EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52004HB0016
Recommendation of the European Central Bank of 16 July 2004 on the statistical reporting requirements of the European Central Bank in the field of balance of payments and international investment position statistics, and the international reserves template (ECB/2004/16)
Eiropas Centrālās bankas ieteikums (2004. gada 16. jūlijs) par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas jomā, kā arī starptautisko rezervju matricu (ECB/2004/16)
Eiropas Centrālās bankas ieteikums (2004. gada 16. jūlijs) par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas jomā, kā arī starptautisko rezervju matricu (ECB/2004/16)
OJ C 292, 30.11.2004, p. 21–62
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
|
30.11.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 292/21 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS IETEIKUMS
(2004. gada 16. jūlijs)
par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas jomā, kā arī starptautisko rezervju matricu
(ECB/2004/16)
(2004/C 292/05)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus un jo īpaši to 5.1. pantu un 34.1. panta trešo ievilkumu,
tā kā:
|
(1) |
Lai pildītu savus uzdevumus, Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS) vajadzīga visaptveroša un droša maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistika un starptautisko rezervju matrica, kas rāda galvenās pozīcijas, kuras ietekmē monetāros nosacījumus un valūtas tirgus eiro zonā. Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistikas prasības šajā jomā ir noteiktas 2004. gada 16. jūlija Pamatnostādnē ECB/2004/15 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas jomā, kā arī starptautisko rezervju matricu (1). |
|
(2) |
Statūtu 5.1. panta pirmajā teikumā noteikts, ka ECB ar valstu centrālo banku (VCB) atbalstu vāc ECBS uzdevumu veikšanai vajadzīgo statistikas informāciju no kompetentām iestādēm, kas nav VCB, vai tieši no uzņēmējiem. Statūtu 5.1. panta otrajā teikumā paredzēts, ka šajā nolūkā tā sadarbojas ar Kopienas iestādēm vai organizācijām un ar dalībvalstu vai trešo valstu kompetentām iestādēm, un ar starptautiskajām organizācijām. |
|
(3) |
Informāciju, kas vajadzīga ECB prasību izpildei maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas jomā, var vākt un/vai apkopot kompetentās iestādes, kas nav VCB. Tādēļ dažiem uzdevumiem, kas jāveic šo prasību ievērošanai, ir vajadzīga ECB vai VCB sadarbība ar šādām kompetentajām iestādēm atbilstoši Statūtu 5.1. pantam. Padomes 1998. gada 23. novembra Regulas (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (2), 4. pantā prasīts, lai dalībvalstis no Statūtu 5. panta izrietošo pienākumu nodrošināšanai veiktu organizatoriskos pasākumus statistikas jomā un pilnībā sadarbotos ar ECBS. |
|
(4) |
Ja saskaņā ar valsts noteikumiem un izveidojušos praksi ziņotāji pārskatus sniedz kompetentām iestādēm, kas nav VCB, šīs iestādes un attiecīgās VCB sadarbojas, lai nodrošinātu ECB statistikas prasību ievērošanu. Īrijā attiecīgo informāciju maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas jomā vāc un apkopo Central Statistics Office (CSO), bet Itālijā Ufficio Italiano dei Cambi (UIC). Lai ievērotu iepriekš minētās statistikas prasības, Central Bank and Financial Services Authority of Ireland sadarbojas ar CSO un Banca d'Italia sadarbojas ar UIC. Sadarbība ietver pastāvīgas datu nosūtīšanas sistēmas izveidi, ja vien tas jau nav noteikts valstu tiesību aktos. Saskaņā ar Itālijas 1998. gada 26. augusta Dekrētu Nr. 319/9 (3) UIC ir Banca d'Italia struktūrvienība. |
|
(5) |
Kā noteikts Pamatnostādnes ECB/2004/15 4. panta 3. punktā, ja statistikas informācijas, kas apzīmēta kā konfidenciāla, avoti ir kompetentās iestādes, kuras nav VCB, ECB attiecīgo informāciju izmantos vienīgi, lai veiktu ar ECBS saistītos statistikas uzdevumus, ja vien ziņotājs vai cita juridiska vai fiziska persona, vienība vai nozare, kas sniegusi attiecīgo informāciju, pieņemot, ka informācijas sniedzēju var identificēt, nav skaidri izteikusi piekrišanu šādas informācijas izmantošanai citiem mērķiem. |
|
(6) |
Datus par mēneša un ceturkšņa maksājumu bilances un ceturkšņa un gada starptautisko investīciju bilances statistiku, kas rāda galvenās pozīcijas, kuras ietekmē monetāros nosacījumus un valūtas tirgus eiro zonā, savlaicīgi dara pieejamus Central Bank and Financial Services Authority of Ireland un Banca d'Italia. Tādēļ prasīto statistikas informāciju nosūta saskaņā ar kārtību, par kuru vienojas ar attiecīgo VCB, vai, ja tādas vienošanās nav, prasīto statistikas informāciju par maksājumu bilances mēneša datiem nosūta vēlākais trīsdesmitajā darba dienā pēc tā mēneša beigām, uz kuru attiecas dati, prasīto statistikas informāciju par maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances ceturkšņa datiem nosūta trīs mēnešu laikā kopš tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati, un prasīto statistikas informāciju par starptautisko investīciju bilances gada datiem nosūta deviņu mēnešu laikā kopš tās dienas, uz kuru attiecas dati. |
|
(7) |
VCB būs pieejama Centralizētā vērtspapīru datu bāze (CSDB), ko nākotnē izmantos dažādiem statistikas (apkopošanas un izstrādāšanas) un ārpusstatistikas (ekonomiskās, finanšu stabilitātes vai darbības analīzes) mērķiem. Datu saturs būs pieejams kompetentajām iestādēm, kas nav VCB, ievērojot juridiskos ierobežojumus. Tas īpaši palīdzēs tām izstrādāt vajadzīgos datus eiro zonas darījumu un posteņu statistikas apkopošanai attiecībā uz portfeļieguldījumiem. Jo īpaši, apvienojot CSDB informāciju un datus, kas vākti uz “vērtspapīrs pret vērtspapīru” principa pamata, ir jābūt iespējai precīzi apkopot darījumus un pozīcijas saistībā ar portfeļieguldījumu vērtspapīriem, kuru emitenti ir eiro zonas rezidenti un turētāji ir citu eiro zonas dalībvalstu rezidenti. Tas ļaus apkopot datus par eiro zonas portfeļieguldījumu saistībām pēc sektoru iedalījuma. |
|
(8) |
Ir jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šī ieteikuma pielikumos, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi neizmainīs pamatā esošo konceptuālo sistēmu un neietekmēs ziņotāju pienākumus dalībvalstīs. Piemērojot šo procedūru, tiks ņemts vērā ECBS Statistikas komitejas (turpmāk tekstā – “STK”) viedoklis. VCB un kompetentās valstu iestādes tehniskos grozījumus šī ieteikuma pielikumos var ierosināt ar Statistikas komitejas un attiecīgās darba grupas starpniecību. |
|
(9) |
Kopš 2003. gada 2. maija Ieteikuma ECB/2003/8 par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas ziņošanu maksājumu bilances un starptautisko ieguldījumu posteņu statistikas un starptautisko rezervju matricas jomā (4) pieņemšanas ir panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunām prasībām, kā arī datu vākšanas un apkopošanas metodēm eiro zonā. Tādēļ Ieteikums ECB/2003/8 ir jāaizstāj ar šo ieteikumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
1. pants
Definīcijas
Šajā ieteikumā:
|
— |
“iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura ir ieviesusi vienoto valūtu saskaņā ar Līgumu, |
|
— |
terminam “rezidents” ir tā pati nozīme, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. pantā, |
|
— |
“eiro zona” ir iesaistīto dalībvalstu ekonomiskā teritorija un ECB. Teritorijas, kas ir daļa no eiro zonas dalībvalstīm, vai valstis, kas ir saistītas ar eiro zonas dalībvalstīm, ir norādītas III pielikuma 10. tabulā, |
|
— |
“Eirosistēma” ir iesaistīto dalībvalstu VCB un ECB, |
|
— |
“pārrobežu darījums” ir darījums, kas pilnībā vai daļēji rada vai dzēš prasības vai parādus, vai darījums, kas nozīmē tiesību uz objektu pāreju starp eiro zonas un ārpus eiro zonas rezidentiem, |
|
— |
“pārrobežu pozīcijas” ir finanšu prasību un finanšu saistību krājums pret ārpus eiro zonas rezidentiem. Pārrobežu pozīcijas ietver arī i) zemi, citus materiālos neražotos aktīvus un citus nekustamus aktīvus, kas fiziski atrodas ārpus eiro zonas un pieder eiro zonas rezidentiem un/vai atrodas eiro zonā un pieder ārpus eiro zonas rezidentiem; un ii) zelta monētas un speciālās aizņēmumu tiesības (SDR), kas pieder eiro zonas rezidentiem. Tomēr tādā mērā, cik ir vajadzīgs, lai apkopotu portfeļieguldījumu kontu un portfeļieguldījumu ienākumu kontu maksājumu bilances statistikā un portfeļieguldījumu kontu starptautisko investīciju bilances statistikā, kas aptver eiro zonu, termini “pārrobežu pozīcijas” un “pārrobežu darījumi” iekļauj arī eiro zonas rezidentu pozīcijas un darījumus ar aktīviem un/vai pasīviem pret citu eiro zonas dalībvalstu rezidentiem, |
|
— |
“rezerves aktīvi” ir augsti likvīdas, apgrozāmas un nevainojamas maksātspējas prasījumi, kuru turētājs ir Eirosistēma pret ārpus eiro zonas rezidentiem un kuri ir denominēti valūtās, kas nav eiro, plus zelts, rezerves pozīcijas SVF un SDR turējumā, |
|
— |
“citi ārvalstu valūtas aktīvi” ir i) tādi Eirosostēmas prasījumi pret ārpus eiro zonas rezidentiem, kuri ir denominēti valūtās, kas nav eiro; un ii) tādi Eirosostēmas prasījumi pret ārpus eiro zonas rezidentiem, kuri ir denominēti valūtās, kas nav eiro, un kuri neatbilst rezerves aktīvu likviditātes, apgrozāmības un nevainojamas maksātspējas kritērijiem, |
|
— |
“ar rezervēm saistītas saistības” ir iepriekš noteiktās un iespējamās īstermiņa neto pārmaiņas Eirosistēmā, līdzīgas Eirosistēmas rezerves aktīviem un citiem Eirosistēmas ārvalstu valūtas aktīviem, |
|
— |
“maksājumu bilance” ir statistikas pārskats, kurā ziņo, attiecīgi iedalot, par pārrobežu darījumiem pārskata laika posmā, |
|
— |
“starptautisko rezervju matrica” ir statistikas pārskats, kurā ziņo, attiecīgi iedalot, par rezerves aktīvu, citu ārzemju valūtas aktīvu un ar rezervēm saistītu saistību krājumiem Eirosistēmā pārskata dienā, |
|
— |
“starptautisko investīciju bilance” ir bilance, kurā ziņo, attiecīgi iedalot, par pārrobežu finanšu aktīvu un pasīvu krājumu pārskata dienā, |
|
— |
“vērtspapīrs pret vērtspapīru” datu vākšana ir tādu datu vākšana, kas iedalīti pēc atsevišķiem vērtspapīriem. |
2. pants
Statistikas informācijas sniegšana VCB
1. Ciktāl statistikas informācijas vākšana attiecībā uz pārrobežu darījumiem un pozīcijām ir uzticēta šī ieteikuma adresātiem, viņi nodrošina to, ka šī informācija attiecīgajām VCB ir pieejama savlaicīgi. Tādēļ, ja nav citas vienošanās ar VCB, prasīto statistikas informāciju par maksājumu bilances mēneša datiem nosūta vēlākais trīsdesmitajā darba dienā pēc tā mēneša beigām, uz kuru attiecas dati, prasīto statistikas informāciju par maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances ceturkšņa datiem nosūta trīs mēnešu laikā kopš tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati, un prasīto statistikas informāciju par starptautisko investīciju bilances gada datiem nosūta deviņu mēnešu laikā kopš tās dienas, uz kuru attiecas dati.
2. Informāciju sniedz saskaņā ar ECB statistikas standartiem un prasībām attiecībā uz maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku, kā tas noteikts šī ieteikuma I, II, III, IV, V un VII pielikumā. Neierobežojot ECB uzraudzības uzdevumu, kas noteikts šī ieteikuma VI pielikumā, šī ieteikuma adresāti uzrauga attiecīgajai VCB sniegtās statistikas informācijas kvalitāti un uzticamību.
3. pants
Pastāvīga sadarbība
Šī ieteikuma adresāti ar to attiecīgo VCB rakstiski vienojas par pienācīgu sadarbības kārtību, lai nodrošinātu pastāvīgu datu nosūtīšanas sistēmu, kura atbilst ECB statistikas standartiem un prasībām, ja vien tas jau nav noteikts valstu tiesību aktos.
4. pants
Vienkāršotā grozīšanas procedūra
Ņemot vērā Statistikas komitejas viedokļus, ECB Valde ir tiesīga veikt tehniskus grozījumus šī ieteikuma pielikumos ar nosacījumu, ka šādi grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē ziņotāju pienākumus dalībvalstīs.
5. pants
Nobeiguma noteikumi
1. Šis ieteikums aizstāj Ieteikumu ECB/2003/8.
2. Šis ieteikums ir adresēts CSO Īrijā un UIC Itālijā.
Frankfurtē pie Mainas, 2004. gada 16. jūlijā
ECB priekšsēdētājs
Jean-Claude TRICHET
(2) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.
(3) Gazzetta ufficiale della Repubblica italiana, Nr. 206, 4.9.1998.
(4) OV C 126, 28.5.2003., 7. lpp.
I PIELIKUMS
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS STATISTIKAS ZIŅOŠANAS PRASĪBAS
1. Valstu centrālo banku (VCB) pienākumi statistikas jomā
|
1.1. |
VCB dara Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pieejamus tos datus par pārrobežu darījumiem, rezerves aktīvu krājumiem, citiem ārvalstu valūtas aktīviem, ar rezervēm saistītām saistībām un pārrobežu pozīcijām, kas ir vajadzīgi, lai ECB varētu apkopot eiro zonas kopējo maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku un starptautisko rezervju matricu. Datus dara pieejamus termiņā, kas noteikts III pielikuma 13. tabulā. |
|
1.2. |
Kopā ar datiem ir viegli pieejama informācija par atsevišķiem galvenajiem notikumiem un par pārskatīšanas iemesliem, ja šādu atsevišķu galveno notikumu un pārskatīšanu izraisītās izmaiņas ir nozīmīgas vai ja informāciju lūgusi ECB. |
|
1.3. |
Mēneša un ceturkšņa darījumu, kā arī ceturkšņa un gada pozīciju sakarā vajadzīgos datus dara pieejamus Eiropas Centrālajai bankai, kā noteikts II, III un IV pielikumā, kas atbilst pašreizējiem starptautiskajiem standartiem, proti, Starptautiskā valūtas fonda Maksājumu bilances rokasgrāmatas piektajam izdevumam. Jo īpaši, vajadzīgos datus par darījumiem un pozīcijām attiecībā uz portfeļieguldījumu aktīviem eiro zonas vērtspapīros, kas iedalīti pēc eiro zonas rezidentu emitentu nozarēm, dara pieejamus, kā noteikts II pielikuma 1.1., 1.2. un 3. punktā un III pielikuma 1., 2., 4. un 5. tabulā. |
|
1.4. |
Vajadzīgos datus par maksājumu bilanci dara pieejamus katru mēnesi un katru ceturksni. Ceturkšņa maksājumu bilances dati ietver ģeogrāfisku iedalījumu attiecībā uz III pielikuma 9. tabulā noteiktajiem darījumu partneriem. Vajadzīgos datus par starptautisko rezervju matricu dara pieejamus tā mēneša beigās, uz kuru dati attiecas. Vajadzīgos datus par starptautisko investīciju bilanci dara pieejamus katru ceturksni un katru gadu. Starptautisko investīciju bilances gada dati ietver ģeogrāfisku iedalījumu attiecībā uz III pielikuma 9. tabulā noteiktajiem darījumu partneriem. |
|
1.5. |
Eiro kā ieguldījumu valūtas starptautiskās lomas analīzes sakarā vajadzīgos datus, kas iedalīti pēc valūtas, dara pieejamus divreiz gadā, kā noteikts III pielikuma 6. tabulā. |
|
1.6. |
Sākot ar datiem par 2008. gada janvāra darījumiem un 2007. gada beigu pozīcijām, portfeļieguldījumu datu vākšanas sistēmas no 2008. gada marta atbilst vienam no VII pielikuma tabulā noteiktajiem modeļiem. |
2. Savlaicīgums
|
2.1. |
Eiro zonas ikmēneša maksājumu bilances apkopošanai vajadzīgos datus dara pieejamus ECB līdz darījumu beigšanai 30. darba dienā pēc tā mēneša beigām, uz kuru dati attiecas. |
|
2.2. |
Eiro zonas ceturkšņa maksājumu bilances apkopošanai vajadzīgos datus dara pieejamus ECB trīs mēnešu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru dati attiecas. |
|
2.3. |
Eirosistēmas starptautisko rezervju matricas apkopošanai vajadzīgos datus dara pieejamus ECB trīs nedēļu laikā pēc tā mēneša beigām, uz kuru dati attiecas. |
|
2.4. |
Eiro zonas starptautisko investīciju ceturkšņa bilances apkopošanai vajadzīgos datus no 2005. gada 1. janvāra dara pieejamus ECB trīs mēnešu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru dati attiecas. |
|
2.5. |
Eiro zonas starptautisko investīciju gada bilances apkopošanai vajadzīgos datus dara pieejamus ECB deviņu mēnešu laikā pēc tā gada beigām, uz kuru dati attiecas. |
|
2.6. |
Parāda vērtspapīru darījumus un pozīcijas, kas iedalītas pēc emisijas valūtas un emitenta sektora, dara pieejamas ECB sešu mēnešu laikā pēc tā laika posma beigām, uz kuru dati attiecas. |
|
2.7. |
Eiro zonas maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances pārskatīšanas dara pieejamas ECB saskaņā ar V pielikumā noteikto grafiku. |
|
2.8. |
Šo datu vākšanu valstī organizē tā, lai ievērotu šos termiņus. |
3. Nosūtīšanas standarts
Vajadzīgo statistikas informāciju dara pieejamu ECB formā, kas atbilst šī ieteikuma V pielikumā noteiktajām prasībām.
4. Statistikas informācijas kvalitāte
|
4.1. |
Neskarot ECB uzraudzības uzdevumus, kas noteikti VI pielikumā, VCB, attiecīgā gadījumā sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, kas nav VCB, nodrošina statistikas informācijas, ko dara pieejamu ECB, uzraudzību un kvalitātes vērtēšanu. ECB līdzīgā veidā vērtē datus, kas saistīti ar eiro zonas maksājumu bilanci, starptautisko investīciju bilances statistiku un starptautiskajām rezervēm. Vērtēšanu veic savlaicīgi. ECB Valde ik gadus ziņo ECB Padomei par datu kvalitāti. |
|
4.2. |
Datu, kas attiecas uz portfeļieguldījumu darījumiem un pozīcijām, kā arī saistītajiem ienākumiem, kvalitātes novērtēšanai ir jābūt pietiekami pamatotai ar vērtspapīru informāciju Centralizētajā vērtspapīru datu bāzē (CSDB). ECB kā CSDB pārvaldītājs uzrauga, vai no 2006. gada jūnija vērtspapīru informācija ir pietiekama, lai VCB vai, attiecīgā gadījumā, citas kompetentās iestādes varētu pilnībā ievērot VII pielikumā noteiktos kvalitātes standartus, kā arī citus šajā ieteikumā noteiktos kvalitātes kritērijus. |
|
4.3. |
Līdz tam, kad “vērtspapīrs pret vērtspapīru” portfeļieguldījumu datu vākšanas sistēmas kļūs obligātas, ir atļauts lietot aplēses iesniedzamajos datos par darījumiem un pozīcijām attiecībā uz portfeļieguldījumu aktīviem eirozonas vērtspapīros, kas iedalīti pēc eirozonas rezidentu emitentu nozarēm, kā noteikts II pielikuma 1.1., 1.2. un 3. punktā un III pielikuma 1., 2., 4. un 5. tabulā. |
|
4.4. |
Līdz tam, kad “vērtspapīrs pret vērtspapīru” portfeļieguldījumu datu vākšanas sistēmas kļūs obligātas, ir atļauts lietot aplēses iesniedzamajos datos par emisijas valūtu attiecībā uz portfeļieguldījumiem, kā noteikts III pielikuma 6. tabulā. |
|
4.5. |
ECB veiktā statistikas informācijas kvalitātes uzraudzība var iekļaut šo datu pārskatīšanas rūpīgu pārbaudi: pirmkārt, lai iekļautu statistikas informācijas jaunāko novērtējumu, ar to uzlabojot kvalitāti; otrkārt, lai iespējami vairāk nodrošinātu atbilstību starp attiecīgajiem maksājumu bilances posteņiem katrā no atšķirīgajiem pārskatu biežumiem. |
II PIELIKUMS
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS STATISTIKAS PRASĪBAS
1. Maksājumu bilances statistika
Eiropas Centrālā banka (ECB) prasa maksājumu bilances statistiku atbilstoši diviem biežumiem: katru mēnesi un katru ceturksni attiecībā uz atbilstīgajiem pārskata kalendāra laika posmiem. Ikgadējos datus apkopo, saskaitot ceturkšņu datus, ko dalībvalstis ir paziņojušas par attiecīgo gadu. Cik vien iespējams, maksājumu bilances statistikai jāsaskan ar pārējo statistiku, ko sniedz monetārās politikas īstenošanai.
1.1. Mēneša maksājumu bilances statistika
Mērķis
Eiro zonas mēneša maksājumu bilances mērķis ir parādīt galvenos posteņus, kas ietekmē monetāros nosacījumus un valūtas tirgus (sk. III pielikuma 1. tabulu).
Prasības
Ir būtiski, lai dati būtu piemēroti izmantošanai eiro zonas maksājumu bilances aprēķinā.
Ņemot vērā mēneša maksājumu bilances datu sniegšanas īso termiņu, to ļoti apkopoto veidu un izmantošanu monetārās politikas nolūkos un darbībās ar ārvalstu valūtām, ECB atļauj izdarīt dažas atkāpes no starptautiskajiem standartiem (sk. Pamatnostādnes ECB/2004/15 2. panta 3. punktu), ja tas ir neizbēgami. Ieraksti uz pilnīga uzkrājumu vai darījumu pamata nav prasīti. Vienojoties ar ECB, valstu centrālās bankas (VCB) var sniegt datus par tekošajiem un finanšu kontiem, pamatojoties uz norēķiniem. Ja jāiekļaujas termiņā, ECB pieņems aptuvenus vai provizoriskus datus.
Prasības attiecībā uz katru plašo darījumu kategoriju ir aktīvi un pasīvi (vai kredīti un debeti tekošo kontu posteņiem). Vispār tas prasa, lai VCB attiecībā uz ārējiem darījumiem nošķirtu darījumus ar citu eiro zonas dalībvalstu rezidentiem no darījumiem ārpus eiro zonas. VCB to dara konsekventi.
Ja mainās līdzdalība eiro zonā, VCB jāīsteno pārmaiņas eiro zonas valstu sastāva definīcijā no datuma, kad līdzdalības izmaiņas stājas spēkā. No iepriekšējā sastāva eiro zonas VCB un jauno iesaistīto dalībvalstu VCB pieprasa labākās iespējamās aplēses par vēsturiskajiem datiem, kas ietver paplašināto eiro zonu.
Lai varētu veikt lietišķu ikmēneša datu apkopošanu saistībā ar eiro zonu portfeļieguldījumu jomā, jānošķir darījumi ar vērtspapīriem, ko emitējuši eiro zonas rezidenti, no darījumiem ar vērtspapīriem, ko emitējuši ārpus eiro zonas rezidenti. Statistiku par neto darījumiem ar eiro zonas portfeļieguldījumu aktīviem apkopo, apkopojot paziņotos neto darījumus ar vērtspapīriem, ko emitējuši ārpus eiro zonas rezidenti. Statistiku par neto darījumiem ar eiro zonas portfeļieguldījumu pasīviem apkopo, konsolidējot neto darījumus ar valsts pasīvu kopējo daudzumu un neto darījumus ar vērtspapīriem, ko emitējuši un iegādājušies eiro zonas rezidenti.
Analogu ziņošanas prasību un apkopošanas metodi par kopējiem datiem piemēro portfeļieguldījumu ienākumiem.
Lai apkopotu maksājumu bilances monetāro noformējumu, VCB jāiesniedz dati, iedalīti pa iestāžu nozarēm. Maksājumu mēneša bilanci iedalījums pa nozarēm ir šāds:
|
— |
tiešajām investīcijām: i) MFI (izņemot centrālās bankas); un ii) citi sektori, |
|
— |
portfeļieguldījumu aktīviem: i) monetārās iestādes; ii) MFI (izņemot centrālās bankas); un iii) iestādes, kas nav MFI, |
|
— |
citiem ieguldījumiem: i) monetārās iestādes; ii) MFI (izņemot centrālās bankas); iii) valsts pārvalde; un iv) citi sektori. |
Lai apkopotu maksājumu bilances iedalījumu pa sektoriem, ar to dodot iespēju izveidot monetāro noformējumu, VCB no šī ieteikuma III pielikuma 13. tabulā noteiktajiem datiem būs jāsniedz dati par neto darījumiem ar portfeļieguldījumu vērtspapīriem, ko emitējuši eiro zonas rezidenti, iedalot pēc institucionālā sektora, kuram piederīgs emitents. Turklāt portfeļieguldījumu pasīvi iekļaus iedalījumu pēc iekšzemes emitenta institucionālā sektora.
Statistiku par neto darījumiem ar eiro zonas portfeļieguldījumu pasīviem, kas iedalīti pēc sektora, pēc tam apkopo, konsolidējot attiecīgo sektoru neto kopējos valsts pasīvus un attiecīgos neto darījumus ar vērtspapīriem, ko emitējuši un iegādājušies eiro zonas rezidenti.
No 2008. gada marta par darījumiem 2008. gada janvārī VCB (un, attiecīgā gadījumā, citas kompetentas valstu iestādes) portfeļieguldījumu datus vāc saskaņā ar vienu no VII pielikuma tabulā izklāstītajiem modeļiem.
1.2. Ceturkšņa maksājumu bilances statistika
Mērķis
Eiro zonas ceturkšņa maksājumu bilances mērķis ir sniegt sīkāk izstrādātu informāciju, lai varētu dziļāk analizēt ārējos darījumus. Šī statistika dos ievērojamu ieguldījumu eiro zonas sektoru kontu un finanšu kontu sagatavošanā un Eiropas Savienības/eiro zonas maksājumu bilances apvienotajā publikācijā sadarbībā ar Eiropas Kopienas Komisiju (Eurostat).
Prasības
Ceturkšņa maksājumu bilances statistika, cik tas ir iespējams, atbilst starptautiskajiem standartiem (sk. Pamatnostādnes ECB/2004/15 2. panta 3. punktu). Ceturkšņa maksājumu bilances statistikas vajadzīgais iedalījums ir parādīts III pielikuma 2. tabulā. Kapitāla un finanšu kontos izmantotie saskaņotie jēdzieni un definīcijas ir izklāstīti IV pielikumā.
Ceturkšņa tekošā konta iedalījums ir līdzīgs mēneša skaitļu iedalījumam. Tomēr ceturkšņa ienākumu iedalījumam jābūt sīkāk izstrādātam.
Finanšu kontā ECB izmanto Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Maksājumu bilances rokasgrāmatas piektā izdevuma (turpmāk tekstā – “BPM5”) prasības postenim “citi ieguldījumi”. Iedalījuma noformējums ir atšķirīgs (t.i., sektors kā pirmā prioritāte). Tomēr šis sektoru iedalījums ir saderīgs ar BPM5 iedalījumu, kurā instrumentiem ir prioritāte. Tāpat kā BPM5 noformējumā, nauda un noguldījumi ir nošķirti no aizdevumiem un citiem ieguldījumiem.
VCB ceturkšņa maksājumu bilances statistikā jānošķir darījumi ar iesaistītajām dalībvalstīm un visi citi ārējie darījumi. Tāpat kā ikmēneša datiem, jānošķir darījumi ar vērtspapīriem, ko emitējuši eiro zonas rezidenti, no vērtspapīriem, ko emitējuši ārpus eiro zonas rezidenti, attiecībā uz ceturkšņa datiem portfeļieguldījumu jomā. Statistiku par neto darījumiem ar eiro zonas portfeļieguldījumu aktīviem apkopo, apkopojot paziņotos neto darījumus ar vērtspapīriem, ko emitējuši ārpus eiro zonas rezidenti. Neto darījumus ar eiro zonas portfeļieguldījumu pasīviem apkopo, konsolidējot neto darījumus ar valsts pasīvu kopējo daudzumu un neto darījumus ar vērtspapīriem, ko emitējuši un iegādājušies eiro zonas rezidenti.
Analogu ziņošanas prasību un apkopošanas metodi par kopējiem datiem piemēro portfeļieguldījumu ienākumiem.
Par tiešajām investīcijām VCB katru ceturksni jāiesniedz sektoru iedalījums “MFI (izņemot centrālās bankas)/iestādes, kas nav MFI”. Par “portfeļieguldījumu aktīviem” un “citiem ieguldījumiem” ziņojumu iedalījums saskaņā ar iestāžu sektoriem atbilst IMF standarta sastāvdaļām, ietverot i) monetārās iestādes; ii) MFI (izņemot centrālās bankas); iii) valsts pārvaldi; un iv) citus sektorus.
Lai apkopotu statistiku par eiro zonas neto darījumiem ar portfeļieguldījumu pasīviem pēc eiro zonas rezidentu emitentu sektora, ceturkšņa datu prasības ir līdzīgas prasībām attiecībā uz ikmēneša maksājumu bilanci.
Eiro zonas maksājumu bilancei uzkrāto ieguldījumu ienākumu dati ir vajadzīgi reizi ceturksnī. Atbilstoši nacionālo kontu sistēmai BPM5 iesaka, ka procenti jāreģistrē pēc uzkrājumu principa. Šī prasība ietekmē tekošo kontu (ieguldījumu ienākumus), kā arī finanšu kontu.
2. Starptautisko rezervju matrica
Mērķis
Starptautisko rezervju matrica ir ikmēneša pārskats par rezerves aktīviem, citiem ārvalstu valūtas aktīviem un ar rezervēm saistītajām saistībām, kas ir VCB un ECB turējumā saskaņā ar SVF/Starptautisko norēķinu bankas (SNB) apvienotās matricas “Starptautiskās rezerves un ārvalstu valūtas likviditāte” noformējumu. Šī informācija papildina datus par rezerves aktīviem, kas iekļauti eiro zonas maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikā.
Prasības
Eiro zonas rezerves aktīvi ir augsti likvīdas, apgrozāmas un nevainojamas maksātspējas prasības pret ārpus eiro zonas rezidentiem, kuru turētājs ir ECB (apvienotās rezerves) un VCB (neapvienotie rezervju aktīvi) un kuras ir denominētas ārvalstu valūtās (t.i., valūtās, kas nav eiro), zeltā, rezerves pozīcijās SVF un SDR turējumos. Tie var iekļaut atvasinātos finanšu instrumentu pozīcijas. Rezerves aktīvu apkopo uz bruto pamata, neaprēķinot atsevišķi pasīvus, kas attiecas uz rezervēm. No VCB prasāmo datu iedalījums ir parādīts III pielikuma 3. tabulas IA iedaļā.
Ārvalstu valūtā denominēti Eirosistēmas aktīvi, kas neatbilst šai definīcijai, proti, i) prasības pret eiro zonas rezidentiem; un ii) prasības pret ārpus eiro zonas rezidentiem, kas neatbilst likviditātes, apgrozāmības un nevainojamas maksātspējas kritērijiem, iekļauj starptautisko rezervju matricas postenī “citi ārvalstu valūtas aktīvi” (III pielikuma 3. tabulas IB iedaļa).
Eiro denominētas prasības pret nerezidentiem un bilances atlikumus ārvalstu valūtā, kuru turētājs ir iesaistīto dalībvalstu valdības, neuzskata par rezerves aktīviem; šādas summas reģistrē kā “citus ieguldījumus”, ja tie pārstāv prasības pret ārpus eiro zonas rezidentiem.
Turklāt informācija par iepriekš noteiktām un iespējamām Eirosistēmas īstermiņa neto pārmaiņām, kas ir saistītas ar Eirosistēmas rezerves aktīviem un citiem Eirosistēmas ārvalstu valūtas aktīviem, tā saucamie “pasīvi, kas attiecas uz rezervēm” jāreģistrē saskaņā ar III pielikuma 3. tabulas II līdz IV iedaļu.
3. Starptautisko investīciju bilances statistika
Mērķis
Starptautisko investīciju bilance ir monetārajai politikai un valūtas tirgus analīzei vajadzīgs pārskats par eiro zonas ārējiem aktīviem un pasīviem kopumā. Tā jo īpaši palīdz novērtēt dalībvalstu aizsargātību pret ārējiem notikumiem un novērot naudas tirgus sektora ārvalstīs turēto likvīdo aktīvu izmaiņas. Šī statistikas informācija ir būtiska pārējās pasaules konta apkopošanai eiro zonas ceturkšņa finanšu kontos un tā var palīdzēt arī maksājumu bilances plūsmu apkopošanā.
Prasības
ECB prasa starptautisko investīciju bilances ceturkšņa un gada statistiku attiecībā uz krājumu līmeni perioda beigās.
Starptautisko investīciju bilances dati, cik tas ir iespējams, atbilst starptautiskajiem standartiem (sk. Pamatnostādnes ECB/2004/15 2. panta 3. punktu). ECB apkopo starptautisko investīciju bilanci eiro zonai kopumā. Starptautisko investīciju bilances iedalījums eiro zonai ir parādīts III pielikuma 4. tabulā.
Starptautisko investīciju bilance rāda finanšu krājumus pārskata perioda beigās, novērtētus beigu posma cenās. Krājumu vērtības izmaiņas var rasties šādu faktoru dēļ. Pirmkārt, daļu no vērtības izmaiņām pārskata periodā rada finanšu darījumi, kas notikuši un reģistrēti maksājumu bilancē. Otrkārt, daļu no vērtības izmaiņām pozīcijās attiecīgā laika posma sākumā un beigās rada izmaiņas parādīto finanšu aktīvu un pasīvu cenās. Treškārt, gadījumā, ja krājumi ir denominēti valūtās, kas nav starptautisko investīciju bilancē izmantotās norēķinu vienības, vērtības ietekmē arī valūtu maiņas kursu izmaiņas pret citām valūtām. Visbeidzot, citas izmaiņas, kas nav radušās iepriekš minēto faktoru dēļ, uzskata kā attiecināmas uz “citām korekcijām”.
Pareiza eiro zonas finanšu plūsmu un krājumu saskaņošana prasa nošķirt vērtību izmaiņas, kas radušās cenu izmaiņu, maiņas kursu izmaiņu un citu korekciju dēļ.
Starptautisko investīciju bilances piemērošanas jomai jābūt iespējami tuvu maksājumu plūsmas ceturkšņa bilances piemērošanas jomai. Jēdzieni, definīcijas un iedalījumi ir atbilstīgi tiem, ko izmanto maksājumu plūsmu ceturkšņa bilancē. Ciktāl tas ir iespējams, datiem par starptautisko investīciju bilanci jāsaskan ar citiem statistikas datiem, tādiem kā naudas un banku statistika, finanšu konti un nacionālie konti.
Attiecībā uz mēneša un ceturkšņa maksājumu bilanci VCB savā starptautisko investīciju bilances statistikā ir jānošķir turējumi attiecībā uz iesaistītajām dalībvalstīm un visas citas ārējās pozīcijas. Portfeļieguldījumu kontos ir jānošķir eiro zonas rezidentu izdoto vērtspapīru turējumi un ārpus eiro zonas rezidentu izdoto vērtspapīru turējumi. Statistiku par eiro zonas portfeļieguldījumu neto aktīviem apkopo, apkopojot paziņotos neto aktīvus vērtspapīriem, ko emitējuši ārpus eiro zonas rezidenti. Statistiku par eiro zonas portfeļieguldījumu neto pasīviem apkopo, konsolidējot neto valsts pasīvu kopējo daudzumu un neto turējumus vērtspapīriem, ko emitējuši un iegādājušies eiro zonas rezidenti.
VCB jāiesniedz ceturkšņa un gada turējumi atbilstoši tam pašam iedalījumam pa sektoriem “tiešās investīcijas”, “portfeļieguldījumu aktīvi” un “citi ieguldījumi” kā maksājumu plūsmu ceturkšņa bilancei.
Lai ECB apkopotu eiro zonas portfeļieguldījumu neto pasīvu iedalījumu pa sektoriem, prasības, ko uzliek valstu centrālajām bankām attiecībā uz starptautisko investīciju bilanci, ir tās pašas, kādas ir maksājumu plūsmu bilancei saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2004/15 2. panta 6. punktu.
Portfeļieguldījumu aktīvus un pasīvus starptautisko investīciju bilancē apkopo tikai no krājumu datiem.
Sākot no 2008. gada marta beigām VCB (un, attiecīgā gadījumā, citas kompetentas valstu statistikas iestādes) vāc vismaz datus par ceturkšņa portfeļieguldījumu aktīvu un pasīvu krājumiem uz vērtspapīrs pret vērtspapīru bāzes saskaņā ar vienu no modeļiem, kas izklāstīti VII pielikuma tabulā.
III PIELIKUMS
VAJADZĪGIE IEDALĪJUMI
1. Tabula
Valstu mēneša ieguldījums eiro zonas maksājumu bilancē (1)
|
|
Kredīts |
Debets |
Neto |
||
|
I. Tekošais konts |
|||||
|
Preces |
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
Pakalpojumi |
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
Ienākumi |
|
|
|
||
|
Atlīdzība nodarbinātajiem |
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
Ieguldījumu ienākumi |
|
|
|
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
|
valsts |
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
Kārtējie pārvedumi |
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
|
Tīrie aktīvi |
Tīrie pasīvi |
Neto |
||
|
III. Finanšu konts |
|||||
|
Tiešās investīcijas |
|
|
ārējs |
||
|
Ārvalstīs |
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
Ekonomikā, par kuru ziņo |
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
Portfeļieguldījumi (2) |
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
Līdzdalības vērtspapīri |
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
— |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
Parāda vērtspapīri |
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
– |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
– |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
valsts |
||
|
Citi ieguldījumi |
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
Monetārās iestādes |
ārējs |
ārējs |
|
||
|
Valsts pārvalde |
ārējs |
ārējs |
|
||
|
No kuriem: |
|
|
|
||
|
Nauda un noguldījumi |
ārējs |
|
|
||
|
MFI (izņemot centrālās bankas) |
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
Citi sektori |
ārējs |
ārējs |
|
||
|
No kuriem: |
|
|
|
||
|
Nauda un noguldījumi |
ārējs |
|
|
||
|
Rezerves aktīvi |
ārējs |
|
|
||
2. Tabula
Valstu ceturkšņa ieguldījums eiro zonas maksājumu bilancē (3)
|
|
Kredīts |
Debets |
Neto |
||
|
I. Tekošais konts |
|||||
|
Preces |
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
Pakalpojumi |
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
Ienākumi |
|
|
|
||
|
Atlīdzība nodarbinātajiem |
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
Ieguldījumu ienākumi |
|
|
|
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
|
valsts |
||
|
ārējs |
|
valsts |
||
|
ārējs |
|
valsts |
||
|
ārējs |
|
valsts |
||
|
ārējs |
|
valsts |
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
Kārtējie pārvedumi |
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
|
Tīrie aktīvi |
Tīrie pasīvi |
Neto |
||
|
III. Finanšu konts |
|||||
|
Tiešās investīcijas |
|
|
ārējs |
||
|
Ārvalstīs |
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
Ekonomikā, par kuru ziņo |
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
Portfeļieguldījumi (4) |
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
Līdzdalības vērtspapīri |
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
— |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
— |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
Parāda vērtspapīri |
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
valsts |
||
|
|
|
valsts |
||
|
|
|
valsts |
||
|
|
|
valsts |
||
|
|
|
valsts |
||
|
Citi ieguldījumi |
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
Rezerves aktīvi |
ārējs |
|
|
||
|
Monetārais zelts |
ārējs |
|
|
||
|
SDR |
ārējs |
|
|
||
|
Rezerves pozīcija Starptautiskajā valūtas fondā (SVF) |
ārējs |
|
|
||
|
Ārvalstu valūta |
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
Citas prasības |
ārējs |
|
|
||
3. Tabula
Eirosistēmas ikmēneša starptautiskās rezerves; ar rezervēm saistītās eiro zonas saistības
I. Oficiālie rezervju aktīvi un citi ārvalstu valūtas aktīvi (aptuvenā tirgus vērtība)
A. Oficiālie rezervju aktīvi
|
1) |
Ārvalstu valūtas rezerves (konvertējamās ārvalstu valūtās)
|
|
2) |
SVF rezerves pozīcija |
|
3) |
SDR |
|
4) |
zelts (iekļaujot zelta noguldījumus un zelta mijmaiņas darījumus) |
|
5) |
citi rezerves aktīvi
|
B. Citi ārvalstu valūtas aktīvi
|
a) |
vērtspapīri, kas nav iekļauti oficiālajos rezerves aktīvos |
|
b) |
noguldījumi, kas nav iekļauti oficiālajos rezerves aktīvos |
|
c) |
aizdevumi, kas nav iekļauti oficiālajos rezerves aktīvos |
|
d) |
atvasinātie finanšu instrumenti, kas nav iekļauti oficiālajos rezerves aktīvos |
|
e) |
zelts, kas nav iekļauts oficiālajos rezerves aktīvos |
|
f) |
citi |
II. Iepriekš noteiktas ārvalstu valūtas aktīvu īstermiņa neto pārmaiņas (nominālvērtība)
|
|
Maksājumu termiņa iedalījums (attiecīgā gadījumā atlikušais termiņš) |
||||||
|
|
Kopā |
Līdz 1 mēnesim |
Vairāk par 1 mēnesi un līdz 3 mēnešiem |
Vairāk par 3 mēnešiem un līdz 1 gadam |
|||
|
1. Aizdevumi, vērtspapīri un noguldījumi ārvalstu valūtā |
|||||||
|
Pamatsumma |
|
|
|
|
||
|
Procenti |
|
|
|
|
|||
|
Pamatsumma |
|
|
|
|
||
|
Procenti |
|
|
|
|
|||
|
2. Ārpusbiržas nākotnes līgumu un biržā tirgoto nākotnes līgumu, kas saistīti ar iekšzemes valūtas pirkšanu/pārdošanu, kopējās īsās un garās pozīcijas (t.sk. valūtas mijmaiņas līgumu otrais solis – ārpusbiržas nākotnes darījumi) |
|||||||
|
|
|
|
|
|||
|
|
|
|
|
|||
|
3. Citas (norādīt) |
|||||||
|
|
|
|
|
|||
|
|
|
|
|
|||
|
|
|
|
|
|||
|
|
|
|
|
|||
|
|
|
|
|
|||
|
|
|
|
|
|||
III. Iespējamās ārvalstu valūtas aktīvu īstermiņa neto pārmaiņas (nominālvērtība)
|
|
Maksājumu termiņa iedalījums (attiecīgā gadījumā atlikušais termiņš) |
|||||
|
|
Kopā |
Līdz 1 mēnesim |
Vairāk par 1 mēnesi un līdz 3 mēnešiem |
Vairāk par 3 mēnešiem un līdz 1 gadam |
||
| 1. Iespējamās saistības ārvalstu valūtā |
||||||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
| 3.1 Neizmantotas beznosacījumu kredītlīnijas: |
||||||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
| 3.2 Neizmantotas beznosacījumu kredītlīnijas, kas atvērtas: |
||||||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
| 4. Iespējas līgumu ārvalstu valūtā, kas saistīti ar iekšzemes valūtas pirkšanu/pārdošanu, kopējās īsās un garās pozīcijas |
||||||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
Pro memoria: Ienesīgie iespēju līgumi |
||||||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
IV. Papildposteņi
|
1. |
Jāziņo ar parasto regularitāti un laicīgumu:
|
|
2. |
Retāk izziņojami (piem., vienreiz gadā):
|
4. Tabula
Valstu ceturkšņa ieguldījums starptautisko investīciju bilancē (5)
|
|
Aktīvi |
Pasīvi |
Neto |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
Ārvalstīs |
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
Ekonomikā, par kuru ziņo |
|
ārējs |
|
||
|
|
ārējs |
|
||
|
|
ārējs |
|
||
|
|
ārējs |
|
||
|
|
ārējs |
|
||
|
|
ārējs |
|
||
|
|
ārējs |
|
||
|
II. Portfeļieguldījumi (6) |
|||||
|
Līdzdalības vērtspapīri |
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
— |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
— |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
Parāda vērtspapīri |
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
Monetārais zelts |
ārējs |
|
|
||
|
SDR |
ārējs |
|
|
||
|
Rezerves pozīcija SVF |
ārējs |
|
|
||
|
Ārvalstu valūta |
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
Citas prasības |
ārējs |
|
|
||
5. Tabula
Valstu gada ieguldījums starptautisko investīciju bilancē (7)
|
|
Aktīvi |
Pasīvi |
Neto |
||
|
|
|
ārējs |
||
|
Ārvalstīs |
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
No kuriem: |
|
|
|
||
|
Kapitāls biržā kotētās ārvalstu sabiedrībās (tirgus vērtība) |
ārējs |
|
|
||
|
Kapitāls biržā nekotētās ārvalstu sabiedrībās (bilances vērtība) |
ārējs |
|
|
||
|
Papildposteņi: |
|
|
|
||
|
Kapitāls biržā kotētās ārvalstu sabiedrībās (bilances vērtība) |
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
Ekonomikā, par kuru ziņo |
|
ārējs |
|
||
|
|
ārējs |
|
||
|
|
ārējs |
|
||
|
|
ārējs |
|
||
|
No kuriem: |
|
|
|
||
|
Kapitāls biržā kotētās eiro zonas sabiedrībās (tirgus vērtība) |
|
ārējs |
|
||
|
Kapitāls biržā nekotētās eiro zonas sabiedrībās (bilances vērtība) |
|
ārējs |
|
||
|
Papildposteņi: |
|
|
|
||
|
Kapitāls biržā kotētās eiro zonas sabiedrībās (bilances vērtība) |
|
ārējs |
|
||
|
|
ārējs |
|
||
|
|
ārējs |
|
||
|
|
ārējs |
|
||
|
II. Portfeļieguldījumi (8) |
|||||
|
Līdzdalības vērtspapīri |
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
— |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
— |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
Parāda vērtspapīri |
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
ārējs |
ārējs |
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
ārējs |
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
Monetārais zelts |
ārējs |
|
|
||
|
SDR |
ārējs |
|
|
||
|
Rezerves pozīcija SVF |
ārējs |
|
|
||
|
Ārvalstu valūta |
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
ārējs |
|
|
||
|
Citas prasības |
ārējs |
|
|
||
6. Tabula
Parāda vērtspapīru statistika, kas vajadzīga eiro kā ieguldījumu valūtas starptautiskās nozīmes analīzei (9)
|
Eiro |
Darījumi pirmajos / pēdējos sešos gada mēnešos |
|||
|
|
Aktīvi |
Pasīvi |
||
|
Parāda vērtspapīri |
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
|
Pozīcijas jūnija beigās / decembra beigās |
||||
|
|
Aktīvi |
Pasīvi |
||
|
Parāda vērtspapīri |
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
|
ASV dolāri |
Darījumi pirmajos / pēdējos sešos gada mēnešos |
|||
|
|
Aktīvi |
Pasīvi |
||
|
Parāda vērtspapīri |
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
|
Pozīcijas jūnija beigās / decembra beigās |
||||
|
|
Aktīvi |
Pasīvi |
||
|
Parāda vērtspapīri |
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
|
Citas valūtas |
Darījumi pirmajos / pēdējos sešos gada mēnešos |
|||
|
|
Aktīvi |
Pasīvi |
||
|
Parāda vērtspapīri |
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
|
Pozīcijas jūnija beigās / decembra beigās |
||||
|
|
Aktīvi |
Pasīvi |
||
|
Parāda vērtspapīri |
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
|
ārējs/iekšējs |
valsts |
||
7. Tabula
Valstu ceturkšņa ieguldījums eiro zonas maksājumu bilancē pēc ģeogrāfiskā iedalījuma (10)
|
|
Kredīts |
Debets |
Neto |
||
|
I. Tekošais konts |
|||||
|
Preces |
3. posms |
3. posms |
3. posms |
||
|
Pakalpojumi |
3. posms |
3. posms |
3. posms |
||
|
Ienākumi |
|
|
|
||
|
Atlīdzība nodarbinātajiem |
3. posms |
3. posms |
3. posms |
||
|
Ieguldījumu ienākumi |
|
|
|
||
|
3. posms |
3. posms |
3. posms |
||
|
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
3. posms |
3. posms |
||
|
Kārtējie pārvedumi |
3. posms |
3. posms |
3. posms |
||
|
3. posms |
3. posms |
3. posms |
||
|
|
Tīrie aktīvi |
Tīrie pasīvi |
Neto |
||
|
III. Finanšu konts |
|||||
|
Tiešās investīcijas |
|
|
3. posms |
||
|
Ārvalstīs |
|
|
3. posms |
||
|
|
|
3. posms |
||
|
|
|
3. posms |
||
|
|
|
3. posms |
||
|
Ekonomikā, par kuru ziņo |
|
|
3. posms |
||
|
|
|
3. posms |
||
|
|
|
3. posms |
||
|
|
|
3. posms |
||
|
3. posms |
|
|
||
|
Līdzdalības vērtspapīri |
3. posms |
|
|
||
|
Parāda vērtspapīri |
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
|
||
|
Citi ieguldījumi |
3. posms |
3. posms |
3. posms |
||
|
3. posms |
3. posms |
|
||
|
3. posms |
3. posms |
|
||
|
3. posms |
3. posms |
|
||
|
3. posms |
3. posms |
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
3. posms |
|
||
|
3. posms |
3. posms |
|
||
|
3. posms |
3. posms |
|
||
|
3. posms |
3. posms |
|
||
|
3. posms |
3. posms |
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
3. posms |
|
||
|
Rezerves aktīvi |
|
|
|
||
8. Tabula
Valstu gada ieguldījums starptautisko investīciju bilancē pēc ģeogrāfiskā iedalījuma (11)
|
|
Aktīvi |
Pasīvi |
Neto |
||
|
I. Tiešās investīcijas |
|||||
|
Ārvalstīs |
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
Ekonomikā, par kuru ziņo |
|
3. posms |
|
||
|
|
3. posms |
|
||
|
|
3. posms |
|
||
|
II. Portfeļieguldījumi |
|||||
|
Līdzdalības vērtspapīri |
3. posms |
|
|
||
|
Parāda vērtspapīri |
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
|
|
|
||
|
3. posms |
3. posms |
3. posms |
||
|
3. posms |
3. posms |
|
||
|
3. posms |
3. posms |
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
3. posms |
|
||
|
3. posms |
3. posms |
|
||
|
3. posms |
3. posms |
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
3. posms |
|
|
||
|
|
|
|
||
9. Tabula
ECB ģeogrāfiskie iedalījumi ceturkšņa maksājumu plūsmu bilancei un ikgadējiem starptautisko investīciju bilances datiem
|
— |
Dānija |
|
— |
Zviedrija |
|
— |
Apvienotā Karaliste |
|
— |
ES iestādes (12) |
|
— |
Citas ES dalībvalstis (t.i., Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija) (13) |
|
— |
Šveice |
|
— |
Kanāda |
|
— |
ASV |
|
— |
Japāna |
|
— |
Ārzonas centri (14) |
|
— |
Starptautiskās organizācijas, izņemot ES iestādes (15) |
|
— |
Atlikums (16) |
10. Tabula
Teritorijas, kas ir eiro zonas dalībvalstu daļa vai valstis, kas ir ar tām saistītas
Teritorijas, kas veido daļu no eiro zonas:
|
— |
Helgolande: Vācija, |
|
— |
Kanāriju salas, Seūta un Meliļa: Spānija, |
|
— |
Monako, Gajāna, Gvadelupa, Martinika, Reinjona, Senpjēra un Mikelona, Majota: Francija, |
|
— |
Madeira, Azoru salas: Portugāle, |
|
— |
Ālandes salas: Somija. |
Teritorijas, kas ir saistītas ar eiro zonas dalībvalstīm un iekļaujamas “pārējā pasaulē”:
|
— |
Bīzingena (nav Vācija), |
|
— |
Andora (nav ne Spānija, ne Francija), |
|
— |
Nīderlandes Antiļas un Aruba (nav Nīderlande), |
|
— |
Franču Polinēzija, Jaunkaledonija un Volisa un Futuna (nav Francija), |
|
— |
Sanmarīno un Vatikāns (nav Itālija). |
11. Tabula
Ārzonu centru saraksts ECB ģeogrāfiskā iedalījuma ceturkšņa maksājumu plūsmu bilancei un ikgadējiem starptautisko investīciju bilances datiem
|
ISO kodi |
Eurostat + ESAO Ārzonu finanšu centri |
|
AD |
Andora |
|
AG |
Antigva un Barbuda |
|
AI |
Angilja |
|
AN |
Nīderlandes Antiļas |
|
BB |
Barbadosa |
|
BH |
Bahreina |
|
BM |
Bermudu salas |
|
BS |
Bahamu salas |
|
BZ |
Beliza |
|
CK |
Kuka salas |
|
DM |
Dominika |
|
GD |
Grenāda |
|
GG |
Gērnsija |
|
GI |
Gibraltārs |
|
HK |
Hongkonga |
|
IM |
Menas sala |
|
JE |
Džērsija |
|
JM |
Jamaika |
|
KN |
Sentkitsa–Nevisa |
|
KY |
Kaimanu salas |
|
LB |
Libāna |
|
LC |
Sentlūsija |
|
LI |
Lihtenšteina |
|
LR |
Libērija |
|
MH |
Māršala salas |
|
MS |
Montserrata |
|
MV |
Maldivu salas |
|
NR |
Nauru |
|
NU |
Niue |
|
PA |
Panama |
|
PH |
Filipīnas |
|
SG |
Singapūra |
|
TC |
Tērksas un Kaikosas salas |
|
VC |
Sentvinsenta un Grenadīnas |
|
VG |
Britu Virdžīnu salas |
|
VI |
ASV Virdžīnu salas |
|
VU |
Vanuatu |
|
WS |
Samoa |
12. Tabula
Starptautisko organizāciju saraksts (17) ECB ģeogrāfiskā iedalījuma ceturkšņa maksājumu plūsmu bilancei un ikgadējiem starptautisko investīciju bilances datiem
1. Eiropas Savienības iestādes
1.1. Galvenās Eiropas Savienības iestādes un struktūrvienības (izņemot ECB)
EIB (Eiropas Investīciju banka)
EK (Eiropas Komisija)
EAF (Eiropas Attīstības fonds)
EIF (Eiropas Investīciju fonds)
1.2. Citas Eiropas Savienības iestādes un struktūrvienības, uz ko attiecas kopbudžets
Eiropas Parlaments
Eiropas Savienības Padome
Tiesa
Revīzijas palāta
Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Reģionu komiteja
Citas Eiropas Savienības iestādes un struktūrvienības
2. Starptautiskās organizācijas
2.1. Starptautiskās monetārās organizācijas
SVF (Starptautiskais valūtas fonds)
SNB (Starptautisko norēķinu banka)
2.2. Starptautiskās nemonetārās organizācijas
2.2.1. Galvenās Apvienoto Nāciju organizācijas
PTO (Pasaules tirdzniecības organizācija)
SRAB (Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka)
SAA (Starptautiskā attīstības asociācija)
2.2.2. Citas Apvienoto Nāciju organizācijas
UNESCO (ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija)
FAO (Pārtikas un lauksaimniecības organizācija)
PVO (Pasaules veselības organizācija)
SLAF (Starptautiskais lauksaimniecības attīstības fonds)
SFS (Starptautiskā finanšu sabiedrība)
DIGA (Daudzpusējā ieguldījumu garantiju aģentūra)
UNICEF (ANO Bērnu fonds)
UNHCR (ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos)
UNRWA (ANO palīdzības un darba aģentūra Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos)
IAEA (Starptautiskā atomenerģijas aģentūra)
SDO (Starptautiskā darba organizācija)
ITU (Starptautiskā telekomunikāciju savienība)
2.2.3. Citas galvenās starptautiskās iestādes un struktūrvienības (izņemot ECB)
ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija)
AAB (Amerikas Attīstības banka)
AfDB (Āfrikas Attīstības banka)
AsDB (Āzijas attīstības banka)
ERAB (Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka)
ZDAIS (Ziemeļu un Dienvidu Amerikas ieguldījumu sabiedrība)
ZIS (Ziemeļvalstu Investīciju banka)
SESB (Starptautiskā ekonomiskās sadarbības banka)
SIB (Starptautiskā investīciju banka)
KJBVAB (Karību jūras baseina valstu attīstības banka)
AMF (Arābu monetārais fonds)
BADEA (Banque arabe pour le développement économique en Afrique)
CAVAB (Centrālāfrikas valstu attīstības banka)
Āfrikas Attīstības fonds
Āzijas Attīstības fonds
Fonds spécial unifié de développement
CAEIB (Centrālamerikas ekonomikas integrācijas banka)
AAS (Andu Attīstības sabiedrība)
2.2.4. Citas starptautiskās organizācijas
NATO (Ziemeļatlantijas Līguma organizācija)
Eiropas Padome
SSKK (Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja)
EKA (Eiropas Kosmosa aģentūra)
EPO (Eiropas Patentu organizācija)
EUROCONTROL (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija)
EUTELSAT (Eiropas Satelīttelekomunikāciju organizācija)
INTELSAT (Starptautiskā satelīttelekomunikāciju organizācija)
EBU/UER (Eiropas Raidorganizāciju savienība/Union européenne de radio–télévision)
EUMETSAT (Eiropas Organizācija meteoroloģisko satelītu izmantošanai)
EDO (Eiropas Dienvidu observatorija)
EVTLPC (Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs)
EMBL (Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorija)
CERN (Eiropas Kodolpētījumu organizācija)
SMO (Starptautiskā migrācijas organizācija)
13. Tabula
Prasību un termiņu kopsavilkums
|
Postenis |
1. pārskata periods |
1. nosūtīšana/termiņš |
Attiecīgais(-ie) šī ieteikuma vai Pamatnostādnes ECB/2004/15 noteikums(-i) |
|
Ģeogrāfiskais iedalījums (izņemot citus ieguldījumu instrumentus) |
|
|
PMT 2. panta 4. punkts, IET IV pielikuma 2. iedaļa |
|
Ceturkšņa maksājumu bilance |
2003. g. 1. cet. līdz 2004. g. 1. cet. |
2004. gada jūnija beigas |
IET III pielikums, 7. tabula |
|
Gada starptautisko investīciju bilance |
2002. un 2003. gads |
2004. gada septembra beigas |
IET III pielikums, 8. tabula |
|
Ģeogrāfiskais iedalījums citiem ieguldījumu instrumentiem |
|
|
PMT 2. panta 4. punkts, IET IV pielikuma 2. iedaļa |
|
Ceturkšņa maksājumu bilance |
2004. g. 1. cet. līdz 2005. g. 1. cet. |
2005. gada septembra beigas |
IET III pielikums, 7. tabula |
|
Gada starptautisko investīciju bilance |
2003. un 2004. gads |
2005. gada septembra beigas |
IET III pielikums, 8. tabula |
|
Ceturkšņa starptautisko investīciju bilance |
2003. g. 4. cet. līdz 2004. g. 3. cet. |
2004. gada decembra beigas |
PMT 3. panta 4. punkts |
|
Portfeļieguldījumi s–b–s |
|
|
|
|
Ceturkšņa starptautisko investīciju bilance |
2007. g. 4. cet. pozīcija |
2008. gada marta beigas |
PMT 2. panta 6. punkts |
|
Gada starptautisko investīciju bilance |
2007. gads |
2008. gada septembra beigas |
PMT 2. panta 6. punkts |
|
Portfeļieguldījumu (iekšēju) aktīvi iedalīti pēc emitenta sektora |
|
|
PMT 2. panta 3. punkts |
|
Mēneša maksājumu bilance |
2006. gada janvāris līdz aprīlis |
2006. gada jūnijs |
IET III pielikums, 1. tabula |
|
Ceturkšņa maksājumu bilance |
2006. gada 1. cet. |
2006. gada jūnija beigas |
IET III pielikums, 2. tabula |
|
Ceturkšņa starptautisko investīciju bilance |
2005. g. 4. cet. un 2006. g. 1. cet. |
2006. gada jūnija beigas |
IET III pielikums, 4. līdz 5. tabula |
|
Gada starptautisko investīciju bilance |
2005. gads |
2006. gada septembra beigas |
IET III pielikums, 4. līdz 5. tabula |
|
ĀTI papildus iedalījums pēc pašu kapitāla krājumu novērtēšanas |
|
|
IET IV pielikums, 1.3. iedaļa |
|
Gada starptautisko investīciju bilance |
2004. un 2005. gads |
2006. gada septembra beigas |
IET III pielikums 5. tabula un IV pielikuma 1. tabula |
|
Iedalījums pēc aizdevumiem un noguldījumiem |
|
|
|
|
Mēneša maksājumu bilance |
2004. gada janvāris un februāris |
2004. gada aprīlis |
IET III pielikums, 1. tabula |
|
Ceturkšņa maksājumu bilance |
2004. gada 1. cet. |
2004. gada jūnija beigas |
IET III pielikums, 2. tabula |
|
Ceturkšņa starptautisko investīciju bilance |
2003. g. 4. cet. līdz 2004. g. 3. cet. |
2004. gada decembra beigas |
IET III pielikums, 4. tabula |
|
Gada starptautisko investīciju bilance |
2003 |
2004. gada septembra beigas |
IET III pielikums, 5. tabula |
|
Parāda vērtspapīru iedalījums pēc valūtas (EUR/ne EUR) |
|
|
PMT 3. panta 6. punkts |
|
Sešu mēnešu darījumi |
2004. gada jūlijs līdz decembris |
2005. gada jūnija beigas |
IET III pielikums, 6. tabula |
|
Jūnija beigu/decembra beigu pozīcija |
2004. gads |
2005. gada jūnija beigas |
IET III pielikums, 6. tabula |
|
Parāda vērtspapīru iedalījums pēc valūtas (EUR/USD/citas valūtas) |
|
|
PMT 3. panta 6. punkts |
|
Sešu mēnešu darījumi |
2007. gada jūlijs līdz decembris |
2008. gada jūnija beigas |
IET III pielikums, 6. tabula |
|
Jūnija beigu/decembra beigu pozīcija |
2007 |
2008. gada jūnija beigas |
IET III pielikums, 6. tabula |
“Ārējs”— nozīmē darījumus ar ārpus eiro zonas rezidentiem (portfeļieguldījumu aktīviem un saistītiem ienākumiem tas attiecas uz emitentu dzīvesvietu),
“iekšējs”— nozīmē darījumus starp dažādām eiro zonas dalībvalstīm,
“valsts”— nozīmē visus pārrobežu darījumus, ko veic iesaistītās dalībvalsts rezidenti (izmanto vienīgi saistībā ar portfeļieguldījumu konta saistībām un atvasināto finanšu instrumentu kontu tīro bilanci).
(2) Iedalījums pēc sektoriem pamatojas uz i) eiro zonas turētājiem ārpus eiro zonas portfeļieguldījumu aktīvu gadījumā; ii) eiro zonas emitentiem eiro zonas portfeļieguldījumu aktīvu un portfeļieguldījumu pasīvu gadījumā.
“Ārējs” nozīmē darījumus ar ārpus eiro zonas rezidentiem (portfeļieguldījumu aktīviem un saistītiem ienākumiem tas attiecas uz emitentu dzīvesvietu),
“iekšējs” nozīmē darījumus starp dažādām eiro zonas dalībvalstīm,
“valsts” nozīmē visus pārrobežu darījumus, ko veic iesaistītās dalībvalsts rezidenti (izmanto vienīgi saistībā ar portfeļieguldījumu konta saistībām un atvasināto finanšu instrumentu kontu tīro bilanci).
(4) Iedalījums pēc sektoriem pamatojas uz i) eiro zonas turētājiem ārpus eiro zonas portfeļieguldījumu aktīvu gadījumā; ii) eiro zonas emitentiem eiro zonas portfeļieguldījumu aktīvu un portfeļieguldījumu pasīvu gadījumā.
“Ārējs” nozīmē pozīcijas ar ārpus eiro zonas rezidentiem (portfeļieguldījumu aktīviem tas attiecas uz emitentu dzīvesvietu),
“iekšējs” nozīmē pozīcijas starp dažādām eiro zonas dalībvalstīm,
“valsts” nozīmē visas pārrobežu pozīcijas iesaistītās dalībvalsts rezidentiem (izmanto vienīgi saistībā ar portfeļieguldījumu konta saistībām un atvasināto finanšu instrumentu kontu tīro bilanci).
(6) Iedalījums pēc sektoriem pamatojas uz i) eiro zonas turētājiem ārpus eiro zonas portfeļieguldījumu aktīvu gadījumā; ii) eiro zonas emitentiem eiro zonas portfeļieguldījumu aktīvu un portfeļieguldījumu pasīvu gadījumā.
“Ārējs” nozīmē pozīcijas ar ārpus eiro zonas rezidentiem (portfeļieguldījumu aktīviem tas attiecas uz emitentu dzīvesvietu),
“iekšējs” nozīmē pozīcijas starp dažādām eiro zonas dalībvalstīm,
“valsts” nozīmē visas pārrobežu pozīcijas iesaistītās dalībvalsts rezidentiem (izmanto vienīgi saistībā ar portfeļieguldījumu konta saistībām un atvasināto finanšu instrumentu kontu tīro bilanci).
(8) Iedalījums pēc sektoriem pamatojas uz i) eiro zonas turētājiem ārpus eiro zonas portfeļieguldījumu aktīvu gadījumā; ii) eiro zonas emitentiem eiro zonas portfeļieguldījumu aktīvu un portfeļieguldījumu pasīvu gadījumā.
“Ārējs” nozīmē darījumus / bilances attiecībā uz ārpus eiro zonas rezidentiem (portfeļieguldījumu aktīviem un saistītiem ienākumiem tas attiecas uz emitentu dzīvesvietu),
“iekšējs” nozīmē darījumus / bilances attiecībā uz dažādām eiro zonas dalībvalstīm,
“valsts” nozīmē visus pārrobežu darījumus, ko veic iesaistītās dalībvalsts rezidenti, vai bilances attiecībā uz tiem (izmanto vienīgi saistībā ar portfeļieguldījumu konta saistībām un atvasināto finanšu instrumentu kontu tīro bilanci).
(10) 3. posms attiecas uz ģeogrāfisko iedalījumu, kas izlāstīts 9. tabulā.
(11) 3. posms attiecas uz ģeogrāfisko iedalījumu, kas izlāstīts 9. tabulā.
(12) Sastāvu skatīt 12. tabulā. Atsevišķs iedalījums nav prasīts.
(13) Atsevišķs iedalījums nav prasīts.
(14) Obligāti tikai maksājumu bilances finanšu kontam, saistītajiem ienākumu kontiem un starptautisko investīciju bilancei. Par tekošā konta (izņemot ienākumus) plūsmām attiecībā uz ārzonas centriem var ziņot gan atseviški, gan, sīkāk neiedalot, atlikuma kategorijā. Sastāvu skatīt 11. tabulā. Atsevišķs iedalījums nav prasīts.
(15) Sastāvu skatīt 12. tabulā. Atsevišķs iedalījums nav prasīts.
(16) Aprēķināts kā atlikums (no valsts kopējā ieguldījuma eiro zonas maksājumu bilancē/starptautisko investīciju bilances posteņa atņemot summas, kas atbilst iepriekš uzskaitītajiem partneriem).
(17) Pamatojas uz Eiropas Komisijas (Eurostat) Maksājumu bilances rokasgrāmatu.
IV PIELIKUMS
JĒDZIENI UN DEFINĪCIJAS, KAS LIETOJAMAS MAKSĀJUMU BILANCES UN STARPTAUTISKO INVESTĪCIJU BILANCES STATISTIKĀ UN STARPTAUTISKO REZERVJU MATRICĀ
Lai izveidotu nozīmīgu apkopotu eiro zonas ārējo statistiku, ir noteikti jēdzieni un definīcijas maksājumu bilances statistikas (ienākumi, kapitāls un finanšu konti), starptautisko investīciju bilances statistikas un starptautisko rezervju matricas jomā. Šo jēdzienu un definīciju pamatā ir tā sauktie Īstenošanas pasākumi (1996. gada jūlijs) un papildu dokumenti, ko apstiprinājusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome. Kā atsauce šo jēdzienu un definīciju formulēšanā ir izmantoti pašreizējie starptautiskie standarti, tādi kā Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Maksājumu bilances rokasgrāmata (turpmāk tekstā - “BPM5”) un SVF/Starptautisko norēķinu bankas matrica par starptautiskajām rezervēm un ārvalstu valūtas likviditāti. Vissvarīgākie saskaņošanas priekšlikumi ir uzskaitīti turpmāk saskaņā ar ECB metodiskajām piezīmēm par “Eiro zonas maksājumu bilanci un starptautisko investīciju bilanci (iekļaujot rezerves)” (“Balance of payments and international investment position of the euro area (including reserves)”), kas ir publicētas tās tīmekļa vietnē: http://www.ecb.int. Bez tam norādījumi pieejami 2. un 3. nodaļā ECB publikācijā “Eiropas Savienības maksājumu bilances/starptautisko investīciju bilances statistikas metodes” (“European Union balance of payments/international investment position statistical methods”) (turpmāk tekstā - “BoP Book”), ko katru gadu pārskata un kas ir pieejama tīmekļa vietnē un uz papīra.
1. Izraudzīti jēdzieni un definīcijas
1.1. Ieguldījumu ienākumi (sk. arī BoP Book 3.4. iedaļu)
Ieguldījumu ienākumi iekļauj ienākumus, kas atvasināti no eiro zonas rezidenta īpašumtiesībām uz ārpus eiro zonas finanšu aktīvu (kredītu) un, simetriski, ienākumus, kas atvasināti no ārpus eiro zonas rezidenta īpašumtiesībām uz eiro zonas finanšu aktīvu (debetu). Tā kā peļņa un zaudējumi no (kapitāla) turējuma ir atsevišķi identificējami. tos neklasificē kā ieguldījumu ienākumus, bet kā ieguldījumu vērtības izmaiņas tirgus cenas attīstības dēļ.
Ieguldījumu ienākumi iekļauj ienākumus, ko rada tiešās investīcijas, portfeļieguldījumi un citi ieguldījumi un Eirosistēmas rezerves aktīvi. Tomēr neto pārmaiņas, kas saistītas ar procentu likmju atvasinātajiem instrumentiem, reģistrē finanšu kontā pie “atvasinātajiem finanšu instrumentiem”. Reinvestēto peļņu reģistrē pie “tiešo investīciju ienākumiem”. Tos definē kā tiešā investora daļu kopējā konsolidētajā peļņā, ko nopelnījis tiešo investīciju uzņēmums attiecīgajā pārskata periodā (pēc nodokļu, procentu un amortizācijas atskaitīšanas) mīnus dividendes, kas jāmaksā pārskata periodā, pat ja minētās dividendes attiecas uz peļņu, kas nopelnīta iepriekšējos periodos.
Maksājumu datu mēneša un ceturkšņa bilances prasības ir gandrīz identiskas SVF standarta sastāvdaļām, kas definētas BPM5. Galvenā atšķirība ir, ka ECB neprasa tiešo investīciju līdzdalības ienākumu iedalīt sadalītajā un nesadalītajā peļņā.
Procentu ienākumus reģistrē pēc uzkrājumu principa (tas nav prasīts par mēneša datiem). Dividendes reģistrē dienā, kad tās kļūst maksājamas. Reinvestēto peļņu jāreģistrē laika posmā, kad tie ir nopelnīti.
1.2. Kapitāla konts (sk. arī BoP Book 3.6. iedaļu)
Kapitāla konts iekļauj kapitāla pārvedumus un neražoto nefinanšu aktīvu iegādāšanos/realizāciju. Kārtējie pārvedumi jāreģistrē tekošajā kontā. Kapitāla pārvedumi sastāv no i) pamatlīdzekļu īpašumtiesību tālāknodošanas; ii) līdzekļu tālāknodošanas, kas ir saistīta ar pamatlīdzekļu iegādāšanos vai realizāciju vai ir no tās atkarīga; un iii) kreditoru veiktas saistību dzēšanas, nesaņemot pretī nekādu atlīdzību. Kapitāla pārvedumi var būt skaidrā naudā vai natūrā (tādi kā parāda atlaišana). Atšķirība starp tekošajiem pārvedumiem un kapitāla pārvedumiem praksē ir atkarīga no tā, kā pārvedumu izmanto saņēmēja valsts. Neražoto nefinanšu aktīvu iegādāšanās/realizācija iekļauj galvenokārt nemateriālos aktīvus, tādus kā patenti, noma vai citi pārvedami līgumi. Šajā kapitāla konta postenī ir jāreģistrē tikai attiecīgo aktīvu iegādāšanās/pārdošana, bet ne to izmantošana.
Tā kā SVF kapitāla konta standarta komponenti sastāv no sektoru iedalījuma posteņos “valsts pārvalde” un “citi sektori” (ar turpmāku sīkāku iedalījumu), ECB apkopo tikai kapitāla konta paušālsummu bez jebkāda iedalījuma.
1.3. Tiešās investīcijas (sk. arī BoP Book 3.7. iedaļu)
Tiešās investīcijas ir starptautisko investīciju kategorija, kas atspoguļo vienā ekonomikā rezidējošas vienības mērķi iegūt ilgstošas intereses uzņēmumā, kas rezidē citā ekonomikā. Atbilstīgi starptautiskajiem standartiem (SVF) pielieto “10 % īpašumtiesību kritēriju”, lai secinātu par tiešo investīciju sakarības pastāvēšanu, t.i., ilgstošām interesēm eiro zonas maksājumu bilances/starptautisko investīciju bilances gadījumā. Pamatojoties uz šo kritēriju, tiešo investīciju sakarība var pastāvēt starp vairākiem radniecīgiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai saistība iekļauj vienu ķēdi vai vairākas ķēdes. Tā var paplašināties uz tiešajām investīcijām uzņēmuma filiālēs, apakšfiliālēs un līdzdalībniekos. Ja tiešās investīcijas ir noteiktas, visas turpmākās finanšu pārmaiņas/turējumus starp/pret saistītajām vienībām reģistrē kā tiešo investīciju darījumus/pozīcijas (1).
Ievērojot SVF standartus un Eurostat/ESAO pamatnostādnes, eiro zonas tiešo investīciju sakarības reģistrē, izmantojot virziena principu, kas nozīmē, ka finanšu darījumus starp eiro zonas rezidentu tiešo investoru un ārpus eiro zonas tiešo investīciju uzņēmumiem klasificē kā “tiešās investīcijas ārvalstīs”. Simetriski, finanšu darījumus starp rezidentu tiešo investīciju uzņēmumiem un ārpus eiro zonas tiešajiem investoriem klasificē eiro zonas maksājumu bilances postenī “tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo”.
Tiešo investīciju sastāvdaļas ir pašu kapitāls, reinvestētā peļņa un “cits kapitāls”, kas saistīts ar dažādām parādu darbībām starp uzņēmējsabiedrībām. Pašu kapitāls iekļauj pašu kapitālu meitasuzņēmumos, kā arī visas kapitāla daļas filiālēs un saistītajos uzņēmumos. Reinvestētā peļņa sastāv no kompensējoša ieraksta tiešā investora peļņas daļā, ko filiāles vai saistītie uzņēmumi nav sadalījuši kā dividendes, un meitasuzņēmumu peļņas, kas nav pārskaitīta tiešajam investoram un kas ir reģistrēta kā “ieguldījumu ienākumi”. “Cits kapitāls” iekļauj visas finanšu darbības starp saistītajiem uzņēmumiem (līdzekļu aizņemšanos un aizdošanu) – iekļaujot parāda vērtspapīrus un piegādātāja kredītus (tas ir, tirdzniecības kredītus) – starp tiešajiem investoriem un filiālēm, meitasuzņēmumiem un saistītajiem uzņēmumiem.
Attiecībā uz tiešo investīciju krājumu novērtēšanu, starptautiski ieteiktā pieeja ir izmantot tirgus cenas. Šo pieeju piemēro pašu kapitāla krājumu novērtēšanai attiecībā uz biržas sarakstā iekļautām tiešo investīciju sabiedrībām. Biržas sarakstā neiekļauto tiešo investīciju sabiedrību gadījumā pašu kapitāla krājumus vērtē, pamatojoties uz uzskaites vērtību, izmantojot kopēju definīciju, kas iekļauj šādus grāmatvedības posteņus:
|
i) |
samaksāto kapitālu (izņemot pašu akcijas un iekļaujot akciju emisijas uzcenojuma kontus); |
|
ii) |
visus rezervju veidus (iekļaujot ieguldījumu dotācijas, ja grāmatvedības pamatnostādnes tās uzskata par uzņēmējsabiedrības rezervēm); un |
|
iii) |
nesadalīto peļņu pēc zaudējumu atskaitīšanas (iekļaujot pašreizējā gada rezultātus). |
Uzskaites vērtības pašu kapitāla krājumiem biržas sarakstā iekļautās tiešo investīciju sabiedrībās vajadzīgas arī kā papildposteņi, izmantojot to pašu kopējo definīciju.
ECB / Komisijas (Eurostat) Kopīgā ārvalstu tiešo investīciju darba grupa ir sagatavojusi ieteikumus, kuru mērķis ir saskaņota metodoloģija un prakse visās dalībvalstīs. Svarīgākie ieteikumi ir apkopoti 1. tabulā.
1.4. Portfeļieguldījumi (sk. arī BoP Book 3.8. iedaļu)
Eiro zonas portfeļieguldījumu konts iekļauj i) pašu kapitāla vērtspapīrus; un ii) parāda vērtspapīrus obligāciju un parādzīmju veidā un naudas tirgus instrumentus, ja vien tie nav iekļauti tiešo investīciju vai rezerves aktīvu kategorijā. Atvasinātie finanšu instrumenti, kā arī pārdošanas ar atpirkšanu līgumi un vērtspapīru aizdevumi portfeļieguldījumā nav iekļauti.
Postenis “līdzdalības vērtspapīri” iekļauj visus instrumentus, kas pārstāv prasības par kapitālsabiedrības atlikuma vērtību pēc tam, kad ir apmierinātas visu kreditoru prasības. Krājumi, akcijas, priekšrocību akcijas, līdzdalības atestāti vai līdzīgi dokumenti nosaka pašu kapitāla īpašumtiesības. Kolektīvo ieguldījumu iestāžu, piemēram, ieguldījumu fondu, darījumi/turējumi arī ir iekļauti.
Obligācijas un parādzīmes ir vērtspapīri, kas emitēti ar sākotnējo termiņu lielāku par vienu gadu un kas parasti turētājam dod i) beznosacījumu tiesības uz noteiktiem naudas ienākumiem vai līgumā noteiktiem mainīgiem naudas ienākumiem (procentu maksāšana nav atkarīga no debitora ieņēmumiem); un ii) beznosacījumu tiesības uz noteiktu summu pamatsummas atmaksāšanai norādītā datumā vai datumos.
Atšķirībā no obligācijām un parādzīmēm naudas tirgus instrumenti ir vērtspapīri, ko emitē ar sākotnējo termiņu viens gads vai mazāk. Tie parasti turētājam dod beznosacījumu tiesības saņemt noteiktu nemainīgu naudas summu norādītā datumā. Minētie instrumenti parasti ir tirgojami ar atlaidi organizētos tirgos; atlaide ir atkarīga no procentu likmes un laika, kas palicis līdz maksājuma termiņam.
Portfeļieguldījumu datu vākšanas sistēmu darba grupas ziņojumam sekoja valstu pētījumi par iespējām eiro zonā datus vākt, izmantojot vērtspapīrs pret vērtspapīru bāzi. Šos pētījumus veica 15 toreizējās Eiropas Savienības dalībvalstis, kas pētījumu noslēgumā vienojās vākt vismaz datus par ceturkšņa portfeļieguldījumu krājumiem eiro zonā, pamatojoties uz “vērtspapīrs pret vērtspapīru” principu. Šī vienošanās noteica četrus portfeļieguldījumu statistikas vākšanas modeļus, kas izklāstīti VII pielikuma tabulā.
Eiro zonas portfeļieguldījumu neto pasīvu iedalījumam pa sektoriem prasības attiecībā uz starptautisko investīciju bilances datiem ir tādas pašas kā maksājumu bilances pārmaiņām.
Portfeļieguldījumu darījumu reģistrēšana eiro zonas maksājumu bilancē notiek, kad eiro zonas kreditori vai debitori iegrāmato prasību vai saistību. Darījumu reģistrē ar faktisko saņemto vai samaksāto cenu, atņemot komisijas naudu un izdevumus. Tātad vērtspapīru ar kuponu gadījumā iekļauj pēc pēdējās procentu izmaksas uzkrātos procentus, un ar atlaidi emitēto vērtspapīru gadījumā iekļauj kopš izdošanas uzkrātos procentus. Uzkrāto procentu iekļaušana nepieciešama ceturkšņa maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances finanšu kontam; mēneša maksājumu bilancē veicināma tāda pati rīcība; šiem ierakstiem ceturkšņa (un mēneša) finanšu kontā vajadzīgi kompensējoši ieraksti attiecīgajā ieņēmumu kontā.
1.5. Atvasinātie finanšu instrumenti (sk. arī BoP Book 3.9. iedaļu)
Atvasinātie finanšu instrumenti ir finanšu instrumenti, kas saistīti ar īpašu finanšu instrumentu, rādītāju vai izstrādājumu un caur kuru finanšu tirgū īpašus finanšu riskus var tirgot pašus par sevi. Darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem uzskata par atsevišķiem darījumiem, nevis par pamatā esošo darījumu, ar kuriem tie ir saistīti, vērtības neatņemamu sastāvdaļu.
Iespēju darījumus, standartizētos nākotnes darījumus, mijmaiņas darījumus, ārvalstu valūtas nākotnes līgumus, atvasinātos kredītu instrumentus un iestrādātos atvasinātos instrumentus un attiecīgās pozīcijas reģistrē maksājumu bilancē, starptautiskajās rezervēs un starptautisko investīciju bilancē. Praktisku iemeslu dēļ iestrādātos atvasinātos instrumentus nenošķir no pamatā esošā instrumenta, ar ko tie ir saistīti.
Ar procentu likmes atvasinājumiem saistītās neto pārmaiņas atbilstīgi nesen noslēgtam starptautiskam nolīgumam reģistrē kā atvasinātos finanšu instrumentus, nevis kā ieguldījumu ienākumus. Par īpašo atvasināto kredīta instrumentu klasifikāciju lēmums jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi.
Sākotnējās drošības iemaksas uzskata par izmaiņām noguldījumos un tās jāreģistrē, ja tās ir identificējamas, postenī “citi ieguldījumi”. Rīcība ar mainīgo drošības iemaksu ir atkarīga no mainīgās drošības iemaksas veida: iespēju līgumu mainīgās drošības iemaksas principā uzskata par izmaiņām noguldījumos un tās jāreģistrē, ja tās ir identificējamas, postenī “citi ieguldījumi”. Standartizēto nākotnes darījumu mainīgās drošības iemaksas principā uzskata par darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem un tās jāreģistrē pie “atvasinātajiem finanšu instrumentiem”.
Iespēju līgumu gadījumā reģistrē pilnu prēmiju (t.i., iespēju līgumu pirkšanas/pārdošanas cenu un iekļauto maksu par pakalpojumu).
Atvasināto finanšu instrumentu vērtēšana jāizdara, pamatojoties uz tirgus vērtību.
Darījumu ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem reģistrācija notiek, kad eiro zonas kreditori un debitori iegrāmatojuši prasību. Praktisko problēmu dēļ, kas saistītas ar aktīvu un pasīvu pārmaiņu nodalīšanu dažiem atvasinātajiem instrumentiem, visus darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem eiro zonas maksājumu bilancē reģistrē neto. Atvasināto finanšu instrumentu aktīvu un pasīvu pozīcijas starptautisko investīciju bilances statistikā reģistrē bruto, izņemot tos atvasinātos finanšu instrumentus, kas iekļauti rezerves aktīvu kategorijā un ko reģistrē neto.
1.6. Citi ieguldījumi (sk. arī BoP Book 3.10. iedaļu)
Citus ieguldījumus definē kā atlikuma kategoriju, kas iekļauj visus finanšu darījumus, uz kuriem neattiecas tiešo investīciju, portfeļieguldījumu, atvasināto finanšu instrumentu vai rezerves aktīvu kategorijas.
Citi ieguldījumi iekļauj tirdzniecības kredītu, aizdevumus/skaidru naudu un noguldījumus un citus aktīvus/citus pasīvus. Tie iekļauj arī instrumentu, kas klasificēti pie citiem ieguldījumiem, uzkrāto ienākumu kompensācijas ierakstus.
Tirdzniecības kredīti sastāv no prasībām vai saistībām, kas radušās, attiecīgi eiro zonas piegādātājiem vai pircējiem tieši paplašinot kredītu uz darījumiem ar precēm un pakalpojumiem un avansa maksājumiem par nepabeigto produkciju (vai produkciju, kas jāuzsāk), kura ir saistīta ar šādiem darījumiem.
Aizdevumi/valūta un noguldījumi iekļauj darījumus/turējumus ar šādiem finanšu instrumentiem: aizdevumiem, t.i., finanšu aktīviem, kas radušies kreditoram (aizdevējam), tieši aizdodot līdzekļus debitoram (aizņēmējam) caur vienošanos, kurā aizdevējs vai nu nesaņem nekādu vērtspapīru vai saņem neapgrozāmu dokumentu vai instrumentu, pārdošanas ar atpirkšanu tipa darbībām, valūtai un noguldījumiem. Tas, inter alia, iekļauj aizdevumus finanšu tirdzniecībai, citus aizdevumus un avansus (iekļaujot hipotēkas) un finanšu nomu. Atšķirība starp “aizdevumiem” un “skaidru naudu un noguldījumiem” pamatojas uz to, kas ir aizdevējs. Tas nozīmē to, ka - aktīvu pusē - nauda, ko eiro zonas naudas tirgus sektors piešķīris ārpus eiro zonas bankām, jāklasificē kā “noguldījumi”, bet nauda, ko eiro zonas naudas tirgus sektors piešķīris ārpus eiro zonas iestādēm, kas nav bankas jāklasificē kā “aizdevumi”. Pasīvu pusē nauda, ko saņēmušas eiro zonas iestādes, kas nav MFI, vienmēr jāklasificē kā “aizdevumi”. Šī atšķirība nozīmē to, ka visi darījumi, kuros iesaistītas eiro zonas MFI un ārvalstu bankas, jāklasificē kā “noguldījumi”.
Ar visām repo veida darbībām, t.i., pārdošanas ar atpirkšanu līgumiem, pārdošanas/atpirkšanas operācijām un vērtspapīru aizdošanu (ar skaidru naudu kā nodrošinājumu), eiro zonas maksājumu bilancē/starptautisko investīciju bilancē rīkojas kā ar nodrošinātiem aizdevumiem, nevis kā ar tiešu vērtspapīru pirkšanu/pārdošanu, un tos reģistrē postenī “citi ieguldījumi” eiro zonas rezidenta sektorā, kas veic operāciju. Šāda rīcība, kas arī atbilst banku un citu finanšu sabiedrību praksei, ir paredzēta, lai labāk atspoguļotu aiz šiem finanšu instrumentiem esošos ekonomiskos motīvus.
Citi aktīvi/citi pasīvi iekļauj visus posteņus, kas nav tirdzniecības kredīti, aizdevumi un nauda un noguldījumi.
Eiro zonas sektors “Eirosistēma” postenī “citi ieguldījumi” iekļauj Eirosistēmas neto pozīcijas ar valstu centrālajām bankām (VCB) neiesaistītajās dalībvalstīs, kas ir saistītas ar TARGET sistēmas darbību. Šīs iekšējās Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) bilances/konti, kas ir denominēti eiro, ir līdzīgi Monetāro finanšu iestāžu (MFI) nostro/vostro kontu kustībai un tādēļ par to ziņo ECB uz neto pasīvu pamata.
“Īpašumtiesību pārejas”, “norēķinu laika” un “nomaksas laika” principi visi atbilst SVF standartiem.
Salīdzinot ar BPM5 standarta sastāvdaļām, iedalījuma noformējums ir atšķirīgs (t.i., sektors kā pirmā prioritāte). Tomēr šis sektoru iedalījums ir saderīgs ar BPM5 iedalījumu, kurā instrumentiem ir prioritāte. Mēneša maksājumu bilances datiem MFI sektorā ir jānošķir īstermiņa un ilgtermiņa pārmaiņas. Tāpat kā BPM5 noformējumā, nauda un noguldījumi ir nošķirti no aizdevumiem un citiem ieguldījumiem.
1.7. Rezerves aktīvi (sk. arī BoP Book 3.11. iedaļu)
Eiro zonas rezerves aktīvi sastāv no Eirosistēmas rezerves aktīviem, t.i., ECB un VCB rezerves aktīviem.
Rezerves aktīviem jābūt i) Eirosistēmas vai VCB attiecīgās monetārās iestādes efektīvā kontrolē; un ii) augsti likvīdām, apgrozāmām un nevainojamas maksātspējas prasībām, kuru turētājs ir Eirosistēma vai ārpus eiro zonas rezidenti un kuras ir denominētas valūtās, kas nav eiro, zelts, rezerves pozīcijas SVF vai speciālās aizņēmuma tiesības (SDR).
Šī definīcija skaidri nosaka, ka ārvalstu valūtu prasības pret eiro zonas rezidentiem un eiro prasības pret ārpus eiro zonas rezidentiem nevar uzskatīt par rezerves aktīviem ne valstu, ne eiro zonas līmenī. Līdzīgi centrālo valdību un/vai Valsts kases ārvalstu valūtu pozīcijas neiekļauj rezerves aktīvu definīcijā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma institucionālo kārtību.
ECB rezerves aktīvi ir tie aktīvi, ko apvieno saskaņā ar ECBS statūtu 30. pantu un tātad uzskata par esošiem tiešā un efektīvā ECB kontrolē. Ciktāl nenotiek īpašumtiesību tālāknodošana, VCB paturētie rezerves aktīvi ir to tiešā un efektīvā kontrolē, un ar tiem rīkojas kā ar katras atsevišķas VCB rezerves aktīviem.
Eirosistēmas starptautisko rezervju darījumu noformējumā parāda mēneša darījumu kopējo skaitli. Papildu dati par Eirosistēmas darījumiem ar zeltu, ārvalstu valūtu, SDR turējumiem un rezerves pozīciju SVF ir pieejami katru ceturksni saskaņā ar BPM5 standarta sastāvdaļām. Ievērojot nesen iznākušo SVF ieteikumu, noformē atsevišķu atvasināto finanšu instrumentu kategoriju.
Eirosistēmas rezerves apkopo uz bruto pamata, nekompensējot ar rezervēm saistītās saistības (izņemot tos rezervju aktīvus, kas iekļauti “atvasināto finanšu instrumentu” apakškategorijā un ko reģistrē uz neto pamata).
Novērtēšana pamatojas uz tirgus cenām, izmantojot i) darījumiem dominējošās tirgus cenas laikā, kad darījums notiek; un ii) turējumiem vidējās – tirgus slēgšanas cenas attiecīgā laika posma beigās. Dominējošās tirgus cenas laikā, kad darījums notiek, un vidējās tirgus slēgšanas cenas attiecīgā laika posma beigās attiecīgi izmanto, lai ārvalstu valūtā denominēto aktīvu darījumus un turējumus konvertētu eiro.
Ienākumi par rezerves aktīviem jāreģistrē, sīkāk neiedalot, ieguldījumu ienākumu konta postenī “citi ieguldījumi”, iekļaujot parādu vērtspapīru rezerves turējumu procentu ienākumu un pēc uzkrājumu principa vismaz reizi ceturksnī.
Uzskats, ka attiecībā uz valsts spēju izpildīt savas saistības ārvalstu valūtā izmantojamās rezerves var būt svarīgāks rādītājs nekā bruto rezerves, kas parādītas maksājumu bilancē un starptautisko investīciju bilances statistikā, ir kļuvis izplatītāks un ir pieņemts SVF īpašajā datu izplatīšanas standartā. Lai aprēķinātu izmantojamās rezerves, dati par bruto rezervēm ir jāpapildina ar informāciju par citiem ārvalstu valūtu aktīviem un ar rezervēm saistītajām saistībām. Attiecīgi ikmēneša datus par Eirosistēmas (bruto) rezerves aktīviem papildina ar informāciju par citiem ārvalstu valūtas aktīviem un iepriekš paredzētām un iespējamām īstermiņa neto pārmaiņām bruto rezerves aktīvos, ko klasificē saskaņā ar atlikušo termiņu. Turklāt ceturkšņa intervālos ir vajadzīga arī valūtas iedalīšana bruto rezerves aktīvos, kas denominēti SDR valūtās (kopā) un citās valūtās (kopā).
Attiecībā uz īpašiem posteņiem zelta monētu turējumiem ir jāpaliek nemainīgiem visos atgriezeniskos darījumos ar zeltu (zelta mijmaiņas darījumos, pārdošanās ar atpirkšanu, aizdevumos un noguldījumos). Pārdošanas ar atpirkšanu darījumi ārvalstu valūtā denominētos vērtspapīros izraisa rezerves aktīvu kopējās summas palielinājumu VCB, kas aizņemas skaidro naudu, tādēļ, ka ar atpirkšanu pārdotie vērtspapīri vēl paliek bilancē; pirkšanas ar atpārdošanu gadījumā skaidro naudu aizdevusī monetārā iestāde nereģistrē nekādas izmaiņas rezerves aktīvu kopējā summā, ja nerezidējošais darījuma partneris ir cita monetārā iestāde vai finanšu iestāde, tādēļ ka prasību pret skaidrās naudas aizņēmēju tādā gadījumā uzskata par rezerves aktīvu.
2. Ģeogrāfiskā sadalījuma īstenošanas metodes
Ģeogrāfiski iedalītas maksājumu bilances un starptautisko investīciju balances statistikas apkopošanā tiek izmantota pakāpeniska pieeja. Šī pieeja saistīta ar trīs datu prasību ievērošanai vajadzīgiem posmiem, kuru prasības pakāpeniski pieaug:
|
1. posms: |
: |
Apkopošanas metode eiro zonas līmenī: |
: |
valstu kopējo neto darījumu/pozīciju saskaitīšana. |
|
2. posms: |
: |
Apkopošanas metode eiro zonas līmenī: |
: |
darījumu/pozīciju ar nerezidentiem atsevišķa saskaitīšana attiecībā uz kredītiem un debetiem vai neto aktīviem un neto pasīviem (maksājumu bilance)/aktīvi un saistības (starptautisko investīciju bilance). VCB līmeņa prasības datiem: eiro zonas rezidentu un ārpus eiro zonas rezidentu darījumu/pozīciju atsevišķa norādīšana, kā tas noteikts III pielikumā (1., 2., 4. un 5. tabula). |
|
3. posms: |
: |
Apkopošanas metode eiro zonas līmenī un prasības attiecībā uz datiem VCB līmenī: |
: |
līdzīgi 2. posmam, pievienojot ģeogrāfisko iedalījumu ārpus eiro zonas darījumos/pozīcijās. 3. posms ir vajadzīgs tikai ceturkšņa maksājumu bilances un gada starptautisko investīciju bilances statistikai, kā tas noteikts III pielikumā (7. un 8. tabula). VCB līmeņa prasības datiem: atsevišķi norādīt eiro zonas rezidentu darījumus/pozīcijas ar to valstu rezidentiem, kas minētas partnervalstu/reģionu saskaņotā sarakstā III pielikumā (9. līdz 12. tabulā). |
3. Klasifikācija pēc eiro zonas kopuma institucionālajiem sektoriem (sk. arī BoP Book 3.1.6. iedaļu)
Eiro zonas kopuma iedalījums pēc sektoriem iekļauj monetārās iestādes, valsts pārvaldi, MFI un citus eiro zonas sektorus.
Monetārās iestādes
Eiro zonas statistikas “monetāro iestāžu” sektors sastāv no Eirosistēmas.
Valsts pārvalde
Eiro zonas statistikas “valsts pārvaldes” sektors atbilst minētā sektora definīcijai NKS 93 un EKS 95 un tātad tajā iekļautas šādas vienības:
|
— |
centrālā pārvalde, |
|
— |
valsts/ reģiona pārvalde, |
|
— |
pašvaldības, |
|
— |
sociālās nodrošināšanas fondi. |
MFI, izņemot monetārās iestādes
“MFI, izņemot monetārās iestādes” sektors sakrīt ar naudas un banku statistikas MFI sektoru (izņemot monetārās iestādes). Tajā ietilpst:
|
i) |
kredītiestādes, kas definētas Kopienas tiesību aktos, t.i., uzņēmumi, kuru uzņēmējdarbība ir saņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no sabiedrības (iekļaujot ieņēmumus, kas rodas no bankas obligāciju pārdošanas sabiedrībai) un piešķirt kredītu uz sava rēķina; un |
|
ii) |
visas citas rezidentu finanšu iestādes, kuru uzņēmējdarbība ir saņemt noguldījumus un/vai tuvus noguldījumu aizstājējus no vienībām, kas nav MFI, un uz sava rēķina (vismaz ekonomikas nozīmē) piešķirt kredītus un/vai veikt ieguldījumus vērtspapīros. |
Citi sektori
Eiro zonas statistikas kategorija “citi sektori” iekļauj dažāds institucionālas vienības, galvenokārt:
|
i) |
citas finanšu iestādes, kas nav iekļautas MFI definīcijā, tādas kā kolektīvo ieguldījumu iestādes, kuras neuzskata par naudas tirgus fondiem, nekustamā īpašuma ieguldījumu iestādes, vērtspapīru tirgotāji, hipotekārā kredīta iestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi un finanšu palīgiestādes; un |
|
ii) |
nefinanšu iestādes, tādas kā valsts un privātie nefinanšu uzņēmumi, bezpeļņas iestādes, kas kalpo mājsaimniecībām, un mājsaimniecības. |
Iestādes, kas nav MFI
Eiro zonas statistikas kategorijā “iestādes, kas nav MFI” iekļauj sektorus i) “valsts pārvalde” un ii) “citi sektori”.
1. TABULA
Ieteikumi saistībā ar ārvalstu tiešo investīciju darījumiem, tostarp saistīto ienākumu, un pozīcijām23
|
Prioritāte |
Rīcība |
|
Īstermiņa |
|
|
Augsta |
Ar visām netiešajām ĀTI attiecībām24 konceptuāli rīkojas saskaņā ar starptautisko statistikas standartu interpretāciju, kas norādīta ĀTI darba grupas ziņojuma 1. nodaļā |
|
Visus (netiešos) ĀTI darījumus/pozīcijas ģeogrāfiski iedala pie tuvākā saistītā uzņēmuma vai mātesuzņēmuma24, 25 |
|
|
Dalībvalstis datus par ĀTI pašu kapitāla krājumiem un reinvestēto peļņu sāk apkopot, pamatojoties uz ĀTI apsekojumu rezultātiem (vāc vismaz reizi gadā)26 , 27 |
|
|
Datus par ĀTI pašu kapitāla krājumiem vāc atsevišķi par biržā kotētiem (gan bilances, gan tirgus vērtība) un biržā nekotētiem uzņēmumiem |
|
|
Zema |
Ieguldījumus tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumu segšanai iegrāmato finanšu kontā |
|
Vidēja termiņa |
|
|
Augsta |
Lai iegrāmatotu reinvestēto peļņu dalībvalstīm jāizmanto “Current Operating Performance Concept”28 |
|
Citas kapitāla sastāvdaļas klasificē saskaņā ar ĀTI darba grupas ziņojuma ieteikumiem |
|
|
Vidēja termiņa |
|
|
Vidēja |
Dividenžu izmaksu no ārkārtas kapitāla guvumiem iegrāmato finanšu kontā (tādējādi neiekļaujot reinvestētās peļņas aprēķināšanā) |
|
Ilgtermiņa |
|
|
Augsta |
Netiešās ĀTI attiecības aptver (vismaz): i) netiešo līdzdalību, kas pārsniedz 50 %; vai ii) tiešo un netiešo līdzdalību, kas pārsniedz 10 %, kas aprēķināta kā līdzdalības saišu ķēdes rezultāts |
(1) Izņēmumi attiecas uz atvasināto finanšu instrumentu darījumiem/posteņiem starp filiālēm, attiecībā uz kurām eirozonas līmenī ir vienojušies par reģistrāciju kategorijā “atvasinātie finanšu instrumenti” nevis “tiešās investīcijas/cits kapitāls”.
(2) 2003. gada beigās.
(3) Šis ieteikums nenorāda uz vajadzību aptvert netiešās attiecības, bet gan uz piemērojamo metodoloģiju. Skatīt arī ilgtermiņa rīcību, kas saistīta ar netiešo ĀTI attiecību aptveršanu praksē.
(4) Šo ieteikumu piemēro tikai attiecībā uz reinvestēto peļņu (pārmaiņām) un ĀTI pašu kapitāla krājumiem. Lai labāk izprastu novirzes, kuras varētu radīt citi kritēriji, skatīt ĀTI darba grupas ziņojuma 2. nodaļu.
(5) Izņēmums ir pirmais starptautisko investīciju bilances novertējums (sniedz T+9) un investīcijas nekustamajā īpašumā. Jāpārtrauc šāda prakse: i) atļaut ziņotājiem izvēlēties novērtēšanas kritērijus (tirgus vērtība vai bilances vērtība); ii) piemērot nepārtrauktās inventarizācijas metodi / maksājumu bilances pārmaiņu uzkrāšanu krājumu aprēķināšanai.
(6) Pārejas periodā, kuru noteiks divpusējās sarunās, attiecībā uz jaunajām prasībām tiks pieņemtas labākās iespējamās aplēses (termiņos par kuriem panākta vienošanās).
(7) Dalībvalstis var koncentrēties uz mazāku skaitu uzņēmumu (uz lielākajiem uzņēmumiem un/vai pārvaldītājsabiedrībām), lai nodalītu parastos guvumus un zaudējumus un ārkārtas guvumus un zaudējumus.
V PIELIKUMS
DATU NODOŠANA EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI
Valstu centrālās bankas (VCB) izmanto Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) sniegtās iespējas, kas pamatojas uz telekomunikāciju tīklu “ESCB–Net”, lai elektroniski nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) vajadzīgo informāciju. Visās datu apmaiņās ECBS iekšienē izmanto vienu un to pašu konceptuālo datu modeli. Statistikas ziņojumu formāts, kas izstrādāts šai elektroniskajai statistikas datu apmaiņai, ir “GESMES/TS” formāts. Šī prasība neliedz statistikas datu pārsūtīšanai uz ECB izmantot kādus citus līdzekļus, kuri ir saskaņoti kā alternatīvs risinājums.
VCB ievēro turpmāk uzskaitītos ieteikumus, lai nodrošinātu, ka datu pārsūtīšana darbojas apmierinoši.
|
— |
Pilnīgums: VCB paziņo visus vajadzīgos sērijas kodus. Sērijas kodu nepaziņošana vai neuzskaitītu sērijas kodu paziņošana tiks uzskatīta par nepilnīgu ziņošanu. Ja kāds novērojums trūkst, izlaidumu reģistrē, izmantojot atbilstīgu novērojuma statusa parametru. Turklāt, pat ja pārskata tikai sērijas kodu apakškopumu, vērtēšanas noteikumi jāpiemēro visai maksājumu bilancei. |
|
— |
Zīmju apkopošana: datu nosūtīšanā no VCB uz ECB, kā arī uz Eiropas Komisiju (Eurostat) ievēro vienveidīgu zīmju apkopošanu par visiem datiem, kas ir jāziņo. Saskaņā ar šo zīmju apkopošanu kredīti un debeti norēķinu kontā un kapitāla kontā ir jāziņo ar plus zīmi, bet tīrā bilance ir jāaprēķina un jāziņo kā kredīts mīnus debets. Finanšu kontā neto aktīvu samazinājums/neto pasīvu palielinājums ir jāziņo ar plus zīmi, bet neto aktīvu palielinājums/neto pasīvu samazinājums jāziņo ar mīnus zīmi. Neto bilances jāaprēķina un jāziņo kā tīrās izmaiņas aktīvos plus tīrās izmaiņas pasīvos. Nosūtot starptautisko investīciju bilances datus, neto pozīcijas jāaprēķina un jāziņo kā aktīvu pozīcija mīnus pasīvu pozīcija. |
|
— |
Grāmatvedības datu identitāte: vērtēšanas noteikumi, kas bija izplatīti un kas pēc pieprasījuma ir pieejami, jāīsteno valstu centrālajām bankām pirms datu nosūtīšanas uz ECB. |
Ja notiek pārskatīšanas, VCB var sūtīt uz ECB atjauninātu datu kopumu. Pārskatīšanas jānosūta šādi:
|
— |
mēneša maksājumu bilances datu pārskatīšanu dara pieejamu, iesniedzot i) datus par nākamo mēnesi; ii) attiecīgos ceturkšņa datus; iii) attiecīgos pārskatītos ceturkšņa datus, |
|
— |
ceturkšņa maksājumu bilances datu pārskatīšanu dara pieejamu, iesniedzot datus par nākamo ceturksni, |
|
— |
ceturkšņa starptautisko investīciju bilances datu pārskatīšanu dara pieejamu, iesniedzot datus par nākamajiem gadiem, |
|
— |
ikgadējo starptautisko investīciju bilances datu pārskatīšanu dara pieejamu, iesniedzot datus par nākamajiem gadiem. |
Mēneša un ceturkšņa maksājumu bilances datu pārskatīšanu, kas attiecas uz pilnu gadu, VCB dara pieejamu ECB marta beigās un septembra beigās; pēdējo minēto iesniedz kopā ar gada starptautisko investīciju bilances datiem.
Ceturkšņa starptautisko investīciju bilances datu pārskatīšanu, kas attiecas uz pilnu gadu, VCB dara pieejamu ECB septembra beigās, iesniedzot kopā ar gada starptautisko investīciju bilances datiem.
Dati starptautisko rezervju matricai var tikt pārskatīti pēc vajadzības. Tomēr jānodrošina, ka atbilst perioda beigu pozīcija un attiecīgie posteņi eiro zonas (ceturkšņa un gada) starptautisko investīciju bilancē.
VI PIELIKUMS
STATISTIKAS APKOPOŠANAS METOŽU UZRAUDZĪBA
Eiropas Centrālā banka (ECB) uzrauga statistikas apkopošanas metodes, ko izmanto ziņošanai par maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku, kā arī jēdzienus un definīcijas, ko regulāri pielieto iesaistītās dalībvalstis. Uzraudzību veic saistībā ar ECB publikācijas “Eiropas Savienības maksājumu bilances/starptautisko investīciju bilances statistikas metodes” (turpmāk tekstā – “BoP Book”) atjaunināšanu. Bez uzraudzības mērķa BoP Book ir mērķis informēt eiro zonas maksājumu bilances apkopotājus par attīstību citās eiro zonas dalībvalstīs.
BoP Book satur informāciju par maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku visās dalībvalstīs. Ir sīki izstrādāti apraksti par datu apkopošanas metodēm un izmantotajiem jēdzieniem un definīcijām, kā arī informācija par atkāpēm no maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas saskaņotajām definīcijām dalībvalstīs.
BoP Book atjaunina katru gadu ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm.
VII PIELIKUMS
DATU VĀKŠANA PORTFEĻIEGULDĪJUMU JOMĀ
Ņemot vērā portfeļieguldījumu statistikas apkopošanai raksturīgās grūtības, tika uzskatīts par vajadzīgu noteikt kopīgu pieeju šīs informācijas vākšanai eiro zonā.
Kā paskaidrots IV pielikuma 1.4. punktā, tika veikti valstu pētījumi par iespējām eiro zonā datus vākt, izmantojot vērtspapīrs pret vērtspapīru principu. Pētījumu noslēgumā tika panākta šāda vienošanās: 2008. gada marta beigās dalībvalstis vismaz reizi ceturksnī vāc datus par portfeļieguldījumu aktīvu un pasīvu krājumiem, izmantojot vērtspapīrs pret vērtspapīru principu. Līdz tam laikam dalībvalstis varēs sniegt tikai aplēses par dažiem īpašiem portfeļieguldījumu iedalījumiem, jo īpaši par iedalījumu pēc emitenta sektora vai iedalījumu pēc valūtas/emisijas valsts.
Darbojošās Centralizētās vērtspapīru datu bāzes (CVDB) pieejamība tiek uzskatīta par būtisku tam, lai jaunās datu vākšanas sistēmas kļūtu darboties spējīgas. Tādēļ, ja CVDB projekta 1. fāzes “Projekta pabeigšanas dokuments” netiks iesniegts Padomei ar ECBS Statistikas komitejas starpniecību līdz 2005. gada marta beigām, šis termiņš tiks pagarināts par tik lielu laika posmu, cik vēlu notiks iesniegšana.
Datu bāzes mērķis ir šāds: vērtspapīru krājumi par kuriem valsts datu apkopotājam ziņo kopsavilkuma veidā, t.i. neizmantojot standarta (ISIN vai līdzīgus) kodus, nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējiem portfeļieguldījumu aktīvu vai pasīvu krājumiem. Pēc šī ierobežojuma vadās, novērtējot dalībvalstu sistēmu piemērošanas jomu. CVDB pietiekami aptver portfeļieguldījumu vērtspapīrus visā pasaulē, lai ļautu apkopot statistiku uz “vērtspapīrs pret vērtspapīru” principa pamata.
Portfeļieguldījumu aktīvus un pasīvus starptautisko ieguldījumu bilancē apkopo tikai no krājumu datiem.
No 2008. gada marta (sākot no datiem par 2008. gada janvāri un 2007. gada beigu pozīcijām) eiro zonas portfeļieguldījumu apkopošanas sistēmas atbilst kādam no modeļiem šajā tabulā:
Izmantojamie portfeļieguldījumu datu apkopošanas modeļi
|
— |
Mēneša krājumi [s–b–s] + mēneša plūsmas [s–b–s] |
|
— |
Ceturkšņa krājumi [s–b–s] + mēneša plūsmas [s–b–s] |
|
— |
Mēneša krājumi [s–b–s] + atvasinātās mēneša plūsmas [s–b–s] |
|
— |
Ceturkšņa krājumi [s–b–s] + mēneša plūsmas [kopsavilkums] |
Piezīmes:
“s–b–s” = vērtspapīrs pret vērtspapīru datu vākšana
“atvasinātas plūsmas” = kā krājumu starpība (pielāgota valūtas kursa, cenu un citām identificējamām daudzuma izmaiņām)