11.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 270/1

1.

ECB pamatā atbalsta Komisijas ierosināto regulu un lēmumu, kuru mērķis ir izveidot jaunu struktūru, kas būtu atbildīga par makrouzraudzību Eiropas Savienībā, proti, ESRK. ECB uzskata, ka nesenā finanšu krīze ir apliecinājusi nepieciešamību pastiprināt makrouzraudzību, regulējot un pārraugot finanšu sistēmu kā kopumu. Tā ir apliecinājusi arī nepieciešamību visaptveroši un savlaicīgi izvērtēt dažādos sistēmiskā riska avotus un to ietekmi uz finanšu sistēmu. ESRK, identificējot un izvērtējot sistēmiskos riskus, izsakot agrīnos brīdinājumus un sniedzot ieteikumus, ja šie riski ir nozīmīgi, un pārraugot to izpildi, var būtiski veicināt visas ES finanšu sistēmas stabilitāti.

2.

ECOFIN Padome 2009. gada 9. jūnijā secināja, ka “ECB būtu jāsniedz analītisks, statistisks, administratīvs un loģistikas atbalsts Eiropas Sistēmisko risku komitejai, izmantojot arī nacionālo centrālo banku un uzraudzības iestāžu specializētus padomus”. Tas atbilda arī Jacques de Larosière vadītās augsta līmeņa grupas par finanšu uzraudzību ES 2009. gada 25. februāra ieteikumiem un Komisijas 2009. gada 27. maija paziņojumam, kas ieteica, ka ECB būtu jānodrošina ESRK sekretariāts. Eiropadome 18. un 19. jūnijā noteica, ka paziņojums un ECOFIN secinājumi norāda turpmāko ceļu, lai izveidotu jaunu sistēmu mikro- un makrouzraudzības veikšanai, un atbalstīja ESRK izveidošanu.

3.

ECB ir nolēmusi, ka tā ir gatava nodrošināt ESRK sekretariātu un atbalstīt ESRK, un iesaka atsaukties uz to vienā no ierosinātās regulas apsvērumiem. ECB, iesaistot visus ECB Ģenerālpadomes locekļus, ir gatava ESRK dot iespēju izmantot visu ES centrālo banku pieredzi un ekspertu zināšanas makroekonomikas, finanšu un monetāros jautājumos. Šī pienesuma pamatā būs ECB un ECBS darbība finanšu stabilitātes pārraudzības jomā, makroekonomiskās analīzes jomā, statistikas informācijas vākšanas jomā un kopējās sinerģijas, kas rodas saistībā ar centrālo banku darbību Eiropas Savienībā, to pieredzes, resursu un infrastruktūras dēļ.

4.

ECB un ECBS iesaistīšanās ESRK nemainīs Līguma 105. panta 1. punktā noteikto ECBS galveno mērķi – uzturēt cenu stabilitāti. Šajā sakarā ECB norāda, ka ESRK atbalstīšana neietekmēs ne ECB institucionālo, funkcionālo un finanšu neatkarību, ne to uzdevumu izpildi, kas ECBS piešķirti ar Līgumu un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (tālāk tekstā – “ECBS Statūti”), jo īpaši tās uzdevumus finanšu stabilitātes un uzraudzības nodrošināšanā (4).

5.

Statistikas jomā ECB ir gatava nodrošināt ESRK ar nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz makroekonomikas un makrofinanšu vidi, un ECB ir šī uzdevuma veikšanai nepieciešamā pieredze un zināšanas. Tas jo īpaši ietver informāciju par tirgus nosacījumiem un tirgus infrastruktūru. Mikrouzraudzības informāciju nodrošinās trīs jaunās Eiropas uzraudzības struktūras.

6.

Attiecībā uz riska brīdinājumu izteikšanas, ieteikumu sniegšanas un turpmāko pasākumu procedūru ECB pilnībā atbalsta ierosināto regulu (5), kas paredz, ka ESRK riska brīdinājumi un ieteikumi tiks nepastarpināti nosūtīti attiecīgajiem adresātiem un vienlaicīgi nosūtīti arī ECOFIN Padomei. Šo noteikumu grozījumi, lai izveidotu “netiešu ceļu” riska brīdinājumu un ieteikumu nosūtīšanai, samazinātu ieteikumu efektivitāti un savlaicīgumu, kā arī ESRK neatkarību un uzticamību. Turklāt ir svarīgi, lai procedūras, kas attiecas uz ESRK saziņu ar citām ES institūcijām un komitejām, nekavētu efektīvu un savlaicīgu ESRK uzdevumu izpildi.

7.

Attiecībā uz ESRK uzbūvi, ECB uzskata, ka ir īpaši svarīgi, lai ESRK Koordinācijas komitejas sastāvs atbilstoši atspoguļo ESRK Valdes sastāvu. Pēdējā no iepriekš minētajām 29 locekļi ar balsstiesībām būs centrālo banku pārstāvji, kamēr pārējie četri locekļi ar balsstiesībām būs Komisijas loceklis un trīs jauno Eiropas uzraudzības struktūru priekšsēdētāji. Ir būtiski, ka Koordinācijas komitejas sastāvs atspoguļo Valdes sastāvu, lai nodrošinātu, ka Valde, kuras sēdes Koordinācijas komitejai ir jāsagatavo, tajā ir atbilstoši pārstāvēta. Tāpēc piecu centrālo banku locekļu iekļaušana (papildus ESRK Valdes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam) līdzās iepriekš minētajiem pārējiem četriem locekļiem ar balsstiesībām ir minimālais slieksnis, lai nodrošinātu šādu pienācīgu līdzsvaru un pietiekamu euro zonas un ārpus euro zonas esošo nacionālo centrālo banku pārstāvību. Tāpēc ECB stingri atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka septiņi Koordinācijas komitejas locekļi tiks izvēlēti no ECB Ģenerālpadomes (6). Tomēr, tā kā euro zonas uzbūve, laikam ritot, mainīsies, nebūtu ieteicams tiesību aktā noteikt īpašu pastāvīgu vietu sadalījumu starp euro zonas un ārpus euro zonas esošajām centrālajām bankām. Visbeidzot, ECB atbalsta Komisijas pieeju, saskaņā ar kuru tikai ESRK priekšsēdētājs sniedz norādījumus Sekretariāta vadītajām (7).

8.

ESRK Valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks būtu jāievēl tiem pašiem locekļiem ar balsstiesībām, pamatojoties uz tām pašām procedūrām, jo priekšsēdētāja vietniekam, ja šāda nepieciešamība rastos, būtu jābūt tiesībām pilnībā aizstāt priekšsēdētāju. Tāpēc arī priekšsēdētāja vietnieku, kā noteikts Komisijas priekšlikumā, no sava vidus būtu jāievēl tiem Valdes locekļiem, kas vienlaicīgi ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi. Atšķirīgas procedūras priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanai radītu nevajadzīgus sarežģījumus un varētu sniegt nepamatotu priekšstatu, ka šīs amatpersonas pārstāv dažādas ESRK iekšienē pastāvošas grupas.

9.

Attiecībā uz ESRK Valdes sastāvu, ECB atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka ECB prezidents un viceprezidents būtu ESRK Valdes locekļi ar balsstiesībām. Tas atbilst principam, ka ESRK Valdes locekļi ar balsstiesībām pamatā ir ECB Ģenerālpadomes locekļi. (8) Turklāt ECB viceprezidenta iekļaušana Valdē atbilstu 2009. gada 18. un 19. jūnija Eiropadomes prezidentūras secinājumiem, saskaņā ar kuriem viceprezidents varētu piedalīties balsojumā par ESRK priekšsēdētāja ievēlēšanu kā ECB Ģenerālpadomes loceklis. Ja viņš nebūtu ESRK Valdes loceklis, viceprezidents nevarētu piedalīties šajā balsojumā.

10.

ESRK ir Kopienas struktūra, kuras pilnvaras attiecas uz ES finanšu sistēmu un ietver ieteikumu sniegšanu un atbilstošu darbību veikšanu, lai samazinātu sistēmiskos riskus un nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, un kuras locekļi ir no visām ES dalībvalstīm. Tomēr, ņemot vērā dažu Eiropas valstu, kas nav ES dalībvalstis, sistēmisko nozīmīgumu, varētu uzskatīt, ka ir piemēroti uzaicināt šo valstu pārstāvjus piedalīties atsevišķās ESRK sēdēs un/vai speciālistu komitejās kā novērotājiem, ja tiek diskutēts par attiecīgiem jautājumiem.