EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32009R0024

Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 24/2009 ( 2008. gada 19. decembris ) par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2008/30)

OJ L 15, 20.1.2009, p. 1–13 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 01 Volume 008 P. 266 - 278

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2014; Atcelts ar 32013R1075

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/24/oj

20.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/1


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (EK) NR. 24/2009

(2008. gada 19. decembris)

par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku

(ECB/2008/30)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (tālāk tekstā – “ECBS Statūti”) un jo īpaši to 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 1. punkts nosaka, ka, lai pildītu statistikas ziņošanas prasības, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ar nacionālo centrālo banku (NCB) palīdzību ir tiesības atsauces ziņotāju grupas ietvaros vākt statistisko informāciju par to, kas ir vajadzīgs Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu veikšanai. No Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta izriet, ka finanšu instrumentsabiedrības (FIS) ir daļa no atsauces ziņotāju grupas ECB statistikas ziņošanas prasību izpildes nolūkiem, t. sk., monetārās un finanšu statistikas jomā. Turklāt Regulas (EK) Nr. 2533/98 3. pants liek ECB precizēt faktiskos ziņotājus atsauces ziņotāju grupas ietvaros un paredz ECB tiesības pilnībā vai daļēji atbrīvot dažas ziņotāju klases no ECB statistikas ziņošanas prasībām.

(2)

FIS datu vākšanas mērķis ir nodrošināt ECB ar pietiekamiem statistikas datiem par FIS apakšnozares finanšu darbību iesaistītajās dalībvalstīs, kuras uzskata par vienu ekonomisko teritoriju.

(3)

Ņemot vērā FIS vērtspapīrošanas darbību un monetāro finanšu iestāžu (MFI) ciešo saikni, nepieciešama saskanīga, savstarpēji papildinoša un integrēta MFI un FIS ziņošana. Tādēļ saskaņā ar šo regulu sniegtā statistiskā informācija jāaplūko saistībā ar monetārajām finanšu iestādēm noteiktajām datu prasībām vērtspapīrotajiem kredītiem, kas paredzētas Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (pārstrādāta redakcija) (ECB/2008/32) (2).

(4)

Integrētā pieeja FIS un MFI ziņošanai un šajā regulā paredzētie atbrīvojumi vērsti uz to, lai samazinātu ziņotājiem noteikto ziņošanas slogu un novērstu FIS un MFI ziņotās statistiskās informācijas pārklāšanos.

(5)

NCB ir tiesības atbrīvot FIS no ziņošanas pienākumiem, kas varētu radīt salīdzinājumā ar statistikas ieguvumiem nepamatoti augstas izmaksas.

(6)

Lai gan saskaņā ar ECBS Statūtu 34.1. pantu pieņemtās regulas nepiešķir tiesības vai neuzliek pienākumus neiesaistītajām dalībvalstīm, ECBS Statūtu 5. pants attiecas uz visām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai tās ieviesušas euro. Regulas (EK) Nr. 2533/98 17. apsvērums norāda, ka ECBS Statūtu 5. pants kopā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 10. pantu paredz pienākumu nacionālajā līmenī izstrādāt un ieviest visus pasākumus, ko neiesaistītās dalībvalstis uzskata par nepieciešamiem, lai vāktu statistikas informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu ECB statistikas ziņošanas prasības un statistikas jomā savlaicīgi sagatavotos šo valstu kļūšanai par iesaistītajām dalībvalstīm.

(7)

Uz FIS attieksies Regulas (EK) Nr. 2533/98 7. pantā noteiktais ECB sankciju režīms,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“FIS” ir uzņēmums, kas saskaņā ar nacionālajiem vai Kopienas likumiem izveidots atbilstoši:

i)

līgumtiesībām, kā pārvaldītājsabiedrību pārvaldīts kopfonds;

ii)

trasta tiesībām;

iii)

uzņēmējdarbības tiesībām, kā akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību;

iv)

vai kā jebkurš cits līdzīgs mehānisms

un kura pamatdarbība atbilst šādiem diviem kritērijiem:

a)

tas veic vai gatavojas veikt vienu vai vairākas vērtspapīrošanas darbības un ir izolēts no bankrota riska vai sākotnējā īpašnieka cita maksātnespējas gadījuma;

b)

tas emitē vai gatavojas emitēt vērtspapīrus, vērtspapīrošanas fondu daļas, citus parāda instrumentus un/vai atvasinātos finanšu instrumentus, kā arī tam juridiski vai ekonomiski pieder vai var piederēt aktīvi, kas ir pamatā tādu vērtspapīru, vērtspapīrošanas fondu daļu, citu parāda instrumentu un/vai atvasināto finanšu instrumentu emisijai, kas tiek pārdoti publiskajā apgrozībā vai pārdoti, izmantojot privāto izvietojumu.

Neviena no šādām iestādēm netiek iekļauta FIS definīcijā:

MFI Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) 1. panta izpratnē,

ieguldījumu fondi (IF), kā tie definēti 1. pantā Eiropas Centrālās bankas 2007. gada 27. jūlija Regulai (EK) Nr. 958/2007 par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2007/8) (3);

2)

“vērtspapīrošana” ir darījums vai vairāki darījumi, kuros aktīvs vai aktīvu kopums tiek nodots no sākotnējā īpašnieka nošķirtai struktūrai, kas radīta, lai veiktu vērtspapīrošanu, vai tiek tai izmantota, un/vai aktīvu vai aktīvu kopuma kredītrisks vai tā daļa tiek nodota ieguldītājiem vērtspapīros, vērtspapīrošanas fondu daļās, citos parāda instrumentos un/vai atvasinātajos finanšu instrumentos, ko emitējusi struktūra, kas nošķirta no sākotnējā īpašnieka un radīta, lai veiktu vērtspapīrošanu, vai tiek tai izmantota, un:

a)

kredītriska nodošanas gadījumā nodošanu veic, izmantojot:

aktīvu, kas tiek pārvērsti vērtspapīros, nodošanu (no ekonomikas viedokļa) struktūrai, kas nošķirta no sākotnējā īpašnieka un kas radīta, lai veiktu vērtspapīrošanu, vai tiek tai izmantota. Tas tiek paveikts, sākotnējam īpašniekam nododot par vērtspapīriem pārvērsto aktīvu īpašumtiesības vai izmantojot pakārtoto līdzdalību, vai

kredītu atvasinātos instrumentus, garantijas vai citus līdzīgus mehānismus,

un

b)

šādu vērtspapīru, vērtspapīrošanas fondu daļu, citu parāda instrumentu un/vai atvasināto finanšu instrumentu emisijas gadījumā tie netiek uzskatīti par sākotnējā īpašnieka maksājuma saistībām;

3)

“sākotnējais īpašnieks” ir aktīvu vai aktīvu kopuma un/vai aktīva vai aktīvu kopuma kredītriska nodevējs vērtspapīrošanas struktūrai;

4)

“iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura ieviesusi euro;

5)

neiesaistītā dalībvalsts ir dalībvalsts, kura nav ieviesusi euro;

6)

“ziņotājs” ir ziņotājs Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta nozīmē;

7)

“rezidents” ir rezidents Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta nozīmē. Šajā regulā, ja juridiskajai personai nav nekāda vērā ņemama fiziska klātbūtne, tās rezidenci nosaka pēc ekonomiskās teritorijas, saskaņā ar kuras likumiem juridiskā persona nodibināta. Ja juridiskajai personai nav statūtu, kā kritēriju izmanto juridisko domicilu, proti, valsti, kuras tiesību sistēma regulē šīs juridiskās personas izveidi un turpmāko pastāvēšanu;

8)

“MFI” ir monetārā finanšu iestāde Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) 1. panta nozīmē;

9)

“attiecīgā NCB” ir tās iesaistītās dalībvalsts NCB, kuras rezidente ir attiecīgā FIS;

10)

“darbības uzsākšana” ir jebkura darbība, t. sk. sagatavošanās pasākumi, kas saistīta ar vērtspapīrošanu un kas nav tikai tādas struktūras nodibināšana, kura tuvāko sešu mēnešu laikā vērtspapīrošanas darbības neveiks. Jebkura FIS darbība, kas veikta pēc tam, kad ir skaidrs, ka tiks veikta vērtspapīrošana, ir darbības uzsākšana.

2. pants

Ziņotāju grupa

1.   Atsauces ziņotāju grupu veido FIS, kas ir rezidentes iesaistītās dalībvalsts teritorijā. Uz atsauces ziņotāju grupu attiecas 3. panta 2. punktā noteiktie pienākumi.

2.   Atsauces ziņotāju grupa ir faktiskā ziņotāju grupa, izņemot tās FIS, kas pilnībā atbrīvotas no ziņošanas saskaņā ar 5. panta 1. punktu. Uz faktiskajiem ziņotājiem attiecas 4. pantā noteiktie ziņošanas pienākumi, ievērojot 5. pantā noteiktos atbrīvojumus. FIS, uz kurām attiecas viņu gada finanšu pārskata ziņošana saskaņā ar 5. panta 3. punktu vai uz kurām attiecas ad hoc ziņošanas pienākumi saskaņā ar 5. panta 5. punktu, arī ietilpst faktisko ziņotāju grupā.

3.   Ja FIS saskaņā ar tās nacionālajām tiesībām nav juridiska persona, par šajā regulā prasītās informācijas ziņošanu atbild personas, kas pilnvarotas pārstāvēt FIS, vai – formālas pārstāvības neesamības gadījumā – personas, kas atbilstoši piemērojamiem nacionālajiem likumiem atbild par FIS darbībām.

3. pants

FIS saraksts statistikas mērķiem

1.   ECB Valde statistikas mērķiem izveido un uztur to FIS sarakstu, kas ir atsauces ziņotāju grupā. FIS iesniedz NCB datus, ko NCB prasa saskaņā ar 2008. gada 19. decembra Pamatnostādni ECB/2008/31, ar ko groza Pamatnostādni ECB/2007/9 par monetāro, finanšu iestāžu un tirgu statistiku (pārstrādāta redakcija) (4). NCB un ECB šo sarakstu un tā atjauninājumus atbilstošā veidā dara pieejamus, tostarp ar elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot internetu vai – pēc attiecīgo ziņotāju pieprasījuma – papīra veidā.

2.   FIS par savu pastāvēšanu informē attiecīgo NCB vienas nedēļas laikā no dienas, kad FIS sākusi darbību, neatkarīgi no tā, vai tā sagaida vai nesagaida, ka uz to attieksies parastie ziņošanas pienākumi saskaņā ar šo regulu.

3.   Ja 1. punktā minētā saraksta jaunākais pieejamais elektroniskais variants ir nepareizs, ECB nepiemēro sankcijas struktūrai, kas nav pienācīgi izpildījusi ziņošanas prasības, ja izpildīta 2. punktā paredzētā prasība un ja attiecīgā struktūra labticīgi paļāvusies uz nepareizo sarakstu.

4. pants

Statistikas ziņošanas ceturkšņa prasības un ziņošanas noteikumi

1.   Faktiskie ziņotāji saskaņā ar I un II pielikumu attiecīgajai NCB par katru ceturksni sniedz datus par FIS aktīvu un pasīvu ceturkšņa beigu atlikumiem, finanšu darījumiem un norakstīšanu/samazināšanu.

2.   NCB 1. punktā prasīto statistisko informāciju par FIS emitētajiem un turētajiem vērtspapīriem var vākt, novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi, ciktāl 1. punktā minētos datus var iegūt saskaņā ar III pielikumā norādīto statistikas standartu minimumu.

3.   Neierobežojot II pielikumā noteiktos ziņošanas noteikumus, par visiem saskaņā ar šo regulu ziņotajiem FIS aktīviem un pasīviem ziņo atbilstoši ziņošanas noteikumiem, kas noteikti attiecīgajos nacionālajos tiesību aktos, kuri transponē Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvu 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (5). Uz FIS, kuras neietilpst Direktīvas 86/635/EEK transponējošo tiesību aktu piemērošanas jomā, attiecas attiecīgie nacionālie tiesību akti, kas transponē Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturto direktīvu 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (6). Uz FIS, kurām nepiemēro nevienu no nacionālajiem tiesību aktiem, kas transponē šīs direktīvas, attiecas citi attiecīgie nacionālie vai starptautiskie grāmatvedības standarti vai prakse.

4.   Ja 3. punkts prasa par instrumentiem ziņot, novērtējot katru tirgu atsevišķi, NCB var FIS atbrīvot no šo instrumentu ziņošanas, novērtējot katru tirgu atsevišķi, ja FIS radītās izmaksas būtu nepamatoti augstas. Šādā gadījumā FIS piemēro novērtējumu, kuru izmanto pārskatu ieguldītājiem sagatavošanai.

5.   Ja saskaņā ar nacionālā tirgus praksi pieejamie dati attiecas uz jebkuru ceturkšņa dienu, NCB var ziņotājiem atļaut ziņot šos ceturkšņa datus, ja vien dati ir salīdzināmi un tiek ņemti vērā nozīmīgi darījumi, kas notiek starp konkrēto dienu un ceturkšņa beigām.

6.   Šā panta 1. punktā minētās norakstīšanas/samazināšanas vietā FIS pēc vienošanās ar attiecīgo NCB var sniegt citu informāciju, kas NCB ļauj iegūt prasītos datus par norakstīšanu/samazināšanu.

5. pants

Atbrīvojumi

1.   NCB var piešķirt šādus atbrīvojumus no 4. pantā izklāstītajām ziņošanas prasībām:

a)

attiecībā uz euro zonas MFI sākotnējiem kredītiem, kas iedalīti pēc termiņa, nozares un parādnieku rezidences vietas, ja MFI turpina apkalpot vērtspapīrotos kredītus Regulas (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32) izpratnē, NCB var FIS piešķirt atbrīvojumu no datu ziņošanas par šiem kredītiem. Šo datu ziņošana paredzēta Regulā (EK) Nr. 25/2009 (ECB/2008/32);

b)

NCB var FIS atbrīvot no visām I pielikumā izklāstītajām ziņošanas prasībām, izņemot no pienākuma katru ceturksni ziņot ceturkšņa beigu atlikumu datus par kopējiem aktīviem, ar nosacījumu, ka FIS, kas sniedz savu ieguldījumu ceturkšņa kopējos aktīvos/pasīvos, sastāda vismaz 95 % no kopējiem FIS aktīviem atlikumu ziņā katrā iesaistītajā dalībvalstī. NCB pārbauda šā nosacījuma izpildi pietiekamu laiku iepriekš, lai varētu piešķirt vai vajadzības gadījumā atsaukt atbrīvojumu, tam stājoties spēkā katra gada sākumā;

c)

ciktāl 4. pantā minētos datus, ievērojot III pielikumā norādītos obligātos statistikas standartus, var iegūt no citiem statistikas, publiski pieejamiem vai uzraudzības datu avotiem, neierobežojot a) un b) apakšpunktu, NCB var pēc apspriešanās ar ECB ziņotājus pilnībā vai daļēji atbrīvot no šīs regulas I pielikumā izklāstītajām ziņošanas prasībām.

2.   FIS ar attiecīgās NCB iepriekšēju piekrišanu var izvēlēties neizmantot 1. punktā minētos atbrīvojumus un pilnībā pildīt 4. pantā norādītās ziņošanas prasības.

3.   FIS, kas gūst labumu no atbrīvojuma 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, attiecīgajai NCB ziņo to gada finanšu pārskatus, ja tie nav pieejami publiski, darot to sešu mēnešu laikā pēc atsauces perioda beigām vai pēc iespējas ātrāk pēc tam, kā arī saskaņā ar FIS rezidences dalībvalstī piemērojamo nacionālo praksi. Attiecīgā NCB tām FIS, uz kurām attiecas šī ziņošanas prasība, par to paziņo.

4.   Attiecīgā NCB atceļ 1. punkta c) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu, ja attiecīgajai NCB neatkarīgi no iesaistītās FIS vainas pakāpes trīs secīgu ziņošanas periodu laikā nav savlaicīgi darīti pieejami dati, kuru statistiskais standarts ir salīdzināms ar šajā regulā noteikto. FIS sāk ziņot 4. pantā izklāstītos datus ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kurā attiecīgā NCB ziņotājiem darījusi zināmu, ka atbrīvojums ir atcelts.

5.   Neierobežojot 3. punktu, lai ievērotu šajā regulā izklāstītās prasības, NCB var pie FIS, kam saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu piešķirts atbrīvojums, vērsties ar ad hoc ziņošanas prasībām. FIS uz ad hoc pamata prasīto informāciju ziņo 15 dienu laikā pēc attiecīgās NCB lūguma izteikšanas.

6. pants

Savlaicīgums

NCB iesniedz ECB datus par ceturkšņa kopsavilkuma aktīviem un pasīviem, aptverot FIS pozīcijas katrā iesaistītajā dalībvalstī, līdz darba laika beigām 28. darbdienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas šie dati. Termiņu datu saņemšanai no ziņotājiem nosaka NCB.

7. pants

Obligātie standarti un nacionālais ziņošanas regulējums

1.   FIS pilda tās piemērojamās ziņošanas prasības saskaņā ar III pielikumā norādītajiem obligātajiem datu nosūtīšanas, precizitātes, jēdzienu atbilstības un labojumu standartiem.

2.   Ziņošanas prasības, kuras jāievēro faktiskajiem ziņotājiem, NCB definē un īsteno saskaņā ar nacionālajām īpatnībām. NCB nodrošina, ka šī ziņošanas kārtība nodrošina prasīto statistisko informāciju un ļauj pareizi pārbaudīt III pielikumā izklāstīto obligāto datu nosūtīšanas, precizitātes, jēdzienu atbilstības un labojumu standartu ievērošanu.

8. pants

Pārbaude un piespiedu vākšana

NCB realizē tiesības pārbaudīt vai vākt informāciju, kas ziņotājiem jāsniedz saskaņā ar šo regulu, neierobežojot ECB tiesības pašai realizēt šādas tiesības. Šīs tiesības NCB jo īpaši īsteno, ja faktisko ziņotāju grupā iekļautā iestāde neievēro šīs regulas III pielikumā noteiktos pārraides, precizitātes, jēdzienu atbilstības un labojumu obligātos standartus.

9. pants

Pirmā ziņošana

1.   FIS, kas darbību uzsākusi pirms 2009. gada 24. marta, ieskaitot, attiecīgo NCB par savu pastāvēšanu informē līdz 2009. gada marta beigām neatkarīgi no tā, vai tā sagaida vai nesagaida, ka uz to attieksies parastā ziņošana saskaņā ar šo regulu.

2.   FIS, kas darbību uzsākusi pēc 2009. gada 24. marta, attiecīgo NCB par savu pastāvēšanu informē saskaņā ar 3. panta 2. punktu.

3.   Pirmā ziņošana atbilstoši statistikas ziņošanas prasībām, kas uz FIS attiecas saskaņā ar 4. un 5. pantu, sākas ar ceturkšņa datiem 2009. gada decembrī. Ziņošanu veicot pirmo reizi, ziņo tikai atlikuma summas.

4.   FIS, kas darbību uzsāk pēc 2009. gada 31. decembra, ziņošanu veicot pirmo reizi, ziņo ceturkšņa datus, sākot no pirmā vērtspapīrošanas darījuma.

5.   FIS, kas darbību uzsāk pēc euro ieviešanas to dalībvalstī, kas seko 2009. gada 31. decembrim, ziņošanu veicot pirmo reizi, ziņo ceturkšņa datus, sākot no pirmā vērtspapīrošanas darījuma.

10. pants

Nobeiguma noteikums

Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2008. gada 19. decembrī

ECB Padomes vārdā –

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET


(1)  OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 14. lpp.

(3)  OV L 211, 11.8.2007., 8. lpp.

(4)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(5)  OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.

(6)  OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.


I PIELIKUMS

STATISTIKAS ZIŅOŠANAS PRASĪBAS

1. tabula

Atlikušās summas un darījumi

 

A.

Iekšzemes

B.

Pārējās iesaistītās dalībvalstis

C.

PP

D.

Kopā

Kopā

MFI

Ne-MFI – Kopā

Kopā

MFI

Ne-MFI – Kopā

 

Valdība (S.13)

 

Pārējie rezidenti

 

Valdība (S.13)

 

Pārējie rezidenti

Kopā

Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S.123+S.124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15)

Kopā

Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S.123+S.124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15)

 

t.sk., FIS

 

t.sk., FIS

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Prasības no noguldījumiem un kredītiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Vērtspapīroti kredīti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2a

euro zonas MFI kā iniciators

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1–5 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāki par 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2b

euro zonas valdība kā iniciators

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2c

euro zonas CFS 9 (1) un ASPF (2) kā iniciators

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2d

euro zonas NFS (3) kā iniciators

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2e

ārpus euro zonas iniciators

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Neakciju vērtspapīri  (4)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1–2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Pārējie vērtspapīrotie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4a

t.sk. euro zonas valdība kā iniciators

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4b

t.sk. euro zonas NFS kā iniciators

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

Atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7

Pamatlīdzekļi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PASĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

Saņemtie kredīti un noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10

Emitētie parāda vērtspapīri (4)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1–2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāki par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11

Kapitāls un rezerves

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

Atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


2. tabula

Norakstīšana/samazināšana

 

D.

Kopā

 

 

AKTĪVI

 

2.

Vērtspapīroti kredīti

 


(1)  Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus

(2)  Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

(3)  Nefinanšu sabiedrības

(4)  Saskaņā ar 4. panta 2. punktu NCB var izvēlēties vākt datus šiem posteņiem, novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi.


II PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS

1. DAĻA

Instrumentu kategoriju definīcijas

Šī tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu standarta aprakstu, ko nacionālās centrālās bankas (NCB) saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajās kategorijās. Šī tabula nav individuālu konkrētu finanšu instrumentu saraksts, un apraksti nav visaptveroši. Definīcijas atsaucas Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (tālāk tekstā – “EKS 95”).

Visus finanšu aktīvus un pasīvus ziņo pēc bruto principa, t. i., finanšu aktīvus neziņo, atskaitot finanšu pasīvus.

A tabula

Vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu instrumentu kategoriju definīcijas

AKTĪVU KATEGORIJAS

Kategorija

Galveno pazīmju apraksts

1.

Prasības no noguldījumiem un kredītiem

Ziņošanas shēmā šeit iekļauj līdzekļus, kurus vērtspapīrošanā iesaistītās finanšu instrumentsabiedrības (FIS) aizdevušas aizņēmējiem un kuriem nav dokumentāra apliecinājuma vai kurus apliecina vienots dokuments (pat ja tas kļuvis tirgojams).

Tiek iekļauti šādi posteņi:

noguldījumi monetārajās finanšu iestādēs (MFI),

FIS piešķirtie kredīti,

prasības no reversajiem repo darījumiem vai vērtspapīru aizņemšanās pret nodrošinājumu naudā.

Par FIS nopirktajiem vērtspapīriem samaksātās naudas atbilstošais postenis vai vērtspapīru aizņemšanās pret nodrošinājumu naudā atbilstošais postenis (sk. 9. posteni). Šis postenis ietver arī euro un ārvalstu valūtu apgrozībā esošo banknošu un monētu turējumus, ko parasti izmanto, lai veiktu maksājumus.

2.

Vērtspapīrotie kredīti

Ziņošanas shēmā šeit iekļauj līdzekļus, kuri aizdoti aizņēmējiem un kurus ziņotāji iegādājušies no sākotnējiem īpašniekiem. Šiem līdzekļiem nav dokumentāra apliecinājuma vai tos apliecina vienots dokuments (pat ja tas kļuvis tirgojams).

Šeit tāpat tiek iekļauti:

trešajām personām piešķirti finanšu līzingi. Finanšu līzingi ir līgumi, ar ko ilglietojuma preces juridiskais īpašnieks (“līzinga devējs”) šo aktīvu iznomā trešajai personai (“līzinga ņēmējam”) uz lielāko aktīva saimnieciskās izmantošanas laika daļu vai visu laiku, pretī saņemot maksājumus, kas sedz preces cenu un iepriekš noteiktus procentus. Tiek pieņemts, ka līzinga ņēmējs saņem visus ieguvumus, kas izriet no preces izmantošanas, kā arī sedz ar īpašumtiesībām saistītās izmaksas un atbild par riskiem. Statistikā finanšu līzingu uzskata par līzinga devēja kredītu līzinga ņēmējam, kas līzinga ņēmējam dod iespēju iegādāties ilglietojuma preci. Sākotnējā īpašnieka, kas rīkojas kā līzinga devējs, piešķirtie finanšu līzingi tiek grāmatoti aktīvu postenī “Vērtspapīroti kredīti”. Aktīvus (ilglietojuma preces), kas iznomāti līzinga ņēmējam, negrāmato,

sliktie parādi, kas vēl nav atmaksāti vai norakstīti. Par sliktajiem parādiem uzskata aizdevumus, kuru atmaksa aizkavējusies vai kuriem identificēts cits vērtības samazinājums,

netirgojamu vērtspapīru turējumi. Neakciju vērtspapīri un citi kapitāla vērtspapīri, kas nav tirgojami un ko nevar pārdot otrreizējos tirgos, sk. arī “tirgojami kredīti”,

tirgojami kredīti. Kredīti, kas de facto kļuvuši tirgojami, klasificējami aktīvu postenī “Vērtspapīroti kredīti” ar noteikumu, ka tie arī turpmāk būs apliecināti ar vienotu dokumentu un ka tos parasti tirgo tikai laiku pa laikam,

pakārtotie parādi noguldījumu vai kredītu veidā. Pakārtotie parāda instrumenti nodrošina pakārtotus prasījumus pret emitentiestādi, kurus var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi, piemēram, noguldījumi/kredīti, tādējādi tie iegūst dažas “akciju un cita pašu kapitāla” īpašības. Statistikā pakārtotos parādus atspoguļo saskaņā ar finanšu instrumenta raksturīgajām īpašībām, t. i., klasificē vai nu kā “aizdevumu”, vai kā “neakciju vērtspapīrus”. Ja FIS visu veidu pakārtotos parādus statistikā uzrāda kā vienu skaitli, šis skaitlis jāiedala postenī “Neakciju vērtspapīri”, pamatojoties uz to, ka pakārtotais parāds galvenokārt ir vērtspapīru veidā, nevis kredīts.

Vērtspapīrotos kredītus ziņo saskaņā ar šādiem noteikumiem:

iedalījums pēc termiņa tiek prasīts attiecībā uz kredītiem nefinanšu sabiedrībām, kurus sākotnēji piešķīrušas euro zonas MFI. Tas nozīmē termiņu laikā, kad kredīts tika piešķirts, t. i., sākotnējo termiņu, un atsaucas uz fiksēto periodu, kurā kredīts jāatmaksā,

kredītus ziņo pēc to nominālvērtības pat tad, ja tie no sākotnējā īpašnieka nopirkti par citādu cenu. Nominālvērtības un iegādes cenas starpības atbilstošo pozīciju iekļauj “pārējos pasīvos”.

Šajā postenī vērtspapīrotos kredītus iekļauj neatkarīgi no tā, vai parastā grāmatvedības prakse prasa kredītu iekļaušanu ziņotāja bilancē

3.

Neakciju vērtspapīri

Neakciju vērtspapīru vai citu kapitāla vērtspapīru turējumi, kas ir tirgojami un parasti tiek tirgoti otrreizējā tirgū vai kuru pozīcijas var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitentiestādē.

Šajā postenī tiek ietverti:

vērtspapīri (neatkarīgi no tā, vai tos apliecina dokumenti), kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu kupona maksājumu un/vai norādītu fiksētu summu konkrētā dienā (vai dienās) vai sākot ar dienu, kas noteikta emisijas brīdī,

pakārtotie parādi parāda vērtspapīru veidā.

Vērtspapīri, kas aizdoti, veicot vērtspapīru aizdošanas darījumu, vai pārdoti saskaņā ar repo līgumiem, paliek sākotnējā īpašnieka bilancē un netiek grāmatoti pagaidu ieguvēja bilancē, ja ir pienākums veikt reverso operāciju, nevis tikai iespēja to darīt (sk. arī 9. kategoriju). Ja pagaidu ieguvējs pārdod saņemtos vērtspapīrus, šo pārdošanu grāmato kā tiešo darījumu ar vērtspapīriem, bet pagaidu ieguvēja bilancē to grāmato kā negatīvu pozīciju vērtspapīru postenī.

Neakciju vērtspapīru turējumiem jābūt iedalītiem pēc termiņa. Tas nozīmē termiņu emisijas laikā, t. i., sākotnējo termiņu, un tas apzīmē fiksētu finanšu instrumenta pastāvēšanas laiku, pirms kura iestāšanās tas nevar tikt dzēsts.

Šajā postenī vērtspapīrotos neakciju vērtspapīrus iekļauj neatkarīgi no tā, vai parastā grāmatvedības prakse prasa kredītu iekļaušanu ziņotāja bilancē.

4.

Pārējie vērtspapīrotie aktīvi

Šajā postenī iekļauj vērtspapīrotos aktīvus, kas netiek iekļauti 2. un 3. kategorijā, piemēram, nodokļu atmaksu vai komerckredītus, neatkarīgi no tā, vai parastā grāmatvedības prakse prasa kredītu iekļaušanu ziņotāja bilancē.

5.

Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri

Vērtspapīru turējumi, kas apliecina īpašumtiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šie vērtspapīri parasti turētājiem dod tiesības saņemt daļu sabiedrības vai kvazisabiedrības peļņas un daļu pašu kapitāla likvidācijas gadījumā.

6.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Šajā postenī tiek ziņots par šādiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem:

iespēju līgumi,

valūtas garantijas (warrants),

biržā tirgotie nākotnes līgumi,

mijmaiņas darījumi, jo īpaši kredītriska mijmaiņas darījumi.

Bruto nākotnes saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, kā bilances posteņus negrāmato.

Šajā postenī neiekļauj atvasinātos finanšu instrumentus, uz kuriem saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem neattiecas grāmatošana bilancē.

7.

Pamatlīdzekļi

Šeit iekļauj ieguldījumus materiālajos pamatlīdzekļos, piemēram, mājokļus, citas ēkas un būves un nedzīvojamās ēkas.

8.

Pārējie aktīvi

Šis ir atlikuma postenis bilances aktīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti aktīvi”. Šeit var tikt iekļauti:

pienākošies uzkrātie procenti no noguldījumiem un kredītiem,

uzkrātie procenti par neakciju vērtspapīriem,

uzkrājusies nomas maksa par pamatlīdzekļiem,

debitoru parādi, kas nav saistīti ar FIS pamatdarbību.

PASĪVU KATEGORIJAS

Kategorija

Galveno pazīmju apraksts

9.

Saņemtie kredīti un noguldījumi

Summas, ko FIS ir parādā kreditoriem, kas nav tās summas, kuras izriet no tirgojamu vērtspapīru emisijas. Šo posteni veido:

kredīti. Kredīti, kuri piešķirti ziņotājiem FIS un kuriem nav dokumentāra apliecinājuma vai kurus apliecina vienots dokuments (pat ja tas kļuvis tirgojams),

FIS emitēti netirgojami parāda instrumenti. Instrumentus var dēvēt par “netirgojamiem” tādā nozīmē, ka attiecībā uz šo instrumentu pastāv juridisko īpašumtiesību nodošanas ierobežojumi, kas nozīmē, ka šos instrumentus nevar tirgot vai (kaut arī tehniski tie ir tirgojami) tos nevar tirgot sakarā ar organizēta tirgus neesamību. Ziņotājiestāžu emitēti netirgojami instrumenti, kas vēlāk kļūst tirgojami un ko var tirgot otrreizējos tirgos, būtu jāpārklasificē par “parāda vērtspapīriem”,

repo darījumi. Atbilstošais postenis skaidrai naudai, kas saņemta apmaiņā pret vērtspapīriem, ko par attiecīgu cenu pārdevušas pārskata sniedzējas iestādes, stingri apņemoties atpirkt tos pašus (vai līdzīgus) vērtspapīrus par fiksētu cenu konkrētā dienā nākotnē. Summas, ko pārskata sniedzējas iestādes saņēmušas apmaiņā pret vērtspapīriem, kas nodoti trešajai personai (“pagaidu pārņēmējs”), klasificējamas šeit, ja tās stingri apņēmušās veikt pretēju operāciju un ja šī operācija nav tikai iespēja. Tas nozīmē, ka ziņotāji saglabā īpašumtiesību riskus uz attiecīgajiem vērtspapīriem un guvumus no tiem darījuma laikā.

Šeit klasificē šādus repo veida darījumu variantus:

summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kas uz laiku pārvesti trešajai personai vērtspapīru aizdevuma veidā pret nodrošinājumu skaidrā naudā,

summas, kas apmaiņā pret vērtspapīriem, kas pagaidām nodoti trešajai personai pārdošanas/atpirkšanas līguma veidā.

Repo darījumu vērtspapīrus grāmato, ievērojot 3. aktīvu posteņa “Neakciju vērtspapīri” noteikumus.

Šajā postenī iekļauj arī darījumus, kuros apmaiņā pret nodrošinājumu skaidrā naudā tiek nodots zelts.

10.

Emitētie parāda vērtspapīri

FIS emitēti vērtspapīri, kas nav “akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri” un kas parasti ir tirgojami un otrreizējā tirgū tirgoti instrumenti, vai kuru pozīcijas var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitenta iestādē. Cita starpā šeit tiek iekļauti vērtspapīri, kas emitēti kā:

ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri,

ar kredītiem saistītas parādzīmes.

11.

Kapitāls un rezerves

Ziņošanas shēmā šajā kategorijā ietilpst summas, kuras rodas no ziņotāju akciju kapitāla emitēšanas akcionāriem vai citiem īpašniekiem, kas atspoguļo turētāja īpašumtiesības FIS, un parasti tās ir tiesības uz peļņas daļu un uz pašu līdzekļu daļu likvidācijas gadījumā. Tiek iekļauti arī līdzekļi, ko veido nesadalītā peļņa vai līdzekļi, ko ziņotāji rezervējuši paredzamiem maksājumiem un saistībām nākotnē. Tajā skaitā:

pašu kapitāls,

nesadalītie ieņēmumi vai līdzekļi,

speciālie un vispārējie uzkrājumi kredītiem, vērtspapīriem un cita veida aktīviem,

vērtspapīrošanas fondu daļām.

12.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Skatīt 6. kategoriju.

13.

Pārējie pasīvi

Šis ir atlikuma posteni bilances pasīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti pasīvi”.

Šeit var tikt iekļauti:

par noguldījumiem un kredītiem maksājamie uzkrātie procenti,

kreditoru parādi, kas nav saistīti ar FIS pamatdarbību, t. i., summas, kas jāmaksā piegādātājiem, nodokļi, algas, sociālie maksājumi utt.,

uzkrājumi saistībām pret trešajām personām, t. i., pensijas, dividendes utt.,

neto pozīcijas, kas izriet no vērtspapīru aizdošanas bez skaidras naudas nodrošinājuma,

neto summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem,

novērtēšanas korekcijām atbilstošās summas, t. i., kredītu nominālvērtība, no kuras atņemta pirkšanas cena.

2. DAĻA

Sektoru definīcijas

Sektoru klasifikācijas standartu nosaka EKS 95. Darījumu partnerus, kas atrodas iesaistīto dalībvalstu teritorijā, identificē atbilstoši to sektoram saskaņā ar FIS, ieguldījumu fondu (IF) un MFI sarakstu statistikas nolūkiem un norādījumiem par darījuma partneru statistisko klasifikāciju, kas sniegti ECB Monetāro finanšu iestāžu un tirgu statistikas sektoru rokasgrāmatā – Norādījumi par klientu statistisko klasifikāciju.

B Tabula

Sektoru definīcijas

Sektors

Definīcija

1.

MFI

Rezidentes nacionālās centrālās bankas, rezidentu kredītiestāde, kas definēta Kopienas tiesību aktos, vai cita rezidentu finanšu iestāde, kas nodarbojas ar noguldījumu un/vai to tuvu aizstājēju piesaisti no iestādēm, kas nav MFI, kā arī kredītu izsniegšanu un/vai ieguldījumu veikšanu vērtspapīros savā vārdā (vismaz ekonomiskā nozīmē) (Eiropas Centrālās bankas 2008. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 25/2009 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (pārstrādāta redakcija) (ECB/2008/32)).

2.

Valdība

Rezidentu vienības, kas galvenokārt ražo individuālajam un kolektīvajam patēriņam paredzētas netirgojamas preces un pakalpojumus un/vai veic nacionālā ienākuma un bagātības pārdali (EKS 95, 2.68.–2.70. punkts).

3.

Pārējie finanšu starpnieki un finanšu palīgsabiedrības

Finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības (izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus), kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, uzņemoties saistības veidos, kas nav nauda, noguldījumi un/vai tuvi noguldījumu aizstājēji, pret institucionālajām vienībām, kas nav MFI, vai apdrošināšanas tehniskās rezerves (EKS 95, 2.53.–2.56. punkts). Šajā sektorā tiek iekļauti IF, kas definēti Eiropas Centrālās bankas 2007. gada 27. jūlija Regulā (EK) Nr. 958/2007 par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2007/8), un FIS, kas definēti šajā regulā. Iekļauj finanšu palīgsabiedrības, ko veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt veic finanšu palīgdarbības (EKS 95, 2.57.–2.59. punkts).

4.

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

Finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību risku apkopošanas nolūkā (EKS 95, 2.60.–2.67. punkts).

5.

Nefinanšu sabiedrības

Sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību, bet galvenokārt ar preču ražošanu tirgum un nefinanšu pakalpojumu sniegšanu (EKS 95, 2.21.–2.31. punkts).

6.

Mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas

Fiziskās personas vai personu grupas, kas ir preču un nefinanšu pakalpojumu patērētāji un ražotāji tikai savam galapatēriņam un tirgus preču ražotāji un nefinanšu un finanšu pakalpojumu sniedzēji ar nosacījumu, ka viņu darbība nav kvazisabiedrību darbība. Iekļauj bezpeļņas organizācijas, kas apkalpo mājsaimniecības un kas galvenokārt ražo ārpustirgus preces un pakalpojumus, kuri paredzēti konkrētām mājsaimniecību grupām (EKS 95, 2.75.–2.88. punkts).

3. DAĻA

Finanšu darījumu definīcija

Finanšu darījumus atbilstoši EKS 95 definē, kā finanšu aktīvu neto iegādi vai neto saistību uzņemšanos attiecībā uz katru finanšu instrumentu veidu, t. i., kā visu attiecīgajā pārskata periodā notikušo finanšu darījumu summu. Katra darījuma novērtēšanas metode paredz noteikt vērtību, par kādu aktīvi iegūti/atsavināti un/vai saistības radītas, dzēstas vai mainītas. Finanšu darījumiem jāatbilst šai metodikai. Norakstīšana/samazināšana un pārvērtēšanas korekcijas nav finanšu darījumi.

4. DAĻA

Norakstīšanas/samazināšanas definīcija

Norakstīšana/samazināšana nozīmē pārmaiņu ietekmi uz bilancē iegrāmatoto kredītu vērtību, ko izraisa kredītu norakstīšanas/samazināšanas piemērošana. Iekļauj arī norakstīšanu/samazināšanu, ko konstatē, kredītus pārdodot vai nododot trešajām personām, ja tā ir identificējama. Norakstīšana attiecas uz gadījumiem, kuros kredīts tiek uzskatīts par aktīvu bez vērtības un svītrots no bilances. Samazināšana attiecas uz gadījumiem, kuros tiek uzskatīts, ka kredīts netiks atgūts pilnībā, un kredīta vērtība bilancē tiek samazināta.


III PIELIKUMS

FAKTISKO ZIŅOTĀJU PIEMĒROTIE OBLIGĀTIE STANDARTI

Ziņotājiem jāievēro šādi obligātie standarti, lai atbilstu Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistikas ziņošanas prasībām.

1.

Datu nosūtīšanas obligātie standarti:

a)

ziņošana nacionālajām centrālajām bankām (NCB) ir savlaicīga un attiecīgās NCB noteiktajos termiņos;

b)

statistikas ziņojumi ir noformēti tādā veidā un formātā, kādu nosaka NCB ziņošanas tehniskās prasības;

c)

jānorāda ziņotāja kontaktpersonas;

d)

tiek ievērotas tehniskās specifikācijas datu nosūtīšanai uz NCB.

2.

Precizitātes obligātie standarti:

a)

attiecīgos gadījumos jāievēro visi lineārie ierobežojumi, piemēram, aktīviem un pasīviem jābūt atbilstošiem, apakšsummām kopā jābūt vienādām ar kopsummu;

b)

ziņotājiem jābūt gataviem sniegt informāciju par notikumiem, uz ko norāda iesniegtie dati;

c)

statistiskajai informācijai jābūt pilnīgai;

d)

ziņotāji ievēro NCB noteiktās dimensijas un decimāldaļas attiecībā uz datu pārraidi;

e)

ziņotājiem jāievēro NCB noteiktā noapaļošanas kārtība datu tehniskajai nosūtīšanai.

3.

Jēdzienu atbilstības obligātie standarti:

a)

statistiskā informācija atbilst šajā regulā ietvertajām definīcijām un klasifikācijai;

b)

attiecīgā gadījumā, ja izdara atkāpes no šīm definīcijām un klasifikācijas, ziņotāji regulāri uzrauga un kvantitatīvi atspoguļo atšķirību starp lietoto metodi un šajā regulā noteikto metodi;

c)

ziņotājiem jāspēj paskaidrot atšķirības starp iesniegtajiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo periodu skaitļiem.

4.

Minimālie standarti labojumiem:

jāievēro ECB un NCB noteiktā labojumu politika un procedūras. Veicot ārkārtas labojumu, sniedz paskaidrojuma piezīmes.


Top