EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02014O0015-20191002
Guideline of the European Central Bank of 4 April 2014 on monetary and financial statistics (recast) (ECB/2014/15) (2014/810/EU)
Consolidated text: Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2014. gada 4. aprīlis) par monetāro un finanšu statistiku (pārstrādāta versija) (ECB/2014/15) (2014/810/ES)
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2014. gada 4. aprīlis) par monetāro un finanšu statistiku (pārstrādāta versija) (ECB/2014/15) (2014/810/ES)
No longer in force
ELI: http://data.europa.eu/eli/guideline/2014/810/2019-10-02
02014O0015 — LV — 02.10.2019 — 005.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (2014. gada 4. aprīlis) par monetāro un finanšu statistiku (pārstrādāta versija) (ECB/2014/15) (OV L 340, 26.11.2014., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2015/571 (2014. gada 6. novembris), |
L 93 |
82 |
9.4.2015 |
|
|
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2016/450 (2015. gada 4. decembris), |
L 86 |
42 |
1.4.2016 |
|
|
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2017/148 (2016. gada 16. decembris), |
L 26 |
1 |
31.1.2017 |
|
|
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2018/877 (2018. gada 1. jūnijs), |
L 154 |
22 |
18.6.2018 |
|
|
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2019/1386 (2019. gada 7. jūnijs), |
L 232 |
1 |
6.9.2019 |
|
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE
(2014. gada 4. aprīlis)
par monetāro un finanšu statistiku
(pārstrādāta versija)
(ECB/2014/15)
(2014/810/ES)
1. pants
Darbības joma
1. Vispārēji
Šī pamatnostādne nosaka NCB pienākumus sniegt monetāro un finanšu statistiku ECB.
2. Pārskatu sniegšanas shēmas, standarti un nosūtīšanas datumi
NCB sniedz datus par 3. līdz 26.a pantā minētajiem posteņiem saskaņā ar II pielikumā noteiktajām shēmām un saskaņā ar III pielikumā noteiktajiem elektroniskās pārskatu sniegšanas standartiem. ECB katru gadu līdz septembra beigām paziņo NCB konkrētus nosūtīšanas datumus nākamā gada pārskatu sniegšanas kalendāra veidā.
3. Retrospektīvo datu pārskatu sniegšanas prasības euro ieviešanas gadījumā
Euro ieviešanas gadījumos piemēro šādus noteikumus:
a) attiecībā uz MFI un NTF bilances statistiku un statistiku par IF un FIS aktīviem un pasīviem – NCB dalībvalstīs, kuru valūta nav euro (turpmāk – ārpus euro zonas esoša dalībvalsts) un kuras ievieš euro pēc šīs pamatnostādnes spēkā stāšanās, sniedz ECB retrospektīvus datus par visiem atskaites periodiem kopš to pievienošanās Savienībai un katrā ziņā vismaz par trīs gadu periodu pirms to pievienošanās euro zonai. NCB apkopo datus tā, it kā attiecīgā dalībvalsts būtu euro zonas sastāvā visos atskaites periodos. Lai izpildīto šo prasību, nacionālajām centrālajām bankām tajās dalībvalstīs, kuras pievienojas Savienībai, tiek rekomendēts īstenot šo datu kopumu prasības saskaņā ar paraugiem, kuri paredzēti ārpus euro zonas esošām dalībvalstīm.
b) papildu minētajai vispārējai prasībai, attiecībā uz MFI bilances posteņu (BP) statistiku piemēro šādas prasības:
i. retrospektīvie dati aptver arī trīs gadu periodu pirms dalībvalsts pievienošanās Savienībai, ja vien ar ECB nav panākta cita vienošanās;
ii. euro zonas dalībvalstu NCB sniedz pozīcijas ar dalībvalstīm, kas ievieš euro pēc šīs pamatnostādnes stāšanās spēkā, aptverot trīs gadu periodu pirms euro zonas paplašināšanās, ja vien ar ECB nav panākta cita vienošanās. Šis princips attiecas tikai uz mēneša atlikumiem, par kuriem ziņo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33). Pārskatu sniegšana ir obligāta tikai par tiek atlikumiem, kuru summa pārsniedz EUR 50 miljonus, un citos gadījumos pārskatu sniegšana ir brīvprātīga.
c) attiecībā uz vērtspapīru emisijām ECB nosūtāmās laikrindas sākas 1989. gada decembrī attiecībā uz atlikumiem un 1990. gada janvārī attiecībā uz plūsmām;
d) maksājumu statistikas piecu gadu datus sniedz, ciktāl iespējams ietverot visnesenāko atsauces gadu.
▼M4 —————
2. pants
Definīcijas
Šajā pamatnostādnē:
1. Terminiem “pārskata sniedzējs” un “rezidents” ir tāda pati nozīme, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā;
2. “Eurosistēma” ir euro zonas dalībvalstu NCB un ECB;
3. Terminam “kredītiestāde” ir tāda pati nozīme, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 ( 1 ) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;
4. “Citas MFI” ir visas MFI, kas nav centrālās bankas;
5. “Pensiju fonds (PF)” ir pensiju fonds, kas definēts Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) ( 2 ) 1. panta 1. punktā.
3. pants
MFI bilances posteņu statistika
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
a)
NCB apkopo un sniedz datus divās atsevišķās kopsavilkuma bilancēs, ievērojot bruto principu, saskaņā ar shēmām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikumā – vienu attiecina uz MFI apakšsektoru “centrālā banka” un otru attiecina uz apakšsektoru “citas MFI”.
NCB iegūst nepieciešamo statistikas informācijas par pašu bilancēm no savām grāmatvedības sistēmām, izmantojot tam domātās salīdzinājuma tabulas, kuras ir pieejamas ECB tīmekļa vietnē ( 3 ). Tabulas tiks pēc nepieciešamības grozītas sadarbībā ar NCB, lai atspoguļotu notikumu attīstību, piemēram, lai nodrošinātu atbilstību atjauninātiem grāmatvedības noteikumiem. ECB statistikas vajadzībām iegūst datus no savas bilances, atbilstoši datiem, kurus NCB iegūst no savām bilancēm.
NCB iegūst nepieciešamo statistisko informāciju par citu MFI bilancēm, apkopojot bilances posteņu datus, kas savākti no atsevišķām MFI, kuras ir rezidenti, izņemot rezidentu NCB.
Šīs prasības attiecas uz mēneša beigu un ceturkšņa atlikumu summām (krājumiem) un mēneša un ceturkšņa plūsmu korekciju datiem, un mēneša un ceturkšņa datiem par kredītu vērtspapīrošanu un citiem kredītu pārvedumiem. Bilanci sagatavo atbilstoši datiem mēneša/ceturkšņa pēdējā kalendārajā dienā, neņemot vērā vietējās svētku dienas; gadījumos, kad tas nav iespējams, izmanto datus, kas attiecas uz pēdējo darba dienu saskaņā ar nacionālajiem tirgus vai grāmatvedības noteikumiem.
Visas pozīcijas ir obligātas, tomēr saistībā ar tām Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 3. daļas 3. un 4. tabulas ailēm, kuras attiecas uz ārpus euro zonas esošajām dalībvalstīm, piemēro atsevišķus speciālus noteikumus, kas noteikti 8. punktā. Pēc Vienotās noregulējuma valdes (VNV) izveides 2015. gadā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 ( 4 ) minētajā 3. tabulā NCB arī jāsniedz dati par pozīcijām attiecībā uz VNV, ietverot tos ailē “atsevišķa ES iestāde”. Turklāt attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 5. daļas 5. tabulā noteiktajām prasībām sniegt pārskatus par MFI apkalpotiem vērtspapīrotiem un no bilances izslēgtiem kredītiem NCB var paplašināt pārskatu sniegšanas prasības, attiecinot tās uz citādi pārvestiem MFI apkalpotiem kredītiem. Ciktāl minētā papildinformācija nav ietverta pārskata sniegšanā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 5. daļas 5. tabulu, bet NCB tā ir pieejama, datus ietver šīs Pamatnostādnes II pielikuma 1. daļas 4. tabulā. Ciktāl informācija par vērtspapīrotiem vai citādi pārvestiem kredītiem, kurus nav apkalpojušas MFI, ir pieejama NCB (piemēram, no CFS vai finanšu palīgsabiedrībām, kuras apkalpo kredītus), šos datus ietver II pielikuma 1. daļas 4. tabulā. Ciktāl informācija par virtuālo naudas līdzekļu konsolidāciju ir pieejama NCB, šos datus iekļauj II pielikuma 1. daļas 5. tabulā.
NCB sniedz statistikas informāciju par bilances posteņiem saskaņā ar II pielikuma 1. daļu.
b)
ECB aprēķina darījumus, izmantojot starpību starp mēneša beigu krājumiem un pēc tam atņemot summas, kas nav radušās darījumu rezultātā, balstoties uz šādām plūsmas korekcijām:
i) pārklasificēšana un citas korekcijas, aptverot izmaiņas bilances krājumos, kuras izriet no izmaiņām MFI populācijas sastāvā un struktūrā, finanšu instrumentu un darījuma partneru klasifikācijā, statistikas definīcijās un no pārskatu sniegšanas kļūdu (daļēja) labojuma;
ii) pārvērtēšanas korekcijas, kas izriet no cenu pārmaiņām, ietverot jebkuras izmaiņas krājumu pozīcijā, ko izraisa aktīvu un pasīvu cenu svārstības, un arī atspoguļojot aizdevumu samazināšanas vai norakstīšanas ietekmi; un kas izriet no valūtas maiņas kursu pārmaiņām, ietverot jebkuras izmaiņas krājumu pozīcijā, ko izraisa valūtas maiņas kursu svārstības attiecībā uz tiem aktīviem un pasīviem, kuri ir ārvalstu valūtā.
NCB sniedz ECB mēneša un ceturkšņa datus, kas saistīti ar pārklasificēšanu un citām korekcijām, un ar pārvērtēšanu, kas izriet no cenu pārmaiņām, ko aprēķina saskaņā ar IV pielikumu. ECB parasti aprēķina pārvērtēšanas korekcijas valūtas maiņas kursu pārmaiņu dēļ, tomēr ja NCB ir iespējams apkopot precīzākas korekcijas, tad tās var arī pašas nosūtīt ECB šīs korekcijas.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņi
NCB un ECB struktūrvienība, kura atbild par finanšu pārskatu sniegšanu, sniedz Eiropas Centrālajai bankai mēneša datus līdz darba dienas beigām 15. darba dienā pēc tā mēneša beigām, uz kuru dati attiecas, toties ceturkšņa datus sniedz līdz darba dienas beigām 28. darba dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru dati attiecas.
3. Pārskatīšanas politika
NCB var būt nepieciešams pārskatīt datus, kas attiecas uz pēdējo periodu pirms pašreizējā atsauces perioda. Turklāt var pārskatīt arī datus par iepriekšējiem periodiem, piemēram, kļūdu, pārklasificēšanas, uzlabotu pārskatu sniegšanas procedūru utt. dēļ. ECB var vienlaicīgi apstrādāt ārkārtas un parastā kārtībā pārskatītus datus vai arī izlemt atlikt datu ārkārtas pārskatīšanu un darīt to pēc mēneša monetāro rādītāju aprēķināšanas perioda.
Pārskatīšanas politika atbilst principiem, kas iestrādāti ECB Rokasgrāmatā par MFI bilances statistiku, Lai nodrošinātu pietiekamu līdzsvaru starp monetārās statistikas datu kvalitāti un to stabilitāti, kā arī, lai veicinātu atbilstību starp mēneša un ceturkšņa statistikas datiem, ceturkšņa datu iesniegšanas laikā sniedz ārkārtēji pārskatītus mēneša statistikas datus. Ikreiz, kad tiek sniegtas mēneša datu pārskatīšanas, bet valsts datu sagatavošanas regulējums neparedz veidot atbilstošas ceturkšņa pārskatīšanas, NCB nodrošina, ciktāl iespējams, ka tiek saglabāta atbilstība starp mēneša un ceturkšņa datiem, piemēram, izmantojot aplēses.
4. Pārbaudes, ar ko uzrauga datu iekšējo konsekvenci
Pirms nosūtīt datus ECB, NCB un ECB struktūrvienība, kura atbild par finanšu pārskatu sniegšanu, pārbauda datu iekšējo konsekvenci saskaņā ar pārbaužu kārtību, kuru nosaka un atjaunina ECB.
5. Ekstrapolācija
a)
Ja NCB piešķir atbrīvojumu NTF saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu, NCB nodrošina, ka to kumulatīvā daļa kopējā nacionālā NTF bilancē nepārsniedz:
i) 10 % katrā euro zonas dalībvalstī, ja nacionālā NTF bilance veido vairāk nekā 15 % no kopējās NTF euro zonas bilances;
ii) 30 % visās citās euro zonas dalībvalstīs, izņemot tās, kurās nacionālā NTF bilance veido mazāk kā 1 % no kopējās NTF euro zonas bilances; šajā gadījumā uz NTF iekļaušanu maznozīmīgajā grupā neattiecas nekādi īpaši ierobežojumi.
Ja NCB piešķir atbrīvojumus NTF saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta (i), (ii) vai (iv) punktiem, NCB nodrošina, ka attiecībā uz katru posteni atbrīvojumu kumulatīvā daļa attiecīgajā kopējā summā nacionālā MFI bilancē nepārsniedz 5 %. NCB var arī piešķirt atbrīvojumus NTF no prasības sniegt datus par aktīvu un pasīvu pozīcijām attiecībā uz euro zonas apdrošināšanas sabiedrību sektoru un pensiju fondu sektoru atsevišķi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/201 (ECB/2013/33) 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta (iii) punktu. NCB nodala apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu aktīvus un pasīvus, un nodala iekšzemes iestāžu pozīcijas un pozīcijas citās euro zonas dalībvalstīs rezidējošās iestādēs, un var tad piešķirt atbrīvojumus katram blokam, kura daļa nepārsniedz 5 % no kopējās nacionālās NTF bilances.
b)
Ja NCB piešķir atbrīvojumus MFI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 9. pantu, NCB ekstrapolē datus par šīm MFI līdz 100 % aptvērumam, apkopojot MFI bilances mēneša un ceturkšņa datus, kuri tiek sniegti ECB. NCB var izraudzīties procedūru, lai ekstrapolētu aptvērumu līdz 100 %, ja tā atbilst šādiem obligātajiem standartiem:
i) Trūkstošo dalījumu datu aplēses iegūst, piemērojot koeficientus, kuru pamatā ir faktisko pārskatu sniedzēju apakšgrupa, par kuru tiek uzskatīts, ka tā labāk reprezentē “mazietekmīgo” grupu, šādi:
— to dalībvalstu NCB, kuru daļa MFI euro zonas kopsavilkuma bilancē ir lielāka par 2 %, nosaka šo apakšgrupu tā, lai apakšgrupā ietilpstošo vienību kopējā bilance nepārsniedz 35 % no MFI nacionālās kopsavilkuma bilances. Šo noteikumu nepiemēro, ja to iestāžu bilances, kurām piešķirts atbrīvojums, veido mazāk nekā 1 % no MFI nacionālās bilances,
— to dalībvalstu NCB, kuru daļa kopējā MFI euro zonas kopsavilkuma bilancē ir mazāka par 2 %, tiek aicinātas ievērot šos pašus noteikumus. Tomēr, ja tas radītu būtiskus izdevumus, šo dalībvalstu NCB tā vietā var piemērot koeficientus, kuru pamatā ir pārskatu sniedzēju grupas;
ii) Piemērojot i) punktu, gan “mazietekmīgo” grupu, gan faktiskās pārskatu sniedzēju grupas apakšgrupu var sadalīt dažādās grupās atbilstoši iestādes veidam, piemēram, NTF vai kredītiestādes.
iii) Ikreiz, kad to naudas tirgus fondu daļa, kuri tikai vienreiz gadā sniedz savus kopējos aktīvus, kādā dalībvalstī pārsniedz 30 % no kopējās NTF bilances, NCB ekstrapolē NTF un kredītiestāžu sniegtos datus atsevišķi, ievērojot šādu kārtību:
— ja NTF, kas ir pilna datu apjoma pārskata sniedzēji, ir nodrošinājuši pietiekamu aptvērumu, to bilances kopsavilkums tiek lietots kā ekstrapolācijas pamats,
— ja to NTF, kas ir pilna apjoma datu pārskata sniedzēji, sniegtais aptvērums nav pietiekams vai ja nav tādu NTF, kas ir pilna apjoma datu pārskata sniedzēji, NCB vismaz vienreiz gadā aplēš NTF nozares bilanci no alternatīviem datu avotiem un izmanto to par ekstrapolācijas pamatu.
iv) Ja dati par iedalījumu ir pieejami, bet vēlāk vai retāk, sniegtos datus pārnes uz nākamajiem trūkstošajiem periodiem:
— atkārtojot datus, ja noskaidrojies, ka rezultāti ir atbilstoši, vai
— piemērojot atbilstošas statistiskās aprēķināšanas metodes, lai ņemtu vērā datu un sezonālās tendences.
v) Ekstrapolācijas obligāto standartu ieviešanai nepieciešamos koeficientus vai citus starpposma aprēķinus var atvasināt no datiem, kas iegūti no uzraudzības iestādēm, ja ir iespējams konstatēt uzticamu saikni starp ekstrapolējamo statistikas dalījumu un šiem datiem.
c)
NCB informē ECB par to piemērotiem atbrīvojumiem un arī sniedz informāciju par jauno ekstrapolācijas procedūru galvenajiem elementiem vai būtiskām izmaiņām esošajās procedūrās.
6. Novērtēšanas metodes un/vai grāmatvedības noteikumi
Apkopojot centrālās bankas bilanci, NCB un ECB ievēro Pamatnostādnē ECB/2010/20 noteiktos saskaņotos grāmatvedības noteikumus ar grozījumiem un piemēro 3. panta 1. punktā minētās salīdzinošas tabulas. Jo īpaši:
a) ja NCB un ECB grāmatvedības nolūkiem ir jāpārvērtē to vērtspapīru portfeļi pa mēnešiem nevis pa ceturkšņiem, minētās pārvērtēšanas arī atspoguļo statistiskajā bilancē pa mēnešiem;
b) par 9.5. grāmatvedības posteni “citi prasījumi Eurosistēmā (neto)” un 10.4. posteni “citas saistības Eurosistēmā (neto)”, NCB identificē aktīvus nodalīti no pasīviem un par tiem sniedz ziņas, ievērojot bruto principu;
c) ja par 14. grāmatvedības posteni “pārvērtēšanas konti” grāmatvedības nolūkiem datus sniedz, ievērojot bruto principu, NCB par to sniedz ziņas grāmatvedības nolūkiem, ievērojot neto principu.
Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 8. pantā ir noteikti attiecīgie grāmatvedības standarti statistisko pārskatu sniegšanai attiecībā uz “citas MFI”. Jo īpaši, neietekmējot euro zonas dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi un ieskaita kārtību, par visiem finanšu aktīviem un pasīviem pārskatu sniedz, ievērojot bruto principu. Turklāt, attiecībā uz noguldījumiem un aizdevumiem sniedz pārskatu par pamatatlikumu, izņemot samazinātās un norakstītās summas. NCB var izņēmuma kārtā ļaut sniegt pārskatu par kredītiem bez uzkrājumiem un sniegt pārskatu attiecībā uz kredītu pirkumiem par to saņemšanas brīdī noteikto cenu, ievērojot nosacījumus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 8. pantā.
Attiecībā uz bilances citu posteņu pārvērtēšanu un jo īpaši attiecībā uz turētiem un emitētiem vērtspapīriem, NCB tiek ieteikts veikt EKS 2010 noteikumiem atbilstošu tirgus novērtēšanu. Tomēr Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 8. pantā ietvertais vispārējais noteikums, saskaņā ar kuru MFI ievēro valstī transponēto Direktīvu 86/635/EEK kā arī jebkurus citus piemērojamus starptautiskus standartus, liecina par to, ka vērtspapīru un citu aktīvu novērtēšanas prakse ir atšķirīga. Līdz ar to nestandarta novērtēšanas noteikumi ir pieļaujami tiktāl, ciktāl bilances vērtība būtiski neatšķiras no tirgus vērtības.
7. Paskaidrojošās piezīmes
Nosūtot datus ECB, NCB un ECB struktūrvienība, kura atbild par finanšu pārskatu sniegšanu, nodrošina, ka par tādu speciālu notikumu attīstību, kas saistīti ar pašu pēdējo atskaites periodu, tiek sniegtas paskaidrojošas piezīmes, tostarp paskaidrojumi attiecībā uz “klasificēšana un citas korekcijas”, kā arī attiecībā uz iepriekšēju periodu attiecīgu pārskatīšanu. Jo īpaši paskaidrojošās piezīmes sniedz par notikumu attīstību, “klasificēšana un citas korekcijas” un pārskatīšanu, kas pārsniedz EUR 5 miljardus (absolūtā vērtībā) vai citos gadījumos – kad tos uzskata par ekonomiski nozīmīgiem, piemēram, kad notikumu attīstība sniegtā pārskata rindās saistās ar lieliem darījumiem pārskata sniegšanas periodā, vai kad pārskatīšanas rezultātā būtiski mainās tas, kā tiek interpretēts notikumu attīstības kopsavilkums. Pēc ECB lūguma NCB un ECB sniedz papildu paskaidrojumus par sniegtajiem datiem.
Piezīmēs arī norāda, vai sniegtā pārskata sēriju ietekmējošā būtiskā notikumu attīstība, pārskatīšana vai “klasificēšana un citas korekcijas” ir galīga vai joprojām tiek izmeklēta.
Vislabāk, ja NCB paskaidrojošās piezīmes sniedz datu nosūtīšanas brīdī un jebkurā gadījumā – pirms datu sagatavošana ir pabeigta.
ECB centralizēti glabā no NCB saņemtās paskaidrojošās piezīmes datu uzraudzības un statistikas precizēšanas nolūkiem. ECB apstrādā piezīmēs sniegto informāciju, pienācīgi ievērojot piemērojamos konfidencialitātes noteikumus.
8. Speciāli noteikumi attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 3. daļas 3. un 4. tabulu.
NCB var izlemt nepieprasīt MFI pilnīgu pārskata sniegšanu saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I. pielikuma 3. daļas 3. un 4. tabulas ailēm, kas attiecas uz ārpus euro zonas esošām dalībvalstīm, ja dati, kas savākti vairāk apkopotā līmenī, ir nenozīmīgi. NCB regulāri un vismaz vienu reizi gadā pārskata, vai minētie noteikumi turpina attiekties vai nē. Piešķirot minētos atbrīvojumus, NCB sniedz ziņas par ceturkšņa aplēsēm, kuras aprēķina, izmantojot šādus kritērijus:
a) ceturkšņa datus aprēķina, pamatojoties uz datiem, ko MFI sniedz retāk; šos datus pārnes uz iztrūkstošo periodu (-iem), atkārtojot tos vai piemērojot atbilstošas statistikas metodes, lai atspoguļotu visas datu vai sezonālās tendences,
b) ceturkšņa datus aprēķina, pamatojoties uz datiem, ko MFI sniedz augstāka apkopojuma līmenī, vai, pamatojoties uz īpašiem dalījumiem, ko NCB uzskata par nozīmīgiem,
c) ceturkšņa datus aprēķina, pamatojoties uz ceturkšņa datiem, kas savākti no lielajām MFI, kuras veic vismaz 80 % no darījumiem ar valstīm, uz kurām attiecas pārskatu sniegšanas izņēmumi,
d) ceturkšņa datus aprēķina, pamatojoties uz alternatīviem datu avotiem, piemēram, Starptautisko norēķinu bankas (SNB) vai maksājumu bilances datiem, kuros veiktas nepieciešamās korekcijas, kas vajadzīgas tāpēc, ka šādos alternatīvos avotos ir izmantoti jēdzieni un definīcijas, kas atšķiras no monetārajā un finanšu statistikā izmantotajiem, vai
e) ceturkšņa datus aprēķina, pamatojoties uz datiem par valstīm, uz kurām attiecas pārskatu sniegšanas izņēmumi, un minētos datus MFI sniedz katru ceturksni kā vienu kopējo summu.
4. pants
Atbilstības uzraudzīšana starp NCB statistikas bilanci un tās grāmatvedības bilanci
1. Uzraudzības apjoms
NCB un ECB uzrauga atbilstību starp savu mēneša beigu kopsavilkuma bilanci statistikas nolūkiem, ko sniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), un saviem grāmatvedības posteņiem, kādus ziņo Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskatam saskaņā ar Pamatnostādni ECB/2010/20 ar grozījumiem.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņi
NCB veic pārbaudes par katru mēneša datu posteni saskaņā ar I pielikuma 2. daļā noteikto paraugu. Pārbaudes nosūta ECB kopā ar attiecīgajiem ceturkšņa datiem, ievērojot tos pašus termiņus, kuri 3. panta 2. punktā noteikti attiecībā uz ceturkšņa datiem.
Attiecībā uz pārskatu sniegšanas periodiem, kuros Eurosistēmas statistikas nolūkiem izveidotās mēneša beigu kopsavilkuma bilances dati un tās grāmatvedības posteņi, ko sniedz Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskatiem, nesakrīt, NCB var salīdzināt statistikas datus ar dienas bilanci, ko veido par mēneša pēdējo darba dienu. ECB kā savas bilances apkopotāja ievēro to pašu procedūru.
3. ECB uzraudzība
ECB uzrauga atbilstības pārbaudes rezultātus un var lūgt NCB veikt papildu darbības saistībā ar attiecīgām neatbilstībām.
5. pants
Statistika par elektronisko naudu
a) Mēneša vai ceturkšņa statistikas pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz elektronisko naudu, ko emitējušas MFI, kurām nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33).
1.
ECB sadarbībā ar NCB ik gadu nosaka un fiksē Eiropas Savienībā lietotās elektroniskās naudas sistēmas iezīmes, attiecīgās statistikas informācijas pieejamību un ar to saistītās apkopošanas metodes. NCB sniedz statistikas informāciju par elektronisko naudu, ko emitējušas visas tās MFI, kurām nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), pārskatu sniegšanu veicot atbilstīgi posteņu sarakstam 1. tabulā, kas iekļauta šīs pamatnostādnes II pielikuma 2. daļā.
2.
Mēneša datus sniedz Eiropas Centrālajai bankai kopā ar 3. panta 2. punktā precizēto MFI bilances posteņu statistikas mēneša datu nosūtīšanu. Ja datu nav, NCB atkarībā no iespējas izmanto aplēses vai provizoriskos datus.
b) Gada statistikas pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz elektronisko naudu, ko emitējušas visas tādas elektroniskās naudas iestādes, kuras nav kredītiestādes, vai mazās MFI, kurām piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33)
1.
Pārskatu sniegšana attiecas uz elektroniskās naudas iestādēm, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, emitējot elektronisko naudu, un tādējādi atbilst MFI definīcijai, kā arī uz elektroniskās naudas iestādēm, kuras nav tādas, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, emitējot elektronisko naudu, un kuras tādējādi neatbilst MFI definīcijai. Pārskatu sniegšanas prasība attiecas arī uz mazajām MFI, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), neatkarīgi no tā, vai tās ir kredītiestādes.
NCB sniedz statistisko informāciju atbilstīgi posteņu sarakstam 2. tabulā, kas ietverta šīs pamatnostādnes II pielikuma 2. daļā. Datus par elektroniskās naudas emitentiem, kuri neatbilst MFI definīcijai un uz kuriem tādēļ neattiecas regulārās BP statistikas pārskatu sniegšanas prasības, sniedz tiktāl, ciktāl NCB var iegūt šādus datus no attiecīgajām uzraudzības iestādēm vai citiem piemērotiem avotiem.
2.
Sērijas sniedz ECB reizi gadā līdz pēdējai darba dienai nākamajā mēnesī pēc atsauces perioda beigām. Ja datu nav, NCB atkarībā no iespējas izmanto aprēķinus vai provizoriskos datus.
6. pants
PŽI un centrālās valdības statistika
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
a)
NCB vāc statistisko informāciju par PŽI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39). Prasības aptver monetāras saistības pret euro zonas rezidentu ne-monetārām finanšu iestādēm, piemēram – monetāro finanšu iestāžu noguldījumu saistībām tuviem aizstājējiem, un turējumus skaidrā naudā un euro zonas MFI emitētos vērtspapīros. Šos datus NCB sniedz ECB saskaņā ar II pielikuma 3. daļu.
II pielikuma 3. daļā noteiktajā pārskatu sniegšanā NCB ietver arī centrālās valdības monetārās saistības un turējumus skaidrā naudā un euro zonas MFI izdotos vērtspapīros. Pēc de minimis principa par minētajiem posteņiem pārskati netiek sniegti, ja šādi aktīvi un saistības nepastāv vai tie ir nenozīmīgi.
b)
Plūsmu korekcijas datus sniedz saskaņā ar šīs pamatnostādnes 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņi
Sērijas sniedz katru mēnesi tādos pašos laikos kā 3. panta 2. punktā noteikts attiecībā uz BP mēneša statistiku.
7. pants
Ārpusbilances posteņi
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
a)
Ciktāl ir pieejami dati, tostarp tādi, kas iegūti, pamatojoties uz pēc iespējas precīzākām aplēsēm, NCB sniedz turpmāku statistikas informāciju saskaņā ar ārpusbilances posteņu sarakstu, kas iekļauts šīs pamatnostādnes II pielikuma 4. daļā, kā papildinājumu bilances posteņu statistikai, kas norādīta 3. panta 2. punktā, un tikpat bieži un tādos termiņos, kā šo statistiku. ECB, sadarbojoties ar NCB, identificē un reģistrē attiecīgās statistikas informācijas pieejamību un ar to saistītās apkopošanas metodes. Minētajos ārpusbilances posteņos sniedz informāciju, lai apkopotu monetāros rādītājus euro zonā, MFI procentu statistiku un monetārās savienības finanšu kontus, un tai ir augsta prioritāte, ja vien tabulās nav norādīts citādi. Saskaņā ar ECB un NCB vienošanos, par posteņiem, kas attiecas uz MFI parāda vērtspapīru iedalījumu pēc turētāja rezidences, kā norādīts II pielikumā 4. daļas 1. sadaļas 2. tabulā, NCB nav nepieciešams ziņot tad, ja ECB izmanto alternatīvus datu avotus.
b)
Datus par plūsmām var sniegt, ja ir divpusēja vienošanās starp ECB un attiecīgajām NCB. Par plūsmu korekcijām pārskatu sniedz saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņi
Par sērijām pārskatu sniedz reizi mēnesī attiecībā uz II pielikuma 4. daļas 1. un 2. sadaļā minētajiem posteņiem un reizi ceturksnī attiecībā uz II pielikuma 4. daļas 3. sadaļā minētajiem posteņiem, un tādos pašos termiņos kā obligāto mēneša un ceturkšņa MFI bilances statistiku, par kuru pārskatu sniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33).
3. Novērtēšanas metodes un/vai grāmatvedības noteikumi
Ārpusbilances posteņus, kas pieprasīti saskaņā ar šo pantu, sniedz, ievērojot tādus pašus novērtēšanas un grāmatvedības noteikumus, kurus piemēro attiecībā uz datiem, par kuriem pārskatu sniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33).
8. pants
Rezervju bāzes statistika
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
Pa saistību veidiem iedalītu mēneša statistiku par apkopoto rezervju bāzi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) aprēķina kā mēneša beigu krājumus, izmantojot Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) noteiktās kategorijas. Datus, kas vajadzīgi, lai izveidotu šo statistiku saskaņā ar II pielikuma 5. daļu, iegūst no datiem, ko NCB iesniedz kredītiestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņš
Rezervju bāzes statistiku veido sešas datu laikrindas, kas attiecas uz kredītiestādēm un ietver datus par mēneša beigu atlikumiem, kuri jānosūta ECB ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) datu apmaiņas sistēmas starpniecību vēlākais līdz NCB iepriekšējai darbadienai pirms rezervju prasību izpildes perioda sākuma. “Mazietekmīgajā” grupā ietilpstošās kredītiestādes ziņas par dažiem dalījumiem sniedz NCB katru ceturksni. Attiecībā uz šīm “mazietekmīgajā” grupā ietilpstošajām kredītiestādēm par visiem trim rezervju prasību izpildes periodiem izmanto vienkāršotu rezervju bāzes statistiku. NCB izmanto “mazietekmīgajā” grupā ietilpstošo kredītiestāžu rezervju bāzes ceturkšņa datus, lai iegūtu mēneša datus, ko pēc publiskošanas sniedz ECB trijos datu sūtījumos.
3. Pārskatīšanas politika
Ja pārskatu sniedzošās iestādes pēc rezervju prasību izpildes perioda sākuma pārskata rezervju bāzes un/vai rezervju prasību datus, tas nedrīkst izraisīt rezervju bāzes un rezervju prasību statistikas pārskatīšanu.
9. pants
Makroekonomikas rādītāju statistika
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
ECB, izmantojot mēneša beigu statistikas informāciju, ko kredītiestādes iesniedz NCB saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), katru mēnesi uzrauga to pašreizējo standartizēto atskaitījumu no rezervju bāzes pareizību, ko kredītiestādes var piemērot savu emitēto parāda vērtspapīru ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem atlikumam. NCB sagatavo nepieciešamos apkopotos rādītājus saskaņā ar II pielikuma 6. daļu un sniedz tos ECB.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņi
Trīs kredītiestāžu datu laikrindas par mēneša beigu atlikumu datiem nosūta ECB vēlākais līdz NCB pēdējai darbadienai pirms rezervju prasību izpildes perioda sākuma.
Šīs sērijas nosūta pat tad, ja saistītie bilances posteņi attiecīgajā dalībvalstī netiek piemēroti.
10. pants
NTF bilances statistika
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
a)
NCB sniedz ECB atsevišķus bilances posteņu datus par NTF sektoru saskaņā ar II pielikuma 7. daļas 1. un 2. tabulu. ECB lieto šos datus, lai apkopotu gan NTF, gan kredītiestāžu bilances statistiku. Tā kā datus par visu MFI nozari jau sniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), šajā pantā noteiktās prasības attiecas tikai uz NTF. Lai gan dažās dalībvalstīs nelielu skaitu citu iestāžu klasificē kā MFI, šīs iestādes uzskata par nenozīmīgām kvantitatīvā ziņā.
b)
Pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekciju datus, kas minēti II pielikuma 7. daļas 2. tabulā, sniedz saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā atbrīvojumus, kuri piešķirti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 9. panta 2. punktu. Ja uz pārklasificēšanu un pārvērtēšanu attiecas atbrīvojums, ko NCB piešķīrusi NTF saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), NCB par posteņiem, attiecībā uz kuriem var būt ievērojamas pārvērtēšanas korekcijas, sniedz datus ciktāl tas ir iespējams.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņi
Datus sniedz katru ceturksni 28 darbadienu laikā pēc atsauces perioda beigām.
3. Ekstrapolācija
Dati, ko sniedz par NTF bilanci, aptver 100 % šajā sektorā klasificēto iestāžu. Ja faktiskais pārskatu sniegšanas aptvērums ir mazāks par 100 %, jo netiek iekļauti dati par “mazietekmīgo” grupu, NCB ekstrapolē tām saskaņā ar 3. panta 5. punktu iesniegtos datus, lai nodrošinātu 100 % aptvērumu.
4. Pārskatīšanas politika
Pārskatītie NTF dati ir saskaņoti ar MFI citiem atbilstošajiem ceturkšņa beigu datiem. Ja jaunu vai pārskatītu NTF datu nosūtīšana nozīmē, ka jāveic grozījumi atbilstošā atsauces perioda citos MFI datos, pārsūta arī nepieciešamos grozījumus citos MFI datos.
11. pants
Strukturālie finanšu rādītāji
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
a)
NCB sniedz datus par citiem strukturālajiem finanšu rādītājiem saskaņā ar II pielikuma 8. daļu.
NCB sniedz datus par rādītājiem, kas noteikti II pielikuma 8. daļā, saskaņā ar tajā izklāstītajiem konceptuālajiem un metodoloģiskajiem noteikumiem. Tiek ievēroti bilances posteņu (BP) statistikas apkopošanai pieņemtie statistikas principi, proti:
i) datus apkopo, nevis konsolidē;
ii) rezidences principa piemērošanā ievēro “uzņēmējas valsts pieeju”;
iii) bilances datus sniedz, ievērojot bruto principu.
b)
Plūsmu korekcijas datus sniedz saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņi
Datus, kas nepieciešami, lai aprēķinātu strukturālos finanšu rādītājus par kredītiestādēm, sniedz katru gadu līdz marta beigām par iepriekšējo gadu. Rādītāju “kredītiestāžu darbinieku skaits”, ja iespējams, sniedz katru gadu līdz maija beigām par iepriekšējo gadu.
3. Pārskatīšanas politika
Pārskatot sniegtos datus, NCB piemēro šādus vispārējus principus:
a) veicot regulāros gada datu sūtījumus, papildu visnesenākā gada datiem pēc vajadzības nosūta iepriekšēja gada datus, kas pārskatīti parastā un ārkārtas kārtībā;
b) datus, kas pārskatīti ārkārtas kārtībā un būtiski uzlabo datu kvalitāti, var nosūtīt gada laikā.
4. Ekstrapolācija
Savāktie dati aptver 100 % iestāžu, kas definētas kā kredītiestādes saskaņā ar 1. pantu Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33). Ja faktiskais pārskatu sniegšanas aptvērums ir mazāks par 100 %, NCB ekstrapolē tām saskaņā ar 3. panta 5. punktu iesniegtos datus, lai nodrošinātu 100 % aptvērumu.
5. Paskaidrojošās piezīmes
NCB ziņo ECB par jebkādām novirzēm no iepriekš norādītajām definīcijām un noteikumiem, lai varētu uzraudzīt valstī īstenoto praksi. NCB sniedz paskaidrojošas piezīmes, izskaidrojot būtiskas datu pārskatīšanas iemeslus.
12. pants
Konsolidētie banku dati
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
NCB sniedz konsolidētos banku datus saskaņā ar II pielikuma 9. daļu un ievēro tajā izklāstītos konceptuālos un metodoloģiskos noteikumus, sniedzot minētos datus.
NCB sniedz konsolidētos banku datus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes (EBI) īstenošanas tehniskajiem standartiem (ĪTS), kas noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 ( 5 ), un tad, kad tas izriet no valsts pārskatu sniegšanas pienākumiem. NCB sniedz faktiskos datus, ja tie ir pieejami. Ja faktiskie dati nav pieejami vai tos nav iespējams apstrādāt, NCB iesniedz aplēses par valsti kopā ar metodoloģiskajām piezīmēm. Ja sniedzamā statistikas informācija neatbilst pilnībā EBI ĪTS pārskatu sniegšanas standartiem vai nacionālām pārskatu sniegšanas prasībām, NCB sniedz metodoloģiskās piezīmes attiecībā uz tām jomām, kurās standarti netika ievēroti pilnībā.
Nolūkā panākt maksimālo iespējamo aptvērumu, NCB norāda kredītiestādes, kas ir izslēgtas no pārskatu sniedzēju loka, un sniedz paskaidrojumus par to izslēgšanas iemesliem. Lielākās kredītiestādes vai iestāžu grupas, kas ir nozīmīgas no finanšu stabilitātes viedokļa, neizslēdz no pārskatu sniedzēju loka.
Savāktos datus pilnībā konsolidē gan pārrobežu, gan starpnozaru ziņā, pie kam pārrobežu konsolidācija attiecas uz iekšzemes banku filiālēm un meitasuzņēmumiem, kas atrodas ārpus iekšzemes tirgus un ir iekļauti mātesuzņēmuma sniegtu pārskatu datos, bet starpnozaru konsolidācija attiecas uz to banku filiālēm un meitasuzņēmumiem, kas klasificējami kā citas finanšu iestādes. Apdrošināšanas sabiedrības neiekļauj konsolidētajos datos.
Konsolidētos banku datus sniedz atsevišķi attiecībā uz:
— mazām iekšzemes banku grupām un individuālām kredītiestādēm,
— vidējām iekšzemes banku grupām un individuālām kredītiestādēm,
— lielām iekšzemes banku grupām un individuālām kredītiestādēm,
— ārvalstīs (ārpus Eiropas Savienības) kontrolētiem meitasuzņēmumiem,
— ārvalstīs (ārpus Eiropas Savienības) kontrolētām filiālēm,
— ārvalstīs (Eiropas Savienībā) kontrolētiem meitasuzņēmumiem,
— ārvalstīs (Eiropas Savienībā) kontrolētām filiālēm,
— ārvalstīs (euro zonā) kontrolētiem meitasuzņēmumiem,
— ārvalstīs (euro zonā) kontrolētām filiālēm,
— VUM nozīmīgām bankām,
— VUM mazāk nozīmīgām bankām.
VUM nozīmīgās bankas un VUM mazāk nozīmīgas bankas ir kredītiestādes, kas reģistrētas iesaistītajās dalībvalstīs, un filiāles, ko iesaistītajās dalībvalstīs reģistrēja kredītiestādes, kuras ir reģistrētās ārpus iesaistītās dalībvalsts. Atšķirība starp nozīmīgām un mazāk nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm ir noteikta Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 ( 6 ) 6. panta 4. punktā un Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) ( 7 ) IV daļā.
Šā panta nozīmē bankas klasificē kā lielas banku grupas vai individuālas kredītiestādes, ja to aktīvi pārsniedz 0,5 % no Eiropas Savienības banku kopējiem konsolidētiem aktīviem; kā vidējas bankas, ja to aktīvi ir no 0,5 % līdz 0,005 % no šādiem kopējiem konsolidētiem aktīviem, un kā mazas bankas, ja to aktīvi ir zem 0,005 % no šādiem kopējiem konsolidētiem aktīviem.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņš
NCB sniedz konsolidētos banku datus četras reizes gadā.
Par gada beigu datiem sniedz pilnu datu kopumu. Šādus gada datus pirmo reizi sniedz līdz aprīļa vidum pēc tā gada, uz kuru attiecas dati, un šie gada dati ietver posteņus, kas II pielikuma 9. daļā (gada konsolidētie banku dati (KBD)) ir apzīmēti ar *. Tomēr pilnu gada datu kopumu sniedz līdz aprīļa vidum, ja dati jau ir pieejami. Citos gadījumos pilnu gada datu kopumu sniedz līdz maija vidum pēc tā gada, uz kuru attiecas dati.
Datus par marta, jūnija un septembra beigām sniedz attiecīgi jūlija, oktobra un janvāra sākumā, izmantojot ceturkšņa veidni, un tie satur datu apakškopu no visaptverošas gada veidnes. Šīs datu sērijas sniedz saskaņā ar II pielikuma 9. daļu (ceturkšņa konsolidētie banku dati (KBD)).
3. Pārskatīšanas politika
NCB pārskata ziņotos datus, ievērojot šādus vispārējus principus:
a) veicot visus regulāros gada un ceturkšņa datu sūtījumus, papildus datiem par pašreizējo periodu nosūta visus tos iepriekšēja perioda datus, kas pārskatīti parastā vai ārkārtas kārtībā un kas ir būtiski pārskatīti;
b) ja ir veikta būtiska pārskatīšana, ECB iesniedz paskaidrojošās piezīmes.
4. Paskaidrojošās piezīmes
NCB sniedz ECB ziņas par jebkādām novirzēm no definīcijām un noteikumiem, kas sniegti 1., 2. un 3. punktā, lai varētu uzraudzīt valstī īstenoto praksi. NCB sniedz paskaidrojošās piezīmes, izskaidrojot šādu noviržu iemeslus.
▼M3 —————
14. pants
Dati SVF vajadzībām
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
Neskarot NCB pienākumus, kas tām likumos noteikti attiecībā uz Starptautisko Valūtas fondu (SVF), NCB var nosūtīt SVF papildu MFI bilances posteņu statistiku ar ECB starpniecību, ievērojot turpmāk norādīto tehnisko kārtību.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņi
MFI bilances posteņus saskaņā ar II pielikuma 10. daļu NCB nosūta ECB ikmēneša regulāro BSI datu nosūtīšanas ietvaros. Datu sūtījumu biežums un termiņi ir tādi paši, kādos veic regulāro BSI datu pārskatu sniegšanu ECB saskaņā ar 3. panta 2. punktu.
15. pants
CFS (izņemot FIS) statistika
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
a)
NCB sniedz statistikas informāciju par CFS (izņemot FIS) saskaņā ar II pielikuma 11. daļu. Datus nosūta atsevišķi par šādām CFS apakškategorijām: i) VAD; ii) FSK; un iiii) citiem CFS;
Datus saistībā ar CFS nosūta, pamatojoties uz datiem, kas attiecīgajā brīdī pieejami valsts līmenī. Ja faktiskie dati nav pieejami vai tos nav iespējams apstrādāt, iesniedz aplēses par valsti. Ja datiem pamatā esošā saimnieciskā parādība pastāv, bet netiek statistiski apsekota un tāpēc nav iespējams iesniegt aplēses par valsti, NCB var izvēlēties nesniegt šo laikrindu vai sniegt, ka tās trūkst. Tāpēc jebkuras nepaziņotās laikrindas tiek uzskatītas kā “dati, kas pastāv, bet netiek vākti”, un ECB var izdarīt pieņēmumus un veikt aplēses, lai veidotu euro zonas apkopotos rādītājus. Pārskata sniedzēju atsauces grupa ietver visa veida euro zonas dalībvalstīs rezidējošus CFS (izņemot FIS) – iestādes, kuras atrodas minētajā teritorijā, tostarp meitasuzņēmumi mātes uzņēmumiem, kas atrodas ārpus šīs teritorijas, un tādu iestāžu rezidējošas filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus šīs teritorijas.
Sniedz šādus galvenos rādītājus un papildinformāciju:
— galvenie rādītāji, kas nosūtāmi, lai veidotu euro zonas apkopotos radītājus – visas euro zonas dalībvalstis nosūta šos detalizētos datus, kad faktiskie dati ir pieejami. Ja par prasītajiem iedalījumiem nav pieejami faktiskie dati vai tie nav pieejami noteiktajā biežumā vai tik savlaicīgi, kā prasīts, vai prasītajos laika intervālos, ja iespējams, iesniedz aplēses,
— papildu informācija, kas nosūtāma kā “papildposteņi” – šos datus iesniedz valstis, attiecībā uz kurām šī informācija ir attiecīgajā brīdī pieejama.
b)
Plūsmu korekciju datus var sniegt, ja ir būtiski pārrāvumi krājumos vai ja veikta pārklasificēšana un citas korekcijas. Jo īpaši plūsmu korekciju datus var iesniegt, ciktāl tas iespējams, ja veikta pārklasificēšana EKS 2010 sistēmas īstenošanas kontekstā.
Pārklasificēšanas korekcijas sniedz saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņi
Datus sniedz ECB reizi ceturksnī. CFS statistiku nosūta ECB vēlākais pēdējā kalendārajā dienā trešajā mēnesī pēc atsauces perioda beigām vai iepriekšējā NCB darba dienā, ja mēneša pēdējā kalendārā diena nav NCB darba diena. Konkrētus nosūtīšanas datumus paziņo NCB iepriekš pārskatu sniegšanas kalendāra veidā, ko ECB iesniedz līdz katra gada septembrim.
3. Pārskatīšanas politika
NCB var būt nepieciešams pārskatīt iepriekšējā ceturksnī nosūtītos datus. Turklāt var pārskatīt arī datus par vēl agrākiem ceturkšņiem.
Piemēro šādus vispārējus principus:
a) veicot regulāros ceturkšņa datu sūtījumus, papildus datiem par pēdējo ceturksni var nosūtīt tikai datus, kas pārskatīti parastā kārtībā, proti, iepriekšējā ceturksnī nosūtītos datus, kas pārskatīti;
b) datiem veic tikai ierobežotu ārkārtējo pārskatīšanu, un šādi pārskatītu datu pārskatu sniegšanas datumi atšķiras no regulārās pārskatu sniegšanas datumiem. Vēsturiskos datus, kam veikta nebūtiska kārtējā pārskatīšana, sūta tikai par gadu kopā ar datiem par ceturto ceturksni;
c) datus, kam veikta ārkārtēja pārskatīšana, kas būtiski uzlabo datu kvalitāti, var sūtīt gada laikā, neievērojot regulāros sagatavošanas ciklus.
4. Novērtēšanas metodes un/vai grāmatvedības noteikumi
Grāmatvedības noteikumi, ko ievēro CFS, sagatavojot savus pārskatus, atbilst valsts tiesību aktos transponētajai Direktīvai 86/635/EEK un jebkādiem citiem piemērojamiem starptautiskiem standartiem. Neskarot dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi, statistikas mērķiem par visiem aktīviem un pasīviem datus sniedz, ievērojot bruto principu. Vērtēšanas metodes ir norādītas pie atbilstošajām kategorijām.
5. Paskaidrojošās piezīmes
NCB sniedz paskaidrojošas piezīmes ECB saskaņā ar II pielikuma 11. daļas 3. sadaļu. NCB sniedz paskaidrojošās piezīmes, ja dati būtiski pārskatīti.
16. pants
Vērtspapīru emisiju statistika
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
NCB saskaņā ar II pielikuma 12. daļu sniedz statistikas informāciju par visām iekšzemes un starptautiskām vērtspapīru emisijām, ko emitējuši euro zonas rezidenti jebkurā valūtā.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņi
Datus sniedz ECB reizi mēnesī. Vērtspapīru emisiju statistiku nosūta ECB ne vēlāk kā piecas nedēļas pēc tā mēneša beigām, uz kuru dati attiecas. ECB iepriekš paziņo NCB konkrētus pārskatu sniegšanas datumus pārskatu sniegšanas kalendāra veidā.
3. Paskaidrojošās piezīmes
NCB sniedz paskaidrojošās piezīmes ECB kā noteikts II pielikuma 12. daļas 3. sadaļā.
17. pants
MFI procentu likmju statistika
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
MFI procentu likmju (MPL) statistikas nolūkiem NCB sniedz valsts apkopoto mēneša statistisko informāciju par atlikumiem un jauniem darījumiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 1. un 2. papildinājumā. Turklāt NCB sniedz valsts apkopoto mēneša statistisko informāciju, kas attiecas uz jauniem darījumiem, kā noteikts II pielikuma 13. daļā.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņi
Šo statistikas informāciju nosūta saskaņā ar gada kalendāru, ko ECB izveido un paziņo NCB katru gadu līdz septembra beigām.
3. Atbrīvojumi
NCB var piešķirt atbrīvojumus attiecībā gan uz nefinanšu sabiedrībām piemērotām procentu likmēm, gan tām izsniegto nodrošināto/garantēto kredītu darījumu apjomu, 62. – 85. rādītājs, kas ietverti Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma 3. un 4. tabulā. Tos var piešķirt gadījumā, ja atbilstošo pozīciju (37.–54. rādītājs) valsts apkopotais darījumu apjoms, kas aptver visus kredītus, ir mazāks par 10 % no visu viena lieluma kategorijā ietilpstošo kredītu summas valsts apkopotā darījumu apjoma, un ir mazāks par 2 % no vienāda lieluma un vienādas kategorijas procentu likmes darbības sākotnējā perioda euro zonas līmenī. Gadījumā, ja tiek piemēroti atbrīvojumi, minētās robežvērtības katru gadu pārbauda.
4. Pārskata sniedzēju grupa izraudzīšanās un ekstrapolācija
Gadījumos, kad izlases veikšanas rezultātā faktiskais MPL pārskatu sniegšanas atspoguļojums ir mazāks par 100 %, NCB izvēlas un uztur piegādāto jaunu darījumu apjomu datu izlasi un veic ekstrapolāciju, lai nodrošinātu 100 % atspoguļojumu, kā precizēts II pielikuma 14. daļā. Ja tiek piešķirti Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) 4. pantā vai šā panta 3. punktā noteiktie atbrīvojumi, katru ceturksni datus no saņemtajiem pārskatiem pārnes uz trūkstošajiem ikmēneša periodiem, piemērojot atbilstošas statistisko aprēķinu metodes, lai ņemtu vērā izmaiņas datos un sezonālās tendences.
5. Pārskatīšanas politika
NCB var būt nepieciešams pārskatīt iepriekšējā atsauces mēneša vērtības. Datus par periodu pirms iepriekšējā atsauces mēneša arī var pārskatīt, piemēram, kļūdu, pārklasificēšanas, uzlabotu pārskatu sniegšanas procedūru utt. dēļ,
NCB piemēro šādus vispārējus principus:
a) ja NCB pārskata datus par periodu pirms iepriekšējā atsauces mēneša, tās iesniedz ECB paskaidrojumus;
b) NCB arī sniedz paskaidrojumus, ja datus būtiski pārskata;
c) nosūtot pārskatītos datus, NCB ievēro MFI procentu likmju statistikas regulārajai pārskatu sniegšanai noteikto savlaicīgumu. Datus, kas pārskatīti ārkārtējā kārtībā, sniedz, neievērojot mēneša sagatavošanas periodus.
17.a pants
Atsevišķu MFI bilances posteņu un procentu likmju statistika
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
NCB sniedz pārskatus par atsevišķajiem bilances posteņiem un MPL statistiku, ko tās saskaņā ar Regulām (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) un (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) vāc par konkrētām atsevišķām euro zonas kredītiestādēm, saskaņā ar II pielikuma 15.a daļas 1., 2. un 3. tabulu. Par pārskatu sniegšanai pakļauto euro zonas kredītiestāžu paneļa sastāvu lemj ECB Padome, un par to paziņo pārskatu sniedzējām NCB. Šis panelis aptver arī viendabīgo kredītiestāžu grupas (piem., kredītkooperatīvus vai krājbankas), par kurām dati tiek sniegti apkopotā veidā. ECB var izplatīt šos datus Eurosistēmā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2533/98.
Pamatojoties uz Statistikas komitejas sniegtajiem ieteikumiem par pārskatu sniegšanas statistisko un administratīvo ietekmi, ECB Padome lemj par grozījumiem datu sniegšanā, t. sk. izmaiņām paneļa sastāvā. Šādus lēmumus paziņo pārskatu sniedzējām NCB.
Uz dalību panelī var attiekties arī mazāk nozīmīgi grozījumi saistībā ar šādiem notikumiem:
a) notiek euro zonas paplašināšanās, un panelī iekļauj kredītiestādes, kas ir reģistrētas jaunajās euro zonas dalībvalstīs;
b) notiek MFI pārskatu sniedzēju grupas izmaiņas sakarā, piemēram, ar to, ka iestādes pārtrauca darbību nozarē, notika uzņēmumu apvienošanās un pārņemšana un citas izmaiņas uzņēmumos; un
c) sakarā ar NCB piemērotajiem atbrīvojumiem vai izlases režīmu notiek izmaiņas tajā faktisko pārskatu sniedzēju grupā, kas sniedz pārskatus par bilances posteņiem un MPL statistiku.
ECB Padome ar šo ECB Valdei deleģē pilnvaras lemt par šādiem mazāk nozīmīgiem grozījumiem paneļa sastāvā. ECB Valde šīs pilnvaras var deleģēt tālāk kādam no tās locekļiem. Lēmums par šādiem mazāk nozīmīgiem grozījumiem pamatojas uz ECB Statistikas ģenerāldirektorāta ieteikumiem, kas sniegti saziņā ar attiecīgajām NCB. ECB Padome tiek regulāri informēta par šādām izmaiņām.
NCB veic nepieciešamos grozījumus RIAD reģistrētajā informācijā gadījumos, kuri skar dalību panelī.
Pārskatu sniegšanas shēmā par atsevišķajiem bilances posteņiem ietver darījumu mēneša beigu un ceturkšņa beigu atlikumus (krājumus) un – atsevišķiem rādītājiem – datu papildu sērijas, kas ietver ziņas par atlikumiem, kas nav radušies darījumu dēļ (turpmāk– “papildsērijas”). Attiecībā uz kredītiem ziņo informāciju par to kredītu neto plūsmām, kas ir vērtspapīroti vai citādi atsavināti. Nosūtot atsevišķo MPL statistiku, tajā iekļauj darījumu atlikumiem noteiktās mēneša procentu likmes un jaunos darījumus ar attiecīgajiem jauno darījumu apjomiem. Šīs prasības piemēro euro denominētajiem euro zonas rezidentu mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un tām izsniegtajiem kredītiem. Sīkāku informāciju par pārskatu sniegšanas prasībām sk. II pielikuma 15.a daļā.
Datu ziņošanai par kredītiestāžu grupām piemēro šādus noteikumus:
a) bilances posteņu rādītājus par darījumu atlikumiem un papildsērijām aprēķina kā grupas dalībnieku atsevišķo pozīciju kopsummu;
b) procentu likmes aprēķina kā vidējos svērtos lielumus, savukārt grupas apjomu aprēķina kā atsevišķo apjomu kopsummu. Ja NCB vāc grupas datus par katru iestādi atsevišķi, procentu likmju vidējie lielumi attieksies tikai uz tām iestādēm, kas ir iekļautas valsts MPL izlases datos un uz kurām neattiecas atbrīvojumi; šo pieeju izmanto arī grupu apjomiem.
Visi posteņi ir obligāti, tomēr pārskatu sniegšanai par papildsērijām piemēro īpašus noteikumus, kas aprakstīti II pielikuma 15.a daļā.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņš
NCB nosūta šo statistikas informāciju saskaņā ar gada kalendāru, ko ECB izveido un paziņo NCB katru gadu līdz septembra beigām.
3. Pārskatīšanas politika
Iesniedzot pārskatītos datus attiecībā uz atsevišķajiem bilances posteņiem un MPL statistiku, NCB pielieto tādu pašu pieeju kā kopsavilkuma datu nosūtīšanai pielietotā pieeja, kas noteikta šīs pamatnostādnes 3. panta 3. punktā un 17. panta 5. punktā.
4. Pārbaudes, ar ko uzrauga datu iekšējo konsekvenci
Pirms nosūtīt datus ECB, NCB pārbauda datu iekšējo konsekvenci saskaņā ar pārbaužu kārtību, kuru nosaka un atjaunina ECB.
5. Informācijas sniegšana par īpatnībām valstī un īpašajām datu izmaiņām
NCB sniedz pārskatus par visu informāciju, kas atvieglo sniegto datu apstiprināšanu un analīzi. NCB jo īpaši sniedz informāciju par:
a) valsts panelī iekļauto kredītiestāžu īpatnībām saistībā ar: i) atvieglojumiem, izlases veikšanu un grupas datu sniegšanu, ii) uzņēmējdarbības modeli, piem., īsās pozīcijas pārdošanu, un iii) bilances struktūru, piem., atlikušo aktīvu vai pasīvu pozīciju attiecību;
b) pārskatu sniegšanas praksi attiecībā uz atsevišķo bilances posteņu papildsērijām;
c) uzņēmumu apvienošanos un pārņemšanu vai citām izmaiņām uzņēmumos un lielām vienreizējām operācijām, kas ietekmē panelī iekļautās kredītiestādes.
Vislabāk, ja NCB informāciju sniedz datu nosūtīšanas brīdī un jebkurā gadījumā – pirms datu sagatavošana ir pabeigta. ECB apstrādā sniegto informāciju, pienācīgi ievērojot piemērojamos konfidencialitātes noteikumus.
18. pants
Maksājumu statistika
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
NCB sniedz ECB informāciju par maksājumu statistiku saskaņā ar Regulas (ES) Nr 1409/2013 (ECB/2013/43) III pielikumu un šīs pamatnostādnes II pielikuma 16. daļu. Tas tostarp ietver šādu informāciju:
a) datus par to, cik ir iestāžu, maksājumu kontu, maksājumu karšu, termināļu, maksājumu sistēmu dalībnieku un atsevišķus bilances posteņus sniedz par visiem Regulas III pielikuma 1., 2., 3. un 6. tabulas posteņiem un II pielikuma 16. daļas 1., 2. un 5. tabulas posteņiem. Par minētajiem krājumu datiem sniedz perioda beigu datus, izņemot par II pielikuma 16. daļas 1. tabulā iekļautajiem posteņiem, par kuriem sniedz “vidējos datus par pēdējo rezerves prasību izpildes periodu”.
b) par maksājumu darījumu datiem dalījumā pa instrumentu, termināli un/vai sistēmu, kas ietverti Regulas III pielikuma 4., 5. un 7. tabulā un II pielikuma 16. daļas 3., 4., 6. un 7. tabulā, sniedz bruto plūsmas, t. i. perioda kopējos datus.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņi
Sērijas sniedz ECB reizi gadā līdz katra gada maija beigām par iepriekšējo kalendāro gadu. Regulā (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) ietvertos rādītājus sniedz reizi gadā. Papildu datus, kuri ir prasīti II pielikuma 16. daļā, var sniegt reizi mēnesī, ceturksnī vai gadā saskaņā ar attiecīgajā tabulā minēto specifikāciju.
Attiecībā uz šīs pamatnostādnes tabulām un gadījumos, kad faktiskie dati nav pieejami, NCB vai nu pieprasa attiecīgo papildu informāciju no pārskatu sniedzējiem vai izmanto aplēses vai provizoriskos datus. Minēto aplēšu aprēķināšanas metodoloģiju nosaka katra NCB, ņemot vērā īpatnības valstī. Attiecīgos gadījumos NCB sniedz skaidrojošās piezīmes, lai skaidrotu izmantoto pieeju.
3. Pārskatīšanas politika
Pārskatot sniegtos datus, NCB piemēro šādus vispārējus principus:
a) veicot regulāros gada datu sūtījumus, papildus visnesenākā perioda datiem pēc vajadzības nosūta iepriekšēja gada datus, kas pārskatīti parastā un ārkārtas kārtībā;
b) datus, kas pārskatīti ārkārtas kārtībā un būtiski uzlabo datu kvalitāti, var nosūtīt gada laikā.
4. Paskaidrojošās piezīmes
NCB sniedz paskaidrojošās piezīmes ECB, detalizēti skaidrojot atkāpes no pārskatu sniegšanas prasībām un strukturālos pārrāvumus, tostarp ietekmi uz datiem.
19. pants
IF aktīvu un pasīvu statistika
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
a)
NCB sniedz statistisko informāciju par IF aktīviem un pasīviem saskaņā ar II pielikuma 17. daļu attiecībā uz katru no šādiem, pēc ieguldījuma rakstura iedalītiem apakšsektoriem – kapitāla fondi, obligāciju fondi, jauktie fondi, nekustamā īpašuma fondi, nodrošinājuma fondi un citi fondi. Katru no minētajiem apakšsektoriem iedala sīkāk atklātajos un slēgtajos fondos, t. i. tos iedala pēc IF veida. Attiecībā uz IF, kas iedalīti pēc ieguldījuma rakstura – tos ieguldījumu fondus, kuri galvenokārt iegulda ieguldījumu fondu akcijās vai daļās (t. i. fondu fondi), klasificē to fondu kategorijā, kuros tie veic galvenos ieguldījumus.
Šīs prasības attiecas uz mēneša beigu un ceturkšņa beigu krājumiem, mēneša un ceturkšņa plūsmas korekcijām, kā arī mēneša informāciju par ieguldījumu fondu akciju/daļu jaunu emisiju/pārdošanu un dzēšanu.
Visu pieprasīto informāciju par mēneša beigu atlikumiem un mēneša plūsmas korekcijām, kā arī mēneša informāciju par ieguldījumu fondu akciju/daļu jaunu emisiju/pārdošanu un dzēšanu sniedz arī i) par apakšsektoru – biržā tirgotiem fondiem (ETF) kā “fondi kopā” pozīciju “t. sk.” un, ii) sākot ar 2018. gada decembra atsauces periodu, atsevišķi par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) IF un IF, kuri nav PVKIU IF (ne-PVKIU IF), par katru IF apakšsektoru pēc ieguldījuma rakstura. Pirmajā datu sniegšanas gadā, t. i., no 2018. gada decembra atsauces perioda līdz 2019. gada decembra atsauces periodam, NCB attiecībā uz PVKIU IF un ne-PVKIU IF var sniegt aplēses, ciktāl tas iespējams.
Ciktāl dati ir pieejami un ciktāl tas ir iespējams, ceturkšņa beigu krājumus un ceturkšņa plūsmas korekcijas, kā arī ceturkšņa informāciju par ieguldījumu fondu akciju/daļu jaunu emisiju/pārdošanu un dzēšanu sniedz arī par apakšsektoru – privātā kapitāla fondiem (t. sk. riska kapitāla fondiem) – kā “fondi kopā” pozīciju “t. sk.”.
b)
NCB sniedz ECB atsevišķus datus par pārvērtēšanas korekcijām cenu un valūtas maiņas kursa izmaiņu dēļ un par pārklasificēšanas korekcijām, kā tas norādīts II pielikuma 17. daļā un saskaņā ar IV pielikumu.
Finanšu darījumus un tādējādi veiktās korekcijas atvasina saskaņā ar ESA 2010 un šādu atvasināšanu dēvē par ESA 2010 metodi. NCB saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) var novirzīties no ESA 2010 valstī īstenotas atšķirīgas prakses dēļ. Ja ir pieejama krājumu informācija par katru vērtspapīru atsevišķi (s-b-s), pārvērtēšanas korekcijas var atvasināt saskaņā ar Eurosistēmas kopējo metodi, tas ir, IV pielikuma 4. daļā minēto plūsmu atvasināšanas metodi.
c)
Ja IF, MFI un/vai CFS saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) I pielikumu sniegtie dati par uzrādītāja akcijām ir nepilnīgi vai nav vēl pieejami, NCB sniedz datus par uzrādītāja akcijām, pamatojoties uz iespējami precīzām aplēsēm, atsaucoties uz II pielikuma 17. daļas 1. tabulā norādīto ģeogrāfisko un nozaru iedalījumu.
d)
Ciktāl dati ir pieejami un ciktāl tas ir iespējams un nav nenozīmīgi, NCB sniedz atsevišķu informāciju par partnersektoru apdrošināšanas sabiedrībām un pensiju fondiem reizi ceturksnī saskaņā ar II pielikuma 17. daļas 1. tabulu.
e)
Mēneša beigu krājumu un mēneša plūsmas korekcijas tiek prasītas par ETF dalījumā pa sintētiskām un fiziski pastāvošām ETF līdzko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) nāk klajā ar piemērotu minēta dalījuma definīciju. ECB regulāri pārbauda, vai minētā definīcija ir pieejama un attiecīgā gadījumā izdod nepieciešamās pārskatu sniegšanas shēmas.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņi
NCB sniedz ECB mēneša un ceturkšņa IF datus līdz darba dienas beigām 28. darba dienā pēc tā mēneša/ceturkšņa beigām, uz kuru dati attiecas.
3. Pārskatīšanas politika
Mēneša un ceturkšņa datu pārskatīšanai piemēro šādus vispārējus noteikumus:
a) pārskatīšanu veic tā, lai mēneša un ceturkšņa dati atbilst cits citam;
b) regulārajos sagatavošanas periodos, tas ir, no 28. darba dienas pēc atsauces mēneša/ceturkšņa beigām, līdz dienai, kad dati tiek izplatīti atpakaļ NCB, NCB var pārskatīt datus, kas attiecas uz iepriekšējo atsauces ceturksni, uz diviem mēnešiem pirms šā ceturkšņa un līdz mēnešiem pēc iepriekšējā atsauces ceturkšņa,
c) ārpus regulārajiem sagatavošanas periodiem NCB var arī pārskatīt datus, kas attiecas uz atsauces periodiem, kuri ir pirms diviem mēnešiem pirms atsauces ceturkšņa, tostarp, kļūdu, pārklasificēšanas vai uzlabotu pārskatu sniegšanas procedūru rezultātā.
4. Atbrīvojumi un ekstrapolācija
Lai nodrošinātu euro zonas IF statistikas kvalitāti gadījumos, kad NCB piešķir atbrīvojumus mazākajiem IF saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 8. panta 1. punktu, tad tie ekstrapolē līdz 100 % atspoguļojumam par šīm IF, apkopjot mēneša un ceturkšņa IF datus, kas ir sniegti ECB.
NCB var izraudzīties procedūru, lai ekstrapolētu aptvērumu līdz 100 %, ja tā atbilst šādiem obligātajiem standartiem:
a) par iztrūkstošo iedalījumu datiem aplēses veic, piemērojot koeficientu, kura pamatā ir atbilstošais ieguldījumu fondu apakšsektors, piemēram, ja atklātie fondi ietilpst “maznozīmīgajā” grupā un tiek vākti dati vienīgi par emitētajām ieguldījumu fondu akcijām/daļām, iztrūkstošos iedalījumus atvasina, piemērojot atklāto akciju fondu kategorijas struktūru,
b) netiek pilnībā izslēgts neviens ieguldījumu fondu apakšsektors (piemēram, atklātie nekustamā īpašuma fondi, slēgtie nekustamā īpašuma fondi utt.).
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 8. panta 2. punktu atbrīvojumus var piešķirt tiem IF, kas valsts grāmatvedības noteikumu dēļ savus aktīvus novērtē retāk nekā reizi ceturksnī. Neskatoties uz šādām atkāpēm IF mēneša un ceturkšņa dati, ko NCB sniedz ECB, vienmēr ietver datus, kas attiecas uz šiem IF.
5. Apkopoto datu atvasināšana
NCB atvasina IF apakšsektora apkopotos ceturkšņa aktīvu un pasīvu datus saskaņā ar II pielikuma 17. daļā iekļauto 1. tabulu šādi:
a) par vērtspapīriem ar publiski pieejamiem identifikācijas kodiem NCB konstatē, vai informācija, kas iesniegta par katru vērtspapīru, atbilst informācijai, kas atvasināta no centralizētas vērtspapīru datubāzes (CSDB). Informāciju par katru vērtspapīru, kura atbilstība ir novērtēta, izmanto, lai apkopotu aktīvu un pasīvu vērtību euro valūtā un iegūtu nepieciešamos iedalījumus par katru atsevišķu IF vērtspapīru. Ja CSDB nav pieejami vērtspapīru identifikatori vai informācija, kas nepieciešama, lai apkopotu aktīvus un pasīvus atbilstoši II pielikuma 17. daļas 1. tabulai, nav iegūstami no CSDB, NCB veic aplēses par trūkstošajiem datiem. NCB var arī vākt informāciju par katru vērtspapīru atsevišķi attiecībā uz vērtspapīriem, kam nav publiski pieejami identifikācijas kodu, izmantojot NCB iekšējos vērtspapīru identifikatorus.
b) NCB apkopo saskaņā ar a) apakšpunktu atvasinātos datus par vērtspapīriem un pievieno tos informācijai, kas sniegta par vērtspapīriem bez publiski pieejamiem identifikācijas kodiem, lai izveidotu apkopotos rādītājus par: i) parāda vērtspapīriem, kas iedalīti pēc atmaksas termiņa, valūtas un darījuma partnera; ii) kapitāla un ieguldījumu fonda akcijām, kas iedalīti pa instrumentiem nu darījuma partneriem, un iii) kopējām emitētām IF akcijām/daļām.
c) NCB atvasina nepieciešamo statistisko informāciju par IF aktīviem un pasīviem, pievienojot datus par vērtspapīriem, kas atvasināti saskaņā ar b) apakšpunktu, un par aktīviem un pasīviem, kas nav vērtspapīri, kas savākti no rezidējošiem atsevišķiem IF.
d) NCB apkopo visu dalībvalstī rezidējošo un vienam apakšsektoram piederošo IF aktīvus un pasīvus.
Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja NCB vāc IF aktīvu un pasīvu mēneša datus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 5. panta 2. punktu.
6. Mēneša datu aplēses
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu NCB vāc datus par emitētajām IF akcijām/daļām par katru mēnesi. Par atsauces mēnešiem, kas nav ceturkšņa pēdējie mēneši, NCB aprēķina mēneša datus par IF aktīviem un pasīviem, izņemot par emitētajām ieguldījumu fondu akcijām/daļām, pamatojoties un savāktajiem mēneša un ceturkšņa datiem, ja vien dati netiek vākti par katru mēnesi kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 5. panta 2. punktā.
Ja iespējams, NCB veic aplēses atsevišķu fondu līmenī. NCB var arī veikt aplēses pa IF apakšsektoriem vai lūgt ECB veikt aplēses. Pēdējā no šiem gadījumiem ECB var pieprasīt papildu informāciju, piemēram, datus par katru fondu vai par katru vērtspapīru.
7. Novērtēšanas metodes un/vai grāmatvedības noteikumi
Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) noteiktos vērtēšanas un/vai grāmatvedības noteikumus piemēro arī gadījumos, kad NCB sniedz IF datus ECB. Tomēr posteņiem, uz kuriem attiecas uzkrātie procenti, piemēro šādus noteikumus:
a) “parāda vērtspapīri” ietver uzkrātos procentus;
b) “prasības no noguldījumiem un kredītiem” un “saņemtie noguldījumi un kredīti” neietver uzkrātos procentus, ko iegrāmato postenī “pārējie aktīvi/pasīvi”.
8. Paskaidrojošās piezīmes
NCB sniedz paskaidrojošas piezīmes, izskaidrojot būtiskas datu pārskatīšanas iemeslus. Turklāt NCB sniedz ECB paskaidrojumus par pārkvalifikācijas korekcijām. NCB arī sniedz paskaidrojumus par 19. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu.
9. Grupveida pārskatu sniegšana
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 4. panta 3. punktu NCB var ļaut IF sniegt datus par to aktīviem un pasīviem kā grupai, ja tādējādi iegūst rezultātus, kas ir līdzīgi datiem, kuri sniegti par katru fondu. IF, kas sniedz datus kā grupa, ietilpst vienā un tajā pašā apakšsektorā, piemēram, slēgtie nekustamā īpašuma fondi vai atklātie nekustamā īpašuma fondi.
20. pants
Statistika par FIS aktīviem un pasīviem
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
NCB vāc un sniedz atsevišķu apkopotu statistikas informāciju par FIS aktīviem un pasīviem saskaņā ar II pielikuma 18. daļu. Datus iesniedz par šādām četrām apakškategorijām: a) FIS, kas iesaistītas tradicionālajā vērtspapīrošanā; b) FIS, kas iesaistītas sintētiskajā vērtspapīrošanā; c) FIS, kas iesaistītas ar apdrošināšanu saistītā vērtspapīrošanā un d) citas FIS.
Šīs prasības attiecas uz reizi ceturksnī sniegtiem datiem par nenomaksātajām summām, finanšu darījumiem un norakstīšanu/samazināšanu.
NCB prasītos datus par norakstīšanu/samazināšanu var sniegt ECB, ciktāl tas ir iespējams.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņi
NCB reizi ceturksnī sniedz ECB datus par FIS nenomaksātajām summām, finanšu darījumiem un norakstīšanu/samazināšanu līdz 28. darba dienas beigām pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru dati attiecas.
3. Pārskatīšanas politika
Ceturkšņa datu pārskatīšanai piemēro šādus vispārējus noteikumus:
a) regulārajos sagatavošanas periodos, tas ir, no 28. darba dienas pēc atsauces ceturkšņa beigām, līdz dienai, kas ir pirms dienas, kad dati tiek izplatīti atpakaļ NCB, NCB var pārskatīt datus, kuri attiecas uz iepriekšējo atsauces ceturksni;
b) ārpus regulārajiem sagatavošanas periodiem NCB var arī pārskatīt datus, kas attiecas uz atsauces periodiem, kuri ir pirms atsauces ceturkšņa, tostarp kļūdu, pārklasificēšanas vai uzlabotu pārskatu sniegšanas procedūru gadījumā;
c) ja nepieciešams, atbilstoši a) un b) punktam FIS statistikā iekļauj saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) sniegtos pārskatītos datus par kredītiem, ko sniegušas un apkalpo euro zonas MFI.
4. Apkopošanas metodes
Lai ievērotu statistikas pārskatu sniegšanas prasības, no kurām FIS ir atbrīvotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu, NCB pēc apspriešanās ar ECB izlemj, kura būtu vispiemērotākā datu apkopošanas metode par FIS aktīviem un pasīviem, atkarībā no attiecīgo tirgu organizācijas un citas vajadzīgās statistikas, publiskās un pārraudzības informācijas pieejamības.
5. Datu avoti un datu kvalitātes standarti
Ja NCB datus par FIS aktīviem un pasīviem iegūst no citiem statistikas datu avotiem – no tādiem publiskiem avotiem kā pirmspārdošanas ziņojumi vai ieguldītāju ziņojumi, vai arī no uzraudzības datu avotiem, piemēro turpmāk norādītos datu kvalitātes standartus.
Uz datiem, kuri šīs pamatnostādnes II pielikuma 18. daļā ir norādīti kā pamatsērijas, attiecas augsti kvalitātes standarti, kas pielīdzināmi datiem, kurus FIS sniedz tieši saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) I pielikumu. Datus, kuri šīs pamatnostādnes II pielikuma 18. daļā ir norādīti kā pamatsērijās neietilpstoši dati, var aprēķināt, piemērojot mazāk striktus kvalitātes standartus, piemēram, izmantojot interpolāciju un ekstrapolāciju gadījumos, ja datus iegūst no publiskiem vai uzraudzības avotiem retāk kā reizi ceturksnī un ar savlaicīgumu, kas pārsniedz 28. darba dienu pēc atskaites perioda beigām.
Ja datus nesaņem tieši no FIS saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu, NCB uzrauga datu kvalitāti, pamatojoties uz informāciju, kas ir pieejama no gada finanšu pārskatiem. Kvalitātes pārbaužu rezultātus ik gadu līdz septembra beigām vai pēc iespējas agrāk pēc šā termiņa NCB nosūta ECB atbilstoši FIS rezidences dalībvalstī piemērotajai juridiskajai praksei. Ja kontrolpārbaudēs, salīdzinot ik ceturksni iegūtos datus ar datiem gada finanšu pārskatos, atklājas, ka nav ievēroti augsti kvalitātes standarti, NCB veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu datu atbilstību vajadzīgajam kvalitātes līmenim, ieskaitot iespējamu tiešu datu vākšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40).
Ja NCB datus par FIS aktīviem un pasīviem saņem no uzraudzības datu avotiem, NCB nodrošina, lai šie avoti būtu pienācīgi saskaņoti ar FIS pārskatu sniegšanas prasībās noteiktajiem statistikas jēdzieniem un definīcijām. Tas pats attiecas uz datiem, ko iegūst no citiem statistikas datu avotiem.
Ja datus par FIS parāda vērtspapīru emisiju iegūst no CSDB vai citas vērtspapīru datubāzes, NCB katru gadu veic datu aptvēruma un kvalitātes uzraudzību. Kvalitātes pārbaužu rezultātus NCB nosūta ECB katru gadu līdz februāra beigām, par atsauces datiem izmantojot iepriekšējā gada decembra beigu datus. Ja atspoguļojuma un kvalitātes rādītāji liecina, ka nav ievēroti noteiktie augstas kvalitātes standarti, NCB veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību vajadzīgajiem kvalitātes standartiem, ieskaitot iespējamu tiešu datu vākšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40).
▼M4 —————
7. Atbrīvojumi un ekstrapolācija
Ja NCB apkopo datus par FIS aktīviem un pasīviem tieši no pašām FIS un attiecīgos gadījumos, pamatojoties uz datiem, ko sniedz iekšzemes MFI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), piešķir FIS atkāpes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, NCB veic ekstrapolēšanu līdz 100 % aptvērumam attiecībā uz visām FIS, apkopojot ceturkšņa datus par FIS aktīviem un pasīviem, kas sniegti ECB par atlikumiem, finanšu darījumiem un norakstīšanu vai samazināšanu.
Ja NCB datus par FIS aktīviem un pasīviem apkopo no citiem statistikas, publiskajiem un/vai uzraudzības avotiem, tās savu datu apkopojuma pamatā var ņemt FIS izlasi, ja šīs FIS veido vismaz 95 % no FIS atsauces pārskatu sniedzēju grupas aktīvu kopējām nenomaksātajām summām attiecīgajā dalībvalstī, kā atspoguļots FIS sarakstā. NCB veic ekstrapolāciju līdz 100 % aptvērumam, apkopojot ceturkšņa datus par FIS aktīviem un pasīviem, kas sniegti ECB par nenomaksātajām summām, finanšu darījumiem un norakstīšanu/samazināšanu.
8. Paskaidrojošās piezīmes
NCB sniedz paskaidrojošās piezīmes ECB, kurās norāda būtiskas datu pārskatīšanas iemeslus, kā arī tādu pārskatīšanu iemeslus, kas veiktas saskaņā ar 20. panta 3. punkta b) apakšpunktu.
21. pants
Statistika par MFI aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām atbilstoši darbības nozarei
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
NCB sniedz ECB datus, ja tie ir pieejami, par aizdevumiem, ko MFI izsniegušas iekšzemes nefinanšu sabiedrībām, un aizdevumiem, ko MFI izsniegušas citu euro zonas dalībvalstu nefinanšu sabiedrībām, kas iedalīti atkarībā no darbības nozares atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskajai klasifikācijai Savienībā (NACE 2. red.), saskaņā ar II pielikuma 19. daļu.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņi
NCB sniedz ECB ceturkšņa datus līdz darba dienas beigām 28. darba dienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru dati attiecas.
3. Pārskatīšanas politika
NCB sniedz pārskatītus datus saskaņā ar šādiem principiem:
a) papildus katram regulārajam datu sūtījumam nosūta pārskatītos datus par iepriekšējiem atsauces periodiem, ja tas nepieciešams;
b) ārkārtēji pārskatītus datus, kas būtiski uzlabo datu kvalitāti, var nosūtīt, tiklīdz tie ir pieejami.
4. Paskaidrojošās piezīmes
NCB paziņo ECB būtiskus grozījumus nacionālajās definīcijās un klasifikācijās, kas tiek lietotas, un attiecīgos gadījumos iesniedz paskaidrojošās piezīmes par būtiskas datu pārskatīšanas iemesliem. Papildus tam NCB sniedz informāciju par nozīmīgām MFI sektorā veiktām pārklasificēšanām un, ja dati ir pieejami, par nozīmīgām nefinanšu sabiedrību pārklasificēšanām nosūtītajos NACE 2. red. dalījumos.
22. pants
MFI kredītlīniju statistika
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
NCB vāc un sniedz apkopotu statistikas informāciju par MFI kredītlīnijām, kas piešķirtas iekšzemes rezidentiem, un par MFI kredītlīnijām, kas piešķirtas citiem euro zonas ārvalstu rezidentiem, dalījumā pēc institucionālā sektora atbilstoši II pielikuma 20. daļai.
MFI kredītlīnijām ir tā pati nozīme kā jēdzienam “neizmantotās kredītiespējas”, kuras klasificē kā “vidēja riska”, “vidēja/zema riska” un “zema riska”, kā tas noteikts Regulā (ES) Nr 575/2013. NCB piemēro minēto definīciju ciktāl iespējams, un ikreiz, kad attiecībā uz kredītlīnijām tiek piemērota atšķirīga valstī lietota definīcija, var sniegt datus, izmantojot valstī piemēroto definīciju, bet NCB cenšas saskaņot MFI kredītlīniju datu apkopošanu, lai ilgtermiņā veicinātu pārrobežu salīdzināmību.
NCB aprēķina nozaru dalījumus un nosūta tos ECB. Ja minētie nozaru dalījumi valsts līmenī netiek vākti, NCB var vai nu pieprasīt attiecīgo papildu informāciju no pārskatu sniedzējiem vai arī veikt aplēses par nozaru dalījumiem, izmantojot informāciju, kas valsts līmenī pieejama no citiem avotiem.
Ciktāl iespējams, NCB sniedz ECB datus par statistikas pārklasificēšanu.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņi
NCB sniedz ECB datus reizi ceturksnī. Datus par ceturkšņa nenomaksātajām summām un pārklasificēšanas korekcijām nosūta ECB līdz 28. darba dienas beigām pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru dati attiecas.
3. Pārskatīšanas politika
NCB sniedz pārskatītus datus saskaņā ar šādiem principiem:
a) papildus katram regulārajam datu sūtījumam nosūta pārskatītos datus par iepriekšējo atsauces ceturksni, ja tas nepieciešams;
b) ārkārtēji pārskatītus datus, kas būtiski uzlabo datu kvalitāti, var nosūtīt, tiklīdz tie ir pieejami.
4. Paskaidrojošās piezīmes
NCB sniedz paskaidrojošas piezīmes ECB, izklāstot būtiskas datu pārskatīšanas iemeslus.
23. pants
Statistika par CDP aktīviem un pasīviem
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
NCB vāc un sniedz atsevišķu apkopotu statistikas informāciju par CDP aktīviem un pasīviem saskaņā ar II pielikuma 21. daļu.
Statistikas pārskatu sniegšanas nolūkos CDP ir tās struktūras, kuras EVTI ir atzinusi par centrāliem darījuma partneriem un kuras ir “citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus” (S.125) vai “finanšu palīgsabiedrības” (S.126) atbilstoši ESA 2010 23 nodaļā noteiktajai institucionālo sektoru klasifikācijai.
Šī statistikas pārskatu sniegšana neietver tos EVTI identificētos CDP, kurus atbilstoši ESA 2010 klasificē kā piekrītošus “monetārās finanšu iestādes (MFI)” institucionālajam sektoram.
2. Obligātās pārskatu sniegšanas minimālā robežvērtība
NCB obligāti sniedz ECB datus, ievērojot šādas robežvērtības:
a) attiecībā uz ailēm, kas saistītas ar atpirkšanas līgumiem un kuras II pielikuma 21. daļā ir atzīmētas ar burtu “R”, pārskatu sniegšana ir obligāta, ja jebkurai no šīm ailēm bilances atlikums pārsniedz EUR 10 miljardus, izņemot tās ailes, kuras attiecas uz savstarpējām pozīcijām ar MFI.
Ja vienā vai vairākās “R” ailēs ir sasniegta robežvērtība, datus sniedz par visām “R” ailēm, neatkarīgi no tā, kāda ir viņu faktiskā bilances vērtība;
b) attiecībā uz ailēm, kas nav saistītas ar atpirkšanas līgumiem un kuras II pielikuma 21. daļā ir atzīmētas ar burtiem “NR”, pārskatu sniegšana ir obligāta vai nu tad, ja tas tiek prasīts saskaņā ar a) apakšpunktu, vai tad, ja jebkurai no šīm ailēm bilances atlikums pārsniedz EUR 10 miljardus.
Ja vienā vai vairākās “NR” ailēs ir sasniegta robežvērtība, datus sniedz par visām “NR” ailēm, neatkarīgi no tā, kāda ir viņu faktiskā bilances vērtība.
Ja nav sasniegta ne a), ne b) apakšpunktā noteiktā robežvērtība, NCB brīvprātīgi sniedz ECB datus par CDP bilancēm. Ja NCB izvēlas nesniegt pārskatus brīvprātīgi, tās vismaz reizi gadā veic uzraudzību par to, vai šīs robežvērtības nav sasniegtas.
3. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņi
NCB sniedz datus ECB reizi ceturksnī. Ceturkšņa nenomaksāto summu un pārklasificēšanas korekciju datus nosūta ECB līdz 28. darba dienas beigām pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru dati attiecas.
4. Pārskatīšanas politika
NCB sniedz pārskatītus datus saskaņā ar šādiem principiem:
a) papildus katram regulārajam datu sūtījumam nosūta pārskatītos datus par iepriekšējo atsauces ceturksni, ja tas nepieciešams;
b) ārkārtēji pārskatītus datus, kas būtiski uzlabo datu kvalitāti, var nosūtīt, tiklīdz tie ir pieejami.
5. Paskaidrojošās piezīmes
NCB sniedz paskaidrojošas piezīmes ECB, izklāstot būtiskas datu pārskatīšanas iemeslus.
▼M4 —————
26. pants
PF statistika
1. Datu sniegšanas tvērums līdz 2019. gada 4. ceturksnim, iekaitot
a)
NCB sniedz ECB statistisko informāciju par PF līdz 2019. gada 4. ceturksnim, iekaitot, kā noteikts šī panta 1.–5. punktā un saskaņā ar II pielikuma 22. daļu. Datus saistībā ar PF nosūta, pamatojoties uz datiem, kas attiecīgajā brīdī pieejami valsts līmenī. Gadījumā, ja faktiskie dati nav pieejami, tiek veiktas aplēses, ciktāl tas iespējams.
Pārskatu sniedzēji ir PF, kas ir euro zonas dalībvalstu rezidenti.
b)
NCB sniedz atsauces perioda beigu atlikumus un ceturkšņa finanšu darījumus, kurus atvasina saskaņā ar EKS 2010.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņš
Datus sniedz ECB reizi ceturksnī. 1. panta a) apakšpunktā aprakstīto PF statistiku sniedz ECB laikposmā, kas nepārsniedz 80 kalendārās dienas no brīža, kad beidzies atsauces ceturksnis. Konkrētus nosūtīšanas datumus paziņo NCB iepriekš pārskatu sniegšanas kalendāra veidā, ko ECB iesniedz līdz katra gada septembrim.
3. Pārskatīšanas politika
NCB var būt nepieciešams pārskatīt iepriekšējā ceturksnī nosūtītos datus. Turklāt var pārskatīt arī datus par vēl agrākiem ceturkšņiem.
Piemēro šādus vispārējus principus:
a) veicot visus regulāros ceturkšņa datu sūtījumus, papildus datiem par pēdējo ceturksni var nosūtīt tikai datus, kas pārskatīti parastā kārtībā, proti, iepriekšējā ceturksnī nosūtītos datus, kas pārskatīti,
b) datiem veic tikai ierobežotu ārkārtējo pārskatīšanu, un šādi pārskatītu datu pārskatu sniegšanas datumi atšķiras no regulārās pārskatu sniegšanas datumiem. Vēsturiskos datus, kuriem veikta nebūtiska kārtējā pārskatīšana, sūta tikai par gadu, kopā ar ceturtā ceturkšņa datiem;
c) datus, kam veikta ārkārtēja pārskatīšana, kas būtiski uzlabo datu kvalitāti, var sūtīt gada laikā, neievērojot regulāros sagatavošanas ciklus.
4. Novērtēšanas metodes un/vai grāmatvedības noteikumi
Neskarot dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi, statistikas nolūkos par visiem aktīviem un pasīviem datus sniedz, ievērojot bruto principu. Vērtēšanas metodes saskaņo ar EKS 2010. Principā aktīvi un pasīvi ir jāvērtē, izmantojot pašreizējās tirgus cenas datumā, par kuru ir bilance. Par noguldījumu saistībām un aizdevumiem datus sniedz pēc to pamatatlikuma ceturkšņa beigās.
5. Paskaidrojošās piezīmes
NCB sniedz paskaidrojošās piezīmes ECB, ietverot datu avotus, datu vākšanas sistēmas, apkopošanas procedūras, juridisko sistēmu, atkāpes no ECB pārskatu sniegšanas instrukcijām un pārskata sniedzēju grupu. NCB sniedz paskaidrojošās piezīmes par būtiskām pārskatīšanām un, jo īpaši, par pārrāvumiem vēsturiskajās laikrindās.
6. Pārskatu sniegšanas tvērums saskaņā ar Regulu (ES) 2018/231 (ECB/2018/2)
a)
Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) NCB sniedz ECB statistikas informāciju par PF aktīviem un pasīviem, kā arī informāciju par pensiju shēmu dalībnieku skaitu, kā noteikts šā panta 6.–15. punktā un saskaņā ar šīs pamatnostādnes II pielikuma 24. daļu. Šīs prasības aptver ceturkšņa beigu krājumu datus un ceturkšņa plūsmas korekcijas attiecībā uz PF aktīviem un pasīviem, kā arī gada datus par dalībniekiem. Neierobežojot Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) 12. panta 2. punktu, pirmā pārskatu sniegšana saskaņā ar Regulu (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) sākas ar aktīvu ceturkšņa datiem par 2019. gada 3. ceturksni un pasīvu un pensiju shēmu dalībnieku skaita gada datiem par 2019. gadu.
b)
NCB sniedz ECB atsevišķus datus par pārvērtēšanas korekcijām (aptverot cenu un valūtas maiņas kursa izmaiņas) un pārkvalifikācijas korekcijām, saskaņā ar II pielikuma 24. daļu un IV pielikumu.
Finanšu darījumus, t. sk. korekcijas, iegūst saskaņā ar EKS 2010.
NCB var atkāpties no EKS 2010, ja pastāv atšķirīga valstu prakse Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) 5. panta b) un c) punkta nozīmē. Ja ir pieejama informācija par krājumiem vērtspapīru līmenī, pārvērtēšanas korekcijas var iegūt saskaņā ar Eurosistēmas kopējo metodi, t. i., IV pielikuma 7. daļā minēto plūsmu iegūšanas metodi.
Finanšu darījumu aplēses par saistībām var iegūt saskaņā ar IV pielikuma 7. daļu.
7. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņš
|
a) |
NCB sniedz ECB prasītos ceturkšņa datus līdz darba dienas beigām 10. darba dienā pēc Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) 8. panta 1. punktā noteiktā termiņa. Pārejas periodā, kas attiecas uz pārskatu sniegšanu par 2019. gada 3. ceturksni, 2019. gada 4. ceturksni un 2020. gada 1. ceturksni, šo termiņu pagarina līdz 35. darba dienai pēc iepriekš minētā termiņa 2019. gada 3. ceturkšņa atsauces periodam, 30. darba dienai pēc iepriekš minētā termiņa 2019. gada 4. ceturkšņa atsauces periodam un 25. darba dienai pēc iepriekš minētā termiņa 2020. gada 1. ceturkšņa atsauces periodam. |
|
b) |
NCB sniedz ECB prasītos ceturkšņa datus līdz darba dienas beigām 10. darba dienā pēc Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) 8. panta 2. punktā noteiktā termiņa. Pārejas periodam, kas attiecas uz pirmo gada datu pārskatu par 2019. gadu, šo termiņu pagarina līdz 35. darba dienai pēc minētā termiņa. |
|
c) |
Konkrētus nosūtīšanas datumus paziņo NCB iepriekš pārskatu sniegšanas kalendāra veidā, ko ECB iesniedz līdz katra gada septembrim. |
|
d) |
Pirmajā ceturkšņa datu pārskatu sniegšanā ECB tiek lūgts, lai NCB iesniedz datus par atlikuma summām. Plūsmu korekcijas sniedz, darot visu iespējamo. |
8. Pārskatīšanas politika
Ceturkšņa un gada datu pārskatīšanai piemēro šādus vispārējus noteikumus:
a) parasto ceturkšņa sagatavošanas periodu laikā, t. i., attiecīgajā atsauces ceturksnī, no termiņa beigām, kas norādītas 7. punkta a) apakšpunktā, līdz dienai, kad dati tiek izplatīti atpakaļ NCB, NCB var pārskatīt datus, kas attiecas uz iepriekšējo atsauces ceturksni;
b) parasto gada sagatavošanas periodu laikā, t. i., attiecīgajā atsauces gadā, no termiņa beigām, kas norādītas 7. punkta b) apakšpunktā, līdz dienai, kad dati tiek izplatīti atpakaļ NCB, NCB var pārskatīt datus, kas attiecas uz iepriekšējo atsauces gadu;
c) ārpus a) un b) apakšpunktā minētajiem regulārajiem datu sagatavošanas periodiem NCB var pārskatīt arī datus, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem, ja tas ievērojami uzlabo datu kvalitāti.
9. Atbrīvojumi un ekstrapolācija
Lai nodrošinātu PF statistikas kvalitāti gadījumos, kuros NCB piešķir atbrīvojumus mazajiem PF saskaņā ar Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) 7. panta 1. punktu, tās veic ECB sniegto PF ceturkšņa datu ekstrapolēšanu līdz 100 % tvērumam.
NCB var izvēlēties procedūru ekstrapolēšanai līdz 100 % tvērumam, pamatojoties uz datiem, kas savākti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) 7. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktu.
10. Vērtspapīru kopsavilkuma datu iegūšana
Kopsavilkuma ceturkšņa datus par PF aktīviem un pasīviem saskaņā ar II pielikuma 24. daļas 1.a–1.c tabulu NCB iegūst šādi:
a) Par vērtspapīriem ar ISIN kodiem NCB konstatē, vai informācija, kas iesniegta vērtspapīru līmenī, atbilst informācijai, kas iegūta no Centralizētās vērtspapīru datu bāzes (CVDB), kas ir atsauces datu bāze. Vērtspapīru līmeņa informāciju, kuras atbilstība ir novērtēta, izmanto, lai apkopotu aktīvu un pasīvu vērtību euro un lai iegūtu nepieciešamos iedalījumus par katru atsevišķu PF emitētu vai turētu vērtspapīru. Ja CVDB nav atrodami vērtspapīru identifikatori vai informācija, kas nepieciešama aktīvu un pasīvu apkopošanai saskaņā ar II pielikuma 24. daļas 1.a–1.c tabulu, nav pieejama no CVDB, NCB aplēš iztrūkstošos datus.
b) NCB apkopo saskaņā ar a) apakšpunktu iegūtos datus par vērtspapīriem un pievieno tos informācijai, kas sniegta par vērtspapīriem bez ISIN kodiem, lai izveidotu kopsavilkuma rādītājus par: i) parāda vērtspapīriem termiņu (sākotnējā) dalījumā un darījuma partneru (sektora un rezidences valsts) dalījumā; ii) pašu kapitālu instrumentu dalījumā un darījuma partneru (sektora un rezidences valsts) dalījumā; un iii) ieguldījumu fondu akcijām/daļām ieguldījumu fonda (IF) veidu dalījumā un darījuma partneru rezidences valsts dalījumā.
11. IF akciju/daļu dalījums pēc galvenā investīciju mērķa
NCB nosūta ECB labākās iespējamās aplēses par PF turētajām IF akcijām/daļām galvenā investīciju mērķa dalījumā (t. i. obligāciju fondi, pašu kapitāla fondi, jauktie fondi, nekustamā īpašuma fondi, riska ieguldījumu fondi un citi fondi). Šos datus var iegūt konstatējot informācijas, kas vērtspapīru līmenī sniegta saskaņā ar Regulu (ES) 2018/231 (ECB/2018/2), atbilstību informācijai, kas iegūta no CVDB atsauces datu bāzes.
Ja IF akcijas/daļas nav atrodamas CVDB, NCB aplēš iztrūkstošos datus vai datu iegūšanai izmanto alternatīvus avotus.
12. Pasīvu ceturkšņa aplēšu datu sniegšana
NCB sniedz ECB ceturkšņa aplēses par PF pasīviem, kas iegūtas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) 4. panta 2. punktu.
13. Novērtēšanas metodes un/vai grāmatvedības noteikumi
EKS 2010 atbilstošās novērtēšanas metodes un/vai Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) 6. pantā noteiktos grāmatvedības noteikumus piemēro arī gadījumos, kuros NCB sniedz ECB PF datus.
14. Paskaidrojošās piezīmes
NCB iesniedz paskaidrojumus, kuros izklāstīti būtiskas pārskatīšanas iemesli, kā arī jebkādi labojumi, kas sniegti ārpus šā panta 8. punkta c) apakšpunktā minētajiem regulārajiem sagatavošanas periodiem. Turklāt NCB sniedz ECB paskaidrojumus par pārkvalifikācijas korekcijām.
15. Apkopošanas metode
NCB vāc datus no visiem PF, kas ir NCB dalībvalsts rezidenti, saskaņā ar Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) 2. panta 1. punktu.
26.a pants
Apdrošināšanas sabiedrību statistika
1. Pārskatu sniegšanas apjoms
a)
NCB sniedz statistikas informāciju par apdrošināšanas sabiedrību aktīviem un pasīviem, kā arī informāciju par prēmijām, prasībām un komisijas maksām saskaņā ar II pielikuma 23. daļu. Informāciju sniedz par katru no šādiem apdrošināšanas sabiedrību veidiem: dzīvības apdrošināšana, nedzīvības apdrošināšana, kompozītapdrošināšana un pārapdrošināšana. Šīs prasības attiecas uz apdrošināšanas sabiedrību aktīvu un pasīvu ceturkšņa beigu krājumiem un ceturkšņa plūsmu korekcijām, kā arī gada informāciju par prēmijām, prasībām un komisijas maksām.
Papildu informāciju nosūta kā ārpusbilances posteņus attiecībā uz valstīm, par kurām šī informācija ir pieejama, t. sk. pamatojoties uz labākajām iespējamām aplēsēm, saskaņā ar II pielikuma 23. daļu.
b)
NCB sniedz ECB atsevišķus datus par pārvērtēšanas korekcijām (gan cenu, gan valūtas maiņas kursa izmaiņu dēļ) un pārkvalifikācijas korekcijām, kā tās norādītas II pielikuma 23. daļā un saskaņā ar IV pielikumu.
Finanšu darījumus, t. sk. korekcijas, iegūst saskaņā ar EKS 2010.
NCB saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) var novirzīties no EKS 2010 valstī īstenotas atšķirīgas prakses dēļ. Ja ir pieejama informācija par krājumiem vērtspapīru līmenī, pārvērtēšanas korekcijas var iegūt saskaņā ar Eurosistēmas kopējo metodi, t. i., IV pielikuma 6. daļā minēto plūsmu iegūšanas metodi.
Finanšu darījumu aplēses par saistībām var iegūt saskaņā ar IV pielikuma 6. daļu.
2. Pārskatu sniegšanas biežums un termiņš
NCB sniedz ECB apdrošināšanas sabiedrību ceturkšņa datus līdz darba dienas beigām 10. darba dienā pēc tā termiņa beigām, kas attiecībā uz ceturkšņa datiem noteikts Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 8. pantā. Pārejas periodā, kas attiecas uz pārskatu sniegšanu par pirmajiem trīs 2016. gada ceturkšņiem, šo termiņu pagarina līdz 30. darba dienai pēc iepriekš minētā termiņa 2016. gada 1. ceturkšņa atsauces periodam, 25. darba dienai pēc iepriekš minētā termiņa 2016. gada 2. ceturkšņa atsauces periodam un 20. darba dienai pēc iepriekš minētā termiņa 2016. gada 3. ceturkšņa atsauces periodam.
NCB sniedz ECB apdrošināšanas sabiedrību gada datus līdz darba dienas beigām 10. darba dienā pēc tā termiņa beigām, kas attiecībā uz gada datiem noteikts Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 8. pantā.
Konkrētus nosūtīšanas datumus paziņo NCB iepriekš pārskatu sniegšanas kalendāra veidā, ko ECB iesniedz līdz katra gada septembrim.
Pirmajā apdrošināšanas sabiedrību ceturkšņa datu pārskatu sniegšanā ECB tiek lūgts, lai NCB iesniedz datus par atlikuma summām. Plūsmu korekcijas sniedz, darot visu iespējamo.
3. Pārskatīšanas politika
Ceturkšņa un gada datu pārskatīšanai piemēro šādus vispārējus noteikumus:
a) parasto ceturkšņa sagatavošanas periodu laikā, t. i., attiecīgajā atsauces periodā, no termiņa beigām, kas norādītas 2. punktā, līdz dienai, kad dati tiek izplatīti atpakaļ NCB, NCB var pārskatīt datus, kas attiecas uz iepriekšējo atsauces ceturksni;
b) parasto gada sagatavošanas periodu laikā, t. i., attiecīgajā atsauces gadā, no termiņa beigām, kas norādītas 2. punktā, līdz dienai, kad dati tiek izplatīti atpakaļ NCB, NCB var pārskatīt datus, kas attiecas uz iepriekšējo atsauces gadu;
c) ārpus parastajiem sagatavošanas periodiem – NCB arī var pārskatīt datus, kas attiecas uz iepriekšējiem atsauces periodiem.
4. Atbrīvojumi un ekstrapolācija
Lai nodrošinātu euro zonas apdrošināšanas sabiedrību statistikas kvalitāti gadījumos, kad NCB piešķir atbrīvojumus mazākajām apdrošināšanas sabiedrībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tās ekstrapolē ECB sniegtos apdrošināšanas sabiedrību ceturkšņa datus līdz 100 % tvērumam.
NCB var izraudzīties procedūru, lai ekstrapolētu tvērumu līdz 100 %, pamatojoties uz datiem, kas savākti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ja aplēses pamatojas uz datiem par attiecīga veida apdrošināšas sabiedrībām (t. i. dzīvības, nedzīvības, apvienotajām).
NCB arī nodrošina, ka attiecībā uz 2016. gada atsauces ceturkšņiem ECB sniegtie dati attiecas uz 100 % pārskatu sniedzēju. NCB, kuras plāno piešķirt atbrīvojumus mazākajām apdrošināšanas sabiedrībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, savāc visu nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu, ka ECB tiek nosūtīti augstas kvalitātes dati. NCB, kuras prasītos datus iegūst no datiem, kas savākti uzraudzības vajadzībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK ( 8 ), šajā nolūkā drīkst i) paplašināt datus, kas savākti par atvēršanas dienu no 2016. gada 1. janvāra atsauces datuma (sk. 5. punktu), ii) paplašināt pārskata sniedzēju aptvērumu pirmajā atsauces ceturksnī vai ceturkšņos, vai iii) izmantot alternatīvus datu avotus, no kuriem var iegūt līdzvērtīgi augstas kvalitātes ekstrapolētus datus.
5. Vienreizēja pārskatu sniegšana par 2015. gada 4. kvartāla atsauces periodu
NCB nosūta ECB 2015. gada beigu krājumu datus, kas vajadzības gadījumā var ietvert aplēses, par galvenajiem kopsavilkuma rādītājiem, kā noteikts II pielikuma 23. daļā. NCB šajā nolūkā var izmantot datus, kas attiecas uz 2016. gada 1. janvāri un kas savākti uzraudzības vajadzībām saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK. Šos datus nosūta ECB kopā ar datiem par 2016. gada 1. ceturksni.
6. Vērtspapīru kopsavilkuma datu iegūšana
Kopsavilkuma ceturkšņa datus par katra veida apdrošināšanas sabiedrību aktīviem un pasīviem saskaņā ar II pielikuma 23. daļas 2.a un 2.b tabulu NCB iegūst šādi:
a) Par vērtspapīriem ar ISIN kodiem NCB konstatē, vai informācija, kas iesniegta vērtspapīru līmenī, atbilst informācijai, kas iegūta no Centralizētās vērtspapīru datu bāzes (CVDB), kas ir atsauces datu bāze. Vērtspapīru līmeņa informāciju, kuras atbilstība ir novērtēta, izmanto, lai apkopotu aktīvu un pasīvu vērtību euro un lai iegūtu nepieciešamos iedalījumus par katru atsevišķu apdrošināšanas sabiedrību emitētu vai turētu vērtspapīru. Ja CVDB nav atrodami vērtspapīru identifikatori vai informācija, kas nepieciešama aktīvu un pasīvu apkopošanai saskaņā ar II pielikuma 23. daļas 2.a un 2.b tabulu, nav pieejama no CVDB, NCB aplēš iztrūkstošos datus.
b) NCB apkopo saskaņā ar a) apakšpunktu iegūtos datus par vērtspapīriem un pievieno tos informācijai, kas sniegta par vērtspapīriem bez ISIN kodiem, lai izveidotu kopsavilkuma rādītājus par: i) parāda vērtspapīriem termiņu (sākotnējā un atlikušā) dalījumā un darījuma partneru (sektora un rezidences valsts) dalījumā; ii) pašu kapitālu instrumentu dalījumā un darījuma partneru (sektora un rezidences valsts) dalījumā; un iii) ieguldījumu fondu akcijām/daļām ieguldījumu fonda veidu dalījumā un darījuma partneru rezidences valsts dalījumā.
7. IF akciju/daļu dalījums pēc galvenā investīciju mērķa
NCB nosūta ECB labākās iespējamās aplēses par apdrošināšanas sabiedrību turētajām IF akcijām/daļām galvenā investīciju mērķa dalījumā (t. i. obligāciju fondi, pašu kapitāla fondi, jauktie fondi, nekustamā īpašuma fondi, riska ieguldījumu fondi un citi fondi). Šos datus var iegūt konstatējot informācijas, kas vērtspapīru līmenī sniegta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50), atbilstību informācijai, kas iegūta no CVDB atsauces datu bāzes.
Ja IF akcijas/daļas nav atrodamas CVDB, NCB aplēš iztrūkstošos datus vai datu iegūšanai izmanto alternatīvus avotus.
Pārejas periodā NCB šos datus drīkst pirmo reizi nosūtīt ECB, kad tās nosūta datus par 2016. gada 2. ceturksni, datiem aptverot arī 2016. gada 1. ceturksni.
8. Nedzīvības apdrošināšanas tehnisko rezervju ceturkšņa datu aplēšana
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu NCB vāc gada datus par nedzīvības apdrošināšanas tehniskajām rezervēm uzņēmējdarbības veida un ģeogrāfiskās zonas dalījumā. NCB nosūta ECB ceturkšņa datus, kas var tikt aplēsti, pamatojoties uz savāktajiem gada datiem.
9. Novērtēšanas metodes un/vai grāmatvedības noteikumi
Regulā (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) noteiktos novērtēšanas un/vai grāmatvedības noteikumus piemēro arī gadījumos, kuros NCB sniedz ECB apdrošināšanas sabiedrību datus.
10. Paskaidrojošās piezīmes
NCB sniedz paskaidrojošās piezīmes, kurās norāda iemeslus, kāpēc veiktas nozīmīgas pārskatīšanas vai pārskatīšanas, kas veiktas ārpus parastajiem datu sagatavošanas periodiem saskaņā ar 26.a panta 3. punkta c) apakšpunktu. Turklāt NCB sniedz ECB paskaidrojumus par pārkvalificēšanas korekcijām.
11. Apkopošanas metode
NCB var vākt datus no visām apdrošināšanas sabiedrībām, kas ir valsts rezidentes, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 2. panta 1. punktu (“uzņēmējvalsts metode”), vai tās var iegūt ECBS vajadzībām prasītos datus no datiem, kas, ievērojot Direktīvu 2009/138/EK, savākti uzraudzības vajadzībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 2. panta 2. punktu (“piederības valsts metode”).
Saskaņā ar šo pamatnostādni uz ECB nosūtītajiem datiem parasti jābūt vāktiem, izmantojot uzņēmējvalsts metodi. Tomēr NCB, kas iegūst ECBS vajadzībām prasītos datus no uzraudzībai vāktajiem datiem, var nosūtīt datus, kas iegūti, izmantojot piederības valsts metodi, ciktāl uzņēmējvalsts metodes un piederības valsts metodes datu atšķirību nevar uzskatīt par nozīmīgu.
To, vai uzņēmējvalsts metodes un piederības valsts metodes datu atšķirība ir nozīmīga, novērtē, pamatojoties uz datiem par prēmijām, kas sniegti saskaņā ar šīs pamatnostādnes II pielikuma 23. daļas 3. tabulu. Pēc šī novērtējuma pabeigšanas ECB, cieši sadarbojoties ar NCB, noteikts metodi, kura jāizmanto saistībā ar uzņēmējvalsts metodes datu nosūtīšanu ECB. Līdz šīs metodes noteikšanai NCB ir atbrīvotas no savu datu korekciju veikšanas.
NCB, kuras vēlas veikt savu datu korekcijas, drīkst brīvprātīgi, darot visu iespējamo, iegūt uzņēmējvalsts metodes datus no datiem, kas savākti saskaņā ar piederības valsts metodi. Šajā nolūkā starp attiecīgajām NCB var notikt divpusēji kontakti un datu apmaiņa.
27. pants
Pārbaude
Neskarot ECB tiesības attiecībā uz pārbaudīšanu, kura noteikta Regulā (EK) Nr. 2533/98 un Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), NCB uzrauga un nodrošina ECB iesniegtās statistikas informācijas kvalitāti un ticamību.
28. pants
Nosūtīšanas standarti
ECB pieprasītās statistiskās informācijas elektroniskai nosūtīšanai NCB izmanto ECBS Net sistēmu, kuru nodrošina ECBS. Šai elektroniskajai statistiskās informācijas apmaiņai izveidotais statistikas ziņojuma formāts ir standarta formāts, kuru pieņēmusi Statistikas komiteja. Šī prasība neliedz ar ECB iepriekš izteiktu piekrišanu kā alternatīvus risinājumus izmantot citus līdzekļus statistikas datu nosūtīšanai.
29. pants
Vienkāršotā grozījumu procedūra
ECB Valde, ņemot vērā Statistikas komitejas (SK) atzinumu, veic jebkādus tehniskus grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumos ar noteikumu, ka šie grozījumi neizmaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskatu sniedzējiem radīto slogu dalībvalstīs. Valde bez nepamatotas kavēšanās informē Padomi par jebkādiem minētiem grozījumiem.
30. pants
Publicēšana
NCB nepublicē valstu datus, kas sniegti, lai sagatavotu apkopotos euro zonas mēneša monetāros rādītājus un atbilstošos bilances posteņus tikmēr, kamēr ECB nav publicējusi šos apkopotos rādītājus. Ja NCB publicē šādus datus, tiem jābūt tiem pašiem, kas sniegti saistībā ar pēdējiem nopublicētajiem euro zonas apkopotajiem rādītājiem. Ja NCB reproducē ECB publicētos euro zonas apkopotos rādītājus, tās reproducē tos patiesi.
31. pants
Atcelšana
Ar šo atceļ Pamatnostādni ECB/2007/9.
32. pants
Spēkā stāšanās un īstenošana
Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kad par to paziņo euro zonas dalībvalstu NCB. Euro zonas dalībvalstu NCB no paziņošanas brīža pilda 11., 12., 13. un 16. pantu, no 2016. gada 1. janvāra – 26. pantu un no 2015. gada 1. janvāra – pamatnostādnes pārējos noteikumus.
Līdz 2018. gada 31. decembrim Valde iesniedz Padomei ziņojumu, ņemot vēra SK atzinumu sadarbībā ar citām attiecīgām komitejām, attiecībā uz a) nepieciešamību un iespējamo laika grafiku, lai integrētu pārskatu sniegšanas prasības 18. pantā minētajā maksājumu statistikas jomā ar Regulā (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) izklāstītajām prasībām par maksājumu statistiku, un b) to, kā notikumu attīstība saistībā ar ESCB vākto apdrošināšanas statistiku ietekmē 26. pantā minētās pensiju fondu statistikas pārskatu sniegšanas prasības.
33. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne ir adresēta euro zonas dalībvalstu NCB.
I PIELIKUMS
Grāmatvedības un statistikas datu atbilstības uzraudzība attiecībā uz NCB/ECB bilanci
1. DAĻA
Ikmēneša pārbaužu apraksts
|
|
Pārb. Nr. |
Statistikas postenis NCB/ECB bilance |
Attiecība |
Grāmatvedības postenis |
|
|
Pasīvi |
1. |
Skaidrā nauda apgrozībā |
>= |
Statistikas kategorijai ir jābūt nedaudz plašākai par grāmatvedības kategoriju, jo vienīgi statistikas kategorijā tiek iekļautas centrālās valdības emitētās monētas |
Banknotes apgrozībā |
|
2. |
Euro zonas rezidentu noguldījumi |
>=< |
Statistikas kategorijai jābūt lielākai par grāmatvedības posteņu summu. Šis rezultāts rodas, apkopojuma līmenī statistikas kategorijā iekļaujot Eurosistēmas iekšējās pozīcijas, taču izslēdzot tās no grāmatvedības posteņiem (1). Tomēr attiecība var atšķirties tāpēc, ka grāmatvedības posteņos ir iekļautas Eurosistēmas iekšējās pozīcijas, kuras atbilst euro banknošu korekciju pretvērtībai, kas statistikas nolūkā ir reģistrēta postenī “pārējie aktīvi/pasīvi”, un tāpēc, ka atlikumus ārvalstu valūtās pārvērtē dažādos laikposmos (reizi ceturksnī attiecībā uz grāmatvedības datiem un reizi mēnesī attiecībā uz statistikas datiem). |
Saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm + pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm + saistības euro pret pārējiem euro zonas rezidentiem + saistības ārvalstu valūtās pret euro zonas rezidentiem |
|
|
3. |
Euro zonas rezidentu, t. sk. monetāro finanšu iestāžu (MFI), noguldījumi |
>=< |
Šajā pārbaudē būtu jākonstatē, kāda ietekme ir Eurosistēmas iekšējo atlikumu iekļaušanai pēc bruto principa statistikas kategorijā, tos izslēdzot no grāmatvedības kategorijām (1). Statistikas datiem principā vajadzētu būt lielākiem nekā grāmatvedības datiem, daļēji tāpēc, ka tie ietver saistības pret finanšu partneriem ārvalstu valūtās. Tomēr šī attiecība var izmainīties gadījumos, ja atšķirīgi klasificē pozīciju, kas atbilst euro banknošu korekcijām. |
Saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm + pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm |
|
|
4. |
Euro zonas rezidentu, t. sk. centrālās valdības + pārējās valdības/pārējo euro zonas rezidentu, noguldījumi |
=< |
Statistikas kategoriju summai vajadzētu būt mazākai nekā grāmatvedības kategoriju summai sakarā ar to, ka saistības ārvalstu valūtās pret kredītiestādēm iekļauj tikai grāmatvedības datos. |
Saistības euro pret pārējiem euro zonas rezidentiem + saistības ārvalstu valūtās pret euro zonas rezidentiem |
|
|
5. |
Emitētie parāda vērtspapīri |
= |
Statistikas kategorijai vajadzētu būt vienādai ar grāmatvedības kategoriju. |
Emitētie parāda sertifikāti |
|
|
6. |
Kapitāls un rezerves |
>= |
Statistikas kategorija var mazliet atšķirties no grāmatvedības kategorijas, un šī atšķirība izskaidrojama ar dažās centrālajās bankās reizi ceturksnī notiekošās pārvērtēšanas ietekmi. Turklāt starpība rodas, ja gan grāmatvedības bilances posteni “vēl nesadalītā peļņa”, gan daļu no posteņa “uzkrājumu konts” reģistrē kā grāmatvedības datu atlikuma posteņa apakškopu, bet tie ir iekļauti arī “kapitāls un rezerves” statistiskas datos. |
Kapitāls un rezerves + pārvērtēšanas konti |
|
|
7. |
Ārējās saistības |
≈ |
Statistikas kategorijai vajadzētu būt aptuveni tādai pašai kā grāmatvedības posteņu summa. Abas vērtības var atšķirties tikai atšķirīga vērtēšanas periodiskuma dēļ. |
Saistības euro pret ārpus euro zonas rezidentiem + saistības ārvalstu valūtās pret ārpus euro zonas rezidentiem + Starptautiskā Valūtas fonda piešķirtajām īpašajām aizņēmuma tiesībām līdzvērtīgas saistības |
|
|
8. |
Pārējie pasīvi |
≈ |
Jebkuru atšķirību starp statistikas kategoriju un grāmatvedības kategoriju var izskaidrot ar atšķirībām, kas konstatētas citviet bilancē |
Pārējie pasīvi |
|
|
Aktīvi |
9. |
Kredīti euro zonas rezidentiem |
>= |
Skatīt pārbaudi Nr. 10 un 11. |
Euro zonas kredītiestādēm izsniegtie euro kredīti + pārējie prasījumi euro pret euro zonas kredītiestādēm + valdības parāds euro |
|
10. |
Kredīti euro zonas rezidentiem, t. sk. MFI |
>= |
Statistikas kategorijai vajadzētu būt lielākai par grāmatvedības posteņu summu. Atšķirības veidojas galvenokārt tā rezultātā, ka Eurosistēmas iekšējās pozīcijas tiek iekļautas kā bruto skaitļi statistikas datos, bet atrēķinātas no grāmatvedības pārskata (skatīt arī pasīvus) (1). Turklāt grāmatvedības dati neietver atlikumus ārvalstu valūtās. |
Kredīti euro valūtā euro zonas kredītiestādēm + pārējās prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm |
|
|
11. |
Kredīti euro zonas rezidentiem, t. sk. valdībai |
>= |
Statistikas kategorija aptver visas valūtas un var būt lielāka nekā grāmatvedības kategorija, kura attiecas tikai uz euro kredītiem |
Valdības parāds euro |
|
|
12. |
Euro zonas rezidentu emitēto parāda vērtspapīru turējumi |
>= |
Statistikas kategorijai jābūt lielākai nekā grāmatvedības kategorijai, jo tā ietver vērtspapīru turējumus ārvalstu valūtās un dažus citus vērtspapīru turējumus, kas grāmatvedības datos klasificēti kā piederīgi postenim “pārējie aktīvi” (personāla pensiju fondiem, pašu kapitāla ieguldījumiem u. c.). |
Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro |
|
|
13. |
Kredīti euro zonas rezidentiem, t. sk. pārējiem euro zonas rezidentiem + euro zonas rezidentu emitētas akciju/pārējā pašu kapitāla turējumi + pamatlīdzekļi + pārējie aktīvi |
≈ |
Skatīt Pārbaudi Nr. 8 |
Pārējie aktīvi + prasījumi ārvalstu valūtās pret euro zonas rezidentiem |
|
|
14. |
Ārējie aktīvi |
>= |
Statistikas kategorijai jābūt mazliet lielākai nekā grāmatvedības kategoriju summai, jo tajā tiek iekļautas dažas akcijas un pārējais pašu kapitāls un skaidrā nauda (banknotes) ārvalstu valūtās, kas nav iekļauti grāmatvedības kategorijā. Abas vērtības var atšķirties arī atšķirīga vērtēšanas periodiskuma dēļ. |
Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi + prasījumi ārvalstu valūtās pret ārpus euro zonas rezidentiem + prasījumi euro pret ārpus euro zonas rezidentiem |
|
|
(1) Tomēr valsts līmenī šādam rezultātam nav jābūt, jo abas datu kopas atskaitēs tiek iekļautas pēc bruto principa, savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) iknedēļas finanšu pārskata vajadzībām apkopo tikai grāmatvedības datus (un Eurosistēmas iekšējie posteņi tiek atskaitīti). |
|||||
2. DAĻA
Forma atbilstības pārbaudes veikšanai
Atbilstības pārbaude ir jāveic un jānosūta ECB saskaņā ar 4. pantu. Atbilstības pārbaudi uzskata par neizturētu tad, ja atšķirība starp statistikas vērtību un grāmatvedības vērtību pārsniedz 2 mljrd. euro (absolūtā vērtībā) Šādos gadījumos NCB ir jāsniedz paskaidrojums par šādas kļūdas iemesliem.
|
Centrālās bankas nosaukums: … |
Atbilstības pārbaudes mēneša beigās: … |
|
Posteņi |
Statistikas vērtība (1) |
Grāmatvedības vērtība (1) |
Starpība C (1) |
Pārbaudes rezultāts (2) |
Paskaidrojums (3) |
|
1 – Skaidrā nauda apgrozībā |
|
|
|
|
|
|
2 – Euro zonas rezidentu noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
3 – Euro zonas rezidentu noguldījumi, t. sk. MFI |
|
|
|
|
|
|
4 – Euro zonas rezidentu noguldījumi, t. sk. ne-MFI |
|
|
|
|
|
|
5 – Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
6 – Kapitāls un rezerves |
|
|
|
|
|
|
7 – Ārējās saistības |
|
|
|
|
|
|
8 – Pārējie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
9 – Kredīti euro zonas rezidentiem |
|
|
|
|
|
|
10 – Kredīti euro zonas rezidentiem, t. sk. MFI |
|
|
|
|
|
|
11 – Kredīti euro zonas rezidentiem, t. sk. valdībai |
|
|
|
|
|
|
12 – Euro zonas rezidentu emitētu parāda vērtspapīru turējumi |
|
|
|
|
|
|
13 – Atlikušie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
14 – Ārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
(1) Vērtības ir jāsniedz milj. euro. (2) Ievada “OK”, ja atbilstības pārbaudes lineārā vērtība ir apmierinoša, vai “neizturēts”, ja atbilstības pārbaude nav izturēta. (3) neizturētas pārbaudes gadījumā lūdzam klasificēt kļūdu, izvēloties no šādām četrām kategorijām: a) neatbilstību iemesls ir vienreizēja pārskatīšana; b) neatbilstību iemesls ir regulāra pārskatīšana; c) neatbilstību iemesls ir atšķirīgi sniegšanas un klasifikācijas noteikumi; un d) citas neatbilstības, t. sk. pārskatu sniegšanas kļūdas. Ir jāsniedz arī detalizēts paskaidrojums. |
|||||
II PIELIKUMS
PĀRSKATU SNIEGŠANAS SHĒMAS
1. DAĻA
Monetāro finanšu iestāžu bilances posteņu statistika
Visi statistikas pārskati ietver datu daudzumu, kas precizēts attiecīgās tabulās, kuras iekļautas Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) vai šajā pamatnostādnē, neatkarīgi no tā, vai to pamatā esošā parādība pastāv, ir vienāda ar nulli vai iztrūkst. Lai norādītu, ka parādība nepastāv, lieto apzīmējumu “NC”. Tomēr, ja dati par ārpusbilances posteņiem nav pieejami, nacionālās centrālās bankas (NCB) var tos nesniegt.
Attiecībā uz mēneša sērijām, kuras tiek prasītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) un kuras tika sniegtas reizi ceturksnī par periodiem līdz 2003. gada janvārim saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2819/98 (ECB/1998/16) ( 9 ), vēsturiskas pārskatīšanas par periodiem līdz 2003. gada janvārim ir jāsniedz pārskatus, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) vai attiecīgās nacionālās centrālās bankas (NCB) iniciatīvas pēc tam, kas panākta divpusēja vienošanās.
►M4 Saistībā ar pārējo monetāro finanšu iestāžu (MFI) bilances datiem NCB jāsniedz dati ECB par atlikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 1.–4. tabulu un par plūsmu korekcijām saskaņā ar tālāk minēto 1. un 2. tabulu. ◄ NCB un ECB sniedz arī datus par savām bilancēm saskaņā ar tām pašām prasībām, izņemot tos posteņus, kas attiecas uz emitētām naudas tirgus fondu (NTF) akcijām/daļām. Turklāt NCB un ECB sniedz arī datus par saviem pašu zelta un zeltā izteiktiem debitoru parādu turējumiem (tikai monetārais zelts) un par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) debitoru parādiem (piemēram, aizņēmuma tiesībām un speciālajām aizņēmuma tiesībām (SDR)), un savām SDR saistībām pret SVF.
Saistībā ar prasībām, kas attiecas uz kredītu vērtspapīrošanu un citiem kredītu pārvedumiem, NCB jāsniedz dati ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 5.a un 5.b tabulu. NCB katru mēnesi jāsniedz ECB tādi dati, ja tie ir pieejami, par korekcijām mājsaimniecībām izsniegtajos kredītos vērtspapīrošanas un citu kredīta pārvedumu mērķa dalījumā, kuri jāsniedz katru ceturksni saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 5.b tabulu. NCB jāsniedz arī dati par plūsmu korekcijām saskaņā ar tālāk minēto 3.a un 3.b tabulu. Papildu posteņi par kredītu vērtspapīrošanu un citiem kredītu pārvedumiem, ja tie ir pieejami, jāsniedz saskaņā ar 4. tabulu, ciktāl šie dati netiek prasīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 5.a un 5.b tabulu.
Saistībā ar prasībām, kas attiecas uz virtuālo naudas līdzekļu konsolidāciju, NCB saskaņā ar tālāk minēto 5. tabulu jāsniedz ECB dati, ciktāl tie ir pieejami, par atlikumiem un plūsmu korekcijām virtuāli konsolidēto naudas līdzekļu noguldījumu un kredītu bruto pozīcijās, kas ietvertas datu sniegšanas prasībās Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 1.–4. tabulā. Dati par virtuāli konsolidēto naudas līdzekļu noguldījumiem jāsniedz kā “noguldījumi uz nakti” pozīcija “t. sk.”. Virtuāli konsolidēto naudas līdzekļu kredīti attiecīgajos gadījumos jāuzskata par “atjaunojamiem kredītiem un pārsnieguma kredītiem” un “kredītiem ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam ieskaitot”, un dati par tiem jāsniedz kā “kredīti” pozīcija “t. sk.”. Datos, kas jāiesniedz saskaņā ar 5. tabulu, nav jāietver kredīti, kuriem nav līgumā noteiktas saistības ar virtuālās naudas līdzekļu konsolidācijas shēmu, bet kuri piešķirti konsolidācijas dalībniekiem.
tabula
Posteņi, kuriem nepieciešamas mēneša plūsmu korekcijas ()
|
BILANCES POSTEŅI |
A. Iekšzeme |
B. Euro zona, izņemot iekšzemi |
C. Pārējā pasaule |
D. Kopā |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kopā |
MFI |
Ne-MFI |
Kopā |
MFI |
Ne-MFI |
Kopā |
Bankas |
Nebankas |
||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
t. sk.: centrālā banka (S1.121) |
t. sk.: noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S1.122) |
|
t. sk.: kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības, ECB un NCB |
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidentu sektori |
|
|
t. sk.: centrālā banka (S1.121) |
t. sk. noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122) |
|
t. sk.: kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības, ECB un NCB |
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidentu sektori |
||||||||||||||||||||||||
|
t. sk. kredītiestādes |
Centrālā valdība (S.1311) |
Pārējā valdība |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
t. sk. kredītiestādes |
Centrālā valdība (S.1311) |
Pārējā valdība |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
|||||||||||||||||||
|
|
t. sk.: CDP (1) |
t. sk.: FIS |
|
t. sk.: CDP (1) |
t. sk.: FIS |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8. Skaidrā nauda apgrozībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9. Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. grupas iekšējās pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. pārvedami noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. sindicētie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.e Euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.1.e Noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. pārvedami noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.2.e Noguldījumi ar noteikto termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.3.e Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 3 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 3 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.4.e Repo darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.x Ārvalstu valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.1.x Uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.2.x Ar noteikto termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.3.x Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 3 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 3 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.4.x Repo |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
10 NTF akcijas/daļas (3) |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
# |
|
11. Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
11.e Euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
t. sk. līdz 2 gadiem un atļautā pamatkapitāla garantiju mazāku par 100 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
11.x Ārvalstu valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
t. sk. līdz 2 gadiem un atļautā pamatkapitāla garantiju mazāku par 100 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
12. Kapitāls un rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
13. Pārējie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
SDR pretvērtība (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
BILANCES POSTEŅI |
A. Iekšzeme |
B. Euro zona, izņemot iekšzemi |
C. Pārējā pasaule |
D. Kopā |
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
MFI |
Ne-MFI |
MFI |
Ne-MFI |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
t. sk. centrālā banka (S.121) |
t. sk. noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122) |
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidentu sektori |
|
t. sk.: centrālā banka (S.121) |
t. sk.: noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122) |
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidentu sektori |
|||||||||||||||||||||||||||
|
Kopā: e) |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) f) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
Kopā: p) |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) f) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
|||||||||||||||||||||||
|
|
t. sk.: CDP (1) |
t. sk.: FIS |
Kopā |
Patēriņa kredīti |
Kredīti mājokļa iegādei |
Pārējie kredīti |
|
t. sk.: CDP (1) |
t. sk.: FIS |
Kopā |
Patēriņa kredīti |
Kredīti mājokļa iegādei |
Pārējie kredīti |
|||||||||||||||||||||||
|
|
t. sk.: PN/S (2) |
|
t. sk.: PN/S (2) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
|
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. Skaidrā nauda |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1.e t. sk. euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Kredīti |
# |
# |
# |
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
# |
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
# |
|
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
|
|
|
# |
|
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
# |
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
|
|
|
# |
|
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
|
|
|
# |
|
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
# |
|
|
ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
# |
|
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
|
|
|
# |
|
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
|
|
|
t. sk. grupas iekšējās pozīcijas |
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. sindicētie kredīti |
# |
|
|
# |
# |
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
# |
|
|
# |
# |
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. reversie repo |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2.e t. sk.: euro |
|
|
|
# |
# |
# |
# |
|
|
# |
# |
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
# |
# |
|
|
# |
# |
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. norēķinu karšu bezprocentu kredīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. norēķinu karšu procentu kredīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
3. Parāda vērtspapīri turējumā |
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
3.e Euro |
|
|
|
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
# |
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 2 gadiem |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.x Ārvalstu valūtas |
|
|
|
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
# |
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 2 gadiem |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4. Pašu kapitāls |
# |
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
5. Ieguldījumu fondu akcijas/daļas: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NTF akcijas/daļas |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
Akcijas/daļas ieguldījumu fondos, izņemot NTF |
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
6. Nefinanšu aktīvi (t. sk. pamatlīdzekļi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
7. Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi (tikai monetārais zelts) (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
IMF debitoru parādi - aizņēmuma tiesības, SDR, citas prasības (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
(*1) Pārklasificēšanas korekcijas sniedz ECB par visām ailēm, pārvērtēšanas korekcijas sniedz tikai par ailēm, kuras apzīmētas ar #.
(1) Centrālie darījuma partneri.
(2) Pašnodarbinātie/sabiedrības, kas nav juridiskas personas.
(3) Postenis neattiecas uz NCB bilanci.
(4) Postenis attiecas tikai uz NCB bilanci.
2. tabula
Posteņi, kuriem nepieciešamas ceturkšņa plūsmu korekcijas (1)
|
BILANCES POSTEŅI |
A. Iekšzeme |
B. Euro zona, izņemot iekšzemi |
C. Pārējā pasaule |
D. Kopā |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
MFI |
Ne-MFI |
MFI |
Ne-MFI |
Kopā |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kopā |
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidentu sektori |
Kopā |
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidentu sektori |
|
Bankas |
Nebankas |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kopā |
Centrālā valdība (S.1311) |
Pārējā valdība |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
Kopā |
Centrālā valdība (S.1311) |
Pārējā valdība |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
Valdība |
Pārējie rezidentu sektori |
||||||||||||||||||||||||||||
|
Kopā |
Pavalsts valdība (S.1312) |
Vietējā valdība (S.1313) |
Sociālā nodrošinājuma fondi (S.1314) |
|
|
|
Patēriņa kredīti |
Kredīti mājokļa iegādei |
Pārējie kredīti |
Kopā |
Pavalsts valdība (S.1312) |
Vietējā valdība (S.1313) |
Sociālā nodrošinājuma fondi (S.1314) |
|
|
|
Patēriņa kredīti |
Kredīti mājokļa iegādei |
Pārējie kredīti |
||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nekustamā īpašuma nodrošinājums |
Kopā |
|
Nekustamā īpašuma nodrošinājums |
|
Nekustamā īpašuma nodrošinājums |
|
Nekustamā īpašuma nodrošinājums |
Nekustamā īpašuma nodrošinājums |
Kopā |
|
Nekustamā īpašuma nodrošinājums |
|
Nekustamā īpašuma nodrošinājums |
|
Nekustamā īpašuma nodrošinājums |
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8. Skaidrā nauda apgrozībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9. Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.1. Uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.2. Ar noteikto termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.3. Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.4. Repo |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
10. NTF akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
11. Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12. Kapitāls un rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
13. Pārējie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti |
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
t. sk. uzkrātie procenti par noguldījumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. Skaidrā nauda |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Kredīti |
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
# |
|
# |
|
# |
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
# |
|
# |
|
# |
|
# |
# |
# |
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
# |
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
|
|
|
|
|
# |
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
|
|
# |
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2.e Euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
# |
|
# |
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
# |
|
# |
|
# |
|
|
|
|
|
|
3. Parāda vērtspapīri turējumā |
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
# |
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
# |
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
# |
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
# |
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu |
|
|
|
|
|
# |
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
# |
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
# |
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4. Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
# |
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
# |
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5. Ieguldījumu fondu akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NTF akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Akcijas/daļas ieguldījumu fondos, izņemot NTF |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6. Nefinašu aktīvi (t. sk. pamatlīdzekļi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
7. Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti |
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
t. sk. uzkrātie procenti par kredītiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(*1) Pārklasificēšanas korekcijas sniedz ECB par visām ailēm, pārvērtēšanas korekcijas sniedz tikai par ailēm, kuras apzīmētas ar #. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
3.a tabula
Vērtspapīrošana un citi kredītu pārvedumi – posteņi, kuriem nepieciešamas mēneša plūsmu korekcijas (*1)
|
BILANCES POSTEŅI |
A. Iekšzeme |
B. Euro zona (neietverot iekšzemi) |
C. Pārējā pasaule |
||||||||||||||||||||||||||
|
MFI |
|
Valdība (S.13) |
|
Pārējie rezidentu sektori |
MFI |
|
Valdība (S.13) |
|
Pārējie rezidentu sektori |
||||||||||||||||||||
|
Kopā |
Pārējā valdība (S.1312 + S.1313 + S.1314) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125 + S.126 + S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
|
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15) |
Kopā |
Pārējā valdība (S.1312 + S.1313 + S.1314) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125 + S.126 + S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
|
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15) |
||||||||||
|
Kopā |
Patēriņa kredīti |
Kredīti mājokļa iegādei |
|
Pārējie kredīti |
Kopā |
Patēriņa kredīti |
Kredīti mājokļa iegādei |
|
Pārējie kredīti |
||||||||||||||||||||
|
|
PN/S (2) |
|
PN/S (2) |
||||||||||||||||||||||||||
|
1. No bilances nesvītroto vērtspapīroto kredītu atlikumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1.1. Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1.1.1. t. sk. vērtspapīroti, izmantojot euro zonas FIS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Vērtspapīrotie un izslēgtie kredīti, kurus apkalpo MFI (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2.1. Atlikumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
† |
† |
† |
† |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
† |
† |
† |
† |
|
|
(*1) Pilnīgas/daļējas norakstīšanas korekcijas piemēro tikai attiecībā uz 2. daļu; pārklasificēšanas korekcijas piemēro visam. (1) NCB var paplašināt šā posteņa tvērumu attiecībā uz kredītiem, kuri citādi pārvesti un izslēgti no MFI bilances un kurus apkalpo MFI, saskaņā ar Regulas ECB/2013/33 I pielikuma 5. tabulu. (2) Pašnodarbinātie un sabiedrības, kas nav juridiskās personas. † NCB katru mēnesi jāsniedz korekcijas, ja tās ir pieejamas, attiecībā uz mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mērķa dalījumā, kā paredzēts ceturkšņa prasībās Regulas ECB/2013/33 I pielikuma 5. tabulā. |
|||||||||||||||||||||||||||||
3.b tabula
Vērtspapīrošana un citi kredītu pārvedumi – posteņi, kuriem nepieciešamas ceturkšņa plūsmu korekcijas (1)
|
BILANCES POSTEŅI |
A. Iekšzeme |
B. Euro zona, izņemot iekšzemi |
C. Pārējā pasaule |
||||||||||||||||||||||||
|
MFI |
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidentu sektori |
MFI |
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidentu sektori |
||||||||||||||||||||||
|
Kopā |
Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
Kopā |
Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
||||||||||
|
Patēriņa kredīti |
Kredīti mājokļa iegādei |
Pārējie kredīti |
Patēriņa kredīti |
Kredīti mājokļa iegādei |
Pārējie kredīti |
||||||||||||||||||||||
|
|
PN/S (2) |
|
PN/S (2) |
||||||||||||||||||||||||
|
1. Vērtspapīroti kredīti, daļēja norakstīšana, ko veic kredītus pārvedot |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1.1. pārveduma darījuma partneris |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ir FIS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1.1.1. t.sk pārveduma darījuma partneris ir euro zonas FIS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Vērtspapīrotie un svītrotie kredīti, kuriem MFI ir pakalpojumu sniedzējs (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2.1. Atlikumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīta mērķis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3. Vērtspapīrošanā apkalpoto kredītu atlikumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.1. Apkalpotie kredīti: visi FIS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.1.1. Apkalpotie kredīti: t. sk. euro zonas FIS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(*1) Pārklasificēšanas korekcijas attiecas tikai uz 2. un 3. daļu; pilnīgas/daļējas norakstīšanas korekcijas attiecas uz visu tabulu. (1) NCB var paplašināt šī posteņa tvērumu uz kredītiem, kas citādi pārvesti un svītroti no MFI bilances un kuriem MFI ir pakalpojumu sniedzējs, saskaņā ar Regulas ECB/2013/33 I pielikuma 5. tabulu. (2) Pašnodarbinātie/sabiedrības, kas nav juridiskas personas. |
|||||||||||||||||||||||||||
4. tabula
Vērtspapīrošana un citi kredītu pārvedumi – no MFI bilances svītroti kredīti
|
BILANCES POSTEŅI |
A. Iekšzeme |
B. Euro zona (neietverot iekšzemi) |
C. Pārējā pasaule |
||||||||||||||||||||||||
|
MFI |
Ne-MFI |
MFI |
Ne-MFI |
||||||||||||||||||||||||
|
|
Valdība (S.13) |
|
Pārējie rezidentu sektori |
|
Valdība (S.13) |
|
Pārējie rezidentu sektori |
||||||||||||||||||||
|
Kopā |
Pārējā valdība (S.1312 + S.1313 + S.1314) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125 + S.126 + S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15) |
Kopā |
Pārējā valdība (S.1312 + S.1313 + S.1314) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125 + S.126 + S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15) |
||||||||||
|
Patēriņa kredīti |
Kredīti mājokļa iegādei |
|
Pārējie kredīti |
Patēriņa kredīti |
Kredīti mājokļa iegādei |
|
Pārējie kredīti |
||||||||||||||||||||
|
|
PN/S (2) |
|
PN/S (2) |
||||||||||||||||||||||||
|
3. MFI izslēgtie kredīti (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.1. Atlikumi |
|
M |
M |
|
M |
M |
M |
M |
M |
M |
|
M |
M |
|
M |
M |
M |
M |
M |
M |
M |
||||||
|
Kredīta mērķis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
M / Q |
M / Q |
M / Q |
M / Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
M / Q |
M / Q |
M / Q |
M / Q |
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Q |
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Q |
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.2. Finanšu darījumi (neietverot kredītu pārvedumu ietekmi) |
|
M |
M |
|
M |
M |
M |
M |
M |
M |
|
M |
M |
|
M |
M |
M |
M |
M |
M |
M |
||||||
|
Kredīta mērķis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
M / Q |
M / Q |
M / Q |
M / Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
M / Q |
M / Q |
M / Q |
M / Q |
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Q |
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Q |
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Q |
|
|
|
|
|
|
(1) NCB sniedz pieejamos datus par MFI izslēgtajiem kredītiem, kas nav iekļauti saskaņā ar Regulas ECB/2013/33 I pielikuma 5. tabulu sniegtajos datos. (2) Pašnodarbinātie un sabiedrības, kas nav juridiskās personas. M Mēneša datu prasības Q Ceturkšņa datu prasības M / Q Prasītos datus sniedz katru ceturksni un/vai, ja tie ir pieejami, katru mēnesi. |
|||||||||||||||||||||||||||
5. tabula
Virtuāla naudas līdzekļu konsolidācija: atlikumi un plūsmu korekcijas (*1)
|
BILANCES POSTEŅI |
A. Iekšzeme |
B. Euro zona (neietverot iekšzemi) |
C. Pārējā pasaule |
||||||||||||||||||
|
MFI |
|
Valdība (S.13) |
|
Pārējie rezidentu sektori |
MFI |
|
Valdība (S.13) |
|
Pārējie rezidentu sektori |
||||||||||||
|
Kopā |
Pārējā valdība (S.1312 + S.1313 + S.1314) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125 + S.126 + S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15) |
Kopā |
Pārējā valdība (S.1312 + S.1313 + S.1314) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125 + S.126 + S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15) |
||||
|
PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.1. Noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.1.e Euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. virtuāli konsolidēto naudas līdzekļu pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9.1.x Ārvalstu valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. virtuāli konsolidēto naudas līdzekļu pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2.e Euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. virtuāli konsolidēto naudas līdzekļu pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2.x Ārvalstu valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. virtuāli konsolidēto naudas līdzekļu pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(*1) Pilnīgas vai daļējas norakstīšanas korekcijas piemēro tikai attiecībā uz kredītiem; pārklasificēšanas korekcijas piemēro visam. |
|||||||||||||||||||||
2. DAĻA
Statistika par elektronisko naudu
1. tabula
Mēneša statistikas pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz elektronisko naudu, ko emitējušas MFI, kurām nav piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33)
|
BILANCES POSTEŅI |
A. Iekšzeme |
B. Euro zona, izņemot iekšzemi |
C. Pārējā pasaule |
D. Kopā |
|
PASĪVI |
||||
|
9. Noguldījumi (visas valūtas) |
|
|
|
|
|
9.e. Noguldījumi (euro) |
|
|
|
|
|
9.1.e. Uz nakti, |
|
|
|
|
|
t. sk. elektroniskā nauda |
|
|
|
|
|
9.1.1.e. Elektroniskā nauda uz datortehnikas bāzes |
|
|
|
|
|
9.1.2.e. Elektroniskā nauda uz programmatūras bāzes |
|
|
|
|
|
9.x. Noguldījumi (ārvalstu valūta) |
|
|
|
|
|
9.1.x. Uz nakti, |
|
|
|
|
|
t. sk. elektroniskā nauda |
|
|
|
|
|
9.1.1.x. Elektroniskā nauda uz datortehnikas bāzes |
|
|
|
|
|
9.1.2.x. Elektroniskā nauda uz programmatūras bāzes |
|
|
|
|
2. tabula
Gada statistikas pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz elektronisko naudu, ko emitējušas visas tās elektroniskās naudas iestādes, kuras nav kredītiestādes, vai mazās MFI, kurām piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33)
|
BILANCES POSTEŅI |
A. Iekšzeme |
B. Euro zona, izņemot iekšzemi |
C. Pārējā pasaule |
D. Kopā |
|
KOPĒJIE AKTĪVI/PASĪVI |
||||
|
Kopējie aktīvi/pasīvi (visas valūtas), |
|
|
|
|
|
t. sk. elektroniskās naudas iestādes, |
|
|
|
|
|
t. sk. MFI, izņemot kredītiestādes, |
|
|
|
|
|
t. sk. MFI, kurām piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), |
|
|
|
|
|
t. sk. ne-MFI elektroniskās naudas emitenti |
|
|
|
|
|
PASĪVI |
||||
|
9. Noguldījumi (visas valūtas) |
|
|
|
|
|
9.1. Uz nakti, |
|
|
|
|
|
t. sk. elektroniskā nauda, |
|
|
|
|
|
t. sk. emitējušas MFI, izņemot kredītiestādes, |
|
|
|
|
|
t. sk. emitējušas MFI, kurām piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), |
|
|
|
|
|
t. sk. emitējušas ne-MFI, kuras emitē elektronisko naudu emitenti |
|
|
|
|
3. DAĻA
PŽI un centrālās valdības statistika
PŽI un centrālās valdības statistikas prasības aptver to monetārās saistības pret euro zonas rezidentu ne-monetārām finanšu iestādēm un to turējumus skaidrā naudā un euro zonas MFI emitētos vērtspapīros. ►M4 NCB jāsniedz ECB dati par atlikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39) I pielikumā izklāstīto shēmu un par plūsmu korekcijām saskaņā ar tālāk minēto 1. tabulu. ◄
Ja uz konkrēto valsti neattiecas pārskatu sniegšanas sektors (piemēram, tajā nav tādu PŽI, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39), un centrālās valdības pozīcijas ir nenozīmīgas), NCB var nesniegt šo sēriju kopumu.
1. tabula
PŽI un centrālās valdības dati – posteņi, kuriem nepieciešamas mēneša plūsmu korekcijas (1)
|
BILANCES POSTEŅI |
Euro zona |
||||||||||||||||||||
|
MFI |
A. Iekšzeme |
B. Euro zona, izņemot iekšzemi |
|||||||||||||||||||
|
MFI |
Ne-MFI |
MFI |
Ne-MFI |
||||||||||||||||||
|
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidentu sektori |
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidentu sektori |
||||||||||||||||||
|
Centrālā valdība (S.1311) |
Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
Centrālā valdība (S.1311) |
Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
||||
|
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. Skaidrā nauda |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1.e t.sk. euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3. Parāda vērtspapīri turējumā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.e Euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.x Ārvalstu valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4. NTF akcijas/daļas |
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5. Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5.e Euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5.1.e Noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5.2.e Noguldījumi ar noteikto termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5.3.e Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 3 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5.4.e Repo darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5.x Ārvalstu valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5.1.x Uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5.2.x Ar noteikto termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5.3.x Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 3 mēnešiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5.4.x Repo darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(*1) Pārklasificēšanas korekcijas sniedz ECB par visām ailēm, pārvērtēšanas korekcijas sniedz tikai par ailēm, kuras apzīmētas ar #. |
|||||||||||||||||||||
4. DAĻA
Ārpusbilances posteņi
1. sadaļa. Mēneša ārpusbilances posteņi, lai iegūtu un novērtētu monetāros rādītājus un tiem atbilstošos pretvērtību posteņus
1. tabula (*1)
ECB/NCB dati
|
|
Iekšzeme |
Euro zona (neietverot iekšzemi) |
Pārējā pasaule |
Kopā |
|
PASĪVI |
|
|
|
|
|
8. Skaidrā nauda apgrozībā |
|
|
|
|
|
t. sk. banknotes |
|
|
|
|
|
— Euro banknotes |
|
|
|
# |
|
— Nacionālo valūtu banknotes |
|
|
|
# (1) |
|
t. sk. monētas |
|
|
|
|
|
— Euro monētas |
|
|
|
# |
|
— Nacionālo valūtu monētas |
|
|
|
# (1) |
|
11. Emitētie parāda vērtspapīri (2) |
|
|
|
|
|
Līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
13. Kapitāls un rezerves |
|
|
|
|
|
t. sk. pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
t. sk. uzskaites perioda peļņa vai zaudējumi |
|
|
|
|
|
t. sk. pašu kapitālā uzskaitītie ienākumi un izdevumi |
|
|
|
|
|
t. sk. līdzekļi no akcionāriem nesadalītajiem ienākumiem |
|
|
|
|
|
t. sk. uzkrājumi |
|
|
|
|
|
14. Pārējie pasīvi |
|
|
|
|
|
t. sk. uzkrājumi noguldījumiem |
|
|
|
† |
|
t. sk. tranzītposteņi |
|
|
|
† |
|
t. sk. pagaidu posteņi |
|
|
|
† |
|
t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
† |
|
t. sk. Eurosistēmas iekšējās saistības euro banknošu sadales rezultātā |
|
|
||
|
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
7. Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
t. sk. uzkrājumi kredītiem |
|
|
|
† |
|
t. sk. tranzīta posteņi |
|
|
|
† |
|
t. sk. pagaidu posteņi |
|
|
|
† |
|
t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
† |
|
t. sk. Eurosistēmas iekšējās prasības euro banknošu sadales rezultātā |
|
|
||
|
(*1) ECB sniedzami atlikumu dati visās šūnās, bet pārklasificēšanas korekcijas – tikai par datiem šūnās, kuras apzīmētas ar #. Ar † atzīmētās šūnas norāda uz zemas prioritātes ārpusbilances posteņiem. (1) Banknotes un monētas, kuras denominētas iepriekšējās nacionālajās valūtās un nav atmaksātas pēc euro ieviešanas. Datus vajadzētu sniegt par vismaz 12 mēnešu periodu pēc paplašināšanās. (2) Par NCB emitētiem parāda vērtspapīriem datus sniedz vienīgi tad, ja tādi ir. (3) Neto pozīcijas attiecībā pret Eurosistēmu, kas radušās, a) izplatot ECB emitētās euro banknotes (8 % no kopējā emisijas apjoma) un b) piemērojot kapitāla daļu mehānismu. Atsevišķu NCB un ECB neto kredīta vai debeta pozīcija jāiedala bilances aktīvu vai pasīvu pusē atbilstoši zīmei, t. i., pozitīva neto pozīcija attiecībā pret Eurosistēmu jānorāda aktīvu pusē, savukārt negatīva neto pozīcija – pasīvu pusē. |
||||
2. tabula (*1)
Pārējo MFI dati
|
|
Iekšzeme |
Euro zona (neietverot iekšzemi) |
Pārējā pasaule |
Kopā |
|
PASĪVI |
|
|
|
|
|
9. Noguldījumi |
|
|
|
|
|
No bilances neizslēgtiem kredītiem pretējas saistības (1) |
† |
† |
† |
|
|
11. Emitētie parāda vērtspapīri (2) |
|
|
|
|
|
Līdz 1 gadam |
# |
# |
# |
|
|
Euro |
# |
# |
# |
|
|
Ārvalstu valūtas |
# |
# |
# |
|
|
Ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
# |
# |
# |
|
|
Euro |
# |
# |
# |
|
|
Ārvalstu valūtas |
# |
# |
# |
|
|
13. Kapitāls un rezerves |
|
|
|
|
|
t. sk. pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
t. sk. uzskaites perioda peļņa vai zaudējumi |
|
|
|
|
|
t. sk. pašu kapitālā uzskaitītie ienākumi un izdevumi |
|
|
|
|
|
t. sk. līdzekļi no akcionāriem nesadalītajiem ienākumiem |
|
|
|
|
|
t. sk. uzkrājumi |
|
|
|
|
|
14. Pārējie pasīvi |
|
|
|
|
|
t. sk. uzkrājumi noguldījumiem |
|
|
|
† |
|
t. sk. tranzītposteņi |
|
|
|
† |
|
t. sk. pagaidu posteņi |
|
|
|
† |
|
t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
† |
|
t. sk. uzkrājumi |
|
|
|
|
|
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
3. Parāda vērtspapīri turējumā |
|
|
|
|
|
t. sk. pašu emitēti parāda vērtspapīri turējumā |
|
|
|
|
|
4. Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
t. sk. pašu kapitāls turējumā |
|
|
|
|
|
5. Ieguldījumu fondu akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
t. sk. pašu emitētas NTF akcijas/daļas turējumā |
|
|
|
|
|
7. Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
t. sk. uzkrājumi kredītiem |
|
|
|
† |
|
t. sk. tranzītposteņi |
|
|
|
† |
|
t. sk. pagaidu posteņi |
|
|
|
† |
|
t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
† |
|
(*1) ECB sniedzami atlikumu dati visās šūnās, bet pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijas – tikai par datiem šūnās, kuras apzīmētas ar #. Ar † atzīmētās ailes norāda uz zemas prioritātes ārpusbilances posteņiem. (1) Ar šiem posteņiem apzīmē pretējās saistības tiem kredītiem, kuri ir vērtspapīroti, bet nav izslēgti no MFI bilances saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem. (2) Ja ECB un NCB par to vienojušās, NCB var nesniegt šo informācijas kopumu, ja ECB izmanto alternatīvus datu avotus. (3) Par pašu emitētu NTF akciju/daļu turējumiem datus sniedz vienīgi tad, ja tādi ir. |
||||
2. sadaļa. Mēneša ārpusbilances posteņi, lai iegūtu svēruma informāciju MFI procentu likmju statistikai
Pārējo MFI dati (krājumi)
|
Pārējo MFI izsniegtie euro kredīti norādītām “pārējo rezidentu” apakškategorijām |
||||
|
AKTĪVI |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības u. c. (S.14+S.15) |
||
|
Patēriņa kredīti |
Mājokļu kredīti |
Pārējie (atlikums) |
||
|
A. Iekšzemes |
|
|
|
|
|
Kredīti |
|
|
|
|
|
t. sk. euro |
|
|
|
|
|
Līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
Ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
Ilgāk par 2 gadiem un līdz 5 gadiem |
|
|
|
|
|
Ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
|
|
B. Pārējās euro zonas dalībvalstis |
|
|
|
|
|
Kredīti |
|
|
|
|
|
t. sk. euro |
|
|
|
|
|
Līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
Ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
Ilgāk par 2 gadiem un līdz 5 gadiem |
|
|
|
|
|
Ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
|
3. sadaļa. Ceturkšņa ārpusbilances posteņi monetārās savienības finanšu kontu sagatavošanai
NCB/ECB/pārējo MFI dati (1) , (2)
|
|
Iekšzeme |
Euro zona, izņemot iekšzemi |
Pārējā pasaule |
Kopā |
||||||||||
|
MFI |
Centrālā valdība |
CFS |
AS |
PF |
NFS |
MFI |
Centrālā valdība |
CFS |
AS |
PF |
NFS |
|||
|
PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
11. Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. uzkrātie procenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
14. Pārējie pasīvi, |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. uzkrājumi par emitētajiem parāda vērtspapīriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. mājsaimniecību neto kapitāls pensiju fondu rezervēs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# (2) |
|
t. sk. pārvērtēšanas konti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. saistības pret nerezidentu filiālēm/birojiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. pasīvu korekcijas konti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. debeta atlikums ienākumu/izdevumu kontos; pašreizējā/iepriekšējā gada peļņa/zaudējumi; vērtspapīru aizdošanas darījumi; īsās vērtspapīru pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3. Parāda vērtspapīri turējumā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
tostarp uzkrātie procenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz 1 gadam |
|
# |
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
# |
|
|
t. sk. euro |
|
# |
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
# |
|
|
Ilgāk par 1 gadu |
|
# |
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
# |
|
|
t. sk. euro |
|
# |
|
|
|
|
|
# |
|
|
|
|
# |
|
|
5. Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
biržas sarakstos iekļautās akcijas |
# |
|
# |
# |
# |
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
# |
|
|
biržas sarakstā neiekļautas akcijas |
# |
|
# |
# |
# |
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
# |
|
|
pārējais pašu kapitāls |
# |
|
# |
# |
# |
# |
# |
|
# |
# |
# |
# |
# |
|
|
7. Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. uzkrājumi par parāda vērtspapīriem turējumā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa un nesamaksāto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
# (4) |
|
t. sk. pārvērtēšanas konti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. prasības/kapitāla ieguldījumi nerezidentu filiālēs/birojos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. aktīvu korekcijas konti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. kredīta atlikums ienākumu/izdevumu kontos; pašreizējā/iepriekšējā gada peļņa/zaudējumi; pašu akcijas, vērtspapīru aizdošanas darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(*1) Dažas no šajā tabulā minētajām prasībām var neattiekties uz NCB/ECB bilancēm un līdz ar to datus par tām būtu jāsniedz tikai par pārējām MFI. Krājumu datus sniedz ECB par visām ailēm; pārklasificēšanas un pārvērtēšanas korekcijas sniedz ECB tikai par ailēm, kuras apzīmētas ar #. (*2) CFS CFS šajā tabulā nozīmē – citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi + finanšu palīgsabiedrība + piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127); IC – apdrošināšanas sabiedrības (S.128); PF – pensiju fondi (S.129); NFC – nefinanšu sabiedrības (S.11). (1) MFI bilances statistikas apkopošanas regulējums neprecizē noteikumu, kā grāmatot uzkrātos procentus par emitētiem un turētiem parāda vērtspapīriem. NCB par šiem uzkrājumiem datus būtu jāsniedz, tos iekļaujot atbilstošā instrumenta kategorijā vai pārējos aktīvos/pārējos pasīvos saskaņā ar valsts praksi. (2) MFI saistības pret mājsaimniecībām tehnisko uzkrājumu veidā, kas izveidoti, lai nodrošinātu darbinieku pensijas. Tas parasti attiecas uz darbinieku pensiju fondiem, kas nav nodoti neatkarīgu ārēju iestāžu rīcībā. (3) Šīs ailes attiecas tikai tad, ja par posteņiem datus nesniedz attiecīgajās kategorijās saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) (piemēram, vērtspapīru aizdošanas darījumi, vērtspapīru īsās pozīcijas, pašu akcijas), bet tie tiek iekļauti pārējos aktīvos/pārējos pasīvos. Šie papildu apakšposteņi ļauj ECB koriģēt monetārās savienības finanšu kontu datus kā nepieciešams. ECB būtu jāsniedz paskaidrojoša informācija, kas precizē šo apvienoto posteņu saturu, ja tas ir iespējams. (4) Daļa no MFI maksātajām bruto prēmijām, kas iedalīta turpmākiem grāmatvedības periodiem un MFI prasības, kas nav vēl samaksātas. |
||||||||||||||
5. DAĻA
Rezervju bāzes statistika
1. tabula
Bilances posteņu dati, kas vajadzīgi, lai apkopotu rezervju bāzes statistiku
|
BILANCES POSTEŅI |
Pasaule Euro zonas pārējās MFI, uz kurām neattiecas rezerves prasības; euro zonas ne-MFI un pārējā pasaule |
Kopā |
|
PASĪVI |
|
|
|
9. Noguldījumi (visas valūtas) |
|
|
|
9.1. Uz nakti |
R1 |
|
|
9.2. Ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem |
|
|
|
9.3. Ar paziņojuma par izņemšanu termiņu līdz 2 gadiem |
|
|
|
9. Noguldījumi (visas valūtas) |
|
|
|
9.2. Ar noteikto termiņu ilgāku par 2 gadiem |
R2 |
|
|
9.3. Ar paziņojuma par izņemšanu termiņu ilgāku par 2 gadiem |
|
|
|
9.4. Atpirkšanas līgumi |
R3 |
|
|
11. Emitētie parāda vērtspapīri (visas valūtas) |
|
|
|
līdz 2 gadiem |
R4 |
|
|
ilgāk par 2 gadiem (1) |
|
R5 |
|
(1) Parāda vērtspapīri ar noteikto termiņu virs diviem gadiem ietver arī vērtspapīru summas, kas atrodas rezervju prasībām pakļautu pārējo kredītiestāžu (KI), ECB vai iesaistīto dalībvalstu NCB turējumā. |
||
2. tabula
Bilances posteņu dati, kas nepieciešami kontroles nolūkiem
|
|
A. Iekšzemes |
|
Nav nošķirti |
|
|
Vienreizējs atskaitījums |
R6 |
Vienreizēja atskaitījuma aprēķināšana kontroles nolūkā (R6)
Vienreizējs atskaitījums Atskaitījums tiek piemērots katrai kredītiestādei. Katra kredītiestāde atskaita maksimālo vienreizējo atskaitījumu, kas paredzēts, lai samazinātu ar ļoti nelielu rezervju prasību pārvaldību saistītos administratīvos izdevumus. Ja [rezervju bāze × rezervju rādītājs] ir mazāka par EUR 100 000 , tad vienreizējais atskaitījums ir vienāds ar [rezervju bāze × rezervju rādītājs]. Ja [rezervju bāze × rezervju rādītājs] ir lielāka par vai vienāda ar EUR 100 000 , vienreizējais atskaitījums ir vienāds ar EUR 100 000 . Iestādes, kurām atļauts sniegt statistikas datus par to konsolidēto rezervju bāzi kā grupai (kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) III pielikuma 2. daļas 1. sadaļā), obligātās rezerves tur, izmantojot vienu no attiecīgās grupas iestādēm, kas rīkojas kā starpnieks vienīgi šo iestāžu vārdā. Šajā gadījumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) 11. pantu tikai visa grupa kopā var atskaitīt vienreizējo atskaitījumu.
Obligātās (jeb “prasītās”) rezerves aprēķina šādi:
Obligātās (jeb “prasītās”) rezerves = rezervju bāze × rezervju attiecība - vienreizējais atskaitījums
Rezervju rādītāju piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9).
6. DAĻA
Makroekonomikas rādītāju statistika
Kredītiestāžu bilances posteņu dati makroekonomikas rādītāju sagatavošanai
|
BILANCES POSTEŅI |
A. Iekšzeme |
B. Euro zona, izņemot iekšzemi |
C. Pārējā pasaule |
D. Kopā |
||
|
MFI |
ne-MFI |
MFI |
ne-MFI |
|||
|
PASĪVI |
||||||
|
11. Emitētie parāda vērtspapīri (visas valūtas) |
|
|
|
|
|
|
|
Līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
MR1 |
|
AKTĪVI |
||||||
|
3. Parāda vērtspapīri turējumā (visas valūtas) |
|
|
|
|
|
|
|
Līdz 2 gadiem |
MR2 |
|
MR3 |
|
|
|
7. DAĻA
NTF bilances statistika
Tabula
NTF – Krājumi
Ceturkšņa sērijas
|
BILANCES POSTEŅI |
A. Iekšzeme |
B. Euro zona, izņemot iekšzemi |
C. Pārējā pasaule |
D. Kopā |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Kopā |
MFI |
Ne-MFI |
Kopā |
MFI |
Ne-MFI |
Kopā |
Bankas |
Nebankas |
|||||||||||||||||||||||||
|
Kopā |
Valdība (S.13) |
Citi rezidenti |
Kopā |
Valdība (S.13) |
Citi rezidenti |
Valdība |
Citi nerezidentu sektori |
||||||||||||||||||||||||||
|
Centrālā valdība (S.1311) |
Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
CFS+ finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
Centrālā valdība (S.1311) |
Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
CFS+ finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
||||||||||||||||
|
PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NTF akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
Kapitāls un rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Pārējie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Kopā valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
ilgāk par 1 gadu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Ārvalstu valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Ieguldījumu fondu akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NTF akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Akcijas/daļas ieguldījumu fondos, izņemot NTF |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
t.sk. atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
NTF – Pārklasificēšanas
Ceturkšņa sērijas
|
BILANCES POSTEŅI |
A. Iekšzeme |
B. Euro zona, izņemot iekšzemi |
C. Pārējā pasaule |
D. Kopā |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Kopā |
MFI |
Ne-MFI |
Kopā |
MFI |
Ne-MFI |
Kopā |
Bankas |
Nebankas |
|||||||||||||||||||||||||
|
Kopā |
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidenti |
Kopā |
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidenti |
Valdība |
Pārējie nerezidentu sektori |
||||||||||||||||||||||||||
|
Centrālā valdība (S.1311) |
Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
CFS+ finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
Centrālā valdība (S.1311) |
Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
CFS+ finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
||||||||||||||||
|
PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NTF akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
Kapitāls un rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Pārējie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
Parāda vērtspapīri turējumā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Kopā valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
ilgāk par 1 gadu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Ārvalstu valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Ieguldījumu fondu akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NTF akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Akcijas/daļas ieguldījumu fondos, izņemot NTF |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
t.sk. atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||
NTF – Pārvērtēšanas
Ceturkšņa sērijas
|
BILANCES POSTEŅI |
A. Iekšzeme |
B. Euro zona, izņemot iekšzemi |
C. Pārējā pasaule |
D. Kopā |
|||||||||||||||||||||||||||||
|
Kopā |
MFI |
Ne-MFI |
Kopā |
MFI |
Ne-MFI |
Kopā |
Bankas |
Nebankas |
|||||||||||||||||||||||||
|
Kopā |
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidenti |
Kopā |
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidenti |
Valdība |
Pārējie nerezidentu sektori |
||||||||||||||||||||||||||
|
Centrālā valdība (S.1311) |
Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
CFS+ finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
Centrālā valdība (S.1311) |
Pārējā valdība (S.1312+S.1313+S.1314) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
CFS+ finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
||||||||||||||||
|
PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NTF akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
Kapitāls un rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Pārējie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
Parāda vērtspapīri turējumā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Kopā valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
ilgāk par 1 gadu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Ārvalstu valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Ieguldījumu fondu akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NTF akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Akcijas/daļas ieguldījumu fondos, izņemot NTF |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
t.sk. atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 9. panta 2. punktu NCB var piešķirt atbrīvojumu NTF attiecībā uz pārvērtēšanas korekciju paziņošanu. Ja attiecīgās summas ir būtiskas, NCB tomēr informācija jāsniedz, cik vien tas iespējams. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
2. Tabula
NTF – Krājumi
Ceturkšņa sērijas
|
BILANCES POSTEŅI |
Visas valūtas |
Euro |
Pārējās valūtas |
||||||
|
|
GBP |
USD |
JPY |
CHF |
|||||
|
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Pārējā pasaule |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Parāda vērtspapīri turējumā |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Ne-MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Ne-MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Pārējā pasaule |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|||||||||
8. DAĻA
Strukturālie finanšu rādītāji
1. Kredītiestāžu (KI) filiāļu skaits pārskata perioda beigās Šajā rādītājā iekļauj tikai KI piederošās filiāles. Institucionālu vienību, kas pašas nav KI, biroji nav jāietver pat tad, ja tās pieder tai pašai grupai kā KI.
2. KI darbinieku skaits. Šis rādītājs attiecas uz KI darbinieku vidējo skaitu pārskata gadā. Finanšu iestāžu, kas pašas nav KI, darbinieki no tiem ir jāizslēdz, pat ja šīs iestādes pieder vienai un tai pašai grupai.
3. Piecu lielāko KI daļa kopējos aktīvos (CR5). Šis rādītājs attiecas uz banku darbības koncentrāciju. NCB piemēro šādu nekonsolidētu kopsavilkuma pieeju, lai iegūtu šo rādītāju: a) sarindo visu pārskata sniedzēju KI bilanču kopsummas; b) aprēķina i) piecu lielāko bilanču kopsummu summu un ii) visu bilanču kopsummu; un c) aprēķina i) attiecību pret ii). Datus, kurus sniedz ECB, izsaka procentos, piem., 72,4296 % sniedz kā 72,4296 un nevis kā 0,7243. Lai arī tas, kuras ir piecas lielākās bankas, var laika gaitā mainīties, NCB ir jāsniedz ziņas tikai par piecu lielāko KI īpatsvaru konkrētā laikā (pārskata gada decembra beigās).
4. Herfindāla indekss (HI) KI aktīvu kopsummai. Līdzīgi iepriekšējam rādītājam, arī šis attiecas uz banku darbības koncentrāciju. Ciktāl iespējams, nacionālajām centrālajām bankām jāievēro kopsavilkuma pieeja. Šajā gadījumā HI aprēķinā ir jāiekļauj katras grupā ietvertās KI kopsavilkuma bilance, varbūt izmantojot šo iestāžu gada finanšu pārskatos atrodamo grāmatvedības informāciju. Ja ne visas KI ir atlikušās grupas datos, datus ekstrapolē.
HI iegūst, saskaitot visu banku sektora KI tirgus daļu kvadrātus un sniedz ECB saskaņā ar šādu formulu:
|
HI |
= |
|
|
n |
= |
KI kopējais skaits valstī |
|
Xi |
= |
KI kopējie aktīvii |
|
X |
= |
|
5. Apdrošināšanas sabiedrību kopējie ieguldījumi ( 14 ). Šis rādītājs attiecas uz šo sabiedrību kopējiem finanšu aktīviem, ko iegūst, no kopsavilkuma kopējās bilances atskaitot nefinanšu aktīvus (piemēram, pamatlīdzekļus). Vajadzības gadījumā skaitļus ekstrapolē, lai nodrošinātu 100 % aptveramību. Ja nav pieejama atsevišķa informācija par apdrošināšanas sabiedrībām, šo rādītāju var apvienot ar rādītāju “Pensiju fondu pārvaldībā esošo aktīvu kopsumma”, izveidojot vienu rādītāju. NCB sērija ir jānorāda, ja pieņem “apvienotu” ierakstīšanu.
6. Pensiju fondu pārvaldībā esošo aktīvu kopsumma ( 15 ). Šis rādītājs attiecas uz pensiju fondu pārvaldībā esošo aktīvu kopsavilkuma bilances kopsummu. Ja nav pieejama atsevišķa informācija par pensiju fondiem, šo rādītāju var apvienot ar rādītāju “Apdrošināšanas sabiedrību pārvaldībā esošo aktīvu kopsumma”, izveidojot vienu rādītāju. Šajā gadījumā attiecībā uz rādītāju “Pensiju fondu pārvaldībā esošo aktīvu kopsumma” jāiesniedz nulles paziņojums.
7. Pārējo ES valstu KI filiāļu skaits. Šis rādītājs attiecas uz pārskatu sniedzošajā valstī atrodošos tādu filiāļu skaitu, kuras pieder KI, kas ir pārējo ES valstu rezidenti. Ja KI kādā valstī ir vairākas filiāles, tās uzskata par vienu filiāli. NCB nodrošina, ka dati par laiku no 1999. gada beigām atbilst datiem, par kuriem dati sniegti saskaņā ar MFI sarakstu.
8. Pārējo ES valstu KI filiāļu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to filiāļu kopsavilkuma bilances kopsummu, kuras aptver rādītājs “Pārējo ES valstu KI filiāļu skaits”.
9. Pārējo ES valstu KI meitassabiedrību skaits. Šis rādītājs attiecas uz pārskatu sniedzošajā valstī atrodošos tādu meitassabiedrību skaitu, kurus kontrolē KI, kas ir pārējo ES valstu rezidenti. Skaita tikai tās meitassabiedrības, kas pašas ir KI.
10. Pārējo ES valstu KI meitassabiedrību kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to meitassabiedrību kopsavilkuma bilances kopsummu, kuras aptver rādītājs “Pārējo ES valstu KI meitassabiedrību skaits”.
11. Ārpus ES valstu KI filiāļu skaits. Šis rādītājs attiecas uz pārskatu sniedzošajā valstī atrodošos tādu filiāļu skaitu, kuras pieder KI, kas ir rezidenti ārpus ES esošā valstī. Ja bankai kādā valstī ir vairākas filiāles, tās uzskata par vienu filiāli. NCB nodrošina, ka dati atbilst tiem datiem, par kuriem sniedz pārskatus saskaņā ar MFI sarakstu.
12. Ārpus ES valstu KI filiāļu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to filiāļu kopsavilkuma bilances kopsummu, kuras aptver rādītājs “Ārpus ES valstu KI filiāļu skaits”.
13. Ārpus ES valstu KI meitassabiedrību skaits. Šis rādītājs attiecas uz pārskatu sniedzošajā valstī atrodošos tādu meitassabiedrību skaitu, kuras kontrolē KI, kas ir rezidenti valstīs, kuras nav ES dalībvalstis.
14. Ārpus ES valstu KI meitassabiedrību kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to meitassabiedrību kopsavilkuma bilances kopsummu, kuras aptver rādītājs “Ārpus ES valstu KI meitassabiedrību skaits”.
15. Pārējo euro zonas dalībvalstu KI filiāļu skaits. Šis rādītājs attiecas uz pārskatu sniedzošajā valstī atrodošos tādu filiāļu skaitu, kuras pieder KI, kas ir pārējo euro zonas dalībvalstu rezidenti. Ja bankai kādā valstī ir vairākas filiāles, tās uzskata par vienu filiāli. NCB nodrošina, ka dati atbilst datiem, par kuriem sniedz pārskatu saskaņā ar MFI sarakstu.
16. Pārējo euro zonas dalībvalstu KI filiāļu kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to filiāļu kopsavilkuma bilances kopsummu, kurus aptver rādītājs “Pārējo euro zonas dalībvalstu KI filiāļu skaits”.
17. Pārējo euro zonas dalībvalstu KI meitassabiedrību skaits. Šis rādītājs attiecas uz pārskatā sniedzējā valstī atrodošos tādu meitassabiedrību skaitu, kuras kontrolē KI, kas ir pārējo euro zonas dalībvalstu rezidenti.
18. Pārējo euro zonas dalībvalstu KI meitassabiedrību kopējie aktīvi. Šis rādītājs attiecas uz to meitassabiedrību kopsavilkuma bilances kopsummu, kuras aptver rādītājs “Pārējo euro zonas dalībvalstu KI meitassabiedrību skaits”.
1. tabula
Strukturālie finanšu rādītāji (krājumi)
|
Strukturālie rādītāji |
1. Iekšzemes zona |
2. Pārējās ES valstis |
3. Ārpus ES valstis |
4. Pārējās iesaistītās dalībvalstis |
|||
|
Kredītiestādes |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
Kredītiestādes |
Kredītiestādes |
Kredītiestādes |
|||
|
Kopā |
Apdrošināšanas sabiedrības |
Pensiju fondi |
|||||
|
KI darbinieku skaits |
S1 |
|
|
|
|
|
|
|
KI filiāļu skaits |
S2 |
|
|
|
S3 |
S4 |
S5 |
|
KI meitasuzņēmumu skaits |
|
|
|
|
S6 |
S7 |
S8 |
|
Herfindāla indekss (Herfindahl index) KI kopējiem aktīviem |
S9 |
|
|
|
|
|
|
|
5 lielāko KI daļa kopējos aktīvos (CR5) |
S10 |
|
|
|
|
|
|
|
Kopā aktīvi |
|
S11 |
S12 |
S13 |
|
|
|
|
Kopā filiāļu aktīvi |
|
|
|
|
S14 |
S15 |
S16 |
|
Kopā meitasuzņēmumu aktīvi |
|
|
|
|
S17 |
S18 |
S19 |
2. tabula
Strukturālie finanšu rādītāji (plūsmu korekcijas)
|
Strukturālie rādītāji |
1. Iekšzemes zona |
2. Pārējās ES valstis |
3. Ārpus ES zona |
4. Pārējās iesaistītās dalībvalstis |
|||
|
Kredītiestādes |
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
Kredītiestādes |
Kredītiestādes |
Kredītiestādes |
|||
|
Kopā |
Apdrošināšanas sabiedrības |
Pensiju fondi |
|||||
|
Pārklasificēšanas un citas korekcijas |
|||||||
|
Kopā aktīvi |
|
S20 |
S21 |
S22 |
|
|
|
|
Kopā filiāļu aktīvi |
|
|
|
|
S23 |
S24 |
S25 |
|
Kopā meitasuzņēmumu aktīvi |
|
|
|
|
S26 |
S27 |
S28 |
|
Pārējās pārvērtēšanas korekcijas |
|||||||
|
Kopā aktīvi |
|
S29 |
S30 |
S31 |
|
|
|
|
Kopā filiāļu aktīvi |
|
|
|
|
S32 |
S33 |
S34 |
|
Kopā meitasuzņēmumu aktīvi |
|
|
|
|
S35 |
S36 |
S37 |
9. DAĻA
|
Gada KBD – Pārskata sniedzēji |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pārskata sniedzēju grupa |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Individuālu kredītiestāžu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Banku grupās konsolidētu kredītiestāžu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Banku grupu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā kredītiestāžu skaits* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Konsolidētais ieņēmumu pārskats |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Procentu ienākumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi, uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aizdevumi un debitoru parādi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu ienākumi no saistībām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu saistības turētas tirdzniecībai) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu saistības pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu saistības pēc amortizētajām izmaksām) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie pasīvi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izdevumi par aktīviem) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pēc pieprasījuma atmaksājama akciju kapitāla izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dividenžu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Komisijas maksu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Komisijas maksu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrā realizētā finanšu aktīvu un pasīvu peļņa vai (–) zaudējumi, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tirdzniecībai turēto finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi, uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Risku ierobežošanas uzskaites tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Valūtas kursu tīrā starpība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanai neturēto aktīvu un pasīvu svītrošanas tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie bankas darbības ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējās darbības izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie darbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Administrācijas izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Personāla izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie administratīvie izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Amortizācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Apņemšanās un garantijas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie uzkrājumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvu vērtības samazinājums, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvi, uzskaitot pēc cenas [nekotēts pašu kapitāls]) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Kredīti un debitoru parādi [t. sk. finanšu līzingi]) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās veikto ieguldījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pamatlīdzekļi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Ieguldījuma īpašumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nemateriālā vērtība) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nemateriālie aktīvi [izņemot nemateriālo vērtību]) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Negatīvā nemateriālā vērtība, uzrādot peļņā vai zaudējumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Peļņas vai (–) zaudējumu daļa ieguldījumos meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanai turētu ilgtermiņa aktīvu un atsavināšanas grupu peļņa vai (–) zaudējumi, kas nekvalificējas kā pārtraucamā darbība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nodokļu izmaksas vai (ieņēmumi) saistībā ar pamatdarbības peļņu vai zaudējumiem) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārtraucamās darbības peļņa vai (–) zaudējumi pēc nodokļu nomaksas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārtraucamās darbības peļņa vai (–) zaudējumi pirms nodokļu nomaksas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nodokļu izmaksas vai (ieņēmumi) saistībā ar pārtraucamo darbību) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PĀRSKATA GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Attiecināmi uz mazākuma līdzdalību |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Konsolidētais ieņēmumu pārskats |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Procentu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dividenžu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Komisijas maksu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Komisijas maksu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrā realizētā finanšu aktīvu un pasīvu peļņa vai (–) zaudējumi, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tirdzniecībai turēto finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi, uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības finanšu aktīvu un saistību tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Risku ierobežošanas uzskaites tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Valūtas kursu tīrā starpība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās veikto ieguldījumu svītrošanas tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanai neturēto aktīvu un pasīvu svītrošanas tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie bankas darbības ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējās darbības izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie darbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Administrācijas izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Personāla izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie administratīvie izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Amortizācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Apņemšanās un garantijas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie uzkrājumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Līdzekļu vispārējam banku riskam tīrais palielinājums vai (–) samazinājums) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvu vērtības samazinājums, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās veikto ieguldījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pamatlīdzekļi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Ieguldījuma īpašumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nemateriālā vērtība) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nemateriālie aktīvi [izņemot nemateriālo vērtību]) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Negatīvā nemateriālā vērtība, uzrādot peļņā vai zaudējumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Peļņas vai (–) zaudējumu daļa ieguldījumos meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanai turētu ilgtermiņa aktīvu un atsavināšanas grupu peļņa vai (–) zaudējumi, kas nekvalificējas kā pārtraucamā darbība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nodokļu izmaksas vai (ieņēmumi) saistībā ar pamatdarbības peļņu vai zaudējumiem) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārkārtas peļņa vai (–) zaudējumi pēc nodokļu nomaksas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu nomaksas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nodokļu izmaksas vai (ieņēmumi) saistībā ar ārkārtas peļņu vai zaudējumiem) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PĀRSKATA GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Attiecināmi uz mazākuma līdzdalību |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – NON-FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Konsolidētais ieņēmumu pārskats |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Tīrie procentu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dividenžu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie komisijas maksu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Komisijas maksu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Komisijas maksu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tirdzniecības un valūtas maiņas rezultāti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie bankas darbības ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējās darbības izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie darbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Administrācijas izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Personāla izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie administratīvie izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Amortizācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvu vērtības samazinājums, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PĀRSKATA GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – VISI DATI |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Konsolidētais ieņēmumu pārskats |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Tīrie procentu ieņēmumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dividenžu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie komisijas maksu ieņēmumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tirdzniecības un valūtas maiņas rezultāti* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie bankas darbības ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie darbības ieņēmumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Kopējās darbības izmaksas)* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PĀRSKATA GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kapitāla atdeve |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Iestādes ar kapitāla atdevi <0 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 0–5 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 5-10 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 10-15 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 15-20 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi > 20 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi < 0,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 0–5 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 5-10 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 10-15 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 15-20 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi > 20 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kapitāla atdeve |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Iestādes ar kapitāla atdevi <0 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 0–5 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 5-10 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 10-15 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 15-20 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi > 20 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi < 0,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 0–5 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 5-10 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 10-15 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 15-20 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi > 20 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – NON-FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kapitāla atdeve |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Iestādes ar kapitāla atdevi <0 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 0–5 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 5-10 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 10-15 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 15-20 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi > 20 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi < 0,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 0–5 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 5-10 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 10-15 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 15-20 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi > 20 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – VISI DATI |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kapitāla atdeve |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Iestādes ar kapitāla atdevi <0 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 0–5 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 5-10 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 10-15 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 15-20 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi > 20 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi < 0,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 0–5 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 5-10 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 10-15 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi 15-20 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes ar kapitāla atdevi > 20 %,% kopējos banku aktīvos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Bilance – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Nauda, naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi, uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aizdevumi un debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu likmes riska riska ierobežošanas portfeļa apdrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās, meitasuzņēmumos un kopuzņēmumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Materiālie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nemateriālie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodokļu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārskata perioda nodokļu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atliktie nodokļu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AKTĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pasīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Finanšu saistības turētas tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Īsās pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības turētas tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu saistības pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu saistības pēc amortizētajām izmaksām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības pēc amortizētajām izmaksām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu likmes riska riska ierobežošanas portfeļa apdrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodokļu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārskata perioda nodokļu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atliktās nodokļu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēc pieprasījuma atmaksājams pamatkapitāls (piem., kooperatīvu akcijas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saistības, kas iekļautas atsavināšanas grupās un klasificētas kā turētas pārdošanai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Akcijas uzcenojums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie pašu kapitāla instrumenti, kas nav kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējais pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Paturētie ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārvērtēšanas rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pašu akcijas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pagaidu dividendes) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazākuma līdzdalība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI UN PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kredītu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Sniegtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aizdevumu saistības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu garantijas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aizdevumu saistības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu garantijas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Bilance – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Nauda, naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības parāda instrumenti, kuri novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu likmes riska riska ierobežošanas portfeļa apdrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās, meitasuzņēmumos un kopuzņēmumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Materiālie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nemateriālie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodokļu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārskata perioda nodokļu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atliktie nodokļu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmas grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AKTĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pasīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Finanšu saistības turētas tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Īsās pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības turētas tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc iegādes izmaksu metodes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu likmes riska riska ierobežošanas portfeļa apdrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodokļu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārskata perioda nodokļu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atliktās nodokļu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēc pieprasījuma atmaksājams pamatkapitāls (piem., kooperatīvu akcijas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saistības, kas iekļautas atsavināšanas grupās un klasificētas kā turētas pārdošanai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Akcijas uzcenojums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie pašu kapitāla instrumenti, kas nav kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējais pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Paturētie ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārvērtēšanas rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Patiesās vērtības rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pirmās konsolidācijas atšķirības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pašu akcijas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pagaidu dividendes) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazākuma līdzdalība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI UN PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kredītu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Sniegtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aizdevumu saistības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu garantijas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aizdevumu saistības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu garantijas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Bilance – NON-FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Skaidrā nauda un naudas atlikums kontos centrālajā bankā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atlikušie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās, meitasuzņēmumos un kopuzņēmumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pasīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atlikušie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI UN PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Bilance – VISI DATI |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Skaidrā nauda un naudas atlikums kontos centrālajā bankā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atlikušie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AKTĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās, meitasuzņēmumos un kopuzņēmumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pasīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Noguldījumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atlikušie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI UN PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Bilance – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ārpusbilances posteņi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pakārtotās finanšu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Bilance – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ārpusbilances posteņi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pakārtotās finanšu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Bilance – NON-FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Bilance – VISI DATI |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Aktīvu kvalitāte – FINREP pārskatu sniedzēji (IFRS un GAAP) |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pārstrukturētie riska darījumi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri – Riska darījumu ar iecietības pasākumiem bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Ienākumus nesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Ienākumus nesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem, t. sk. riska darījumu pārbaudē, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem, t. sk. riska darījumu pārbaudē, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un uzkrājumu dēļ – ienākumus nesošie riska darījumi ar iecietības pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā – ienākumus nenesošie riska darījumi ar iecietības pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Riska darījumu ar iecietības pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Ienākumus nesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Ienākumus nesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem, t. sk. riska darījumu pārbaudē, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem, t. sk. riska darījumu pārbaudē, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā – ienākumus nesošie riska darījumi ar iecietības pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā – ienākumus nenesošie riska darījumi ar iecietības pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ienākumus nesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ienākumus nesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība – Nav iestājies kavējums vai kavējums ir <= ar 30 dienām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ienākumus nesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība - Ir iestājies kavējums > par 30 dienām <= ar 60 dienām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ienākumus nesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība - Ir iestājies kavējums > par 60 dienām <= ar 90 dienām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība – Nespēs samaksāt, nav iestājies kavējums vai kavējums ir <= ar 90 dienām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība - Ir iestājies kavējums > par 90 dienām <= ar 180 dienām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība – Ir iestājies kavējums > par 180 dienām <= ar 1 gadu |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība – Ir iestājies kavējums > par 1 gadu |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība – T. sk. neizpildītas saistības |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un uzkrājumu dēļ |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un uzkrājumu ienākumus nesošajiem riska darījumiem dēļ |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un uzkrājumu ienākumus nenesošajiem riska darījumiem dēļ |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Par ienākumus nenesošajiem riska darījumiem saņemtais nodrošinājums |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Par ienākumus nenesošajiem riska darījumiem saņemtās finanšu garantijas |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Aktīvu kvalitāte – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Samazinātās vērtības parāda instrumenti – Samazinātas vērtības aktīvu bruto kopējā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Aizdevumi un debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Samazinātās vērtības parāda instrumenti – Atskaitījumi individuāli novērtētiem finanšu aktīviem |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Aizdevumi un debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Samazinātās vērtības parāda instrumenti – Atskaitījumi kolektīvi novērtētiem finanšu aktīviem |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Aizdevumi un debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Samazinātās vērtības parāda instrumenti – Radušos, bet neuzrādītu zaudējumu atskaitījumi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Aizdevumi un debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Aktīvu kvalitāte – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Samazinātās vērtības parāda instrumenti – Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Samazinātās vērtības aktīvu bruto kopējā uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atskaitījumi individuāli novērtētiem finanšu aktīviem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atskaitījumi kolektīvi novērtētiem finanšu aktīviem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Aktīvu kvalitāte – NON-FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ienākumus nenesošie riska darījumi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ienākumus nesošie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ienākumus nenesošie riska darījumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārstrukturētie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un uzkrājumu dēļ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – ĢEOGRĀFISKĀ KONCENTRĀCIJA |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kopā sākotnējā riska darījumu vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
AT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BG |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CY |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CZ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LV |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
UK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
US (Amerikas Savienotās Valstis) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HK (Honkonga) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BR (Brazīlija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CN (Ķīna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
JP (Japāna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CH (Šveice) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MX (Meksika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AU (Austrālija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SG (Singapūra) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
TR (Turcija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RU (Krievijas Federācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KY (Kaimanu salas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IN (Indija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KR (Dienvidkoreja) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ZA (Dienvidāfrika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CA (Kanāda) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārvalstu sākotnējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā sākotnējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kopā riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
AT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BG |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CY |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CZ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LV |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
UK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
US (Amerikas Savienotās Valstis) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HK (Honkonga) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BR (Brazīlija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CN (Ķīna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
JP (Japāna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CH (Šveice) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MX (Meksika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AU (Austrālija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SG (Singapūra) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
TR (Turcija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RU (Krievijas Federācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KY (Kaimanu salas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IN (Indija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KR (Dienvidkoreja) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ZA (Dienvidāfrika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CA (Kanāda) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kopā riska darījumu vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
AT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BG |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CY |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CZ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LV |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
UK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
US (Amerikas Savienotās Valstis) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HK (Honkonga) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BR (Brazīlija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CN (Ķīna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
JP (Japāna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CH (Šveice) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MX (Meksika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AU (Austrālija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SG (Singapūra) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
TR (Turcija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RU (Krievijas Federācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KY (Kaimanu salas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IN (Indija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KR (Dienvidkoreja) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ZA (Dienvidāfrika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CA (Kanāda) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kopā ar mājokļa nekustamo īpašumu nodrošinātie riska darījumi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
AT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BG |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CY |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CZ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LV |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
UK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpus ES valstis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kopā ar komerciālo nekustamo īpašumu nodrošinātie riska darījumi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
AT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BG |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CY |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CZ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LV |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
UK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpus ES valstis |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – ĢEOGRĀFISKĀ KONCENTRĀCIJA – FINREP pārskatu sniedzēji (IFRS un GAAP) |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Darbība iekšzemē |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie darbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Darbība ārvalstīs |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie darbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – DARĪJUMU PARTNERU KONCENTRĀCIJA |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Lielie riska darījumi (kopā) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Lielie riska darījumi (kopā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielie riska darījumi – Virs 10 % no kapitāla vai 300 milj. euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielie riska darījumi – Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielie riska darījumi – Neregulētie finanšu uzņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – DARĪJUMU PARTNERU KONCENTRĀCIJA – FINREP pārskatu sniedzēji (IFRS un GAAP) |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Riska darījumi ar centrālajām bankām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pieprasījuma (pirkuma) un īstermiņa (tekošā konta) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Norēķinu karšu kredīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu līzingi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reversā repo kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi terminētie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Avansi, kas nav kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KREDĪTI UN AVANSI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Riska darījumi ar valdību |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pieprasījuma (pirkuma) un īstermiņa (tekošā konta) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Norēķinu karšu kredīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar tirdzniecību saistītie debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu līzingi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reversā repo kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi terminētie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Avansi, kas nav kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KREDĪTI UN AVANSI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Riska darījumi ar kredītiestādēm |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pieprasījuma (pirkuma) un īstermiņa (tekošā konta) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Norēķinu karšu kredīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar tirdzniecību saistītie debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu līzingi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reversā repo kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi terminētie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Avansi, kas nav kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KREDĪTI UN AVANSI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Riska darījumi ar pārējām finanšu sabiedrībām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pieprasījuma (pirkuma) un īstermiņa (tekošā konta) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Norēķinu karšu kredīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar tirdzniecību saistītie debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu līzingi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reversā repo kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi terminētie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Avansi, kas nav kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KREDĪTI UN AVANSI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi: Saņemtā nodrošinājuma/garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie nodrošinātie aizdevumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemtās finanšu garantijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Riska darījumi ar nefinanšu sabiedrībām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pieprasījuma (pirkuma) un īstermiņa (tekošā konta) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Norēķinu karšu kredīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar tirdzniecību saistītie debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu līzingi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reversā repo kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi terminētie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Avansi, kas nav kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KREDĪTI UN AVANSI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. projektu finansēšanas kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi: Saņemtā nodrošinājuma/garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie nodrošinātie aizdevumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemtās finanšu garantijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Riska darījumi ar mājsaimniecībām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pieprasījuma (pirkuma) un īstermiņa (tekošā konta) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Norēķinu karšu kredīts |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar tirdzniecību saistītie debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu līzingi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reversā repo kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi terminētie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Avansi, kas nav kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KREDĪTI UN AVANSI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. patēriņa kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. mājokļa iegādes kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi: Saņemtā nodrošinājuma/garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie nodrošinātie aizdevumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemtās finanšu garantijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kredīti un avansi nefinanšu sabiedrībām – Bruto kopējā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
A. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
B. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C. Apstrādes rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
D. Elektroenerģijas, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
E. Ūdensapgāde |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F. Būvniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
G. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
H. Transports un uzglabāšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
I. Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
J. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
L. Operācijas ar nekustamo īpašumu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
M. Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
N. Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
O. Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā nodrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
P. Izglītība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Q. Veselības aizsardzības pakalpojumi un sociālais darbs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
R. Māksla, izklaide un atpūta |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
S. Citi pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kredīti un avansi nefinanšu sabiedrībām – Uzkrātais vērtības samazinājums vai patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
A. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
B. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
C. Apstrādes rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
D. Elektroenerģijas, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
E. Ūdensapgāde |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
F. Būvniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
G. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
H. Transports un uzglabāšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
I. Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
J. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
L. Operācijas ar nekustamo īpašumu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
M. Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
N. Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
O. Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā nodrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
P. Izglītība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Q. Veselības aizsardzības pakalpojumi un sociālais darbs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
R. Māksla, izklaide un atpūta |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
S. Citi pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – FINANSĒJUMA KONCENTRĀCIJA – FINREP pārskatu sniedzēji (IFRS un GAAP) |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Uzskaites vērtība (FINREP-IFRS) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Īsās pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumu sertifikāti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Hibrīdlīgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Konvertējamie saliktie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nekonverējamie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FINANŠU SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Uzskaites vērtība (FINREP-GAAP) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Īsās pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi / noguldījumi uz nakti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumu sertifikāti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Hibrīdlīgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Konvertējamie saliktie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nekonverējamie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FINANŠU SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Saņemtā kopsumma |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Mazapjoma finansējums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi ar sākotnējo termiņu < par 30 dienām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi ar sākotnējo termiņu > par 30 dienām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Krājkonti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielapjoma finansējums* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nenodrošināti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošināti* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Likviditāte un finansējums |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Likvīdie aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
KOPĀ NEKORIĢĒTI LIKVĪDI AKTĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā nekoriģēti 1. līmeņa aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Izņemamas centrālās bankas rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi likvīdie aktīvi, kas var tikt iekļauti kategorijā Centrālās bankas riska darījumi vai valsts iestāžu garantēti riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā nekoriģētas 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā nekoriģēti 2.A līmeņa aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā nekoriģēti 2.B līmeņa aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
LIKVIDITĀTES NODROŠINĀJUMS |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Likviditātes rezerve* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – 416. pantā minētie aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav norādīti 1.1. postenī un kas atbilst 122. pantā minētajai 1. kredīta pakāpei |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav norādīti 1.1. postenī un kas atbilst 122. pantā minētajai 2. kredīta pakāpei |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Citi vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav norādīti citur |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Nefinanšu struktūru, kuras iekļautas atzītu biržu kādā no galvenajiem indeksiem, kapitāla vērtspapīri |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Citi kapitāla vērtspapīri |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Zelts |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Citi dārgmetāli |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Neatjaunojami kredīti un debitoru parādi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Neatjaunojami kredīti un debitoru parādi, kuri ir norādīti 1.9. postenī un nodrošināti ar nekustamo īpašumu |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – No atvasinātajiem instrumentiem izrietoši debitoru parādi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Jebkuri citi aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – No pašu līdzekļiem atvasinātie aktīvi, kuriem nav vajadzīgs stabils finansējums |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Neizmantotās piešķirtās kredītiespējas, kas atbilst “vidēja riska” vai “vidēja/zema riska” pakāpei saskaņā ar I pielikumu |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Pašu līdzekļi pēc atskaitījumu piemērošanas attiecīgā gadījumā |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Privātpersonu noguldījumi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Tādu klientu saistības, kuri nav finanšu klienti |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Tādu klientu saistības, kuri ir finanšu klienti |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kas atbilst 129. panta 4. vai 5. punktā noteiktās procedūras piemērošanai |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Saistības, kas izriet no vērtspapīriem, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Citas saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu maksājumu līgumiem |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU – Jebkuras citas saistības |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Aktīvu apgrūtinājumi |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Apgrūtināto aktīvu uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. vispārējās valdības emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. finanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nefinanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. hipotēku kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes apgrūtināto aktīvu, t. sk. citu grupas iestāžu izdoto, uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. finanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nefinanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. hipotēku kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Apgrūtināto aktīvu, t. sk. atbilstīgu darījumiem ar centrālo banku, uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. vispārējās valdības emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. finanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nefinanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. hipotēku kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Neapgrūtināto aktīvu uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. vispārējās valdības emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. finanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nefinanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. hipotēku kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes neapgrūtināto aktīvu, t. sk. citu grupas iestāžu izdoto, uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. finanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nefinanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. hipotēku kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Neapgrūtināto aktīvu, t. sk. atbilstīgu darījumiem ar centrālo banku, uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. vispārējās valdības emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. finanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nefinanšu sabiedrību emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. hipotēku kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes saņemtais nodrošinājums |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Saņemtā apgrūtinātā nodrošinājuma patiesā vērtība vai pašu emitēti parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemtā neapgrūtinātā nodrošinājuma patiesā vērtība vai pašu emitēti un apgrūtināšanai pieejami parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – PAŠU LĪDZEKĻI, RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA UN MAKSĀTSPĒJA |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
X.X tabula |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
PAŠU LĪDZEKĻI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. LĪMEŅA KAPITĀLS* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstīgi kā 1. līmeņa pamata kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apmaksātie kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances postenis: kapitāla instrumenti, kas nav atbilstīgi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Akcijas uzcenojums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(–) Pašu 1. līmeņa pamata kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(–) Esošās vai iespējamās saistības iegādāties 1. līmeņa pamata kapitāla instrumentus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Paturētie ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iepriekšējo gadu paturētie ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atbilstīga peļņa vai zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. līmeņa pamatkapitāla korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi uzkrātie visaptverošie ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdzekļi vispārējam banku riskam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārejas perioda korekcijas saistībā ar iepriekš spēkā esošo nosacījumu saglabāšanu 1. līmeņa pamata kapitāla instrumentiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazākuma līdzdalība, kas atzīta 1. līmeņa pamata kapitālā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējas perioda korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalību |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās 1. līmeņa pamata kapitāla korekcijas pārejas periodā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie 1. līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atskaitījumi no 1. līmeņa pamatkapitāla |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(–) Nemateriālā vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(–) Pārējie nemateriālie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(–) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības (–) IRB deficīts: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(–) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(–) Summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstīgi kā 1. līmeņa papildu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apmaksātie kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances postenis: kapitāla instrumenti, kas nav atbilstīgi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Akcijas uzcenojums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(–) Pašu 1. līmeņa papildu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(–) Esošās vai iespējamās saistības iegādāties 1. līmeņa papildu kapitāla instrumentus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārejas perioda korekcijas saistībā ar iepriekš spēkā esošo nosacījumu saglabāšanu 1. līmeņa papildu kapitāla instrumentiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(–) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās 1. līmeņa papildu kapitāla korekcijas pārejas periodā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(–) Papildu atskaitījumi no 1. līmeņa papildu kapitāla saskaņā ar KPR 3. pantu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie 1. līmeņa papildu kapitāla elementi vai atskaitījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstīgi kā 2. līmeņa kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apmaksātie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances postenis: kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas nav atbilstīgi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Akcijas uzcenojums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(–) Pašu 2. līmeņa kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(–) Esošās vai iespējamās saistības iegādāties 2. līmeņa kapitāla instrumentus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārejas perioda korekcijas saistībā ar iepriekš spēkā esošo nosacījumu saglabāšanu 2. līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētajiem aizdevumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā IRB. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SA Atsevišķas kredītrisku korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās 2. līmeņa kapitāla korekcijas pārejas periodā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(–) Papildu atskaitījumi no 1. līmeņa kapitāla saskaņā ar KPR 3. pantu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie 2. līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – PAŠU LĪDZEKĻI, RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA UN MAKSĀTSPĒJA |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Sākotnējā riska darījuma pirmskorekcijas pakāpes |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTA, DARĪJUMU PARTNERA KREDĪTA UN VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM UN BEZMAKSAS PIEGĀDĒM* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Standarta metode (SM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SM riska klases, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reģionālās valdības vai vietējās varas iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Publiskā sektora struktūras |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Daudzpusējās attīstības bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starptautiskās organizācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Prasības pret iestādēm un komercsabiedrībām, kurām ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (KIU) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vērtspapīrošanas pozīcijas SM |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB)* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IRB metode, ja netiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi - Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IRB metode, ja tiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi - Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie ne-MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Atbilstīgi atjaunojami |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Pārējie MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Citi ne-MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls IRB |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vērtspapīrošanas pozīcijas IRB |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Vērtības korekcijas |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Standarta metode (SM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SM riska klases, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reģionālās valdības vai vietējās varas iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Publiskā sektora struktūras |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Daudzpusējās attīstības bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starptautiskās organizācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Prasības pret iestādēm un komercsabiedrībām, kurām ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (KIU) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vērtspapīrošanas pozīcijas SM |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IRB metode, ja netiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi - Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IRB metode, ja tiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi - Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie ne-MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Atbilstīgi atjaunojami |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Pārējie MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Citi ne-MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vērtspapīrošanas pozīcijas IRB |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Riska darījumu riska svērtā vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA / KOPĀ RISKA DARĪJUMI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTA, DARĪJUMU PARTNERA KREDĪTA UN VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM UN BEZMAKSAS PIEGĀDĒM |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Standarta metode (SM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SM riska klases, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības vai centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Reģionālās valdības vai vietējās varas iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Publiskā sektora struktūras |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Daudzpusējās attīstības bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starptautiskās organizācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Prasības pret iestādēm un komercsabiedrībām, kurām ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (KIU) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vērtspapīrošanas pozīcijas SM |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IRB metode, ja netiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi - Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IRB metode, ja tiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi - Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie ne-MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Atbilstīgi atjaunojami |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Pārējie MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Citi ne-MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls IRB |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vērtspapīrošanas pozīcijas IRB |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie saistību aktīvi, izņemot kredītu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska pozīcija iemaksām CCP saistību neizpildes fondā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA NORĒĶINIEM/PIEGĀDEI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA POZĪCIJU, VALŪTAS UN PREČU RISKIEM |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska pozīcija pozīciju, valūtas un preču riskam saskaņā ar standarta metodi (SM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tirgotie parāda instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārvalstu valūta |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Preces |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Riska pozīcija pozīciju, valūtas un preču riskam saskaņā ar standarta metodi (SM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
OpR pamatrādītāju metode (PRM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
OpR standarta (STM) / Alternatīvā standarta (ASM) metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
OpR uzlaboto mērījumu metode (UMM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzlabotā metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Standarta metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA SAISTĪBĀ AR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CITU RISKA POZĪCIJU SUMMAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
T. sk.: papildu stingrākas uzraudzības prasības, pamatojoties uz 458. pantu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
T. sk. prasības lielajiem riska darījumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
T. sk. riska pakāpes, lai ņemtu vērā aktīvu “burbuļus” mājokļu un komerciālo īpašumu nozarē |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
T. sk. finanšu sektora iekšējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
T. sk.: papildu stingrākas uzraudzības prasības, pamatojoties uz 459. pantu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
T. sk.: papildu riska darījumu summas saskaņā ar KPR 3. pantu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Paredzamo zaudējumu apmērs |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IRB metode, ja netiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi - Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IRB metode, ja tiek izmantotas SNZ pašu aplēses vai konversijas faktori |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības un centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi – Specializētā kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzņēmumi - Citi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Ar nekustamo īpašumu nodrošinātie ne-MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Atbilstīgi atjaunojami |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Pārējie MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mazumtirgotāji – Citi ne-MVU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls IRB |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – PAŠU LĪDZEKĻI, RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA UN MAKSĀTSPĒJA |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kapitāla rezerves un 2. pīlāra prasības |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Apvienoto rezervju prasība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kapitāla saglabāšanas rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kapitāla saglabāšanas rezerve dalībvalsts līmenī noteiktā makroprudenciālā jeb sistēmiskā riska dēļ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sistēmiskā riska kapitāla rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu līdzekļu prasības saistībā ar 2. pīlāra korekcijām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – PAŠU LĪDZEKĻI, RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA UN MAKSĀTSPĒJA |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kredītrisks – iestāžu skaits pēc metodes |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Standarta metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pamata IRB |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzlabotā IRB |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestāžu skaits kopā (izmantojot vienu vai vairākas kredītriska metodes) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Tirgus risks – iestāžu skaits pēc metodes |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Standarta metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējie modeļi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestāžu skaits kopā (izmantojot vienu vai vairākas tirgus riska metodes) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Operacionālais risks – iestāžu skaits pēc metodes |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pamatrādītāju metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Standarta metode/ Alternatīvā standarta metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzlaboto mērījumu metode |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestāžu skaits kopā (izmantojot vienu vai vairākas operacionālā riska metodes) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Iestāžu skaits |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Maksātspējas koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 - 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16 - 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
1. līmeņa koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 - 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 - 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
1. līmeņa pamata kapitāla koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4 - 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 - 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 - 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA / KOPĀ RISKA DARĪJUMI |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Maksātspējas koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 - 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16 - 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
1. līmeņa koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 - 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 -16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
>16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
1. līmeņa pamata kapitāla koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4 - 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 - 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 - 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Gada KBD – Aktīvi |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Maksātspējas koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 - 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16 - 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
1. līmeņa koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 - 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 - 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
1. līmeņa pamata kapitāla koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4 - 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 - 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 - 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Pārskata sniedzēji |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pārskata sniedzēju grupa |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu euro zonas (EZ) kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Individuālu kredītiestāžu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Banku grupās konsolidētu kredītiestāžu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Banku grupu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā kredītiestāžu skaits* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Konsolidētais ieņēmumu pārskats |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Procentu ienākumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi, uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aizdevumi un debitoru parādi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu ienākumi no saistībām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu saistības turētas tirdzniecībai) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu saistības pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu saistības pēc amortizētajām izmaksām) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Atvasinātie finanšu instrumenti – risku ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie pasīvi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izdevumi par aktīviem) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dividenžu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Komisijas maksu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Komisijas maksu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrā realizētā finanšu aktīvu un pasīvu peļņa vai (–) zaudējumi, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tirdzniecībai turēto finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi, uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Risku ierobežošanas uzskaites tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Valūtas kursu tīrā starpība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie bankas darbības ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējās darbības izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie darbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Administrācijas izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Personāla izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie administratīvie izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Amortizācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Apņemšanās un garantijas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie uzkrājumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvi, uzskaitot pēc cenas [nekotēts pašu kapitāls]) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Kredīti un debitoru parādi [t. sk. finanšu līzingi]) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nodokļu izmaksas vai (ieņēmumi) saistībā ar pamatdarbības peļņu vai zaudējumiem) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PĀRSKATA GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Konsolidētais ieņēmumu pārskats |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Procentu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dividenžu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Komisijas maksu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Komisijas maksu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrā realizētā finanšu aktīvu un pasīvu peļņa vai (–) zaudējumi, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tirdzniecībai turēto finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvu un pasīvu tīrā peļņa vai (–) zaudējumi, uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības finanšu aktīvu un saistību tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Risku ierobežošanas uzskaites tīrā peļņa vai (–) zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Valūtas kursu tīrā starpība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie bankas darbības ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējās darbības izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie darbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Administrācijas izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Personāla izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie administratīvie izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Amortizācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PĀRSKATA GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – NON-FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Konsolidētais ieņēmumu pārskats |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Tīrie procentu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Procentu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Procentu izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dividenžu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie komisijas maksu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Komisijas maksu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Komisijas maksu izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tirdzniecības un valūtas maiņas rezultāti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie bankas darbības ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējās darbības izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie darbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Administrācijas izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Personāla izmaksas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Pārējie administratīvie izdevumi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Amortizācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Finanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse, neuzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas un zaudējumu aprēķinā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PĀRSKATA GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Rentabilitāte un efektivitāte – VISI DATI |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Konsolidētais ieņēmumu pārskats |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Tīrie procentu ieņēmumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dividenžu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie komisijas maksu ieņēmumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tirdzniecības un valūtas maiņas rezultāti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie bankas darbības ienākumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie darbības ieņēmumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(Kopējās darbības izmaksas)* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI PĒC NODOKĻU NOMAKSAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PĀRSKATA GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – BILANCE – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Nauda, naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi, uzskaitot pēc patiesās vērtības peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aizdevumi un debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti – Risku ierobežošanas uzskaite |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nemateriālie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AKTĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pasīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Finanšu saistības turētas tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu saistības pēc patiesās vērtības peļņā vai zaudējumos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu saistības pēc amortizētajām izmaksām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI UN PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kredītu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Sniegtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aizdevumu saistības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu garantijas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aizdevumu saistības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu garantijas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – BILANCE – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Nauda, naudas atlikums kontos centrālajās bankās un pārējie pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības caur pašu kapitālu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Netirdzniecības parāda instrumenti, kuri novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti – Risku ierobežošanas uzskaite |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nemateriālie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AKTĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pasīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Finanšu saistības turētas tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI UN PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kredītu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Sniegtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aizdevumu saistības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu garantijas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aizdevumu saistības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu garantijas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – BILANCE – NON-FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Skaidrā nauda un naudas atlikums kontos centrālajā bankā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atlikušie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pasīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atlikušie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI UN PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – BILANCE – VISI DATI |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Skaidrā nauda un naudas atlikums kontos centrālajā bankā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atlikušie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AKTĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Finanšu aktīvi turēti tirdzniecībai |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pasīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Noguldījumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrājumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atlikušie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pašu kapitāls un mazākuma līdzdalība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PAŠU KAPITĀLS* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ PASĪVI UN PAŠU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – BILANCE – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – BILANCE – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – BILANCE – NON-FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – BILANCE – VISI DATI |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – AKTĪVU KVALITĀTE – FINREP pārskatu sniedzēji (IFRS un GAAP) |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pārstrukturētie riska darījumi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri – Riska darījumu ar iecietības pasākumiem bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Ienākumus nesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Ienākumus nesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem, t. sk. riska darījumu pārbaudē, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem, t. sk. ienākumus nenesošo riska darījumu iecietības pasākumu, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un uzkrājumu dēļ – ienākumus nesošie riska darījumi ar iecietības pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri – Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā – ienākumus nenesošie riska darījumi ar iecietības pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Riska darījumu ar iecietības pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Ienākumus nesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Ienākumus nesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem, t. sk. riska darījumu pārbaudē, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem bruto uzskaites vērtība* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Ienākumus nenesošo riska darījumu ar iecietības pasākumiem, t. sk. ienākumus nenesošo riska darījumu iecietības pasākumu, bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā – ienākumus nesošie riska darījumi ar iecietības pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi – Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska un uzkrājumu rezultātā – ienākumus nenesošie riska darījumi ar iecietības pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ienākumus nesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ienākumus nenesošo riska darījumu bruto kopējā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un uzkrājumu dēļ |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un uzkrājumu ienākumus nesošajiem riska darījumiem dēļ |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un uzkrājumu ienākumus nenesošajiem riska darījumiem dēļ |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Par ienākumus nenesošajiem riska darījumiem saņemtais nodrošinājums |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Par ienākumus nenesošajiem riska darījumiem saņemtās finanšu garantijas |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītiestādes |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – AKTĪVU KVALITĀTE – IFRS FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Samazinātās vērtības parāda instrumenti – Samazinātas vērtības aktīvu bruto kopējā uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Aizdevumi un debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Samazinātās vērtības parāda instrumenti – Atskaitījumi individuāli novērtētiem finanšu aktīviem |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Aizdevumi un debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Samazinātās vērtības parāda instrumenti – Atskaitījumi kolektīvi novērtētiem finanšu aktīviem |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Aizdevumi un debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Samazinātās vērtības parāda instrumenti – Radušos, bet neuzrādītu zaudējumu atskaitījumi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Aizdevumi un debitoru parādi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – AKTĪVU KVALITĀTE – GAAP FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Samazinātās vērtības parāda instrumenti – Netirdzniecības parāda instrumenti, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Samazinātās vērtības aktīvu bruto kopējā uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atskaitījumi individuāli novērtētiem finanšu aktīviem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atskaitījumi kolektīvi novērtētiem finanšu aktīviem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – AKTĪVU KVALITĀTE – NON-FINREP |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Ienākumus nenesošie riska darījumi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Bruto uzskaites vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ienākumus nesošie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ienākumus nenesošie riska darījumi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārstrukturētie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzkrātais samazinājums, uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā kredītriska un uzkrājumu dēļ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – ĢEOGRĀFISKĀ KONCENTRĀCIJA |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kopā sākotnējā riska darījumu vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
AT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BG |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CY |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CZ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LV |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
UK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
US (Amerikas Savienotās Valstis) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HK (Honkonga) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BR (Brazīlija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CN (Ķīna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
JP (Japāna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CH (Šveice) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MX (Meksika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AU (Austrālija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SG (Singapūra) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
TR (Turcija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RU (Krievijas Federācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KY (Kaimanu salas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IN (Indija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KR (Dienvidkoreja) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ZA (Dienvidāfrika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CA (Kanāda) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ārvalstu sākotnējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā sākotnējie riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kopā riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
AT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BG |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CY |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CZ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LV |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
UK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
US (Amerikas Savienotās Valstis) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HK (Honkonga) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BR (Brazīlija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CN (Ķīna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
JP (Japāna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CH (Šveice) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MX (Meksika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AU (Austrālija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SG (Singapūra) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
TR (Turcija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RU (Krievijas Federācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KY (Kaimanu salas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IN (Indija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KR (Dienvidkoreja) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ZA (Dienvidāfrika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CA (Kanāda) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kopā riska darījumu vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
AT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BG |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CY |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CZ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
DE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LV |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
LU |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PL |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PT |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ES |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SE |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
UK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NO |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
US (Amerikas Savienotās Valstis) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
HK (Honkonga) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
BR (Brazīlija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CN (Ķīna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
JP (Japāna) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CH (Šveice) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MX (Meksika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
AU (Austrālija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
SG (Singapūra) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
TR (Turcija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RU (Krievijas Federācija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KY (Kaimanu salas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
IN (Indija) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KR (Dienvidkoreja) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ZA (Dienvidāfrika) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CA (Kanāda) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – ĢEOGRĀFISKĀ KONCENTRĀCIJA – FINREP pārskatu sniedzēji (IFRS un GAAP) |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Darbība iekšzemē |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kopā aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie darbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Darbība ārvalstīs |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kopā aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tīrie kopējie darbības ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – DARĪJUMU PARTNERU KONCENTRĀCIJA – FINREP pārskatu sniedzēji (IFRS un GAAP) |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Riska darījumi ar centrālajām bankām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
KREDĪTI UN AVANSI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Riska darījumi ar valdību |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
KREDĪTI UN AVANSI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Riska darījumi ar kredītiestādēm |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
KREDĪTI UN AVANSI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Riska darījumi ar pārējām finanšu sabiedrībām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
KREDĪTI UN AVANSI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Riska darījumi ar nefinanšu sabiedrībām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
KREDĪTI UN AVANSI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. projektu finansēšanas kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Riska darījumi ar mājsaimniecībām |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
KREDĪTI UN AVANSI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. hipotēku kredīti [kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu] |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. pārējie nodrošinātie kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. patēriņa kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. mājokļa iegādes kreditēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – FINANSĒJUMA KONCENTRĀCIJA – FINREP pārskatu sniedzēji (IFRS un GAAP) |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Uzskaites vērtība (FINREP-IFRS) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumu sertifikāti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Hibrīdlīgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Konvertējamie saliktie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nekonverējamie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FINANŠU SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Uzskaites vērtība (FINREP-GAAP) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Noguldījumu sertifikāti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošinātās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Hibrīdlīgumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Konvertējamie saliktie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nekonverējamie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās finanšu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
FINANŠU SAISTĪBAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Saņemtā kopsumma |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Mazapjoma finansējums |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pieprasījuma noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi ar sākotnējo termiņu < par 30 dienām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Termiņnoguldījumi ar sākotnējo termiņu > par 30 dienām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Krājkonti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lielapjoma finansējums* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nenodrošināti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošināti* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Likviditāte un finansējums |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Likvīdie aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Kopā nekoriģēti 1. līmeņa aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Izņemamas centrālās bankas rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās bankas aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālās valdības aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi likvīdie aktīvi, kas var tikt iekļauti kategorijā Centrālās bankas riska darījumi vai valsts iestāžu garantēti riska darījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā nekoriģētas 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā nekoriģēti 2.A līmeņa aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā nekoriģēti 2.B līmeņa aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
LIKVIDITĀTES NODROŠINĀJUMS |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Likviditātes rezerve* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Augsta likviditāte un kredītkvalitāte – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi aktīvi – summa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Neatjaunojami kredīti un debitoru parādi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Neatjaunojami kredīti un debitoru parādi, kuri ir norādīti 1.9. postenī un nodrošināti ar nekustamo īpašumu |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – No atvasinātajiem instrumentiem izrietoši debitoru parādi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Jebkuri citi aktīvi |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – No pašu līdzekļiem atvasinātie aktīvi, kuriem nav vajadzīgs stabils finansējums |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS – Neizmantotās piešķirtās kredītiespējas, kas atbilst “vidēja riska” vai “vidēja/zema riska” pakāpei saskaņā ar I pielikumu |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Aktīvu apgrūtinājumi |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Apgrūtināto aktīvu uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes apgrūtināto aktīvu, t. sk. citu grupas iestāžu izdoto, uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Apgrūtināto aktīvu, t. sk. atbilstīgu darījumiem ar centrālo banku, uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Neapgrūtināto aktīvu uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes neapgrūtināto aktīvu, t. sk. citu grupas iestāžu izdoto, uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Neapgrūtināto aktīvu, t. sk. atbilstīgu darījumiem ar centrālo banku, uzskaites vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāla instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti un avansi, izņemot kredītus pēc pieprasījuma |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Pārskatu sniedzējas iestādes saņemtais nodrošinājums |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Saņemtā apgrūtinātā nodrošinājuma patiesā vērtība vai pašu emitēti parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Saņemtā neapgrūtinātā nodrošinājuma patiesā vērtība vai pašu emitēti un apgrūtināšanai pieejami parāda vērtspapīri* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – PAŠU LĪDZEKĻI, RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA UN MAKSĀTSPĒJA |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
X.X tabula |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
PAŠU LĪDZEKĻI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. LĪMEŅA KAPITĀLS* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstīgi kā 1. līmeņa pamatkapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Paturētie ieņēmumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. līmeņa pamatkapitāla korekcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atskaitījumi no 1. līmeņa pamatkapitāla |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. LĪMEŅA KAPITĀLS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – PAŠU LĪDZEKĻI, RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA UN MAKSĀTSPĒJA |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Sākotnējā riska darījuma pirmskorekcijas pakāpes |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTA, DARĪJUMU PARTNERA KREDĪTA UN VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM UN BEZMAKSAS PIEGĀDĒM* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Standarta metode (SM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Vērtības korekcijas |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Standarta metode (SM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Riska darījumu riska svērtā vērtība |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA / KOPĀ RISKA DARĪJUMI* |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTA, DARĪJUMU PARTNERA KREDĪTA UN VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM UN BEZMAKSAS PIEGĀDĒM |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Standarta metode (SM) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA NORĒĶINIEM/PIEGĀDEI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA POZĪCIJU, VALŪTAS UN PREČU RISKIEM |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA SAISTĪBĀ AR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
CITU RISKA POZĪCIJU SUMMAS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Paredzamo zaudējumu apmērs |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Iekšējos reitingos balstīta metode (IRB) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – PAŠU LĪDZEKĻI, RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA UN MAKSĀTSPĒJA |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Kapitāla rezerves un 2. pīlāra prasības |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
Apvienoto rezervju prasība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kapitāla saglabāšanas rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kapitāla saglabāšanas rezerve dalībvalsts līmenī noteiktā makroprudenciālā jeb sistēmiskā riska dēļ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sistēmiskā riska kapitāla rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējās sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu līdzekļu prasības saistībā ar 2. pīlāra korekcijām |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Iestāžu skaits |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Maksātspējas koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 - 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16 - 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
1. līmeņa koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 - 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 - 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
1. līmeņa pamata kapitāla koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4 - 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 - 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 - 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – KOPĒJĀ RISKA POZĪCIJA/ KOPĀ RISKA DARĪJUMI |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Maksātspējas koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 - 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16 - 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
1. līmeņa koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 - 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 -16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
>16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
1. līmeņa pamata kapitāla koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4 - 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 - 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 - 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ceturkšņa KBD – Aktīvi |
|||||||||||
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
Maksātspējas koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 - 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16 - 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 20 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
1. līmeņa koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 - 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 - 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Iekšzemes banku grupas (konsolidētas) un individuālas bankas |
Ārvalstu ārpus ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ārpus ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
Ārvalstu ES kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu ES kontrolētas filiāles (individuālas) |
VUM kategorijas |
|||||
|
1. līmeņa pamata kapitāla koeficients (%) |
A. Lielas |
B. Vidējas |
C. Mazas |
Ārvalstu EZ kontrolēti meitasuzņēmumi (subkonsolidēti vai individuāli) |
Ārvalstu EZ kontrolētas filiāles (individuālas) |
Nozīmīgas |
Mazāk nozīmīgas |
||||
|
< 4 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4 - 6 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6 - 8 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8 - 12 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12 - 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
> 16 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
10. DAĻA
Dati SVF vajadzībām
1. tabula
NCB dati (krājumi)
|
|
Iekšzemes NCB |
NCB, kas rezidē pārējās euro zonas dalībvalstīs |
ECB |
Pārējā pasaule |
Nav nošķirti |
|
PASĪVI |
|||||
|
9. Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
AKTĪVI |
|||||
|
2. Kredīti |
|
|
|
|
|
|
t. sk. starptautiskie ar rezervēm saistītie noguldījumi ECB turējumā (1) |
|
|
|
|
|
|
3. Parāda vērtspapīri turējumā |
|
|
|
|
|
|
5. Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
(1) Šis postenis ietver NCB prasības euro, kas atbilst ārvalstu valūtas rezerves pārvedumiem no NCB uz ECB. |
|||||
2. tabula
Pārējo MFI dati (krājumi)
|
|
Iekšzemes NCB |
NCB, kas rezidē pārējās euro zonas dalībvalstīs |
ECB |
Pārējā pasaule |
Nav nošķirti |
|
PASĪVI |
|||||
|
9. Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
AKTĪVI |
|||||
|
2. Kredīti |
|
|
|
|
|
|
3. Parāda vērtspapīri turējumā |
|
|
|
|
|
|
5. Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
11. DAĻA
Statistika par citiem finanšu starpniekiem, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (izslēdzot finanšu instrumentsabiedrības)
1. sadaļa. Pārskatu sniegšanas tabulas
Dati, kas jāsniedz par vērtspapīru un atvasināto instrumentu tirgotājiem (VAT), finanšu sabiedrībām, kas veic kreditēšanu (FSK) un citiem finanšu starpniekiem, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, kas nav VAT un FSK (citi CFS), ir izklāstīti šajā tabulā.
Dati par VAT, FSK un citiem CFS. Galvenie rādītāji/ārpusbilances posteņi
|
Posteņa nosaukums un termiņa/ģeogrāfiskais/sektoru dalījums |
VAT |
FSK |
Citi CFS |
|
AKTĪVI |
|||
|
Noguldījumi/pasaule/kopā |
Galvenais |
|
|
|
Kredīti/pasaule/kopā |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/pasaule/MFI |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/pasaule/ne-MFI/kopā |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/pasaule/ne-MFI/nefinanšu sabiedrības |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/pasaule/ne-MFI/mājsaimniecības/kopā |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/pasaule/ne-MFI/mājsaimniecības/patēriņa kredīti |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/pasaule/ne-MFI/mājsaimniecības/kredīti mājokļa iegādei |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/pasaule/ne-MFI/mājsaimniecības/citi mērķi (atlikums) |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/iekšzemes/kopā |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/iekšzemes/MFI |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/kopā |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/nefinanšu sabiedrības |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/mājsaimniecības/kopā |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/mājsaimniecības/patēriņa kredīti |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/mājsaimniecības/kredīti mājokļa iegādei |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/iekšzemes/ne-MFI/mājsaimniecības/citi mērķi (atlikums) |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/euro zona, izņemot iekšzemi/kopā |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/euro zona, izņemot iekšzemi /MFI |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/euro zona, izņemot iekšzemi /ne-MFI/kopā |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/euro zona, izņemot iekšzemi /ne-MFI/nefinanšu sabiedrības |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/euro zona, izņemot iekšzemi /ne-MFI/mājsaimniecības/kopā |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/euro zona, izņemot iekšzemi /ne-MFI/mājsaimniecības/patēriņa kredīti |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/euro zona, kas izņemot iekšzemi /ne-MFI/mājsaimniecības/kredīti mājokļa iegādei |
|
Galvenais |
|
|
Kredīti/euro zona, izņemot iekšzemi /ne-MFI/mājsaimniecības/citi mērķi (atlikums) |
|
Galvenais |
|
|
Parāda vērtspapīri turējumā/pasaule/kopā |
Galvenais |
Galvenais |
|
|
Pašu kapitāls/pasaule/kopā |
Galvenais |
Galvenais |
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/daļas/pasaule/kopā |
Galvenais |
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti/pasaule/kopā |
Galvenais |
|
|
|
Pārējie aktīvi, t. sk. “kredīti”/pasaule/kopā |
Galvenais |
|
|
|
Pārējie aktīvi, t. sk. “noguldījumi”, “skaidrā nauda”, “ieguldījumu fondu akcijas/daļas”, “ne-finanšu aktīvi” un “atvasinātie finanšu instrumenti”/pasaule/kopā |
|
Galvenais |
|
|
KOPĒJIE AKTĪVI/PASĪVI/pasaule/kopā |
Galvenais |
Galvenais |
Ārpusbilances |
|
PASĪVI |
|||
|
Saņemtie kredīti un noguldījumi/pasaule/kopā |
Galvenais |
Galvenais |
|
|
Emitētie parāda vērtspapīri/pasaule/kopā |
Galvenais |
Galvenais |
|
|
Kapitāls un rezerves/pasaule/kopā |
Galvenais |
Galvenais |
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti/pasaule/kopā |
Galvenais |
|
|
|
Pārējie pasīvi/pasaule/kopā |
Galvenais |
|
|
|
Pārējie pasīvi, t. sk. “atvasinātie finanšu instrumenti”/pasaule/kopā |
|
Galvenais |
|
2. sadaļa. Instrumentu kategorijas un vērtēšanas noteikumi
Saskaņā ar EKS 2010 principā aktīvi un pasīvi jāvērtē, izmantojot pašreizējās tirgus cenas dienā, uz kuru attiecas bilance. Par noguldījumiem un kredītiem datus sniedz atbilstoši to nominālvērtībai, neskaitot uzkrātos procentus.
Aktīvi
Kopējie aktīvi/pasīvi – aktīvu kopsummai jābūt vienādai ar visu bilances aktīvu daļā atsevišķi identificēto posteņu kopsummu, un tai arī jāatbilst pasīvu kopsummai.
1. Noguldījumi – šo posteni ( 16 ) veido divas galvenās apakškategorijas – pārvedami noguldījumi un citi noguldījumi. Valūtas turējumi arī jāiekļauj šajā postenī.
Vērtēšanas noteikumi – saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības vispārīgo principu procenti, ko nopelna par noguldījumiem, jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie uzkrājušies, t. i., pēc uzkrāto procentu principa, nevis tad, kad tos faktiski saņem vai izmaksā, t. i., pēc skaidras naudas principa. Par noguldījumiem uzkrātie procenti jāklasificē pēc bruto principa kategorijā “pārējie aktīvi”.
Attiecībā uz FSK šo posteni iedala pie “pārējie aktīvi”.
2. Kredīti – šajā postenī iekļauj:
— mājsaimniecībām piešķirtus kredītus patēriņa kredītu veidā, piemēram, kredīti, kas piešķirti galvenokārt personiskai izmantošanai preču un pakalpojumu patēriņam; kredītus mājokļa iegādei, piemēram, kredīts, kas piešķirts ieguldīšanai mājoklī pašu izmantošanai vai izīrēšanai, t. sk. būvniecībai un remontam; un citus kredītus, kuri nav paredzēti patēriņam un mājokļa iegādei, t. sk. tādus kredītus, kas piešķirti uzņēmējdarbībai, parādu konsolidācijai, izglītībai u. c.,
— trešām personām piešķirtus finanšu līzingus,
— sliktos kredītus, kas vēl nav atmaksāti vai norakstīti,
— neapgrozāmu vērtspapīru turējumus,
— subordinētos parādus kredīta veidā.
Attiecībā uz apakškategoriju VAT – kredīti jāiedala pie “pārējie aktīvi”.
Vērtēšanas noteikumi – CFS sniegtie kredīti ir jāieraksta bruto skaitļos visu saistīto uzkrājumu, gan vispārējo, gan konkrēto, izteiksmē, līdz pārskata sniedzēja iestāde kredītus noraksta un tie no bilances ir jāsvītro.
Saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības vispārīgo principu procenti, ko nopelna par kredītiem, ir jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie uzkrājušies, t. i., pēc uzkrāto procentu principa, nevis tad, kad tos faktiski saņem vai izmaksā, t. i., pēc skaidras naudas principa. Par kredītiem uzkrātie procenti jāklasificē pēc bruto principa kategorijā “pārējie aktīvi”.
3. Parāda vērtspapīri - šis postenis aptver apgrozāmus finanšu instrumentus, kas kalpo kā parāda apliecinājums un ko parasti tirgo sekundāros tirgos vai par tiem tirgū var saņemt atlīdzību, un tie nepiešķirt turētājam nekādas īpašumtiesības iestādē, kas tos emitējusi. Tajā ietverti tirgojami kredīti, kas kļuvuši apgrozāmi regulētā tirgū, ja ir apliecinājums par sekundārā tirgus tirdzniecību, t. sk. tirgus uzturētāju pastāvēšanu, un finanšu aktīvs tiek bieži kotēts, piemēram, kā to piedāvā pieprasījuma un piedāvājuma starpības.
Vērtēšanas noteikumi – saskaņā ar EKS 2010 par ieguldījumu fondu akcijām/daļām datus jāsniedz pēc to tirgus vērtības.
4. Pašu kapitāls - pašu kapitāls apzīmē īpašumtiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šādi finanšu aktīvi parasti dod tiesības to turētājiem uz daļu no sabiedrību vai kvazisabiedrību peļņas un daļu no to pārpalikušajiem neto aktīviem likvidācijas gadījumā. Pašu kapitāls neietver ieguldījumu fondu akcijas/daļas.
Šis postenis ietver:
— biržas sarakstā iekļautas akcijas – fondu biržas sarakstos iekļautus pašu kapitāla vērtspapīrus. Šāda fondu birža var būt atzīta fondu birža vai ikviens cits sekundārā tirgus veids. Biržas sarakstā iekļautas akcijas dēvē arī par kotētām akcijām. Ja biržas sarakstā iekļautām akcijām ir kotētas cenas, tad pašreizējās tirgus cenas parasti ir pieejamas (EKS 2010, 5.146. punkts),
— biržas sarakstā neiekļautas akcijas – fondu biržas sarakstos neiekļautus pašu kapitāla vērtspapīrus (EKS 2010, 5.147. punkts),
— pārējo pašu kapitālu – visu veidu pašu kapitālu, kas nav biržas sarakstā iekļautas vai neiekļautas akcijas (EKS 2010, 5.153.-5.154. punkts).
Vērtēšanas noteikumi – saskaņā ar EKS 2010 par pašu kapitālu datus jāsniedz pēc tirgus vērtības.
5. Ieguldījumu fondu akcijas/daļas – šis postenis aptver NTF un ne-NTF ieguldījumu fondu emitētu akciju/daļu turējumus.
Attiecībā uz apakškategoriju FSK – ieguldījumu fondu akcijas/daļas ir jāiedala postenī “pārējie aktīvi”.
Vērtēšanas noteikumi – saskaņā ar EKS 2010 par ieguldījumu fondu akcijām/daļām datus jāsniedz pēc to tirgus vērtības.
6. Atvasinātie finanšu instrumenti Šis postenis ietver:
— iespējas līgumus,
— garantijas līgumus,
— biržā tirgotos nākotnes līgumus,
— ārpusbiržas nākotnes līgumus,
— mijmaiņas līgumus,
— kredīta atvasinātos instrumentus.
Attiecībā uz FSK – šo posteni iedala pie “pārējie aktīvi”.
Atvasinātos finanšu instrumentus bilancē ieraksta saskaņā ar bruto principu. Individuālus atvasināto instrumentu līgumus ar pozitīvu tirgus vērtību ieraksta bilances aktīvu pusē, un līgumus ar negatīvu tirgus vērtību – pasīvu pusē. Bruto nākotnes saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, nebūtu jāieraksta kā bilances posteņi. Atvasinātos finanšu instrumentus var ierakstīt pēc neto principa saskaņā ar dažādām vērtēšanas metodēm. Gadījumā, ja pieejamas tikai neto pozīcijas vai pozīcijas ieraksta ar citu, nevis tirgus vērtību, attiecīgi sniedz šīs pozīcijas. Šajā postenī neietver tos atvasinātos finanšu instrumentus, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav jāatspoguļo bilancē.
7. Pārējie aktīvi – šis ir bilances aktīvu atlikums, kuru apzīmē kā “citur neietvertie aktīvi”. Šis postenis aptver tādus aktīvus, kā par kredītiem/noguldījumiem saņemamie uzkrātie procenti un uzkrātā nomas maksa par ēkām, saņemamās dividendes, saņemamās summas, kas nav saistītas ar CFS darījumdarbību, saņemamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem, saņemamās bruto summas attiecībā uz tranzīta posteņiem, pārējie aktīvi, kurus atsevišķi nenodala, piemēram, nefinanšu aktīvi (t. sk. pamatlīdzekļi), kredīti un noguldījumi atkarībā no CFS apakškategorijas.
Pasīvi
Kopējie aktīvi/pasīvi – pasīvu kopsummai jābūt vienādai ar visu bilances pasīvu daļā atsevišķi identificēto posteņu kopsummu, un tai arī jāatbilst aktīvu kopsummai (sk. arī aktīvu posteni “Aktīvu/pasīvu kopsumma”).
1. Saņemtie kredīti un noguldījumi – šis postenis aptver:
— noguldījumus – pārvedamus noguldījumus un pārējos noguldījumus (skatīt aktīvus), kas noguldīti CFS. Šos noguldījumus parasti nogulda MFI,
— kredītus – kredīti, kas ir piešķirti CFS, un kas ir apliecināti ar neapgrozāmiem dokumentiem vai nav apliecināti ar dokumentiem.
2. Emitētie parāda vērtspapīri – CFS emitēti vērtspapīri, kas parasti ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā apliecinājums parādam, un ko parasti tirgo sekundāros tirgos vai par tiem tirgū var saņemt atlīdzību, un tie nepiešķirt turētājam nekādas īpašumtiesības iestādē, kura tos emitējusi.
3. Kapitāls un rezerves – šis postenis ietver summas, kas rodas no CFS akciju kapitāla emitēšanas akcionāriem vai citiem īpašniekiem un kas atspoguļo turētāja īpašumtiesības CFS, un parasti tās ir tiesības uz daļu no peļņas un pašu līdzekļiem likvidācijas gadījumā. Tajā iekļauti arī līdzekļi, kas rodas no nesadalītiem ieņēmumiem vai līdzekļiem, ko CFS rezervējuši, paredzot iespējamus maksājumus un saistības nākotnē. Tas ietver:
— pašu kapitālu,
— nesadalīto peļņu vai līdzekļus,
— speciālus un vispārējus uzkrājumus kredītiem, vērtspapīriem un citu veidu aktīviem,
— pamatdarbības peļņu/zaudējumus.
4. Atvasinātie finanšu instrumenti – skatīt aktīvu posteni “atvasinātie finanšu instrumenti”.
5. Pārējie pasīvi – šis ir bilances pasīvu puses atlikums, kuru apzīmē kā “citur neietvertie pasīvi”. Šis postenis aptver šādus pasīvus: maksājamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem, maksājamās bruto summas attiecībā uz tranzīta posteņiem, par noguldījumiem maksājamos uzkrātos procentus, maksājamās dividendes, maksājamās summas, kas nav saistītas ar CFS darījumdarbību, uzkrājumus saistībām pret trešām personām, drošības iemaksas atbilstoši atvasināto instrumentu līgumiem, kas ir skaidrās naudas nodrošinājums pret kredītrisku un kas paliek noguldītāja īpašumā, un noguldītājam atmaksājamas pēc tam, kad ir izpildīts līgums; neto pozīcijas, kas radušās no vērtspapīru aizdošanas bez skaidrās naudas nodrošinājuma, neto summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem, pārējos pasīvus, kurus atsevišķi nenodala, piemēram, parāda vērtspapīrus, atvasinātos finanšu instrumentus atkarībā no CFS apakškategorijas.
3. sadaļa. Valsts paskaidrojošās piezīmes
1. Datu avoti/datu vākšanas sistēma. Tas ietver –
— datu avotus, kas izmantoti CFS statistikas apkopošanā, piemēram, statistikas biroji, CFS un/vai fondu pārvaldnieku tieša pārskatu sniegšana,
— dati par datu vākšanas sistēmām, piemēram, brīvprātīgi pārskati, uzņēmumu aptaujas, izlase, pārskatu sniegšana atbilstoši zināmu robežvērtību pastāvēšanai un ekstrapolācija.
2. Apkopošanas procedūras – apraksta datu apkopošanā izmantoto metodi, piemēram, detalizēts veikto aprēķinu/pieņēmumu apraksts un tas, kā datu sērijas tiek apkopotas, ja divām sērijām ir dažādi biežumi.
3. Tiesiskais regulējums – sniedz visaptverošu informāciju par iestāžu valsts tiesisko regulējumu. Īpaši jānorāda saikne ar Savienības tiesību aktiem. Ja vienā kategorijā tiek iekļauti vairāki iestāžu veidi, informācija ir jāsniedz par visiem iestāžu veidiem.
4. Atkāpes no ECB pārskatu sniegšanas norādījumiem – NCB ir jāsniedz informāciju par atkāpēm no pārskatu sniegšanas norādēm.
Atkāpes no pārskatu sniegšanas norādēm var notikt attiecībā uz
— instrumentu iedalījumu – instrumentu pārklājums var atšķirties no ECB pārskatu sniegšanas norādījumiem, piemēram, divi dažādi instrumenti nevar tikt identificēti atsevišķi,
— ģeogrāfisko iedalījumu,
— sektoru dalījumu,
— vērtēšanas metodēm.
5. Pārskata sniedzēju grupa - NCB īpašā CFS apakškategorijā var klasificēt visas iestādes, kas atbilst CFS definīcijai. Tās apraksta visas iestādes, kas iekļautas vai svītrotas no katras CFS apakškategorijas. Ja iespējams, NCB sniedz aplēses par datu pārklājumu attiecībā uz kopējās pārskatu sniedzēju grupas kopējiem aktīviem.
6. Pārrāvumi vēsturiskajās laikrindās - jāapraksta pārrāvumi un laika gaitā notikušās būtiskās pārmaiņas vēsturisko laikrindu vākšanā, pārskatu sniegšanas pārklājumā, pārskatu sniegšanas shēmās un apkopošanā. Pārrāvumu gadījumā jānorāda, kādā mērā salīdzināmi vecie un jaunie dati.
7. Pārējie komentāri – jebkuri citi komentāri vai norādes.
12. DAĻA
Vērtspapīru emisiju statistika
1. sadaļa. Ievads
Vērtspapīru emisijas statistikā attiecībā uz euro zonu tiek sniegti divi galvenie rādītāji:
— visas euro zonas rezidentu emisijas jebkurā valūtā un
— visas emisijas euro pasaulē kopumā, gan iekšzemes, gan starptautiskās.
Principiāla atšķirība jānorāda, pamatojoties uz emitenta rezidenci, Eurosistēmas NCB kolektīvi aptverot visas rezidentu emisijas euro zonā ( 17 ). Starptautisko norēķinu banka (SNB) paziņo par “pārējās pasaules” (PP) emisijām, kas attiecas uz visiem ārpus euro zonas rezidentiem (t. sk. starptautiskajām organizācijām).
Šī tabula apkopo ziņošanas prasības.
|
|
Vērtspapīru emisijas |
||
|
Euro zonas rezidentu (katra NCB ziņo par tās iekšzemes rezidentiem) |
PP rezidentu (SNB/NCB) |
||
|
Ārpus euro zonas dalībvalstis |
Pārējās valstis |
||
|
Euro/nacionālajās denominācijās |
A bloks |
B bloks |
|
|
Pārējās valūtās (*1) |
C bloks |
D bloks netiek prasīts |
|
|
(*1) “Pārējās valūtas” ir visas citas valūtas, t. sk. neiesaistīto dalībvalstu nacionālās valūtas. |
|||
2. sadaļa. Ziņošanas prasības
1. tabula
A bloka ziņošanas veidlapa NCB
|
|
EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS |
|||
|
Atlikumi |
Bruto emisijas |
Dzēšana |
Neto emisijas (*2) |
|
|
|
A1 |
A2 |
A3 |
A4 |
|
1. ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI (*1) |
||||
|
Kopā |
S1 |
S68 |
S135 |
S202 |
|
ECB/NCB |
S2 |
S69 |
S136 |
S203 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S3 |
S70 |
S137 |
S204 |
|
CFS |
S4 |
S71 |
S138 |
S205 |
|
t. sk. FIS |
S5 |
S72 |
S139 |
S206 |
|
Finanšu palīgsabiedrības |
S6 |
S73 |
S140 |
S207 |
|
Piesaistītās finanšu iestādes |
S7 |
S74 |
S141 |
S208 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S8 |
S75 |
S142 |
S209 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S9 |
S76 |
S143 |
S210 |
|
Centrālā valdība |
S10 |
S77 |
S144 |
S211 |
|
Pavalstu un vietējā valdība |
S11 |
S78 |
S145 |
S212 |
|
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S12 |
S79 |
S146 |
S213 |
|
|
|
|
|
|
|
2. ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI (*1) |
||||
|
Kopā |
S13 |
S80 |
S147 |
S214 |
|
ECB/NCB |
S14 |
S81 |
S148 |
S215 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S15 |
S82 |
S149 |
S216 |
|
CFS |
S16 |
S83 |
S150 |
S217 |
|
t. sk. FIS |
S17 |
S84 |
S151 |
S218 |
|
Finanšu palīgsabiedrības |
S18 |
S85 |
S152 |
S219 |
|
Piesaistītās finanšu iestādes |
S19 |
S86 |
S153 |
S220 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S20 |
S87 |
S154 |
S221 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S21 |
S88 |
S155 |
S222 |
|
Centrālā valdība |
S22 |
S89 |
S156 |
S223 |
|
Pavalstu un vietējā valdība |
S23 |
S90 |
S157 |
S224 |
|
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S24 |
S91 |
S158 |
S225 |
|
|
|
|
|
|
|
2.1. t. sk. fiksētas procentu likmes vērtspapīru emisijas: |
||||
|
Kopā |
S25 |
S92 |
S159 |
S226 |
|
ECB/NCB |
S26 |
S93 |
S160 |
S227 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S27 |
S94 |
S161 |
S228 |
|
CFS |
S28 |
S95 |
S162 |
S229 |
|
t. sk. FIS |
S29 |
S96 |
S163 |
S230 |
|
Finanšu palīgsabiedrības |
S30 |
S97 |
S164 |
S231 |
|
Piesaistītās finanšu iestādes |
S31 |
S98 |
S165 |
S232 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S32 |
S99 |
S166 |
S233 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S33 |
S100 |
S167 |
S234 |
|
Centrālā valdība |
S34 |
S101 |
S168 |
S235 |
|
Pavalstu un vietējā valdība |
S35 |
S102 |
S169 |
S236 |
|
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S36 |
S103 |
S170 |
S237 |
|
|
|
|
|
|
|
2.2. t. sk. mainīgas procentu likmes vērtspapīru emisijas: |
||||
|
Kopā |
S37 |
S104 |
S171 |
S238 |
|
ECB/NCB |
S38 |
S105 |
S172 |
S239 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S39 |
S106 |
S173 |
S240 |
|
CFS |
S40 |
S107 |
S174 |
S241 |
|
t. sk. FIS |
S41 |
S108 |
S175 |
S242 |
|
Finanšu palīgsabiedrības |
S42 |
S109 |
S176 |
S243 |
|
Piesaistītās finanšu iestādes |
S43 |
S110 |
S177 |
S244 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S44 |
S111 |
S178 |
S245 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S45 |
S112 |
S179 |
S246 |
|
Centrālā valdība |
S46 |
S113 |
S180 |
S247 |
|
Pavalstu un vietējā valdība |
S47 |
S114 |
S181 |
S248 |
|
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S48 |
S115 |
S182 |
S249 |
|
|
|
|
|
|
|
2.3. t. sk. nulles kupona obligācijas: |
||||
|
Kopā |
S49 |
S116 |
S183 |
S250 |
|
ECB/NCB |
S50 |
S117 |
S184 |
S251 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S51 |
S118 |
S185 |
S252 |
|
CFS |
S52 |
S119 |
S186 |
S253 |
|
t. sk. FIS |
S53 |
S120 |
S187 |
S254 |
|
Finanšu palīgsabiedrības |
S54 |
S121 |
S188 |
S255 |
|
Piesaistītās finanšu iestādes |
S55 |
S122 |
S189 |
S256 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S56 |
S123 |
S190 |
S257 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S57 |
S124 |
S191 |
S258 |
|
Centrālā valdība |
S58 |
S125 |
S192 |
S259 |
|
Pavalstu un vietējā valdība |
S59 |
S126 |
S193 |
S260 |
|
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S60 |
S127 |
S194 |
S261 |
|
|
|
|
|
|
|
3. BIRŽAS SARAKSTĀ IEKĻAUTAS AKCIJAS (*3) |
||||
|
Kopā |
S61 |
S128 |
S195 |
S262 |
|
ECB/NCB |
S62 |
S129 |
S196 |
S263 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S63 |
S130 |
S197 |
S264 |
|
CFS |
S64 |
S131 |
S198 |
S265 |
|
Finanšu palīgsabiedrības |
S65 |
S132 |
S199 |
S266 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S66 |
S133 |
S200 |
S267 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S67 |
S134 |
S201 |
S268 |
|
|
|
|
|
|
|
(*1) Neakciju parāda vērtspapīri ir “neakciju vērtspapīri, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus”. (*2) Neto emisijas sniedz tikai tad, ja NCB nespēj sniegt emisiju bruto apjomu vai dzēsto apjomu. (*3) Biržas sarakstā iekļautas akcijas ir “biržas sarakstā iekļautas akcijas, izņemot ieguldījumu fondu akcijas un naudas tirgus fondu akcijas/daļas”. |
||||
2. tabula
C bloka ziņošanas veidlapa NCB
|
|
EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//PĀRĒJĀS VALŪTAS |
|||
|
Atlikumi |
Bruto emisijas |
Dzēšana |
Neto emisijas |
|
|
|
C1 |
C2 |
C3 |
C4 |
|
4. ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI |
||||
|
Kopā |
S269 |
S335 |
S401 |
S467 |
|
ECB/NCB |
S270 |
S336 |
S402 |
S468 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S271 |
S337 |
S403 |
S469 |
|
CFS |
S272 |
S338 |
S404 |
S470 |
|
t. sk. FIS |
S273 |
S339 |
S405 |
S471 |
|
Finanšu palīgsabiedrības |
S274 |
S340 |
S406 |
S472 |
|
Piesaistītās finanšu iestādes |
S275 |
S341 |
S407 |
S473 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S276 |
S342 |
S408 |
S474 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S277 |
S343 |
S409 |
S475 |
|
Centrālā valdība |
S278 |
S344 |
S410 |
S476 |
|
Pavalstu un vietējā valdība |
S279 |
S345 |
S411 |
S477 |
|
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S280 |
S346 |
S412 |
S478 |
|
|
|
|
|
|
|
5. ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI |
||||
|
Kopā |
S281 |
S347 |
S413 |
S479 |
|
ECB/NCB |
S282 |
S348 |
S414 |
S480 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S283 |
S349 |
S415 |
S481 |
|
CFS |
S284 |
S350 |
S416 |
S482 |
|
t. sk. FIS |
S285 |
S351 |
S417 |
S483 |
|
Finanšu palīgsabiedrības |
S286 |
S352 |
S418 |
S484 |
|
Piesaistītās finanšu iestādes |
S287 |
S353 |
S419 |
S485 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S288 |
S354 |
S420 |
S486 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S289 |
S355 |
S421 |
S487 |
|
Centrālā valdība |
S290 |
S356 |
S422 |
S488 |
|
Pavalstu un vietējā valdība |
S291 |
S357 |
S423 |
S489 |
|
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S292 |
S358 |
S424 |
S490 |
|
|
|
|
|
|
|
5.1. t. sk. fiksētas procentu likmes vērtspapīru emisijas: |
||||
|
Kopā |
S293 |
S359 |
S425 |
S491 |
|
ECB/NCB |
S294 |
S360 |
S426 |
S492 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S295 |
S361 |
S427 |
S493 |
|
CFS |
S296 |
S362 |
S428 |
S494 |
|
t. sk. FIS |
S297 |
S363 |
S429 |
S495 |
|
Finanšu palīgsabiedrības |
S298 |
S364 |
S430 |
S496 |
|
Piesaistītās finanšu iestādes |
S299 |
S365 |
S431 |
S497 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S300 |
S366 |
S432 |
S498 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S301 |
S367 |
S433 |
S499 |
|
Centrālā valdība |
S302 |
S368 |
S434 |
S500 |
|
Pavalstu un vietējā valdība |
S303 |
S369 |
S435 |
S501 |
|
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S304 |
S370 |
S436 |
S502 |
|
|
|
|
|
|
|
5.2. t. sk. mainīgas procentu likmes vērtspapīru emisijas: |
||||
|
Kopā |
S305 |
S371 |
S437 |
S503 |
|
ECB/NCB |
S306 |
S372 |
S438 |
S504 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S307 |
S373 |
S439 |
S505 |
|
CFS |
S308 |
S374 |
S440 |
S506 |
|
t. sk. FIS |
S309 |
S375 |
S441 |
S507 |
|
Finanšu palīgsabiedrības |
S310 |
S376 |
S442 |
S508 |
|
Piesaistītās finanšu iestādes |
S311 |
S377 |
S443 |
S509 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S312 |
S378 |
S444 |
S510 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S313 |
S379 |
S445 |
S511 |
|
Centrālā valdība |
S314 |
S380 |
S446 |
S512 |
|
Pavalstu un vietējā valdība |
S315 |
S381 |
S447 |
S513 |
|
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S316 |
S382 |
S448 |
S514 |
|
|
|
|
|
|
|
5.3. t. sk. nulles kupona obligācijas: |
||||
|
Kopā |
S317 |
S383 |
S449 |
S515 |
|
ECB/NCB |
S318 |
S384 |
S450 |
S516 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S319 |
S385 |
S451 |
S517 |
|
CFS |
S320 |
S386 |
S452 |
S518 |
|
t. sk. FIS |
S321 |
S387 |
S453 |
S519 |
|
Finanšu palīgsabiedrības |
S322 |
S388 |
S454 |
S520 |
|
Piesaistītās finanšu iestādes |
S323 |
S389 |
S455 |
S521 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S324 |
S390 |
S456 |
S522 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S325 |
S391 |
S457 |
S523 |
|
Centrālā valdība |
S326 |
S392 |
S458 |
S524 |
|
Pavalstu un vietējā valdība |
S327 |
S393 |
S459 |
S525 |
|
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S328 |
S394 |
S460 |
S526 |
|
|
|
|
|
|
|
6. BIRŽAS SARAKSTĀ IEKĻAUTAS AKCIJAS |
||||
|
Kopā |
S329 |
S395 |
S461 |
S527 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S330 |
S396 |
S462 |
S528 |
|
CFS |
S331 |
S397 |
S463 |
S529 |
|
Finanšu palīgsabiedrības |
S332 |
S398 |
S464 |
S530 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S333 |
S399 |
S465 |
S531 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S334 |
S400 |
S466 |
S532 |
3. tabula
A bloka ārpusbilances posteņu ziņošanas veidlapa NCB
|
|
EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS |
|||
|
Atlikumi |
Bruto emisijas |
Dzēšana |
Neto emisijas |
|
|
|
A1 |
A2 |
A3 |
A4 |
|
6. BIRŽAS SARAKSTĀ IEKĻAUTAS AKCIJAS |
||||
|
Piesaistītās finanšu iestādes |
S533 |
S544 |
S555 |
S566 |
|
|
|
|
|
|
|
7. BIRŽAS SARAKSTĀ NEIEKĻAUTAS AKCIJAS |
||||
|
Kopā |
S534 |
S545 |
S556 |
S567 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S535 |
S546 |
S557 |
S568 |
|
CFS |
S536 |
S547 |
S558 |
S569 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S537 |
S548 |
S559 |
S570 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S538 |
S549 |
S560 |
S571 |
|
|
|
|
|
|
|
8. PĀRĒJIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI |
||||
|
Kopā |
S539 |
S550 |
S561 |
S572 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S540 |
S551 |
S562 |
S573 |
|
CFS |
S541 |
S552 |
S563 |
S574 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S542 |
S553 |
S564 |
S575 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S543 |
S554 |
S565 |
S576 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. Emitenta rezidence
Ziņotājas valsts nerezidentiem piederošu meitasuzņēmumu, kuri darbojas ziņotājas valsts ekonomiskajā teritorijā, emisijas klasificē kā ziņotājas valsts rezidējošu vienību emisijas.
Galveno biroju, kas atrodas ziņotājas valsts ekonomiskajā teritorijā un kas darbojas starptautiskā mērogā, emisijas arī uzskata par rezidējošu vienību emisijām. Galveno biroju vai meitasuzņēmumu, kas atrodas ārpus ziņotājas valsts ekonomiskās teritorijas, bet kas pieder ziņotājas valsts rezidentiem, emisijas uzskata par nerezidentu emisijām. Piemēram, Volkswagen Brazil emisijas uzskata par tādām, ko veikušas vienības, kuras reģistrētas Brazīlijā, nevis ziņotājas valsts teritorijā. Ja uzņēmumam nepiemīt jebkāda fiziskā komponente, tā rezidenci nosaka saskaņā tādas ekonomiskās teritorijas likumiem, kurā šāds uzņēmums ir nodibināts ( 18 ).
Lai novērstu divkāršu uzskaiti vai nepilnības, ziņošanu par īpaša mērķa vienību (SPE) emisijām aplūko divpusēji, iesaistot attiecīgos ziņotājus. NCB, nevis SNB ziņo par tādu SPE emisijām, kas atbilst EKS 2010 rezidences kritērijiem un tiek klasificētas kā euro zonas rezidenti.
2. Emitentu sektoru dalījums
Emisijas klasificē pēc sektoriem, kuri uzņemas saistības par emitētajiem vērtspapīriem. Sektoru klasifikācija aptver šādus divpadsmit emitentu veidus:
— ECB/NCB,
— pārējās MFI,
— CFS,
— t. sk. vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības,
— finanšu palīgsabiedrības,
— piesaistītās finanšu iestādes,
— apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi ( 19 ),
— nefinanšu sabiedrības,
— centrālā valdība,
— pavalsts un vietējā valdība,
— sociālā nodrošinājuma fondi,
— starptautiskās institūcijas.
Vērtspapīri, kas emitēti, izmantojot SPE un atbildībai par emisiju gulstoties uz mātesuzņēmumu un nevis uz SPE, jāsaista ar mātesuzņēmumu un nevis ar SPE. Piemēram, A valstī atrodošas euro zonas nefinanšu sabiedrības AJAX Electronics SPE emisijas iedala nefinanšu sabiedrību sektorā un par tām ziņo A valstī. Tomēr SPE un tās mātesuzņēmumam jābūt rezidentiem tajā pašā valstī. Tātad, ja mātesuzņēmums nav ziņotājas valsts rezidents, FIS uzskata par nosacītu rezidentu ziņotājā valstī, un emitenta sektors ir CFS. Piemēram, ja ACME Motors ir automobiļus ražojoša nefinanšu sabiedrība, kas rezidē Japānā un ACME Motor Finance ir filiāle, kas rezidē euro zonas B valstī, ACME Motor Finance emisijas pieskaita B valsts piesaistītām finanšu iestādēm, jo ACME Motors sabiedrība nerezidē tajā pašā valstī. Vienīgais izņēmums pastāv, ja SPE pieder valdībai, kā gadījumā vērtspapīru grāmato kā mātesuzņēmuma valstī emitētu valdības vērtspapīru ( 20 ).
Ja valsts sabiedrība tiek privatizēta, emitējot biržas sarakstā iekļautas akcijas, to iekļauj nefinanšu sabiedrību sektorā. Līdzīgi, ja valsts kredītiestāde (VI) tiek privatizēta, to iekļauj MFI, kas nav centrālās bankas sektorā. Mājsaimniecību vai bezpeļņas organizāciju, kas apkalpo mājsaimniecības, emisijas klasificē kā “nefinanšu sabiedrību” emisijas.
3. Emisiju termiņi
Īstermiņa parāda vērtspapīri ietver vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk, pat ja tie ir emitēti kā ilgāka termiņa instrumenti.
Ilgtermiņa parāda vērtspapīri ietver vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš ir vairāk nekā viens gads. Emisijas ar izvēles atmaksāšanas termiņiem, no kuriem vēlākais ir vairāk nekā pēc viena gada, un emisijas ar nenoteiktiem atmaksāšanas datumiem klasificē kā ilgtermiņa.
Divu gadu iedalījums pēc termiņa, kā tas ir MFI bilances statistikā, netiek uzskatīts par nepieciešamu.
4. Ilgtermiņa parāda vērtspapīru klasifikācija pēc procentu likmes
Ilgtermiņa parāda vērtspapīru emisijas iedala šādi:
Parāda vērtspapīri ar fiksēto procentu likmi, t. sk. parāda vērtspapīri, kurus emitē un izpērk par nominālvērtību, un parāda vērtspapīri, kurus emitē ar diskontu vai prēmiju no to nominālvērtības.
Parāda vērtspapīri ar mainīgo procentu likmi, t. i., parāda vērtspapīri, kuru kupona likme vai pamatā esošais aktīvs saistīts ar vispārējo preču un pakalpojumu cenu indeksu (t. sk. patēriņa cenu indeksu), procentu likmi vai aktīva cenu, kā rezultātā vērtspapīru pastāvēšanas laikā tiem ir mainīgs nominālais kupona maksājums. No vērtspapīru emisijas statistikas viedokļa parāda vērtspapīrus ar jaukto procentu likmi klasificē kā parāda vērtspapīrus ar mainīgo procentu likmi ( 21 ).
Ar diskontu emitētās nulles kupona obligācijas, t. i., instrumenti, par ko nemaksā procentus un kurus emitē ar diskontu no tā nominālvērtības. Lielākā diskonta daļa ir līdzvērtīga obligācijas pastāvēšanas laikā uzkrātajiem procentiem.
5. Emisiju klasifikācija
Emisijas analizē divās plašās grupās: a) parāda vērtspapīri ( 22 ) un b) biržas sarakstā iekļautas akcijas ( 23 ). Pēc iespējas tiek aptverti privāti izvietoti vērtspapīri. Naudas tirgus vērtspapīrus iekļauj kā daļu no parāda vērtspapīriem. Biržas sarakstā neiekļautas akcijas ( 24 ) un citus kapitāla vērtspapīrus ( 25 ) ziņo uz brīvprātības pamata kā divus atsevišķus ārpusbilances posteņus. Netiek iekļautas akcijas/daļas, kuras emitējuši naudas tirgus un citi ieguldījumu fondi.
Šāds ir nepilns instrumentu saraksts vērtspapīru emisijas statistikā:
a) Parāda vērtspapīri
i) Īstermiņa parāda vērtspapīri
Iekļauj vismaz šādus instrumentus:
— valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un citus īstermiņa vērtspapīrus, ko emitējusi valdība,
— apgrozāmus īstermiņa vērtspapīrus, ko emitējušas finanšu un nefinanšu sabiedrības. Šādu vērtspapīru apzīmēšanai izmanto daudzus terminus, t. sk. īstermiņa parāda vērtspapīri, komercvekseļi, vekseļi, tirdzniecības vekseļi, pārvedu vekseļi un depozītu sertifikāti,
— īstermiņa vērtspapīrus, kas emitēti saskaņā ar ilgtermiņa apdrošināšanas parāda vērtspapīru izdošanas līdzekļiem,
— bankas akceptētus pārvedu vekseļus.
ii) Ilgtermiņa parāda vērtspapīri
Piemēram, iekļauj vismaz šādus instrumentus:
— uzrādītāja obligācijas,
— pakārtotās obligācijas,
— obligācijas ar maksājuma termiņa datumiem pēc izvēles, no kuriem vēlākais iestājas vairāk nekā pēc gada,
— nedatētas vai beztermiņa obligācijas,
— mainīgas likmes parādzīmes,
— konvertējamas obligācijas,
— modrošinātās obligācijas,
— indeksētus vērtspapīrus, kuru pamatsummas vērtība piesaistīta cenas indeksam, preces cenai vai valūtas maiņas kursa indeksam,
— augsta diskonta obligācijas ar zemu kupona maksājumu un kuras emitē ar diskonta vai norādīto vērtību,
— nulles kupona obligācijas,
— euroobligācijas,
— globālās obligācijas,
— privāti emitētas obligācijas,
— vērtspapīrus, kas rodas kredītu konversijas rezultātā,
— kredītus, kas de facto kļuvuši apgrozāmi,
— emitentsabiedrības vai kādas citas sabiedrības akcijās konvertējamas parādzīmes un aizdevumu kapitālu, ciktāl tie vēl nav konvertēti. Ja tā nošķirama no pamatā esošās obligācijas, izslēdz konvertācijas iespēju, kuru uzskata par atvasināto finanšu instrumentu,
— akcijas vai kapitāla daļas, kas dod tiesības uz fiksētu ienākumu, bet kas neparedz dalību sabiedrības atlikumvērtības sadalē tās likvidācijas gadījumā, t. sk. priekšrocību akcijas, kas nav iekļautas tādā dalībā,
— finanšu aktīvus, kas emitēti kā daļa no kredītu, hipotēku, kredītkaršu parādu, debitoru parādu un citu aktīvu pārvēršanas vērtspapīros.
Neiekļauj šādus instrumentus:
— vērtspapīru darījumus, kas ir repo darījumu daļa,
— neapgrozāmu vērtspapīru emisijas,
— neapgrozāmus kredītus.
b) Biržas sarakstā iekļautas akcijas
Biržas sarakstā iekļautas akcijas ir:
— sabiedrību ar ierobežotu atbildību emitētās kapitāla daļas,
— sabiedrību ar ierobežotu atbildību dzēstās daļas,
— sabiedrību ar ierobežotu atbildību emitētās dividenžu daļas,
— priekšrocību akcijas, kas sabiedrības likvidācijas gadījumā ļauj piedalīties atlikušās vērtības sadalē. Tās var būt atzītās biržas sarakstā iekļautas akcijas vai atzītas biržas sarakstā neiekļautas akcijas,
— privāti kapitālieguldījumi, ja iespējams.
— Ja uzņēmums ir privatizēts un daļa akciju paliek valdības īpašumā, bet pārējās tiek kotētas regulētā tirgū, visu uzņēmuma kapitāla vērtību grāmato kā apgrozībā esošās kotētās akcijas, jo akcijas iespējams jebkurā laikā pārdot par to tirgus vērtību. Tas pats attiecas uz gadījumiem, ja daļa akciju pārdota investoriem un tikai atlikusī daļa tiek tirgota biržā.
Biržas sarakstā iekļautas akcijas neietver:
— akcijas, ko piedāvā pārdošanai, bet kas nav parakstītas emisijas laikā,
— akcijās konvertējamas parādzīmes un aizdevumu kapitālu, kurus iekļauj tad, kad tie pārvērsti akcijās,
— partneru pašu kapitālu ar neierobežotu atbildību reģistrētās personālsabiedrībās,
— valdības ieguldījumus starptautisku organizāciju kapitālā, kas juridiski izveidotas kā sabiedrības ar akciju kapitālu,
— prēmijakcijas emisijas brīdī un akciju dalīto emisiju; prēmijakcijas un dalītās emisijas akcijas tomēr bez izšķirības iedala kopējā biržas sarakstā iekļauto akciju krājumā.
6. Emisijas valūta
Paralēlo valūtu obligācijas klasificē pēc obligācijas valūtas. Paralēlo valūtu obligācijas definē kā obligācijas, kuras dzēš vai kuru kuponu maksā valūtā, kas atšķiras no obligācijas denominācijas valūtas. Ja globālā obligācija emitēta vairāk nekā vienā valūtā, par katru emisijas daļu ziņo kā par atsevišķu emisiju atbilstoši tās emisijas valūtai. Ja emisijas denominētas divās valūtās, piemēram, 70 % euro un 30 % ASV dolāros, attiecīgās emisijas daļas, ja iespējams, ziņo atsevišķi saskaņā ar denominācijas valūtu. Proti, par 70 % emisijas ziņo kā par emisiju euro/nacionālajās denominācijās ( 26 ) un par 30 % ziņo kā par emisiju citās valūtās. Ja emisijas valūtas komponentu nav iespējams identificēt atsevišķi, ziņotājas valsts veikto faktisko dalījumu norāda attiecīgās valsts paskaidrojumā.
7. Emisijas grāmatošanas laiks
Uzskata, ka emisija notikusi tad, kad emitents saņēmis maksājumu, nevis tad, kad sindikāts uzņēmies saistības.
8. Krājumu un plūsmu saskaņošana
NCB iesniedz informāciju par īstermiņa un ilgtermiņa parāda vērtspapīru nenomaksātajām summām, bruto emisijām, dzēšanu un neto emisijām, kā arī par kotētajām akcijām.
Tabula ilustrē saikni starp krājumiem (t. i., nenomaksātajām summām) un plūsmām (t. i., bruto emisijām, dzēšanu un neto emisijām). Praksē šī saikne ir sarežģītāka sakarā ar cenas un valūtas kursa novērtējuma izmaiņām, reinvestētajiem (uzkrātajiem) procentiem, pārklasificēšanu, pārskatīšanu un citām korekcijām.
|
i) |
Nedzēstās emisijas pārskata perioda beigās |
≈ |
Nedzēstās emisijas iepriekšējā pārskata perioda beigās |
+ |
Bruto emisijas pārskata periodā |
– |
Dzēšana pārskata periodā |
+ |
Pārklasificēšanas un citas korekcijas |
|
ii) |
Nedzēstās emisijas pārskata perioda beigās |
≈ |
Nedzēstās emisijas iepriekšējā pārskata perioda beigās |
+ |
Neto emisijas pārskata periodā |
|
|
+ |
Pārklasificēšanas un citas korekcijas |
a) Bruto emisijas
Bruto emisijas, kas veiktas pārskata periodā, ietver visas parāda vērtspapīru un kotēto akciju emisijas, ja emitents jaunus vērtspapīrus pārdod par skaidru naudu. Tās attiecas uz regulāru jaunu instrumentu veidošanu. Brīdi, kurā emisijas ir noslēgtas, nosaka kā laiku, kad tiek veikts maksājums; tādēļ emisiju reģistrācija iespējami tuvu atspoguļo laiku, kad tiek veikts maksājums par attiecīgo emisiju.
Bruto emisijas aptver jaunas akcijas, ko sabiedrības emitējušas pārdošanai par skaidru naudu un ko pirmoreiz kotē biržā, tostarp jaunizveidotu sabiedrību vai privātu sabiedrību, kas kļūst par atklātām sabiedrībām, akcijas. Bruto emisijas aptver arī jaunas akcijas, ko emitē pārdošanai par skaidru naudu atklāto sabiedrību privatizācijas gaitā, sabiedrības akcijām tiekot kotētām biržā. Prēmijakciju emisija netiek iekļauta ( 27 ). Bruto emisijas nav jāziņo, sabiedrību iekļaujot biržas sarakstā, ja netiek piesaistīts jauns kapitāls.
Esošo vērtspapīru apmaiņa vai nodošana pārņemšanas vai apvienošanās laikā netiek iekļauta ( 28 ) bruto emisijā vai dzēšanā, izņemot jaunus instrumentus, kurus euro zonā rezidējoša struktūra radījusi un emitējusi pārdošanai par naudu.
Tādu vērtspapīru emisijas, kurus vēlāk var pārvērst citos instrumentos, reģistrē kā emisijas to sākotnējo instrumentu kategorijā; pārvēršot tās tiek dzēstas no šīs instrumentu kategorijas ar identisku summu, un vēlāk tās aplūko kā no jauna emitētas jaunajā kategorijā ( 29 ).
b) Dzēšana
Dzēšana pārskata periodā ietver visus emitenta veiktas parāda vērtspapīru un kotēto akciju atpirkšanas gadījumus, kad ieguldītājs saņem par vērtspapīriem skaidru naudu. Tie attiecas uz instrumentu regulāru dzēšanu. Tie aptver visus parāda vērtspapīrus, kam pienācis dzēšanas termiņš, kā arī pirmstermiņa dzēšanu. Šeit iekļauj arī sabiedrību akciju atpirkšanu, ja sabiedrība atpērk visas akcijas par skaidru naudu pirms tās juridiskās formas maiņas vai daļu akciju par skaidru naudu, kā rezultātā samazinās kapitāls. Sabiedrību akciju atpirkšanu šeit neaplūko, ja tie ir ieguldījumi pašu akcijās ( 30 ).
Dzēšanu neziņo gadījumā, ja sabiedrība tiek svītrota no biržas saraksta.
c) Neto emisijas
Neto emisijas ir visu veikto emisiju atlikums, atskaitot visas dzēšanas, kas notikušas pārskata periodā.
Apgrozījumā esošo kotēto akciju summa aptver rezidējošo struktūru visu kotēto akciju tirgus vērtību. Tādēļ euro zonas valsts ziņotā apgrozībā esošo kotēto akciju summa var palielināties vai samazināties, biržas sarakstā esošai struktūrai mainot atrašanās vietu. Tas attiecas arī uz pārņemšanas vai apvienošanās gadījumiem, ja instrumenti tiek radīti un emitēti pārdošanai par skaidru naudu un/vai dzēsti par skaidru naudu un anulēti. Lai novērstu dubulto uzskaiti vai nepilnības attiecībā uz parāda vērtspapīriem un kotētajām akcijām, emitentam pārceļoties uz citu rezidences valsti, NCB koordinē šāda notikuma divpusējas paziņošanas laiku.
9. Novērtēšana
Vērtspapīru emisiju vērtība ietver cenas komponentu un, ja emisijas ir izteiktas valūtās, kas atšķiras no pārskata valūtas, – valūtas kursa komponentu.
NCB paziņo par visiem īstermiņa parāda vērtspapīriem pēc norādītās vērtības ( 31 ) un par biržas sarakstā iekļautām akcijām pēc tirgus vērtībās. Ilgtermiņa vērtspapīrus var novērtēt ar dažādām metodēm atkarībā no procentu likmes veida, kā rezultātā kopsummai tiek izmantots jaukts novērtējums. Piemēram, nemainīgas un mainīgas likmes emisijas parasti novērtē pēc norādītās vērtības un nulles kuponà obligācijas – pēc spēkā esošās samaksātās summas. Parasti relatīvais nulles kupona obligāciju daudzums ir mazs, līdz ar to kodu sarakstā nav paredzēts jaukts novērtējums; ilgtermiņa parāda vērtspapīru kopsummu paziņo pēc norādītās vērtības. Gadījumos, ja ir būtisks fenomena apmērs, izmanto vērtību “nav noteikts” (Z). Visās situācijās, kad notiek jaukts novērtējums, valstu centrālās bankas sniedz ziņas raksturlielumu līmenī saskaņā ar raksturlielumiem III pielikumā.
a) Cenas novērtēšana
Kotēto akciju krājumus un plūsmas paziņo pēc tirgus vērtības.
Izņēmumu parāda vērtspapīru krājumu un plūsmu reģistrēšanai pēc norādītās vērtības pieļauj attiecībā uz augsta diskonta un nulles kupona obligācijām, ja emisijas tiek reģistrētas pēc spēkā esošās samaksātās summas, proti, pēc diskontētās cenas pirkuma brīdī un dzēšanas termiņā par norādīto vērtību. Nulles kupona obligāciju nominālvērtību aprēķina, kā norādīts tālāk:
kur:
A = faktiski samaksātā summa un uzkrātie procenti,
E = diskontētā cena emisijas brīdī (summa, kas samaksāta emisijas brīdī),
P = norādītā vērtība (kas tiek atmaksāta termiņa beigās),
T = laiks līdz termiņam no emisijas dienas (dienās),
t = laiks, kas pagājis kopš emisijas dienas (dienās).
Cenas novērtēšanas procedūra dažādās valstīs var atšķirties.
Šajā sakarā nepiemēro cenu novērtēšanu saskaņā ar EKS 2010, kas attiecībā uz parāda vērtspapīriem un akcijām pieprasa reģistrēt plūsmas pēc darījuma vērtības un krājumus – pēc tirgus vērtības.
Augsta diskonta un nulles kupona obligācijām ziņotājai NCB, ja iespējams, jāaprēķina uzkrātie procenti.
b) Pārskata valūta un valūtas kursa novērtēšana
NCB paziņo ECB visus datus euro, tostarp attiecībā uz vēsturiskām sērijām. Lai pārvērstu euro vērtspapīrus, ko iekšzemes rezidenti emitējuši citās valūtās (C bloks) ( 32 ), valstu centrālās bankas iespējami cieši ievēro valūtas kursa novērtēšanas principus, kuru pamatā ir EKS 2010 ( 33 ).
i) Apgrozībā esošās emisijas ir jāpārvērš euro/valstu valūtās pēc attiecīga tirgus vidus valūtas kursa, kas dominē pārskata perioda beigās, proti, pārskata perioda pēdējās darbdienas beigās.
ii) Bruto emisijas un dzēšanas jāpārvērš euro/valstu valūtās, izmantojot tirgus vidus valūtas kursu, kas dominē maksājuma brīdī. Ja nav iespējams identificēt precīzo valūtas kursu, kas piemērojams pārvēršanai, var izmantot valūtas kursu, kas ir iespējami tuvs tirgus vidus kursam maksājuma brīdī.
10. Konceptuālā atbilstība
Vērtspapīru emisiju statistika un MFI bilances statistika ir saistītas tiktāl, ciktāl tas attiecas uz MFI apgrozāmo instrumentu emisijām. Instrumentu un MFI, kas tos emitē, aptvērums ir konceptuāli atbilstīgs, tāpat arī instrumentu iedalījums pēc termiņu grupām un valūtas dalījuma. Atšķirības vērtspapīru emisiju statistikas un MFI bilances statistikas starpā pastāv attiecībā uz novērtēšanas principiem (t. i., attiecībā uz parāda vērtspapīriem, nominālvērtību vērtspapīru emisijas statistikai un tirgus vērtību MFI bilances statistikai). Izņemot novērtēšanas atšķirības, katrai valstij MFI emitēto vērtspapīru neatmaksātā summa, ko paziņo vērtspapīru statistikas nolūkā, atbilst 11. (“emitētie parāda vērtspapīri”) postenim MFI bilances pasīvu daļā. Īstermiņa emisijas, ko nosaka vērtspapīru emisiju statistikai, atbilst viena gada laikā emitētu naudas tirgus vērtspapīru un parāda vērtspapīru summai. Ilgtermiņa vērtspapīri, ko nosaka vērtspapīru emisiju statistikas nolūkā, ir vienādi ar parāda vērtspapīru, kas emitēti ar termiņu virs viena gada un līdz diviem gadiem, un parāda vērtspapīru, kas emitēti ar termiņu virs diviem gadiem, summu.
Valstu centrālās bankas pārskata vērtspapīru emisijas statistikas un MFI bilances statistikas aptveramību un norāda ECB jebkādas konceptuālas atšķirības. Veic triju veidu atbilstības pārbaudes: a) VCB euro/valstu valūtās; b) MFI, kas nav centrālās bankas, euro/valstu valūtās; un c) MFI, kas nav centrālās bankas, citās valūtās. Nelielas atšķirības ir iespējamas, tā kā vērtspapīru emisijas statistiku un MFI bilances statistiku iegūst no ziņošanas sistēmām valsts līmenī, kas kalpo dažādiem mērķiem.
11. Prasības datiem
Statistikas pārskatus sagaida no katras valsts katrai piemērotajai laikrindai. NCB sniedz ECB rakstiskus paskaidrojumus, ja kāds postenis konkrētajā valstī nav piemērojams. Ja attiecīgais fenomens nepastāv, NCB laikrindu var pagaidām neziņot. NCB paziņo par šādu notikumu, kā arī par jebkurām citām izmaiņām III pielikumā aprakstītajās kodu shēmās. Turklāt tās informē ECB, nosūtot labojumus līdz ar paskaidrojumiem, par šo labojumu raksturu.
3. sadaļa. Nacionālie paskaidrojumi
Katra NCB iesniedz vienu ziņojumu, kurā aprakstīti šīs ziņošanas sakarā iesniegtie dati. Ziņojums aptver tālāk izklāstītās tēmas, un tajā iespējami stingri ievērots piedāvātais izkārtojums. NCB sniedz papildu informāciju par gadījumiem, kad paziņotie dati neatbilst šai pamatnostādnei vai kad dati netiek sniegti, un tā iemesliem Ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā datus.
|
1. |
Datu avoti/datu vākšanas sistēma : tiek sniegtas ziņas par datu avotiem, kuri izmantoti vērtspapīru emisiju statistikas apkopošanai: administratīvie avoti valdības emisijām, tiešie ziņojumi no MFI un citām iestādēm, laikraksti un tādi datu sniedzēji kā Starptautiskais finanšu pārskats u. tml. NCB norāda, vai dati tiek vākti un glabāti katrai emisijai atsevišķi un, ja tā, tad kādi kritēriji tiek piemēroti. Kā alternatīvu norāda, vai dati ir vākti un glabāti, atsevišķi neizdalot, kā daudzumi, ko pārskata periodā emitējuši atsevišķi emitenti, piemēram, tiešās datu vākšanas sistēmu gadījumā. NCB sniedz informāciju par kritērijiem, kas tiešajā ziņošanā izmantoti, lai identificētu ziņotājus un iesniedzamo informāciju. |
|
2. |
Apkopošanas procedūras : īsi apraksta datu apkopošanai izmantoto metodi, piemēram, informācijas apkopošana par atsevišķām vērtspapīru emisijām, esošo laikrindu kārtība neatkarīgi no tā, vai tās publicē. |
|
3. |
Emitenta rezidence : NCB precizē, vai emisiju klasifikācijā ir iespējams pilnībā piemērot EKS 2010 (un SVF) rezidences definīciju. Ja tas nav iespējams vai ir iespējams tikai daļēji, NCB sniedz pilnu faktiski izmantoto kritēriju skaidrojumu. |
|
4. |
Emitentu sektoru dalījums : NCB norāda atkāpes no emitentu klasifikācijas pēc 2. sadaļas 2. punktā noteiktā sektoru dalījuma. Piezīmēs paskaidro identificētās atkāpes un jebkādas pelēkās zonas. |
|
5. |
Emisijas valūta : ja nav iespējams atsevišķi identificēt emisijas valūtu komponentus, NCB izskaidro atkāpes no noteikumiem. Turklāt NCB, kuras attiecībā uz visiem vērtspapīriem nevar nodalīt emisijas vietējās valūtās, citās euro/valstu valūtās un citās valūtās, sniedz aprakstu tur, kur šādas emisijas ir klasificētas, un norāda to emisiju kopējo apjomu, kas nav tikušas pienācīgi iedalītas, lai ilustrētu nepilnību apjomu. |
|
6. |
Emisiju klasifikācija : NCB sniedz visaptverošu informāciju par vērtspapīru veidu, uz ko attiecas valsts dati, tostarp valsts noteikumiem attiecībā uz tiem. Ja zināms, ka aptveramība ir daļēja, NCB paskaidro esošās nepilnības. Jo īpaši NCB sniedz šādu informāciju: — privātie kapitālieguldījumi: NCB norāda, vai tie ir ietverti paziņotajos datos, — ja bankas akceptēti pārvedu vekseļi ir apgrozāmi un iekļauti paziņotajos datos par īstermiņa parāda vērtspapīriem, ziņotāja valsts paskaidrojumos izskaidro valsts procedūras šo instrumentu reģistrēšanai un šo instrumentu raksturu, — biržas sarakstā iekļautas akcijas: NCB norāda, vai paziņotajos datos ir ietvertas nekotētas akcijas vai citi kapitāla vērtspapīri, sniedzot nekotēto akciju un/vai citu kapitāla vērtspapīru summas provizorisko aprēķinu, lai ilustrētu nepilnību apjomu. NCB savos paskaidrojumos norāda jebkādas zināmas nepilnības kotēto akciju aptveramībā. |
|
7. |
Ilgtermiņa vērtspapīru instrumentu analīze : ja nemainīgās likmes, mainīgās likmes un nulles kupona obligāciju summa neveido ilgtermiņa parāda vērtspapīru kopumu, NCB norāda ilgtermiņa vērtspapīru, par kuriem nav pieejams šāds dalījums, veidu un daudzumu. |
|
8. |
Emisiju termiņi : ja nav iespējams stingri ievērot īstermiņa un ilgtermiņa definīcijas, VCB norāda, kur paziņotajos datos ir atkāpes. |
|
9. |
Dzēšana : NCB norāda, kā tās iegūst informāciju par dzēšanu un vai informāciju savāc no tiešiem ziņojumiem vai aprēķina pēc atlikuma. |
|
10. |
Cenas novērtēšana : NCB savos paskaidrojumos sīki precizē novērtēšanas procedūru, kuru izmanto a) īstermiņa parāda vērtspapīriem; b) ilgtermiņa parāda vērtspapīriem; c) diskonta obligācijām; un d) biržas sarakstā iekļautām akcijām. Krājumu un plūsmu novērtēšanas atšķirības paskaidro. |
|
11. |
Ziņošanas biežums, laicīgums un laika diapazons : NCB norāda to, ciktāl šā pārskata nolūkā apkopotos datus bija iespējams sniegt atbilstoši lietotāja prasībām, t. i., mēneša datiem – ar piecu nedēļu laicīgumu. Norāda arī sniegto laikrindu garumu. Paziņo par jebkādiem pārrāvumiem sērijās, piemēram, atšķirībām vērtspapīru aptveramības ziņā laika gaitā. |
|
12. |
Korekcijas : NCB īsos paskaidrojumos norāda korekciju iemeslu un apjomu. |
|
13. |
Aplēstā aptveramība katram iekšzemes rezidentu emitētajam instrumentam : NCB sniedz provizoriskos aprēķinus katrai iekšzemes rezidentu emisiju kategorijai, proti, īstermiņa vērtspapīru, ilgtermiņa vērtspapīru un kotēto akciju emisijām, vietējā valūtā, citās euro/valstu valūtās, tostarp ECU, un citās valūtās saskaņā ar tālāk norādīto tabulu. Provizoriskie “procentuālās aptveramības” aprēķini norāda katrā instrumentu kategorijā aplūkoto vērtspapīru daļu procentuāli no visas emisijas, kas jāpaziņo attiecīgā sadaļā, ievērojot ziņošanas noteikumus. Īsus aprakstus var sniegt “piezīmēs”. NCB arī norāda jebkādas izmaiņas aptveramībā, kas radušās, pievienojoties monetārajai savienībai. |
|
|
Aptveramība %: |
Piezīmes: |
||
|
Emisijas euro/valstu valūtās |
Vietējā denominācija |
STS |
|
|
|
LTS |
|
|
||
|
QUS |
|
|
||
|
Euro/valstu valūtas, izņemot vietējo valūtu, t. sk. ECU |
STS |
|
|
|
|
LTS |
|
|
||
|
Citās valūtās |
STS |
|
|
|
|
LTS |
|
|
||
|
STS = īstermiņa parāda vērtspapīri. LTS = ilgtermiņa parāda vērtspapīri. QUS = biržas sarakstā iekļautas akcijas. |
||||
4. sadaļa. Starptautisko norēķinu bankas prasības
BIS pārskatu sniegšanas prasībām piemēro tādus pašus principus, kādi attiecināti uz NCB, kas izklāstīti 1.–3. sadaļā, izņemot sekojošo:
4. tabula
B bloka ziņošanas veidlapa SNB
|
|
EMITENTI, KAS IR PP REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS |
||
|
Atlikumi |
Bruto emisijas |
Dzēšana |
|
|
|
B1 |
B2 |
B3 |
|
9. ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI |
|||
|
Kopā |
S577 |
S642 |
S707 |
|
NCB |
S578 |
S643 |
S708 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S579 |
S644 |
S709 |
|
CFS |
S580 |
S645 |
S710 |
|
t. sk. FIS |
S581 |
S646 |
S711 |
|
Finanšu palīgsabiedrības |
S582 |
S647 |
S712 |
|
Piesaistītās finanšu iestādes |
S583 |
S648 |
S713 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S584 |
S649 |
S714 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S585 |
S650 |
S715 |
|
Centrālā valdība |
S586 |
S651 |
S716 |
|
Pavalstu un vietējā valdība |
S587 |
S652 |
S717 |
|
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S588 |
S653 |
S718 |
|
Starptautiskās organizācijas |
S589 |
S654 |
S719 |
|
|
|
|
|
|
10. ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI |
|||
|
Kopā |
S590 |
S655 |
S720 |
|
NCB |
S591 |
S656 |
S721 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S592 |
S657 |
S722 |
|
CFS |
S593 |
S658 |
S723 |
|
t. sk. FIS |
S594 |
S659 |
S724 |
|
Finanšu palīgsabiedrības |
S595 |
S660 |
S725 |
|
Piesaistītās finanšu iestādes |
S596 |
S661 |
S726 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S597 |
S662 |
S727 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S598 |
S663 |
S728 |
|
Centrālā valdība |
S599 |
S664 |
S729 |
|
Pavalstu un vietējā valdība |
S600 |
S665 |
S730 |
|
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S601 |
S666 |
S731 |
|
Starptautiskās organizācijas |
S602 |
S667 |
S732 |
|
|
|
|
|
|
10.1. t. sk. fiksētas procentu likmes vērtspapīru emisijas: |
|||
|
Kopā |
S603 |
S668 |
S733 |
|
NCB |
S604 |
S669 |
S734 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S605 |
S670 |
S735 |
|
CFS |
S606 |
S671 |
S736 |
|
t. sk. FIS |
S607 |
S672 |
S737 |
|
Finanšu palīgsabiedrības |
S608 |
S673 |
S738 |
|
Piesaistītās finanšu iestādes |
S609 |
S674 |
S739 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S610 |
S675 |
S740 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S611 |
S676 |
S741 |
|
Centrālā valdība |
S612 |
S677 |
S742 |
|
Pavalstu un vietējā valdība |
S613 |
S678 |
S743 |
|
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S614 |
S679 |
S744 |
|
Starptautiskās organizācijas |
S615 |
S680 |
S745 |
|
|
|
|
|
|
10.2. t. sk. mainīgas procentu likmes vērtspapīru emisijas: |
|||
|
Kopā |
S616 |
S681 |
S746 |
|
NCB |
S617 |
S682 |
S747 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S618 |
S683 |
S748 |
|
CFS |
S619 |
S684 |
S749 |
|
t. sk. FIS |
S620 |
S685 |
S750 |
|
Finanšu palīgsabiedrības |
S621 |
S686 |
S751 |
|
Piesaistītās finanšu iestādes |
S622 |
S687 |
S752 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S623 |
S688 |
S753 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S624 |
S689 |
S754 |
|
Centrālā valdība |
S625 |
S690 |
S755 |
|
Pavalstu un vietējā valdība |
S626 |
S691 |
S756 |
|
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S627 |
S692 |
S757 |
|
Starptautiskās organizācijas |
S628 |
S693 |
S758 |
|
|
|
|
|
|
10.3. t. sk. nulles kupona obligācijas: |
|||
|
Kopā |
S629 |
S694 |
S759 |
|
NCB |
S630 |
S695 |
S760 |
|
MFI, kas nav centrālās bankas |
S631 |
S696 |
S761 |
|
CFS |
S632 |
S697 |
S762 |
|
t. sk. FIS |
S633 |
S698 |
S763 |
|
Finanšu palīgsabiedrības |
S634 |
S699 |
S764 |
|
Piesaistītās finanšu iestādes |
S635 |
S700 |
S765 |
|
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi |
S636 |
S701 |
S766 |
|
Nefinanšu sabiedrības |
S637 |
S702 |
S767 |
|
Centrālā valdība |
S638 |
S703 |
S768 |
|
Pavalstu un vietējā valdība |
S639 |
S704 |
S769 |
|
Sociālās nodrošināšanas fondi |
S640 |
S705 |
S770 |
|
Starptautiskās organizācijas |
S641 |
S706 |
S771 |
|
|
|
|
|
Emisiju termiņi
Starptautisko norēķinu banka uzskata euro īstermiņa parāda vērtspapīrus un citas euro parādzīmes, kas emitētas saskaņā ar īstermiņa programmu, par īstermiņa vērtspapīriem un visus instrumentus, kas emitēti saskaņā ar ilgtermiņa dokumentāciju, par ilgtermiņa vērtspapīriem neatkarīgi no to sākotnējā termiņa.
Emitentu sektoru dalījums
SNB ievēro izkārtojumu starp SNB datu bāzē pieejamo emitentu sektoru dalījumu un pārskata veidlapās prasīto dalījumu, kā tas norādīts tālāk.
|
Sektoru iedalījums SNB datu bāzē |
|
Klasifikācija ziņošanas veidlapās |
|
Centrālā banka |
→ |
NCB un ECB |
|
Komercbankas |
→ |
MFI |
|
CFS |
→ |
CFS |
|
Centrālā valdība |
→ |
Centrālā valdība |
|
Pārējā valdība Valsts aģentūras |
→ |
Pavalstu un vietējā valdība |
|
Sabiedrības |
→ |
Nefinanšu sabiedrības |
|
Starptautiskās organizācijas |
→ |
Starptautiskās organizācijas (PP) |
Emisiju klasifikācija
Šādus SNB datubāzē iekļautus instrumentus vērtspapīru emisijas statistikā klasificē kā parāda vērtspapīrus:
— noguldījumu sertifikātus,
— īstermiņa parāda vērtspapīrus,
— valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes,
— obligācijas,
— euro īstermiņa parāda vērtspapīrus (ECP),
— vidēja termiņa parādzīmes,
— citus īstermiņa vērtspapīrus.
Novērtēšana
Pašreizējie SNB novērtēšanas noteikumi paredz norādīto vērtību parāda vērtspapīriem un emisijas cenu kotētajām akcijām.
SNB ziņo ECB par visām pārējo valstu rezidentu emisijām euro/valstu valūtās (B bloks) ASV dolāros, izmantojot perioda beigu valūtas kursus neatmaksātajām summām un perioda vidējo valūtas kursu emisijām un izpirkumiem. ECB pārvērš visus datus euro, izmantojot to pašu principu, ko sākumā piemēroja SNB. Līdz 1999. gada 1. janvārim kā tuvinājumu izmanto valūtas kursu starp ECU un ASV dolāru.
13. DAĻA
MFI procentu likmju mēneša papildu statistika (ko nosūta ECB līdz darbadienas beigām 19. darbadienā pēc atsauces mēneša beigām)
▼M4 —————
2. tabula
Atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīts
|
|
Sektors |
Instrumenta veids |
Jaunu darījumu rādītājs |
Pārskatu sniegšanas pienākums |
|
Kredīti EUR |
Mājsaimniecībām |
Atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīts |
86 |
NGPL/ŠDFPL, summa |
|
Nefinanšu sabiedrībām |
Atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīts |
87 |
NGPL/ŠDFPL, summa |
2. MFI procentu likmju statistikā atjaunojamie kredīti un pārtēriņa kredīti, un bezprocentu un procentu norēķinu karšu kredīts atbilst tām pašām definīcijām, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikumā, neatkarīgi no procentu likmes darbības sākotnējā perioda. Soda naudas, ko piemēro pārtēriņa kredītiem kā citu maksu komponenti, piemēram, kā īpašas maksas, neietilpst NGPL, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I. pielikumā. NGPL vai ŠDFPL sniedz par 2. tabulā iekļautajām kategorijām. NGPL/ŠDFPL sniedz kopā ar saistītajiem jauno darījumu apjomiem.
3. Attiecībā uz atjaunojamiem kredītiem un pārtēriņa kredītiem, un kredītkaršu bezprocentu un procentu kredītu – jaunu darījumu apjoma jēdziens ir vienāds ar nenomaksātām summām. 86.–87. rādītāju aprēķina, pamatojoties uz 12., 23., 32. un 36. posteni Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājumā, un sniegtās nenomaksātās summas par norēķinu karšu bezprocentu un procentu kredītiem un atjaunojamiem kredītiem, un pārtēriņa kredītiem – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikumu. Procentu likmes aprēķina kā Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma atbilstošo posteņu vidējos svērtos lielumus, norēķinu karšu bezprocentu kredīta gadījumā izmantojot nulles procentu likmi. Šīs tabulas 86. un 87. rādītāja mērķis ir nodrošināt nepārtrauktību ar 12. un 23. rādītāju (“pārtēriņa kredīti” vai “virslimita kredīti”), kā tie iepriekš tika definēti Eiropas Centrālās bankas Regulā (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) ( 34 ), t. i., pirms tā tika grozīta ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (EK) Nr. 290/2009 (ECB/2009/7) ( 35 ).
3. tabula
Procentu likmes par pārskatītajiem kredītiem mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām
|
|
Sektors |
Instrumenta veids |
Sākotnējais termiņš, brīdinājuma termiņš, procentu likmes darbības sākotnējais periods |
Jauno darījumu rādītājs |
Pārskatu sniegšanas pienākums |
|
Pārskatītie kredīti EUR |
Mājsaimniecībām |
Patēriņam |
kopā |
88 |
NGPL/ŠDFPL |
|
Mājokļa iegādei |
kopā |
89 |
NGPL/ŠDFPL |
||
|
Citiem mērķiem |
kopā |
90 |
NGPL/ŠDFPL |
||
|
Nefinanšu sabiedrībām |
Kopā |
91 |
NGPL/ŠDFPL |
||
4. MFI procentu likmju statistikā pārskatītie kredīti mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām ietver visus tos jauno darījumu kredītus – kas nav atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti, un norēķinu karšu parāds – kas ir piešķirti, bet pārskatīšanas brīdī vēl nav atmaksāti. Attiecībā uz kredītiem, kas pārvesti no citas iestādes, pārskatīšana attiecas uz jaunu darījumu kredītiem, kurus ir piešķīrusi tā iestāde, kas kredītu pārdod vai nodod. Attiecībā uz 3. tabulā iekļautajām kategorijām datus sniedz vienīgi NGPL vai ŠDFPL, ciktāl iespējams, papildus tiem apjomiem, kuri tiek prasīti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34).
14. DAĻA
Faktisko pārskatu sniedzēju grupas atlase un parauga uzturēšana attiecībā uz MFI procentu likmju statistiku
1. sadaļa. Faktisko pārskatu sniedzēju grupas atlase
1. Vispārējā atlases procedūra
1. NCB piemēro procedūru, kura attēlota norādītajā diagrammā, lai atlasītu pārskatu sniedzējus MFI procentu likmju statistikas vākšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34). Minētā procedūra ir šāda:
2. Visa kopa vai izlase
2. Katra NCB atlasa pārskatu sniedzēju atsauces grupā tos savus pārskatu sniedzējus no MFI vidus – izņemot centrālās bankas un NTF –, kuras ir rezidenti tajā pašā euro zonas dalībvalstī, kur atrodas attiecīgā NCB.
3. Lai atlasītu pārskatu sniedzējus, NCB ir vai nu jāizvēlas visa kopa, vai jāpiemēro izlases metode saskaņā ar turpmākajos punktos noteiktajiem kritērijiem.
4. Gadījumā, ja izmanto visu kopu, NCB lūdz katru rezidentu MFI pārskatu sniedzēju atsauces grupā sniedz statistikas datus par MFI procentu likmēm. Izmantojot kopu, vāc šādus mainīgos lielumus – procentu likmes un jauno darījumu summas, un nenomaksāto summu procentu likmes.
5. Gadījumā, ja izmanto izlasi, pārskatu lūgs sniegt tikai pārskatu sniedzēju atsauces grupā esošai MFI izlasei. Izmantojot izlasi, veic aplēses par šādiem mainīgajiem lielumiem – procentu likmes un jauno darījumu summas, un nenomaksāto summu procentu likmes. Tos sauc par izlases mainīgajiem lielumiem. Lai mazinātu risku, ka izlases aptaujas rezultāti novirzās no patiesajiem (nezināmajiem) lielumiem pārskatu sniedzēju atsauces grupā, izlase būtu jāveido tā, lai tā būtu tipiska attiecībā uz pārskatu sniedzēju grupu. MFI procentu likmju statistikā izlasi uzskata par tipisku, ja izlasē ir atspoguļotas arī visas īpatnības, kas ir būtiskas MFI procentu likmju statistikā un piemīt pārskatu sniedzēju atsauces grupai. Lai izveidotu sākotnējo izlasi, NCB var izmantot piemērotus aizstājējlielumus un modeļus, lai sagatavotu izlases shēmu arī tajos gadījumus, ja pamatdati, kas ir iegūti no esošajiem avotiem, pilnībā neatbilst Regulā (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) noteiktajai definīcijai.
3. Atsauces pārskatu sniedzēju grupas stratifikācija
6. Lai nodrošinātu, ka izlases ir tipiska, ikvienai NCB, kura MFI procentu likmju statistikā izvēlas izlases metodi, pirms katra pārskatu sniedzēja atlases būtu atbilstoši jāstratificē pārskatu sniedzēju atsauces grupa. Stratifikācija nozīmē, ka pārskatu sniedzēja atsauces grupa N tiek iedalīta apakšgrupās vai stratos N1, N2, N3… NL. Minētais iedalījums apakšgrupās vai stratos nedrīkst pārklāties un kopā veido pārskatu sniedzēju atsauces grupu –
N1 + N2 + N3 + … + NL = N
7. NCB nosaka tādus stratifikācijas kritērijus, ar kuriem iespējams pārskatu sniedzēju atsauces grupu iedalīt viendabīgos stratos. Stratus uzskata par viendabīgiem, ja summa, ko veido izlases mainīgo lielumu novirzes strata iekšienē, ir ievērojami zemāka par kopējo novirzi visā faktisko pārskatu sniedzēju grupā ( 36 ). Stratifikācijas kritērijus piesaista MFI procentu likmju statistikai, t. i., pastāv saistība starp stratifikācijas kritērijiem un procentu likmēm un apjomiem, kas jānosaka izlasē.
8. Katrai NCB, kas izvēlas izlases metodi, ir jāidentificē vismaz viens stratifikācijas kritērijs, lai nodrošinātu to, ka MFI izlase ir tipiska euro zonas dalībvalstij un to, ka izlases kļūda ir maza. Vislabāk, ja VCB definē stratifikācijas kritēriju hierarhiju. Tajos ņem vērā attiecīgās valsts īpatnības, un līdz ar to tie konkrēti atbilst katrai euro zonas dalībvalstij.
9. Pārskatu sniedzēju atlase notiek vienā kārtā pēc tam, kad ir definēti visi strati. Pārskatu sniedzējus no atsauces pārskatu sniedzēju grupas atlasa tikai šajā kārtā. Netiek veikta starpatlase.
4. Izlases sadalījums stratos un pārskatu sniedzēju atlase
10. Pēc tam, kad saskaņā ar 6. un 7. punktu ir definēti attiecīgās valsts strati, NCB, kuras izvēlas izlases metodi, veic atlasi, no katra strata izvēloties faktiskos pārskatu sniedzējus. Valsts kopējās izlases apjoms n ir katra strata izlases apjomu n1, n2, n3, … nL summa:
n1 + n2 + n3 + … + nL = n.
11. Katra NCB izvēlas vispiemērotāko valsts izlases apjoma sadalījumu starp stratiem. Tādējādi katra NCB nosaka, cik pārskata sniedzēju nh tiek izvēlēti no kopējā MFI skaita Nh katrā stratā. Atlases likme nh/Nh katrā stratā h pieļauj katra strata novirzes aplēsi. Tas nozīmē, ka no katra strata tiek izvēlēti vismaz divi pārskatu sniedzēji.
12. Lai atlasītu faktiskos pārskatu sniedzējus katrā stratā, NCB vai nu iekļauj visas iestādes stratā, veic atlasi pēc nejaušības principa, vai arī izvēlas vislielākās iestādes stratā. Ja atlasi veic pēc nejaušības principa, iestāžu nejaušu atlasi katrā stratā veic, visām iestādēm piemērojot vienādu varbūtību vai arī varbūtību, kas ir proporcionāla iestādes lielumam. Veicot atlasi pēc nejaušības principa vai atlasot vislielākās iestādes, NCB var izlemt, ka izlasē attiecībā uz dažiem stratiem iekļauj visas iestādēs.
13. Informāciju par katras kredītiestādes un citas iestādes lielumu pārskatu sniedzēju atsauces grupā var iegūt valsts līmenī no MFI bilances statistikas, ko vāc saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33). NCB ir jāizmanto kopējie dati par eiro noguldījumiem, kas pieņemti no tām mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kuras ir euro zonas dalībvalstu rezidenti, un par eiro kredītiem, kas piešķirti šīm mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām, kas ir tā bilances daļa, kura ir būtiska MFI procentu likmju statistikā, vai arī ir jāizmanto aizstājējrādītājs, kas ir tuvs minētajam.
14. MFI procentu likmju statistikas pamatā ir atlase bez aizstāšanas, t. i., katru MFI atsauces pārskatu sniedzēju grupā izvēlas tikai vienreiz.
15. Ja NCB nolemj iekļaut visu MFI kopu vienā stratā, NCB šajā stratā var veikt izlases atlasi filiāļu līmenī Šajā gadījumā priekšnosacījums ir tāds, ka NCB rīcībā ir gan pilns filiāļu saraksts, kas aptver visus attiecīgā strata kredītiestāžu un pārējo iestāžu darījumus, gan atbilstīgi dati, lai novērtētu novirzi attiecībā uz procentu likmēm, kas piemērotas jaunajos darījumos ar mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām visās filiālēs. Atlasot un paturot sarakstā filiāles, piemēro visas šajā pamatnostādnē paredzētās prasības. Izvēlētās filiāles kļūst par valsts līmeņa pārskatu sniedzējiem, uz ko attiecas visas Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikumā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības. Šī procedūra neskar visu to MFI, kurām pieder filiāles, pienākumu būt par pārskatu sniedzējiem.
5. Valsts obligātais izlases apjoms
16. Valsts obligāto izlases apjomu definē dažādi atkarībā no tā, vai NCB veic atlasi pēc nejaušības principa, vai arī izvēlas vislielākās iestādes katrā stratā.
17. Ja NCB veic faktisko pārskatu sniedzēju atlasi pēc nejaušības principa, valsts obligātajam apjomam vajadzētu būt tādam, lai vidējā robežkļūda attiecībā uz procentu likmēm jaunajiem darījumiem visās instrumentu kategorijās nepārsniegtu 10 bāzes punktus 90 % uzticības intervālā ( 37 ).
18. Robežkļūdu definē kā 
, kur D ir robežkļūda, zα/2 – koeficients, kas aprēķināts, pamatojoties uz normālo distribūciju vai kādu citu piemērotu distribūciju atbilstoši datu struktūrai (piemēram, t-distribūciju), pieņemot, ka ticamības līmenis ir 1-α, kur var 
ir parametra novērtējuma novirze θ, un vâr 
ir parametra novērtējuma aplēstā novirze θ.
19. Ja NCB atlasa lielāko iestādi katrā stratā, izlases kvalitāti vajadzētu balstīt uz sintētisku vidējo absolūto kļūdas lieluma (MAE) rādītāju. Faktiskajam sintētiskajam MAE nevajadzētu pārsniegt laikā mainīgo MAE robežvērtību, pieņemot 10 bāzes punktu kļūdas atšķirību katrā stratā un rādītājā.
20. Sintētiskos MAE attiecībā uz doto novērtējumu 
konkrētā periodā būtu jādefinē kā:
ar
|
MAES ( |
kā sintētisko MAE |
)|
Bc, Bk |
– kā lielumu konkrētā MFI procentu likmju kategorijā |
|
ic1 |
kā aplēstā vidējā procentu likme kategorijā c
|
kā 
|
Bj0 |
kā lielums, kas atbilst faktiskajai pārskatu nesniegšanai konkrētā stratā j |
|
Bj1 |
kā lielums, kas atbilst faktiskajai pārskatu sniegšanai konkrētā stratā j Ja piemēro izlases metodi Bj1 nozīmē ekstrapolētos lielumus. Ekstrapolēšanas procedūra ir papildus izskaidrota 4. sadaļā. |
|
B – |
kopējais lielums attiecībā uz visiem stratiem, t. i. summa Bj0 un Bj1 par visiem stratiem.
|
kā kopējās kļūdas aplēse stratā |
ij1 |
kā vidējā svērtā procentu likme, kas atbilst faktiskajai pārskatu sniegšanai konkrētā stratā j |
|
|
kā novērtējuma lielums |
attiecībā uz izlasē neietvertajiem (Ja kādā no pārskatā sniegtajiem stratiem seguma lielums ir nulle, būtu jāizmanto citu stratu vidējais 
lielums, lai nepieļautu, ka MAE ir vienāds ar nulli.
kā pirmās un trešās kvartiļas vidējais lielums katrā stratā, ko definē kā pārskatā sniegto procentu likmi attiecībā uz to MFI procentu likmju kategoriju, kurā 25 % (un attiecīgi 75 %) no pārskatā sniegtajām procentu likmēm ir zemākas nekā tas skaitlis. Pirmo un trešo kvartiļu aprēķina, iepriekš sverot lielumu tajā kategorijā pa strata iestādēm. Līdz ar to vidējais lielums starp diviem MAE novērtējumiem – pirmo un trešo kvartiļu – tiek izmantots kā novērtējums attiecībā uz attiecīgo parametru 
(
38
).
21. Attiecībā uz jauniem darījumiem un nenomaksātajām summām robežkļūdu un sintētisko MAE aprēķina atsevišķi. Attiecībā uz jauniem darījumiem robežkļūdu un sintētisko MAE vajadzētu aprēķināt, pamatojoties uz 1. –11., 13.–22. un 24.–29. rādītāju, ka norādīts Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājumā. Attiecībā uz nenomaksātajām summām robežkļūdu un sintētisko MAE vajadzētu aprēķināt, pamatojoties uz 1.–14. rādītāju, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 1. papildinājumā.
22. Valsts obligātais izlases apjoms attiecas gan uz obligāto sākotnējo izlasi, gan uz obligāto izlasi pēc tās atjaunināšanas, kā noteikts nākošajā sadaļā par faktiskās pārskatu sniegšanas grupas izlases atjaunināšanu. Apvienošanas un izslēgšanas rezultātā izlases apjoms var samazināties laika gaitā līdz nākošajam atjaunināšanas periodam.
23. NCB var atlasīt vairāk pārskatu sniedzēju, nekā ietverts noteiktajā valsts obligātās izlases apjomā, jo īpaši gadījumus, kad tas ir nepieciešams, lai palielināti valsts izlases tipiskumu saistībā ar valsts finanšu sistēmas struktūru.
24. MFI skaitam atsauces pārskatu sniedzēju grupā un minimālajam izlases skaitam ir jābūt atbilstīgam. NCB var atļaut sniegt MFI procentu likmju statistiku kopā kā grupu tām MFI, kuras rezidē vienā euro zonas dalībvalstī un ir atsevišķi iekļautas MFI sarakstā, kas ir izveidots un atjaunināts saskaņā ar klasifikācijas principiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 1. daļas 1. sadaļā. Šī grupa kļūst par valsts līmeņa pārskatu sniedzējiem. Tas nozīmē, ka šī grupa sniedz statistikas datus par MFI procentu likmēm tā, it kā tā būtu viena MFI, t. i. tā sniedz statistikas datus par vienu vidēju procentu likmi katrā instrumentu kategorijā, sedzot visu grupu, nevis sniedzot vienu likmi attiecībā uz katru MFI, kas ir iekļauta MFI sarakstā. Vienlaikus, grupā ietvertie MFI joprojām tie uzskatītas kā atsevišķas iestādes atsauces pārskatu sniedzēju grupā un izlasē.
2. sadaļa. Faktiskās pārskatu sniedzēju grupas izlases atjaunināšana
6. Izlases atjaunināšana laika gaitā
25. Tām NCB, kuras izvēlas izlases metodi, ir jānodrošina, ka izlase laika gaitā saglabā tipiskumu.
26. Tāpēc NCB būtu vismaz reizi gadā jāpārbauda izlases tipiskumu. Ja pārskatu sniedzēju atsauces grupā ir notikušas nozīmīgas izmaiņas, tās ir jāatspoguļo izlasē pēc šīs gadskārtējās pārbaudes.
27. NCB vismaz reizi divos gados ir regulāri jāpārskata izlase, ņemot vērā atsauces pārskatu sniedzēju grupas jaunpienācējus un tos, kas atstāj atsauces un faktisko pārskatu sniedzēju grupu, kā arī citas pārskatu sniedzējām iestādēm raksturīgo īpatnību izmaiņas. Izlases regulārās pārskatīšanas pamatā ir novērtējums par to, kā tiek ievēroti faktisko pārskata sniedzēju grupas atlases kritēriji, kas ietverti 1. sadaļā, balstoties uz mēneša datiem, kuri atbilst katra ceturkšņa beigu datiem tajā gadā, kurā tiek veikta pārskatīšana. Taču NCB var pārbaudīt un atjaunināt savu izlasi biežāk.
28. Laika gaitā izlasi koriģē, ņemot vērā atsauces pārskatu sniedzēju grupas jaunpienācējus, lai izlase joprojām būtu tipiska attiecībā uz atsauces pārskatu sniedzējiem. NCB tādēļ ir jāizveido no visu jaunpienācēju grupas Nb izlasi nb. Jaunpienācēju papildu izlasi nb no kopējā jaunpienācēju skaita Nb sauc par pakāpenisko atlasi laika gaitā.
29. Laika gaitā izlasi koriģē, ņemot vērā tās iestādes, kas ir atstājušas atsauces un faktiskās pārskatu sniedzēju grupas Korekcija nav vajadzīga, ja to iestāžu skaits, kas ir atstājušas pārskatu sniedzēju atsauces grupu Nd ir proporcionāls to iestāžu skaitam, kas ir atstājušas izlasi nd (1. gadījums). Ja iestādes, kas atstāj pārskatu sniedzēju atsauces grupu, neietilpst izlasē, izlase kļūst lielāka attiecībā pret pārskatu sniedzēju atsauces grupu (2. gadījums). Ja izlasi atstāj relatīvi vairāk iestāžu nekā pārskatu sniedzēju atsauces grupu, laika gaitā izlase kļūst pārāk maza un var zaudēt tipiskumu (3. gadījums). Otrajā un trešajā gadījumā, ja faktisko pārskatu sniedzēju iestāžu atlasei piemēro nejaušības principu, svēruma faktoru, kas attiecināts uz katru izlasē iekļauto iestādi, koriģē pēc kādas statistikas metodes, kas ir tradicionāla atlases teorijā. Katram pārskatu sniedzējam noteiktais svēruma faktors ir atlases varbūtībai apgriezti proporcionāls lielums un, tādējādi, paplašinājuma koeficients. Otrajā gadījumā, kad izlase relatīvi ir lielāka, salīdzinot ar grupu, nevienu pārskatu sniedzēju neizslēdz no izlases. Trešajā gadījumā, ja ir atlasītas lielākās iestādes, izlasi koriģē, atlasot papildu iestādes pēc to lieluma.
30. Laika gaitā izlasi koriģē, lai ņemtu vērā izmaiņas pārskatu sniedzēju grupas īpatnībās. Šādas izmaiņas var izraisīt apvienošanās, sadalīšanās, iestādes paplašināšanās u.tml. Daži pārskatu sniedzēji var nokļūt citā stratā. Tāpat kā 2. un 3. gadījumā attiecībā uz iestādēm, kas atstāj izlasi, izlasi koriģē ar kādu statistikas metodi, kas ir tradicionāla atlases teorijā. Tiek noteiktas jaunas atlases varbūtības un līdz ar to arī jauni svēruma faktori gadījumos, kad NCB veic izlasi pēc nejaušības principa.l
3. sadaļa. Papildu jautājumi, kas saistīti ar atlasi
7. Atbilstība
31. Lai nodrošinātu atbilstību starp MFI procentu likmju statistiku par nenomaksātajām summām, kas attiecas uz noguldījumiem un kredītiem, un statistiku par jauniem darījumiem, kas attiecas uz noguldījumiem un kredītiem, tām NCB, kas izvēlas izlases metodi, minēto divu statistikas datu kopu vākšanai ir jāizmanto vieni un tie paši pārskatu sniedzēji. NCB var arī izmantot izlases metodi, lai iegūtu statistikas datu apakškopu attiecībā uz MFI procentu likmēm, un visas grupas aptauju– lai iegūtu minētās statistikas atlikuma datus. Tomēr tās nedrīkst izmantot divas vai vairāk dažādas izlases.
8. Finanšu jaunievedumi
32. Izlases procedūrā NCB nav pienākuma aptvert katru produktu, kas pastāv valstī. Tomēr tās nedrīkst izslēgt veselu instrumentu kategoriju uz tā pamata, ka iesaistītās summas ir ļoti mazas. Tātad, ja kādas kategorijas instrumentu piedāvā tikai viena iestāde, tad šī iestāde būtu jāiekļauj izlasē. Ja kāda instrumentu kategorija nepastāvēja euro zonas dalībvalstī sākotnējās izlases veidošanas laikā, bet pēc tam kādā iestādē tika ieviesta, šī iestāde būtu jāiekļauj izlasē tad, kad nākamo reizi pārbauda izlases tipiskumu. Ja ir radīts jauns produkts, izlasē iekļautās iestādes uz to norāda nākamajā pārskatā, jo visiem pārskatu sniedzējiem ir pienākums sagatavot pārskatus par visiem saviem produktiem.
4. sadaļa. Valsts vidējās svērtās procentu likmes valsts kopējie darījuma apjomi
33. NCB saņem vidējās svērtās procentu likmes un atbilstošās darījumu summas no visiem to faktiskajiem pārskatu sniedzējiem – rezidentiem, un aprēķina valsts vidējās svērtās procentu likmes katrai instrumentu kategorijai, pamatojoties uz darījumu apjomu ekstrapolāciju katrā stratā. Dati tiek sniegti ECB.
34. Gadījumā, ja izlasi veic pēc nejaušības principa, procentu likmju novērtējumam stratā un valsts līmeņos ir jāatbilst izlases procedūrai, vienkāršai izlasei pēc nejaušības vai varbūtībai, kas ir proporcionāla izmatotajam lielumam, kas nozīmē to, ka procentu likmju svēršanai ir izmantotas ekstrapolētas summas.
35. Gadījumā, ja izvēlas lielākās iestādes, ar likmju novērtētāju būtu jāapkopo likmes pa visām viena strata iestādēm, sverot pa sniegtajām summām, un apkopojumus pa stratiem būtu jāveic, piemērojot ekstrapolētās summas katrā stratā.
36. NCB sniedz valsts vidējās svērtās procentu likmes par katru instrumentu kategoriju nenomaksātajām summām, t. i. Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) 1.–26. rādītāju.
37. NCB sniedz valsts vidējās svērtās procentu likmes katru instrumentu kategoriju attiecībā uz jauniem darījumiem, t. i. 1.–23. un 30.–85. rādītāju Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājumā. Turklāt attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma 2.–4., 8.–11., 13.–22. un 24.–29. rādītāju NCB norāda jauno darījumu apjomu, kas katrā instrumentu kategorijā veikti pārskata mēnesī. Attiecībā uz tām instrumentu kategorijām, kuras saistās ar pārskatītiem kredītiem mājsaimniecībā un nefinanšu sabiedrībām (Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. papildinājuma 88.–91. rādītājs), prasa informāciju tikai par apjomiem, savukārt informāciju par procentu likmēm vāc, ciktāl tas ir iespējams. Šie jauno darījumu apjomi attiecas uz visu grupu, t. i. uz visu pārskatu sniedzēju atsauces grupu, un, līdzīgi kā tas ir citiem jauno darījumu apjomiem, šo lielumu aprēķina, izmantojot 38.–40. punktā norādīto ekstrapolācijas procedūru.
38. Ja pārskatu sniedzēju atlasē izmanto izlasi pēc nejaušības principa vai atlasa lielākās iestādes, izmanto paplašinājuma koeficientus, lai ekstrapolētu darījuma apjomus. Ekstrapolāciju piemēro stratu līmenī.
39. Ja veic izlasi pēc nejaušības principa, paplašinājuma koeficientus definē kā atlases varbūtībai apgriezti proporcionālu lielumu, πi , t. i., 1/πi Kopējo grupas rādītāju B attiecībā uz jauno darījumu summu aplēš, izmantojot šādu vispārēju formulu –
kurā
|
B – |
kopējais darījumu apjoms |
|
Bi – |
iestādes jauno darījumu apjoms i |
|
πi |
iestādes atlases varbūtība i |
40. Ja izmanto metodi, ar kuru atlasa lielākās iestādes, paplašinājuma koeficientus katram stratam j definē kā stratu seguma attiecībai apgrieztu lielumu, izmantojot šādu formulu –
kurā
|
|
– kopējais apjoms stratā j |
|
|
– apjoms katrā stratā j attiecībā uz iestādi i |
|
Nj0 |
– neatlasīto kredīiestāžu skaits stratā j |
|
Nj1 |
– atlasīto kredītiestāžu skaits stratā j. |
41. Paplašinājuma koeficientus EFj , kā definēts 40. punktā, attiecībā uz jauniem darījumiem aprēķina, aizstājos jauno darījumu apjomus ar atbilstīgām nenomaksātajām summām. Stratu j ekstrapolēto apjomu pēc tam aprēķina kā paplašinājuma koeficientu attiecībā uz stratu j, ko reizina ar sniegto apjomu par stratu j.
42. NCB sniedz ECB datus par procentu likmēm, ko MFI izmanto attiecībā uz nenomaksātām summām un jauniem darījumiem, norādot 4 zīmes aiz komata. Tas neskar lēmumu, ko NCB pieņēmušas attiecībā uz precizitātes līmeni, ko tās vēlas piemērot datu vākšanā. Publicētajiem rezultātiem norāda ne vairāk par divām zīmēm aiz komata.
43. NCB norāda visu reglamentējošo kārtību (un grozījumus tajos) attiecībā uz MFI procentu likmju statistiku metodikas piezīmēs, kuras nosūta kopā ar attiecīgās valsts datiem.
44. Tās NCB, kas izvēlas izlases metodi pārskatu sniedzēju atlasei, sniedz atlases kļūdas novērtējumu sākotnējai izlasei. Ikreiz pēc izlases atjaunināšanas sniedz jaunu novērtējumu.
15. DAĻA
Īpašu finanšu produktu atspoguļojums attiecībā uz MFI procentu likmju statistiku
1. Procedūru attiecībā uz turpmākajos punktos definētajiem produktiem izmanto par atsauci attiecībā uz produktiem, kuriem piemīt līdzīgas īpašības
2. Augošas (lejupslīdošas) procentu likmes noguldījums vai kredīts ir noguldījums vai kredīts ar fiksētu termiņu, kam piemēro procentu likmi, kas gadu no gada pieaug (samazinās) par iepriekš noteiktu procentu punktu skaitu. Augošas (lejupslīdošas) procentu likmes noguldījumi vai kredīti ir instrumenti, kuru procentu likmes ir fiksētas visā to termiņa laikā. Par procentu likmi visam noguldījuma vai kredīta termiņam un par citiem noteikumiem vienojas iepriekš laikā t0, kad paraksta līgumu. Augošas procentu likmes noguldījuma piemērs ir termiņnoguldījums uz četriem gadiem, par ko maksā 5 % pirmajā gadā, 7 % otrajā gadā, 9 % trešajā gadā un 13 % ceturtajā gadā. NGPL attiecībā uz jauniem darījumiem, kas laikā t0 ir jāiekļauj MFI procentu likmju statistikā, ir ģeometriskais vidējais no faktoriem “1 + procentu likme”. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1072/2013 (ECB/2013/34) I pielikumu NCB var prasīt no pārskatu sniedzējiem, lai šim produktu veidam tiktu īstenota ŠDFPL. NGPL nenomaksātajām summām, kuras sedz no laika t0 līdz t3, ir likme, kuru pārskatu sniedzējs piemēro MFI procentu likme aprēķināšana brīdī, t. i., kā piemēru minot noguldījumu uz četriem gadiem, 5 % laikposmā t0, 7 % laikposmā t1, 9 % laikposmā t2 un 13 % laikposmā t3.
3. MFI procentu likmju statistikā kredītiem, kas ņemti kā kredītlīnijas, ir tā pati nozīme, kā definēts un klasificēts Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļā. Tikai nenomaksātās summas, t. i. izņemtās un vēl neatmaksātās kredītlīniju summas, tiek uzskatītas par jauniem darījumiem un tās atspoguļo MFI procentu likmju statistikā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 16. punktu. Summas, kas pieejamas, izmantojot kredītlīniju, un kas nav izņemtas vai jau atmaksātas, neiekļauj nevienā bilances posteņu kategorijā – ne kā jaunus darījumus, ne kā nenomaksātās summas.
4. “Jumta līgums” klientam ļauj izņemt kredītus no vairāku veidu kredītu kontiem, nepārsniedzot noteiktu maksimālo summu, ko piemēro visiem šiem kredītu kontiem kopā. Slēdzot šādu “jumta līgumu”, neprecizē kredīta veidu un/vai tā izņemšanas laiku, un/vai procentu likmi, bet virkne iespēju var būt paredzētas. Šādi jumta līgumi neietilpst MFI procentu likmju statistikā. Tomēr tiklīdz tiek piešķirts saskaņā ar jumta līgumu līgts kredīts, to iekļauj atbilstošajā MFI procentu likmju statistikas postenī gan pie jaunajiem darījumiem, gan nenomaksātajām summām.
5. Var būt tādi krājnoguldījumi, kam ir noteikti pamatprocenti un uzticamības un/vai pieauguma piemaksa. Noguldījumu pieņemšanas laikā, nav skaidrības attiecībā uz piemaksas maksājumu. Maksājums ir atkarīgs tā, kāda būs mājsaimniecības vai nefinanšu sabiedrības turpmākā attieksme pret uzkrājumu, un tā šobrīd nav zināma. Parasti šādus uzticamības vai pieauguma piemaksas neiekļauj NGPL attiecībā uz jauniem darījumiem. NGPL nenomaksātām summām vienmēr aptver likmes, ko pārskatu sniedzējs piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Tādējādi, ja pārskatu sniedzējs piešķir minēto uzticamības vai pieauguma piemaksu, to atspoguļo nenomaksāto summu statistikā.
6. Mājsaimniecībām vai nefinanšu sabiedrībām piešķirtos kredītus var piesaistīt atvasinātiem līgumiem, piemēram, procenta likmju mijmaiņa/procentu maksimālā robežlikme/procentu minimālā robežlikme. Parasti minētos piesaistītos līgumus neiekļauj NGPL attiecībā uz jauniem darījumiem. NGPL attiecībā uz nenomaksātajām summām vienmēr ietver likmes, ko pārskatu sniedzējs piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Tādējādi, ja tiek izpildīts šāds atvasināts līgums un pārskatu sniedzējs koriģē procentu likmi, kas jāizmaksā mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai, to atspoguļo statistikā attiecībā uz nenomaksātajām summām.
7. Var tikt piedāvāti tādi noguldījumi, kas aptver divas komponentes – termiņnoguldījumu, kam piemēro fiksētu procentu likmi, un ietvertu atvasināto finanšu instrumentu, kura peļņa ir atkarīga no kāda definēta biržas indeksa vai divu valūtu maiņas kursa, un kura minimālā garantētā peļņa ir 0 %. Abu komponenšu termiņi var būt vienādi vai atšķirīgi. Jauniem darījumiem piemērotajā NGPL ietilpst procentu likme attiecībā uz termiņnoguldījumu, jo tā atspoguļo vienošanos starp noguldītāju un pārskatu sniedzēju, un ir zināma noguldījuma pieņemšanas laikā. Peļņa no noguldījuma otras komponentes, kas ir saistīta ar biržas kursa indeksu vai divu valūtu maiņas kursu, kļūst zināma tikai pēc produkta termiņa beigām, un to nevar iekļaut jauno darījumu procentu likmē. Tādējādi atspoguļo tikai garantēto minimālo peļņu 0 %. NGPL attiecībā uz nenomaksātajām summām vienmēr ietver procentu likmi, ko pārskatu sniedzējs piemēro MFI procentu likmju aprēķināšanas laikā. Līdz termiņa beigām atspoguļo termiņnoguldījuma procentu likmi, kā arī garantēto minimālo peļņu no noguldījuma, kas aptver saistīto atvasināto finanšu instrumentu. Pārskatu sniedzēja maksāto nolīgto gada procentu likmi MFI procentu likmēs attiecībā uz nenomaksātajām summām atspoguļo tikai pēc noguldījuma termiņa beigām.
8. Termiņnoguldījumi uz laiku, kas pārsniedz 2 gadus, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļā, var ietvert pensiju krājkontus. Lielāko daļu no pensiju uzkrājumiem iegulda vērtspapīros, un tāpēc šo kontu procentu likme ir atkarīga no attiecīgo vērtspapīru peļņas. Atlikušo pensiju uzkrājumu daļu var glabāt skaidrā naudā, un kredītiestāde vai cita iestāde nosaka procentu likmi tāpat kā citiem noguldījumiem. Noguldījuma pieņemšanas laikā mājsaimniecības kopējā peļņa no pensiju krājkonta nav zināma, un tā var būt arī negatīva. Turklāt, noguldījuma pieņemšanas laikā mājsaimniecība un kredītiestāde vai cita iestāde vienojas par procentu likmi tikai attiecībā uz noguldījuma daļu; tas neattiecas uz vērtspapīros ieguldīto daļu. Tādējādi MFI procentu likmju statistikā iekļauj tikai to noguldījuma daļu, kas nav ieguldīta vērtspapīros. Jauniem darījumiem piemērotā NGPL, kas ir jāsniedz, ir likme, par kuru mājsaimniecība un pārskatu sniedzējs ir vienojies attiecībā uz atbilstošo noguldījuma daļu, pieņemot noguldījumu. NGPL attiecībā uz nenomaksātajām summām ir likme, ko pārskatu sniedzējs piemēro pensiju krājkontu noguldījuma daļai, aprēķinot MFI procentu likmi.
9. Uzkrājumu plāni attiecībā uz kredītiem, kas paredzēti mājokļu iegādei, ir ilgtermiņa uzkrājumu plāni, kas var ietvert zemus procentus, bet tie pēc noteikta uzkrāšanas laikposma dod mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai tiesības uz kredītu mājokļa iegādei ar zemākiem procentiem. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļu šos uzkrājumu plānus klasificē kā termiņnoguldījumus uz laiku ilgāku par diviem gadiem, ja tos izmanto kā noguldījumu. Tiklīdz tos pārvērš par kredītu, tos klasificē kā kredītus, ko piešķir mājsaimniecībām mājokļa iegādei. Pārskatu sniedzēji jauno noguldījumu darījumu kategorijā sniedz datus par procentu likmi, par ko vienojas sākotnējā noguldījuma pieņemšanas laikā. Apjoms, kas atbilst jaunajam darījumam, ir pieņemtā naudas summa. Šīs noguldījuma summas palielinājumu laika gaitā atspoguļo tikai ar nenomaksātajām summām. Kad noguldījumu pārveido par kredītu, šo jauno kredītu grāmato kā jaunu kredīta darījumu. Procentu likme ir pazeminātā likme, ko piedāvā pārskatu sniedzējs. Svērums ir kredīta kopējā summa, ko piešķir mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai.
10. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļu, Francijā spēkā esošais mājokļu plāns plan d'épargne-logement (PEL) tiek klasificēts kā termiņnoguldījums, kura termiņš pārsniedz divus gadus. Valdība reglamentē nosacījumus, ko piemēro šiem PEL, un nosaka procentu likmi, kas paliek nemainīga visā termiņnoguldījuma laikā, t. i., katrai PEL“paaudzei” piemēro vienu un to pašu procentu likmi. PEL ir reglamentēti ilgtermiņa uzkrājumu plāni, kas ir spēkā vismaz 4 gadus, un klientam katru gadu ir jāiegulda PEL noteiktā obligātā summa, bet viņam ir atļauts palielināt maksājumus jebkurā laikā, kamēr plāns ir spēkā. Pārskatu sniedzēji jaunu darījumu kategorijā sniedz datus par sākotnēji jauna PEL plāna ieviešanas brīdī noguldīto summu. Naudas summa, ko sākotnēji iegulda PEL, var būt ļoti maza, kas nozīmē to, ka jauniem darījumiem piemērotās likmes svērums būs relatīvi zems. Šī metode nodrošina to, ka jauno darījumu likme vienmēr atspoguļo pašreizējās PEL“paaudzes” nosacījumus. Jaunajiem PEL plāniem piemēroto procentu likmju novirzes iekļauj likmē attiecībā uz jauniem darījumiem. Patērētāju lēmumus pārvest citu ilgtermiņa noguldījumu aktīvus uz iepriekš pastāvošu PEL neiekļauj likmē attiecībā uz jauniem darījumiem, bet tikai procentu likmēs, ko piemēro saistībām. Pēc četriem gadiem klients var lūgt kredītu ar pazeminātām procentu likmēm vai atjaunot līgumu. Tā kā šo PEL atjaunošanu veic automātiski bez klienta aktīvas līdzdalības un tā kā par līguma nosacījumiem, tajā skaitā par procentu likmi, atkārtoti nevienojas, šo atjaunošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 2. daļu neuzskata par jaunu darījumu. Atjaunojot līgumu, klients var veikt papildu iemaksas ar noteikumu, ka uzkrātā summa nepārsniedz noteiktu limitu un līguma darbības laiks nepārsniedz definētu gadu skaitu. Ja ir sasniegta maksimālā summa vai termiņš, līgumu iesaldē. Mājsaimniecība vai nefinanšu sabiedrība saglabā aizņēmuma tiesības un joprojām saņem procentus, ievērojot nosacījumus, kas bija spēkā PEL atvēršanas laikā, kamēr bankas kontā ir palikusi nauda. Valdība piešķir PEL plāniem procentu maksājuma subsīdiju papildu kredītiestādes vai citas iestādes piedāvātajai procentu likmei. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/34) I pielikuma 1. daļu MFI procentu likmju statistikā atspoguļo tikai to procentu maksājuma daļu, ko piedāvā kredītiestāde vai cita iestāde. Neņem vērā to valdības subsīdiju, kuru izmaksā caur kredītiestādi vai citu iestādi, bet kura pati to neizmaksā.
11. MFI procentu likmēs būtu jāiekļauj negatīvas procentu likmes noguldījumiem, ar noteikumu, ka minētajām likmēm nav izņēmuma statuss saistībā ar tirgus apstākļiem.
15.a DAĻA
Atsevišķi MFI bilances posteņi un procentu likmju statistika
1., 2. un 3. tabulā ir izklāstītas prasības datu nosūtīšanai par atsevišķiem MFI bilances posteņiem un procentu likmju statistiku. Attiecībā uz atsevišķiem MFI bilances posteņiem šīs prasības attiecas uz darījumu atlikumu mēneša laikrindām kopā ar darījumu atlikumu papildrādītāju izlasi, ko ziņo reizi ceturksnī. Tomēr tās NCB, kas vāc šos datus ik mēnesi, var ziņot šos rādītājus ik mēnesi. Atsevišķu bilances posteņu pārskatu sniegšanas shēma attiecas arī uz papildsērijām, kuras ietver ziņas par elementiem, kas nav saistīti ar darījumiem, lai būtu iespējams izveidot jēgpilnus darījumu pasākumus, t. i., ņemt vērā pārvērtēšanu, kuru izraisījušas cenu un valūtas kursu pārmaiņas, pārklasificēšanu un kredītu norakstīšanu vai samazināšanu. Šīs daļas 1. un 2. tabulā šīs prasības ir apzīmētas ar simbolu “ߦ•” un “ߦߦ••”. Simbols “ߦߦ••” norāda uz gadījumiem, kad NCB ir jāaptver vismaz pārklasificēšanas gadījumi. Turklāt, lai samazinātu ziņošanas pienākumu apjomu, NCB, sniedzot pārskatus par papildsērijām, var piemērot robežvērtības. ►M4 Īpaši NCB, darot visu iespējamo, jāsniedz pārskati par papildsērijām, kuru summa pārsniedz 50 milj. euro, bet tikai, ja papildsērijas pārsniedz 1 % no rādītāja atlikumiem, t. i., robežvērtība = max (50 milj. euro, 1 % no atlikumiem). ◄ Šī robežvērtība, kas attiecas arī uz kredītiestāžu grupām, ir indikatīva, un tās mērķis ir palīdzēt NCB pieņemt lēmumu par korekciju vajadzību. Tomēr, ja informācija nav uzreiz pieejama vai tās kvalitāte ir slikta, attiecīgā NCB var pieņemt lēmumu atturēties no kādu darbību veikšanas vai arī veikt aplēses. Attiecībā uz kredītiem pārskatu sniegšanas shēma ietver papildu informāciju par kredītu pārvedumiem, ko sniedz, no iegādes atņemot atsavināšanu. Šie rādītāji, ko 1. tabulā apzīmē ar “†” simbolu, aptver informāciju par to kredītu neto plūsmām, kas ir vērtspapīroti vai citādi atsavināti (darījumi, kas ietekmē ziņoto kredītu krājumus). Jāatzīmē, ka Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) prasības tieši neatbilst 1. tabulā sniegtajām prasībām attiecībā uz datiem. Jo īpaši saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) ziņas par vērtspapīrotu kredītu neto plūsmām (darījumi, kas ietekmē ziņoto kredītu krājumus), kas attiecas uz nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu iedalījumu pēc termiņa vai uz mājsaimniecībām izsniegto kredītu iedalījumu pēc mērķa, jāsniedz tikai reizi ceturksni. Šī informācija tomēr var tikt vākta nacionālajā līmenī ik mēnesi. Tāpat dati par to kredītu neto plūsmām, kas ir vērtspapīroti vai citādi atsavināti (darījumi, kas ietekmē ziņoto kredītu krājumus), attiecībā uz nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu un kredītu pārvedumu starp iekšzemes MFI iedalījumu pēc termiņa nav iekļauti Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) prasībās, bet var būt pieejami valsts līmenī. Ja šī informācija nav tieši pieejama, par to jāsniedz pārskati, darot visu iespējamo.
Nosūtot atsevišķu MFI procentu likmju statistikas datus (MIR), kā noteikts 3. tabulā, iekļauj mēneša procentu likmes, kas attiecas uz euro denominētajiem euro zonas rezidentu mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un tām izsniegtajiem kredītiem. Papildus procentu likmēm darījumu atlikumiem un darījumu apjomiem šīs prasības ietver arī jauno darījumu apjomus.
Saskaņā ar 17.a pantu datu apmaiņā iesaistīto euro zonas kredītiestāžu paneli regulāri grozīs. Ievērojot minētajā pantā noteikto apstiprināšanas procedūru, jebkurus grozījumus īstenos, ievērojot šādus noteikumus:
i) euro zonas paplašināšanās gadījumā: attiecīgā NCB un ECB vienojas par to, kādas iestādes tiks iekļautas pasākumā un kādus datus sniegs par atsauces periodiem no dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts kļūs par iesaistīto dalībvalsti;
ii) MFI pārskatu sniedzēju grupas izmaiņu gadījumā: paneli groza, ievērojot vispārīgo principu, ka jāsaglabā tāds aptvērums, par kuru ir vienojušies Eurosistēmas dalībnieki. Tostarp:
— a iestāde, uz kuru attiecas datu apmaiņas aptvērums, atstāj MFI pārskatu sniedzēju grupu tās sektoru klasifikācijas izmaiņu dēļ, šo iestādi izslēdz no paneļa,
— anelī ietilpstošās MFI var tikt iesaistītas uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas darbībās. Ja jaunizveidotā iestāde izmanto tās MFI kodu, kura jau ietilpst panelī, izmaiņas nav jāveic. Ja jaunizveidotā iestāde izmanto tādas pastāvošas MFI kodu, kura neietilpst panelī, šo MFI iekļauj panelī, sākot ar tā mēneša pirmo datumu, kurā notika uzņēmumu apvienošanās vai pārņemšana. Šādos gadījumos jautājumu par to, vai attiecīgajai dalībvalstij jāsniedz retrospektīvie dati, izlemj, izskatot katru gadījumu atsevišķi. Ja jaunizveidotā iestāde izmanto jaunu MFI kodu, šo MFI iekļauj panelī, sākot ar tā mēneša pirmo datumu, kurā notika uzņēmumu apvienošanās vai pārņemšana,
— zņēmumu dalīšanās gadījumā paneli groza tā, lai tas joprojām aptvertu lielākās jaunizveidotās MFI. Iespēju iekļaut visas jaunizveidotās MFI izskata katrā gadījumā atsevišķi;
iii) ja sakarā ar NCB piemērotajiem atbrīvojumiem vai izlases režīmu notiek izmaiņas tajā faktisko pārskatu sniedzēju grupā, kas sniedz pārskatus par bilances posteņiem un MPL statistiku: no paneļa izslēdz visas iestādes, kuru dati kļuva nepieejami.
1. tabula
Dati par atsevišķu MFI aktīviem
|
|
|
|
Darījuma partnera sektors |
Kopā |
MFI |
|
|
|
|
|
|
|||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība (S.13) |
|
|
|||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
||||||||
|
|
|
|
t. sk. grupas iekšējās pozīcijas |
NCB |
Līdz 1 gadam |
Ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
Ilgāk par 2 gadiem |
|
|
Kopā |
|
|
|
|
||||
|
|
|
|
|
|
Līdz 1 gadam |
Ilgāk par 1 gadu |
||||||||||||
|
Instruments |
|
|
|
|
|
|
Ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
Ilgāk par 5 gadiem |
||||||||||
|
Skaidrā nauda |
Darījuma partnera apgabals |
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti |
Euro zona |
|
ߦ• |
|
|
|
|
|
|
ߦ †•† |
|
|
ߦ †•† |
ߦ †•† |
|
|
||
|
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
|
Pārējā pasaule |
ߦߦ• |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
t. sk. kredīti euro |
Euro zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
t. sk. kredīti euro (1) |
Euro zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
t. sk. sindicētie kredīti |
Euro zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
t. sk. reversie repo darījumi ar CDP |
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Parāda vērtspapīri |
Euro zona |
|
ߦ• |
|
|
|
|
|
|
|
|
Q |
|
|
|
|
||
|
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
ߦ• |
ߦ• |
|
|
|
|
|
|||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
ߦ• |
ߦ• |
|
|
|
|
|
|||
|
Pārējā pasaule |
ߦߦ• |
Q |
|
|
|
|
|
|
Q |
Q |
|
|
|
|
|
|||
|
NTF akcijas/daļas |
Euro zona |
|
ߦ• |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Pārējā pasaule |
ߦߦ•• |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Pašu kapitāls un IF, izņemot NTF, akcijas/daļas |
Euro zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ߦ• |
|
|
|
|
|
||
|
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Pārējā pasaule |
ߦߦ•• |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Nefinašu aktīvi (t. sk. pamatlīdzekļi) |
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Pārējie aktīvi |
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti |
Euro zona |
|
Q |
|
|
|
|
|
Q |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Pārējā pasaule |
Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
|
|
|
Darījuma partnera sektors |
Ne-MFI |
|||||||||||
|
|
|
|
Privātais sektors |
||||||||||||
|
|
|
|
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14 + S.15) |
CFS, ieguldījumu fondi, izņemot NTF, un ASPF |
|||||||||||
|
|
|
|
Kopā |
Mājokļa iegādei |
Patēriņam un citiem mērķiem |
|
CFS un ieguldījumu fondi, izņemot NTF |
ASPF |
|||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Instruments |
|
|
|
Līdz 1 gadam |
Ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
Ilgāk par 5 gadiem |
|
Līdz 1 gadam |
Ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
Ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|||
|
Skaidrā nauda |
Darījuma partnera apgabals |
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti |
Euro zona |
|
ߦ †•† |
|
|
|
ߦ †•† |
|
|
|
ߦ †•† |
|
|
||
|
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
|
Pārējā pasaule |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
t. sk. kredīti euro |
Euro zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
t. sk. kredīti euro (1) |
Euro zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
t. sk. sindicētie kredīti |
Euro zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
t. sk. reversie repo darījumi ar CDP |
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Parāda vērtspapīri |
Euro zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Q |
Q |
||
|
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Pārējā pasaule |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
NTF akcijas/daļas |
Euro zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Pārējā pasaule |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Pašu kapitāls un IF, izņemot NTF, akcijas/daļas |
Euro zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Pārējā pasaule |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
|
Nefinašu aktīvi (t. sk. pamatlīdzekļi) |
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Pārējie aktīvi |
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti |
Euro zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
Pārējā pasaule |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||
(1) Šīs sērijas ir nepieciešamas, lai papildinātu ziņu nosūtīšanu par atsevišķām MPL. Jo īpaši – prasība par pārsnieguma kredītiem ietver atjaunojamos kredītus un pārsnieguma kredītus, bezprocentu un procentu kredītkaršu aizdevumus.Mēneša rādītāji attiecībā uz atlikumiem.QCeturkšņa rādītāji attiecībā uz atlikumiem.ߦ•Papildsērijas: visas korekcijas kopā.ߦߦ•Papildsērijas: visas korekcijas kopā; NCB var izvēlēties sniegt pārskatus tikai par pārklasificēšanas radīto ietekmi, ja tas samazina pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu.†Kredītu pārvedumi (no iegādes atņemot atsavināšanu).
2. tabula
Dati par atsevišķu MFI pasīviem
|
|
|
|
Darījuma partnera sektors |
Kopā |
|
|
|
MFI |
|
|
Ne-MFI |
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Centrālā valdība |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14 + S.15) |
Citi |
||||||||||||||||||
|
Instruments |
|
|
Līdz 1 gadam |
Ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
Ilgāk par 2 gadiem |
t. sk. grupas iekšējās pozīcijas |
NCB |
|
|
CFS un ieguldījumu fondi, izņemot NTF |
ASPF |
Pārējā valdība |
||||||||||||||||||
|
Noguldījumi |
Darījuma partnera apgabals |
|
||||||||||||||||||||||||||||
|
Kopā |
Euro zona |
|
|
|
|
ߦ• |
|
|
|
ߦߦ•• |
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||
|
Pārējā pasaule |
ߦߦ•• |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||
|
t. sk. euro |
Kopā |
Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
Noguldījumi, kas iekļauti M3 |
Euro zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ߦߦ•• |
ߦߦ•• |
ߦߦ•• |
|
|
|
||||||||||||||
|
uz nakti |
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||
|
t. sk. euro (1) |
Euro zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
ar noteikto termiņu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
Līdz 1 gadam |
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||
|
No 1 gada līdz 2 gadiem |
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||
|
ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 3 mēnešiem |
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||
|
t. sk. euro (1) |
Euro zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
repo darījumi, izņemot repo darījumus ar CDP |
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||
|
Noguldījumi, kas nav iekļauti M3 |
Euro zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ߦߦ•• |
ߦߦ•• |
ߦߦ•• |
|
|
|
||||||||||||||
|
ar noteikto termiņu, kas ir ilgāks par 2 gadiem |
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||
|
ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kas ir ilgāks par 3 mēnešiem |
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||
|
t. sk. euro (1) |
Euro zona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
repo darījumi ar CDP |
Iekšzeme |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
Euro zona, izņemot iekšzemi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
Kopā |
ߦߦ•• |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
ārvalstu valūtā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
Kapitāls un rezerves |
Kopā |
ߦߦ•• |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
Pārējie pasīvi |
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
t. sk. atvasinātie finanšu instrumenti |
Euro zona |
|
|
|
|
Q |
|
|
Q |
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
|
Pārējā pasaule |
Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||||
|
(1)
Šīs sērijas ir nepieciešamas, lai papildinātu ziņu nosūtīšanu par atsevišķām MPL. Jo īpaši – prasība par pārsnieguma kredītiem ietver atjaunojamos kredītus un pārsnieguma kredītus, bezprocentu un procentu kredītkaršu aizdevumus.
|
||||||||||||||||||||||||||||||
3. tabula
Dati par atsevišķu MFI procentu likmēm
|
INSTRUMENTU KATEGORIJAS PROCENTU LIKMĒM ATTIECĪBĀ UZ SAISTĪBĀM |
||||
|
|
Sektors |
Instrumenta veids |
Sākotnējais termiņš |
Pārskatu sniegšanas pienākums |
|
Noguldījumi euro |
No mājsaimniecībām |
Ar noteikto termiņu |
Līdz 2 gadiem |
NGPL |
|
Ilgāk par 2 gadiem |
NGPL |
|||
|
No nefinanšu sabiedrībām |
Ar noteikto termiņu |
Līdz 2 gadiem |
NGPL |
|
|
Ilgāk par 2 gadiem |
NGPL |
|||
|
Aizdevumi euro |
Mājsaimniecībām |
Mājokļa iegādei |
Līdz 1 gadam |
NGPL |
|
Ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
NGPL |
|||
|
Ilgāk par 5 gadiem |
NGPL |
|||
|
Patēriņam un citiem mērķiem |
Līdz 1 gadam |
NGPL |
||
|
Ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
NGPL |
|||
|
Ilgāk par 5 gadiem |
NGPL |
|||
|
Nefinanšu sabiedrībām |
Kopā |
Līdz 1 gadam |
NGPL |
|
|
Ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
NGPL |
|||
|
Ilgāk par 5 gadiem |
NGPL |
|||
|
INSTRUMENTU KATEGORIJAS JAUNO DARĪJUMU PROCENTU LIKMĒM |
||||
|
|
Sektors |
Instrumenta veids |
Sākotnējais termiņš, brīdinājuma termiņš, procentu likmes darbības sākotnējais periods |
Pārskatu sniegšanas pienākums |
|
Noguldījumi euro |
No mājsaimniecībām |
Uz nakti (1) |
|
NGPL |
|
Ar noteikto termiņu |
Termiņš līdz 1 gadam |
NGPL, apjoms |
||
|
Termiņš 1–2 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
|
Termiņš ilgāks par 2 gadiem |
NGPL, apjoms |
|||
|
Ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (1) |
Brīdinājuma termiņš līdz 3 mēnešiem |
NGPL |
||
|
Brīdinājuma termiņš ilgāks par 3 mēnešiem |
NGPL |
|||
|
No nefinanšu sabiedrībām |
Uz nakti (1) |
|
NGPL |
|
|
Ar noteikto termiņu |
Termiņš līdz 1 gadam |
NGPL, apjoms |
||
|
Termiņš 1–2 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
|
Termiņš ilgāks par 2 gadiem |
NGPL, apjoms |
|||
|
|
Repo |
|
|
|
|
Aizdevumi euro |
Mājsaimniecībām |
Atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti, bezprocentu un procentu kredītkaršu aizdevumi (1) |
NGPL |
|
|
Patēriņam |
Mainīgā procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 1 gadam |
NGPL, apjoms |
||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–5 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 5 gadiem |
NGPL, apjoms |
|||
|
Mājokļa iegādei |
Mainīgā procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 1 gadam |
NGPL, apjoms |
||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–5 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 5–10 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 10 gadiem |
NGPL, apjoms |
|||
|
Citiem mērķiem |
Mainīgā procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 1 gadam |
NGPL, apjoms |
||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–5 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 5 gadiem |
NGPL, apjoms |
|||
|
Nefinanšu sabiedrībām |
Atjaunojamie kredīti un pārsnieguma kredīti, bezprocentu un procentu kredītkaršu aizdevumi (1) |
NGPL |
||
|
Citi kredīti līdz 0,25 milj. euro |
Mainīga procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 3 mēnešiem |
NGPL, apjoms |
||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 3 mēnešiem un līdz 1 gadam |
NGPL, apjoms |
|||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–3 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 3–5 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 5–10 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 10 gadiem |
NGPL, apjoms |
|||
|
Citi kredīti 0.25 – 1 milj. euro |
Mainīga procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 3 mēnešiem |
NGPL, apjoms |
||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 3 mēnešiem un līdz 1 gadam |
NGPL, apjoms |
|||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–3 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 3–5 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 5–10 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 10 gadiem |
NGPL, apjoms |
|||
|
Citi kredīti, kas lielāki par 1 milj. euro |
Mainīgā procentu likme un procentu likmes darbības sākotnējais periods līdz 1 gadam |
NGPL, apjoms |
||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods 1–5 gadi |
NGPL, apjoms |
|||
|
Procentu likmes darbības sākotnējais periods ilgāks par 5 gadiem |
NGPL, apjoms |
|||
|
(1) Šiem rādītājiem darījumu apjomi ir iekļauti atsevišķo bilances posteņu pārskatu sniegšanas shēmā. |
||||
16. DAĻA
Maksājumu statistika
1. sadaļa. Pārskatu sniegšanas prasības
Papildu Regulā (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) precizētajiem rādītājiem un kā noteikts šīs pamatnostādnes 18.panta 1. punktā, NCB sniedz papildu informāciju, kas tiek lūgta 1.–7. tabulā. Uz šo informāciju attiecas tie paši termiņi, kuri Regulā ir noteikti attiecībā uz rādītājiem. Attiecībā uz tiem rādītājiem, kuriem Regulā nav sniegtas definīcijas, šādu definīciju ietver attiecīgajā tabulā.
Informāciju, kas tiek lūgta Regulas tabulās un šajā pamatnostādnē, būtu jāsniedz neatkarīgi no tā, vai to pamatā esošā parādība pastāv, ir vienāda ar nulli vai iztrūkst. Lai norādītu, ka parādība nepastāv, lieto apzīmējumu “NC” ar novērojuma statusu “M”. Attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, ja faktiskie dati, aplēses vai provizoriskie dati nav pieejami, NCB ziņo “NC” ar novērojuma statusu “L”.
1. tabula
Norēķinu līdzekļi
Perioda beigas, ja nav norādīts citādi; miljonos euro
|
|
Vērtība |
Biežums |
|
Norēķinu līdzekļi, ko izmanto ne-MFI |
||
|
NCB pasīvi |
||
|
Noguldījumi euro uz nakti |
||
|
iekšzemes centrālā valdība |
Geo 0 |
M |
|
pārējo euro zonas dalībvalstu centrālās valdības |
Geo 0 |
M |
|
pārējā pasaule, izņemot bankas |
Geo 0 |
M |
|
Noguldījumi pārējās valūtās uz nakti |
||
|
iekšzemes centrālā valdība |
Geo 0 |
M |
|
pārējo euro zonas dalībvalstu centrālās valdības |
Geo 0 |
M |
|
pārējā pasaule, izņemot bankas |
Geo 0 |
M |
|
Pārējo MFI pasīvi |
||
|
Noguldījumi euro uz nakti |
||
|
iekšzemes centrālā valdība |
Geo 0 |
M |
|
pārējo euro zonas dalībvalstu centrālās valdības |
Geo 0 |
M |
|
pārējā pasaule, izņemot bankas |
Geo 0 |
M |
|
Noguldījumi uz nakti pārējās valūtās |
||
|
iekšzemes centrālā valdība |
Geo 0 |
M |
|
pārējo euro zonas dalībvalstu centrālās valdības |
Geo 0 |
M |
|
pārējā pasaule, izņemot bankas |
Geo 0 |
M |
|
Norēķinu līdzekļi, ko izmanto kredītiestādes |
||
|
Euro noguldījumi uz nakti pārējās kredītiestādēs |
Geo 0 |
Q |
|
Dienas aizņēmumi euro no centrālās bankas (vidēji pēdējā rezervju prasību izpildes periodā) |
Geo 0 |
A |
Norēķinu līdzekļi, ko izmanto ne-MFI – aktīvi vai aktīvu prasības, ko ne-MFI var izmantot maksājumiem.
Noguldījumi uz nakti – kā definēts Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļā “instrumentu kategorijas”.
Visus kontus iekļauj neatkarīgi no to valūtas; līdz ar to “noguldījumi uz nakti pārējās valūtās” ir “noguldījumi uz nakti” apakškategorija.
Noguldījumi uz nakti pārējās valūtās – tādu noguldījumu uz nakti vērtība, kuru ne-MFI tur citās valūtās.
Norēķinu līdzekļi, ko izmanto kredītiestādes – aktīvi vai aktīvu prasības, ko kredītiestādes var izmantot maksājumiem.
Dienas aizņēmumi euro no centrālās bankas (vidēji pēdējā rezervju prasību izpildes periodā) – kopējā kredīta vērtība, ko centrālā banka izsniegusi kredītiestādēm un ko atlīdzina periodā, kas mazāks par vienu darbadienu. Visu kredītiestāžu kopā dienas laikā reizē un faktiski izmantoto kredīta iespēju vai dienas pārsnieguma kredīta pozīciju dienas lielākās vērtības vidējais rādītājs. Visas izpildes perioda dienas, t. sk. nedēļas nogales un svētku dienas, tiek ņemtas vērā, aprēķinot vidējo rādītāju.
2. tabula
Iestādes, kas sniedz maksājumu pakalpojumus ne-MFI
Perioda beigas; oriģinālās vienības, ja nav norādīts citādi; miljonos euro
|
|
Skaitlis |
Vērtība |
Biežums |
|
Centrālā banka |
|||
|
Biroju skaits |
Geo 0 |
— |
A |
|
Noguldījumu uz nakti skaits (tūkstošos) |
Geo 0 |
— |
A |
|
Kredītiestādes |
|||
|
t. sk. |
|
|
|
|
Kredītiestādes, kas juridiski inkorporētas pārskatu sniedzošajā valstī |
|||
|
Biroju skaits |
Geo 0 |
— |
A |
|
Iestāžu skaits |
Geo 0 |
|
A |
|
Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība |
— |
Geo 0 |
Q |
|
Euro zonā esošās kredītiestāžu filiāles |
|||
|
Biroju skaits |
Geo 0 |
— |
A |
|
Iestāžu skaits |
Geo 0 |
|
A |
|
Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība |
— |
Geo 0 |
Q |
|
EEZ esošās kredītiestāžu filiāles, kas neatrodas euro zonā |
|||
|
Biroju skaits |
Geo 0 |
— |
A |
|
Iestāžu skaits |
Geo 0 |
|
A |
|
Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība |
— |
Geo 0 |
Q |
|
ārpus EEZ esošās kredītiestāžu filiāles |
|||
|
Biroju skaits |
Geo 0 |
— |
A |
|
Iestāžu skaits |
Geo 0 |
|
A |
|
Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība |
— |
Geo 0 |
Q |
|
Elektroniskās naudas iestādes |
|||
|
Iestāžu skaits |
Geo 0 |
— |
A |
|
Pārējie maksājumu pakalpojumu sniedzēji |
|||
|
Iestāžu skaits |
Geo 0 |
— |
A |
|
Biroju skaits |
Geo 0 |
— |
A |
|
Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti skaits (tūkst.) |
Geo 0 |
— |
A |
|
Ne-MFI turēto noguldījumu uz nakti vērtība |
|
Geo 0 |
Q |
|
Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
Kopējais maksājumu iestāžu skaits, kuras valstī darbojas uz pārrobežu principa |
Geo 0 |
|
A |
|
t. sk., |
|
|
|
|
to maksājumu iestāžu skaits, kuras sniedz pakalpojumus ar izveidotas filiāles starpniecību |
|
Geo 0 |
A |
|
to maksājumu iestāžu skaits, kuras sniedz pakalpojumus ar pārstāvja starpniecību |
|
Geo 0 |
A |
|
to maksājumu iestāžu skaits, kuras sniedz pakalpojumus neizmantojot ne filiāles, ne pārstāvja starpniecību |
|
Geo 0 |
A |
2. tabula papildina Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) 1. tabulu.
Iestāžu skaits – ietver juridiski neatkarīgas iestādes, kas darbojas pārskatu sniedzošajā valstī. Katru iestādi uzskaita vienu reizi neatkarīgi no valstī esošo tās biroju skaita.
Biroju skaits – darījumdarbības vietu skaits pārskatu sniedzošajā valstī. Katru vienā pārskatu sniedzējā valstī izveidoto darījumdarbības vietu uzskaita atsevišķi, Iekļauj tikai tos birojus (neskatoties uz to izmēru un darba laiku), kuri sniedz maksājumu pakalpojumus, izmantojot bezskaidras naudas klīringu un norēķinus, turpretim mobilos birojus neskaita. Iestādes centrālo biroju skaita kā biroju, ja tas sniedz maksājumu pakalpojumus, izmantojot bezskaidras naudas klīringu un norēķinus.
Filiāle – darījumdarbības vieta (kura nav centrālais birojs), kura atrodas pārskatu sniedzošajā valstī un kuru ir izveidojusi tāda kredītiestāde, kas ir juridiski inkorporēta citā valstī. Tai nav juridiskas personas statusa un tā tieši veic visus darījumus vai daļu no tiem, kas ir raksturīgi kredītiestāžu darījumdarbībai. Visas darījumdarbības vietas, kuras viena un tā pati citā valstī juridiski inkorporēta iestāde ir izveidojusi pārskatu sniedzošajā valstī, veido vienu filiāli. Katra šī darījumdarbības vieta tiek skaitīta kā atsevišķs birojs.
Euro zonas kredītiestāžu filiāle – tādas kredītiestādes filiāle (atrodas pārskatu sniedzošajā valstī), kura ir juridiski inkorporēta ārpus pārskatu sniedzošās valsts, bet atrodas euro zonas teritorijā.
Ārpus EEZ esošās kredītiestādes filiāle – filiāle (atrodas pārskatu sniedzošajā valstī) tādai bankai, kura neatrodas EEZ.
EEZ esošās kredītiestādes filiāle (neatrodas euro zonā) – tādas kredītiestādes filiāle (atrodas pārskatu sniedzošajā valstī), kura ir juridiski inkorporēta EEZ valstī, bet neatrodas pārskatu sniedzošajā valstī un atrodas ārpus euro zonas.
Maksājumu iestādes, kuras valstī darbojas pēc pārrobežu principa – maksājumu iestādes, kuras atrodas ārpus pārskatu sniedzošās valsts, bet darbojas pārskatu sniedzošajā valstī ar izveidotas iestādes, pārstāvja vai attālinātas piekļuves starpniecību.
3. tabula
Maksājumu darījumi saistībā ar ne-MFI
Periodā kopā; darījumu skaits miljonos; darījumu vērtība miljonos euro; ikgadējais periodiskums
|
|
Nosūtīti |
Saņemti |
||
|
Papildposteņi |
Darījumu skaits |
Darījumu vērtība |
Darījumu skaits |
Darījumu vērtība |
|
Darījumi pēc maksājumu instrumenta veida |
||||
|
Kredīta pārvedumi |
||||
|
Iniciēti elektroniski |
||||
|
t. sk.: |
|
|
|
|
|
Iniciēti ar vienu maksājumu |
|
|
|
|
|
t. sk.: |
|
|
|
|
|
Elektroniskie maksājumi uz tiešsaistes banku darbības pamata |
Geo 1 |
Geo 1 |
— |
— |
|
Kredīti kontos ar vienkāršu iegrāmatojumu |
Geo 0 |
Geo 0 |
— |
— |
|
Debets kontos ar vienkāršu iegrāmatojumu |
Geo 0 |
Geo 0 |
— |
— |
|
|
|
|
— |
— |
|
Naudas pārvedumi |
Geo 3 |
Geo 3 |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
Darījumi, kas veikti ar telekomunikāciju, digitālu vai IT ierīces starpniecību |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
Citi pakalpojumi (nav iekļauti maksājumu pakalpojumu direktīvā) |
Geo 4 |
Geo 4 |
— |
— |
3. tabula papildina Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) 4. tabulu.
Maksājumi, kas piesaistīti bankas pakalpojumiem tiešsaistē – darījumi, kurus iniciē, izmantojot bankas pakalpojumus tiešsaistē un maksājumu iniciēšanas pakalpojumus. Postenis “e-maksājumi, kas piesaistīti bankas pakalpojumiem tiešsaistē” neietver tos maksājumus, kurus maksātājs iniciējis tikai ar bankas tiešsaistes pakalpojumu starpniecību, kam neseko vienlaicīgs iepirkšanās darījums tiešsaistē. Tas neietver arī tiešsaistē iesniegtus rēķinus, kuri nav saistīti ar vienlaicīgu iepirkšanās darījumu tiešsaistē.
Kredīti kontos ar parastu grāmatojumu – kredīta darījums, ko ierosinājis maksājumu pakalpojumu sniedzējs (MPS) (t. sk. elektroniskās naudas emitents) bez konkrēta maksājuma rīkojuma, un to izpilda ar parastu grāmatojumu, t. i. kredīta ierakstu klienta kontā, t. i. neizmantojot tradicionālu maksāšanas instrumentu. Šajā postenī sniedz datus par šādiem darījumiem: a) bankas veikts procentu maksājums; b) bankas veikts dividendes maksājums; c) kredīta summas izmaksa klienta norēķinu kontā, un d) citi kredīti kontos ar parastu grāmatojumu. Šos datus neiekļauj kredītu pārvedumos.
Debets kontos ar parastu grāmatojumu – debeta darījums, ko ierosinājis maksājumu pakalpojumu sniedzējs (t. sk. elektroniskās naudas emitents), bez konkrēta maksājuma rīkojuma, un to izpilda ar parastu grāmatojumu (debeta ierakstu) klienta kontā, t. i. neizmantojot tradicionālu maksāšanas instrumentu. Šajā postenī sniedz datus par šādiem darījumiem: a) maksa par bankas procentiem; b) bankas maksājumu atskaitījums; c) nodokļu maksājumu, kas saistīta ar finanšu aktīviem gadījumos, ja tie ir atsevišķs darījums, bet klients tos nav atsevišķi autorizējis; d) kredīta summa atmaksas, un e) citi debeti kontos ar parastu grāmatojumu. Šos datus neiekļauj tiešajos debetos.
Naudas pārvedumi – kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64/EK ( 40 ) 4. pantā.
Darījumi, ko veic ar telekomunikācijas, digitālu vai informācijas tehnoloģiju iekārtu – kā noteikts Direktīvas 2007/64/EK pielikuma 7. punktā.
Citi pakalpojumi (nav iekļauti maksājumu pakalpojumu direktīvā) – ar maksājumu saistītie pakalpojumi, izņemot Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 3. punktā definētos pakalpojumus.
4. tabula
Maksājumu darījumi saistībā ar ne-MFI pēc termināla veida
Periodā kopā; darījumu skaits milj.; darījumu vērtība milj. euro; ikgadējais periodiskums
|
Ārpusbilances posteņi |
Darījumu skaits |
Darījumu vērtība |
|
Naudas izmaksas POS terminālos |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
Naudas izņemšana kasē |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
Naudas noguldīšana kasē |
Geo 1 |
Geo 1 |
4. tabula papildina Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) 5. tabulu.
Naudas izmaksas POS terminālos – darījumi, kuros kartes turētājs saņem skaidru naudu no POS termināļa kopā ar maksājuma darījuma veikšana par precēm vai pakalpojumiem. Nav iespējas nodalīt datus par naudas izmaksām POS termināļos – par šiem datiem sniedz datus kā par “POS darījumiem”.
Skaidrās naudas darījumi kasē (OTC) – skaidrās naudas noguldīšana kontā MPS, izmantojot bankas formu, t. sk. gadījumos, kad karti izmanto vienīgi maksātāja identificēšanai. Ietver skaidro naudu, kas noguldīta MPS dienas vai nakts noguldījumu nodalījumā, lai izveidotu kontu MPS. Minētie darījumi neveido maksājumus tiešā nozīmē, jo tie ietver pāreju no skaidras naudas uz naudu kontā.
Skaidrās naudas izņemšana kasē (OTC) – skaidrās naudas izņemšana no konta MPS, izmantojot bankas formu, t. sk. gadījumos, kad karti izmanto vienīgi maksātāja identificēšanai. Minētie darījumi neveido maksājumus tiešā nozīmē, jo tie ietver pāreju no naudas kontā uz skaidru naudu.
5. tabula
Dalība atsevišķās maksājumu sistēmās: TARGET2
Perioda beigas, oriģinālās vienības, ikgadējais periodiskums
|
|
Skaitlis |
|
TARGET2 komponentsistēma |
|
|
Dalībnieku skaits |
Geo 1 |
|
Tiešie dalībnieki |
Geo 1 |
|
Kredītiestādes |
Geo 1 |
|
Centrālā banka |
Geo 1 |
|
Pārējie tiešie dalībnieki |
Geo 1 |
|
Publiskā pārvaldība |
Geo 1 |
|
Klīringa un norēķinu organizācijas |
Geo 1 |
|
Pārējās finanšu iestādes |
Geo 1 |
|
Citi |
Geo 1 |
|
Netiešie dalībnieki |
Geo 1 |
6. tabula
Atsevišķās maksājumu sistēmās apstrādātie maksājumi: TARGET2
Periodā kopā; darījumu skaits milj.; darījumu vērtība milj. euro; ikgadējais periodiskums
|
|
Nosūtītie |
|
|
Darījumu skaits |
Vērtība darījumiem |
|
|
TARGET2 komponentsistēma |
||
|
Kredīta pārvedumi un tiešie debeti |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
Vienā TARGET2 komponentsistēmā |
Geo 0 |
Geo 0 |
|
Uz citu TARGET2 komponentsistēmu |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
Uz euro zonas TARGET2 komponentsistēmu |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
Uz ārpus euro zonas TARGET2 komponentsistēmu |
Geo 2 |
Geo 2 |
|
Koncentrācijas rādītājs |
Geo 1 |
Geo 1 |
TARGET2 komponentsistēma – kā norādīts Pamatnostādnes ECB/2012/27 2. pantā ( 41 ).
Attiecībā uz TARGET2“pārrobežu” definīcija balstās uz komponentes atrašanās vietu, un nevis dalībnieka atrašanās vietu, kā tas ir citās maksājumu sistēmās
Par Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) 6. un 7. tabulu datus būtu jāsniedz attiecībā uz katru maksājumu sistēmu, kura nav TARGET2. NCB ir jānodala liela apjoma maksājumu sistēmas un neliela apjoma maksājumu sistēmas:
Jēdzienam “liela apjoma maksājumu sistēma” ir tāda pati nozīme, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 260/2012 ( 42 ).
Jēdzienam “neliela apjoma maksājumu sistēma” ir tāda pati nozīme, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 260/2012 2. pantā.
7. tabula
MPS darbības pēc maksājumu pakalpojuma veida
Periodā kopā; iesniegto darījumu skaits milj.; iesniegto darījumu vērtība milj. euro; ikgadējais periodiskums
|
|
Ārpusbilances postenis Naudas noguldīšana kasē |
Ārpusbilances postenis Naudas izņemšana kasē |
Tiešais debets |
Karšu maksājumi |
Kredīta pārvedumi |
Ārpusbilances postenis Naudas pārvedumi |
Ārpusbilances postenis Darījums, ko veic ar telekomunikācijas, digitālu vai informācijas tehnoloģiju iekārtu |
|||||||
|
Skaits |
Vērtība |
Skaits |
Vērtība |
Skaits |
Vērtība |
Skaits |
Vērtība |
Skaits |
Vērtība |
Skaits |
Vērtība |
Skaits |
Vērtība |
|
|
Kredītiestādes |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
Elektroniskās naudas iestādes |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
Pasta žironorēķinu iestādes |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
Maksājumu iestādes |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
|
Valsts pārvaldes iestādes a) ECB un NCB un b) dalībvalstu vai vietējās valdības iestādes) |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Geo 1 |
Jēdzienam “tiešais debets” ir tāda pati nozīme, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1409/2013 II pielikumā.
Maksājumi ar karti – maksājumu darījumi, kas definēti Direktīvas 2007/64/EK pielikuma 3. un 4. punkta otrajā ievilkumā.
Jēdzienam “kredīta pārvedumi” ir tāda pati nozīme, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1409/2013 II pielikumā.
Attiecībā uz ģeogrāfiskā dalījuma prasībām ievēro nosaukumu piešķiršanu, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43), t. i.,
8. tabula
Ģeogrāfiskais iedalījums
|
Geo 0 |
Geo 1 |
Geo 2 |
Geo 3 |
Geo 4 |
|
Iekšzemes |
Iekšzemes un pārrobežu kopā |
Pārrobežu |
Iekšzemes |
Iekšzemes |
|
Atsevišķu valstu dalījums par visām Savienības valstīm |
||||
|
Pārējā pasaule |
Pārrobežu |
2. sadaļa. Atbrīvojumi
Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) 4. pantā ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem NCB var pārskatu sniedzējiem piešķirt atbrīvojumus. Jo īpaši – 2. punktā ir noteikts, ka NCB var pārskatu sniedzējiem piešķirt atbrīvojumus tikai tad, ja šie pārskatu sniedzēji nesniedz nacionālajā līmenī statistiski nozīmīgu datu apjomu par maksājumu darījumiem attiecībā uz katru maksājumu pakalpojumu veidu.
Statistiski nozīmīgs datu apjoms ir noteikts 95 % apmērā no maksājumu darījumu vērtības par katru maksājumu pakalpojumu.
Ja tiek piešķirti atbrīvojumi, NCB ir jāekstrapolē tie dati, kas ir sniedzami ECB.
▼M4 —————
17. DAĻA
IF aktīvu un pasīvu statistika
Statistikas pārskatiem būtu jāietver dati par visām ailēm attiecīgajās šīs pamatnostādnes tabulās pat tad, ja tie ir vienādi ar nulli, iztrūkstoši vai attiecīgais fenomens neeksistē.
1. tabula
Dati, kas sniedzami katru ceturksni – krājumi un plūsmu korekcijas
|
|
A. Iekšzeme |
B. Euro zona, izņemot iekšzemi |
C. PP |
D. Kopā |
|||||||||||||||||||||||||
|
Kopā |
MFI |
Ne-MFI - Kopā |
Kopā |
MFI |
Ne-MFI - Kopā |
Kopā |
|||||||||||||||||||||||
|
|
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidenti |
|
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidenti |
|
Neiesaistītās dalībvalstis |
ASV |
Japāna |
||||||||||||||||||||
|
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības + pensiju fondi (S.128 + S.129) |
|
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības + pensiju fondi (S.128 + S.129) |
|
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
||||||||||||||||
|
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
||||||||||||||||||||||||||
|
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. Noguldījumu un kredītu prasījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. uzkrātie procenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2.e Euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2.x Ārvalstu valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2.t Kopā valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3. Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4. Ieguldījumu fondu akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(2+3+4)a t. sk. vērtspapīri, kas aizdoti vai kas pārdoti saskaņā ar repo līgumiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5. Atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6. Nefinanšu aktīvi (t. sk. fiksētie aktīvi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
7. Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. uzkrātie procenti un noguldījumu un kredītu prasījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8. Saņemtie kredīti un noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9. IF akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
10. Atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
11. Pārējie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk. uzkrātie procenti no kredītiem un saņemtie noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. tabula
Dati, kas sniedzami katru mēnesi – krājumi, plūsmu korekcijas, darījumi
|
|
A. Iekšzeme |
B. Euro zona, izņemot iekšzemi |
C. PP |
D. Kopā |
||||||
|
Kopā |
Kopā |
|||||||||
|
|
MFI |
Ne-MFI |
|
MFI |
Ne-MFI |
|||||
|
AKTĪVI |
||||||||||
|
1. Noguldījumu un kredītu prasījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
2. Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
2.e Euro |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
2.x Ārvalstu valūtas |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
3. Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
4. Ieguldījumu fondu akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
5. Atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
6. Nefinanšu aktīvi (t. sk. fiksētie aktīvi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
7. Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
PASĪVI |
||||||||||
|
8. Saņemtie kredīti un noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
9. IF akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
# |
||
|
9.1. IF akciju/daļu pārdošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
9.2. IF akciju/daļu dzēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
10. Atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
11. Pārējie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
||||||||||
18. DAĻA
FIS aktīvu un pasīvu statistika
1. tabula.
Atlikumi un finanšu darījumi
Dati, kas jāsniedz katru ceturksni
|
|
A. Iekšzeme |
B. Euro zona, izņemot iekšzemi |
C. Pārējā pasaule |
D. Kopā |
||||||||||||||||||||||
|
Kopā |
MFI |
Ne-MFI - Kopā |
Kopā |
MFI |
Ne-MFI - Kopā |
|
Bankas |
Nebankas |
||||||||||||||||||
|
|
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidentu sektori |
|
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidentu sektori |
|||||||||||||||||||||
|
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības + pensiju fondi (S.128 + S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības + pensiju fondi (S.128 + S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) |
|||||||||||||||
|
|
t. sk. FIS |
|
t. sk. FIS |
|||||||||||||||||||||||
|
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. Noguldījumi un prasījumi no kredītiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
ANC |
|
|
|
|
|
ANC |
|
|
|
|
ANC |
|
|
|
|
|
ANC |
|
|
|
|
ANC |
ANC |
ANC |
|
ilgāk par 1 gadu |
|
ANC |
|
|
|
|
|
ANC |
|
|
|
|
ANC |
|
|
|
|
|
ANC |
|
|
|
|
ANC |
ANC |
ANC |
|
2. Vērtspapīrotie kredīti |
|
ANC |
|
ANC |
|
ANC |
ANC |
|
ANC |
ANC |
ANC |
|
ANC |
|
ANC |
|
ANC |
ANC |
|
ANC |
ANC |
ANC |
ANC |
|
|
|
|
2.a euro zonas MFI kā iniciators |
|
ANC |
|
ANC/MFI |
|
ANC/MFI |
ANC/MFI |
|
ANC/MFI |
|
ANC/MFI |
|
ANC |
|
ANC/MFI |
|
ANC/MFI |
ANC/MFI |
|
ANC/MFI |
|
ANC/MFI |
ANC/MFI |
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC/MFI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC/MFI |
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC/MFI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC/MFI |
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC/MFI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC/MFI |
|
|
|
|
|
|
2.b euro zonas valdība kā iniciators |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
2.c euro zonas CFS, ieguldījumu fondi, izņemot NTF, un ASPF kā iniciators |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
2.d euro zonas NFS kā iniciators |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
2.e iniciators ārpus euro zonas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
3. Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
NE-ANC |
NE-ANC |
|
|
|
|
NE-ANC |
|
|
|
|
NE-ANC |
NE-ANC |
|
|
|
|
NE-ANC |
|
|
|
NE-ANC |
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
NE-ANC |
NE-ANC |
|
|
|
|
NE-ANC |
|
|
|
|
NE-ANC |
NE-ANC |
|
|
|
|
NE-ANC |
|
|
|
NE-ANC |
|
|
|
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
NE-ANC |
NE-ANC |
|
|
|
|
NE-ANC |
|
|
|
|
NE-ANC |
NE-ANC |
|
|
|
|
NE-ANC |
|
|
|
NE-ANC |
|
|
|
|
4. Pārējie vērtspapīrotie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
4.a t. sk. euro zonas valdība kā iniciators |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
4.b t. sk. euro zonas NFS kā iniciators |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
5. Pašu kapitāls un ieguldījumu fondu akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
NE-ANC |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NE-ANC |
|
|
|
|
|
|
NE-ANC |
|
6. Atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
7. Nefinanšu aktīvi (t. sk. pamatlīdzekļi) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NE-ANC |
|
8. Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NE-ANC |
|
PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9. Saņemtie kredīti un noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
ilgāk par 1 gadu |
|
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
10. Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
11. Kapitāls un rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
12. Atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ANC |
|
13. Pārējie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NE-ANC |
|
13.a t. sk. par emitētajiem parāda vērtspapīriem uzkrātie procenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NE-ANC |
|
ANC: Pamatsērijas NE-ANC: Palīgsērijas ANC/MFI: Pamatsērijas, ko daļēji iegūst no datiem, kurus savāc tieši no MFI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), ja euro zonas MFI rīkojas kā kredītu apkalpotājs |
||||||||||||||||||||||||||
2. tabula.
Pilnīga/daļēja norakstīšana
Dati, kas jāsniedz katru ceturksni
|
|
D. Kopā |
|
AKTĪVI |
|
|
2. Vērtspapīrotie kredīti |
NE-ANC |
▼M4 —————
19. DAĻA
Kredīti nefinanšu sabiedrībām atbilstoši darbības nozarei
NCB sniedz datus par atsevišķām sadaļām saskaņā ar I paraugu vai, ja dati par atsevišķām sadaļām nav pieejami – saskaņā ar II paraugu.
NCB sniedz datus par nenomaksātajām summām attiecībā uz kredītiem, kas izsniegti iekšzemes nefinanšu sabiedrībām (NFS), un kredītiem, kas izsniegti pārējo euro zonas dalībvalstu nefinanšu sabiedrībām, (ja iespējams) atsevišķi. Visus datus sniedz milj. euro.
|
I paraugs |
II paraugs |
||
|
1 |
A. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība |
1 |
A. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība |
|
2 |
B. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
2 |
B. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |
|
3 |
C. Apstrādes rūpniecība |
3 |
C. Apstrādes rūpniecība |
|
4 |
D. Elektroenerģijas, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana |
4 |
D. Elektroenerģijas, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana + E. Ūdensapgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija |
|
5 |
E. Ūdensapgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija |
||
|
6 |
F. Būvniecība |
5 |
F. Būvniecība |
|
7 |
G. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība Automobiļu un motociklu remonts |
6 |
G. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība Automobiļu un motociklu remonts |
|
8 |
I. Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |
7 |
I. Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |
|
9 |
H. Transports un uzglabāšana |
8 |
H. Transports un uzglabāšana + J. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi |
|
10 |
J. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi |
||
|
11 |
L. Operācijas ar nekustamo īpašumu |
9 |
L. Operācijas ar nekustamo īpašumu + M. Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi + N. Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība |
|
12 |
M. Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi |
||
|
13 |
N. Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība |
||
|
14 |
Pārējās sadaļas, kas attiecas uz ne-finanšu Sabiedrībām |
10. |
Pārējās sadaļas, kas attiecas uz ne-finanšu sabiedrībām |
|
Piezīme. Burti norāda uz attiecīgo NACE 2. red. klasifikāciju. |
|||
20. DAĻA
MFI kredītlīniju statistika
Tabula
MFI kredītlīniju statistika (krājumi un pārklasificēšanas korekcijas)
|
BILANCE POSTEŅI |
A. Iekšzeme |
B. Pārējās iesaistītās dalībvalstis |
C. Pārējā pasaule |
D. Kopā |
||||||||||||||||||
|
MFI |
Ne-MFI |
MFI |
Ne-MFI |
|||||||||||||||||||
|
|
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidentu sektori |
|
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidentu sektori |
|||||||||||||||||
|
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) f) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) Kopā |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) f) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) Kopā |
|||||||||
|
|
t. sk.: CDP (4) |
|
t. sk.: CDP (4) |
|||||||||||||||||||
|
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. Ārpusbilances posteņi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredītlīnijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
21. DAĻA
Statistika par CDP aktīviem un pasīviem
Tabula
CDP aktīvu un pasīvu statistika (krājumi un pārklasificēšanas korekcijas)
Ceturkšņa dati
|
BILANCE POSTEŅI |
A. Euro zonas rezidenti |
B. Pārējā pasaule |
C. Kopā |
||||||||||
|
MFI |
Ne-MFI |
||||||||||||
|
|
Valdība (S.13) |
Pārējie rezidentu sektori |
|||||||||||
|
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) f) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S.14+S.15) Kopā |
|||||||
|
Centrālā valdība |
Pārējā valdība |
|
t. sk.: CDP (4) |
||||||||||
|
AKTĪVI |
|||||||||||||
|
1. Kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk.: reversā repo darījumi, kas izriet no trīspusējiem repo darījumiem, kuros euro zonas MFI ir aizdevējs |
R |
R |
R |
|
|
R |
|
|
|
|
R |
|
|
|
t. sk.: izņemot reversā repo darījumus, kas izriet no trīspusējiem repo darījumiwm |
NR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PASĪVI |
|||||||||||||
|
3. Noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk.: repo darījumi, kas izriet no trīspusējiem repo darījumiem, kuros euro zonas MFI ir aizņēmējs |
R |
R |
R |
|
|
R |
|
|
|
|
R |
|
|
|
t. sk.: izņemot repo darījumus, kas izriet no trīspusējiem repo darījumiem |
NR |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4. Pārējie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
22. DAĻA
PF statistika
Tabula
PF statistika (krājumi un darījumi)
Aktīvi. Pensiju fondi
|
|
Kopā |
Iekšzeme |
Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi |
Pārējā pasaule |
||||||||||||||||||||
|
Kopā |
MFI (S.121 + S.122 + S.123) |
Ne-MFI |
Kopā |
MFI (S.121 + S.122 + S.123) |
Ne-MFI |
|||||||||||||||||||
|
Kopā |
Vispārējā valdība (S.13) |
Ne-MFI, izņemot vispārējo valdību |
Kopā |
Vispārējā valdība (S.13) |
Ne-MFI, izņemot vispārējo valdību |
|||||||||||||||||||
|
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
CFS+finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
AS (S.128) |
PF (S.129) |
NFS (S.11) |
Mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 & S.15) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
CFS+finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
AS (S.128) |
PF (S.129) |
NFS (S.11) |
Mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 & S.15) |
|||||||||||
|
Valūta un noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk.: Pārvedami noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NTF akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Akcijas/daļas ieguldījumu fondos, izņemot NTF |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apdrošināšanas tehniskās rezerves un saistītās prasības (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā nefinanšu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(1) Šis postenis var ietvert nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves (EKS 2010: F.61), apdrošināšanas sabiedrību prasības pret pensiju pārvaldniekiem (atbilstoši EKS 2010: F.64) un uzkrājumus standarta garantiju prasījumiem (EKS 2010: F.66). |
||||||||||||||||||||||||
Pasīvi. Pensiju fondi
|
|
Kopā |
Iekšzeme |
Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi |
Pārējā pasaule |
||||||||||||||||||||
|
Kopā |
MFI (S.121 + S.122 + S.123) |
Ne-MFI |
Kopā |
MFI (S.121 + S.122 + S.123) |
Ne-MFI |
|||||||||||||||||||
|
Kopā |
Vispārējā valdība (S.13) |
Ne-MFI, izņemot vispārējo valdību |
Kopā |
Vispārējā valdība (S.13) |
Ne-MFI, izņemot vispārējo valdību |
|||||||||||||||||||
|
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
CFS S.125 + S.126 + S.127) |
AS (S.128) |
PF (S.129) |
NFS (S.11) |
Mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 & S.15) |
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
CFS S.125 + S.126 + S.127) |
AS (S.128) |
PF (S.129) |
NFS (S.11) |
Mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 & S.15) |
|||||||||||
|
Emitētie parāda vērtspapīri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kredīti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apdrošināšanas tehniskās rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk.: Pensijas tiesības (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Definētu iemaksu shēmas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Definētu pabalstu shēmas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Hibrīdshēmas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Neto vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(1) Šis postenis, t.sk. attiecīgajā dalījumā, var ietvert pārvaldītāju prasības pret pensiju fondiem (atbilstoši EKS 2010: F.64) un tiesības uz pabalstiem, kas nav pensija (EKS 2010: F.65). |
||||||||||||||||||||||||
23. DAĻA
Apdrošināšanas sabiedrību statistika
1. tabula
Dati par aktīviem un pasīviem, kas jāsniedz par 2015. gada 4. ceturksni: krājumi (1)
|
|
Kopā |
|
AKTĪVI (F) |
|
|
1. Valūta un noguldījumi (EKS 2010: F.21 + F.22 + F.29) – patiesā vērtība |
|
|
1.x Valūta un noguldījumi, t. sk. pārvedami noguldījumi (F.22) |
|
|
2. Parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3) |
|
|
3. Kredīti (EKS 2010: F.4) – patiesā vērtība |
|
|
3.x Kredīti t. sk. noguldījumu garantijas pārapdrošināšanas nozarē – patiesā vērtība |
|
|
4. Pašu kapitāls (EKS 2010: F.51) |
|
|
4.a Pašu kapitāls, t. sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas |
|
|
5. Ieguldījumu fondu akcijas/daļas (EKS 2010: F.52) |
|
|
6. Atvasinātie finanšu instrumenti (EKS 2010: F.7) |
|
|
7. Nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves (EKS 2010: F.61) |
|
|
8. Nefinanšu aktīvi (EKS 2010: AN) |
|
|
9. Pārējie aktīvi |
|
|
PASĪVI (F) |
|
|
1. Emitētie parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3 + F.4) |
|
|
1.x t. sk. noguldījumu garantijas pārapdrošināšanas nozarē |
|
|
2. Pašu kapitāls (EKS 2010: F.51) |
|
|
2.a Pašu kapitāls, t. sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas |
|
|
2.b Pašu kapitāls, t. sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas |
|
|
2.c Pašu kapitāls, t. sk. cits pašu kapitāls |
|
|
3. Apdrošināšanas tehniskās rezerves (EKS 2010: F.6) |
|
|
3.1. Dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves |
|
|
t. sk. ar ieguldījumu fondiem saistīti |
|
|
t. sk. ar ieguldījumu fondiem nesaistīti |
|
|
3.2. Nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves |
|
|
4. Atvasinātie finanšu instrumenti (EKS 2010: F.7) |
|
|
5. Pārējie pasīvi |
|
|
(1) Kā aizstājējrādītāju var izmantot 2016. gada 1. janvāra atsauces datus. |
|
2.a tabula
Dati par aktīviem, kas jāsniedz katru ceturksni: krājumi un plūsmu korekcijas
|
|
Kopā |
Euro zona |
Pārējā pasaule |
|||||||||
|
Iekšzeme |
Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi |
Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi (informācija valstu līmenī) |
Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) |
Kopā |
Neiesaistītās dalībvalstīs (informācija valstu līmenī) |
Galvenie darījumu partneri ārpus Eiropas Savienības (informācija valstu līmenī par Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Honkongu, Indiju, Japānu, Krieviju, Šveici, ASV) |
||||||
|
AKTĪVI (F) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
1. Valūta un noguldījumi (EKS 2010: F.21 + F.22 + F.29) – patiesā vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
līdz 1 gadam (atlikušais termiņš) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Ilgāk par 1 gadu (atlikušais termiņš) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
1.x Valūta un noguldījumi, t.sk. pārvedami noguldījumi (F.22) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
1. Valūta un noguldījumi (EKS 2010: F.21 + F.22 + F.29) – nominālvērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
2. Parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
VV emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
CFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MS un MSABO emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
līdz 1 gadam (sākotnējais termiņš) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
VV emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
CFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MS un MSABO emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
1–2 gadi (sākotnējais termiņš) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
VV emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
CFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MS un MSABO emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
ilgāk par 2 gadiem (sākotnējais termiņš) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
VV emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
CFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MS un MSABO emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
līdz 1 gadam (atlikušais termiņš) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
VV emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
CFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MS un MSABO emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
1–2 gadi (atlikušais termiņš) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
VV emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
CFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MS un MSABO emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
2-5 gadi (atlikušais termiņš) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
VV emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
CFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MS un MSABO emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
ilgāk par 5 gadiem (atlikušais termiņš) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
VV emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
CFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MS un MSABO emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
3. Kredīti (EKS 2010: F.4) – patiesā vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
sākotnējais termiņš līdz 1 gadam – patiesā vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MFI |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
VP |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
IF |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
CFS |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
AS |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
PF |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NFS |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MS un MSABO |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
sākotnējais termiņš 1–5 gadi – patiesā vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MFI |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
VP |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
IF |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
CFS |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
AS |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
PF |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NFS |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MS un MSABO |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
sākotnējais termiņš ilgāk par 5 gadiem – patiesā vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MFI |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
VP |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
IF |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
CFS |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
AS |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
PF |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NFS |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MS un MSABO |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
atlikušais termiņš līdz 1 gadam – patiesā vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
atlikušais termiņš 1–2 gadi – patiesā vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
atlikušais termiņš 2-5 gadi – patiesā vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
atlikušais termiņš ilgāk par 5 gadiem – patiesā vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
3.x Kredīti, t.sk. noguldījumu garantijas pārapdrošināšanas nozarē – patiesā vērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
3. Kredīti (EKS 2010: F.4) – nominālvērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
sākotnējais termiņš līdz 1 gadam – nominālvērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
sākotnējais termiņš 1–5 gadi – nominālvērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
sākotnējais termiņš ilgāk par 5 gadiem – nominālvērtība |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
4. Pašu kapitāls (EKS 2010: F.51.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
4.a Pašu kapitāls, t.sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
VV emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
CFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
4.b Pašu kapitāls, t.sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
VV emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
CFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
4.c Pašu kapitāls, t.sk. cits pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
VV emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
CFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
AS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
PF emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
NFS emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
5. Ieguldījumu fondu akcijas/daļas (EKS 2010: F.52.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
5.a NTF akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
5.b Akcijas/daļas, kas nav NTF |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Pašu kapitāla fondi |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Obligāciju fondi |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Jauktie fondi |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Nekustamā īpašuma fondi |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Riska kapitāla fondi |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Citi fondi |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
6. Atvasinātie finanšu instrumenti (EKS 2010: F.7.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
7. Apdrošināšanas tehniskās rezerves un saistītās prasības (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
8. Nefinanšu aktīvi (EKS 2010: AN) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
9. Pārējie aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
10. Kopā aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
(1)
Šis postenis var ietvert nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves (EKS 2010: F.61), apdrošināšanas sabiedrību prasības pret pensiju pārvaldniekiem (atbilstoši EKS 2010: F.64) un uzkrājumus standarta garantiju prasījumiem (EKS 2010: F.66.)
Tabulā lietotie saīsinājumi: t.sk. – to skaitā, MFI – monetārā finanšu iestāde, VV – vispārējā valdība, IF – ieguldījumu fonds, CFS – cits finanšu starpnieks, AS – apdrošināšanas sabiedrība, PF – pensiju fonds, NCB – nacionālā centrālā banka, NFS – nefinanšu sabiedrība, MS – mājsaimniecība, MSABO – mājsaimniecības apkalpojošā bezpeļņas organizācija, NTF – naudas tirgus fonds |
||||||||||||
2.b tabula
Dati par pasīviem, kas jāsniedz katru ceturksni: krājumi un plūsmu korekcijas
|
|
Kopā |
Euro zona |
Pārējā pasaule |
||||||||
|
Iekšzeme |
Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi |
Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi (informācija valstu līmenī) |
Kopā |
Neiesaistītās dalībvalstīs (informācija valstu līmenī) |
Galvenie darījumu partneri ārpus Eiropas Savienības (informācija valstu līmenī par Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Honkongu, Indiju, Japānu, Krieviju, Šveici, ASV) |
||||||
|
PASĪVI (F) |
|||||||||||
|
1. Emitētie parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3) |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
2. Kredīti(EKS 2010: F.4) |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
monetāro finanšu iestāžu (MFI) izsniegti (1) |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
ne-MFI izsniegti (3) |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
2.x Kredīti, t. sk. noguldījumu garantijas pārapdrošināšanas nozarē |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
3. Pašu kapitāls (EKS 2010: F.51) |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Biržas sarakstā iekļautas akcijas |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Biržas sarakstā neiekļautas akcijas |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Cits pašu kapitāls |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
4. Apdrošināšanas tehniskās rezerves (EKS 2010: F.6) |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
4.1. Dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Ar ieguldījumu fondiem saistīti |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Ar ieguldījumu fondiem nesaistīti (2) |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
4.1.a Dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves, t. sk. Pensijas tiesības (3) |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Definētu iemaksu shēmas |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Definētu pabalstu shēmas |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Hibrīdshēmas |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
4.1.b Dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves, t. sk. pieņemtā pārapdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
4.2. Nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves (4) |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
pēc uzņēmējdarbības virziena |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Medicīnisko izdevumu apdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Ienākumu aizsardzības apdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Darbinieku kompensāciju apdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Cita mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Apdrošināšana kuģniecības, aviācijas un transporta jomā |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Īpašuma apdrošināšana pret uguns radītiem un cita veida zaudējumiem |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Kredīta un galvojumu apdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Juridisko izdevumu apdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Konsultācijas |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Dažādi finansiālie zaudējumi |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
Pārapdrošināšana |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
5. Atvasinātie finanšu instrumenti (EKS 2010: F.7) |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
6. Pārējie pasīvi |
|
|
|
|
|
|
|
||||
|
(1) Ārpus euro zonas dalībvalstu gadījumā MFI un ne-MFI, sauc par “bankām” un “nebankām”. (2) Šis postenis var ietvert tiesības uz pabalstiem, kas nav pensija (EKS 2010: F.65). (3) Šī posteņa attiecīgā “t. sk.” pozīcija var ietvert arī pensiju pārvaldītāju prasības pret apdrošināšanas sabiedrībām, kas ir pensiju administratori (EKS 2010: F.64). (4)Šis postenis, t. sk. attiecīgais uzņēmējdarbības veids, var ietvert uzkrājumus standarta garantiju prasījumiem (EKS 2010: F.66).
Tabulā lietotie saīsinājumi: t. sk. – to skaitā. |
|||||||||||
3. tabula
Dati par prēmijām, prasībām un komisijas maksām, kas jāsniedz katru gadu
|
|
Kopā |
|
||
|
Iekšzeme |
Filiāles EEZ (informācija valstu līmenī) |
Filiāles ārpus EEZ (kopā) |
||
|
1. Prēmijas |
|
|
|
|
|
2. Prasības |
|
|
|
|
|
3. Komisijas maksas |
|
|
|
|
24. DAĻA
Pensiju fondu statistika, kuru NCB sniedz saskaņā ar Regulu (ES) 2018/231 (ECB/2018/2)
1.a tabula
Dati par aktīviem, kas jāsniedz katru ceturksni – Krājumi un plūsmu korekcijas (pārklasificēšana un pārvērtēšana)
|
|
Kopā |
Iekšzeme/Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi (kopā) |
Pārējā pasaule (kopā) |
|||||||||||
|
|
MFI (S.121+122) |
Ne-MFI - Kopā |
||||||||||||
|
|
Vispārējā valdība (S.13) |
Citi rezidenti |
||||||||||||
|
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki (S.125) + finanšu palīgsabiedrības (S.126) + piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15) |
||||||||
|
AKTĪVI (kopā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1. Valūta un noguldījumi (EKS 2010: F.21., F.22. un F.29.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. pārvedami noguldījumi (EKS 2010: F.22.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3. Kredīti (EKS 2010: F.4.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4. Pašu kapitāls (EKS 2010: F.51.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (EKS 2010: F.511.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas (EKS 2010: F.512.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. cits pašu kapitāls (EKS 2010: F.519.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
5. Ieguldījumu fondu akcijas/daļas (EKS 2010: F.52.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
NTF akcijas/daļas (EKS 2010: F.521.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ieguldījumu fondu, izņemot NTF, akcijas/daļas (EKS 2010: F.522.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. obligāciju fondi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. kapitāla vērtspapīru fondi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. jauktie fondi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. nekustamā īpašuma fondi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. riska ieguldījumu fondi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. citi fondi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
6. Pensiju fondu rezerves (EKS 2010: F.6.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. pensiju fondu prasības pret pensiju pārvaldītājiem (EKS 2010: F.64.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. pārapdrošināšanas atgūstamās summas (F.61) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
7. Atvasinātie finanšu instrumenti (EKS 2010: F.7.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
8. Citi debitoru/kreditoru parādi (EKS 2010: F.8.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9. Nefinanšu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1.b tabula (1)
Dati par pasīviem, kas jāsniedz katru ceturksni – Krājumi un plūsmu korekcijas (pārklasificēšana un pārvērtēšana)
|
|
Kopā |
Iekšzeme/Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi (kopā) |
Pārējā pasaule (kopā) |
||||||||||
|
|
MFI (S.121+122) |
Ne-MFI - Kopā |
|||||||||||
|
|
Vispārējā valdība (S.13) |
Citi rezidenti |
|||||||||||
|
Kopā |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
Citi finanšu starpnieki (S.125) + finanšu palīgsabiedrības (S.126) + piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.127) |
Apdrošināšanas sabiedrības (S.128) |
Pensiju fondi (S.129) |
Nefinanšu sabiedrības (S.11) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14+S.15) (4) |
|||||||
|
PASĪVI (kopā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
10. Saņemtie kredīti (EKS 2010: F.4.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ilgāk par 5 gadiem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
11. Emitētie parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
12. Pašu kapitāls (EKS 2010: F.5., F.519.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
13. Tehniskās rezerves (EKS 2010: F.6.) (2) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
13.1. Pensiju tiesības (EKS 2010: F.63.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. definētu iemaksu shēmas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. definētu pabalstu shēmas (3) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
13.2. pensiju fondu prasības pret pensiju pārvaldītājiem (EKS 2010: F.64.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
13.3 Tiesības uz pabalstiem, kas nav pensija (EKS 2010: F.65.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
14. Atvasinātie finanšu instrumenti (EKS 2010: F.71.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
15. Citi debitoru/kreditoru parādi (EKS 2010: F.8.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
16. Neto vērtība (ESA 2010: B.90.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(1) Ceturkšņa aplēses, ko sniedz NCB (2) Kopējās tehniskās rezerves var ietvert dzīvības apdrošināšanu (3) Nosacītās definētu iemaksu shēmas un hibrīdshēmas grupē kā definētu pabalstu shēmas (4) Tiesības, kas attiecas tikai uz mājsaimniecībām (S.14) |
|||||||||||||
1.c tabula
Valstu dalījums – Dati par aktīviem pasīviem, kas jāsniedz katru ceturksni – Krājumi un plūsmu korekcijas (pārklasificēšana un pārvērtēšana)
|
|
Pārējie euro zonas rezidenti (izņemot iekšzemes) |
|||||||||||||||||||
|
|
BE |
DE |
EE |
IE |
EL |
ES |
FR |
IT |
CY |
LV |
LT |
LU |
MT |
NL |
AT |
PT |
SI |
SK |
FI |
|
|
AKTĪVI (kopā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Valūta un noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ne-MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi rezidenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls (EKS 2010: F.51.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (EKS 2010: F.511.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas (EKS 2010: F.512.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. cits pašu kapitāls (EKS 2010: F.519.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ne-MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (EKS 2010: F.511.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas (EKS 2010: F.512.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. cits pašu kapitāls (EKS 2010: F.519.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi rezidenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (EKS 2010: F.511.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas (EKS 2010: F.512.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. cits pašu kapitāls (EKS 2010: F.519.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/daļas (EKS 2010: F.52.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PASĪVI (kopā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pensiju tiesības (EKS 2010: F. 63.) (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(1) Ceturkšņa aplēses, ko sniedz NCB |
||||||||||||||||||||
|
|
Neiesaistītās dalībvalstis |
|||||||||
|
|
BG |
CZ |
DK |
HR |
HU |
PL |
RO |
SE |
UK |
|
|
AKTĪVI (kopā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Valūta un noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ne-MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi rezidenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls (EKS 2010: F.51.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (EKS 2010: F.511.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas (EKS 2010: F.512.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. cits pašu kapitāls (EKS 2010: F.519.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ne-MFI emitēti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (EKS 2010: F.511.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas (EKS 2010: F.512.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. cits pašu kapitāls (EKS 2010: F.519.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Citi rezidenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (EKS 2010: F.511.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas (EKS 2010: F.512.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. cits pašu kapitāls (EKS 2010: F.519.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/daļas (EKS 2010: F.52.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PASĪVI (kopā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pensiju tiesības (EKS 2010: F.63.) (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(1) Ceturkšņa aplēses, ko sniedz NCB |
||||||||||
|
|
Galvenie darījuma partneri ārpus ES |
||||||||||||
|
|
Brazīlija |
Kanāda |
Ķīna |
Honkonga |
Indija |
Japāna |
Krievija |
Šveice |
ASV |
ES iestādes |
Citas starptautiskās organizācijas |
Ārzonu finanšu centri (kā grupa) |
|
|
AKTĪVI (kopā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Valūta un noguldījumi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ilgāk par 1 gadu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pašu kapitāls (EKS 2010: F.51.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (EKS 2010: F.511.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas (EKS 2010: F.512.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t.sk. cits pašu kapitāls (EKS 2010: F.519.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ieguldījumu fondu akcijas/daļas (EKS 2010: F.52.) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
PASĪVI (kopā) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pensiju tiesības (EKS 2010: F.63.) (1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
(1) Ceturkšņa aplēses, ko sniedz NCB |
|||||||||||||
2. tabula
Pensiju shēmu dalībnieku skaits – Dati, kas jāsniedz katru gadu – Gada beigu dati
|
|
Kopā |
|||
|
|
T.sk. aktīvie dalībnieki |
T.sk. pasīvie dalībnieki |
T.sk. pensionētie dalībnieki |
|
|
Dalībnieku skaits |
|
|
|
|
III PIELIKUMS
ELEKTRONISKĀ NOSŪTĪŠANA
1. DAĻA
Ievads
Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir īpaša datu apmaiņas procedūra ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) nacionālajām centrālajām bankām (NCB), pievienošanās valstu NCB un dažām Savienības nacionālajām statistikas iestādēm (NSI). Datu apmaiņai izmanto standartizētas platformas neatkarīgus pārskatus (SDMX ( 43 )), t. sk. datus (skaitliskās vērtības) un/vai raksturlielumus (metadatus, kas paskaidro nosūtītos datus).
Lai nosūtītu statistikas pārskatus, datiem jābūt strukturētiem saskaņā ar precīzām datu struktūras definīcijām (DSD ( 44 )), kurām pievienotie statistikas jēdzieni un kodu saraksti ļauj adekvāti un viennozīmīgi aprakstīt to saturu. DSD, ar tām saistīto jēdzienu un kodu sarakstu kopumu sauc par strukturālajām definīcijām.
ECB strukturālās definīcijas sniedz DSD, saistīto jēdzienu un kodu sarakstu, kuru izstrādājusi ECB un kuru tā izmanto SDMX statistikas datu apmaiņā. Strukturālās definīcijas atrodamas ECBS reģistrā ( 45 ) un Eiropas Komisijas vietnē internetā CIRCABC ( 46 ), un tām var piekļūt Elektroniskās datu apmaiņas (EDA) un Statistikas interešu grupas dalībnieki (t. sk. Statistikas informācijas pārvaldības darba grupas (SIPDG) dalībnieki). Vietējo kopiju parasti glabā NCB. Ja tas tā nav, NCB attiecīgajai struktūrvienībai jāsazinās ar savu SIPDG dalībnieku.
2. daļā uzskaitīti ECB DSD un saistīto datu plūsmas/datu kopumi, ko ECBS izmanto monetārās un finanšu statistikas kontekstā. Sīkāka informācija par DSD, t. sk. īpašajām dimensijām, kas veido sēriju atslēgas, to formātu un kodu sarakstus, kā arī raksturlielumiem, kas raksturos datus, to formātu un piesaistes līmeni, skatāma ECBS reģistrā.
2. DAĻA
DSD un datu plūsmas / datu kopumi
1. Nosūtītajos SDMX pārskatos statistikas jēdzienus var izmantot kā dimensijas (sastādot “atslēgas”, kuras apzīmē laikrindas) vai kā raksturlielumus (sniedzot informāciju par datiem). Kodētās dimensijas un raksturlielumi iegūst vērtību no iepriekš noteiktiem kodu sarakstiem. DSD nosaka nosūtīto sēriju atslēgu struktūru attiecībā uz jēdzieniem un saistītajiem kodu sarakstiem. Turklāt tie nosaka to attiecības ar saistītajiem raksturlielumiem. Vienu un to pašu struktūru var izmantot vairākām datu plūsmām, kuras atšķir ar datu plūsmas/datu kopuma informācijas palīdzību.
2. Monetārās un finanšu statistikas kontekstā ECB ir noteikusi 13 DSD, kuras pašlaik tiek izmantotas statistikas apmaiņai ar ECBS un citām starptautiskajām organizācijām. Attiecībā uz lielāko daļu DSD, izmantojot šo struktūru, nosūta vienu datu kopumu, un līdz ar to DSD identifikators ir tas pats, kas saistītais datu kopuma identifikators (DKI), kuru izmanto SDMX datu pārskatos. Apstrādes, savlaicīguma un/vai atbildības nolūkā nosūtīšanas kontekstā noteikti vairāki datu kopumi, kuros izmantots “ECB_BSI1”, “ECB_SSI1” un “ECB_ICPF1” DSD un kuri tiek nošķirti datu DKI līmenī. Sagatavošanā ir šādas datu plūsmas iezīmes:
— bilances posteņi (BP/BSI), DSD identifikators un DKI “ECB_BSI1”,
— bilances posteņi Blue Book kontekstā (BP/BSP), DSD identifikators “ECB_BSI1” un DKI “ECB_BSP”,
— banku strukturālie finanšu rādītāji (SSI), DSD identifikators un DKI “ECB_SSI1”,
— banku strukturālie finanšu rādītāji Blue Book (SSP) kontekstā, DSD identifikators “ECB_SS1” un DKI “ECB_SSP”,
— MFI procentu likmes (MPL/MIR), DSD identifikators un DKI “ECB_MIR1”,
— citi finanšu starpnieki (CFS/OFI), DSD identifikators un DKI “ECB_OFI1”,
— vērtspapīru emisijas (SEC), DSD identifikators un DKI “ECB_SEC1”,
— maksājumu un norēķinu sistēmas (MNS/PSS), DSD identifikators un DKI “ECB_PSS1”,
— ieguldījumu fondi (IF/IVF), DSD identifikators un DKI “ECB_IVF1”,
— finanšu instrumentsabiedrības (IS/FVC), DSD identifikators un DKI “ECB_FVC1”,
— konsolidētie banku dati (KBD2/CBD2), DSD identifikators un DKI “ECB_CBD2”,
— starptautiskā konsolidētā banku statistika (KBS/CBS), DSD identifikators un DKI “BIS_CBS”,
— apdrošināšanas sabiedrību aktīvi un pasīvi (ASB/ICB), DSD identifikators “ECB_ICPF1” un DKI “ECB_ICB”,
— apdrošināšanas sabiedrību operācijas (prēmijas, prasības, komisijas maksas) (ASO/ICO), DSD identifikators un DKI “ECB_ICO1”,
— pensiju fondu aktīvi un pasīvi (PFB/PFB), DSD identifikators “ECB_ICPF1” un DKI “ECB_PFB” ( 47 ),
— Pensiju fondu aktīvu un pasīvu regula (PFBR), DSD identifikators “ECB_ICPF1” un DKI “ECB_PFBR”,
— Pensiju fondu dalībnieku skaits (PFBM), DSD identifikators “ECB_PFM1” un DKI “ECB_PFBM1”.
▼M4 —————
IV PIELIKUMS
DARĪJUMU ATVASINĀŠANA SAISTĪBĀ AR MONETĀRO FINANŠU IESTĀŽU BILANČU POSTEŅIEM, IEGULDĪJUMU FONDU, FINANŠU INSTRUMENTSABIEDRĪBU, APDROŠINĀŠANAS SABIEDRĪBU UN PENSIJU FONDU STATISTIKU
1. DAĻA
Darījumu atvasināšanas procedūras vispārējais apraksts
1. sadaļa. Regulējums
1. Sistēma, lai atvasinātu darījumus attiecībā uz monetāro finanšu iestāžu (MFI) bilanču posteņiem (BP), ieguldījumu fondu (IF), finanšu instrumentsabiedrību (FIS), apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu (PF) aktīvu un pasīvu statistiku, balstās uz Eiropas kontu sistēmu (turpmāk – “EKS 2010”). Gan attiecībā uz datu saturu, gan statistisko jēdzienu denominācijām vajadzības gadījumā tiek pieļautas atkāpes no šī starptautiskā standarta. Šo pielikumu interpretē saskaņā ar EKS 2010, ja vien tā noteikumi tieši vai netieši nav pretrunā Regulai (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), Regulai (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38), Regulai (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40), Regulai (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50), Regulai (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) vai šai pamatnostādnei.
2. Saskaņā ar EKS 2010, finanšu darījumus definē kā finanšu aktīvu neto iegādi vai neto saistību uzņemšanos attiecībā uz katru finanšu instrumentu veidu, t. i., kā visu attiecīgajā pārskata periodā notikušo finanšu darījumu summu ( 48 ). Darījumus, kuri aptver katru Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33), Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38), Regulā (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40), Regulā (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) un Regulā (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) noteikto posteni, aprēķina pēc neto principa, t. i., netiek prasīts noteikt bruto finanšu darījumus vai apgrozījumu ( 49 ). Katra darījuma novērtēšanas metode paredz noteikt vērtību, par kādu aktīvi iegūti/atsavināti un/vai saistības radītas, dzēstas vai mainītas. Tomēr ir iespējams pieļaut atkāpes no EKS 2010.
3. Šajā pielikumā ir pārskatīta metodoloģija, ar kuru atvasina darījumus BP, IF, FIS, apdrošināšanas sabiedrību un PF statistikas kontekstā. Šajā daļā uzmanība ir vērsta uz darījumu datu aprēķināšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (ECB), un pamatinformācijas sniegšanu, ko veic NCB; toties 2. daļā uzmanība ir vērsta uz plūsmas korekciju jēdzieniem 3., 4., 5., 6. un 7. daļā ir sniegta specifiska informācija, kas saistās attiecīgi ar BP, IF, FIS, apdrošināšanas sabiedrību un PF statistikas apkopošanas sistēmām.
Papildu informācija un skaitliskie piemēri ir sniegti šo statistiku rokasgrāmatās, kuras ir publicētas ECB interneta vietnē.
2. sadaļa. ECB veiktā darījumu datu aprēķināšana un NCB veiktā datu sniegšana ECB
1.
1. Attiecībā uz BP, IF, apdrošināšanas sabiedrību un PF statistiku ECB aprēķina darījumus, par katru aktīvu un pasīvu posteni aprēķinot starpību starp krājumu pozīcijām perioda beigu pārskatu sniegšanas dienās un tad atņemot pārmaiņas, kas neizriet no darījumiem, t. i., “pārējās pārmaiņas”. “Pārējās pārmaiņas” iedala divās galvenajās kategorijās – “pārklasificēšana un citas korekcijas” un “pārvērtēšanas korekcijas”, kur pēdējā kategorija attiecas uz pārvērtēšanu, kuru izraisījušas gan cenu, gan valūtas kursu pārmaiņas ( 50 ). Nacionālās centrālās bankas (NCB) ziņo “pārklasificēšana un citas korekcijas” un “pārvērtēšanas korekcijas” ECB, lai šos ar darījumiem nesaistītos elementus varētu atskaitīt, aprēķinot plūsmu statistiku.
BP statistikas gadījumā NCB korekciju datus ECB sniedz saskaņā ar II pielikuma 1. daļu. NCB sniegtās “pārvērtēšanas korekcijas” sastāv no kredītu norakstīšanas/samazināšanas un pārvērtēšanas korekcijām cenu pārmaiņu dēļ. Parasti NCB aprēķina pārvērtēšanas korekcijas, kas rodas valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ, bet ja NCB ir iespējams apkopot precīzākas korekcijas, tad tās var arī pašas nosūtīt ECB šīs korekcijas ( 51 ).
IF statistikas gadījumā NCB korekciju datus ECB sniedz saskaņā ar II pielikuma 17. daļu. NCB sniegtās “pārvērtēšanas korekcijas” sastāv no pārvērtēšanas korekcijām cenu un valūtu kursu pārmaiņu dēļ.
Apdrošināšanas sabiedrību statistikas gadījumā NCB korekciju datus ECB sniedz saskaņā ar II pielikuma 23. daļu. NCB sniegtās “pārvērtēšanas korekcijas” sastāv no pārvērtēšanas korekcijām cenu un valūtu kursu pārmaiņu dēļ.
PF statistikas gadījumā NCB korekciju datus ECB sniedz saskaņā ar II pielikuma 24. daļu. NCB sniegtās “pārvērtēšanas korekcijas” sastāv no pārvērtēšanas korekcijām cenu un valūtu kursu pārmaiņu dēļ.
2. Attiecībā uz FIS statistiku NCB sniedz datus ECB tieši par darījumiem, nevis par plūsmu korekcijām. Darījumu aprēķināšanai (ko veic paši pārskatu sniedzēji vai NCB) vajadzētu atbilst šajā pielikumā sniegtajai vispārējai pieejai attiecībā uz pārklasificēšanu un citām korekcijām, un pārvērtēšanām.
2.
1. NCB apkopo datus par “pārklasificēšanu un citām korekcijām”, kā tas prasīts šajā pamatnostādnē, izmantojot uzraudzības informāciju, ticamības pārbaudes, ārkārtas aptaujas (piem., saistībā ar atkāpēm no normas), nacionālās statistiskās prasības, informāciju par ziņotāju loka papildinājumiem vai zaudējumiem un citus tām pieejamos avotus. Netiek sagaidīts, ka ECB veiks vēlākas korekcijas, ja vien NCB nekonstatē krasas izmaiņas galīgajos datos.
2. NCB identificē pārmaiņas krājumos pārklasificēšanas dēļ un konstatēto neto summu ieraksta “pārklasificēšanā un citās korekcijās”. Krājumu neto pieaugumu pārklasificēšanas dēļ ieraksta ar “+” zīmi, bet krājumu neto samazinājumu – ar “–” zīmi.
3. Principā NCB pilda visas šajā pamatnostādnē noteiktās prasības saistībā ar “pārklasificēšana un citas korekcijas”. NCB nosūta vismaz visas “pārklasificēšanas un citas korekcijas”, kas ir lielākas par 50 miljoniem EUR. Šī robežvērtība ir domāta tam, lai palīdzētu NCB izlemt, vai veikt korekcijas vai neveikt tās. Tomēr, ja informācijas nav uzreiz pieejama vai ir sliktas kvalitātes, var pieņemt lēmumu atturēties no kādu darbību veikšanas vai arī veikt aplēses. Šī iemesla dēļ robežvērtības piemērošanā ir nepieciešams elastīgums, jo sevišķi, ņemot vērā korekciju aprēķināšanas procedūru dažādību. Piemēram, ja salīdzinoši detalizēta informācija tiek savākta neskatoties uz robežvērtību, var būt neproduktīvi mēģināt šo robežvērtību nepiemērot.
3.
1. Lai īstenotu prasības, kas šajā pamatnostādnē attiecas uz sadaļu “pārvērtēšanas korekcijas”, NCB var būt nepieciešams aprēķināt korekcijas attiecībā uz darījumiem, atsevišķu vērtspapīru datiem vai pārējiem datiem, kurus snieguši pārskatu sniedzēji, un/vai aplēst korekcijas attiecībā uz dažiem iedalījumiem, kuru datus pārskatu sniedzēji nav snieguši, jo tie nav neuzskatīti kā “obligātās prasības”.
2. NCB parasti apkopo “pārvērtēšanas korekcijas”, pamatojoties uz datiem, ko tieši snieguši pārskatu sniedzēji. Tomēr NCB var arī izpildīt šīs pārskatu sniegšanas prasības netieši (piemēram, tieši vācot datus par darījumiem), un jebkurā gadījuma tām ir tiesības vākt papildu datus no pārskatu sniedzējiem. Neatkarīgi no tā, kura pieeja tiek izmantota valsts līmenī, NCB tiek prasīts ECB sniegt pilnu datu kopumu saskaņā ar II pielikuma 1. daļu attiecībā uz BP statistiku, II pielikuma 17. daļu attiecībā uz IF statistiku, II pielikuma 23. daļu attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību statistiku un II pielikuma 24. daļu attiecībā uz PF statistiku.
2. DAĻA
Plūsmu korekcijas kopumā
1. sadaļa. Pārklasificēšana un citas korekcijas
“Pārklasificēšana un citas korekcijas” ietver jebkuras pārmaiņas atsauces sektora bilancē, kuras izriet no izmaiņām pārskatu sniedzēju sastāvā un struktūrā, finanšu instrumentu un darījuma partneru klasifikācijā, statistikas definīcijās un pārskatu sniegšanas kļūdu (daļēja) labojuma, visām minētajām pārmaiņām izraisot pārrāvumus sērijās un līdz ar to ietekmējot divu secīgu ceturkšņa beigu krājumu salīdzināmību. Euro zonas paplašināšanas var uzskatīt par “pārklasificēšana un citas korekcijas” īpašu gadījumu.
1.
1. Pārmaiņas pārskatu sniedzēju sektora sastāvā var izraisīt darījumdarbības pāreju ārpus ekonomikas sektora robežām. Šādi pārvedumi nav darījumi, un tāpēc tos uzskata par “pārklasificēšana un citas korekcijas” korekcijām.
2. Iestāde, kas pievienojas pārskatu sniedzēju sektoram, var pārvest darījumdarbību uz šo sektoru, savukārt iestāde, kas to atstāj, var pārvest darījumdarbību ārpus sektora robežām. Tomēr, ciktāl jaunpienākusī iestāde savu darījumdarbību uzsāk ex novo pēc tam, kad tā ir pievienojusies pārskatu sniedzēju sektoram, tas ir uzskatāms par finanšu darījumu, kas netiek izslēgts no statistikas datiem ( 52 ). Līdzīgi, ja aizejošā iestāde samazina tās aktivitātes pirms pārskatu sniedzēju sektora atstāšanas, to statistikas datos atspoguļo kā darījumi.
3. Aizejošo un ienākošo iestāžu neto ietekmi uz pārskatu sniedzēju sektora kopsavilkuma aktīviem un pasīviem aprēķina, apkopojot jaunpienācēju sniegtos pirmo aktīvu un pasīvu un aizejošo iestāžu pēdējos ziņotos aktīvu un pasīvu datus, katram postenim aprēķinot to starpību. Šo neto skaitli ieraksta sadaļā “pārklasificēšanas un citas korekcijas”. Dažos apstākļos ir iespējam ietekme uz darījuma partneru pārskatu sniegšanu, un tāpēc šo ietekmi ir nepieciešams iekļaut korekcijās – šajā gadījumā kā sektora maiņu. Piemēram, ja MFI atsakās no licences, bet turpina darboties kā cits finanšu starpnieks (CFS), kas līdzekļus saņem starpbanku tirgū, rodas mākslīgs palielinājums MFI kredītos CFS, kam nepieciešama korekcija (kas ietverta – “pārmaiņas darījuma partnera sektora klasifikācijā”).
2.
1. Pārskatu sniedzēju sektora struktūrā izmaiņas rodas saistībā ar grupā notikušajiem reorganizācijas, apvienošanās, pārņemšanas un sadalīšanas gadījumiem. Šādu korporatīvu restrukturizācijas darbību rezultātā parasti rodas pārmaiņas finanšu aktīvu un pasīvu vērtēšanā; pārvērtēšanas korekcijas ieraksta tā, lai atspoguļotu šīs pārmaiņas un līdz ar to būtu iespējams pareizi atvasināt darījumus. Turklāt minētās darbības parasti izraisa finanšu aktīvu un prasību pārvešanu no vienas institucionālās vienības bilances uz otru (īpašumtiesību maiņa). Robežšķirtne, lai aktīvu pārvešanu uzskatītu par darījumiem, tiek noteikta pēc tā, vai pastāv divas nodalītas institucionālas vienības, kuras rīkojas uz savstarpējas vienošanās pamata. Tomēr, ja pārvešana notiek institucionālas vienības izveidošanas vai izzušanas dēļ, pārvešana būtu jāuzskata par “pārklasificēšana un citas korekcijas”. Jo īpaši, ja apvienošanās vai pārņemšanas gadījumā viena vai vairākas institucionālas vienības izzūd, attiecīgi ir jāsniedz pārskats par visiem apvienojošos iestāžu starp-posteņiem, par kuriem ir veikts ieskaits brīdī, kad vienības pārstāja pastāvēt, izzūdot no sistēmas, kā arī par pārklasificēšanas korekcijām. Korporatīvas sadalīšanās gadījumā rīkojas tāpat.
1. Padziļinātu analīzi attiecībā uz korporatīvas restrukturizācijas radītajām izmaiņām pārskatu sniedzēju sektora struktūrā un precīzus skaitliskus piemērus var iegūt ECB sniegtajos vadlīniju materiālos, piemēram, Rokasgrāmatā par MFI bilances statistiku un Rokasgrāmatā par ieguldījumu fondu statistiku.
3.
1. Pārmaiņas klientu sektora klasifikācijā vai rezidencē dod iemeslu pārklasificēt aktīvus/pasīvus attiecībās ar šiem darījuma partneriem. Šādas klasifikācijas pārmaiņas rodas dažādu iemeslu dēļ, piemēram, tāpēc, ka valsts pārvaldes struktūra pēc privatizācijas nomaina ekonomikas sektoru, vai tāpēc, ka apvienošanās/sadalīšanās maina sabiedrību pamatdarbības veidu. Līdzīgi arī var mainīties aktīvu un pasīvu klasifikācija instrumentos, piemēram, gadījumos, kad kredīti kļūst apgrozāmi un tos statistikā attiecīgi uzskata par parādu vērtspapīriem. Tā kā šī pārklasificēšana izraisa izmaiņas sniegtajās krājumu pozīcijās, bet tā nav uzskatāma par darījumu, tad ir jāveic korekcija, lai statistikā novērstu to ietekmi.
2. Pārskatīšanas politikas noteiktajās robežās NCB labo pārskatu sniegšanas kļūdas krājumu datos tiklīdz šādas kļūdas tiek konstatētas. Ideālā gadījumā labojumi pilnībā novērš kļūdu datos, jo sevišķi, ja kļūda skar vienu periodu vai ierobežotu laikposmu. Šādos apstākļos nenotiek laiksērijas pārrāvums. Tomēr, ja kļūda ietekmē retrospektīvos datus, un netiek veikts retrospektīvo datu labojums, vai tas tiek veikts tikai ierobežotam laikposmam, notiek pārrāvums starp pirmo laikposmu ar izlaboto rādījumu un pēdējo laikposmu ar nepareizo rādījumu. Šādā gadījumā NCB identificē pārrāvuma apjomu un veic korekciju sadaļā “pārklasificēšana un citas korekcijas”. Līdzīgu praksi piemēro attiecībā uz gadījumiem, kad ievieš tādas izmaiņas statistikas definīcijās, kas ietekmē sniegtos datus, kā arī uz pārrāvumu koriģēšanu, kas izriet no tā, ka tiek ieviestas vai izmainītas ekstrapolācijas metodes, vai tiek pārtraukts tās izmantot.
2. sadaļa. Pārvērtēšanas korekcijas
1.
“Norakstīšana/samazināšana” korekcija attiecas uz pārmaiņu ietekmi uz bilancē iegrāmatoto kredītu vērtību, ko izraisa kredītu norakstīšanas/samazināšanas piemērošana. Šī korekcija arī atspoguļo izmaiņas uzkrājumos kredītu zaudējumiem, piemēram, gadījumā, ja neizpirktās akcijas grāmato, atskaitot uzkrājumus, atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 8. panta 4. punktam. Iekļauj arī zaudējumus, kurus konstatē, kredītus pārdodot vai pārvedot trešai personai, ja ir iespējams identificēt.
2.
1. Korekcija attiecībā uz aktīvu un pasīvu cenu pārvērtēšanu attiecas uz svārstībām aktīvu un pasīvu novērtēšanā, kas rodas no pārmaiņām cenā, par kādu aktīvi un pasīvi tiek grāmatoti vai tirgoti. Korekcija ietver pārmaiņas, kas laika gaitā notiek perioda beigu uzkrājumu vērtībā, jo mainījusies atsauces vērtība, ar kādu aktīvi un pasīvi tiek grāmatoti, t. i. turēšanas peļņa/zaudējumi. Tā var ietvert arī vērtēšanas pārmaiņas darījumu ar aktīviem/pasīviem rezultātā, t. i. realizēto peļņu/zaudējumus, tomēr šajā sakarā valstu prakse atšķiras.
2. “Pārvērtēšanas korekcijas” veidu un apjomu nosaka izmantotā vērtēšanas metode. Lai gan tiek ieteikts abas bilances puses grāmatot tirgus cenās, praksē var tikt izmantotas dažādas vērtēšanas metodes gan bilances aktīvu, gan bilances pasīvu pusē.
3. sadaļa. Pārvērtēšanas korekcijas valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ
1. Lai sniegtu statistikas datus ECB, NCB nodrošina, ka aktīvu un pasīvu pozīcijas ārvalstu valūtās pārvērš euro, pēc tirgus valūtas maiņas kursa perioda pēdējā dienā, uz kuru dati attiecas. Būtu jāizmanto ECB valūtas maiņas atsauces kurss ( 53 ).
2. Svārstības valūtu kursos pret euro, kas notiek starp beigu periodu pārskatu sniegšanas datumiem, izraisa pārmaiņas ārvalstu valūtas aktīvu un pasīvu vērtībā, kad tā izteikta euro. Tā kā šīs pārmaiņas ir turēšanas peļņa/zaudējumi un nav finanšu darījumi, ir jāidentificē vērtēšanas ietekme, lai šo ietekmi izslēgtu no darījumiem. Pārvērtēšanas korekcijas valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ var ietvert arī pārvērtēšanas pārmaiņas, kas izriet no darījumiem ar aktīviem/pasīviem, t. i. realizētā peļņa/zaudējumi, tomēr šajā sakarā valstu prakse atšķiras.
3. DAĻA
Plūsmu korekcijas – BP statistikas īpašās pazīmes
1. sadaļa. Ievads
1. BP statistikas gadījumā katra NCB iesniedz atsevišķus korekciju datus, kas aptver tās pašas bilanci un pārējo MFI bilances. Korekcijas ECB bilancē apkopo ECB Iekšējo finanšu direktorāts. NCB iesniedz korekcijas par visiem posteņiem MFI bilancē saskaņā ar datu sniegšanas biežumu, kas norādīts šīs pamatnostādnes 3. panta 2. punktā. Šajā procesā NCB var rasties nepieciešamība aprēķināt un/vai aplēst korekcijas dažiem iedalījumiem, kurus MFI nav sniegusi, jo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 2. daļas 1A tabulu tos neuzskata kā “obligātās prasības”. Šīs pamatnostādnes II pielikuma 1. daļa norāda, vai ECB ir nepieciešams sniegt tikai “pārklasificēšana un citas korekcijas”, vai arī “pārvērtēšanas korekcijas”.
Korekcijas attiecībā uz valūtas maiņas kursa pārmaiņām aprēķina ECB. Šajā nolūkā NCB sniegtās korekcijas attiecībā uz atlikumiem ārvalstu valūtā neaptver pārmaiņas valūtas kursa dēļ. ECB aprēķina valūtas maiņas kursa korekcijas, izmantojot valūtas proporcijas, kas iegūtas, iedalot aktīvus un pasīvus galvenajās valūtās, kuras ir norādītas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 3. daļas 4. tabulā. Precīza metode, kuru ECB izmanto, lai aprēķinātu valūtas maiņas kursa korekcijas, ir sniegta ECB Rokasgrāmatā par MFI bilances statistiku. Ja NCB ir iespējams apkopot precīzākas korekcijas, tad tās var arī pašas nosūtīt ECB šīs korekcijas.
2. Uz plūsmu korekcijām attiecas tie paši dubultā ieraksta grāmatvedības sistēmas principi, kas attiecas uz krājumiem. Visos gadījumos korekcijām ir pretvērtības postenis, kas daudzos gadījumos, iespējams, ir “kapitāls un rezerves” vai “pārējie pasīvi”, atkarībā no operācijas vai valstī spēkā esošajiem grāmatvedības noteikumiem.
3. Saistībā ar BP statistikas apkopošanas sistēmu, finanšu darījumus pārsvarā vajadzētu novērtēt pēc darījuma vērtības, kas var nesakrist ar tirgū norādīto cenu vai ar aktīvu patieso vērtību darījuma brīdī. Darījuma vērtībā neietver pakalpojumu maksu, nodevas, komisijas vai tamlīdzīgus maksājumus par pakalpojumiem, kas sniegti, veicot darījumu.
4. Procenti par noguldījumiem, kredītiem un emitētiem vai turētiem parādu vērtspapīriem būtu jāieraksta pēc uzkrāšanas principa, bet tos nekad neieraksta kā darījumu ar attiecīgo instrumentu. Attiecībā uz kredītiem un noguldījumiem tas ir nostiprināts ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) II pielikuma 2. daļā noteikto prasību, atbilstoši kurai par šiem instrumentiem uzkrātie procenti ir ierakstāmi kā “pārējie aktīvi” un “pārējie pasīvi”. Tomēr šajā Regulā nav ietverti noteikumi attiecībā uz to, kā rīkoties ar uzkrātiem procentiem par MFI emitētiem vai turētiem parādu vērtspapīriem. Faktiski, uzkrātie procenti bieži vien ir iekļauti tirgus cenās un tos ir grūti nodalīt no grāmatvedības cenas, kas ir sniegta statistiskajā.bilancē Saskaņotu un starp valstīm salīdzināmu datu veicināšanas nolūkā būtu jāpiemēro šādi noteikumi:
a) ja uzkrātie procenti ir iekļauti grāmatvedības cenā, to sniedzot statistiskajā bilancē, uz tiem attiecina pārvērtēšanas korekciju;
b) ja uzkrātie procenti netiek iekļauti ar tiem saistīto vērtspapīru krājumu vērtībā statistiskajā bilancē, tos klasificē pie “pārējie aktīvi” vai “pārējie pasīvi”, un tos neuzskata par pārvērtēšanas korekciju.
Šī ierosinātā pieeja ir arī atspoguļota šajā pamatnostādnē noteiktajās pārskatu sniegšanas prasībās (skatīt II pielikuma 4. daļas 3. sadaļu) ( 54 ).
2. sadaļa. Pārvērtēšanas korekcijas
1.
1. NCB sniedz ECB datus par kredītu pilnīgu/daļēju norakstīšanu saskaņā ar II pielikuma 1. daļu. ►M4 NCB jāpilda šīs prasības, balstoties uz MFI sniegtajiem datiem. ◄ Jo īpaši – NCB vāc vismaz obligātās prasības, kuras ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 4. daļas 1A tabulā, bet tās var arī vākt papildu datus, kuri nav ietverti šajās obligātajās prasībās. Lai sniegtu ECB pilnu pārskatu, tiek sagaidīts, ka NCB korekcijas iedala, ņemot vērā grāmatvedības noteikumus attiecībā uz sliktajiem kredītiem ( 55 ) un katra sektora relatīvo kredītrisku. Ja nepietiek informācijas, lai iedalītu korekciju, to var sadalīt Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) noteiktajās kategorijās uz proporcionalitātes pamata, ko nosaka krājumu pozīciju apmērs.
2. Samazināšanas, kas notiek kredītu vērtspapīrojot (vai citādi pārvedot), un apkalpoto kredītu norakstīšanas/samazināšanas paziņo ECB saskaņā ar II pielikuma 1. daļas 3. tabulu ( 56 ), ciktāl iespējams.
2.
1. Cenas pārvērtēšana skar tikai ierobežotu bilances posteņu loku – pasīvu pusē posteni “emitētie parāda vērtspapīri” un aktīvu pusē “parāda vērtspapīri turējumā”, “pašu kapitāls” un “ieguldījumu fondu akcijas/daļas”. Savukārt tiem atbilstošo pretvērtību iedala galvenokārt pie “kapitāls un rezerves” un “pārējie pasīvi”. Noguldījumiem un kredītiem ir fiksēta nominālvērtība, un tādēļ uz tiem neattiecas cenas pārmaiņas. Skatīt ECB Rokasgrāmatā par MFI bilances statistiku detalizētu aprakstu attiecībā uz saikni starp cenas pārvērtēšanu un tai atbilstošas pretvērtības grāmatojumiem.
2. Pasīvu pusē pārvērtēšana saistībā ar emitēto parāda vērtspapīru cenu pārmaiņām nav iekļauta Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) noteiktajās obligātajās prasībās, un līdz ar to tā nav obligāta. Aktīvu pusē obligātās prasības attiecībā uz turēto parāda vērtspapīru cenas pārvērtēšanām aptver tikai termiņa posmu “ilgāku par diviem gadiem”; ja nav pieejama cita informācija, var pieņemt, ka tās ir vienādas ar kopējo summu cenas pārvērtēšanas korekcijai attiecībā uz katrā sektorā emitēto parāda vērtspapīru turējumiem.
3. Ar vērtspapīru turējumiem saistīto pārvērtēšanas korekciju apmērs un saturs ir atkarīgs no vērtēšanas metodes, kuru izmanto statistiskas bilances apkopošanā. Lai šos datus savākt, NCB var attiecībā uz pārskatu sniedzējiem izmantot divas pieejas. Saskaņā ar vienu no pieejām MFI sniedz pārvērtēšanas korekcijas, kuras pēc tam tiek apkopotas un nosūtītas ECB. Saskaņā ar otru pieeju NCB var lūgt pārskatu sniedzējus sniegt datus tieši par novērotajiem darījumiem, no kuriem NCB atvasina ECB nosūtāmās pārvērtēšanu korekcijas (pēc kopsavilkuma principa). ECB Rokasgrāmatā par MFI bilances statistiku ir sniegts padziļināts metodisks apraksts par abām pieejām un atbilstošajām pieļaujamām apkopošanas metodēm.
4. NCB var arī vākt prasīto statistisko informāciju par vērtspapīriem (bilances uzskaites vērtība, tirgus vērtība, pārdošana un pirkšana) par katru vērtspapīru atsevišķi, un atvasināt apkopoto statistikas informāciju (t. sk. datus par cenas pārvērtēšanas korekcijām) atbilstoši Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) noteiktajiem obligātajiem standartiem.
5. Principā NCB drīkst izmantot tikai iepriekš minētās metodes. Tomēr tās var izmantot arī citas metodes, ja ar tām spēj nodrošināt salīdzināmas kvalitātes datu sniegšanu.
3. sadaļa. Plūsmu mēneša korekcijas – īpašie pielāgojumi
1.
1. Prasības attiecībā uz ECB/NCB ir mazliet grozītas salīdzinot ar pārējām MFI izvirzītajām prasībām atspoguļot ECB/NCB aktivitātes. Daži posteņi ir svītroti, t. i., dati netiek prasīti par iedalījumu repo un noguldījumos ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu. Daži posteņi ir pievienoti, t. i., “SDR pretvērtība” pasīvu pusē un “zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi” un “debitoru parādi no aizņēmuma tiesībām, SDR, citi” aktīvu pusē, jo šo posteņu krājumi ir prasīti saskaņā ar šo pamatnostādni. ECB/NCB sniedz korekciju datus par katru no šiem posteņiem.
2. ECB/NCB sniedz korekcijas saskaņā ar iepriekš aprakstītajām procedūrām. Tomēr ir jānorāda uz dažiem pielāgojumiem:
— pārklasificēšana un citas korekcijas – ne visi korekciju avoti ir vērā ņemami, piemēram, nepiemēro “pārmaiņas pārskatu sniedzēju sektora sastāvā”. Atkāpjoties no vispārējām vadlīnijām, šajā gadījumā tiek noteikta zemāka robežvērtība EUR 5 miljonu apmērā, lai nodrošinātu plūsmu precizitāti NCB bilancēs,
— pārvērtēšanas korekcijas cenu un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ – piemēro vispārējos noteikumus, izņemot attiecībā uz ECB, kurai ir tiesības uzreiz sniegt valūtas maiņas kursa korekcijas, pamatojoties uz grāmatvedības datiem.
2.
1. NCB ietver korekcijas datus par naudas tirgus fondiem (NTF), kad tās pilda savus pārskatu sniegšanas pienākumus attiecībā uz “pārklasificēšana un citas korekcijas” un “pārvērtēšanas korekcijas”. Minētās korekcijas tiek arī sniegtas atsevišķi attiecībā uz NTF saskaņā ar īpaši izstrādāto ceturkšņa pārskatu sniegšanas shēmu.
2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 9. panta 3. punktu NCB var piešķirt atbrīvojumus atsevišķiem vai visiem NTF attiecībā uz pārvērtēšanas korekciju sniegšanu. Šajos gadījumos tomēr tiek sagaidīts, ka NCB sniedz informāciju ciktāl iespējams, jo īpaši gadījumos, kas iesaistītās summas ir būtiskas.
3. Aprēķinot NTF aktīvu cenas pārvērtēšanas korekciju, ievēro parasto procedūru, kuru piemēro visām MFI. Pasīvu pusē NTF akciju/daļu vērtības pozitīvas pārmaiņas parasti ir tikušas uzskatītas par darījumiem, līdzās noguldījumu procentu maksājumiem (pretēji uzkrājumiem); tas nozīmē, ka pārvērtēšanas aktīvu pusē atbilstošā pretvērtība būs nevis “naudas tirgus fonda akcijas/daļas”, bet “pārējie pasīvi”. Tomēr attiecībā uz gadījumiem, kad NTF akciju/daļu cena samazinās dēļ fonda aktīvu zaudējumiem, to nevar pielīdzināt procentu maksājumiem. Ņemot vērā šo kontekstu, Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 4. daļas 1A tabulā ir ietvertas prasības par NTF akciju/daļu cenu pārvērtēšanas prasībām; NCB tiek lūgtas izmantot šo posteni, lai attiecīgos gadījumos līdzsvarotu cenu pārvērtēšanas aktīvu pusē. Šis iedalījums būtu jāveic tā, lai aptvertu tikai faktisko cenas pārskatīšanas, ko atspoguļo kā pārmaiņas NTF akciju/daļu vērtībā.
3.
Krājumu datus vāc par Valdības noguldījumu pasīviem un aktīviem. Darījumu apkopošanas nolūkā korekciju datus principā arī sniedz saskaņā ar prasībām, kas noteiktas MFI bilances statistikai. Praksē pastāv neliela varbūtība, ka notiks pārmaiņas, kas nav darījumi, t. i., pārmaiņas valūtas maiņas kursa vai tirgus cenas pārmaiņas. Šos datus sniedz kā norādīts II pielikuma 3. daļā.
4.
Krājumu datus attiecībā uz MFI emitēto parāda vērtspapīru dalījumu pēc turētāja rezidences vietas vāc ar mērķi aprēķināt monetāros kopsavilkumus. Lai atvasinātu darījumus, attiecībā uz šiem ārpusbilances posteņiem aprēķina pārklasificēšanas korekcijas, valūtas maiņas kursa korekcijas un pārvērtēšanas korekcijas. Šos datus sniedz kā norādīts II pielikuma 4. daļā.
4. sadaļa. Plūsmu korekciju aprēķināšana par ceturkšņa pārskatu sniegšanas prasībām
1. Procedūra, kā aprēķina ceturkšņa darījumus attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 3. daļas 2. tabulas bilances posteņiem, ir līdzīga tai, ko piemēro, lai atvasinātu mēneša darījumus minētās Regulas I pielikuma 2. daļas 1. tabulas bilances posteņiem. Plūsmu korekcijas aprēķina saskaņā ar šādiem principiem:
a) Iesniedzot korekciju par 1. tabulu, tā var ietekmēt posteņu dalījumu 2. tabulā. Būtu jānodrošina abu datu kopumu atbilstība, t. i., mēneša korekciju summai ir jāatbilst ceturkšņa korekcijai. Ja ceturkšņa korekcijām ir noteikta robežvērtība vai ceturkšņa korekcijas nevar noteikt pilnībā vai tikpat detalizēti kā mēneša korekciju, korekciju aprēķina tā, lai novērstu neatbilstību ar korekciju, kuru sniedz par mēneša datiem;
b) attiecībā uz “vērtspapīru cenas pārvērtēšanu” neatbilstības starp mēneša un ceturkšņa datiem var rasties atkarībā no tā, kuru pieeju piemēro, lai veiktu korekcijas. ECB Rokasgrāmatā par MFI bilances statistiku ir sniegtas detalizētas vadlīnijas par procedūru, kura ir piemērojama šādos gadījumos, lai nodrošinātu atbilstību starp mēneša un ceturkšņa korekcijām;
c) ceturkšņa tabulu korekcijas var būt vajadzīgas pat tad, ja korekcijas netiek sniegtas attiecībā uz 1. tabulu. Tas ir gadījums, kad pārklasificēšana notiek ceturkšņa līmenī, bet nav redzama vairāk apkopotajā mēneša līmenī. Tas uz “pārvērtēšanas korekcijām” var attiekties arī tad, ja mēneša posteņa dažādās sastāvdaļas tiek pārvietotas kur citur. Arī šajos gadījumos nodrošina mēneša un ceturkšņa datu atbilstību.
To pašu principu piemēro, lai iegūtu plūsmu korekcija attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, kurus vāc saskaņā ar II pielikuma 3. un 4. daļas prasībām.
2. Tas, ciktāl NCB sniedz ceturkšņa statistikas korekcijas, ir atkarīgs no to spējas identificēt vai ar pietiekamu precizitāti aplēst esošo mēneša korekciju detalizētu sektoru/instrumentu klasifikāciju. Informācija attiecībā uz “pārklasificēšana un citas korekcijas” parasti ir pieejama. Jo īpaši NCB parasti ir pietiekami detalizēta informācija, lai viegli pie konkrētiem ceturkšņa posteņiem iedalītu liela apjoma vienreizējas korekcijas (piem., pārklasificēšanu pārskatu sniegšanas kļūdas dēļ). Tāpat arī NCB nerada grūtības tās ceturkšņa korekcijas, kas veiktas pārskata sniedzēju grupas pārmaiņu dēļ. Attiecībā uz “pārvērtēšanas korekcijām” bieži ir grūtāk iegūt datus par norakstīšanām un cenas pārvērtēšanām, jo trūkst pienācīgu dalījumu sākotnējos datu avotos. Tiek sagaidīts, ka “pārvērtēšanas korekcijas” vismaz daļēji balstās uz aplēsēm. Aplēses sniedz kopā ar paskaidrojošajām piezīmēm par izmantotajām metodēm (piem., trūkstošie dalījumi tiek aplēsti saskaņā ar proporcionalitātes principu, izmantojot krājumu datus).
4. DAĻA
Plūsmu korekcijas – IF statistikas īpašās pazīmes
1. sadaļa. Ievads
1. Attiecībā uz IF statistiku NCB sniedz pārvērtēšanas korekcijas, kas aptver pārvērtēšanu cenas un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ un pārklasificēšanas korekcijas visiem posteņiem IF bilancē, saskaņā ar 19. pantā norādīto datu sniegšanas biežumu. Šajā procesā NCB var rasties nepieciešamība aprēķināt un/vai aplēst korekcijas dažiem dalījumiem, kurus IF nesniedz, jo Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2007/3) I pielikuma 1073. daļas 38. tabulā tie nav uzskatīti par obligātajām prasībām.
2. Uz plūsmu korekcijām attiecas tie paši dubultā ieraksta grāmatvedības sistēmas principi, kas attiecas uz krājumiem. Visos gadījumos korekcijām ir atbilstošā pretvērtība, kas daudzos gadījumos, iespējams, ir “emitētās IF akcijas/daļas” vai “pārējie pasīvi”, atkarībā no operācijas vai vietējiem grāmatvedības noteikumiem.
3. Principā, attiecībā uz noguldījumu/kredītu un vērtspapīru darījumu vērtībām tiek dotas šādas norādes. Noguldījumu/kredītu un vērtspapīru darījumu vērtība neietver komisijas maksu utt. Noguldījumu/kredītu un vērtspapīru darījumu vērtība neietver saņemamos/maksājamos uzkrātos procentus, kas vēl nav saņemti vai samaksāti. Par noguldījumiem/kredītiem uzkrātos procentus grāmato, attiecīgi, “pārējos aktīvos” vai “pārējos pasīvos”.
Par turētajiem un emitētajiem vērtspapīriem uzkrātos procentus iekļauj vērtspapīru krājumu datos un darījumu vērtībā.
2. sadaļa. Pārvērtēšanas korekcijas
1. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) ir pieļauts elastīgums attiecībā uz datu veidu, kas vajadzīgs, lai aprēķinātu aktīvu un pasīvu cenu pārvērtēšanas korekcijas, un veidu, kādā šie dati tiek vākti un apkopoti. Lēmums par izmantojamo metodi ir NCB ziņā.
2. Pastāv šādas divas iespējas, lai atvasinātu vērtspapīru pārvērtēšanas korekcijas, kas savāktas par katru vērtspapīru:
— IF sniedz informāciju, novērtējot katru vērtspapīru, kas ļauj NCB iegūt pārvērtēšanas korekcijas: IF sniedz NCB informāciju, kas tiek prasīta Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) I pielikuma 3. daļas 2. tabulas 1., 2. un 4. punktā par katru vērtspapīru. Šī informācija NCB ļauj iegūt precīzu informāciju par “pārvērtēšanas korekcijām”, kuras jāsniedz Eiropas Centrālajai bankai. Ja tiek izmantota šī iespēja, NCB “pārvērtēšanas korekcijas” iegūst saskaņā ar kopējo Eurosistēmas metodi, t. i., “plūsmu atvasināšanas metodi”, kas aprakstīta Regulai pievienotajā IF rokasgrāmatā,
— IF, novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi, par darījumiem sniedz datus tieši NCB: IF, novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi, sniedz apkopoto summu datus par vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, kas notikusi atsauces periodā kā tas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) I pielikuma 3. daļas 1. un 2. tabulā. NCB aprēķina “pārvērtēšanas korekcijas” no periodu beigu krājumu starpības atskaitot darījumus, un iesniedz pārvērtēšanas korekcijas ECB saskaņā ar šo pamatnostādni.
3. Attiecībā uz aktīviem un pasīviem, kas nav vērtspapīri, vai attiecas uz tiem vērtspapīriem, kurus nevāc par katru vērtspapīru atsevišķi, pārvērtēšanas korekciju iegūšanai iespējamas šādas iespējas:
— IF sniedz kopsavilkuma korekcijas: IF sniedz katram postenim piemērojamās korekcijas, kas atspoguļo vērtēšanas pārmaiņas cenas un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ ( 57 ). NCB, kas izvēlas šo metodi, IF sniegtās korekcijas apkopo, lai datus varētu iesniegt ECB.
— IF sniedz kopsavilkuma darījumus: IF apkopu darījumus mēneša laikā un datus par pirkšanas un pārdošanas vērtību nosūta NCB. NCB, kas saņem darījumu datus, “pārvērtēšanas korekcijas” aprēķina kā atlikumu no krājumu un darījumu starpības un saskaņā ar šo pamatnostādni “pārvērtēšanas korekciju” iesniedz ECB.
5. DAĻA
Plūsmu korekcijas – FIS statistikas īpašās pazīmes
1. sadaļa. Ievads
Saistībā ar FIS statistiku NCB sniedz informāciju par darījumiem attiecībā uz visiem FIS bilances posteņiem saskaņā ar 20. pantu. FIS pārskatu sniedzēji sniedz datus par darījumiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) II pielikuma 3. daļā tieši attiecīgajai NCB vai, alternatīvi, pārskatu sniedzēji var pēc tam, kad panākta vienošanās ar NCB, sniegt pārvērtēšanas korekcijas un citas apjoma izmaiņas, kuras ļauj NCB atvasināt darījumus atbilstoši šajā pielikumā noteiktajiem principiem.
2. sadaļa. Norakstīšana/samazināšana
1. NCB sniedz ECB datus par vērtspapīrotu kredītu norakstīšanu/samazināšanu saskaņā ar 20. pantu. Iekļauj arī norakstīšanu/samazināšanu, kuru konstatē, kredītu pārdodot vai pārvedot trešai personai, ja ir iespējams identificēt.
2. Tā vietā, lai sniegtu datus par norakstīšanu/samazināšanu, pārskatu sniedzēji var, vienojoties ar attiecīgo NCB, sniegt citu informāciju, kas ļauj NCB atvasināt prasītos datus par norakstīšanu/samazināšanu.
6. DAĻA
Plūsmu korekcijas – apdrošināšanas sabiedrību statistikas īpašās pazīmes
1. sadaļa. Ievads
1. Attiecībā uz apdrošināšanas statistiku NCB sniedz pārvērtēšanas korekcijas, kas aptver pārvērtēšanu cenas un valūtas kursa pārmaiņu dēļ un pārklasificēšanas korekcijas visiem posteņiem apdrošināšanas sabiedrību bilancē, saskaņā ar 26.a pantu. Šajā procesā NCB var būt vajadzība aprēķināt un/vai aplēst korekcijas,ko nav sniegušas apdrošināšanas sabiedrības. Tas ietver datus, kuru attiecīgās krājumu sērijas tiek sniegtas posteņu līmenī, datus, kurus neuzskata par “obligātām prasībām” Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) II pielikuma 3.a un 3.b tabulā, un datus par apdrošināšanas tehniskajām rezervēm.
2. sadaļa. Pārvērtēšanas korekcijas
1. Regula (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) pieļauj elastīgumu attiecībā uz datu veidu, kas vajadzīgs, lai aprēķinātu aktīvu un pasīvu cenu pārvērtēšanas korekcijas, un veidu, kādā šie dati tiek vākti un apkopoti. Lēmums par izmantojamo metodi ir NCB ziņā.
2. Pastāv šādas divas iespējas, lai atvasinātu pārvērtēšanas korekcijas attiecībā uz vērtspapīriem, par kuriem dati savākti vērtspapīru līmenī. NCB var izmantot līdzīgu metodi attiecībā uz aktīviem, kas nav vērtspapīri, vācot posteņu līmeņa datus.
— apdrošināšanas sabiedrības sniedz informāciju vērtspapīru līmenī, kas NCB ļauj iegūt pārvērtēšanas korekcijas: apdrošināšanas sabiedrības vērtspapīru līmenī sniedz NCB informāciju, kas tiek prasīta Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) I pielikuma 3. daļas 2.1. un 2.2. tabulas 1., 2. un 4. punktā. Šī informācija NCB ļauj iegūt precīzu informāciju par “pārvērtēšanas korekcijām”, kura jāsniedz ECB. Ja tiek izmantota šī iespēja, NCB “pārvērtēšanas korekcijas” iegūst saskaņā ar kopējo Eurosistēmas metodi, t. i., “plūsmu atvasināšanas metodi”, kas aprakstīta Regulai un šai pamatnostādnei pievienotajā rokasgrāmatā,
— apdrošināšanas sabiedrības datus par darījumiem vērtspapīru līmenī sniedz tieši NCB: apdrošināšanas sabiedrības vērtspapīru līmenī sniedz apkopoto summu datus par vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, kas notikusi atsauces periodā, kā tas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) I pielikuma 3. daļas 2.1. un 2.2. tabulas 1. un 3. punktā. NCB aprēķina “pārvērtēšanas korekcijas” no periodu beigu krājumu starpības atskaitot darījumus un iesniedz pārvērtēšanas korekcijas ECB saskaņā ar šo pamatnostādni.
3. Attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību turētajām apdrošināšanas tehniskajām rezervēm pārvērtēšanas korekciju aplēšu atvasināšanai pastāv divas šādas iespējas:
— apdrošināšanas sabiedrības saskaņā ar NCB norādījumiem sniedz datus par kopsavilkuma korekcijām vai darījumiem. NCB, kas izvēlas šo metodi, apdrošināšanas sabiedrību sniegtās korekcijas apkopo, lai datus varētu iesniegt ECB,
— NCB aplēses atvasina, pamatojoties uz apdrošināšanas sabiedrību sniegtajiem datiem.
4. Attiecībā uz aktīviem un pasīviem, kuru dati netiek vākti posteņu līmenī, un apdrošināšanas sabiedrību turētajām apdrošināšanas tehniskajām rezervēm pārvērtēšanas korekciju atvasināšanai pastāv trīs šādas iespējas:
— apdrošināšanas sabiedrības sniedz datus par kopsavilkuma korekcijām: apdrošināšanas sabiedrības sniedz katram postenim piemērojamās korekcijas, kas atspoguļo vērtēšanas pārmaiņas cenas un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ. NCB, kas izvēlas šo metodi, apdrošināšanas sabiedrību sniegtās korekcijas apkopo, lai datus varētu iesniegt ECB,
— apdrošināšanas sabiedrības sniedz datus par kopsavilkuma darījumiem: apdrošināšanas sabiedrības apkopo darījumus mēneša laikā un datus par pirkšanas un pārdošanas vērtību nosūta NCB. NCB, kas saņem darījumu datus, “pārvērtēšanas korekcijas” aprēķina kā atlikumu no krājumu un darījumu starpības un saskaņā ar šo pamatnostādni pārvērtēšanas korekciju iesniedz ECB, vai
— NCB aplēses atvasina, pamatojoties uz apdrošināšanas sabiedrību sniegtajiem datiem.
7. DAĻA
Plūsmu korekcijas – PF statistikas īpašās pazīmes
1. sadaļa. Ievads
1. Attiecībā uz PF statistiku NCB sniedz pārvērtēšanas korekcijas, kas aptver pārvērtēšanu cenas un valūtas kursa pārmaiņu dēļ un pārklasificēšanas korekcijas visiem posteņiem PF bilancē, saskaņā ar 26. panta 6. punkta b) apakšpunktu. Šajā procesā NCB var būt vajadzība aprēķināt un/vai aplēst korekcijas, ko nav snieguši PF. Tas ietver tos datus, kuros sniedz atbilstīgās krājumu sērijas posteņu līmenī un datus par pensiju fondu rezervēm.
2. sadaļa. Pārvērtēšanas korekcijas
1. Regula (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) pieļauj elastīgumu attiecībā uz datu veidu, kas vajadzīgs, lai aprēķinātu aktīvu un pasīvu cenu pārvērtēšanas korekcijas, un veidu, kādā šie dati tiek vākti un apkopoti. Lēmums par izmantojamo metodi ir NCB ziņā.
2. Pastāv šādas divas iespējas, lai atvasinātu pārvērtēšanas korekcijas attiecībā uz vērtspapīriem, par kuriem dati savākti vērtspapīru līmenī. NCB var izmantot līdzīgu metodi attiecībā uz aktīviem, kas nav vērtspapīri, vācot posteņu līmeņa datus.
— PF sniedz informāciju, novērtējot katru vērtspapīru, kas ļauj NCB iegūt pārvērtēšanas korekcijas: PF vērtspapīru līmenī sniedz NCB informāciju, kas tiek prasīta Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) I pielikuma 3. daļas 2.1. un 2.2. tabulas 1., 2. un 4. punktā. Šī informācija NCB ļauj iegūt precīzu informāciju par “pārvērtēšanas korekcijām”, kuras jāsniedz Eiropas Centrālajai bankai. Ja tiek izmantota šī iespēja, NCB “pārvērtēšanas korekcijas” iegūst saskaņā ar kopējo Eurosistēmas metodi, t. i., “plūsmu atvasināšanas metodi”, kas aprakstīta Regulai (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) un šai pamatnostādnei pievienotajā PF rokasgrāmatā,
— PF, novērtējot katru vērtspapīru atsevišķi, par darījumiem ziņo tieši NCB: PF vērtspapīru līmenī sniedz apkopoto summu datus par vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, kas notikusi atsauces periodā, kā tas izklāstīts Regulas (ES) 2018/231 (ECB/2018/2) I pielikuma 3. daļas 2.1. un 2.2. tabulas 1. un 3. punktā. NCB aprēķina “pārvērtēšanas korekcijas”, ņemot vērā starpību starp perioda beigu krājumiem un atskaitot darījumus un “pārklasificēšanas un citas korekcijas”, ja tādas ir, kas minētas IV pielikuma 1. daļas 2.2. iedaļā. NCB iesniedz ECB “pārvērtēšanas korekcijas” un “pārklasificēšanas un citas korekcijas” saskaņā ar šo pamatnostādni.
3. Attiecībā uz PF turētajām pensiju fondu rezervēm pārvērtēšanas korekciju aplēšu atvasināšanai pastāv divas šādas iespējas:
— PF saskaņā ar NCB norādījumiem sniedz datus par kopsavilkuma korekcijām vai darījumiem. NCB, kas izvēlas šo metodi, PF sniegtās korekcijas apkopo, lai datus varētu iesniegt ECB,
— NCB aplēses atvasina, pamatojoties uz PF sniegtajiem datiem.
4. Attiecībā uz aktīviem un pasīviem, kuru dati netiek vākti posteņu līmenī, un PF turētajām pensiju fondu rezervēm pārvērtēšanas korekciju atvasināšanai pastāv trīs šādas iespējas:
— PF ziņo kopsavilkuma korekcijas: PF ziņo katram postenim piemērojamās korekcijas, kas atspoguļo vērtēšanas pārmaiņas cenas un valūtas kursa pārmaiņu dēļ. NCB, kas izvēlas šo metodi, PF sniegtās korekcijas apkopo, lai datus varētu iesniegt ECB,
— PF ziņo kopsavilkuma darījumus: PF apkopo darījumus mēneša laikā un datus par pirkšanas un pārdošanas vērtību nosūta NCB. NCB, kas saņem darījumu datus, aprēķina “pārvērtēšanas korekcijas”, ņemot vērā starpību starp perioda beigu krājumiem un atdalīšanas darījumiem un “pārklasificēšanu un citas korekcijas”, ja tādas ir, kā minēts IV pielikuma 1. daļas 2.2. iedaļā. NCB iesniedz ECB “pārvērtēšanas korekcijas” un “pārklasificēšanas un citas korekcijas” saskaņā ar šo pamatnostādni, vai
— NCB aplēses atvasina, pamatojoties uz PF sniegtajiem datiem.
▼M4 —————
VĀRDNĪCA
Akcijas (shares) (kotētas un nekotētas) ietver visus finanšu aktīvus, kas atspoguļo īpašumtiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šie finanšu aktīvi parasti dod tiesības to turētājiem uz daļu no sabiedrību vai kvazisabiedrību peļņas un daļu no to pārpalikušajiem neto aktīviem likvidācijas gadījumā.
Akcijas un cits pašu kapitāls, izņemot ieguldījumu fondu akcijas (shares and other equity, excluding investment fund shares) attiecas uz vērtspapīru turējumiem, kas apzīmē īpašumtiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šie vērtspapīri parasti dod tiesības to turētājiem uz daļu no sabiedrību vai kvazisabiedrību peļņas un daļu no pašu līdzekļiem likvidācijas gadījumā.
Apakšfondi (sub-funds) norāda vienības atsevišķu klasi vai apzīmējumu fonda ietvaros, kas iegulda atsevišķā ieguldījumu grupā vai portfelī. Jēdziens “apakšfonds” ir arī zināms kā jēdziens “nodalījums”. Katrs apakšfonds ir autonoms un specializēts nodibinājums. Specializācija var būt saistīta ar kādu konkrētu finanšu instrumentu vai noteiktu tirgu.
Apdrošināšanas sabiedrības (insurance corporations) ir finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību risku apvienošanas rezultātā galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā (EKS 2010, 2.100.–2.104. punkts).
Atvasinātie finanšu instrumenti (financial derivatives) ir finanšu instrumenti, kas saistīti ar konkrētu finanšu instrumentu vai rādītāju, vai preci, ar to palīdzību konkrētus finanšu riskus var patstāvīgi tirgot finanšu tirgos.
Atvērti ieguldījumu fondi (open-end investment funds) ir ieguldījumu fondi, kuru apliecības vai daļas pēc to turētāju lūguma tiek atpirktas vai atgūtas tiešā vai netiešā veidā no uzņēmuma aktīviem.
Ārkārtas pārskatīšana (exceptional revision) ir to datu pārskatīšana, kas attiecas uz periodiem pirms iepriekšējā pārskata perioda.
Birojs (office) ir darbības veikšanas vieta, kas ir juridiski atkarīga daļa no a) kredītiestādes vai ne-EEZ bankas; b) centrālās bankas vai c) citas iestādes, kura sniedz maksājumu pakalpojumus ne-MFI, un kas tieši veic dažus no kredītiestāžu darbībai raksturīgajiem darījumiem vai veic tos visus.
Biržas sarakstā iekļautas akcijas, sauktas arī par kotētām akcijām, izņemot ieguldījumu fondu akcijas/daļas (listed shares, also referred to as quoted shares, excluding investment fund’s shares/units) ir biržas sarakstā iekļauti kapitāla vērtspapīri. Šāda birža var būt atzīta fondu birža vai ikviens cits sekundārā tirgus veids. Biržas sarakstā iekļautas akcijas dēvē arī par kotētām akcijām. Ja biržas sarakstā iekļautām akcijām ir kotētas cenas, tad pašreizējās tirgus cenas parasti ir pieejamas.
Biržas sarakstā neiekļautas akcijas, izņemot investīciju fondu akcijas (unlisted shares, excluding investment fund shares) ir kapitāla vērtspapīri, kas nav iekļauti biržas sarakstā.
Biržā tirgots fonds (exchange traded funds (ETFs)) ir definēts saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) Pamatnostādni par ETF (EVTI/2012/832). EVTI definē pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma (PVKIU) ETF kā PVKIU kura vismaz viena daļa vai akciju kategorija tiek tirgota visu dienu vismaz vienā tirdzniecības vietā un ar vismaz vienu tirgus uzturētāju, kurš veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā daļu vai akciju biržas vērtība tirdzniecības vietā ievērojami neatšķiras no tā neto aktīvu vērtības un – ja tāda ir – no tā indikatīvās neto aktīvu vērtības Šīs pamatnostādnes izpratnē šeit būtu iekļaujami tie kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuri nav PVKIU, bet kuri atbilst EVTI noteiktajai ETF definīcijai.
Centrālā banka ir finanšu sabiedrība un kvazisabiedrība, kuras galvenā darbība ir valūtas emisija, valūtas iekšējās un ārējās vērtības saglabāšana un visu vai daļas valsts starptautisko rezervju glabāšana.
Centrālā valdība (central government) ietver valsts un citu centrālo aģentūru administratīvajiem departamentiem, kuru kompetencē ir visa ekonomikas zona, izņemot sociālās apdrošināšanas fondu administrēšanu (EKS 2010, 2.114 punkts).
Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (CFS) (other financial intermediaries (OFIs)) ir finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas ir galvenokārt iesaistītas finanšu starpniecībā, uzņemoties saistības veidos, kas nav valūta, noguldījumi (vai tuviem noguldījumi aizstājējiem) ieguldījumu fondu akcijas/daļas, vai saistībā ar institucionālo vienību apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām (EKS 2010, 2.86.–2.95. punkts).
Čeks (cheque) ir rakstisks vienas puses (izrakstītāja) rīkojums citai (izpildītājam, parasti kredītiestādei), ar ko izpildītājam liek samaksāt norādīto summu izrakstītājam vai izrakstītāja norādītai trešajai personai.
Dalībnieks (participant) ir iestāde, ko identificējusi/atzinusi pārvedumu sistēma un kam atļauts nosūtīt un kas var saņemt pārveduma rīkojumus tieši vai netieši uz/no sistēmas.
Dalītās akciju emisijas (split share issues) ir akciju emisijas, kurās sabiedrība vai kvazisabiedrība akciju skaitu palielina, izmantojot koeficientu vai reizinātāju.
Darbības nozare (branch of activity) ir saimnieciskā darbība, kas iekļauta saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā Eiropas Savienībā – NACE 2. red. ( 58 )
Depozīti ar noteiktu termiņu (deposits with agreed maturity) ir netirgojami noguldījumi, ko nevar konvertēt naudā pirms iepriekš noteikta termiņa vai ko var konvertēt naudā pirms iepriekš noteikta termiņa, turētājam samaksājot soda naudu. Finanšu produkti, kuru termiņu saskaņā ar noteikumiem var turpināt pagarināt, jāklasificē atbilstīgi vistuvākajam termiņam. Kaut arī var būt iespēja termiņnoguldījumus izņemt agrāk, iepriekš par to paziņojot, vai arī tos var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot soda naudu, klasifikācijā šīs iespējas neuzskata par būtiskām.
Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības (life insurance corporations) ir apdrošināšanas sabiedrības, kas galvenokārt piedāvā dzīvības apdrošināšanas polises.
Dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves, t. sk. pieņemtā pārapdrošināšana ir kapitāla summa, kuru tur apdrošināšanas sabiedrība, lai izpildītu nākotnes prasības no dzīvības apdrošināšanas saistībām, kā tās definētas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/35 ( 59 ).
Elektroniskā nauda (electronic money) ir elektroniskas, tostarp magnētiskas, ierīces atmiņā uzglabāta monetāra vērtība prasījuma veidā pret emitentu, kuru emitē, saņemot naudas līdzekļus, lai veiktu maksājuma darījumu, kā noteikts Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 5. punktā, un kuru pieņem fiziska vai juridiska persona, kas nav elektroniskās naudas emitents.
Elektroniskās naudas iestāde (electronic money institution) ir juridiska persona, kurai piešķirta atļauja emitēt elektronisko naudu, kā noteikts Direktīvas 2009/110/EK 2. pantā.
Emisijas valūta (currency of issue) – ar šo jēdzienu saprot vērtspapīra nomināla valūtu.
Emitenta rezidence (residency of issuer) – emitējoša vienība ir kādas pārskatu sniedzošās valsts rezidentvienība, ja tai pārskatu sniedzošās valsts ekonomiskajā teritorijā ir ekonomisko interešu centrs – tas ir, ja tā ilgstošā laikposmā (gadu vai ilgāk) veic ekonomisko darbību šajā ekonomiskajā teritorijā.
Euro banknotes un monētas centrālās valdības turējumā (euro banknotes and coins held by the central government) ir banknotes un monētas, ko emitējusi Eiropas Centrālā banka, euro zonas nacionālās centrālās bankas un centrālās valdības un kas ir centrālās valdības turējumā.
Euroobligācijas (eurobonds) ir obligācijas, kuras laiž tirgū vienlaikus vismaz divās valstīs un kas ir denominētas valūtā, kam nav jābūt kādai no minēto valstu valūtām, parasti ar vairāku valstu starptautisku finanšu sabiedrību sindikāta starpniecību.
Fiksētas likmes emisijas (fixed rate issues) ietver visas emisijas, kuru kupona maksājums, kas balstīts uz vērtspapīra pamatsummas kupona likmi, nemainās šīs emisijas vērtspapīru pastāvēšanas laikā. Iekļauj arī vērtspapīrus, ko neemitē ar tieši fiksētu vai tieši mainīgu likmi, t.i., jauktas likmes emisijas (piemēram, fiksētas un tad mainīgas likmes emisijas, mainīgas un tad fiksētas likmes emisijas, emisijas, kurām vērtspapīru pastāvēšanas laikā nav vienāda kupona maksājuma, vērtspapīri ar pakāpeniski pieaugošu likmi un vērtspapīri ar pakāpeniski samazinošos likmi).
Filiāles (branches) ir nereģistrētas struktūrvienības bez neatkarīga juridiska statusa, kas pilnībā pieder mātesuzņēmumam.
Finanšu iestādes, kuras nav monetāras finanšu iestādes (finanšu iestādes, kuras nav MFI/ne-MFI) (non-monetary financial institutions (non-MFIs)) ir definētas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 2. daļā.
Finanšu līzings (financial leases) ir līgums, ar kuru ilglietojuma preces tiesiskais īpašnieks (iznomātājs) iznomā to trešai personai (nomniekam) uz lielāko daļu preces kalpošanas laiku vai visu laiku, saņemot maksājumus, kas sedz samaksu par preci, plus noteiktu procentu maksu. Faktiski tiek pieņemts, ka nomnieks saņem visus ieguvumus, ko var saņemt no preces izmantošanas, un uzņemas ar īpašumtiesībām saistītās izmaksas un riskus.
Finanšu palīgsabiedrības (financial auxiliaries) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nodarbojas galvenokārt ar darbībām, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet pašas nav finanšu starpnieki. Finanšu palīgsabiedrības ir arī centrālie biroji (head offices), kuru meitasuzņēmumi vai to lielākā daļa ir finanšu sabiedrības.
Finanšu sabiedrības, kas veic kreditēšanu (FSK) (financial corporations engaged in lending (FCLs)), kas klasificētas kā CFS, ir finanšu sabiedrības, kas galvenokārt specializējas aktīvu finansēšanā mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību vajadzībām. Šajā kategorijā iekļauj sabiedrības, kas specializējas finanšu līzingā, faktūrkreditēšanā, hipotekārajā kreditēšanā un patēriņa kreditēšanā. Šīs finanšu sabiedrības var darboties, izmantojot tādas juridiskās formas, kā būvapvienības, pašvaldības kredītiestāde, utt.
Fondu fondi (funds of funds) ir ieguldījumu fondi, kuri galvenokārt iegulda ieguldījumu fondu akcijās vai daļās. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai fondu fondos iegūst, pamatojoties uz publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošiem likumiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem. Tos klasificē to fondu kategorijā, kuros tie galvenokārt iegulda.
Globālās obligācijas (global bonds) ir obligācijas, ko emitē reizē gan iekšzemes, gan euro tirgū
Iekšzemes maksājuma darījums (domestic payment transaction) – šim jēdzienam ir tāda pati nozīme kā jēdzienam “vietējais maksājuma darījums” (national payment transaction), kā noteikts Regulas (ES) Nr. 260/2012 2. pantā.
Ilgtermiņa parāda vērtspapīri (long-term debt securities) aptver visas parāda vērtspapīru emisijas ar ilgtermiņa sākotnējo termiņu, kas pārsniedz vienu gadu; ilgtermiņa vērtspapīrus parasti emitē ar kuponiem.
Ieguldījumu fondi (investment funds) ir definēti Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 1. panta 1. ievilkumā.
Izpirktas akcijas sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (redeemed shares in limited liability companies) ir akcijas, kuru kapitāls ir atmaksāts, bet kuras tur personas, kas joprojām ir kopīpašnieki un ir tiesīgi saņemt daļu no peļņas, kas paliek pāri pēc dividenžu izmaksas uz atlikušo reģistrēto kapitālu, un arī daļu no jebkāda pārpalikuma, kas var palikt pāri, veicot likvidāciju.
Īstermiņa parāda vērtspapīri (short-term debt securities) aptver visas tādu parāda vērtspapīru emisijas, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk; īstermiņa vērtspapīrus parasti emitē ar diskontu. Šajā apakšpozīcijā neietilpst vērtspapīri, kuru apgrozāmība, lai gan teorētiski tā ir iespējama, praksē ir ļoti ierobežota.
Jauktie fondi (mixed funds) ir ieguldījumu fondi, kas iegulda gan kapitālā, gan obligācijās, nepastāvot valdošai nostājai par labu kādam instrumentam. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai jauktajos fondos iegūst, pamatojoties uz publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošiem likumiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.
Kapitāla akcijas, ko emitējušas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (capital shares issued by limited liability companies) ir vērtspapīri, kas dod to turētājiem līdzīpašnieku statusu un dod viņiem tiesības gan uz daļu kopējā sadalītajā peļņā, gan uz daļu tīrajos aktīvos likvidācijas gadījumā.
Kapitāla fondi (equity funds) ir ieguldījumu fondi, kas galvenokārt iegulda kapitāla vērtspapīros. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai par kapitāla fondiem iegūst no publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošajiem statūtiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.
Kapitāls un rezerves (capital and reserves) ietver šādus apakšposteņus:
a) Pašu kapitāls (equity capital raised) ietver visus līdzekļus, ko ieguldījuši īpašnieki, sākot ar sākotnējo ieguldījumu un beidzot ar visām turpmākajām īpašumtiesību veidu emisijām, un tas atspoguļo pašu kapitālu pilnā apjomā.
b) Pārskata periodā uzkrātā peļņa vai zaudējumi (profit or loss accumulated in the accounting period) ir visa peļņa un visi zaudējumi pašreizējā pārskata perioda peļņas un zaudējumu pārskatā, kas vēl nav pārnesti uz nesadalīto peļņu.
c) Pašu kapitālā uzskaitītie ienākumi un izdevumi (income and expenses recognised directly in equity) ir atbilstošais bilances postenis tādu aktīvu un pasīvu pārvērtēšanai, kurus saskaņā ar grāmatvedības sistēmu uzrāda pašu kapitālā, nevis peļņas un zaudējumu pārskatā.
d) Līdzekļi no akcionāriem nesadalītajiem ienākumiem (funds arising from income not distributed to shareholders) ir rezerves un citi līdzekļi (piemēram, peļņa vai zaudējumi, kas konstatēti laikposmā starp pārskata perioda beigām un lēmuma pieņemšanu par dividenžu sadali vai iemaksu rezervēs), kas nav sadalīti akcionāriem.
e) Speciālie un vispārējie uzkrājumi (specific and general provisions) kredītiem, vērtspapīriem un citu veidu aktīviem. Šādi uzkrājumi ietver visus atskaitījumus par pasliktināšanos un kredītu zudumiem, ciktāl tie nav atskaitīti no tās aktīvu kategorijas, uz kuru tie attiecas statistikas bilancē.
Kartes piedāvā kartes turētājam atbilstoši līgumam ar kartes izdevēju, vienu vai vairākas šādas funkcijas – skaidru naudu, debetu, atlikto debetu, kredītu un e–naudu.
Kompozītapdrošināšanas sabiedrības (composite insurance corporations) ir apdrošināšanas sabiedrības, kas piedāvā gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas polises, nevienai no tām neesot pārsvarā.
Kredīti (loans) ir līdzekļi, kurus pārskata sniedzēji aizdod aizņēmējiem, un kas nav apliecināti ar dokumentiem, vai ko pārstāv viens dokuments (pat ja tas kļuvis apgrozāms).
Kredītiestāde (credit institution) – šim jēdzienam ir tāda pati nozīme, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. pantā 1. punktā.
Kredītiestādes filiāle (branch of a credit institution) ir pārskata sniedzējā valstī esoša darbības vieta, kas nav galvenais birojs un kuru nodibinājusi kredītiestāde, kas juridiski reģistrēta citā valstī. Visas darījumdarbības vietas, ko pārskata sniedzējā valstī izveidojusi viena un tā pati citā valstī reģistrēta iestāde, uzskata par vienu filiāli. Katru no šīm darījumdarbības vietām uzskata par atsevišķu biroju (skatīt – Birojs)
Līdzekļi (funds) ir banknotes un monētas, virtuāla nauda un elektroniska nauda.
Mainīgas likmes emisijas (variable rate issues) ir visas kuponus maksājošās emisijas, kurās kuponu vai pamatsummu periodiski nosaka no jauna, atsaucoties uz neatkarīgu procentu likmi vai indeksu.
Maksājuma darījums (payment transaction) ir tāds akts, ar kuru pēc maksātāja vai maksājuma saņēmēja iniciatīvas līdzekļus nogulda, izņem vai pārved no maksātāja maksājuma saņēmējam, neatkarīgi no pamatā esošām maksājumu pakalpojuma lietotāju saistībām. Skatīt arī “līdzekļi” un “maksāšanas līdzekļi”. Jēdzienam “maksājuma darījums” ir tāda pati nozīme, kā noteikts Direktīvas 2007/64/EK 4. pantā.
Maksājumu iestāde (payment institution) – šim jēdzienam ir tāda pati nozīme, kā noteikts Direktīvas 2007/64/EK 4. pantā.
Maksājuma instruments (payment instrument) ir rīks vai procedūru kopums, kas ļauj pārvest līdzekļus no maksātāja maksājuma saņēmējam, kā noteikts Direktīvas 2007/64/EK 4. pantā.
Maksājuma uzdevums (payment order) ir jebkurš maksātāja vai maksājuma saņēmēja rīkojums savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurā lūdz izpildīt maksājuma darījumu.
Maksājumu pakalpojums (payment service), kā definēts Direktīvas 2007/64/EK 4. pantā, ir darbības veids, ko veido maksājuma darījumu izpilde fiziskas vai juridiskas personas vārdā, ja vismaz viens no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atrodas Eiropas Savienībā. Maksājumu statistikas nolūkā maksājumu pakalpojumu uzskata par iestādes (piem., kredītiestādes) veiktu maksājuma darījuma pieņemšanu tālākai izpildei (kas var būt citas iestādes uzdevums), izmantojot bezskaidras naudas klīringu un/vai norēķinus.
Maksājumu pakalpojuma operators (payment service operator) ir fiziska vai juridiska persona, kuras profesionālās darbības vai uzņēmējdarbības veids ietver tehniskās infrastruktūras nodrošināšanu (piemēram, telekomunikācijas vai mazumtirdzniecībā uzstādītie maksāšanas termināļi).
Maksājumu pakalpojumu sniedzējs (payment service provider), kā definēts Direktīvas 2007/64/EK 1. pantā, ir fiziska vai juridiska persona, kuras parastā nodarbošanās vai uzņēmējdarbības aktivitāte ietver maksājumu pakalpojumu sniegšanu maksājumu pakalpojuma lietotājiem.
Maksājumu pakalpojumu lietotājs (payment service user) ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto maksājuma pakalpojumu kā maksātājs un/vai maksājuma saņēmējs. Maksātājs (payer) ir puse maksājuma darījumā, kura dod maksājuma uzdevumu vai piekrīt pārskaitīt līdzekļus maksājuma saņēmējam. Maksājuma saņēmējs vai labuma guvējs (payee or beneficiary) ir fiziska vai juridiska persona, kas ir maksājuma darījuma līdzekļu plānotais gala saņēmējs.
Maksājumu statistikai atbilstošās iestādes (PSRI) (Payment Statistics Relevant Institutions; PSRI) ietver visas struktūras, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1409/2013 (ECB/2013/43) 2.1. pantā. PSRI identificē kā tādas iestādes, kuras piedāvā maksājumu pakalpojumus un/vai ir tiesīgas to darīt. Tās var klasificēt dažādos institucionālajos sektoros.
Maksāšanas līdzekļi, saukti arī par norēķinu līdzekļiem (means of payments, also referred to as settlement media) ir aktīvi vai prasības pret aktīviem, ko maksājuma saņēmējs pieņem kā izpildījumu maksātāja maksājuma saistībai pret maksājuma saņēmēju.
Mājsaimniecības (households) aptver personas vai personu grupas kā patērētājus un tirgus preču ražotājus, un nefinanšu un finanšu pakalpojumu sniedzējus (tirgus ražotājus), ar noteikumu, ka preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu atsevišķas struktūras neuzskata par kvazisabiedrībām. Šis sektors ietver arī tādas personas vai personu grupas kā preču ražotājus un nefinanšu pakalpojumu sniedzējus tikai pašu vajadzībām (EKS 2010, 2.118.– 2.128. punkts).
Mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (MABO) (non-profit institutions serving households (NPISHs)) veido bezpeļņas organizācijas, kas ir atsevišķas juridiskas vienības, kuras apkalpo mājsaimniecības un kuras ir privāti ārpustirgus ražotāji. To galvenie resursi tiek gūti no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, ko kā patērētāji veic mājsaimniecības no vispārējās valdības maksājumiem un no īpašuma ienākuma (EKS 2010, 2.129.–2.130. punkts).
Meitasuzņēmumi (subsidiaries) ir atsevišķas reģistrētas vienības, kurās citai vienībai ir vairākuma vai pilna līdzdalība.
Monetārā finanšu iestādes (MFI) (monetary financial institutions (MFIs), kas nav centrālās bankas, ir definētas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 1. pantā.
Naudas tirgus fondi (NTF) (Money Market Funds (MMF)) ir definēti Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 2. pantā.
Naudas turētājsektors (money-holding sector) ir visas euro zonā rezidējošas nemonetārās finanšu iestādes, izņemot centrālās valdības sektoru.
Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības (non-life insurance corporations) ir apdrošināšanas sabiedrības, kas galvenokārt piedāvā nedzīvības apdrošināšanas polises.
Nefinanšu sabiedrības (non-financial corporations) ir institucionālās vienības, kuras ir neatkarīgas juridiskas personas un tirgus ražotāji, un kuru galvenā darbība ir preču ražošana un nefinanšu pakalpojumu sniegšana. Šis sektors ietver arī nefinanšu kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.45.–2.54. punkts).
Nekustamā īpašuma fondi (real estate funds) ir ieguldījumu fondi, kas galvenokārt iegulda nekustamajā īpašumā. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai nekustamā īpašuma fondos iegūst, pamatojoties uz publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošiem likumiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.
Nerezidējoši emitenti (non-resident issuers) ietver vienības, kuras a) atrodas pārskatu sniedzošās valsts ekonomiskajā teritorijā, bet kuras neveic un neplāno veikt saimniecisko darbību vai darījumus pārskatu sniedzošās valsts teritorijā vienu gadu vai ilgāk, vai b) atrodas ārpus pārskatu sniedzošās valsts ekonomiskās teritorijas.
Neto aktīvu vērtība (NAV) (net asset value (NAV)) ieguldījumu fondā ir ieguldījumu fonda aktīvu vērtība, no kuras atņemta tā pasīvu vērtība, izņemot ieguldījumu fonda akcijas.
Neto vērtība (net worth) ir bilances balanspostenis (B.90) (EKS 2010, 7.02. punkts). Bilancē uzskaitītoto aktīvu un saistību atlikumi ir novērtēti atbilstošās cenās, kas parasti ir tā datuma dominējošās tirgus cenas, kurā ir sagatavota bilance. Tomēr noteikto pabalstu pensiju shēmā iesaistītajiem darbiniekiem apsolīto pensijas pabalstu līmeni nosaka ar iepriekš saskaņotu formulu. Noteikto pabalstu pensiju shēmas saistības ir līdzvērtīgas apsolīto pabalstu pašreizējai vērtībai, tāpēc noteikto pabalstu pensiju plāna neto vērtība var nebūt vienāda ar nulli. Noteikto iemaksu shēmā izmaksātie pabalsti ir atkarīgi no pensiju shēmas iegūto aktīvu rezultātiem. Noteikto iemaksu shēmas saistības ir fonda aktīvu pašreizējā tirgus vērtība. Fonda neto vērtība vienmēr ir vienāda ar nulli.
Nodrošinājuma fondi (hedge funds) šajā pamatnostādnē ir jebkuri kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi neatkarīgi no to juridiskās uzbūves saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas izmanto salīdzinoši neierobežotas ieguldījumu stratēģijas, lai gūtu peļņu, un kuru vadītāji papildus vadības atlīdzībai saņem atlīdzību, kas ir atkarīga no fonda darbības rezultātiem. Šajā nolūkā nodrošinājuma fondiem ir maz ierobežojumu attiecībā uz finanšu instrumentu veidiem, kuros tie var ieguldīt, un tādēļ tie var elastīgi piemērot dažādus finanšu paņēmienus, t. sk., īpatsvara palielināšanu, īsās pozīcijas pārdošanu vai jebkurus citus paņēmienus. Šī definīcija aptver arī fondus, kas pilnībā vai daļēji iegulda citos nodrošinājuma fondos ar nosacījumu, ka tie citādi atbilst definīcijai. Šos kritērijus nodrošinājuma fondu noteikšanai jāvērtē, izmantojot publiskos prospektus kā arī fondu noteikumus, statūtus vai nolikumus, parakstīšanās dokumentus vai investīciju līgumus, tirdzniecības dokumentus vai jebkurus citus paziņojumus ar līdzīgu ietekmi attiecībā uz fondu.
Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (deposits redeemable at notice) ir netirgojami noguldījumi, kas nav termiņnoguldījumi un ko nevar konvertēt naudā bez iepriekšēja paziņojuma termiņa, pirms kura beigām konvertēšana naudā nav iespējama vai ir iespējama tikai samaksājot soda naudu. Tie ietver noguldījumus, kas – kaut arī varbūt juridiski ir izņemami pēc pieprasījuma – būtu pakļauti soda naudas samaksai un ierobežojumiem saskaņā ar attiecīgās valsts praksi (klasificēti termiņa grupā “3 mēneši un mazāk”), un ieguldījumu kontus, kam nav paziņojuma termiņa vai noteiktā termiņa, bet uz ko attiecas ierobežojoši izņemšanas noteikumi (klasificēti termiņa grupā “vairāk par 3 mēnešiem”).
Noguldījumi uz nakti (overnight deposits) ir noguldījumi, kas konvertējami naudā un/vai ir pārvedami pēc pieprasījuma ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu vai tamlīdzīgi bez ievērojamas kavēšanās, ierobežojumiem vai soda naudas. Iekļauj atlikumus, kas ir iepriekš iemaksātas summas e-naudas kontekstā – uz tehniskajiem līdzekļiem balstītas e-naudas veidā (piem., priekšapmaksas kartes) vai MFI emitētas uz programmnodrošinājumu balstītas e-naudas veidā. Šajā postenī neuzrāda nepārvedamus noguldījumus, kas tehniski ir izņemami pēc pieprasījuma, bet tādā gadījumā jāmaksā ievērojama soda nauda.
Nosacītas rezidentvienības (notional resident units) ir a) tās nerezidentvienību daļas, kuru galveno ekonomisko interešu centrs (kas parasti nozīmē, ka tās veic ekonomiskos darījumus uz gadu vai ilgāk) ir valsts ekonomiskajā teritorijā; b) nerezidentvienības, kas darbojas zemes vai ēku īpašnieku statusā valsts ekonomiskajā teritorijā, bet tikai attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar šādu zemi vai ēkām.
Nulles kupona obligācijas (zero coupon bonds) ietver visas emisijas bez kuponu izmaksām. Šādas obligācijas parasti emitē pēc diskontētas likmes un izpērk par nominālvērtību. Šeit ir iekļautas arī obligācijas, ko emitē par nominālvērtību un izpērk ar uzcenojumu, piemēram, obligācijas, kuru izpirkuma vērtība ir piesaistīta valūtas kursam vai indeksam. Lielākā daļa diskonta vai uzcenojuma atbilst obligācijas darbības laikā uzkrāto procentu ekvivalentam.
Obligāciju fondi (bond funds) ir ieguldījumu fondi (IF), kas galvenokārt iegulda parāda vērtspapīros. Kritērijus ieguldījumu fondu klasifikācijai par obligāciju fondiem iegūst no publiskajiem prospektiem, fondu noteikumiem, reģistrācijas dokumentiem, spēkā esošajiem statūtiem vai nolikumiem, parakstīšanās dokumentiem vai investīciju līgumiem, tirdzniecības dokumentiem vai līdzīgas nozīmes dokumentiem.
Pārapdrošināšanas sabiedrības (reinsurance corporations) ir apdrošināšanas sabiedrības, kas galvenokārt piedāvā pārapdrošināšanas polises.
Parasta pārskatīšana (ordinary revision) ir datu pārskatīšana, kas attiecas uz periodu pirms pašreizējā perioda.
Parāda vērtspapīri (debt securities) ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā apliecinājums parādam un ko parasti tirgo sekundāros tirgos vai par tiem tirgū var saņemt atlīdzību, un tie nepiešķirt turētājam nekādas īpašumtiesības iestādē, kas tos emitējusi.
Pārdošanas punkta (POS) termināli (point of sale (POS) terminals) ir iekārtas, kas ļauj maksājumu kartes lietot fiziskā nevis virtuālā pārdošanas punktā. Maksājuma informāciju uztver vai nu manuāli uz papīra kupona, vai izmantojot elektroniskos līdzekļus, t.i. elektronisku līdzekļu pārvedumu pārdošanas punkta termināls (EFTPOS).
POS terminālis ir izveidots tā, lai informāciju nosūtītu tiešsaistē (ar autorizācijas lūgumu reālajā laikā) un/vai bezsaistē.
Pārējās CFS kategorijas (other categories of OFIs) ir atlikuma kategorija, kuru veido finanšu sabiedrības, kas nespecializējas kādā no jomām, kas attiecas uz pārējām trim CFS kategorijām (ieguldījumu fondi, vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleri un kreditēšanā iesaistītas finanšu sabiedrības). Piemēram, šajā kategorijā iekļauj specializētas finanšu sabiedrības, tādas kā riska kapitāla sabiedrības un attīstības kapitāla sabiedrības, vai eksporta/importa finanšu sabiedrības.
Pārējās finanšu iestādes (other financial institutions) ir visas finanšu iestādes – maksājumu sistēmas dalībnieces, kuras atrodas attiecīgo iestāžu, piem., centrālās bankas vai prudenciālā uzrauga, uzraudzībā, bet kuras nevar definēt kā kredītiestādes.
Pārējie fondi (other funds) ir ieguldījumu fondi, kas nav obligāciju fondi, kapitāla fondi, jauktie fondi, nekustamā īpašuma fondi vai nodrošinājuma fondi.
Pārējie pašu kapitāls (other equity) ir visi darījumi ar pārējo pašu kapitālu, uz ko neattiecas biržas sarakstā iekļautas un neiekļautas akcijas.
Pārējie noguldījumi (other deposits) ir visi noguldījumu turējumi, kas nav pārvedami noguldījumi. Pārējos noguldījumus nevar izmantot, lai veiktu maksājumus jebkurā laikā, un tie ir konvertējami valūtā vai pārvedamos noguldījumos tikai piemērojot ievērojamus ierobežojumus vai soda naudas. Šī apakškategorija ietver noguldījumus uz laiku, krājnoguldījumus utt.
Pārvedami noguldījumi (transferable deposits) ir noguldījumi uz nakti, kas ir tieši pārvedami pēc pieprasījuma, lai veiktu maksājumus citiem ekonomikas aģentiem, izmantojot parastos maksāšanas līdzekļus, tostarp kredīta pārvedumu un tiešo debetu, kā arī, iespējams, izmantojot kredītkartes vai debetkartes, e-naudas darījumus, čekus vai līdzīgus līdzekļus bez ievērojamas kavēšanās, ierobežojumiem vai soda naudas.
Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) (Undertakings for Collective Investments in Transferable Securities (UCITS)) ir ieguldījumu fondi, kuri ir izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes PVKIU Direktīvu 2009/65/EK ( 60 ).
Pasta žironorēķinu iestādes (PŽI) (post office giro institutions (POGI)) ir definētas Regulas (ES) Nr. 1074/2013 (ECB/2013/39) 1. pantā.
Pašu MFI emitētu vērtspapīru turējumi (holdings of own securities by MFIs) attiecas uz vērtspapīriem, kurus emisijas brīdī iegādājies cits ieguldītājs un pēc tam atpircis sākotnējais emitents, un vērtspapīriem, kuru turētājs ir tos emitējis un faktiski paturējis emisijas brīdī. Jāvāc dati par visu veidu pašu turējumiem, proti:
— pašu emitēti parāda vērtspapīri turējumā,
— pašu kapitāls turējumā,
— pašu emitētās NTF akcijas/daļas turējumā.
Pavalsts un vietējā valdība (state and local government) – ar pavalsts valdību saprot tos valsts pārvaldes veidus, kas ir atsevišķas institucionālās vienības, kuras veic dažas valdības funkcijas, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu pārvaldi, līmenī, kas zemāks par centrālās valdības līmeni un augstāks par valdības institucionālo vienību līmeni, kuras pastāv vietējā līmenī. Ar vietējo valdību saprot tos valsts pārvaldes veidus, kuru kompetence attiecas tikai uz ekonomiskās teritorijas vietējo daļu, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu vietējās aģentūras (EKS 2010, 2.115.–2.116. punkts).
Pensiju fondi (pension funds) ir finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību sociālo risku un apdrošināto personu vajadzību (sociālā apdrošināšana) apvienošanas rezultātā. Pensiju fondi ir sociālās apdrošināšanas shēmas, kas nodrošina ienākumus pensijā un bieži izmaksā pabalstus nāves vai invaliditātes gadījumā (EKS 2010, 2.105.–2.110. punkts).
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (captive financial institutions and money lenders) ir finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nenodarbojas ar finanšu starpniecību un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus un kuru lielākā daļa aktīvu vai pasīvu nav iesaistīti darījumos atklātā tirgū. Šis apakšsektors ietver kontrolakciju sabiedrības, kurām pieder meitasuzņēmumu grupas pašu kapitāla daļa, kas nodrošina kontroli, un kuru galvenā darbība ir grupas īpašumtiesību īstenošana, un tās nesniedz citus pakalpojumus uzņēmumiem, kuros kontrolakciju sabiedrībai pieder pašu kapitāls, t.i., tās neadministrē vai nepārvalda citas vienības (EKS 2010, 2.98–2.99 punkts).
Plūsmas, kuras sauc arī par (finanšu) darījumiem (flows, also referred to as (financial) transactions) aprēķina, ņemot vērā starpību starp mēneša beigu krājumiem un pēc tam atņemot summas, kas neizriet no darījumiem. Ar darījumiem nesaistītas pārmaiņas atskaita, izmantojot plūsmu korekcijas.
POS darījums (POS transaction) ir darījums, ko veic POS terminālī, izmantojot karti ar debeta, kredīta vai atliktā debeta funkciju. Netiek iekļauti tie darījumi, kuros izmanto karti ar elektroniskās naudas funkciju.
Prēmijakciju emisija (issue of bonus shares) ir jaunu akciju izsniegšana akcionāriem proporcionāli to esošajiem turējumiem.
Privātā kapitāla fondi (PKF) (private equity funds (PEF)) ir tādi ieguldījumu fondi, kuri neizmanto saistību īpatsvara palielināšanu, un kuri galvenokārt iegulda kapitāla instrumentos un instrumentos, kuri ir ekonomiski līdzīgi tādiem kapitāla instrumentiem, ko emitē nekotētas sabiedrības. PKF apakškategorija ir riska kapitāla fondi (RKF), kuri iegulda jaunizveidotos (start-up) uzņēmumos. PKF, tostarp RKF, parasti tiek veidoti kā slēgti fondi vai ierobežotas līgumsabiedrības, kuru pārvaldi veic privātā kapitāla sabiedrība (PKS) vai – attiecībā uz RKF – riska kapitāla sabiedrība (RKS). Lai gan PKF (tostarp RKF) tiek klasificēti kā investīciju fondi saskaņa ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 1. pantu, PKS un RKS tiek klasificētas kā finanšu palīgsabiedrības (EKS 2010, S.126 kategorija), ja tās tikai pārvalda PKF un RKF aktīvus, un kā finanšu starpnieki (EKS 2010, S.125 kategorija), ja tās savā vārdā iegulda privātā kapitālā.
Privāti emitētas obligācijas (privately issued blonds) ir obligācijas, kas ar divpusēja līguma palīdzību ierobežotas noteiktiem ieguldītājiem, ja obligācijas vismaz potenciāli ir pārvedamas.
Privāti izvietojumi (private placements) ir kapitāla vērtspapīru emisijas pārdošana vienam pircējam vai ierobežotam pircēju skaitam bez publiskā piedāvājuma.
Raksturlielumi (attributes) ir statistikas jēdzieni, kas sniedz lietotājiem papildu kodētu (piemēram, vienība) un nekodētu (piemēram, apkopošanas metode) informāciju par apmaiņas datiem. “Obligāti” attiecas uz raksturlielumiem, kuriem ir jābūt kādai vērtībai, jo citādi novērojumus, uz kuriem tie attiecas, uzskata par bezjēdzīgiem. “Izvēles” attiecas uz tiem raksturlielumiem, kurus nosaka tikai tad, ja tie pieejami pārskatu sniedzošajā iestādē (piemēram, iekšzemes sēriju identifikatori), vai arī jebkad, kad tie piemērojami (piemēram, apkopošana, pārrāvumi utt.), un tiem atļauts piemērot tukšas vērtības.
Riska kapitāla fondi (RKF) (venture capital funds) veido privāto kapitāla fondu apakškategoriju.
Sabiedrību ar ierobežotu atbildību emitētās dividenžu akcijas (dividend shares issued by limited liability companies) ir vērtspapīri, kam atkarībā no valsts un apstākļiem, kuros tie radušies, ir dažādi nosaukumi, piemēram, dibinātāju akcijas, peļņas akcijas, dividenžu akcijas utt. Šie vērtspapīri: a) nav reģistrētā kapitāla sastāvdaļa; b) to turētājiem strikti interpretējot nenodrošina kopīpašnieku statusu un c) turētājiem nedod tiesības uz jebkuras tādas peļņas daļu, kura paliek pēc tam, kad tiek izmaksātas dividendes par reģistrēto kapitālu, un nedod tiesības uz daļu no pārpalikuma likvidācijas gadījumā.
Sintētiska vērtspapīrošana (synthetic securitisations) ir vērtspapīrošana, ar kuru pārnes aktīvu vai aktīvu kopuma kredītrisku, šim mērķim izmantojot kredīta atvasinātos instrumentus, garantijas vai citus līdzīgus mehānismus.
Skaidrās naudas darījumi kasē (over-the-counter (OTC) cash transaction) ir skaidrās naudas noguldīšana vai naudas izņemšana no konta bankā, izmantojot bankas veidlapu. Šie darījumi stingri ņemot nav maksājumi, jo tie ir centrālās bankas līdzekļu maiņa pret bankas konta līdzekļiem, vai otrādi.
Slēgtie ieguldījumu fondi (closed-end investment funds) ir IF ar nemainīgu emitēto akciju skaitu, kuru akcionāriem jāpērk vai jāpārdod esošās akcijas, lai iekļūtu fondā vai atstātu to.
Sociālās nodrošināšanas fondi (social security funds) ietver centrālās, pavalsts un vietējās institucionālās vienības, kuru galvenā darbība ir sociālo pabalstu izsniegšana un kuras atbilst šādiem diviem kritērijiem: a) saskaņā ar tiesību aktiem vai noteikumiem dažām iedzīvotāju grupām jāpiedalās shēmā vai jāveic iemaksas, un b) vispārējā valdība atbild par iestādes vadību attiecībā uz norēķiniem vai iemaksu un pabalstu apstiprināšanu, neatkarīgi no tās kā uzraudzības iestādes vai darba devēja lomas (EKS 2010, 2.117. punkts).
Starptautiskas iestādes (international institutions) ietver pārvalstiskas un starptautiskas organizācijas, piemēram, Eiropas Investīciju banku, SVF un Pasaules Banku.
Subordinētas obligācijas, bieži sauktas par subordinētajiem vai pakārtotajiem parāda instrumentiem (subordinated bonds, often referred to as subordinated debt) nodrošina tādus pakārtotus prasījumus pret emitējošo iestādi, kuras var īstenot tikai pēc tam, kad ir apmierināti visi augstāka statusa prasījumi (piemēram, noguldījumi/kredīti vai vecāki parāda vērtspapīri), tādējādi dažos gadījumos tās iegūst dažas “akcijas un cits pašu kapitāls” īpašības.
Termināli (terminals) ir elektromehāniskas ierīces, kas ļauj lietotājiem izmantot virkni pakalpojumu. Lietotāji piekļūst termināla pakalpojumiem, izmantojot karti, kam ir viena vai vairākas šādas funkcijas – skaidrā nauda, debets, atliktais debets, kredīts un e-nauda. Termināli ir fiziskie piekļuves punkti, un tie var būt apkalpotie termināli (kuriem nepieciešama termināla operatora vai kasiera līdzdalība) vai neapkalpotie termināli (izstrādāti kartes turētāja lietošanai pašapkalpošanās režīmā).
Tradicionālā vērtspapīrošana (traditional securitisations) ir vērtspapīrošana, ar kuru pārnes aktīvu vai aktīvu kopuma kredītrisku; to panāk, likumīgās īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses uz vērtspapīrotajiem aktīviem pārvedot, vai arī izmantojot pakārtotu dalību.
Uz programmnodrošinājumu balstīta e-nauda (software-based e-money) ir e-naudas produkti, kas izmanto specializēto programmnodrošinājumu personīgajā datorā un kas parasti var tikt izmantoti, lai pārskaitītu elektronisku vērtību, izmantojot telekomunikāciju tīklus, tostarp internetu.
Uz tehniskajiem līdzekļiem balstīta e-nauda (hardware-based e-money) ir e-naudas produkti, kuru ietvaros klientiem izsniedz pārnēsājamas elektroniskas ierīces, parasti integrālshēmas karti ar mikroprocesora čipu (piem., priekšapmaksas kartes).
Valdībā (general government) ietilpst visas institucionālās vienības, kuras ir ārpustirgus ražotāji un kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam, un kuras galvenokārt finansē no obligātajiem maksājumiem, ko veic citiem sektoriem piederošas vienības un institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un bagātības pārdali (EKS 2010, 2.111.–2.113. punkts). Vispārējā valdība ietver centrālo valdību, pavalsts valdību, pašvaldību un sociālās apdrošināšanas fondus (EKS 2010, 2.114.–2.117. punkts). Papildu norādes par vienību klasifikāciju sektoros skatīt izdevumā “Monetāro finanšu iestāžu un tirgu statistikas sektoru rokasgrāmata: Norādījumi klientu statistiskajai klasifikācijai”, Eiropas Centrālā banka, trešais izdevums, 2007. gada marts.
Valūta apgrozībā (currency in circulation) ir apgrozībā esošās naudaszīmes un monētas, ko emitējušas vai atzinušas monetārās iestādes.
Vērtspapīrošana (securitisation) ir definēta Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 1. panta 2. punktā.
Vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības (financial vehicle corporations engaged in securitisation transactions) ir definētas Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 1. panta 1. punktā.
Vērtspapīrošana, kas saistīta ar apdrošināšanu (insurance-linked securitisations) ir vērtspapīrošana, kurā tiek veikta apdrošināšanas polises pārvešana, šim mērķim vai nu pārvedot likumīgās īpašumtiesības vai labuma guvēja intereses uz FIS, vai pārvedot apdrošināšanas risku no apdrošinātāja vai apdrošināšanas sabiedrības uz FIS, kura pilnībā sedz tās saskari ar šiem riskiem, izmantojot finanšu instrumentu emisiju, un ieguldītāju tiesības uz daļas atmaksu šajos finanšu instrumentos ir pakārtotas FIS pārapdrošināšanas pienākumiem.
Vērtspapīru emitentus (issuers of securities) definē kā tās sabiedrības un kvazisabiedrības, kas iesaistās vērtspapīru emisijā un uzņemas juridiskas saistības pret šo instrumentu uzrādītājiem saskaņā ar emisijas noteikumiem
Vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleri (VAD) (security and derivative dealers (SDDs)), kas klasificēti kā CFS, ir finanšu sabiedrības, kurām ir piešķirta atļauja sniegt ieguldījumu pakalpojumus trešām pusēm, ieguldot finanšu instrumentos uz sava rēķina, tādējādi veicot savu darījumdarbību, un kuras galvenokārt ir iesaistītas šādās finanšu starpniecības darbībās:
a) tirdzniecības veikšana ar jauniem vai atliktiem finanšu instrumentiem, ko tie dara savā vārdā un/vai paši uzņemas risku un darbojas kā “vērtspapīru un atvasināto instrumentu dīleri”, iegādājoties un pārdodot minētos finanšu instrumentus ar vienīgo mērķi gūt peļņu no iegādes un pārdošanas cenas starpības. Tas ietver arī tirgus uzturēšanas darbības;
b) finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana un/vai finanšu instrumentu izvietošana ar ciešu izpirkšanas garantiju;
c) palīdzības sniegšana iestādēm jaunu finanšu instrumentu emisijā, izvietojot jaunus finanšu instrumentus, kas ietver vai nu ciešu sākotnēji izvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju vai rezerves garantiju jaunu emisiju emitentiem.
Virtuāla naudas līdzekļu konsolidācija (notional cash pooling) – ar šo jēdzienu šajā Pamatnostādnē saprot naudas līdzekļu apvienošanas shēmu, ko MFI (vai vairākas MFI) nodrošina subjektu grupai (turpmāk – “konsolidācijas dalībnieki”), kur: a) katram konsolidācijas dalībniekam ir savs konts; b) procentus, ko maksā vai saņem MFI, aprēķina uz “neto pozīcijas” pamata; un c) konsolidācijas dalībnieki var, neveicot naudas līdzekļu pārskaitījumus starp kontiem, izmantot norēķinu konta debeta atlikumu, kam nodrošinājums ir pārējo konsolidācijas dalībnieku noguldījumi.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
( 2 ) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2018/231 (2018. gada 26. janvāris) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pensiju fondiem (ECB/2018/2) (OV L 45, 17.2.2018., 3. lpp.).
( 3 ) Skatīt “Salīdzinošās tabulas starp NCB un ECB grāmatvedības bilances posteņiem un posteņiem, kas jāsniedz statistikas nolūkā”, pieejams ECB tīmekļa vietnē www.ecb.europa.eu.
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).
( 5 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).
( 6 ) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
( 7 ) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (OV L 141, 14.5.2014., 1. lpp.).
( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
( 9 ) Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 2819/98 (1998. gada 1. decembris) par monetāro finanšu iestāžu sektora konsolidēto bilanci (ECB/1998/16) (OV L 356, 30.12.1998, 7. lpp).
( *1 ) Pārklasificēšanas korekcijas sniedz ECB par visām ailēm, pārvērtēšanas korekcijas sniedz tikai par ailēm, kuras apzīmētas ar #.
( 10 ) Centrālie darījuma partneri.
( 11 ) Pašnodarbinātie/sabiedrības, kas nav juridiskas personas.
( 12 ) Postenis neattiecas uz NCB bilanci.
( 13 ) Postenis attiecas tikai uz NCB bilanci.
( 14 ) Atbilstošā EKS 2010 nozare šim rādītājam ir S. 125a.
( 15 ) Attiecībā uz šo rādītāju atbilstošais Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) sektors ir S.129.
( 16 ) MFI bilancē nav atšķirības starp noguldījumiem un kredītiem aktīvu un pasīvu daļā. Tā vietā visus neapgrozāmus līdzekļus, kurus izvieto/aizdod MFI (= pasīvus), uzskata par “noguldījumiem”, un visus līdzekļus, kurus izvieto/aizdod pašas MFI (= aktīvus), uzskata par “kredītiem”. Tomēr EKS 2010 norāda uz atšķirību, kura pamatā ir kritērijs attiecībā uz to, kurš iniciē darījumu. Ja iniciatīvu uzņēmies aizņēmējs, finanšu darījumu klasificē kā kredītu. Ja iniciatīvu uzņēmies aizdevējs, finanšu darījumu klasificē kā noguldījumu.
( 17 ) Ja pārskatu sniedzēji saskaras ar metodoloģisko jautājumu, kuru tieši neskar šī pamatnostādne, tie piemēro pārskatīto Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu (turpmāk – “EKS 2010”), kas izklāstītā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulā (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).
( 18 ) Sk. EKS 2010 2.07. punktu.
( 19 ) Parasti pensiju fondi neemitē parāda vērtspapīrus.
( 20 ) Sk. EKS 2010 2.17.–2.20. punktu.
( 21 ) Sk. EKS 2010 5.102. punktu.
( 22 ) EKS 2010 F.3 kategorija.
( 23 ) EKS 2010 F.511 kategorija.
( 24 ) EKS 2010 F.512 kategorija.
( 25 ) EKS 2010 F.519 kategorija.
( 26 ) A bloks attiecībā uz NCB un B bloks attiecībā uz SNB.
( 27 ) Nedefinē kā finanšu darījumu; skatīt EKS 2010, 5.158. un 6.59. punktu un šīs daļas 5.b) sadaļu.
( 28 ) Darījumus otrreizējā tirgū, kas ietver turētāja maiņu, šajā statistikā neaplūko.
( 29 ) Uzskata par diviem finanšu darījumiem; skatīt EKS 2010, 5.96. un 6.25. punktu un šīs daļas 5.a) ii) sadaļu.
( 30 ) Darījumus otrreizējā tirgū, kas ietver turētāja maiņu, šajā statistikā neaplūko.
( 31 ) Vairāk par definīcijām “norādītā vērtība”, “tirgus vērtība” un “nominālvērtība” sk. EKS 2010 5.90., 7.38. un 7.39. punktu.
( 32 ) Kopš 1999. gada 1. janvāra vērtspapīriem, kurus emitējuši iekšzemes rezidenti euro (A bloka daļa), netiek prasīts valūtas kursa novērtējums, un vērtspapīrus, kurus emitējuši iekšzemes rezidenti euro/valstu valūtās (A bloka atlikusī daļa), pārvērš euro, piemērojot neatsaucamas konvertācijas likmes no 1998. gada 31. decembra.
( 33 ) Sk. EKS 2010 6.64. punktu.
( 34 ) Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 63/2002 (2001. gada 20. decembris) par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un kredītiem (ECB/2001/18) (OV L 10, 12.1.2002, 24. lpp.).
( 35 ) Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 290/2009 (2009. gada 31. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un kredītiem (ECB/2009/7) (OV L 94, 8.4.2009, 75. lpp.).
(
36
) i.e. noviržu strata iekšienē summai, kas definēta kā 
ir jābūt ievērojami zemākai par kopējo novirzi visā faktisko ziņotāju grupā, kas definēta kā
, kur h apzīmē katru stratu, xi procentu likmi iestādei i,
vienkāršo vidējo procentu likmi stratam h, n kopējo iestāžu skaitu paraugā un
vienkāršo vidējo visu paraugā iekļauto iestāžu procentu likmēm.
( 37 ) NCB var tieši pārvērst absolūto lielumu – 10 bāzes punkti 90 % ticamības līmenī – relatīvā lielumā kā maksimāli pieņemamo novērtējuma novirzes koeficientu.
( 38 ) Jāatzīmē, ka 1. un 2. tabula ECB statistikas dokumentā “Kvalitātes rādītāji izlasē, ko neveic pēc nejaušības principa”, pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu, norādīti sintētiskie MAE rezultāti attiecībā uz katrā valstī piemērotajiem pirmo un trešo kvartiļu novērtējumiem.
( 39 ) Šīs sērijas ir nepieciešamas, lai papildinātu ziņu nosūtīšanu par atsevišķām MPL. Jo īpaši – prasība par pārsnieguma kredītiem ietver atjaunojamos kredītus un pārsnieguma kredītus, bezprocentu un procentu kredītkaršu aizdevumus.
Mēneša rādītāji attiecībā uz atlikumiem.QCeturkšņa rādītāji attiecībā uz atlikumiem.ߦ•Papildsērijas: visas korekcijas kopā.ߦߦ•Papildsērijas: visas korekcijas kopā; NCB var izvēlēties sniegt pārskatus tikai par pārklasificēšanas radīto ietekmi, ja tas samazina pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu.†Kredītu pārvedumi (no iegādes atņemot atsavināšanu).
( 40 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ Direktīvu 97/5/EK (OV L 319, 5.12.2007, 1. lpp.).
( 41 ) Pamatnostādne ECB/2012/27 (2012. gada 5. decembris) par Eiropas Vienoto reāla laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (OV L 30, 30.1.2013, 1. lpp.).
( 42 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009(OV L 94, 30.3.2012, 22. lpp.).
( 43 ) Statistical Data and Metadata eXchange, ar SDMX-EDI vai SDMX-ML pārskatu palīdzību.
( 44 ) Iepriekš tās dēvēja par atslēgas grupām.
( 45 ) https://sreg.escb.eu/
( 46 ) www.circabc.europa.eu
( 47 ) Šo datu plūsmu raksturojumu neizmantos datu sagatavošanā, lai sniegtu pārskatu par datiem par 2020. gada 1. ceturksni.
( 48 ) Tas atbilst EKS 2010 un citiem starptautiskajiem statistikas standartiem.
( 49 ) Tomēr attiecībā uz IF statistiku Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) tiek prasīta atsevišķa pārskatu sniegšana par IF akciju/daļu jaunu emisiju un dzēšanu pārskata mēnesī.
( 50 ) Jēdziena “citas pārmaiņas” definīcija un klasifikācija pamatā atbilst EKS 2010. “Pārklasificēšana un citas korekcijas” aptuveni atbilst “aktīvu un saistību apjoma citas pārmaiņas” (K.1-K.6, skatīt 6.03.–25. punktu), savukārt “pārvērtēšanas” var pārvest uz “nominālie turēšanas guvumi un zaudējumi” (K.7, skatīt 6.26.–64. punktu). BP statistikā svarīga atkāpe attiecas uz to, ka “kredītu norakstīšana” ir iekļauta pie “pārvērtēšanas” (un jo īpaši kā tādas pārvērtēšanas, kuras veiktas cenu pārmaiņu dēļ), savukārt EKS 2010 tās kopumā tiek uzskatītas kā “citur neklasificētas citas apjoma pārmaiņas” (6.14. punkts), izņemot kredītu pārdošanas gadījumā realizētos zaudējumus; šie zaudējumi, kurus veido starpība starp darījuma cenu un kredītu bilances vērtību, būtu grāmatojami kā pārvērtēšana (6.58. punkts). “Kredītu norakstīšanas” iekļaušana “pārvērtēšanā” atšķiras arī no starptautisko ieguldījumu pozīcijas (s.i.p.) noteikumiem. S.i.p. to uzskata par “citām korekcijām” un nevis par “cenas vai valūtu kursa pārmaiņām”. IF statistikai kredītu “norakstīšana/samazināšana” netiek prasīta.
( 51 ) Korekcijas, kas atbilst ECB pašas bilancei, sniedz ECB Vispārējās administrācijas direktorāts.
( 52 ) Šo kritēriju piemēro robežgadījumos. Piemēram, ja izveido jaunu banku, kas pārņem operācijas, kuras pirms tam veica pārstāvniecība nerezidentes bankas vārdā, rada darījumu plūsmu, kas netiek izslēgta no statistiskās plūsmas.
( 53 ) Skatīt ECB 1998. gada 8. jūlija paziņojumu presei “Vienotu tirgus standartu izveidošana”, kas pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.
( 54 ) Regulējums attiecībā uz uzkrātajiem procentiem MFI bilances statistikā atšķiras no EKS 2010, kurā ir noteikts, ka “procentus ieraksta kā kreditoram laika gaitā par atlikušo pamatsummu pastāvīgi uzkrājošos procentus” un, konkrēti, kā darījumu finanšu instrumentā, uz ko tas attiecas, kas sakrīt ar procentu ienākuma darījumu nefinanšu kontos (5.43. punkts). Maksājumu bilancē un s.i.p. uzkrājumus grāmata attiecīgā instrumenta kategorijā.
( 55 ) Tie ir kredīti, attiecībā uz kuriem ir nokavēts atmaksas termiņš, vai kuri citu iemeslu dēļ ir identificēti kā tādi, kuri ir pilnīgi vai daļēji zaudējuši vērtību, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantā noteikto saistību neizpildes definīciju.
( 56 ) MFI apkalpoto kredītu norakstīšanas/samazināšanas var notikt, jo šie kredīti vēl joprojām jāgrāmato bilancē – vai nu MFI individuālajos kontos vai grupu līmenī –, un no tiem iegūst nacionālajā centrālajām bankām paziņotos apkalpošanas datus. Tās var notikt arī tad, ja apkalpotājam ir jāpaziņo samazināts pamatparāda atlikums par vērtību zaudējušajiem kredītiem, lai ievērotu ieguldītāju līgumu noteikumus.
( 57 ) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) III pielikumu NCB no IF vai nu vāc datus par pārvērtēšanām cenas un valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ, vai arī NCB no IF vāc tikai datus par pārvērtēšanām cenas dēļ un datus, kas aptver vismaz valūtu iedalījumu Lielbritānijas sterliņu mārciņās, ASV dolāros, Japānas jenās un Šveices frankos, lai iegūtu pārvērtēšanas valūtas maiņas kursa pārmaiņu dēļ.
( 58 ) Kā izklāstīts I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006, 1. lpp.).
( 59 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/35 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2015. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1.2015., 1. lpp.).
( 60 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).