanču posteņus.

2. Eurosistēmas konsolidētās bilances sastāda ECB, ņemot vērā vienveidīgus grāmatvedības principus un paņēmienus, saskaņotus finanšu periodus Eurosistēmā, konsolidācijas pielāgojumus Eurosistēmas iekšējo darījumu un pozīciju dēļ un sakarā ar izmaiņām Eurosistēmas sastāvā.

3. Atsevišķos bilances posteņus, kas nav VCB un ECB Eurosistēmas bilancēs, konsolidācijas nolūkos apvieno.

4. VCB un ECB atlikumus darījumos ar trešām pusēm konsolidācijas procesā reģistrē pēc bruto vērtības.

5. Eurosistēmas iekšējos atlikumus uzrāda ECB un VCB bilancēs, kā aprakstīts IV pielikumā.

6. Konsolidācijas procesā jānodrošina atbilstība starp pārskatiem. Visus Eurosistēmas finanšu pārskatus sagatavo pēc līdzīgiem principiem, piemērojot tādus pašus konsolidācijas paņēmienus un procesus.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

23. pants

Noteikumu attīstīšana, piemērošana un interpretācija

1. Grāmatvedības un monetāro ienākumu komiteja (AMICO) Padomei caur Valdi sniedz ieteikumus par ECBS grāmatvedības un ziņošanas noteikumu attīstīšanu, piemērošanu un īstenošanu.

2. Interpretējot pamatnostādni, ņem vērā sagatavošanas darbus, grāmatvedības principus, kas saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem un vispārēji pieņemtajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

24. pants

Atcelšana

Ar šo ir atcelta Pamatnostādne ECB/2000/18. Norādes uz atcelto pamatnostādni uzskata par norādēm uz šo pamatnostādni.

25. pants

Nobeiguma noteikumi

1. Šī pamatnostādne stājas spēkā 2003. gada 1. janvārī.

2. Neskarot iepriekšējo punktu, šī pamatnostādne ir piemērojama arī Eurosistēmas konsolidētās gada bilances formai uz 2002. gada 31. decembri un VCB gada bilanču ieteicamajai formai uz 2002. gada 31. decembri ar nosacījumu, ka valstu banknotes, kas vēl ir apgrozībā 2002. gada 31. decembrī, bilancē ir ierakstītas postenī "banknotes apgrozībā". Tā turklāt ir piemērojama attiecībā uz informācijas izpaušanas noteikumiem, kas saistīta ar apgrozībā esošām euro banknotēm, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu izvietošanas Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem.

3. Šī pamatnostādne ir adresēta VCB.

Šo pamatnostādni publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2002. gada 5. decembrī

ECB Padomes vārdā —

prezidents

Willem F. Duisenberg

[1] OV L 33, 2.2.2001., 21. lpp.

[2] OV L 337, 20.12.2001., 52. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

FINANŠU PĀRSKATI EUROSISTĒMAI

Pārskata veids | Iekšējs vai publicējams | Juridiskā bāze | Pārskata mērķis |

1.Eurosistēmas ikdienas finanšu pārskats | Iekšējs | Nav | Galvenokārt likviditātes pārvaldības mērķiem (Statūtu 12.1. panta īstenošanai) Daļu no ikdienas finanšu pārskata datiem izmanto monetārā ienākumu aprēķinam |

2.Neapkopots iknedēļas finanšu pārskats | Iekšējs | Nav | Pamats Eurosistēmas konsolidētā iknedēļas finanšu pārskata sastādīšanai |

3.Eurosistēmas konsolidētais iknedēļas finanšu pārskats | Publicējams | Statūtu 15.2 pants | Konsolidētais finanšu pārskats monetārajai un saimnieciskajai analīzei (Eurosistēmas konsolidēto iknedēļas finanšu pārskatu atvasina no ziņojuma dienas finanšu pārskata) |

4.Eurosistēmas mēneša un ceturkšņa finanšu informācija | Publicējama un iekšēja [1] | Statistikas noteikumi, saskaņā ar kuriem MFI ir jāsniedz dati | Statistikas analīze |

5.Eurosistēmas konsolidētā gada bilance | Publicējama | Statūtu 26.3 pants | Konsolidētā bilance analītiskajiem un darba mērķiem |

6.Neapkopots ikdienas ziņojums par TARGET plūsmām un bilancēm ECBS | Iekšējs | Nav | Pārskats par TARGET darījumiem ECBS |

[1] Ikmēneša dati, kas sniegti publicējamos (apkopotos) datos, ko pieprasa monetārās finanšu iestādes (MFI) Eiropas Savienībā. Turklāt centrālajām bankām kā MFI reizi ceturksnī jāsniedz arī sīkāka informāciju, kā ikmēneša datos sniegtā.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

GLOSĀRIJS

Amortizācija ir sistemātisks prēmijas/diskonta samazinājums kontos vai aktīvu vērtības samazinājums noteiktā laikposmā.

Aktīvi ir resursi, ko iepriekšēju notikumu rezultātā kontrolē uzņēmums, un no kuriem var sagaidīt saimniecisko labumu plūsmu uz uzņēmumu nākotnē.

Automatizēta vērtspapīru aizdošanas programma (ASLP) ir finanšu darbība, kas apvieno repo un reverso repo darījumu, kur specifiskais nodrošinājumu tiek aizdots pret vispārējo nodrošinājumu. Šajos aizdošanas un aizņemšanās darījumos abu darījumu atšķirīgo repo likmju dēļ rodas ienākumi (t.i., saņemtā peļņas norma) Šo darbību var veikt ar gala īpašnieka programmu, tas ir, kad banka, kas šo programmu piedāvā, ir galīgais darījuma partneris, vai saskaņā ar starpnieka programmu, tas ir, kad banka, kas šo programmu piedāvā, darbojas tikai kā starpnieks un galīgais darījuma partneris ir iestāde, ar kuru faktiski ir veikts vērtspapīru aizdošanas darījums.

Vidējās izmaksas ir nepārtraukta vai svērta vidējā metode, ar kuru katra pirkuma izmaksas pievieno esošajai uzskaites vērtībai, lai radītu jaunas svērtās vidējās izmaksas.

Skaidras naudas/norēķinu pieeja ir grāmatvedības pieeja, saskaņā ar ko grāmatvedības notikumus reģistrē norēķinu dienā.

Tīrā cena ir darījuma cena, izņemot jebkuru atlaidi/uzkrātus procentus, bet ietverot darījuma izmaksas, kas veido daļu no cenas.

Diskonts ir starpība starp vērtspapīra nominālvērtību un tā cenu, ja tā cena ir zemāka par nominālvērtību.

Diskonta vērtspapīrs ir aktīvs, par ko nemaksā procentus, un par ko peļņu gūst ar kapitāla vērtības pieaugumu, ja aktīvu izdod vai pērk ar diskontu.

Saimnieciskā pieeja ir grāmatvedības pieeja, saskaņā ar kuru darījumus ieraksta darījuma dienā.

Akciju instrumenti ir dividendes pelnoši vērtspapīri (uzņēmumu akcijas un vērtspapīri, kas apliecina ieguldījumu akciju fondā).

Finanšu aktīvs ir jebkurš aktīvs, kas ir: i) skaidra nauda vai ii) līgumiskas tiesības saņemt skaidru naudu vai citu finanšu instrumentu no cita uzņēmuma, vai iii) līgumiskas tiesības veikt finanšu instrumentu maiņu ar citu uzņēmumu pēc potenciāli izdevīgiem noteikumiem, vai iv) cita uzņēmuma kapitāla daļas.

Finanšu saistības ir jebkuras saistības, kas ietver juridisku pienākumu piegādāt citam uzņēmumam skaidru naudu vai citu finanšu instrumentu vai veikt finanšu instrumentu maiņu ar citu uzņēmumu pēc potenciāli neizdevīgiem noteikumiem.

Ārvalstu valūtas turējums ir neto pozīcija attiecīgajā valūtā. Šajā definīcijā īpašās aizņēmumtiesības (SDR) uzskata par atsevišķu valūtu.

Nestandartizēts ārvalstu valūtas nākotnes darījums ir līgums, saskaņā ar kuru vienā dienā vienojas par noteiktas summas, kas denominēta ārvalstu valūtā, tūlītēju pirkumu par citu valūtu vai tūlītēju pārdošanu pret citu valūtu, kas parasti ir vietējā valūta, un summa par noteiktu cenu ir jāpiegādā kādā noteiktā dienā nākotnē, kas ir vairāk kā divas darba dienas pēc līguma noslēgšanas dienas. Šī nestandartizētā ārvalstu valūtas nākotnes darījuma likme sastāv no dominējošās tās dienas tūlītējās likmes, pieskaitot vai atņemot attiecīgi nolīgto prēmiju vai diskontu.

Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījums ir vienlaicīga tūlītēja vienas valūtas pirkšana/pārdošana par otru valūtu (īsā pozīcija) un šīs valūtas tās pašas summas pārdošana/pirkšana nākotnē par otru valūtu (garā pozīcija).

Nestandartizēts procentu likmes līgums ir līgums, kurā divas puses vienojas par procentu likmi, kas maksājama par iedomātu noguldījumu ar noteiktu termiņu noteiktā dienā nākotnē. Norēķinu dienā viena puse otrai izmaksā atlīdzību atkarībā no starpības starp nolīgto procentu likmi un tirgus likmi norēķinu dienā.

Nestandartizēti nākotnes darījumi ar vērtspapīriem ir ārpusbiržas līgumi, saskaņā ar kuriem vienojas par procentu likmes instrumenta (parasti obligācija vai parādzīme) pirkšanu vai pārdošanu, piegādājot to noteiktā datumā nākotnē par noteikto cenu.

Standartizēti procentu likmes nākotnes līgumi ir biržā tirgoti nākotnes līgumi. Saskaņā ar šādu līgumu līguma slēgšanas dienā vienojas, ka par noteiktu cenu nākotnes datumā piegādās procentu likmes instrumentu, piemēram, obligāciju. Parasti faktiska piegāde nenotiek; līgumu parasti izbeidz pirms noteiktā termiņa.

Iekšējā peļņas norma ir diskonta likme, pēc kuras vērtspapīra grāmatvedības vērtība ir vienāda ar pašreizējo nākotnes naudas plūsmas vērtību.

Procentu likmes mijmaiņas darījumi (dažādās valūtās) ir pušu līgumiska vienošanās apmainīties ar naudas plūsmām, kas ir periodisku procentu maksājumu plūsmas vai nu vienā valūtā vai divās dažādās valūtās.

Sasaiste ir tehniskas infrastruktūras, datoru lietojumprogrammas un procedūras, kas ir ieviestas RLBN sistēmā un ECB maksājumu mehānismā (EMM), vai pielāgojumi RLBN sistēmai un EMM nolūkā veikt pārrobežu maksājumu apstrādi TARGET sistēmā.

Starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs (ISIN) ir numurs, ko izdevusi attiecīgā kompetentā izdevēja iestāde.

Saistība ir pašreizēja uzņēmuma saistība, kas radusies no notikumiem pagātnē un kuras nokārtošana radīs saimniecisko resursu izplūdi no uzņēmuma.

Tirgus cena ir cena, kas noteikta zeltam, ārvalstu valūtai vai vērtspapīru instrumentiem, (parasti) neietverot uzkrātos vai atlaides procentus, vai nu organizētā tirgū (t.i., biržā) vai neorganizētā tirgū (t.i., ārpusbiržas tirgū).

Termiņš ir diena, kurā ir pienākums pilnā apjomā izmaksāt turētājam nominālvērtību (pamatvērtību).

Vidējā tirgus cena ir viduspunkts starp vērtspapīra pieprasījuma un piedāvājuma cenu, kas balstīta uz darījumu cenu parasta izmēra tirgū, ko veikuši atzīti tirgus līderi vai atzītas tirdzniecības biržas, un kuru izmanto ceturkšņa pārvērtēšanas procedūrā.

Vidējais tirgus kurss ir ECB dienas saskaņotais kurss 14.15, ko izmanto ceturkšņa pārvērtēšanas procedūrā.

Prēmija ir starpība starp vērtspapīra nominālvērtību un tā cenu, ja tā cena ir augstāka par nominālvērtību.

Uzkrājumi ir summas, kas atskaitītas pirms peļņas vai zaudējumu aprēķināšanas, lai nodrošinātu jebkuru zināmu vai sagaidāmu saistību vai risku, kura cenu nevar precīzi noteikt (skat "Rezerves"). Uzkrājumus nākotnes saistību segšanai nevar izmantot, lai koriģētu aktīvu vērtību.

Realizētā peļņa/zaudējumi ir peļņa/zaudējumi, kas rodas no starpības starp bilances posteņa pārdošanas cenu un tā koriģēto cenu.

Rezerves ir summa, kas atskaitīta no sadalāmās peļņas, kurai nav jānodrošina kāda noteikta saistība, neparedzētie izdevumi vai sagaidāmā tādu aktīvu vērtības samazināšanās, kas pastāv bilances dienā.

Pārvērtēšanas konti ir bilances konti, kur reģistrē aktīva vai pasīva vērtības starpību starp koriģētajām tā iegādes izmaksām un tā novērtējumu pēc perioda beigu tirgus cenas, ja attiecībā uz aktīviem pēdējā ir augstāka par pirmo un ja attiecībā uz pasīviem pēdējā ir zemāka par pirmo. Tie ietver starpību attiecībā uz noteiktajām cenām un/vai attiecībā uz tirgus maiņas kursiem.

Pirkšanas ar atpārdošanu līgums (reversais repo) ir līgums, saskaņā ar kuru skaidrās naudas turētājs piekrīt pirkt aktīvu un vienlaikus piekrīt atpārdot aktīvu par nolīgto cenu pēc pieprasījuma vai pēc noteikta laika vai īpašā gadījumā. Dažkārt repo darījumu noslēdz caur trešo pusi (trīs pušu repo).

Reversais darījums ir operācija, ar kuru centrālā banka pērk (reversais repo) vai pārdod (repo) aktīvus saskaņā ar atpārdošanas līgumu vai veic kredītoperācijas pret nodrošinājumu.

Norēķins ir darbība, ar kuru darījumā starp divām vai vairāk pusēm izpilda pienākumu nodot līdzekļus vai aktīvus. Eurosistēmas iekšējo darījumu kontekstā norēķins nozīmē neto atlikumu likvidēšanu, kas rodas no Eurosistēmas iekšējiem darījumiem, un kurā notiek aktīvu nodošana.

Norēķina diena ir diena, kurā attiecīgās norēķinu iestādes grāmatvedībā ir reģistrēta galīga un neatsaucama vērtības nodošana. Norēķinus veic nekavējoties (reālā laikā), tajā pašā dienā (dienas beigās) vai nolīgtā dienā, kas ir pēc tās dienas, kurā saistība ir stājusies spēkā.

Lineārā amortizācija nozīmē, ka amortizācijas maksājumus noteiktā laika posmā nosaka, dalot aktīva izmaksas, no kā atņemta atlikuma vērtība, ar aprēķināto lietderīgo aktīva kalpošanas laiku pro rata temporis.

TARGET ir Visas Eiropas automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma, kas sastāv no vienas reālā laika bruto norēķinu sistēmas (RTGS sistēmas) katrā VCB, EMM un sasaistē.

Darījuma izmaksas ir izmaksas, kas ir nosakāmi saistītas ar attiecīgo darījumu.

Darījuma cena ir cena, par ko puses vienojušās līguma slēgšanas brīdī.

Nerealizētā peļņa/zaudējumi ir peļņa/zaudējumi, kas rodas no aktīvu pārvērtēšanas salīdzinājumā ar to koriģētajām iegādes izmaksām.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

SAIMNIECISKĀS PIEEJAS APRAKSTS

1. Tirdzniecības datuma grāmatvedība attiecībā uz i) ārvalstu valūtas darījumiem un ii) vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu (standarta pieeja)

Darījumus reģistrē ārpusbilances kontos tirdzniecības dienā. Norēķina datumā ārpusbilances grāmatvedības ierakstus atsauc, un darījumus iegrāmato bilances kontos.

Ārvalstu valūtas pozīcija un/vai vērtspapīru pozīcija tiek ietekmēta tirdzniecības datumā. Tādēļ realizēto peļņu un zaudējumus, kas radušies no neto pārdošanas, arī iegrāmato tirdzniecības datumā. Ārvalstu valūtas neto pirkumi ietekmē valūtas turējuma vidējo cenu, un vērtspapīru pirkums ietekmē attiecīgā vērtspapīra vidējo cenu tirdzniecības datumā.

2. Uzkrāto procentu ikdienas iegrāmatošana, ieskaitot prēmijas vai diskontus

Uzkrātos procentus, prēmijas vai diskontus, kas saistīti ar ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem, aprēķina un iegrāmato ik dienas neatkarīgi no reālās naudas plūsmas. Tas nozīmē, ka ārvalstu valūtas pozīcija tiek ietekmēta, kad šie uzkrātie procenti ir iegrāmatoti, pretstatā gadījumiem, kad procentus saņem vai maksā [1].

1. (tirdzniecības datuma grāmatvedība):

Tirdzniecības datuma grāmatvedības īstenošanai ir noteiktas divas dažādas metodes:

- "standarta pieeja", un

- "alternatīvā pieeja".

"Alternatīvā pieeja" iekļauj šādas pazīmes: pretstatā "standarta pieejai" ārpusbilances kontos neiegrāmato dienā noslēgtos darījumus par kuriem norēķinās vēlākā datumā. Realizēto ienākumu atspoguļošanu un jauno vidējo cenu aprēķinu (ārvalstu valūtas pirkumu gadījumā) un vidējās cenas (vērtspapīru pirkumu gadījumā) veic norēķinu datumā [2].

Par darījumiem, kas noslēgti vienā gadā, bet kuriem termiņš beidzas nākamajā gadā, ienākumu atspoguļošana notiek saskaņā ar "standarta pieeju". Tas nozīmē, ka realizētais iznākums no pārdošanas ietekmēs peļņas un zaudējumu kontus tajā gadā, kad darījums noslēgts un pirkumi mainīs turējuma vidējo likmi/cenu gadā, kad darījums bija noslēgts. Tomēr ārpusbilances ieraksti nav nepieciešami.

Turpmāk dotā tabula rāda abu metožu, kas izveidotas individuāliem ārvalstu valūtas instrumentiem, galvenās pazīmes.

TIRDZNIECĪBAS DIENAS GRĀMATVEDĪBA |

Standarta pieeja | Alternatīvā pieeja |

ĀV [3] tūlītējie darījumi — rīcība gada laikā

ĀV pirkumus iegrāmato darījuma dienā ārpusbilances kontos, un tie ietekmē ārvalstu valūtas pozīcijas vidējo cenu no šīs dienas. | ĀV pirkumus iegrāmato bilancē norēķinu dienā, un tie ietekmē ārvalstu valūtas pozīcijas vidējo cenu no šīs dienas. |

No pārdošanas radušos peļņu un zaudējumus uzskata par realizētiem darījuma/tirdzniecības dienā. Norēķinu dienā ārpusbilances ierakstus atsauc un veic bilances ierakstus. | No pārdošanas radušos peļņu un zaudējumus uzskata par realizētiem norēķina dienā. Tirdzniecības dienā bilances ierakstus neizdara. |

Nestandartizēti ĀV nākotnes darījumi — rīcība gada laikā

Rīkojas tāpat kā iepriekš aprakstīts ar tūlītējiem darījumiem, reģistrē pēc darījuma tūlītējās likmes. | ĀV pirkumus iegrāmato ārpusbilances kontos tūlītējā darījuma izpildes dienā, ietekmējot ārvalstu valūtas pozīcijas vidējo cenu no šīs dienas un pēc darījuma tūlītējās likmes. ĀV pārdevumus iegrāmato ārpus bilances darījuma cenas noteikšanas dienā. Peļņu un zaudējumus uzskata par realizētiem darījuma cenas noteikšanas dienā. Norēķinu dienā ārpusbilances ierakstus atsauc un izdara bilances ierakstus. Rīcību perioda beigās skat. turpmāk zem virsraksta "ĀV tūlītējie un nestandartizētie nākotnes darījumi, kas pārsniedz perioda beigas". |

ĀV tūlītējie un nestandartizētie nākotnes darījumi, kas uzsākti 1. gadā ar tūlītējo darījuma izpildes dienu 2. gadā

Īpaši pasākumi nav vajadzīgi, jo darījumus iegrāmato tirdzniecības dienā un peļņu un zaudējumus atspoguļo tajā pašā dienā. | Jārīkojas kā noteikts standarta pieejā [4]: ĀV pārdevumus iegrāmato ārpusbilances kontos 1. gadā, lai paziņotu par ĀV realizēto peļņu/zaudējumiem finanšu gadā, kurā līgums bija noslēgts,ĀV pirkumus iegrāmato ārpusbilances kontos 1. gadā, ietekmējot ārvalstu valūtas pozīcijas vidējo cenu no šīs dienas,gada beigās, pārvērtējot valūtas turējumu, ir jāņem vērā neto pirkumi/pārdevumi ar tūlītējo darījuma izpildes dienu nākamajā finanšu gadā. |

Standartizēti procentu likmes nākotnes līgumi ārvalstu valūtās

Papildiemaksas, kas denominētas ārvalstu valūtās, ietekmē ārvalstu valūtas pozīciju ik dienas (jā tās tiek veiktas). Peļņu un zaudējumus arī uzskata par realizētiem ik dienas. | Tas pats risinājums, kas aprakstīts "standarta pieejā" [5]. |

Darījumi ar vērtspapīriem — rīcība gada laikā

Pirkumus un pārdevumus atspoguļo ārpusbilances kontos tirdzniecības dienā. Peļņu un zaudējumus arī atspoguļo šajā dienā, un vidējā cena tiek ietekmēta tirdzniecības dienā. Norēķinu dienā ārpusbilances ierakstus atsauc un izdara bilances ierakstus(t.i., rīkojas tāpat, kā ar ĀV tūlītējiem darījumiem). | Visus darījumus reģistrē norēķinu dienā (bet skat. turpmāk rīcību perioda beigās). Tādēļ ietekmi uz vidējo cenu (pirkumu gadījumos) un peļņu/zaudējumiem (pārdošanas gadījumos) atspoguļo norēķinu dienā. |

Darījumi ar vērtspapīriem, kas uzsākti 1. gadā ar tūlītējo darījuma izpildes dienu 2. gadā

Īpaša rīcība nav vajadzīga, jo darījumi un to sekas jau ir iegrāmatotas tirdzniecības dienā. | Realizēto peļņu un zaudējumus atspoguļo 1. gadā perioda beigās (t.i., rīkojas tāpat kā ar ĀV tūlītējiem darījumiem), un pirkumu ietekmi uz vidējās likmes aprēķinu iekļauj gada beigu pārvērtēšanas procesā [4]. |

2. (uzkrāto procentu/prēmiju un diskontu ikdienas iegrāmatošana):

Turpmāk dotā tabula rāda valūtas maiņas turējumu uzkrājumu ikdienas iegrāmatošanas nozīmi (piem., maksājamie procenti un amortizētā prēmija/diskonts):

UZKRĀTO PROCENTU IKDIENAS IEGRĀMATOŠANA (KĀ DAĻA NO SAIMNIECISKĀS PIEEJAS)

ĀV denominētiem instrumentiem uzkrājumus aprēķina un iegrāmato ik dienas atbilstīgi dienas vidējam valūtas maiņas tirgus kursam.

Ietekme uz ĀV turējumu

Uzkrājumi ietekmē ārvalstu valūtas pozīciju laikā, kad tos iegrāmato, vēlāk tos neatsaucot. Par uzkrājumu norēķinās, kad skaidro naudu faktiski saņem vai samaksā. Norēķinu diena tādā veidā neietekmē ārvalstu valūtas pozīciju, jo uzkrājums ir iekļauts postenī, ko regulāri pārvērtē.

[1] Ir norādītas divas iespējamas pieejas uzkrājumu atspoguļošanai. Pirmā pieeja ir "kalendāra dienas pieeja", kur uzkrājumus reģistrē katrā kalendāra dienā neatkarīgi no tā, vai diena ir brīvdiena, banku brīvdiena vai darba diena. Otrā pieeja ir "darba dienas pieeja", kur uzkrājumus iegrāmato tikai darba dienās. Pieejas izvēle ir brīva. Tomēr, ja gada pēdējā diena nav darba diena, tā pie jebkuras pieejas ir jāiekļauj uzkrājumu aprēķinā.

[2] Nestandartizētos ārvalstu valūtas nākotnes darījumos valūtas turējumu ietekmē tūlītējā darījuma izpildes dienā (t.i., parasti tirdzniecības dienā plus divas dienas).

[3] "ĀV" apzīmē ārvalstu valūtu.

[4] Kā parasti, būtiskuma principu var piemērot, ja šiem darījumiem nav materiālas ietekmes uz ārvalstu valūtas pozīciju un/vai peļņas un zaudējumu kontu.

[5] Ar darījumiem, kas pārsniedz periodu, īpaša rīcība nav vajadzīga. Papildiemaksu ikdienas iegrāmatošana atbilst saimnieciskajai pieejai, tā kā peļņu un zaudējumus uzskata par realizētiem ik dienas.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

BILANCES SHĒMA UN VĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI

AKTĪVI

Bilances postenis [2] | | | Bilances posteņu satura sistematizācija | Vērtēšanas princips | Piemērošanas apjoms [3] |

1. | 1. | Zelts un zelta parādprasības | Zelts materiālā veidā (t.i., stieņi, monētas, plātnes, tīrradņi). Nemateriāls zelts, piemēram, atlikumi zelta pieprasījuma kontos (kopkontos), termiņnoguldījumi un prasības par zelta saņemšanu, kas radušās no šādiem darījumiem: vērtības paaugstināšanās vai pazemināšanās darījumi un zelta atrašanās vietas vai raudzes mijmaiņas darījumi, ja starp darījuma noslēgšanu un norēķina dienu ir vairāk par vienu darba dienu. | Tirgus vērtība | Obligāti |

2. | 2. | Prasības pret ārpus euro zonas valstu rezidentiem, ārvalstu valūtā | Ārvalstu valūtā denominētas prasības pret darījumu partneriem, kas rezidē ārpus euro zonas (iekļaujot starptautiskās un pārnacionālās iestādes un centrālās bankas ārpus euro zonas). | | |

2.1. | 2.1. | Parādprasības attiecībā uz SVF | a)Aizņēmumtiesības no rezerves kvotas (neto).Valsts kvota bez SVF rīcībā esošiem atlikumiem euro (SVF konts Nr.2 (euro konts administratīvajiem izdevumiem), var iekļaut šajā pozīcijā vai postenī "Saistības euro valūtā pret ārpus euro zonas rezidentiem"). | a)Aizņēmumtiesības no rezerves kvotas (neto).Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa. | Obligāti |

b)Īpašās aizņēmumtiesības.Kopējais īpašo aizņēmumtiesību turējums (bruto). | b)Īpašās aizņēmumtiesības.Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa. | Obligāti |

c)Citas prasības.Vispārējais aizņemšanās mehānisms (GAB), aizdevumi saskaņā ar īpašiem aizņemšanās mehānismiem, noguldījumi Nabadzības samazināšanas un izaugsmes iespēju (PRGF) programmā. | c)Citas prasības.Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa. | Obligāti |

2.2. | 2.2. | Banku atlikumi un vērtspapīru ieguldījumi, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi | a)Ārpus euro zonas banku atlikumi.Norēķina konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversie repo darījumi. | a)Ārpus euro zonas banku atlikumi.Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa. | Obligāti |

b)Ieguldījumi vērtspapīros (izņemot ieguldījumus akcijās, kapitāla daļās un citus vērtspapīrus saskaņā ar aktīvu posteni "Citi finanšu aktīvi") ārpus euro zonas.Tirgojamās parādzīmes un obligācijas, vekseļi, bezkupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes, ko izdevuši rezidenti ārpus euro zonas. | b)Vērtspapīri (tirgojamie).Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss. | Obligāti |

c)Ārējie aizdevumi (ieguldījumi).Aizdevumi ārpus euro zonas rezidentiem un netirgojamie vērtspapīri, ko emitējuši ārpus euro zonas rezidenti (izņemot akcijas, kapitāla daļas un citus vērtspapīrus saskaņā ar aktīvu posteni "Citi finanšu aktīvi"). | c)Ārējie aizdevumi.Noguldījumi pēc nominālvērtības, netirgojamie vērtspapīri pēc izmaksām, abus pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa. | Obligāti |

d)Citi ārējie aktīvi.Ārpus euro zonas banknotes un monētas. | d)Citi ārējie aktīvi.Nominālvērtība, pārrēķināta pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa. | Obligāti |

3. | 3. | Prasības pret euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | a)Vērtspapīri.Tirgojamās parādzīmes un obligācijas, vekseļi, bezkupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes (izņemot akcijas, kapitāla daļas un citus vērtspapīrus saskaņā ar aktīvu posteni "Citi finanšu aktīvi"). | a)Vērtspapīri (tirgojamie).Tirgus cena un ārvalsts valūtas maiņas kurss. | Obligāti |

b)Citas prasības.Netirgojami vērtspapīri (izņemot akcijas, kapitāla daļas un citus vērtspapīrus saskaņā ar aktīvu posteni "Citi finanšu aktīvi"), aizdevumi, noguldījumi, reversie repo darījumi, sīki aizdevumi. | b)Citas prasības.Noguldījumi pēc nominālvērtības, netirgojamie vērtspapīri pēc cenas, abi pārrēķināmi pēc ārvalsts valūtas maiņas tirgus kursa. | Obligāti |

4. | 4. | Prasības euro pret ārpus euro zonas valstu rezidentiem | | |

4.1. | 4.1. | Banku atlikumi, vērtspapīru ieguldījumi un aizdevumi | a)Banku atlikumi ārpus euro zonas.Norēķina konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu. Reversie repo darījumi saistībā ar euro denominētu vērtspapīru pārvaldību. | a)Ārpus euro zonas banku atlikumi.Nominālvērtība. | Obligāti |

b)Vērtspapīru ieguldījumi (izņemot akcijas, kapitāla daļas un citus vērtspapīrus, kas atbilst aktīvu postenim "Citi finanšu aktīvi") ārpus euro zonas.Tirgojamas parādzīmes un obligācijas, vekseļi, bezkupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes, visus emitējuši ārpus euro zonas rezidenti. | b)Tirgojami vērtspapīri.Tirgus cena. | Obligāti |

c)Aizdevumi ārpus euro zonas.Aizdevumi ārpus euro zonas rezidentiem un netirgojamie vērtspapīri, ko emitējuši ārpus euro zonas rezidenti. | c)Aizdevumi ārpus euro zonas.Noguldījumi pēc nominālvērtības, netirgojamie vērtspapīri pēc cenas. | Obligāti |

d)Vērtspapīri, ko emitējušas iestādes ārpus euro zonas.Vērtspapīri, ko emitējušas pārnacionālas vai starptautiskas organizācijas (piem., EIB), neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. | d)Vērtspapīri, ko emitējušas iestādes ārpus euro zonas.Tirgus cena. | Obligāti |

4.2. | 4.2. | Prasības, kas radušās no kredīta pakalpojuma saskaņā ar ERM II | Aizdevumi saskaņā ar ERM II noteikumiem. | Nominālvērtība | Obligāti |

5. | 5. | Euro denominēti aizdevumi euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām. | Posteņi no 5.1 līdz 5.5: darījumi saskaņā ar attiecīgajiem monetārās politikas instrumentiem, kas aprakstīti dokumentā "Vienotā monetārā politika euro zonā: vispārīgie Eurosistēmas dokumenti par monetārās politikas instrumentiem un procedūrām". | | |

5.1. | 5.1. | Galvenās refinansēšanas operācijas | Regulāri likviditāti nodrošinoši iknedēļas reversie darījumi, kuru termiņš parasti ir divas nedēļas. | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas | Obligāti |

5.2. | 5.2. | Garāka termiņa refinansēšanas operācijas | Regulāri likviditāti nodrošinoši ikmēneša reversie darījumi, kuru termiņš parasti ir trīs mēneši. | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas | Obligāti |

5.3. | 5.3. | Precizējošās reversās operācijas | Reversie darījumi, kas veikti kā ad hoc darījumi, precizēšanas nolūkos. | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas | Obligāti |

5.4. | 5.4. | Strukturālie reversie darījumi | Reversie darījumi, kuru mērķis ir saskaņot Eurosistēmas strukturālo pozīciju vis a vis finanšu sektoram. | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas | Obligāti |

5.5. | 5.5. | Papildu kreditēšanas iespēja | Diennakts likviditātes instruments ar noteiktu procentu likmi pret atbilstīgajiem aktīviem (pastāvīgā iespēja). | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas | Obligāti |

5.6. | 5.6. | Kredīti saistībā ar papildu seguma pieprasījumu | Papildu kredīts kredītiestādēm, kas rodas no pakārtoto aktīvu vērtības pieauguma, attiecībā pret citu kredītu šīm pašām kredītiestādēm. | Nominālvērtība vai cena | Obligāti |

6. | 6. | Citas prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm | Norēķina konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversie repo darījumi saistībā ar vērtspapīru portfeļu pārvaldību saskaņā ar aktīvu posteni "euro zonas rezidentu vērtspapīri, kas denominēti euro" (ieskaitot darījumus, kas rodas no euro zonas bijušo ārvalstu valūtas rezervju pārveidošanas), un citas prasības. Korespondentkonti attiecībā uz ārvalsts kredītiestādi euro zonā. Citas prasības un operācijas, kas nav saistītas ar Eurosistēmas monetārās politikas operācijām. Prasības, kas radušās no monetārās politikas operācijām, kuras uzsākusi VCB pirms pievienošanās Eurosistēmai. | Nominālvērtība vai cena | Obligāti |

7. | 7. | Euro denominēti euro zonas rezidentu vērtspapīri | Tirgojami vērtspapīri (saistīti ar monetārās politikas mērķiem vai izmantojami šiem mērķiem, kas nav akcijas, kapitāla daļas vai citi vērtspapīri, kuri atbilst aktīvu postenim "Citi finanšu aktīvi"): parādzīmes un obligācijas, bezkupona obligācijas, īstermiņa parādzīmes tiešā turējumā (iekļaujot valdības vērtspapīrus, kas emitēti pirms EMS) denominētas euro. ECB parāda vērtspapīri, kas iegādāti precizējošo operāciju mērķiem. | Tirgus cena | Obligāti |

8. | 8. | Valsts parāds, denominēts euro | Prasības pret valsti, kas radušās pirms EMS (netirgojamie vērtspapīri, aizdevumi). | Noguldījumi (aizdevumi) pēc nominālvērtības, netirgojamie vērtspapīri pēc cenas. | Obligāti |

— | 9. | Eurosistēmas iekšējās prasības+ | | |

— | 9.1. | Līdzdalības daļa ECB+ | Tikai VCB bilances postenis. Katras VCB kapitāla daļa ECB saskaņā ar Līgumu un attiecīgo parakstītā kapitāla atslēgu un iemaksas saskaņā ar Statūtu 49.2 pantu. | Izmaksas | Obligāti |

— | 9.2. | Prasības, kas ekvivalentas ārvalstu rezervju pārvedumam+ | Tikai VCB bilances postenis. Euro denominētas prasības pret ECB attiecībā uz sākotnējiem (un papildu) ārvalstu rezervju pārvedumiem saskaņā ar Līguma noteikumiem | Nominālvērtība (atņemot atbrīvojumu) | Obligāti |

— | 9.3. | Prasības, kas saistītas ar parādzīmēm, kas nodrošina ECB parādzīmju emisiju+ | Tikai ECB bilances postenis. VCB emitētās parādzīmes saskaņā ar kompensēšanas līgumu attiecībā uz ECB parādzīmēm. | Nominālvērtība | Obligāti |

— | 9.4. | Neto prasības, kas saistītas ar euro banknošu izvietošanu Eurosistēmā+ [1] | Attiecībā uz VCB: neto prasības, kas saistītas ar banknošu izvietošanas atslēgas piemērošanu (t.i., iekļaujot ar ECB banknošu emisiju saistītos Eurosistēmas iekšējos atlikumus), kompensācijas summa un to līdzsvarojošais grāmatvedības ieraksts, kas noteikts ar lēmumu ECB/2001/16 par iesaistīto dalībvalstu VCB monetāro ienākumu sadalījumu no 2002. finanšu gada. Attiecībā uz ECB: prasība, kas saistīta ar ECB banknošu emisiju saskaņā ar 2001. gada 6. decembra Lēmumu ECB/2001/15 [4] par euro banknošu emisiju. | Nominālvērtība | Obligāti |

— | 9.5. | Citas prasības Eurosistēmā (neto)+ | a)Neto prasības, kas rodas no TARGET kontu un VCB korespondentkontu atlikumiem, t.i., prasību un saistību neto skaitlis (skatīt arī saistību posteni "Citas saistības Eurosistēmā (neto)"). | a)Nominālvērtība | Obligāti |

b)Prasības starpības dēļ starp apkopoto un pārdalīto monetāro ienākumu. Attiecas tikai uz periodu starp monetārā ienākuma iegrāmatošanu kā daļu no gada beigu procedūras un norēķinu katra gada janvāra pēdējā darba dienā. | b)Nominālvērtība | Obligāti |

c)Citas Eurosistēmas iekšējās prasības, kas var rasties, iekļaujot ECB ienākuma par euro banknotēm pagaidu sadalījumu VCB [1]. | c)Nominālvērtība | Obligāti |

9. | 10. | Posteņi, kuros notiek norēķins | Norēķina kontu atlikumi (prasības), ietverot iekasējamo čeku plūsmu. | Nominālvērtība | Obligāti |

9. | 11. | Pārējie aktīvi | | |

9. | 11.1. | Euro zonas monētas | Euro monētas, ja VCB nav juridiskais emitents. | Nominālvērtība | Obligāti |

9. | 11.2. | Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi | Zeme un ēkas, mēbeles un iekārtas (ietverot datoriekārtas), programmatūra. | Izmaksas, atskaitot amortizāciju. | Iesaka |

Amortizācijas likmes: datori un ar tiem saistītā aparatūra/programmatūra un mehāniskie transportlīdzekļi:4 gadi,iekārtas, mēbeles un nepabeigtās ēkas:10 gadi,ēkas un kapitalizēti (galvenokārt) atjaunošanas izdevumi:25 gadi, | |

Atjaunošanas izdevumi: ar ierobežojumiem (mazāk par 10000 euro bez PVN: nav jākapitalizē) | |

9. | 11.3. | Citi finanšu aktīvi | Akcijas, kapitāla daļas un ieguldījumi meitasuzņēmumos. Ieguldījumu portfeļi, kas saistīti ar pensiju fondiem un sociālajiem plāniem. Vērtspapīri, ko tur saskaņā ar likumā noteiktajām prasībām un ieguldījumiem ar īpašu mērķi, ko VCB iegādājušās uz sava rēķina, piemēram, iezīmēta portfeļa pārvaldīšana atbilstoši kapitālam un rezervēm un tāda iezīmēta portfeļa pārvaldīšana, ko tur kā pastāvīgu ieguldījumu (ilgtermiņa finanšu ieguldījumi). Reversie repo darījumi ar kredītiestādēm saistībā ar vērtspapīru portfeļu pārvaldīšanu saskaņā ar šo posteni. | a)Tirgojami akciju instrumenti.Tirgus vērtība. | Iesaka |

b)Kapitāla daļas un nelikvīdas akcijas.Izmaksas. | Iesaka |

c)Ieguldījumi filiālēs vai būtiska līdzdalība kapitālā.Tīrā aktīvu vērtība. | Iesaka |

d)Vērtspapīri (tirgojami).Tirgus vērtība. | Iesaka |

e)Netirgojami vērtspapīri.Izmaksas. | Iesaka |

f)Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi.Izmaksas. | Iesaka |

Prēmijas/diskontus amortizē. Detalizēti noteikumi akciju instrumentiem ir izklāstīti šīs pamatnostādnes 9. pantā. | |

9. | 11.4. | Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas atšķirības | Nestandartizētu ārvalstu valūtas nākotnes darījumu, ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu, standartizētu procentu likmes nākotnes līgumu, finanšu mijmaiņas līgumu, un nestandartizētu procentu likmes nākotnes līgumu vērtēšanas rezultāti. | Neto postenis starp nākotnes un pašreizējo brīdi pēc ārvalstu biržas tirgus kursa. | Obligāti |

9. | 11.5. | Uzkrājumi un iepriekš samaksātie izdevumi | Ienākumi, kas nav saņemti, bet ir attiecināmi uz konkrēto pārskata periodu. Iepriekš samaksātie izdevumi un uzkrātie samaksātie procenti [5]. | Nominālvērtība, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa. | Obligāti |

9. | 11.6. | Dažādi | Avansi, aizdevumi, citi mazie posteņi. Pārvērtēšanas pagaidu konti (tikai bilances postenis gada laikā: nerealizētie zaudējumi pārvērtēšanas datumos gada laikā, kas nav ietverti attiecīgos pārvērtēšanas kontos atbilstīgi saistību postenim "Pārvērtēšanas konti"). Aizdevumi, kas piešķirti uz trasta pamata. Ieguldījumi, kas saistīti ar klienta zelta noguldījumiem. Monētas, kas denominētas valsts (euro zonas) valūtas vienībās. | Nominālvērtība/izmaksas | Iesaka |

Pārvērtēšanas pagaidu konti.Pārvērtēšanas starpība starp vidējām izmaksām un tirgus cenu, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa. | Pārvērtēšanas pagaidu konti:obligāti |

Ieguldījumi, kas saistīti ar klienta zelta noguldījumiem.Tirgus vērtība. | Ieguldījumi, kas saistīti ar klienta zelta noguldījumiem:obligāti. |

— | 12. | Gada zaudējumi | | Nominālvērtība | Obligāti |

PASĪVI

Bilances postenis [7] | | | Bilances posteņu satura sistematizācija | Vērtēšanas princips | Piemērošanas joma [8] |

1. | 1. | Banknotes apgrozībā | Euro banknotes plus/mīnus korekcijas attiecībā uz banknošu izvietošanas atslēgas pielietojumu. | Nominālvērtība | Obligāti |

2. | 2. | Saistības pret euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām, denominētas euro | 2.1., 2.2., 2.3. un 2.5. postenis: noguldījumi euro kā aprakstīts dokumentā "Vienotā monetārā politika euro zonā: Vispārīgie dokumenti par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām". | | |

2.1. | 2.1. | Norēķinu konti (kas aptver obligāto rezervju sistēmu) | Tādu kredītiestāžu euro konti, kas saskaņā ar Statūtiem ir iekļautas obligāto rezervju prasībai pakļauto finanšu iestāžu sarakstā. Šis postenis galvenokārt aptver kontus, ko lieto obligāto rezervju turēšanai. | Nominālvērtība | Obligāti |

2.2. | 2.2. | Noguldījumu iespēja | Diennakts noguldījumi ar iepriekš noteiktu procentu likmi (pastāvīgs instruments). | Nominālvērtība | Obligāti |

2.3. | 2.3. | Termiņnoguldījumi | Pieņemšana likviditātes absorbēšanas nolūkos sakarā ar precizējošajām operācijām. | Nominālvērtība | Obligāti |

2.4. | 2.4. | Precizējošās reversās operācijas | Ar monetāro politiku saistīti darījumi ar mērķi absorbēt likviditāti. | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas | Obligāti |

2.5. | 2.5. | Depozīti saistībā ar papildu seguma pieprasījumiem | Kredītiestāžu depozīti, kas rodas no pakārtoto aktīvu vērtības samazinājuma attiecībā pret kredītiem šīm pašām kredītiestādēm. | Nominālvērtība | Obligāti |

3. | 3. | Citas euro denominētas saistības pret euro zonas kredītiestādēm | Repo darījumi saistībā ar vienlaicīgiem reversiem repo darījumiem vērtspapīru portfeļu pārvaldībai saskaņā ar posteni "euro rezidentu vērtspapīri, kas denominēti euro". Citas operācijas, kas nav saistītas ar Eurosistēmas monetārās politikas operācijām. Atskaitot kredītiestāžu norēķina kontus. | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas | Obligāti |

4. | 4. | Emitētie parāda vērtspapīri | Tikai ECB bilances postenis (VCB gadījumā pagaidu bilances postenis). Parāda vērtspapīri kā aprakstīts dokumentā "Vienotā monetārā politika euro zonā: vispārīgie dokumenti par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām". Diskonta dokuments, ko emitē ar mērķi absorbēt likviditāti. | Nominālvērtība | Obligāti |

5. | 5. | Euro denominētas saistības pret citiem euro zonas rezidentiem | | |

5.1. | 5.1. | Valsts | Norēķina konti, termiņnoguldījumi, noguldījumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma. | Nominālvērtība | Obligāti |

5.2. | 5.2. | Citas saistības | Personāla, sabiedrību un klientu norēķina konti (iekļaujot finanšu iestādes, kas uzskaitītas kā atbrīvotas no pienākuma turēt obligātās rezerves — skat. saistību posteni 2.1.) utt.; termiņnoguldījumi, pēc pieprasījuma atmaksājami noguldījumi. | Nominālvērtība | Obligāti |

6. | 6. | Euro denominētas saistības pret euro zonas rezidentiem | Norēķina konti, termiņnoguldījumi, pēc pieprasījuma atmaksājami noguldījumi (iekļaujot kontus, ko tur maksājumu mērķiem un kontus rezervju pārvaldības mērķiem): kuru turētāji ir citas bankas, centrālās bankas, starptautiskās (pārnacionālās) iestādes (iekļaujot Eiropas Kopienu Komisiju), citu noguldītāju norēķina konti. Repo darījumi saistībā ar vienlaicīgiem reversiem repo darījumiem euro valūtā denominēto vērtspapīru pārvaldībai. Neiesaistīto VCB TARGET kontu atlikumi. | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas | Obligāti |

7. | 7. | Saistības pret euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | Norēķina konti, saistības sakarā ar repo darījumiem; parasti ieguldījumu darījumi, izmantojot ārvalstu valūtu aktīvus vai zeltu. | Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa | Obligāti |

8. | 8. | Saistības pret ārpus euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | | |

8.1. | 8.1. | Noguldījumi, atlikumi un citi pasīvi | Norēķina konti. Saistības sakarā ar repo darījumiem; parasti ieguldījumu darījumi, izmantojot ārvalstu valūtas aktīvus vai zeltu. | Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa. | Obligāti |

8.2. | 8.2. | Prasības, kas radušās no aizdevuma saskaņā ar ERM II | Aizņēmumi saskaņā ar ERM II noteikumiem. | Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa. | Obligāti |

9. | 9. | SVF iedalītais īpašo aizņēmumtiesību ekvivalents | SDR denominēts postenis, kas uzrāda attiecīgajai valstij(VCB) sākotnēji piešķirto SDR summu. | Nominālvērtība, izsaka pēc ārvalsts valūtas tirgus likmes. | Obligāti |

— | 10. | Eurosistēmas iekšējās saistības+ | | |

— | 10.1. | Saistības, kas ekvivalentas ārvalstu rezervju pārvedumam+ | Tikai ECB bilances postenis (denominēts euro). | Nominālvērtība | Obligāti |

— | 10.2. | Saistības attiecībā uz parādzīmēm, kas nodrošina ECB parādzīmju emisiju+ | Tikai VCB bilances postenis. VCB emitētās parādzīmes saskaņā ar kompensēšanas līgumu attiecībā uz ECB parādzīmēm. | Nominālvērtība | Obligāti |

— | 10.3. | Neto prasības, kas saistītas ar euro banknošu izvietošanu Eurosistēmā+ [6] | Tikai VCB bilances postenis. Attiecībā uz VCB: neto prasības, kas saistītas ar banknošu izvietošanas atslēgas piemērošanu (t.i., iekļaujot ar ECB banknošu emisiju saistītos Eurosistēmas iekšējos atlikumus), kompensācijas summa un to līdzsvarojošs grāmatvedības ieraksts, kā noteikts ar lēmumu ECB/2001/16 par iesaistīto dalībvalstu VCB monetāra ienākuma sadalījumu no 2002. finanšu gada [9]. | Nominālvērtība | Obligāti |

— | 10.4. | Citas saistības Eurosistēmā (neto)+ | a)Neto saistības, kas rodas no TARGET kontu un VCB korespondentkontu atlikumiem, t.i., neto prasību un saistību skaitlis (skatīt arī aktīva posteni "Citas prasības Eurosistēmā" (neto)). | a)Nominālvērtība | Obligāti |

b)Saistības starpības dēļ starp apkopoto un pārdalīto monetāro ienākumu. Attiecas tikai uz periodu starp monetārā ienākuma iegrāmatošanu kā daļu no gada beigu procedūras un norēķinu katra gada janvāra pēdējā darba dienā. | b)Nominālvērtība | Obligāti |

c)Citas Eurosistēmas iekšējās prasības, kas var rasties, iekļaujot ECB ienākumu par euro banknotēm pagaidu sadali VCB [6]. | c)Nominālvērtība | Obligāti |

10. | 11. | Posteņi, kuros notiek norēķins | Norēķina kontu atlikumi (saistības), ietverot žiro pārvedumu plūsmu. | Nominālvērtība | Obligāti. |

10. | 12. | Citas saistības | | |

10. | 12.1. | Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas atšķirības | Nestandartizētu ārvalstu valūtas nākotnes līgumu, ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu, standartizētu procentu likmes nākotnes līgumu, finanšu mijmaiņas līgumu, un nestandartizētu procentu likmes nākotnes līgumu vērtēšanas rezultāti. | Neto pozīcija starp nestandartizētā nākotnes darījuma un tūlītējā darījuma cenām, pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa. | Obligāti |

10. | 12.2. | Uzkrājumi un iepriekš saņemtie ienākumi | Izdevumi, kas jāveic nākamajā periodā, bet, kuri attiecas uz pārskata periodu. Pārskata periodā saņemtais ienākums, kas attiecas uz nākamo periodu. | Nominālvērtība, ārvalsts valūta pārrēķināta pēc tirgus kursa. | Obligāti |

10. | 12.3. | Dažādi | Nodokļu (pagaidu) konti. (Ārvalstu valūtas) kredīta vai garantijas seguma konti. Repo darījumi ar kredītiestādēm saistībā ar vienlaicīgiem reversiem repo darījumiem vērtspapīru portfeļu pārvaldībai saskaņā ar aktīva posteni "Citi finanšu aktīvi". Obligātie depozīti, kas nav rezerves depozīti. Citi mazāk būtiskie posteņi. Kārtējais ienākums (neto uzkrātā peļņa), iepriekšējā gada peļņa (pirms sadales). No trasta darījumiem izrietošās saistības. Klientu zelta noguldījumi. Monētas apgrozībā, ja VCB ir juridiskais emitents. Banknotes apgrozībā, denominētas valsts (euro zonas) valūtā, kas vairs nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet vēl ir apgrozībā, ja tās nav parādītas pasīvu postenī "Uzkrājumi". | Nominālvērtība vai (repo) izmaksas | Iesaka |

Klientu zelta noguldījumi.Tirgus vērtība. | Klientu zelta noguldījumi:obligāti |

10. | 13. | Uzkrājumi | Pensijām, valūtas maiņas un cenu riskiem un citiem mērķiem (piem., paredzamajiem (nākotnes) izdevumiem), uzkrājumi valsts (euro zonas) valūtu vienībām, kas vairs nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet vēl ir apgrozībā, ja šīs banknotes nav parādītas pasīvu postenī "Citas saistības/Dažādi". VCB iemaksas saskaņā ar ECB Statūtu 49.2 pantu apvieno ar attiecīgajām summām, kas uzrādītas aktīvu postenī 9.1+. | Izmaksas/nominālvērtība | Iesaka |

11. | 14. | Pārvērtēšanas konti | Pārvērtēšanas konti, kas saistīti ar cenu izmaiņām (zeltam, visiem euro denominētiem vērtspapīriem, visiem ārvalstu valūtā denominētiem vērtspapīriem, tirgus vērtības novērtēšanas starpības saistībā ar procentu likmes riska atvasinātajiem finanšu instrumentiem); pārvērtēšanas konti saistībā ar ārvalsts valūtas kursa svārstībām (katrai valūtai turēts neto postenis, ietverot ārvalsts valūtas mijmaiņas vai nestandartizētus nākotnes darījumus un SDR). VCB iemaksas saskaņā ar ECB Statūtu 49.2 pantu apvieno ar attiecīgajām summām, kas uzrādītas aktīvu postenī 9.1+. | Pārvērtēšanas starpība starp vidējām izmaksām un tirgus cenu, ārvalsts valūtu denominē pēc tirgus kursa. | Obligāti |

12. | 15. | Kapitāls un rezerves | | | |

12. | 15.1. | Kapitāls | Apmaksātais kapitāls. (ECB kapitāls ir apvienots ar iesaistīto VCB akcijām). | Nominālvērtība | Obligāti |

12. | 15.2. | Rezerves | Likumā noteiktās rezerves un citas rezerves. VCB iemaksas saskaņā ar ECB Statūtu 49.2 pantu apvieno ar attiecīgajām summām, kas uzrādītas aktīvu postenī 9.1+. | Nominālvērtība | Obligāti |

10. | 16. | Gada peļņa | | Nominālvērtība | Obligāti |

[1] Postenis ir jāsaskaņo. Skat. šīs pamatnostādnes 5. apsvērumu.

[2] Numerācija pirmajā slejā attiecas uz bilances formām, kas sniegtas pielikumos VI, VII un VIII (Eurosistēmas iknedēļas finanšu pārskati un konsolidētā gada bilance). Numerācija otrajā slejā attiecas uz bilances formu, kas sniegta IX pielikumā (centrālās bankas gada bilance). Posteņus, kas iezīmēti ar "+", apkopo Eurosistēmas konsolidētajos iknedēļas finanšu pārskatos.

[3] Grāmatvedības principi, kas uzskaitīti šajā pielikumā ir obligāti ECB pārskatiem un visiem būtiskajiem aktīviem un pasīviem VCB kontos Eurosistēmas nolūkos (t.i., tiem, kas ir būtiski Eurosistēmas darbībai).

[4] OV L 337, 20.12.2001., 52. lpp.

[5] T.i., uzkrātie procenti, kas nopirkti kopā ar vērtspapīru.

[6] Postenis ir jāsaskaņo. Skat. šīs pamatnostādnes 5. apsvērumu.

[7] Numerācija pirmajā slejā attiecas uz bilances formām, kas sniegtas VI, VII un VIII pielikumā (Eurosistēmas iknedēļas finanšu pārskati un konsolidētā gada bilance). Numerācija otrajā slejā attiecas uz bilances formu, kas sniegta IX pielikumā (centrālās bankas gada bilance). Posteņus, kas iezīmēti ar "+", apkopo Eurosistēmas iknedēļas finanšu pārskatos.

[8] Grāmatvedības principi, kas uzskaitīti šajā pielikumā ir obligāti ECB kontiem un visiem būtiskajiem aktīviem un pasīviem VCB kontos Eurosistēmas nolūkos (t.i., tiem, kas ir būtiski Eurosistēmas darbībai).

[9] OV L 337, 20.12.2001., 55. lpp.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

Konsolidētais Eurosistēmas iknedēļas pārskats: forma, kas jāizmanto publicēšanai pēc ceturkšņa beigām

Noapaļošanas dēļ kopējās summas un starpsummas var neatbilst.

(miljoni EUR) |

Aktīvi | Atlikums uz … | Starpība, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu sakarā ar: |

| | | Darījumi | Pārvērtēšanas |

1. | Zelts un zelta debitoru konti | | |

2. | Prasības pret ārpus euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | | | |

2.1. | Debitoru konti no SVF | | | |

2.2. | Banku atlikumi un vērtspapīru ieguldījumi, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi | | | |

3. | Prasības pret euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | | | |

4. | Prasības pret ārpus euro zonas rezidentiem, denominētas euro | | | |

4.1. | Banku atlikumi, vērtspapīri ieguldījumi un aizdevumi | | | |

4.2. | Prasības, kas rodas no aizdevuma saskaņā ar ERM II | | | |

5. | Aizdevumi euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām, denominēti euro | | | |

5.1. | Galvenās refinansēšanas operācijas | | | |

5.2. | Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas | | | |

5.3. | Precizējošās reversās operācijas | | | |

5.4. | Strukturālās reversās operācijas | | | |

5.5. | Papildu kreditēšanas iespēja | | | |

5.6. | Kredīti saistībā ar papildu seguma pieprasījumu | | | |

6. | Citas prasības pret euro zonas kredītiestādēm, denominētas euro | | | |

7. | Euro zonas rezidentu vērtspapīri, denominēti euro | | | |

8. | Valsts parāds, denominēts euro | | | |

9. | Citi aktīvi | | | |

Kopējie aktīvi | | | |

Pasīvi | Atlikums uz … | Starpība, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu sakarā ar: |

| | | Darījumi | Pārvērtēšanas |

1. | Banknotes apgrozībā | | |

2. | Saistības pret euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām, denominētas euro | | | |

2.1. | Norēķina konti (kas aptver obligāto rezervju sistēmu) | | | |

2.2. | Noguldījumi | | | |

2.3. | Termiņnoguldījumi | | | |

2.4. | Precizējošās reversās operācijas | | | |

2.5. | Noguldījumi saistībā ar papildu seguma pieprasījumu | | | |

3. | Citas saistības pret euro zonas kredītiestādēm, denominētas euro | | | |

4. | Emitētie parāda vērtspapīri | | | |

5. | Saistības pret citiem euro zonas rezidentiem, denominētas euro | | | |

5.1. | Valsts | | | |

5.2. | Citi pasīvi | | | |

6. | Saistības pret ārpus euro zonas rezidentiem, denominētas euro | | | |

7. | Saistības pret euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | | | |

8. | Saistības pret ārpus euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | | | |

8.1. | Noguldījumi, atlikumi un citi pasīvi | | | |

8.2. | Noguldījumi, atlikumi un citi pasīvi | | | |

9. | SVF piešķirtais īpašo aizņēmumtiesību ekvivalents | | | |

10. | Citi pasīvi | | | |

11. | Pārvērtēšanas konti | | | |

12. | Kapitāls un rezerves | | | |

Kopējie pasīvi | | | |

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

Konsolidētais Eurosistēmas iknedēļas finanšu pārskats: forma, kas jāizmanto publicēšanai ceturkšņa laikā

Noapaļošanas dēļ kopējās summas un starpsummas var neatbilst.

(miljoni EUR) |

Aktīvi | Atlikums uz … | Starpība salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu darījumu rezultātā |

| |

1. | Zelts un zelta debitoru konti |

2. | Prasības pret ārpus euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | |

2.1. | Parādprasības pret SVF | |

2.2. | Banku atlikumi un vērtspapīru ieguldījumi, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi | |

3. | Prasības pret euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | |

4. | Prasības pret ārpus euro zonas valstu rezidentiem, denominētas euro | |

4.1. | Banku atlikumi, vērtspapīru ieguldījumi un aizdevumi | |

4.2. | Prasības, kas rodas no aizdevuma saskaņā ar ERM II. | |

5. | Aizdevumi euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām, denominēti euro | |

5.1. | Galvenās refinansēšanas operācijas | |

5.2. | Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas | |

5.3. | Precizējošās reversās operācijas | |

5.4. | Strukturālās reversās operācijas | |

5.5. | Papildu kreditēšanas iespēja | |

5.6. | Kredīti saistībā ar papildu seguma pieprasījumiem | |

6. | Citas prasības euro zonas kredītiestādēm, denominētas euro | |

7. | Euro zonas rezidentu vērtspapīri, denominēti euro | |

8. | Valsts parāds, denominēts euro | |

9. | Pārējie aktīvi | |

Kopējie aktīvi | |

Pasīvi | Atlikums uz … | Starpība salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu darījumu rezultātā |

| |

1. | Banknotes apgrozībā |

2. | Saistības pret euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām | |

2.1. | Norēķina konti (kas aptver obligāto rezervju sistēmu) | |

2.2. | Noguldījumi | |

2.3. | Termiņnoguldījumi | |

2.4. | Precizējošās reversās operācijas | |

2.5. | Noguldījumi saistībā ar papildu seguma pieprasījumiem | |

3. | Citas saistības pret euro zonas kredītiestādēm, denominētas euro | |

4. | Emitētās parādzīmes | |

5. | Saistības pret citiem euro zonas rezidentiem, denominētas euro | |

5.1. | Valsts | |

5.2. | Citi pasīvi | |

6. | Saistības pret ārpus euro zonas rezidentiem, denominētas euro | |

7. | Saistības pret euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | |

8. | Saistības pret ārpus euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | |

8.1. | Noguldījumi, bilances atlikumi un citas saistības | |

8.2. | Saistības, kas rodas no aizdevuma saskaņā ar ERM II | |

9. | SVF piešķirtais īpašo aizņēmumtiesību ekvivalents | |

10. | Citi pasīvi | |

11. | Pārvērtēšanas konti | |

12. | Kapitāls un rezerves | |

Kopējie pasīvi | |

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

Konsolidētā Eurosistēmas gada bilance

Noapaļošanas dēļ kopējās summas un starpsummas var neatbilst.

(miljoni EUR) |

Aktīvi | Pārskata gads | Iepriekšējais gads |

| |

1. | Zelts un zelta debitoru konti |

2. | Prasības pret ārpus euro zonas valstu rezidentiem, denominētas euro | |

2.1. | Parādprasības pret SVF | |

2.2. | Banku atlikumi un vērtspapīru ieguldījumi, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi | |

3. | Prasības pret euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | |

4. | Prasības pret ārpus euro zonas valstu rezidentiem, denominētas euro | |

4.1. | Banku atlikumi, vērtspapīru ieguldījumi un aizdevumi | |

4.2. | Prasības, kas rodas no aizdevuma saskaņā ar ERM II. | |

5. | Aizdevumi euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām, denominēti euro | |

5.1. | Galvenās refinansēšanas operācijas | |

5.2. | Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas | |

5.3. | Precizējošās reversās operācijas | |

5.4. | Strukturālie reversie darījumi | |

5.5. | Papildu kreditēšanas iespēja | |

5.6. | Kredīti saistībā ar papildu seguma pieprasījumiem | |

6. | Citas prasības pret euro zonas kredītiestādēm, denominētas euro | |

7. | Euro zonas rezidentu vērtspapīri, denominēti euro | |

8. | Valsts parāds, denominēts euro | |

9. | Pārējie aktīvi | |

Kopējie aktīvi | |

Pasīvi | Pārskata gads | Iepriekšējais gads |

| |

1. | Banknotes apgrozībā |

2. | Saistības pret euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām | |

2.1. | Norēķina konti (kas aptver obligāto rezervju sistēmu) | |

2.2. | Noguldījumi | |

2.3. | Termiņnoguldījumi | |

2.4. | Precizējošās reversās operācijas | |

2.5. | Noguldījumi saistībā ar papildu seguma pieprasījumiem. | |

3. | Citas saistības pret euro zonas kredītiestādēm, denominētas euro | |

4. | Emitētās parādzīmes | |

5. | Saistības pret citiem euro zonas rezidentiem, denominētas euro | |

5.1. | Valsts | |

5.2. | Citi pasīvi | |

6. | Saistības pret ārpus euro zonas rezidentiem, denominētas euro | |

7. | Saistības pret euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | |

8. | Saistības pret ārpus euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | |

8.1. | Noguldījumi, atlikumi un citi pasīvi | |

8.2. | Prasības, kas rodas no aizdevuma saskaņā ar ERM II | |

9. | SVF piešķirtais īpašo aizņēmumtiesību ekvivalents | |

10. | Citi pasīvi | |

11. | Pārvērtēšanas konti | |

12. | Kapitāls un rezerves | |

Kopējie pasīvi | |

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

Centrālās bankas gada bilance

(miljoni EUR) [2] |

Aktīvi | Pārskata gads | Iepriekšējais gads |

| | |

1. | Zelts un zelta debitoru konti |

2. | Prasības pret ārpus euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | | |

2.1. | Parādprasības pret SVF | | |

2.2. | Banku atlikumi un vērtspapīru ieguldījumi, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi | | |

3. | Prasības pret euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | | |

4. | Prasības pret ārpus euro zonas rezidentiem, denominētas euro | | |

4.1. | Banku, vērtspapīru ieguldījumu un aizdevumu atlikums | | |

4.2. | Prasības, kas rodas no aizdevuma saskaņā ar ERM II. | | |

5. | Aizdevumi euro zonas kredītiestādēm saistītā ar monetārās politikas operācijām, denominēti euro | | |

5.1. | Galvenās refinansēšanas operācijas | | |

5.2. | Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas | | |

5.3. | Precizējošās reversās operācijas | | |

5.4. | Strukturālie reversie darījumi | | |

5.5. | Papildu kreditēšanas iespēja | | |

5.6. | Kredīti saistībā ar papildu seguma pieprasījumiem | | |

6. | Citas prasības pret euro zonas kredītiestādēm, denominētas euro | | |

7. | Euro zonas rezidentu vērtspapīri, denominēti euro | | |

8. | Valsts parāds, denominēts euro | | |

9. | Eurosistēmas iekšējās prasības | | |

9.1. | Līdzdalības daļa ECB | | |

9.2. | Prasības, kas ekvivalentas ārvalstu rezervju pārvedumam | | |

9.3. | Prasības, kas saistītas ar parādzīmēm, kuras nodrošina ECB parādzīmju emisiju | | |

9.4. | Neto prasības, kas saistītas ar euro banknošu izvietošanu Eurosistēmā [1] | | |

9.5. | Citas prasības Eurosistēmā (neto) [1] | | |

10. | Posteņi, kuros notiek norēķins | |

11. | Pārējie aktīvi | | |

11.1. | Euro zonas monētas | | |

11.2. | Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi | | |

11.3. | Citi finanšu līdzekļi | | |

11.4. | Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas atšķirības | | |

11.5. | Uzkrājumi un iepriekš samaksātie izdevumi* [1] | | |

11.6. | Dažādi | | |

12. | Gada zaudējumi | | |

Kopējie aktīvi | | |

Pasīvi | Pārskata gads | Iepriekšējais gads |

| |

1. | Banknotes apgrozībā [1] |

2. | Saistības pret euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām, denominētas euro | |

2.1. | Norēķinu konts (iekļaujot obligāto rezervju sistēmu) | |

2.2. | Noguldījumi | |

2.3. | Termiņnoguldījumi | |

2.4. | Precizējošās reversās operācijas | |

2.5. | Noguldījumi saistībā ar papildu seguma pieprasījumiem | |

3. | Citas euro izteiktas saistības pret euro zonas kredītiestādēm | |

4. | Emitētās parādzīmes | |

5. | Saistības pret citiem euro zonas rezidentiem, denominētas euro | |

5.1. | Valsts | |

5.2. | Citi pasīvi | |

6. | Saistības pret ārpus euro zonas rezidentiem, denominētas euro | |

7. | Saistības pret euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | |

8. | Saistības pret ārpus euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā | |

8.1. | Noguldījumi, atlikumi un citi pasīvi | |

8.2. | Prasības, kas rodas no aizdevuma saskaņā ar ERM II | |

9. | SVF piešķirtais īpašo aizņēmumtiesību ekvivalents | |

10. | Eurosistēmas iekšējās prasības | |

10.1. | Saistības, kas ekvivalentas ārvalstu rezervju pārvedumam | |

10.2. | Saistības, kas saistītas ar parādzīmēm, kuras nodrošina ECB parādzīmju emisiju | |

10.3. | Neto saistības, kas saistītas ar euro banknošu izvietošanu Eurosistēmā* [1] | |

10.4. | Citas Eurosistēmas saistības (neto) [1] | |

11. | Posteņi, kuros notiek norēķins | |

12. | Citi pasīvi | |

12.1. | Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas atšķirības | |

12.2. | Uzkrājumi un iepriekš saņemtie ienākumi [1] | |

12.3. | Dažādi | |

13. | Uzkrājumi | |

14. | Pārvērtēšanas konti | |

15. | Kapitāls un rezerves | |

15.1. | Kapitāls | |

15.2. | Rezerves | |

16. | Gada peļņa | |

Kopējie pasīvi | |

[1] Postenis ir jāsaskaņo. Skat. šīs pamatnostādnes 5. apsvērumu.

[2] Centrālās bankas pēc izvēles var publicēt precīzas euro summas, vai summas, kas noapaļotas citā veidā.

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

Centrālās bankas publicējamais peļņas un zaudējumu pārskats [2]

(miljoni EUR) [3] |

Peļņas un zaudējumu pārskats par gadu, kas beidzas 31. decembrī … | Pārskata gads | Iepriekšējais gads |

|

1.1. | Ienākumi no procentiem [1] |

1.2. | Izdevumi par procentiem [1] | |

1. | Neto procentu ienākumi | |

2.1. | Zaudējumi/peļņa no finanšu operācijām | |

2.2. | Norakstītie finanšu aktīvi un pozīcijas | |

2.3. | Pārskaitījumi uzkrājumiem ārvalstu valūtas kursa un cenu risku segšanai un pārskaitījumi no tiem | |

2. | Finanšu operāciju, vērtības norakstīšanas un riska uzkrājumu neto rezultāts | |

3.1. | Ienākumi no maksājumiem un komisijas maksām | |

3.2. | Izdevumi par maksājumiem un komisijas maksām | |

3. | Neto ienākumi no maksājumiem un komisijas maksām | |

4. | Ienākumi no akcijām un līdzdalības daļām | |

5. | Monetārā ienākuma apvienošanas kopējā fondā neto rezultāts [1] | |

6. | Citi ienākumi | |

Kopējais neto ienākums | |

7. | Personāla izmaksas [4] | |

8. | Administratīvie izdevumi [4] | |

9. | Materiālo un nemateriālo pamatlīdzekļu amortizācija | |

10. | Banknošu ražošanas pakalpojumi [5] | |

11. | Citi izdevumi | |

12. | Ienākumu nodoklis un citi ienākumam piemērojamie valsts maksājumi | |

Gada zaudējumi/peļņa | |

[1] Postenis ir jāsaskaņo. Skat. šīs pamatnostādnes 5. apsvērumu.

[2] ECB peļņas un zaudējumu pārskatam ir nedaudz atšķirīga forma, skat. 2002. gada 5. decembra Lēmuma ECB/2002/11 IV pielikumu (OV L 58, 3.3.2003., 18. lpp.).

[3] Centrālās bankas pēc izvēles var publicēt precīzas euro summas, vai summas, kas noapaļotas citā veidā.

[4] Ieskaitot administratīvos noteikumos.

[5] Šo posteni izmanto, ja banknošu ražošanu uztic ārējam ražotājam (priekš to ārējo sabiedrību sniegto pakalpojumu izmaksām, kas centrālo banku vārdā veic naudas zīmju ražošanu). Izmaksas saistībā ar valstu banknošu un euro banknošu emisiju iesaka iekļaut peļņas un zaudējumu kontā pēc rēķina izrakstīšanas dienas vai citas dienas, kurā izmaksas radušās.

--------------------------------------------------